Saeima |

Saeima

Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }

Showing items 101,701 to 101,800 of ±497,231 with 100 items per page.

first
previous
next

2015_01_22_281-seq17 spokenText "Vai deputātiem nav iebildumu, ka deputāts apvieno abas uzstāšanās reizes vienā? Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu!".
2015_01_22_281-seq16 spokenText "Cienījamie un godātie deputāti! Lūdzu atļaut izmantot Saeimas kārtības rullī paredzētās tiesības runāt 15 minūtes.".
2015_01_22_281-seq15 spokenText "Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas vārdā - deputāts Rihards Kols.".
2015_01_22_281-seq14 spokenText "Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie ārlietu un aizsardzības ministri! Jūsu ekselences! Dāmas! Kungi! Kolēģi! Man ir patiess gandarījums, ka līdz ar šīs parlamentārās tradīcijas - ārpolitikas debašu - iedibināšanu parlamentā ir vērojama visai dinamiska tās attīstība un kopumā mūsu ārpolitikas kvalitātes latiņa ar katru gadu arvien paaugstinās. Notikumi pasaulē mainās ārkārtīgi strauji, un mums ir jāspēj reaģēt atbilstoši tiem. It īpaši šobrīd! Un šobrīd mēs esam visas Eiropas Savienības spogulis. Diemžēl ārpolitikas debates šogad notiek laikā, kad nupat Eiropa ir saņēmusi jaunu un ārkārtīgi sāpīgu triecienu tās drošībai, mieram un stabilitātei. Un tas mums kā prezidējošai valstij viesīs arī zināmas korekcijas mūsu darba kārtībā, jo mums ir nepieciešams ātrāk, aktīvāk virzīt dažādus ar drošību saistītus jautājumus. Mēs labi atceramies, ka pirms gada Ukrainā šajā laikā situācija bija draudīga, taču konkrētas apdraudējuma formas attiecību saspīlējums vēl nebija pieņēmis. Neviens negribēja ticēt, ka Krievija varētu īstenot savas ģeopolitiskās ambīcijas tik brutālā un vardarbīgā veidā. Un, ja pagājušā gada ārpolitikas debatēs mēs tikai ar bažām runājām par iespējamiem draudiem Ukrainā, vēl neapjaušot, kādu izaicinājumu starptautiskajai drošībai nesīs tābrīža saasinājums, tad jau nedaudz vēlāk - vairāk nekā pēc mēneša - mēs ieraudzījām Krievijas militārās agresijas un tai sekojošās Krimas aneksijas pavisam konkrētus vaibstus. Krievijas agresija ir satricinājusi globālo starptautisko kārtību, un, neraugoties uz to, ka Latvijā tiešu militāro draudu nav, Krievijas arvien uzstājīgākie spēka demonstrējumi, agresīvās militārās mācības ne tikai Baltijas pierobežā, pastāvīga klātbūtne pie jūras robežām un provokācijas gaisa telpā neļauj mums šogad ieslīgt pašapmierinātībā. Kopš marta notikumiem Krimā, kad reģionā ik dienas noris starptautisko tiesību pārkāpumi, Latvijai kā nelielai valstij par drošību ir jādomā vēl vairāk un vēl aktīvāk, pievēršot uzmanību savām vājajām vietām, tostarp civilās aizsardzības pasākumiem. Un ar to es nedomāju tāpat kā kaimiņu valstī izdot brošūru, ka kara gadījumā ir jāiepērk šņabis vai sērkociņi. Ar to es domāju, ka mums ir jāizglīto mūsu cilvēki ar mūsdienīgiem un efektīviem līdzekļiem, runājot par to, kā dažādām auditorijām dažādās situācijās reaģēt. Tāpat lielāks uzsvars liekams uz sabiedrības iesaisti drošības stiprināšanā, jaunsargu un zemessargu plašāku iesaisti militāru iemaņu apgūšanā, sabiedrības izglītošanu un arī patriotisma vairošanu, jo, kā atzīst eksperti, tas, cik ļoti mēs saprotam, ka mūsu valsts ir vienīgā svarīgā un drošības apdraudējuma situācijā aizstāvama, ir ļoti svarīgs aspekts tam, lai mēs spētu reaģēt situācijā, ja kaut kas tomēr notiek. Un drošības apdraudējuma gadījumā tas var būt nozīmīgs iekšējās drošības balsts. Pagājušā gada NATO samits Velsā Latvijai un Baltijas valstīm kopumā nesa nozīmīgus ieguvumus. Alianses apņemšanās stiprināt NATO, tostarp Baltijas valstu militārās spējas, NATO spēku klātbūtne Baltijā un Latvijā, ņemot vērā mūsu valsts vēsturisko pieredzi un pastāvošo spriedzi, cilvēkiem, jo īpaši tiem, kuru atmiņās vēl