Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2014_05_29-seq1 spokenText "Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim Saeimas 29.maija sēdi. Pirms mēs izskatām šodienas sēdes darba kārtībā jau iekļautos jautājumus, informēju, ka ir saņemta virkne grozījumu un ir izskatāmi priekšlikumi par grozījumiem sēdes darba kārtībā. Saeimas Prezidijs ir saņēmis Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 29.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi Nacionālās drošības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Saeimas Prezidijs ir saņēmis Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 29.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi likumā „Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Saeimas Prezidijs ir saņēmis Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 29.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Saeimas Prezidijs ir saņēmis Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 29.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Saeimas Prezidijs ir saņēmis Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 29.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi Imigrācijas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 29.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Ingunas Helmanes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 29.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Ineses Tumanovas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Arī Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 29.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Kristīnes Zauras iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Deputāti Parādnieks, Laizāne, Rasnačs, Bērziņš un Dombrava lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 29.maija sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās likumprojektu „Grozījumi Izglītības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Deputāti Parādnieks, Laizāne, Rasnačs, Bērziņš un Dombrava lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 29.maija sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jāņa Upenieka lūgumu, ar kuru viņš vēlas atsaukt savu parakstu zem likumprojekta „Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” (No zāles: „Kauns!”), ko bija paredzēts izskatīt Saeimas 2014.gada 29.maija sēdē. Līdz ar to nav piecu vajadzīgo parakstu Satversmes grozījumu izskatīšanai Saeimas šodienas sēdē un darba kārtība šajā jautājumā ir grozīta. Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Eņģeļa, Demitera, Liepiņa, Kalniņas-Lukaševicas un Ķirša lūgumu izdarīt grozījumus Saeimas 29.maija kārtējās sēdes izsludinātajā darba kārtībā, izslēdzot no tās likumprojektu „Grozījumi Augstskolu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles dep. I.Vanaga un vēl daži deputāti: „Jā! Jā!”) Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu zvanu! Balsosim par grozījumiem Saeimas sēdes darba kārtībā, izslēdzot no tās likumprojektu „Grozījumi Augstskolu likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 12, atturas - nav. Darba kārtība grozīta. Līdz ar to esam izskatījuši šobrīd iesniegtos priekšlikumus par darba kārtības izmaiņām. Vispirms izskatīsim darba kārtības pirmo sadaļu - „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Administratīvo pārkāpumu procesa likums” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina likumprojektu „Grozījumi likumā „Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli””, ko ir iesniedzis Ministru kabinets, nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par valsts atbalstu trūcīgām un maznodrošinātām mājsaimniecībām elektroenerģijas izmaksu segšanai” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Ir runātājs - Ivars Zariņš. Lūdzu!".
- 2014_05_22-seq657 spokenText " Paldies. Līdz ar to Saeimas 22.maija sēdi pasludinu par slēgtu. ".
- 2014_05_22-seq656 spokenText "Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Inese Aizstrauta... nav, Jānis Ādamsons... nav, Augusts Brigmanis... nav, Edmunds Demiters... nav, Jānis Dombrava... nav, Raivis Dzintars... nav, Iveta Grigule... nav, Daina Kazāka... nav, Inese Lībiņa-Egnere... nav, Ņikita Ņikiforovs... nav, Artis Pabriks... nav, Jānis Reirs... nav, Edvards Smiltēns... nav, Ilze Viņķele... nav.".
- 2014_05_22-seq654 spokenText "Kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde pēc pusstundas, tas ir, pulksten 13.45.".
- 2014_05_22-seq653 spokenText "Vārds deputātam Jānim Ozoliņam - paziņojumam.".
- 2014_05_22-seq652 spokenText "Cienījamie Sporta apakškomisijas locekļi, lūdzu uz sēdi!".
- 2014_05_22-seq651 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta „Par Izglītības attīstības pamatnostādņu 2014.-2020.gadam apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Līdz ar to visi Saeimas 22.maija sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vēlos jūs informēt, ka neatbildēti joprojām ir nu jau deviņi deputātu jautājumi dažādiem ministriem, bet jautājumu un atbilžu sēde šodien nenotiks, jo ministrs Vilks atrodas ārzemēs, ministre Circene joprojām slimo, Latvijas Bankas prezidents nevar ierasties, un ministrs Dombrovskis arī nevar ierasties sakarā ar savu darba grafiku, kurš jau iepriekš saskaņots. Un ir saņemts vēl viens deputātu jautājums - deputātu Agešina, Tutina, Kabanova, Ribakova un Orlova jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai „Par sabiedrības integrācijas jautājumu pētīšanu”. Tagad vārds deputātam Ivanam Klementjevam - paziņojumam.".
- 2014_05_22-seq650 spokenText "Cienītās kolēģes un godātie kolēģi! Dokumentam, kuru mēs apspriežam, ir garīgā dimensija, bet ir arī ekonomiskā dimensija. Iepriekšējie kolēģi vairāk runāja par šo - garīgo. Es gribu atgriezties pie ekonomiskās dimensijas - pie tā, ka šis dokuments ir vienotā plānošanas dokumentu paketē ar Nacionālo attīstības plānu, ar Eiropas Savienības attīstības stratēģiju „Eiropa 2020” un ka Latvijai kā valstij, kas iet kapitālistiskās attīstības ceļu, ir jāskatās uz šo dokumentu kā uz kapitāla atjaunošanas dokumentu - cilvēkkapitāla atjaunošanas dokumentu, jo tajā pašā NAP ir teikts, ka viens no galvenajiem Latvijas resursiem ir cilvēkkapitāls. Ministres kundze jau minēja, ka šajā aspektā ļoti nozīmīga loma ir mūžizglītībai jeb pieaugušo izglītībai, un, manā skatījumā, tieši tas ir tas resurss, kuru mūsu valstī mēs līdz šim esam izmantojuši nepietiekami un kurš 21.gadsimtā mums būs jāizmanto arvien vairāk un vairāk, jo nav noslēpums, ka tie studenti, kuri šobrīd beidz augstskolu, virkni specialitāšu pēc 10 gadiem būs spiesti mācīties no jauna, bet dažās specialitātēs to zināšanas būs novecojušas jau pēc pieciem gadiem. Un šajā ziņā tas cipars, kas ir iestrādāts pamatnostādnēs, - ka 2020.gadā 15 procentiem no mūsu valsts iedzīvotājiem būs jābūt iesaistītiem mūžizglītības sistēmā -, godīgi sakot, man šķiet, būs realitāte, ja mēs gribam tiešām kļūt par konkurētspējīgu valsti. Šobrīd Eiropā vidēji 9 procenti ir iesaistīti mūžizglītībā. Tas nozīmē, ka mums ir jāpaceļas virs Eiropas vidējā līmeņa. Bet kā to izdarīt? Tas ir tiešām neatbildēts jautājums, jo tas acīmredzot prasīs gan no uzņēmējiem, gan no valsts, gan arī no citām iesaistītajām pusēm, no pašiem cilvēkiem papildu resursu mobilizāciju. Atbildes uz to diemžēl šajās pamatnostādnēs nav, un es to redzu kā pietiekami nopietnu problēmu. Runājot par pieaugušo izglītību, man šķiet, ka tur ir aizmirstas divas... teiksim tā, viena cilvēku kategorija. Tie cilvēki, kuri ir tikuši izstumti no darba tirgus vai arī paši izkrituši no darba tirgus un kuri šobrīd ir bezdarbnieki, un kuriem nav tās sviras, kas viņus, tā teikt, atgrieztu atpakaļ, jo šajās pamatnostādnēs ir runāts par atbalstu daudzām citām grupām, bet par atbalstu tieši šīm kategorijām, par ticības atjaunošanu viņiem... ka, tā teikt, ar sevis ieguldīšanu, sevis mazlietiņ piespiešanu pamācīties, viņi varētu uzlabot labklājību gan sev, gan savai ģimenei... tur atbildi es īsti neatradu, bet es ļoti skaidri apzinos, ka tā ir joma, kurā Izglītības un zinātnes ministrija viena pati neko nevar izdarīt. Mūsu valstī ir vesela virkne attiecīgu institūciju, kurām par to ir jādomā kopumā. Tas ir tāds, teiksim, nepadarītais darbs, ko es redzu šajās pamatnostādnēs. Par daudzām citām lietām jau tika runāts, bet kopumā es aicinu atbalstīt šīs pamatnostādnes. Paldies.".
- 2014_05_22-seq648 spokenText "...un es saku: jā, atbalstu!".
- 2014_05_22-seq647 spokenText "Latkovska kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies!".
