Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2013_01_10-seq110> ?p ?o. }

• 2013_01_10-seq110 type Speech.
• 2013_01_10-seq110 number "110".
• 2013_01_10-seq110 date "2013-01-10".
• 2013_01_10-seq110 isPartOf 2013_01_10.
• 2013_01_10-seq110 spokenAs 101.
• 2013_01_10-seq110 spokenText "Labrīt, Prezidij! Labrīt, godātie kolēģi! Es ļoti labi atceros un arī tie, kas Saeimā bija 2009.gada pavasarī, ļoti labi atceras, kāda bija situācija ar valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām. Un lielā mērā es arī esmu pielikusi savu roku, lai šo situāciju normalizētu. Proti, tajā dienā, kad pašreizējais premjers Valdis Dombrovskis nāca pie varas, tika izdarīti grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” un koeficients tika samazināts. Šis koeficienta samazinājums tika panākts ar lielām grūtībām, jo, neskatoties uz valstī esošo krīzi, kapitālsabiedrību valdes izturējās ārkārtīgi rezervēti pret jebkādiem grozījumiem, ja es, tā maigi izsakoties, varētu teikt. Un jūsu ieskatam: runājot par šiem skandalozajiem Ministru kabineta noteikumiem, par to, kā tie tika piemēroti praksē, es varu minēt dažus piemērus, vadoties no attiecīgo valžu priekšsēdētāju deklarācijām, kāda bija viņu izpeļņa vienā vietā 2008.gadā, jo tajā laikā bija tāda situācija, ka liela daļa no viņiem varēja strādāt vēl daudzās citās vietās. Proti, „Latvijas dzelzceļa” valdes priekšsēdētājam, pēc 2008.gada deklarācijas, gada ienākumi bija 95 tūkstoši 323 lati. Nu, jūs to varat izdalīt ar 12, tad jūs redzētu un varētu salīdzināt ar pašreiz noteikto. „Latvijas valsts meži” valdes priekšsēdētājam - 92 tūkstoši 208 lati. Trešais piemērs, ko es gribu minēt: „Latvenergo” valdes priekšsēdētājam - 102 tūkstoši 598 lati. Tie vēl nebija visi rekordi! Es negribu par šiem rekordiem runāt, un patiešām būtu labi, ja tas aizmirstos un nekad nākotnē neatkārtotos. Bet tagad par likumprojektu. Likumprojekta būtiskā atšķirība no pašreizējā tiesiskā regulējuma faktiski ir tikai viena: koeficients 6, kas tika noteikts krīzes situācijā, tiek aizstāts ar 10. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē to, ka visu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valžu locekļu atalgojums tiks palielināts gandrīz divkārt... nu, mazlietiņ mazāk nekā divkārt. Proti, kā norādīts likumprojekta anotācijā, īpaši lielajās kapitālsabiedrībās (ja jūs nezināt, paskaidrošu, ka kapitālsabiedrības dalās četrās kategorijās - ir īpaši lielās, ir lielās, ir vidējās un ir mazās) maksimālā... īpaši lielajās mēnešalga varētu sasniegt 4 tūkstošus 780 latus, savukārt lielajās, vidējās un mazajās kapitālsabiedrībās mēnešalgas koeficients proporcionāli būtu zemāks, un tas droši vien tiktu noteikts ar Ministru kabineta noteikumu palīdzību. Kā jūs zināt, pret šo likumprojektu, kas bija iekļauts budžeta paketē, es esmu izturējusies ļoti piesardzīgi, un tam ir divi iemesli. Pirmais. Es pilnīgi piekrītu kolēģiem, kuri nupat runāja, ka šis likumprojekts nebija iekļaujams budžeta paketē, nebija pieņemams divos lasījumos steidzamības kārtībā, jo tam tiešas saistības ar valsts budžetu nav. Maldīgi ir domāt, ka algas tiek maksātas no valsts budžeta. Nē! Algas netiek maksātas no valsts budžeta. Protams, algu lielumam ir netieša ietekme uz valsts budžetu. Otro piesardzības iemeslu es varētu sadalīt divos apakšpunktos. Pirmais apakšpunkts. No ministru un citu augstu valsts pārvaldes amatpersonu puses, kā to arī šodien mēs dzirdējām, tiek apgalvots, ka valdes locekļu mēnešalga salīdzinājumā ar to, kas tika noteikta krīzes laikā 2009.gada pavasarī, šodien esot kļuvusi konkurētnespējīga un tāpēc atsevišķi ļoti lielo valsts akciju sabiedrību valdes locekļi