Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2014_05_22-seq631> ?p ?o. }
Showing items 1 to 15 of
15
with 100 items per page.
- 2014_05_22-seq631 type Speech.
- 2014_05_22-seq631 number "631".
- 2014_05_22-seq631 date "2014-05-22".
- 2014_05_22-seq631 isPartOf 2014_05_22.
- 2014_05_22-seq631 spokenAs 150.
- 2014_05_22-seq631 spokenText "Paldies ministres kundzei par tādu plašu izklāstu saistībā ar Izglītības attīstības pamatnostādnēs paredzēto un ar tādu stratēģisku redzējumu, kas būtu vajadzīgs Latvijas izglītības attīstībai. Bet es vēlos izteikt dažas piezīmes no savas puses - kādi man ir secinājumi, strādājot ar šo konkrēto dokumentu, kas, manuprāt, ir ļoti, ļoti svarīgs, jo, manuprāt, daudz spēcīgāka par visiem citiem ieročiem ir izglītība, kas var mainīt pasauli. Ne tikai pasauli, bet arī Latviju mūsu nacionālajā līmenī. Daži tīri praktiski secinājumi. Viens no trūkumiem šim dokumentam: kaut arī atbilstoši nacionālo plānošanas dokumentu izstrādes nosacījumiem tas ir veikts vienas ministrijas ietvarā, man tā sajūta bija tāda - un arī praktiski tas bija redzams -, ka tās ir nevis izglītības attīstības pamatnostādnes visā to plašajā laukā, bet Izglītības un zinātnes ministrijas attīstības pamatnostādnes. Piemēram, profesionālās ievirzes mākslas un mūzikas skolu paplašināta, detalizēta attīstība šajā dokumentā nav minēta tādēļ vien, ka tās ir Kultūras ministrijas pakļautībā. Otrs aizrādījums ir šāds: dokuments lielā mērā tomēr, kaut arī tam ir laba stratēģiska ievirze, neatbild uz jautājumu, kādu mēs vēlamies redzēt izglītību 2020.gadā (piemēram, kādam ir jābūt skolēnam un skolotājam 2020.gadā). Tas tomēr ir vairāk gatavots kā ļoti labs Eiropas Savienības fondu apguves plāns jeb dokuments. Un es minēšu vienu mazu piemēru. Piemēram, izglītības eksperts sers Kens Robinsons un citi ļoti skaidri uzsvēra, ka tā izglītība, kuru mēs šobrīd izmantojam arī Latvijā, ir veidota 18.gadsimta apgaismības kultūras un 19.gadsimta industriālās revolūcijas laikā. Tās centrā ir standartizācija, vidējā līmeņa noturēšana, faktu apguve, mācīšanās eksāmenam, stingra vērtēšana ar atzīmēm un priekšrakstu ievērošana. Un mans uzskats ir tāds, ka nepieciešams ir pakāpeniski atteikties no tradicionālās reproduktīvās apmācības sistēmas un tās vietā būtu jāievieš 21.gadsimtam atbilstoša apmācību metodika, kāda tiek pakāpeniski ieviesta un aprobēta jau vairākās pasaules valstīs, piemēram, Somijā, tā sauktajās nākotnes skolās. Tajā jāparedz personificēta izglītība, talantu attīstība, skolēnu iesaistīšanās savu mācību plānu izveidē, pedagogu lielāka autonomija individuālā darbā ar katru skolēnu, vecāku iesaiste un jēgpilna tehnoloģiju izmantošana. Citstarp, var būt pat arī tāda praktiska lieta kā cita veida plānojums skolu ēku būvniecības laikā. Pārejai no zināšanu vienkāršas apguves jeb iekalšanas uz prasmi zināšanas sintezēt jeb izmantot ir jābūt svarīgai. Ir beidzot jāatzīst, ka arī Latvijā cilvēks, bērns ir ne tikai fiziska un racionāla būtne, bet arī emocionāla un garīga būtne un ka prāts nav kuģis, kas jāpiepilda, bet uguns, kas jākurina. Un, lai to izdarītu, viens no priekšnosacījumiem, protams, ir motivēts pedagogs, tāpēc jārunā ne tikai par darba atalgojumu, bet arī par motivācijas sistēmu, kas balstīta nevis uz skolēnu atzīmju novērtēšanu centralizētajos un cita veida eksāmenos, bet uz viņu ikdienas prasmju un iemaņu attīstības vērtējumu. Un atsevišķi, kā ministres kundze arī jau minēja, būtu jāizvērtē elites... jeb darba ar īpaši talantīgiem bērniem attīstība. Par finansējumu. Ministres kundze arī jau minēja, ka finansējuma pieaugums ir ļoti būtisks. Un viens no zinātnes un augstākās izglītības pārstāvju aizrādījumiem šī dokumenta kontekstā ir tas, ka arī šeit viņi neredz plānotā finansējuma apjomā Zinātniskās darbības likumā paredzēto un Augstskolu likumā paredzēto finansējuma pieaugumu augstākajai izglītībai un zinātnei: zinātnei - 0,15 procentus no IKP ik gadu, un augstākajai izglītībai - 0,25 procentus no IKP ik gadu. Protams, var teikt, ka izglītība ir dārga. Bet te es atsaukšos uz Dereku Boku, kas ir Hārvarda universitātes iepriekšējais vadītājs: „Ja jūs domājat, ka izglītība ir dārga, pamēģiniet, cik maksā zināšanu trūkums!” Es esmu pārliecināta, ka liela daļa mūsu valsts neveiksmju, kas saistītas ar uzņēmumu pārvaldi, cīņu par Latvijas lielajiem projektiem, piemēram, sašķidrinātās gāzes piegādes projektu, un ar citiem saimnieciskiem jautājumiem, piemēram, elektrības tirgus atvēršanas procesu, lielā mērā nav ļaunprātība, bet vienkārši mūsu - arī kā politiķu - nezināšanas un neprašanas rezultāts. Ir daudzas labas lietas, kas ir pamatnostādnēs paredzētas. Piemēram, ļoti praktisks jautājums, kas visus interesē, ir pamatprincips skolu tīkla veidošanai. Pamatnostādnēs ir teikts, ka, jo mazāks bērns, jo tuvāk dzīvesvietai skola...".
- 2014_05_22-seq631 language "lv".
- 2014_05_22-seq631 speaker Dana_Reizniece-Ozola-1981.
- 2014_05_22-seq631 mentions Q211.
- 2014_05_22-seq631 mentions Q957126.
- 2014_05_22-seq631 mentions Q193089.
- 2014_05_22-seq631 mentions Q458.
- 2014_05_22-seq631 mentions Q33.
- 2014_05_22-seq631 mentions Q1419663.
- 2014_05_22-seq631 mentions Q13371.