- 2014_05_22-seq646 spokenText "Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamā ministre! Deputāti! Pamatīgs darbs ir ieguldīts šajās pamatnostādnēs, un droši vien tas ir labs darbs kopumā, kaut gan šādu darbu problēma parasti ir to lielais apjoms, kas dažreiz apgrūtina domas skaidrību un arī rīcības skaidrību. Šeit mēs jau runājām par pāreju uz izglītību latviešu valodā no 2018.gada mazākumtautību skolās. Es gan aicinātu runāt mazliet skaidrāku valodu šajā jautājumā, jo šobrīd strīdiem par to ir ārēji deklaratīvas pozas nozīme. Vieniem tā poza ir diezgan skaidra - „jā”, arī citiem ir diezgan skaidra: „nē, pret”. Un pa vidu ir tāda varbūt diezgan divdomīga poza - „ne jā, ne nē”. Ja mēs paskatāmies to pašu piesaukto Koalīcijas līgumu, tad skaidrs, ka tur ir ļoti dažādas interpretācijas iespējas un tur īsti nav pateikts, vai notiks tā pāreja vai ne. Un man ir jāsaka, ka vilciens šajā virzienā nav sakustējies. Nevajag lolot ilūzijas! Jo pretējā gadījumā mēs šodien runātu par priekšnoteikumiem, kas tam ir vajadzīgi, - ir vajadzīgi ļoti nopietni ieguldījumi -, mēs runātu par riskiem, mēs runātu arī par konsekvencēm, kas no tā izriet, un mēs droši vien tautai skaidrotu, kas un kur, un kā. Bet es gribu pateikt tikai par vienu svarīgu lietu, kura ir priekšnoteikums labākai izglītībai mazākumtautību skolās un mazākumtautību bērnu vidū un kurai, manuprāt, vajadzēja būt vairāk uzsvērtai šajās pamatnostādnēs. 85.lappusē ir nedaudz... pavisam nedaudz, es domāju, ar frāzēm... bet tas ir jautājums par... tas ir jautājums, kas ir svarīgāks pat par mazākumtautību skolu pāreju uz izglītību latviešu valodā 2018.gadā, jo tas ir primārāks jautājums neatkarīgi no tā, kāda būs tā proporcija: vai pašreizējā - 40 pret 60 - vai 100 pret nulli. Un es šo jautājumu pēdējā laikā nemitīgi atkārtoju, es klauvēju (Pieklauvē pie tribīnes.) un klauvēšu vēl (Atkārtoti pieklauvē.) pie šīs tribīnes. Un es atkārtošu vienu piemēru. Jums ir labi zināma Valentīnas Freimanes grāmata „Ardievu, Atlantīda”. Tur viņa stāsta par savu latviešu valodas un literatūras skolotāju (mazākumtautību skolā viņa mācījās) un par to, cik liela nozīme bija tā skolotāja personībai, kas mācīja to literatūru, to valodu un to vēsturi. Ja ir respekts pret šo personību, tad ir respekts arī pret valsti, interese par kultūru un cieņa pret to. Un, lūk, skolotājs izšķir, kāda būs attieksme, kāda būs integrācija, kāda būs saliedētība, nevis izšķir tas, kas rakstīts grāmatās, un tas, kādas varbūt ir šīs proporcijas. Un tālab es saskatu, ka šobrīd ir ļoti svarīgs uzdevums - sagatavot latviešu valodas, literatūras un arī vēstures skolotājus, kas māca mazākumtautību bērnus. Un tai ir jābūt aktīvai un mērķtiecīgai programmai un rīcībai, nevis politkorektām un pareizām frāzēm. Un nevis kaut kādos kursos var no jauna pārmācīt esošos skolotājus, bet ir jāsagatavo pilnīgi jauni skolotāji. Ja gribat - tā ir izglītības un kultūras revolūcija! Ja ne, tad jebkurā gadījumā 2018.gadu mēs sagaidīsim ar diezgan katastrofāliem rezultātiem neatkarīgi no tā, kādas būs valodu proporcijas. Latvijā var iemācīt visus runāt latviski, bet var pazaudēt pilnībā latvisko garu, ja nebūs... ja mēs par šīm lietām nedomāsim pēc būtības. Tāpēc es klauvēju vēlreiz (Pieklauvē pie tribīnes.): atveriet savus prātus, runājiet un sludiniet to visur - komisijās, ministrijā, darba grupās -, un arī aiciniet sabiedrību uz to! Piemērs tam - „Iespējamā misija”. Ja runā par šīm pamatnostādnēm... Nu, droši vien tur ir daudz labu lietu, kam es nepievērsu uzmanību, bet, galvenais, lai būtu tā Eiropas nauda. Es esmu praktisks cilvēks...".
- 2014_05_22-seq644 spokenText "Godātie kolēģi! Attiecībā uz šīm pamatnostādnēm man gribētos minēt divas lietas. Pirmā ir saistīta ar procesu, kā Saeimā tiek izskatīti un apstiprināti plānošanas dokumenti. Ir tikai daži plānošanas dokumenti, kurus izskata un apstiprina Saeima. Un šis ir viens no tiem. Man ir jāpiekrīt Druvietes kundzei, ka tas ir ļoti nozīmīgs dokuments, tāpēc debates Saeimā par izglītības nākotni Latvijā ir svarīgas un ir nepieciešamas. Taču jautājums ir par to, vai deputāti ir pastkastītes, caur kurām pamatnostādnes iegūst savu leģitīmo spēku, vai deputāti tomēr var arī kvalitatīvi iesaistīties šo pamatnostādņu uzlabošanā. Te man ir jāsaka, ka arī es kopā ar kolēģiem biju iesniegusi vairākus priekšlikumus Izglītības attīstības pamatnostādnēm. Un biju ļoti sarūgtināta, ka Saeimas Juridiskais birojs, kam pievienojās arī Saeimas komisija, uzskatīja, ka pamatnostādnēs ir iespējams veikt tikai tehniskus un redakcionālus labojumus. Un nu tāds varbūt mazliet ironisks, bet varbūt arī ne tik ironisks piemērs. Runājot par vērtībizglītību, Reiznieces-Ozolas kundze jau minēja, ka šis vērtībizglītības definējums ir papildināts ar ģimeni. Ģimene tika uzskatīta par pietiekami tehnisku un redakcionālu labojumu, turpretī laulībā balstīta ģimene vairs nelikās tik redakcionāls labojums, lai ar to varētu papildināt pamatnostādnes. Tāpēc, godātie kolēģi, es gribu aicināt mūs visus tomēr padomāt par to, ka, ja ir plānošanas dokumenti, kuri tiek izskatīti un apstiprināti Saeimā, tad ir arī noteikta procedūra, kādā ir iespējams strādāt pie šiem dokumentiem. Un attiecībā uz šīm pamatnostādnēm mēs bieži dzirdam, ka tas dokuments bija jāvirza ātri, ka tas ir saistīts ar fondu līdzekļu sadali, ka ir nepieciešams pie tā strādāt. Godātie kolēģi! Priekšlikumi tika iesniegti februāra sākumā. Šobrīd ir maija beigas. Es tomēr gribētu teikt, ka pa trīs mēnešiem ir iespējams veikt vairāk nekā tikai tehniskus un redakcionālus labojumus. Un otra lieta, uz ko es tomēr gribētu vērst uzmanību arī šeit, no Saeimas tribīnes, ir saistīta ar reformu, kura paredz obligātu fizikas un ķīmijas eksāmenu ieviešanu. Es atbalstu šāda veida reformu un tiešām uzskatu, ka eksakto zinātņu mācīšana ir nepieciešama un svarīga. Taču ir kāds „bet”: ir atšķirība starp skolām... Ir skolas, kurās jau šobrīd tiek mācīta fizika un ķīmija, un jautājums ir tikai par to, vai skolēni šos priekšmetus izvēlas vai neizvēlas. Šajās skolās ir attiecīgi kabineti, ir attiecīgs aprīkojums un - tas vēl jo svarīgāk! - ir attiecīgi skolotāji. Taču mūsu valstī ir arī skolas, kurās šādas izvēles iespējas šobrīd nav. Un te es runāju konkrēti par mūzikas un mākslas skolām, kurās šie priekšmeti tiek mācīti, bet tiek mācīti specifiski. Piemēram, mūzikas skolā no fizikas tiek mācīta akustika, taču netiek mācīta tāda veida fizika, kādu māca vispārējās vidusskolās. Jā, 2020.gads - tas droši vien ir tāds termiņš, tāds laika periods, kurā šāda veida reformu varētu īstenot, taču pamatnostādnēs par to ir runāts ļoti, ļoti maz un nav parādīts ceļš, pa kādu tās skolas, kurām šobrīd pat nav iespējas šos priekšmetus mācīt, nokļūs, pirmkārt, līdz iespējai to darīt un, otrkārt, līdz šim eksāmenam. Tā vietā pamatnostādņu projekts paredz eksperimentālu eksāmenu - turklāt jau nākamajā mācību gadā! Un te man ir tāds neatbildēts jautājums: kā to varēs kārtot nākamā gada divpadsmitklasnieki, kuri 10. un 11.klasē nebūs šo priekšmetu mācījušies, vai tie, kuriem šādu kabinetu un skolotāju, visticamāk, no nākamā gada septembra tomēr vēl nebūs? Tas, manuprāt, ir viens tāds piemērs. Pamatnostādnēs runāts par šo jautājumu, taču man prasītos rūpīgāka šīs reformas izstrāde un ceļa parādīšana, kā mēs līdz tam nonāksim. Paldies.".
- 2014_05_22-seq642 spokenText "Cienījamā ministres kundze! Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Pāreja uz izglītību latviešu valodā mazākumtautību skolās, kas ir plānota uz Latvijas simtgadi 2018.gadā, 28 gadus pēc neatkarības atgūšanas, ir - gluži tāpat kā latviešu kā valstsnācijas minēšana Satversmes preambulā - pašdefinēšanās un attieksmes jautājums pret savu valsti un tās valstsnāciju. Skaidrs, ka skolotāji pārejai sen ir sagatavoti, jo formāli taču visi pārvalda latviešu valodu augstākajā pakāpē un, pateicoties gan Latvijas valsts, gan arī donorvalstu atbalstam, mazākumtautību skolu skolotāju tālākizglītībā ieguldīti ļoti apjomīgi līdzekļi, salīdzinot ar latviešu skolu skolotāju tālākizglītību. Strādājot pie Laimdotas Straujumas valdības deklarācijas sadaļas par izglītību un zinātni, kopīgi ar partneriem no pārējām koalīcijas partijām mēs vienojāmies par to, ka Koalīcijas līgumā ierakstāma mazākumtautību skolu pāreja uz izglītību latviešu valodā no 2018.gada. Kā jau minēja kolēģis Imants Parādnieks, līgumā paustā apņemšanās skan šādi (lieku reizi es atgādināšu): „Sagatavosim tiesisko regulējumu un izvērtēsim ekonomisko un sociālo pamatojumu, lai 2018.gada 1.septembrī Ministru kabineta noteiktajā kārtībā valsts un pašvaldību mazākumtautību izglītības iestādēs visas izglītības programmas sāk apgūt valsts valodā, izņemot svešvalodas un tās, kuras ir nepieciešamas mazākumtautības valodas un attiecīgās etniskās kultūras apguvei.” Būtu, protams, labi, ja šāds apgalvojums tiktu ierakstīts arī Izglītības attīstības pamatnostādņu dokumentā. Ņemot vērā to, ka pamatnostādņu dokuments tapa iepriekšējās valdības laikā, pašlaik konceptuālu grozījumu veikšana prasītu ilgāku laiku, kā arī to, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdes laikā no ministrijas pārstāvjiem dzirdējām apņemšanos šos uzdevumus iekļaut attīstības pamatnostādņu rīcības plānā, mēs šodien esam gatavi šo dokumentu atbalstīt balsojumā, taču tajā pašā laikā es vēlos uzsvērt, ka tik konceptuāla un svarīga uzdevuma formulējumam, manuprāt, bija jābūt iekļautam dokumenta pamattekstā. Tas, ka ministrija zināmu iemeslu dēļ izvairījās pamatnostādnēs skaidri un gaiši pateikt, ka no 2018.gada 1.septembra Latvijas skolās mācības notiks valsts valodā, liks mums, Nacionālajai apvienībai un sabiedrībai kopumā, uzmanīgi vērot ministrijas darbu. Un mēs gaidīsim arī ministrijas rīcību, ne tikai atrunas par to, ka laiks ir pārāk īss, lai, piemēram, veiktu to, kas ir ierakstīts Straujumas valdības deklarācijā saistībā ar izglītību. Citēšu, kas valdības deklarācijā ir ierakstīts: „Pilnveidosim izglītības sistēmas un kultūras lomu valsts valodas politikas īstenošanā, latviskas kultūrtelpas un vienotas sabiedrības veidošanā. Izstrādāsim jaunu mazākumtautību izglītības programmu latviešu valodas agrīnas apguves nodrošināšanai.” Es varu novēlēt, lai ministrijai veicas. Un gaidīsim šo programmu jau šīs valdības laikā. Otrs jautājums ir par vērtībizglītību, par kuru arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vairākās sēdēs tika runāts, - ka vērtībizglītība un tieši mācību priekšmets, kas saistīts ar dzīvesziņas jautājumiem, tiks iekļauts šo pamatnostādņu rīcības plānā. Arī tam mēs sekosim līdzi, vai šie solījumi tiek izpildīti, un raudzīsimies, kā valdība un Izglītības un zinātnes ministrija pilda savus solījumus šajos tautas ataudzei, drošībai, stabilitātei, Latvijas sabiedrībai tik būtiskajos jautājumos. Paldies par jūsu uzmanību!".