pārejot vai grasoties pāriet uz privāto sektoru. Es domāju, ka tas varbūt, iespējams, domāts ir nākotnes formā, jo, vakar nedaudz papētot šo īpaši lielo valžu sastāvus, kļuva redzams, ka pēdējo triju gadu laikā, neskatoties uz samazināto atalgojumu, paši pēc savas vēlēšanās valdes locekļi no sava amata projām nav gājuši. Atsevišķu valdes locekļu maiņa notikusi, galvenokārt mainoties politiskajai varai attiecīgajās ministrijās. Un, kā jūs atceraties, īpaši Satiksmes ministrijā šīs vietas, neskatoties uz šo tā saukto zemo atalgojumu, joprojām bija ārkārtīgi iekārojamas un dēļ šiem amatiem notika ļoti liela cīņa. Diemžēl joprojām, arī šodien, bez atklātiem konkursiem un profesionālu personāla atlases kompāniju palīdzības, varētu teikt, šīs personas tur nonāk. Mēs varam runāt, vai tās ir kompetentas vai nekompetentas. Ja Elksniņa kungam interesē, es viņam varētu aiztaupīt laiku: man ir savākta ārkārtīgi plaša informācija par visiem šiem valdes locekļiem. Tā ka jūs varat... es jums laipni izrādīšu visu to, tostarp arī par Rīgas pašvaldības figurantiem atsevišķās šajās valsts akciju... pašvaldības akciju sabiedrībās vai sabiedrībās ar ierobežotu atbildību. Otrs apakšpunkts jeb otrs iemesls, kādēļ es piesardzīgi skatos uz šo lietu. Lai noregulētu valdes locekļu atalgojumu vai atgrieztos pie pirmskrīzes tiesiskā regulējuma, liela daļa deputātu šeit ir cerējuši pirms tam no valdības saņemt jau pagājušajā gadā izdaudzināto likumprojektu - publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likuma projektu, kas esot izstrādāts uz attiecīgas koncepcijas pamata - šo koncepciju mēs, tie, kas esam vēlējušies, esam visi redzējuši - un, protams, balstoties arī uz pašreiz spēkā esošo likumu „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”. Šis likums paredzētu patiešām radikāli jaunu pieeju pārvaldībai šajā jomā, proti, noteiktu valsts kapitāla daļu pārvaldības biroja statusu, uzdevumus, vadības kompetenci, finansēšanas un uzraudzības mehānismu (man liekas, tas ir viens no visstrīdīgākajiem jautājumiem, jo ministrijas nevēlas atteikties no savas ietekmes), noteiktu atbildības sadalījumu kapitāla daļu pārvaldības nodrošināšanai starp attiecīgajām nozares ministrijām un minēto biroju, noteiktu kārtību, kādā valdes locekļu statusā tiek iecelti kompetenti speciālisti, un galu galā noteiktu kārtību, kādā ir jārealizē šī atalgojuma politika. Ja jūs nevēlaties skatīties visu šo koncepciju, tad paskatieties 4.7.punktā, tur ir šī atalgojuma politika. Manuprāt, tā ir izsvērta, un tā būtu noteikti jāievieš. Kā jau pareizi norādīja kolēģis Elksniņš, šis likumprojekts ir jāvērtē saistībā ar šiem nu jau skandalozajiem Ministru kabineta noteikumiem Nr.814. Šo noteikumu 6. un 7.punkts paredz atšķirību no vispārējās kārtības, ka valdes priekšsēdētājam un valdes loceklim par darbu valdē un kāda cita amata pienākumu izpildi šajā pašā kapitālsabiedrībā tika noteikta vienota mēnešalga, tātad tikai viena. Attiecībā uz īpaši lielo kapitālsabiedrību valžu locekļu mēnešalgām tika izdarīts izņēmums, un šajās lielajās kapitālsabiedrībās, kurām iepriekšējā gada neto apgrozījums pārsniedza 40 miljonus latu, valdes priekšsēdētājs un valdes locekļi ir tiesīgi saņemt atalgojumu gan par darbu valdē, gan arī par kādu citu pienākumu pildīšanu šajā kapitālsabiedrībā. Atlīdzību par darbu valdē regulē likums, tur ir šis noteiktais koeficients - 6 (un šodien tas ir apmēram 2800 latu), taču attiecībā uz citu pienākumu izpildi kapitālsabiedrībā nekādu maksimālo robežu nav. Ministru kabinets robežu nenosaka. Iespējams, ka nebūtu izraisījies tik liels skandāls, ja šī norma, par kuras leģitimitāti mēs varam diskutēt, tiktu piemērota