spilgti saglabājas kara šausmas, nozīmē ļoti daudz. Vienlaikus mēs neapšaubāmi apzināmies, ka Latvijai kā pilntiesīgai NATO alianses dalībvalstij ir arī pienākumi, atbildība un konkrētas saistības, ko esam uzņēmušies un pildīsim. Jau šobrīd parlamentā mēs esam spēruši konkrētus soļus, pieņemot Aizsardzības finansēšanas likumu. Un es zinu, ka opozīcija tagad nāks un vaimanās par to, ka 2 procentus vajadzēja jau šogad, nevis 2020.gadā, bet es vēlreiz gribu uzsvērt to, ka nav svarīgi, vai tie 2 procenti ir šogad vai nākamgad; ja būs konkrēti projekti, kuros mums ir nepieciešams investēt līdzekļus mūsu drošībai, tad atradīsies arī papildlīdzekļi, ja vajadzēs vairāk nekā 2 procentus. Nevajag mētāties ar vienu skaitli - ar procentiem šurpu vai turpu. Mēs apzināmies, ka drošība ir mūsu prioritāte. Mēs esam pieņēmuši likumu, parādījuši saviem partneriem, ka to varam. Šobrīd naudas ir pietiekami, ko apliecina arī partneri. Ja būs nepieciešams vairāk, būs arī šogad. Atgriežoties pie nesenajiem traģiskajiem notikumiem Parīzē, jāteic, ka tie diemžēl ir apliecinājums tam, ka draudi Eiropas drošībai ir ne vien daudzveidīgi un savstarpēji saistīti, bet tie kļūst arvien sarežģītāki un vērienīgāki. Mēs neapšaubāmi varam ar zināmu atvieglojuma sajūtu uzņemt atbildīgo drošības dienestu vērtējumu tam, ka Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, terorisma draudu līmenis ir zems. Tomēr mums ir jāapzinās, ka Latvija nepastāv izolēti kopējā Eiropas kartē. Ekstrēmisti, kas, propagandas vai vervētāju iedvesmoti, sākuši savu radikalizācijas ceļu Eiropā, ceļo uz ārvalstīm, lai karotu tā sauktajās karstajās konflikta zonās. Pētījumi apliecina, ka personas šajā procesā kļūs vēl radikālāk noskaņotas, un arī no šādiem gadījumiem, kas būtiski var apdraudēt mūsu iekšējo drošību, mēs nevaram būt simtprocentīgi pasargāti. Mēs nevaram izslēgt, ka kādas ekstrēmistu grupas varētu mēģināt aktivizēties, un es saredzu, ka tieši radikalizācijas un neiecietības mazināšanai, kā arī naida runas problemātikas novēršanai ir ļoti būtiski jāpievēršas visos līmeņos jau tuvākajā laikā, jau šodien. Arī mūsu kā politiķu pienākums ir ar savu rīcību, jo īpaši mūsu valsts sāpīgajos datumos, apzināti neizsaukt noteiktu provokāciju viļņus. Es piekrītu arhibīskapa Jāņa Vanaga teiktajiem vārdiem: “Traģiskais ir nevis tas, ka cilvēki atzīmē dažādas piemiņas dienas, bet tas, ka šādā veidā iniciēti cilvēki nespēj kopā svinēt 18.novembri.” Šodien, lai nosargātu demokrātiju un demokrātiskās vērtības, lai rastu stabilitāti Eiropā, svarīgāk par visu ir būt vienotiem un saliedētiem. Uz to norādīts arī ārlietu ministra ziņojumā. Jāatzīst, ka šoreiz Eiropa simboliski parādīja ārkārtīgi lielu saliedētību, ticību, cieņu un nozīmi tās vērtībām - mieram, solidaritātei, cilvēktiesībām un pamatbrīvībām. Ne vien Eiropas valstu līderi, bet miljoniem ļaužu visā Eiropā vienojās kopīgā un skaidri paustā “mums nav vienalga” saucienā. Cilvēkiem nav vienaldzīgas vērtības, kas liktas Eiropas demokrātisko valstu pamatos. Cilvēki nav iemiguši. Un Eiropa nav iemigusi, lai cik ļoti dažkārt mums to mēģinātu iegalvot informācijas kara ideologi. Tas ir atmodinājis, es ceru, ka arī mūs visus. Es ceru, ka mēs esam apzinājušies propagandas bīstamību jeb, precīzāk, tās monopola bīstamību. Un šī nav tikai Latvijas vai Baltijas valstu problēma. Latvijā drošības iestādes ir norādījušas uz dažādiem riskiem, ko rada Krievijas vērstie melu un propagandas iracionālie izdomājumi, un šodien, lai nošķirtu melus no objektīviem faktiem un realitātes, nepieciešama plašāka pieeja informācijai. Ticu, ka mēs spēsim rast tādus risinājumus nacionālās mediju telpas stiprināšanai, kas būs stabils pamats mūsu kopējai drošībai nākotnē. Arī vairākas Eiropas valstis saskaras ar Krievijas izvērstā informācijas kara