- 2014_05_22-seq641 spokenText "...Jā. Un nobeigumā es gribu teikt: jā, es atbalstīšu šīs pamatnostādnes. Un es gribu tiešām pateikt īpašu paldies Evijai Papulei, Līgai Lejiņai un Sandai Liepiņai, jo es varu iedomāties, cik daudz laika un resursu tas prasīja, lai iesaistītās puses nonāktu līdz šādam dokumentam. Paldies. Sēdes vadītāja Paldies. Vārds deputātei Vinetai Poriņai.".
- 2014_05_22-seq639 spokenText "Cienījamā ministre! Ministrijas darbinieki, kuri, kā saka, seko līdzi šim procesam - tam, kādas ir debates par Izglītības attīstības pamatnostādnēm! Es jau esmu iepriekš teikusi un arī šoreiz vēlreiz atkārtošu, ka, manuprāt, Saeimā debatēm par izglītību noteikti ir jābūt - līdzīgi tam, kā mēs debatējam par ārpolitikas jautājumiem, līdzīgi tam, kā mēs uzklausām tiesībsarga ziņojumu -, bet es personīgi uzskatu, ka Izglītības attīstības pamatnostādnes nav jāapstiprina Saeimā, kā to darām mēs, jo, arī pēc Pārresoru koordinācijas centra informācijas, mūsu valstī ir 128 pamatnostādnes un no tām visām šīs ir vienīgās, kuras mēs apstiprinām Saeimā. Bet es vēlreiz uzsveru - debatēm par izglītību būtu jābūt Saeimā. Viennozīmīgi! Teikšu, kā ir. Iepazīstoties ar Izglītības attīstības pamatnostādnēm, īsti līdz galam es saturiski apmierināta neesmu, un paskaidrošu - kāpēc. Jo ir tātad... visi veidi nav pilnīgi vienlīdzīgi, kā saka, aptverti. Un vairāk tomēr, ja mēs izlasām, akcents tiek likts uz vispārējo izglītību. Es gribu uzsvērt arī to, ka manā rīcībā bija pirmā šī dokumenta projekta versija, un tā ir nesalīdzināmi... tiešām saturiski šis dokuments ir daudz, daudz kvalitatīvāks. Un es gribētu pateikt, kā, pēc mana prāta, tomēr ir par maz. Par maz ir minēts profesionālās izglītības aspekts, augstākās izglītības aspekts un mūžizglītības aspekts, bet, kā jau arī ministres kundze teica, būs arī šis rīcības plāns, un tur tas būs vairāk atspoguļots. Jo arī šeit mēs varam redzēt saistību ar citiem nozīmīgiem attīstības plānošanas dokumentiem un varam redzēt, ka mums atsevišķi ir augstākās izglītības attīstības un augstskolu attīstības koncepcija 2013.-2020.gadam; tas ir arī loģiski, un skaidrs, ka sasaistei starp dokumentiem ir jābūt. Ir atsevišķi arī augstākās izglītības un zinātnes attīstības pasākumu plāns 2013.-2014.gadam, un mēs arī varam redzēt plānus par profesionālo izglītību - šīs profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnes. Jā, ir skaidrs, ka arī šie dokumenti ir svarīgi un vajadzīgi, bet tomēr lasot gribējās, lai arī šīs manis jau minētās jomas būtu vairāk arī šajā dokumentā iekļautas. Un es gribētu vēl īpašu uzmanību pievērst mūžizglītības jautājumam. Proti, es ceru, ka šajā plānošanas periodā neatkārtosies tas, kas bija iepriekšējā plānošanas periodā. Izglītības un zinātnes ministrija sanāk kā tāda „jumta ministrija”, kas atbild par mūžizglītību, bet tad, kad bija lielā nauda jādala, - kam tika šī lauvas tiesa? Tā bija tomēr, kā mēs redzējām pēc šiem rādītājiem, Labklājības ministrija. Ne vienmēr, nu, kā lai saka, tika ņemts vērā Izglītības un zinātnes ministrijas viedoklis. Un tādēļ es uzskatu, ka vislielākajai teikšanai šajos jautājumos ir jābūt - nu, viennozīmīgi! - Izglītības un zinātnes ministrijai. Protams, arī Ekonomikas ministrija, Kultūras ministrija un citas nozaru ministrijas ir iesaistītas mūžizglītības procesos, bet tomēr Izglītības un zinātnes ministrijai ir jābūt vadošajai lomai, un pārējām ministrijām ar to būtu vairāk jārēķinās. Profesionālās izglītības sakarā gribētos teikt tā: jā, mēs redzam - šeit daudzas lietas caurvijas un būs arī rīcības plānā, bet gribētos tomēr akcentēt, lai nepazūd šie mācību līdzekļi un finansējums mācību līdzekļiem profesionālās izglītības jomā, lai šie pedagogi atalgojuma un profesionālās pilnveides jautājumos ir vienlīdzīgi ar vispārējās izglītības pedagogiem. Un tiešām priecē, ka ir šī proporcija 50 pret 50... lai izglītojamie būtu... un ka ir darba vidē balstītā izglītība. Manuprāt, tas ir ļoti nozīmīgi. Gribētos arī akadēmiskā personāla situāciju nedaudz iezīmēt. Būtu ļoti labi, ja arī atalgojums un... Jā, augstskolas ir autonomas, bet gribētos arī, lai tomēr ministrija, tā teikt, turētu rūpi par atalgojumu augstskolu personālam un lai uzmanība tiktu pastiprināti pievērsta iesaistei pētnieciskajā darbā. Un es gribētu vēl akcentēt to, ka ir ļoti labi, ka ir mazās skolas. Jā, šī sadaļa, manuprāt, salīdzinājumā ar to, kādas bija pirmās versijas, ir ļoti labi izstrādāta. Par jauniešu garantiju... Ir ļoti labi, ka uzmanība ir pievērsta tiem, kas nemācās un nestrādā. Mūžizglītības sakarā vēlos tomēr akcentēt tādu sociālo grupu kā seniori, tātad - „50+”. Jā, mūžizglītība aptver plašu vecuma spektru, bet tomēr īpaši gribētos uzsvērt seniorus un atbalsta mehānismus viņiem. Un par mūžizglītību gribētos teikt vēl arī to, ka bija iepriekš šī mūžizglītības... plānošanas dokuments 2007.-2013.gadam, un, kā es jau minēju, gribētos, lai arī šeit saturiski vairāk...".
- 2014_05_22-seq637 spokenText "Labdien, godātie kolēģi! Viens no nozīmīgākajiem plānošanas dokumentiem, uz kuriem minēta atsauce Izglītības attīstības pamatnostādnēs, ir Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2005.-2014.gadam. Un tajā dokumentā ir uzsvērts, ka valsts valodas politikas mērķis ir nodrošināt latviešu valodas arī kā Eiropas Savienības oficiālās valodas ilgtspēju, tās lingvistisko kvalitāti un konkurētspēju Latvijas un pasaules valodu tirgū. Mērķis ir svarīgs un būs aktuāls arī Izglītības attīstības pamatnostādņu jaunajā periodā - līdz 2020.gadam. Lai to sasniegtu, Laimdotas Straujumas valdības deklarācijā un Koalīcijas līgumā formulēti uzdevumi, kas aktuāli tieši konkrētajā periodā. Valdības deklarācijā tika ierakstīta šāda apņemšanās: „Pilnveidosim izglītības sistēmas un kultūras lomu valsts valodas politikas īstenošanā, latviskas kultūrtelpas un vienotas sabiedrības veidošanā, izstrādāsim jaunu mazākumtautību izglītības programmu latviešu valodas agrīnas apguves nodrošinā��anai.” Savukārt Koalīcijas līgumā pausta apņemšanās (citēju): „Sagatavosim tiesisko regulējumu un izvērtēsim ekonomisko un sociālo pamatojumu, lai 2018.gada 1.septembrī Ministru kabineta noteiktajā kārtībā valsts un pašvaldību mazākumtautību izglītības iestādēs visas izglītības programmas sāk apgūt valsts valodā, izņemot svešvalodas un tās, kuras nepieciešamas mazākumtautības valodas un attiecīgās etniskās kultūras apguvei.” Nacionālā apvienība uzskata, ka šiem uzdevumiem bija jābūt skaidri ierakstītiem arī Izglītības attīstības pamatnostādņu dokumentā. Taču, ņemot vērā to, ka dokuments pamatā ir tapis vēl iepriekšējās valdības laikā, pašlaik konceptuālu grozījumu veikšana prasītu ilgāku laiku. Bet, kā jau tika minēts Eiropas finansējuma sadales sakarā, ir nepieciešams to pieņemt nekavējoties. Un, tā kā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdēs tika saņemti ministrijas pārstāvju apliecinājumi šos uzdevumus iekļaut Izglītības attīstības pamatnostādņu rīcības plānā, mēs esam gatavi šo dokumentu atbalstīt balsojumā. Tajā pašā laikā vēlreiz vēlamies uzsvērt, ka tik konceptuāla un svarīga uzdevuma formulējumam, mūsuprāt, bija jābūt iekļautam dokumenta pamattekstā. Tas, ka ministrija izvairījās pamatnostādnēs skaidri un gaiši pateikt, ka no 2018.gada 1.septembra Latvijas skolās mācības notiks valsts valodā, liks mums ar dubultu uzmanību sekot līdzi ministrijas darbam un tam, cik atbildīgi kopējā apņemšanās un parakstītās vienošanās tiks īstenotas dzīvē. Nacionālās apvienības vārdā aicinu atbalstīt. Paldies.".