saprātīgi, taču mēs šodien redzam, ka šis nesamērīgi noteiktais atalgojums par šiem citiem pienākumiem ir izraisījis pamatotu sabiedrības sašutumu. Es domāju, kļūdaini būtu uzskatīt, ka cilvēku un mediju sašutumu ir izraisījusi skaudība. Nē! Tā tas nav! Es drīzāk domāju, ka tas ir sabiedrības sašutums par mantrausības un negausības akceptēšanu. Un pēdējais. Protams, mēs varam diskutēt, vai šie strīdīgie Ministru kabineta noteikumi atbilst Satversmei, un opozīcija var vērsties Satversmes tiesā. Mēs varam diskutēt, vai tie ir izdoti atbilstoši likuma deleģējumam. Tas, protams, ir diezgan apšaubāmi. Mēs varam runāt, vai tie atbilst Satversmes tiesas 2012.gada 8.novembra lēmumam, vai tie saskan ar likumu „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”. Mēs varam plaši un ilgi diskutēt un nosodīt visu šo lietu, bet es piekrītu savai kolēģei Elīnai Siliņai, kura saka, ka mums ir kaut kas jādara šajā jomā. Mums ir jābūt arī atbildībai par valdības izdarīto, un arī pozīcijas deputātiem ir jāuzņemas bez kritizēšanas arī atbildība. Un tāpēc šodien galvenais ir jautājums: kā Saeimai šādā situācijā būtu jārīkojas? Opozīcija aicina likumprojektu noraidīt un gaidīt pieminēto Ekonomikas ministrijas izstrādāto likumprojektu, kas tagad klīstot pa valdības gaiteņiem. Bet man ir tāda nojauta, ka tas acīmredzot tik ātri neies, jo intereses ir dažādas un panākt kompromisu droši vien nebūs viegli. Iespējams, kā norāda kolēģi, šis likumprojekts varētu būt pagaidu līdzeklis - līdz brīdim, kad tiks pieņemts Ekonomikas ministrijas izstrādātais likums, un tāpēc to varētu atbalstīt. Taču ir viens „bet”: ja šis likumprojekts - tāds, kāds tas pašlaik izskatās, - tiktu pieņemts iesniegtajā redakcijā, tad saistībā ar minētajiem Ministru kabineta noteikumiem situācija neuzlabotos. Proti, ja noteikumi Nr.814 netiktu atcelti vai netiktu būtiski grozīti, tad to piemērošana, ko tagad ar savu rezolūciju Ministru prezidents ir uzdevis attiecīgajām amatpersonām... Un, ja šīs amatpersonas vai ministri nepienācīgi izpildītu šo rezolūciju par saprātīga atalgojuma noteikšanu īpaši lielo kapitālsabiedrību valžu locekļiem, tad viņu mēnešalga palielinātos vēl par apmēram 2000 latu. Ja šis likumprojekts šodien tiks atbalstīts, tad uz otro lasījumu šajā likumprojektā ir jāiesniedz būtiski priekšlikumi, jo likumdevēja kompetencē ir noteikt - nevis Ministru kabineta kompetencē ir noteikt! - galvenos kritērijus valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību un to meitaskompāniju atalgojumam. Likumā ir noteikti tikai šie koeficienti un šī procesuālā kārtība, bet faktiski galveno kritēriju noteikšana tiek deleģēta Ministru kabinetam. Un es patiešām aicinu Vjačeslavu Dombrovska kungu un arī ministru Pavļuta kungu darīt visu iespējamo, lai arī šajā likumprojektā, kas varētu būt pagaidu līdzeklis līdz jaunā likuma pieņemšanai, iestrādātu galvenos kritērijus un pārbaudītu, kā šie kritēriji darbojas. Kolēģi, paldies jums par uzmanību! Es ticu un esmu pārliecināta, ka, sākot no otrā lasījuma, mēs, saņemot priekšlikumus, tiksim ar godu kaut cik ārā no šīs situācijas. Paldies. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)".
• 2013_01_10-seq110 language "lv".
• 2013_01_10-seq110 speaker Ilma_Cepane-1947.
• 2013_01_10-seq110 mentions Q822919.
• 2013_01_10-seq110 mentions Q211.
• 2013_01_10-seq110 mentions Q2660080.
• 2013_01_10-seq110 mentions Q21625222.
• 2013_01_10-seq110 mentions Q3736450.
• 2013_01_10-seq110 mentions Q25931626.
• 2013_01_10-seq110 mentions Q2498135.
• 2013_01_10-seq110 mentions Q57630.
• 2013_01_10-seq110 mentions Q327094.
• 2013_01_10-seq110 mentions Q9253068.
• 2013_01_10-seq110 mentions Q8413552.