- 2014_05_22-seq635 spokenText "Paldies. Attiecībā uz skolu tīklu, kā es jau sacīju, ir noteikts, ka, jo mazāks bērns, jo tuvāk viņa dzīvesvietai jābūt skolai. Izglītībai būtu jābūt pieejamai. Ir paredzēta profesionālās izglītības reforma, ieviešot duālo izglītību, tas ir, uzņēmēju daudz lielāku iesaisti bērnu izglītībā, un panākot, ka vismaz puse jauniešu izvēlas profesionālo izglītību kā savu dzīves ceļu. Mēs esam novērsuši arī tādas - es ceru, ka tehniskas, nevis apzinātas, - kļūmes... Ceru, ka pirmsskolas izglītības iestādēs netiks bērniem mācīts, kas ir prostitūcija, cilvēktirdzniecība un fiktīvas laulības. Un, manuprāt, pamatnostādnes paredz arī vienu lielu soli iekļaujošās izglītības jomā: ir paredzēta pakāpeniska pāreja no bērnu ar īpašām vajadzībām institucionalizēšanas atsevišķās izglītības iestādēs uz viņu integrēšanu vispārējās izglītības iestādēs, palīdzot viņiem personiski (protams, finansējuma robežās). Un kas vēl svarīgi - mēs esam paredzējuši vērtībizglītības definīcijā tādas vērtības kā ģimenes vērtības un nacionālā apziņa, jo bērnu un jauniešu sagatavošana un motivēšana ģimenes dzīvei ir ne mazāk svarīga kā veiksmīga profesionālā karjera. Bet bez piederības apziņas savai tautai un valstij, uzņemoties atbildību par tās pastāvēšanu, nav iespējama Latvijas kā nacionālas valsts pastāvēšana ilgtermiņā. Mēs veicam ļoti sarežģītas darbības, lai stiprinātu patriotismu un valsts apziņu - es varu minēt Satversmes preambulas izveidi kā vienu no tām -, bet daudz efektīvāk būtu to panākt, ja mēs pietiekamu uzmanību šiem jautājumiem pievērstu jau skolās. Tā ka kopumā dokumentā ir ieguldīts ļoti daudz darba. Es minēju dažus mīnusus - to, ko gribētos, protams, uzlabot -, bet lūdzu atbalstīt pamatnostādnes un kopīgi ar Izglītības un zinātnes ministriju strādāt pie konkrēta rīcības plāna izstrādes. Paldies.".
- 2014_05_22-seq634 spokenText "Jā, deputāti neiebilst. Jā, lūdzu!".
- 2014_05_22-seq633 spokenText "Es gribu lūgt vienu minūtīti. (No zāles dep. I.Zariņš: „Lai pabeidz!”)".
- 2014_05_22-seq632 spokenText "Reiznieces-Ozolas kundze, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!".
- 2013_06_20-seq235 spokenText "Reiznieces-Ozolas kundze, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!".
- 2012_12_20-seq637 spokenText "Reiznieces-Ozolas kundze, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!".
- 2014_05_22-seq631 spokenText "Paldies ministres kundzei par tādu plašu izklāstu saistībā ar Izglītības attīstības pamatnostādnēs paredzēto un ar tādu stratēģisku redzējumu, kas būtu vajadzīgs Latvijas izglītības attīstībai. Bet es vēlos izteikt dažas piezīmes no savas puses - kādi man ir secinājumi, strādājot ar šo konkrēto dokumentu, kas, manuprāt, ir ļoti, ļoti svarīgs, jo, manuprāt, daudz spēcīgāka par visiem citiem ieročiem ir izglītība, kas var mainīt pasauli. Ne tikai pasauli, bet arī Latviju mūsu nacionālajā līmenī. Daži tīri praktiski secinājumi. Viens no trūkumiem šim dokumentam: kaut arī atbilstoši nacionālo plānošanas dokumentu izstrādes nosacījumiem tas ir veikts vienas ministrijas ietvarā, man tā sajūta bija tāda - un arī praktiski tas bija redzams -, ka tās ir nevis izglītības attīstības pamatnostādnes visā to plašajā laukā, bet Izglītības un zinātnes ministrijas attīstības pamatnostādnes. Piemēram, profesionālās ievirzes mākslas un mūzikas skolu paplašināta, detalizēta attīstība šajā dokumentā nav minēta tādēļ vien, ka tās ir Kultūras ministrijas pakļautībā. Otrs aizrādījums ir šāds: dokuments lielā mērā tomēr, kaut arī tam ir laba stratēģiska ievirze, neatbild uz jautājumu, kādu mēs vēlamies redzēt izglītību 2020.gadā (piemēram, kādam ir jābūt skolēnam un skolotājam 2020.gadā). Tas tomēr ir vairāk gatavots kā ļoti labs Eiropas Savienības fondu apguves plāns jeb dokuments. Un es minēšu vienu mazu piemēru. Piemēram, izglītības eksperts sers Kens Robinsons un citi ļoti skaidri uzsvēra, ka tā izglītība, kuru mēs šobrīd izmantojam arī Latvijā, ir veidota 18.gadsimta apgaismības kultūras un 19.gadsimta industriālās revolūcijas laikā. Tās centrā ir standartizācija, vidējā līmeņa noturēšana, faktu apguve, mācīšanās eksāmenam, stingra vērtēšana ar atzīmēm un priekšrakstu ievērošana. Un mans uzskats ir tāds, ka nepieciešams ir pakāpeniski atteikties no tradicionālās reproduktīvās apmācības sistēmas un tās vietā būtu jāievieš 21.gadsimtam atbilstoša apmācību metodika, kāda tiek pakāpeniski ieviesta un aprobēta jau vairākās pasaules valstīs, piemēram, Somijā, tā sauktajās nākotnes skolās. Tajā jāparedz personificēta izglītība, talantu attīstība, skolēnu iesaistīšanās savu mācību plānu izveidē, pedagogu lielāka autonomija individuālā darbā ar katru skolēnu, vecāku iesaiste un jēgpilna tehnoloģiju izmantošana. Citstarp, var būt pat arī tāda praktiska lieta kā cita veida plānojums skolu ēku būvniecības laikā. Pārejai no zināšanu vienkāršas apguves jeb iekalšanas uz prasmi zināšanas sintezēt jeb izmantot ir jābūt svar��gai. Ir beidzot jāatzīst, ka arī Latvijā cilvēks, bērns ir ne tikai fiziska un racionāla būtne, bet arī emocionāla un garīga būtne un ka prāts nav kuģis, kas jāpiepilda, bet uguns, kas jākurina. Un, lai to izdarītu, viens no priekšnosacījumiem, protams, ir motivēts pedagogs, tāpēc jārunā ne tikai par darba atalgojumu, bet arī par motivācijas sistēmu, kas balstīta nevis uz skolēnu atzīmju novērtēšanu centralizētajos un cita veida eksāmenos, bet uz viņu ikdienas prasmju un iemaņu attīstības vērtējumu. Un atsevišķi, kā ministres kundze arī jau minēja, būtu jāizvērtē elites... jeb darba ar īpaši talantīgiem bērniem attīstība. Par finansējumu. Ministres kundze arī jau minēja, ka finansējuma pieaugums ir ļoti būtisks. Un viens no zinātnes un augstākās izglītības pārstāvju aizrādījumiem šī dokumenta kontekstā ir tas, ka arī šeit viņi neredz plānotā finansējuma apjomā Zinātniskās darbības likumā paredzēto un Augstskolu likumā paredzēto finansējuma pieaugumu augstākajai izglītībai un zinātnei: zinātnei - 0,15 procentus no IKP ik gadu, un augstākajai izglītībai - 0,25 procentus no IKP ik gadu. Protams, var teikt, ka izglītība ir dārga. Bet te es atsaukšos uz Dereku Boku, kas ir Hārvarda universitātes iepriekšējais vadītājs: „Ja jūs domājat, ka izglītība ir dārga, pamēģiniet, cik maksā zināšanu trūkums!” Es esmu pārliecināta, ka liela daļa mūsu valsts neveiksmju, kas saistītas ar uzņēmumu pārvaldi, cīņu par Latvijas lielajiem projektiem, piemēram, sašķidrinātās gāzes piegādes projektu, un ar citiem saimnieciskiem jautājumiem, piemēram, elektrības tirgus atvēršanas procesu, lielā mērā nav ļaunprātība, bet vienkārši mūsu - arī kā politiķu - nezināšanas un neprašanas rezultāts. Ir daudzas labas lietas, kas ir pamatnostādnēs paredzētas. Piemēram, ļoti praktisks jautājums, kas visus interesē, ir pamatprincips skolu tīkla veidošanai. Pamatnostādnēs ir teikts, ka, jo mazāks bērns, jo tuvāk dzīvesvietai skola...".
- 2014_05_22-seq630 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.".
- 2013_11_06_a-seq1446 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.".
- 2013_11_06_a-seq413 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.".
- 2013_10_17-seq28 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.".
- 2012_12_20-seq787 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.".
- 2012_12_20-seq635 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.".
- 2012_12_13-seq566 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.".
- 2012_12_13-seq367 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.".
- 2012_11_15-seq1397 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.".
- 2012_11_15-seq812 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.".
- 2012_11_15-seq722 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.".
- 2012_10_25-seq45 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.".
- 2012_10_11-seq199 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.".
- 2012_07_26_as-seq26 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.".
- 2012_06_21-seq435 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.".
- 2012_05_31-seq21 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.".
- 2012_05_17-seq221 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.".
- 2012_04_26-seq69 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.".
- 2011_06_02-seq126 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.".
- 2014_05_22-seq629 spokenText "Cienījamie kolēģi! Mūsu priekšā ir apjomīgs dokuments, kas ir radies trīs ministru un divu Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātu sastāvu kopīgas darbības ceļā. Kā jau komisijas priekšsēdētāja norādīja, šīs ir vienīgās pamatnostādnes, kuras apstiprina Saeima. Šādu lēmumu mēs pieņēmām, izskatot Izglītības likumu, un gan tad, gan tagad es esmu pārliecināta, ka tas ir pareizais ceļš. Izglītība ir tik svarīga nozare, ka par tās turpmāko virzību ir jālemj parlamentam. Tieši tādēļ 2013.gada janvārī Ministru kabinetā apstiprinātās Izglītības attīstības pamatnostādnes nonāca Saeimas komisijā. Uzreiz teikšu, ka apspriešana bija plaša un vispusīga. Saņēmām gandrīz 100 deputātu priekšlikumus un precizējumus. Tie tika rūpīgi analizēti, iekļauti dokumenta tekstā, un Saeimas komisija tos akceptēja skatīšanai šīsdienas sēdē. Gribu uzsvērt, ka šis dokuments ir tapis vairāku ministriju sadarbības ceļā. Ir risinājušās konstruktīvas diskusijas gan ar Finanšu ministriju, gan Kultūras ministriju, gan Ekonomikas ministriju, gan Labklājības ministriju, gan Veselības ministriju, gan VARAM, gan Iekšlietu ministriju, gan Zemkopības ministriju. Dokumentu tapšanā ir piedalījies Pārresoru koordinācijas centrs. Vērtīgu ieguldījumu ir devuši mūsu sociālie partneri, it īpaši Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, Latvijas Izglītības vadītāju asociācija, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, UNESCO Latvijas Nacionālā komisija, Latvijas Rektoru padome, Augstākās izglītības padome, Latvijas Studentu apvienība, Latvijas Pašvaldību savienība. Šo sarakstu vēl varētu turpināt. Un es no šīs tribīnes gribu izteikt pateicību visiem, kam rūp mūsu izglītības, tātad mūsu valsts, nākotne un kas ar konkrētiem priekšlikumiem ir bagātinājuši Izglītības attīstības pamatnostādņu statusu. Īpaša pateicība arī nevalstiskajam sektoram, vecāku organizācijām un daudziem citiem, kas savu devumu saskatīs šajā pamatnostādņu tekstā. Ikvienas valsts politikas pamatā jebkurā nozarē ir jābūt skaidrai filozofijai, skaidrai pārliecībai par to, ko mēs vēlamies sasniegt. Īsi sakot, mūsu uzdevums ir nodrošināt labu izglītību ikvienam - gan personības, gan arī visas valsts attīstībai. Izglītība 21.gadsimtā tiek gūta visa mūža garumā gan prasmīgu pedagogu vadībā, gan arī pašmācības ceļā. Tā ir mūsu ikdienas apzināta sastāvdaļa, mūsu izvēle un gandarījums - zināt vairāk, apgūt daudz plašāku zināšanu spektru, būt speciālistiem noteiktā nozarē, kurā visa mūža garumā savas zināšanas papildināt, precizēt un atjaunot. Šīs Izglītības attīstības pamatnostādnes ir tā sauktais vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments. Tas aptver laikposmu līdz 2020.gadam. Lieki teikt, ka šis dokuments ir saistīts ar Nacionālo attīstības plānu, ar Latvijas ilgtermiņa attīstības stratēģiju un aptver visas izglītības jomas. Tātad tiek uzrunāts ikviens Latvijas iedzīvotājs visās vecuma grupās. Mēs esam definējuši šo mērķi, kura atšifrējums ir atrodams Izglītības attīstības pamatnostādņu lappusēs. Mūsu mērķis ir kvalitatīva un iekļaujoša izglītība, tātad izglītība visiem - izglītība personības attīstībai, cilvēku labklājībai un ilgtspējīgai valsts izaugsmei. Gan katram izglītības ieguvējam, gan arī visai sabiedrībai kopumā. Un šo mērķi mēs sasniegsim ar kompleksu pieeju un risinājumiem, domājot gan par izglītības saturu, gan par mācību metodiku, gan par skolas vidi, gan par katra cilvēka radošā potenciāla atraisīšanu. Īpaši es gribētu uzsvērt beidzamo. Pagājušā nedēļa bija radošās darbības nedēļa, kura skaidri parādīja, ka radošums, atraisītība, pieeja dzīvei visā tās iespēju kopumā nav mākslinieku vai atsevišķu indivīdu privilēģija. Radošs var būt ikviens ikvienā profesijā, un skolas uzdevums ir bērnā šo radošo dzirksti nenoslāpēt. Tāpēc mums ir jārada moderna un atklāta, un pieejama mācību vide no pirmsskolas līdz augstākajai izglītībai. Mums liela uzmanība jāpievērš vērtībizglītībai (kāpēc mēs dzīvojam sabiedrībā, kādi ir mūsu pienākumi sabiedrības priekšā, kādas ir tās universālās vērtības, kas savu nozīmi nav zaudējušas arī 21.gadsimtā). Un, protams, ļoti svarīgi, kāda būs izglītības sistēmas pārvaldība. Jūs jau esat iepazinušies ar 12 rīcības virzieniem. Šo mūsu virsmērķi mēs īstenosim vairākās secīgās aktivitātēs, lai mēs varētu nodrošināt gan izglītības pieejamību, gan izglītības kvalitāti. Svarīgi uzsvērt, ka šeit atslēgvārds ir sadarbība - sadarbība starp valsts pārvaldi, pašvaldībām, ikvienu skolu, ikvienu skolotāju, skolas vadītāju, ikvienu no vecākiem un pašiem skolēniem, lai mēs mācītu to, kas ir nepieciešams, tādā veidā, kāds vislabāk atbilst mūsu skolēnu īpatnībām un interesēm, un lai mēs veicinātu šo sadarbību gan valsts, gan arī pasaules mērogā. Kā jau šāda tipa dokumentos pieņemts, ir ietverti arī rezultatīvi rādītāji. Tātad pēc sešiem gadiem mums būs iespējas pārliecināties, vai šie mūsu izvirzītie uzdevumi ir izpildīti. Mēs esam paredzējuši dubultot to skolēnu skaitu, kuri ir ar augstiem mācību sasniegumiem, jo pašreiz tik tiešām ēnā ir palikuši bērni ar īpašiem talantiem, mēs maz domājam par izcilības attīstību. Mēs dubultosim valsts budžeta finansējumu mācību līdzekļu iegādei, kas pašreiz, protams, ir nepietiekams, runāsim par iekļaujošo izglītību un, protams, augstākajā izglītībā arī veicināsim izcilību. Protams, līdz ar mūsdienīga mācību satura ieviešanu atbalstu saņems pedagogi. Nodrošināsim arī tā saukto karjeras izglītību, īpašu vērību veltīsim profesionālajai izglītībai, turklāt ne tikai saistībā ar darba tirgu vien, bet arī ar spēju katrā cilvēkā saskatīt to īpašo talantu, kas nodrošinās ne tikai viņa labklājību, bet arī gandarījumu par viņa darba dzīvi. Un pievērsīsimies mūžizglītībai - 21.gadsimta aktualitātei, kas pavērs iespējas daudzveidīgai personas individuālo prasmju un spēju pilnveidei -, un esam paredzējuši dubultot pieaugušo izglītībā iesaistīto personu skaitu. Jau minēju, ka ļoti svarīga ir efektīva pārvaldība attiecībā uz resursu izmantošanu, un tādēļ ir paredzēts ieviest izglītības kvalitātes uzraudzību, pilnveidot finansējuma modeļus visos izglītības līmeņos un sekmēt Latvijas izglītības starptautisko konkurētspēju. Turpinot uzsāktos attīstības virzienus un atbalstot modernizācijas ieceres, mēs veidosim atvērtu, pētniecībā balstītu un pieejamu augstākās izglītības telpu, kā arī nodrošināsim augstākās izglītības iestāžu konkurētspēju un sadarbību ar citu valstu augstskolām, nodrošinot mūsu programmu starptautisku akreditāciju. Svarīgs jautājums ir izglītības pakalpojumu pieejamība. Beidzamajos mēnešos risinās aktīvas diskusijas gan par izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu, gan arī par iespējamo izglītības iestāžu struktūru. Esam vienojušies, ka pirmsskolas izglītībai un sākumskolas izglītībai ir jābūt pēc iespējas tuvu bērnu dzīvesvietai. 7.-9.klases skolēnu izglītības iestādes atrašanās vietu jau mēs varētu pielāgot arī attiecīgā institucionālā tīkla specifikai, apsverot transporta pasākumu nodrošināšanu, bet vidējā izglītība... Atgādinu, ka šī valdība ir pirmā, kas konsekventi iet ceļu uz to, lai vidējo izglītību iegūtu vismaz 80 procenti pamatskolu beidzēju, pusi no tiem novirzot arī uz profesionālo vidējo izglītību. Mums līdz ar to ir jādomā par to, kādā līmenī būs šī vidējā izglītība - vai tā būs gan pieejama, gan laba. Nobeigumā varētu uzsvērt, ka, protams, ļoti svarīgs būs finansējums. Latvijas izglītības sistēmas finansējums ir nepietiekams, tā ir universāla patiesība, kam, šķiet, mūsdienās neiebildīs neviens, bet mūsu uzdevums ir radīt pēc iespējas efektīvu shēmu šo līdzekļu izmantošanai, pārliecināt sabiedrību par izglītības lielo nozīmi, un tāpēc ļoti svarīgs ir arī Saeimas apstiprinājums šim dokumentam šodien un arī, protams, turpmākais atbalsts, kad mēs lemsim par mūsu valsts budžetu. Aicinu jūs apstiprināt šīs pamatnostādnes. Atgādinu, ka sešu mēnešu laikā pēc šī Saeimas balsojuma Izglītības un zinātnes ministrija izstrādās konkrētu, detalizētu pasākumu plānu, kurā tiks atšifrētas pamattēzes, kas ir ietvertas šajā dokumentā. Un Ministru kabinets, sniedzot savu akceptu šim valdības rīcības plānam, arī apstiprinās to veikumu, ko mēs esam plānojuši, 2020.gadu gaidot. Paldies.".
- 2014_05_22-seq628 spokenText "Paldies. Ir saņemts piecu deputātu - Smiltēna, Zaķa, Čigānes, Kalniņa un Ašeradena - iesniegums ar lūgumu turpināt Saeimas 22.maija sēdi bez pārtraukuma līdz jautājuma izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Nav!”, „Piekrītam!”) Deputātiem iebildumu nav. Tātad turpinām izskatīt lēmuma projektu par Izglītības attīstības pamatnostādnēm. Vārds izglītības un zinātnes ministrei Inai Druvietei.".
- 2014_05_22-seq627 spokenText "Labdien, kolēģi! Mēs šodien skatām lēmuma projektu „Par Izglītības attīstības pamatnostādņu 2014.-2020.gadam apstiprināšanu”. Izglītības attīstības pamatnostādnes ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas nosaka izglītības politikas pamatprincipus, mērķus un rīcības virzienus nākamajiem septiņiem gadiem. Un šis, kolēģi, ir vienīgais nozares plānošanas dokuments, kas tiek apstiprināts nevis Ministru kabinetā, bet Saeimā. Un kā gan citādi, ja Latvijas Nacionālais attīstības plāns kā savu virsmērķi ir izvirzījis ekonomisko izrāvienu! Bez gudriem, izglītotiem un prasmīgiem cilvēkiem tas, protams, nebūtu iespējams. Kolēģi! Šajā dokumentā ir izvirzīti mērķi, kas būtu jāsasniedz izglītībai. Virsmērķis ir kvalitatīva un iekļaujoša izglītība personības attīstībai, cilvēku labklājībai un ilgtspējīgai valsts izaugsmei. Un Izglītības un zinātnes ministrija, kas ir šī dokumenta izstrādātāja, redz trīs virzienus, kuros būtu jāstrādā, lai to sasniegtu. Viens ir izglītības vides kvalitātes uzlabošana, veicot izglītības satura pilnveidi un atbilstošas infrastruktūras izveidi. Otrs ir indivīda prasmju attīstība, attīstot vērtībizglītībā balstītu indivīda profesionālo un sociālo prasmju attīstību - dzīvei un konkurētspējai darba vidē. Un trešais ir ļoti praktisks apakšmērķis - uzlabot resursu pārvaldības efektivitāti, attīstot izglītības iestāžu institucionālo izcilību. Visiem šiem mērķiem šajā dokumentā ir paredzēti konkrēti rīcības plāna pasākumi, kā arī finansējums, kas tiks veltīts nākamajos septiņos gados gan no Eiropas Savienības struktūrfondiem, gan arī no valsts un pašvaldību budžetiem. Mazliet par procedūru, kolēģi. Šis ir vienīgais nozares plānošanas dokuments, ko apstiprina Saeima. Bet tā bēdīgā lieta ir tā, ka Saeimas deputāti to var vai nu pilnībā pieņemt un apstiprināt Saeimā, veicot tikai redakcionālus precizējumus, vai arī noraidīt; nekādus labojumus pēc būtības deputātiem nav tiesību iesniegt. Šis, manuprāt, ir jautājums, kura risināšanai noteikti nākotnē būtu jāveic kādi precizējumi, jo mēs redzējām, ka deputātu interese ir ļoti liela, un devām iespēju arī izteikt savu viedokli par šo dokumentu. Tika saņemti vairāk nekā 120 priekšlikumi, par kuriem mēs komisijā ļoti nopietni diskutējām; vērtējām, uzklausījām Izglītības un zinātnes ministrijas viedokli, kā arī iestrādājām dokumentā redakcionālus precizējumus. Par pārējām lietām, piemēram, par to, kādām vērtībām būtu jātiek mācītām skolā, kā arī par konkrētiem deputātu priekšlikumiem attiecībā uz to, kas būtu jāveic vispārējās, profesionālās un augstākās izglītības jomā, mēs saņēmām skaidrojumu no Izglītības un zinātnes ministrijas; ministrija skaidroja par pasākumiem, kurus tā jau veic vai kuri tiks paredzēti rīcības plānā, kas būs nākamais dokuments, kuru Izglītības un zinātnes ministrija izstrādās pēc šo pamatnostādņu apstiprināšanas Saeimā. Pamatnostādnes ir viens no svarīgiem Eiropas Savienības struktūrfondu plānošanas dokumentiem. Tas ir kā viens no priekšnosacījumiem, lai mēs varētu laikus sākt struktūrfondu apguvi. Un līdz ar to tagad komisijas vārdā es aicinu šīs pamatnostādnes atbalstīt, jo komisijā deputātu balsojums bija vienbalsīgs: visu frakciju pārstāvji nobalsoja „par”.".
- 2014_05_22-seq626 spokenText "Un pēdējais mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Izglītības attīstības pamatnostādņu 2014.-2020.gadam apstiprināšanu”. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Dana Reizniece-Ozola.".
- 2014_05_22-seq624 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 27.maijs. Paldies.".
- 2014_05_22-seq623 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš... komisijā tika nolemts, ka tas ir 25. ... 27., es atvainojos, 27.maijs.".
- 2014_05_22-seq622 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Būvniecības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2014_05_22-seq621 spokenText "Paldies, kolēģi! Visus priekšlikumus esam izskatījuši. Lūgums atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
- 2014_05_22-seq619 spokenText "91. - deputātes Čepānes priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2014_05_22-seq615 spokenText "89. - deputātes Čepānes priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 90.priekšlikumā.".
- 2014_05_22-seq613 spokenText "88. - deputātes Čepānes priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2014_05_22-seq611 spokenText "87. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2013_07_09_as-seq685 spokenText "87. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2013_01_31-seq265 spokenText "87. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2012_06_21-seq1133 spokenText "87. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2012_06_14-seq333 spokenText "87. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2009_04_02-seq369 spokenText "87. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2005_05_05-seq154 spokenText "87. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2014_05_22-seq610 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 86. - deputāta Ivara Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 23, atturas - 30. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2014_05_22-seq609 spokenText "Tātad būvkomersanta veiktspēju raksturo daudzi un dažādi kritēriji, un paša spēkiem un apakšuzņēmēju spēkiem veiktais darbs nav nedz vienīgais, nedz arī būtiskākais kritērijs, kas ir jāvērtē klasifikācijas ietvaros, jo tas tiešā veidā neraksturo, vai komersants ir vai nav spējīgs veikt darbus. Mēs neatbalstījām šo priekšlikumu.".
- 2014_05_22-seq607 spokenText "Nu, es tomēr gribu oponēt šeit izteiktajiem apgalvojumiem. Es saprotu, ka Siliņas kundze savukārt vairāk skatās no būvnieku puses - kā būvnieki to redz, kā viņiem tas būtu izdevīgāk. Bet mēs šeit runājam par divām dažādām lietām - es nerunāju tagad par darbu veikšanu. Tātad tā ir pavisam cita lieta. Mēs runājam par to, kā tiek kvalificēti šie būvuzņēmēji. Un šeit es arī... Mēs nerunājam par to, ka jāveic kādam ģenerāluzņēmējam pašam viss simtprocentīgi. Mēs runājam par to, ka vienkārši objektīvi un godīgi tiek nodalīts, ka mēs varam reāli redzēt, kāda tad ir katra šī būvuzņēmēja patiesā kapacitāte. Patiesā, nevis manipulatīvā! Tas, ko pieļauj esošais likums, - viņš atļauj manipulēt. Jebkuru - jebkuru! - kantorīti var uztaisīt tā, ka tas kvalificēsies visdārgākajam valsts pasūtījumam un tādā veidā dabūs šo valsts pasūtījumu. Tas ir tas, ko atļauj šis likums. Tas, ko es mēģinu darīt, - es mēģinu ar saviem priekšlikumiem to novērst. Tāpēc es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu otrajā lasījumā, bet trešajā lasījumā mēs varam to uzlabot, ja tas ir nepieciešams. (No zāles dep. E.Siliņas starpsaucieni.)".
- 2014_05_22-seq605 spokenText "Es ļoti labi saprotu Zariņa kunga priekšlikumu, kurā varbūt iezīmējas tas, kā sabiedrība to redz... kā būtu pareizi (Dep. I.Zariņš pakrata ar pirkstu.) un kā būtu jāizvēlas būvnieki, - ka ir jāizvēlas būvnieks, kurā ir personāls un kurš var veikt no A līdz Z visus tos darbus un tamlīdzīgi. Bet mums ir arī jāsaprot, ka mēs esam Eiropas Savienībā un ka Eiropas Savienībā ir aizliegts veikt šādus obligātus nosacījumus - ģenerāluzņēmējam izpildīt darbus simtprocentīgā apmērā pašam. Un mēs arī zinām, ka Publisko iepirkumu likumā vēl nesen mums bija tātad šie obligātie uzstādījumi, noteikti procenti, kādā apjomā ģenerāluzņēmējam pašam ir jāveic darbi. Taču šobrīd šādu nosacījumu jau vairs nav, jo Eiropas Savienība to vairs nepieļauj un neatļauj. Un arī pilnsabiedrību stāsts ir diezgan līdzīgs, bet ir jāsaprot tas, ka, ieejot pilnsabiedrībā, divi būvnieki ar pilnu atbildību uzņemas solidāri šo te atbildību, ko viņi uzņemas ar līgumu. Un, ja viens tajā brīdī... Ja viens būvnieks tajā brīdī pakrīt un nav spējīgs veikt darbu, tad tas otrs, kas ir pilnsabiedrībā, uzņemas nevis 50 procentu apmērā, bet simt procentīgā apmērā bez kaut kādiem atbildības ierobežojumiem visu atbildību. (No zāles dep. A.Elksniņš: „Nosauciet kaut vienu gadījumu!”)".
- 2014_05_22-seq603 spokenText "Kolēģi! Likumā šis ir viens ļoti nozīmīgs jauninājums. Likums paredz tātad šo būvnieku klasifikāciju. Ko es piedāvāju ar savu priekšlikumu? Es ierosinu šo klasifikāciju definēt izvērstāk - ka būvkomersantus klasificē, izvērtējot (un tālāk seko uzskaitījums): 1) to finansiāli ekonomiskos rādītājus, atsevišķi nodalot apgrozījumu, kas ir veidojies no būvkomersanta un no tā apakšuzņēmēja veikto darbu apjoma; 2) tehniskos kritērijus un 3) darbinieku, būvspeciālistu un būvdarbu veicēju profesionālo pieredzi un kvalifikāciju. Tātad trīs lietas - cik viņš ir ekonomiski, finansiāli spēcīgs, cik viņš ir tehniski spēcīgs un kāda viņam ir kvalifikācija... viņa darbinieku kvalifikācija. Tātad - visas šīs trīs lietas izdalīt atsevišķi. Bet ir ļoti svarīgi tas, ko es piedāvāju savā priekšlikumā: ja mēs analizējam šo ekonomiski finansiālo viņa kapacitāti, tad vajadzētu atsevišķi izvērtēt, ko viņš spēj paveikt... ko viņš ir spējis paveikt pats un ko viņš ir spējis paveikt kopā ar apakšuzņēmējiem. Jo ļoti bieži sanāk tāda situācija, ka ir ģenerāluzņēmējs, kurš it kā skaitās ļoti kompetents, kuram ir cilvēki, tehnika un tamlīdzīgi, bet patiesībā tur nav nekā, ir tikai grāmatvedis, biroja vadītājs un galvenās atbildīgās personas būvniecības procesam, un viss. Un nekā tur nav, nekādas kapacitātes! Bet pēc šī kvalifikatora... pēc šī klasifikatora iznāks, ka viņš kvalificējies visaugstākajiem kritērijiem, un viņš būs tas, kurš saņems pasūtījumus. Savukārt tie reālie izpildītāji, kuriem nav šī apjoma, bet kuri reāli visu to darbu dara, nekvalificēsies un nevarēs piedalīties pasūtījumos, jo šis klasifikators... Kolēģi, principā tas ir viens no... Es saprotu, nevienam tas neinteresē! Bet principā tas ir ļoti nozīmīgs jauninājums likumā, jo ar to mēs pasakām, kādā veidā pārdalīsies valsts pasūtījumu naudas plūsmas. Mēs runājam par daudziem un daudziem miljoniem. Un šeit parādās lielisks... tādā veidā, kā pašlaik ir likums uzrakstīts, šeit parādās lielisks manipulāciju mehānisms; tādā veidā ar to varēs manipulēt. Mans priekšlikums - šo situāciju mēģināt sakārtot, tātad padarīt daudz detalizētākus šos kritērijus, pēc kuriem tiek klasificēts. Un tas norāda uz to, ka ir jānodala, kas tad ir tas, ko tiešām reāli pats būvuzņēmējs spēj veikt, un tas, ko viņš ir veicis ar citu spēkiem. Tāpēc mans priekšlikums tomēr būtu atbalstīt šo priekšlikumu. Jā, to var uzlabot trešajā lasījumā, jo te varbūt būtu jārunā, iespējams, ne tikai par apakšuzņēmējiem, bet arī... ja tiek veidotas būvuzņēmēju savienības, kad daudzi būvuzņēmēji nāk kopā un taisa šo... pilnsabiedrības, jā... Jo šeit atkal paveras lielisks manipulācijas mehānisms. Tātad kādi veiklie zēni ir sashēmojuši kādu valsts pasūtījumu un tagad, lai to izpildītu, nodibina pavisam jaunu būvniecības firmu, kantori, kam klāt paņem kādu ārzemju uzņēmēju, kurš kvalificējas pēc visiem kritērijiem. Pasaka: „Tu tikai nāc pie mums! Mēs tev dabūsim pasūtījumus. Viss, kas tev ir jādara, - tev ir jāstartē kopā ar mums.” Viss! Pasākums notiek. Un tas ir tas, ko pašlaik pieļauj šī esošā likuma redakcija. Tāpēc es aicinu tomēr atbalstīt manus labojumus un tālāk strādāt pie to uzlabošanas. Nekādā ziņā nevar atstāt to, kas pašlaik ir likumā! Paldies.".
- 2014_05_22-seq601 spokenText "86. - deputāta Zariņa priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2014_05_22-seq597 spokenText "84. - deputāta Jakovļeva priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 85.priekšlikumā.".
- 2014_05_22-seq595 spokenText "83. - deputāta Zariņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 85.priekšlikumā.".
- 2014_05_22-seq594 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par 82. - deputāta Ivara Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 11, atturas - 39. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2014_05_22-seq593 spokenText "Te nu ir tas gadījums, kad likumprojekts ir gājis garum garu un līkumotu ceļu. Tad nu jāsaka, ka es nevaru apliecināt, ka šis priekšlikums ir daļēji iekļauts 85.priekšlikumā. Te ir tā, kā redzams filmā „Pazudis tulkojumā”. Tātad kāda ir priekšlikuma būtība? Priekšlikuma būtība ir tāda, ka pašvaldības būvvalde ir tiesīga noteikt kritērijus un kārtību, kādā būves īpašniekiem ir pienākums veikt būves tehnisko apsekošanu. Jo, manuprāt, tas ir loģiski, ka kādā bērnudārzā vai skolā, vai kādā citā sabiedriskas nozīmības objektā ir ļoti nozīmīgi tomēr sekot līdzi tam, kā tur ir, kāds ir būves tehniskais stāvoklis, - vai tur kādi balsti nešķobās, neplaisā, vai inženiertīkli ir kārtībā, lai tur ugunsgrēks neizceltos. Ko savukārt paredz 85.priekšlikums? Tas paredz kaut ko pavisam citu - ka būves īpašnieks vai tiesiskais valdītājs nodrošina būves un tās elementu uzturēšanu ekspluatācijas laikā atbilstoši tādām un tādām panta prasībām. Tātad pēc būtības tiek runāts par kaut ko pavisam citu - ka viņi paši to dara. Un pašvaldības būvvaldei netiek dota iespēja noteikt, kādā kārtībā šie atsevišķie, konkrētie objekti būtu jāapseko. Manuprāt, tas nav loģiski. Pareizi būtu tomēr atbalstīt manu priekšlikumu nevis daļēji, bet pilnībā. Kolēģi, es aicinātu to darīt, tātad piešķirt pašvaldības būvvaldei tādas tiesības - noteikt šos kritērijus un kārtību, kādā būves īpašniekiem ir pienākums veikt būves tehnisko apsekošanu. Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.".
- 2014_05_22-seq591 spokenText "82. - deputāta Zariņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 85.priekšlikumā.".
- 2014_05_22-seq589 spokenText "Paldies. 81. - daļēji atbalstīts, iekļauts 85.priekšlikumā.".
- 2014_05_22-seq588 spokenText "Debates slēdzu. Jūs lūdzat balsojumu par 81.? Jakovļeva kungs, vai balsojums ir nepieciešams? Paldies.".
- 2014_05_22-seq587 spokenText "Godātie kolēģi! Galvenā doma manā priekšlikumā skan sekojoši - būvi līdz tās pieņemšanai ekspluatācijā aizliegts izmantot. Šī doma komisijā tika atbalstīta un iekļauta komisijas 85.priekšlikumā. Ar šo manu priekšlikumu tika pacelta jau sen eksistējoša problēma, ka būves, galvenokārt dzīvojamās mājas, ekspluatē ilgus gadus bez jebkādas nodošanas ekspluatācijā. Mēs visi daudz zinām reālus piemērus, ka cilvēks uz sava zemes gabala pēc būvatļaujas saņemšanas uzbūvē sev māju un sāk tur dzīvot, nemaz nedomājot to nodot ekspluatācijā, tikai reizi divos gados pagarina būvatļauju... kādreiz arī nemaz nepagarina šo būvatļauju un dzīvo ēkā ilgus gadus. Uz jautājumu no vietējās būvvaldes puses, kāpēc viņš tur dzīvo, parasti skan atbilde, ka viņš tur, tajā celtnē, nemaz nedzīvo, tikai sargā savu būvi kopā ar visu savu ģimeni - ar bērniem, mazbērniem, sievu, tēti un tā tālāk, arī no trešajām personām un no zagļiem. Un tagad, pēc vispārējās loģikas, sanāk, ka cilvēks savu nepabeigto būvi neizmanto un neekspluatē atbilstoši projektētajam lietošanas veidam. Šodien būvvaldei ir grūti pamatoti argumentēt, pierādīt un sastādīt protokolu par būves izmantošanu līdz nodošanai ekspluatācijā. Mēs tikko izdarījām pirmo soli ceļā uz šīs problēmas atrisināšanu. Kāpēc pirmo? Tāpēc, ka vajag varbūt vēl arī Ministru kabineta līmenī, varbūt vispārīgajos būvnoteikumos, varbūt kaut kādos citos noteikumos noteikt tos kritērijus, pēc kuriem būtu skaidri saprotams, ko nozīmē vārdi „izmantot līdz tās nodošanai ekspluatācijā”. Es ceru, ka uz trešo lasījumu par to būs padomāts un attiecīgie priekšlikumi būs iesniegti. Paldies.".
- 2014_05_22-seq586 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Viktoram Jakovļevam.".
- 2013_11_06_a-seq1914 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Viktoram Jakovļevam.".
- 2013_11_06_a-seq1908 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Viktoram Jakovļevam.".
- 2014_05_22-seq585 spokenText "81. - deputāta Jakovļeva priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 85.priekšlikumā.".
- 2014_05_22-seq583 spokenText "Jā, paldies. 80. - deputāta Jakovļeva priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 85.priekšlikumā.".
- 2014_05_22-seq582 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par 79. - deputātes Ilmas Čepānes iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 9, atturas - 39. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2014_05_22-seq581 spokenText "Nē, nav. Paldies.".
- 2014_05_22-seq579 spokenText "Nu es vispār tad aicinātu Juridisko biroju iesniegt priekšlikumu, ka, izņemot talkas, jo mēs... Es domāju, tas ir fakta jautājums. Mēs katrs saprotam, kas notiek talkās. Tas tā nenotiek, ka tur talka nepārtraukti ir visu laiku, kamēr māja ir uzbūvēta. Es redzu pēc jūsu attieksmes, ka jūs saprotat, par ko es runāju. Un, ja mēs cīnāmies pret ēnu ekonomiku, nu tad pamēģināsim! Protams, nevar izstāvēt klāt katram būvniekam, bet te jau arī tie, kuri ir šajā ēnu ekonomikā, viņi jau arī sev kaitē, jo nodokļi par viņiem netiek maksāti. Ja viņam notiek kāds nelaimes gadījums, viņam nav nekā... viņam nekā nav. Viņš to naudiņu saņem, bet tajā pašā laikā... Es piekrītu kolēģei Siliņai, ka tas jau ir komplekss jautājums, bet mēģināsim! Varbūt uz trešo lasījumu var uzlabot. Bet, ja talkas ir vienīgais jautājums, tad to var ļoti viegli novērst.".
- 2014_05_22-seq577 spokenText "Labdien, kolēģi! Es gribu redzēt to privātmāju, kas no pamatiem līdz jumtam ir uzcelta talkas veidā. Bet es gribu teikt sekojošo: ja mēs tiešām kompleksi gribam pieiet šim jautājumam attiecībā uz privātmāju būvniecību, tad mums būtu jāsāk jau ar pašu sākumu. Mēs nevarētu pieļaut to, ka arī, izsniedzot būvatļaujas, tiek ierakstīts, ka būs saimnieciskā kārtā šīs mājas uzbūvētas. Un es arī neesmu, nu, varbūt tāda liela optimiste un neuzskatu arī, ka ar šo likumu mums būtu jārisina ēnu ekonomikas problēmas būvniecībā, jo sistēmiski ir daudz citādāk jārīkojas. Valsts ieņēmumu dienestam ir jākontrolē būvniecībā iesaistīto fizisko personu izdevumu atbilstība ieņēmumiem. Un tad, kad mums būs radīta šāda sistēma, mēs šīs te mazās brigādes arī varēsim izķert. Jo pretējā gadījumā... nu tas tā daudz kompleksāk jāpaskatās.".
- 2014_05_22-seq575 spokenText "Es vēlētos paskaidrot to, ko man stāstīja arī Saeimas Juridiskais birojs, - no kurienes tad ir radusies šāda norma. Galvenokārt bija jautājums par talkām. Ja kāds no jums būvēs privātmāju un uzaicinās kolēģus deputātus uz šādu talku - palīdzēt šo māju... piemēram, sakopt teritoriju vai vēl kaut ko - , tad kāds „labvēlis” var uzaicināt Valsts darba inspekciju pārbaudīt, ar kādām tiesībām jūs tur strādājat. Un faktiski šī norma bija tā, kas regulēja to, ka tādās situācijās, ja atnāk mūsu pārbaudes institūcijas uz jaunbūvi, kurā ir šāda talka sarīkota... Un mēs zinām, ka vismaz lauku reģionos prakse uzaicināt tuvākos kaimiņus uz talkām kā palīdzības forma - arī būvniecības procesā! - ir ļoti normāla. Kartupeļu talka ir viens no piemēriem, kuru mēs daudzi droši vien atceramies. Un šī norma bija vērsta galvenokārt uz to. Ja šobrīd deputāti uzskata, ka ir laiks un pamatojums tomēr šo normu grozīt, tādā gadījumā, protams, tas ir jūsu rokās. Paldies.".
- 2014_05_22-seq573 spokenText "Kolēģi, šis priekšlikums ir balsojams, un tā ir politiska izšķiršanās. Par ko šeit ir stāsts? Proti, likumā ir paredzēts: ja būvdarbu veikšanai ir nepieciešama būvatļauja, tad starp būvniecības dalībniekiem ir jāslēdz līgumi - rakstveida darba vai uzņēmuma līgumi. Likums pieļauj dažus izņēmumus, proti, darba līgums nav jāslēdz starp ģimenes locekļiem, radiniekiem pirmajā vai otrajā radniecības pakāpē. Tad iestājas visas šīs sankcijas, ja šāda līguma nav. Taču es atceros... manuprāt, tas bija „treknajos” gados, kad ļoti uzplauka būvniecības nozare, - šeit pielika klāt vēl vienu priekšnoteikumu... bez šiem ģimenes locekļiem, radiniekiem... Proti, ja attiecīgā persona ir pierādījusi, ka darbs ir izpildīts un pakalpojums ir sniegts bez atlīdzības personisko attiecību ietvaros... Man liekas, īpaši privātmāju būvniecībā šīs personiskās attiecības ir ļoti izplatītas. Es nezinu Valsts ieņēmumu dienesta praksi, es nezinu Valsts darba inspekcijas praksi - vai tur tiek pārbaudīts vai ne -, bet lielākoties šīs mājas tiek būvētas personisko attiecību ietvaros, proti, neslēdzot līgumus, nemaksājot absolūti nekādus nodokļus. Un es piedāvāju faktiski izslēgt šo priekšnoteikumu. Es gribētu dzirdēt komisijas vadības un Ekonomikas ministrijas viedokli, jo tās cīnās pret ēnu ekonomiku. 2010.gada 15.augustā LETA ziņās ir teikts tā (es lasu): „Aplokšņu algu maksāšana joprojām visvairāk ir izplatīta būvniecībā.” Šodien ir 2014.gads, un atkal tiek ziņots no Valsts ieņēmumu dienesta, ka aplokšņu algas ir visvairāk izplatītas būvniecībā un palielinājušās gandrīz par pusi, salīdzinot ar kādu iepriekšējo periodu. Un līdz ar to, iespējams, šeit ir jāpaplašina to personu loks, kuras varētu savstarpējo attiecību ietvaros neslēgt šos līgumus. Tur varētu būt, piemēram, faktiskie laulātie, tur varētu būt līdz ceturtai pakāpei kādi radinieki. Bet šādā veidā... Vismaz es aicinātu atbalstīt manu priekšlikumu un paskatīties, kas notiks, ja šāda norma tiks atbalstīta. Es saprotu, ka sāksies ārkārtīgi liela brēka, iespējams, tieši šajā jomā. Tā ir ļoti svarīga lieta.".
- 2014_05_22-seq571 spokenText "79. - deputātes Čepānes priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2014_05_22-seq569 spokenText "78. - deputāta Zariņa priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2014_05_22-seq566 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 76. - deputāta Ivara Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 45, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2014_05_22-seq565 spokenText "Es piebildīšu tomēr, kāpēc mēs noraidījām. Tātad saskaņā ar Civillikumu par nedalītu jeb solidāru prasību vai saistību atzīstama tāda, kad no vairākiem kreditoriem katrs var prasīt visu priekšmetu. Šeit piedāvātajā priekšlikumā solidāru atbildību paredzēt nevar, jo apakšuzņēmēji neizvēlas pasūtītāju. Un attiecīgi pasūtītājam ar apakšuzņēmumu nav nekādu līgumisku attiecību, lai no tā varētu prasīt (No zāles dep. I.Zariņš: „Tieši tāpēc, lai to varētu!”) izpildīt to, ko uzņēmies galvenais būvuzņēmējs. Visbiežāk apakšuzņēmējs uzņemas veikt tikai kādu darba daļu, nevis visu. Šis priekšlikums arī samazina galvenā... tieši būvuzņēmēja atbildību par to, kādus... nu par visu projektu kopumā. Tas noteikti nav atbalstāms. Vismaz šādā redakcijā noteikti ne.".
- 2014_05_22-seq564 spokenText "Debates slēdzu. Vai Zariņa kungs lūdz balsojumu?".
- 2014_05_22-seq563 spokenText "Jā, kolēģi, mums par šo bija diezgan karstas debates. Es sākumā izstāstīšu priekšlikuma būtību. Priekšlikuma būtība ir sekojoša: galvenais būvuzņēmējs un apakšuzņēmējs ir solidāri atbildīgi par apakšuzņēmēja veiktajiem darbiem un par šajā pantā noteikto prasību ievērošanu. Tātad kāda ir priekšlikuma būtība? Mēs bieži zinām, ka ir kontraktēts uzņēmējs, kurš garantē darba kvalitāti. Tālāk viņš pats to nemaz nedara, bet atdod darīt citiem. Un beigās izveidojas tāda ķēdīte, ka īsti nav skaidrs, no kā prasīt atbildību, jo ļoti bieži iznāk tā, ka šis galvenais būvuzņēmējs, kurš ir pateicis, ka viņš te visu darīs, patiesībā neko nedara. Viņam vispār nekā nav! Un tāpēc ir piedāvāta šāda norma - par solidāru atbildību, ka tas cilvēks vai tā juridiskā persona, kurai radīsies prasījuma tiesības par šiem nekvalitatīvi veiktajiem darbiem vai to, kas varētu notikt saistībā ar šiem darbiem... viņš varēs vērst prasību pret jebkuru no šiem - vai nu pret galveno būvuzņēmēju, vai pret apakšuzņēmēju. Un tālāk lai jau viņi paši tur tiek savā starpā galā un skaidrojas, kurš par ko ir bijis atbildīgs, lai nevarētu to laist pa apli. Paldies. (No zāles dep. E.Siliņas starpsaucieni.)".
- 2014_05_22-seq561 spokenText "76. - Zariņa priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2014_05_22-seq559 spokenText "75. - deputātes Čepānes priekšlikums. Ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.".
- 2014_05_22-seq557 spokenText "74. - deputāta Zariņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 85.priekšlikumā.".
- 2014_05_22-seq555 spokenText "Tātad priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 7.priekšlikumā - faktiski deleģējumā Ministru kabinetam, ko mēs esam jau apstiprinājuši.".
- 2014_05_22-seq554 spokenText "Debates slēdzu. Priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts.".
- 2014_05_22-seq553 spokenText "Kolēģi! Šī nu ir vēl viena no lietām... vēl viens ielāps, kas ir vajadzīgs, ko mēs varētu uzlikt tam caurumam, pa kuru pie mums arī ienāca traģēdija. Runa ir par būvekspertīzi. Tas, ko es piedāvāju: likuma līmenī vajadzētu izvērst, kas tad īsti ir būvekspertīze, no kā tā sastāv un kad tā ir obligāti veicama, jo pretējā gadījumā mēs ļoti bieži esam redzējuši, ka, teiksim, būves ekspertīze ir vienkārši uz vienas lapiņas uzrakstīts atzinums, kurā uzskatīts, ka viss ir kārtībā. Šeit ir piedāvāts runāt izvērsti - pa pozīcijām, kas būtu jāpārbauda, par ko būtu jāsniedz ekspertīze un kādos gadījumos tā obligāti būtu jāpieprasa, teiksim, šīm sabiedriski nozīmīgajām ēkām. Tāpēc mans priekšlikums bija šo iekļaut likumā un paredzēt to kā obligātu normu.".
- 2014_05_22-seq551 spokenText "73. - deputāta Zariņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 7.priekšlikumā.".
- 2014_05_22-seq549 spokenText "72. - deputāta Zariņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 85.priekšlikumā.".
- 2014_05_22-seq535 spokenText "65. - deputātes Čepānes priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 69.priekšlikumā.".