sekām. Piemēram, pēc pasažieru lidmašīnas notriekšanas virs Austrumukrainas Nīderlande ir piešķīrusi finansējumu Eiropas Demokrātijas fondam, lai rastu efektīvus risinājumus, kā cīnīties pret Krievijas izvērsto informācijas karu. Un es esmu pārliecināta, ka jau mūsu Austrumu partnerības samita laikā šis pētījums tiks prezentēts. Un mēs esam apzinājušies nepieciešamību cīnīties ar Krievijas propagandas aktivitātēm, un es gribu cerēt, ka arī turpmāk Eiropas ietvaros mēs spēsim būt vienoti un saliedēti draudu mazināšanas risinājumos un iegūtajās mācībās. Arī Saeimā ārpolitika nav tikai Ārlietu komisijas ekskluzīva darba sfēra. Kā jau norādīja mani kolēģi, Latvijas interešu pārstāvēšanai ir jābūt mūsu visu ikdienas darba sastāvdaļai. Mēs varam un mums ir pienākums uzturēt aktīvus kontaktus ar mūsu ārvalstu kolēģiem, veicināt pieredzes apmaiņu un sniegt savu pienesumu gan drošības jautājumu risināšanā, gan arī ekonomiskās izaugsmes veicināšanā un citos jautājumos. Mums ir iespēja šeit tikties ar saviem kolēģiem gan prezidentūras laikā, gan jebkurā mūsu ikdienas saskarsmē un skaidrot to, kas mūsu valstij ir nozīmīgs... kas ir nozīmīgs mūsu valstij, kas ir nozīmīgs Eiropas Savienībai, kas ir nozīmīgs ikvienam cilvēkam. Noslēgumā es vēlos pateikties ārlietu ministram un viņa komandai, diplomātiskajam korpusam, mūsu vēstniekiem un vēstniecībām - ar viņu ierobežotajiem resursiem! - par to darbu, kas ir veikts, lai mūsu ārpolitikā būtu vairāk veiksmju un ieguvumu. Latvija ir pirmā no Baltijas valstīm, kurai ir dota iespēja savus piena produktus pārstāvēt Ķīnā. Tas ir tikai tāds mazs solītis, kas pierāda, cik nozīmīga ir ārpolitika. Tie daudzie cilvēki, kuri saņem palīdzību no konsulārā dienesta, tie daudzie cilvēki, kas mūsu valsts vēstniecības un pārstāvniecības redz kā tādu drošības salu jebkurā reģionā... Tas ir mūsu cilvēku “paldies” viņiem par to, viņu ieguldījums un devums. Un šajā prezidentūras laikā es gribu novēlēt ikvienam no mums, lai mājasdarbi, kurus mēs esam izdarījuši, ir pamanīti. Bet par mūsu drošību mums ir jādomā katru dienu. Tas nevar būt darbs kā tāda akcija, un katra mūsu uzdevums un katra mūsu spējas un pienākumi ir domāt par to katru dienu. Lai mums veicas un izdodas! (Koalīcijas deputātu aplausi.)".
2015_01_22_281-seq13 spokenText "Paldies. Frakcijas VIENOTĪBA vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.".
2015_01_22_281-seq12 spokenText "Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ārlietu ministra kungs! Aizsardzības ministra kungs! Es ļoti priecājos, ka šīs ārpolitikas debates mēs aizvadām ar Eiropas Savienības karogu fonā, kas spilgti simbolizē lielo notikumu, kas nosaka mūsu valsts dzīvi šajā pusgadā, - Latvijas valsts prezidentūru Eiropas Savienības Padomē. Pēdējos mēnešos man ļoti bieži sanāk satikt daudzus šodienas Eiropas Savienības lēmumpieņēmējus, kas kā Eiropas Savienības valstu diplomāti ir stāvējuši pie atjaunotās Latvijas šūpuļa un ar bažām un cerībām raudzījušies, kas sanāks no tikko dzimušā bērna - Latvijas valsts. 1991.gadā Latvijas izaicinājumi bija milzīgi un jautājumu par Latvijas pastāvēšanu bija ļoti, ļoti daudz. Šīs atmiņas, kuras mums saistās arī ar barikāžu laiku, ko mēs šobrīd atzīmējam, mums spilgti liek solidarizēties ar mūsu likteņa biedriem ukraiņiem, kuri tieši tādus izaicinājumus un pārdzīvojumus pārdzīvo šobrīd. Piemēram, Eiropas Komisijas pirmais viceprezidents Timmermana kungs atceras, kā no savas istabas tagadējā viesnīcā “Rīdzene” bažīgi klausījies šāvienos Bastejkalnā 1991.gada janvāra traģiskajos notikumos. Daudzi no viņiem jautāja tāpat, kā mēs tajā tālajā laikā sev jautājām: “Kas būs ar Latviju un kāda būs Latvija?” Šodien, kad jau 10 gadus esam NATO, Eiropas Savienībā, norēķināmies ar eiro un visbeidzot pašlaik vadām Eiropas Savienību kā Eiropas Savienības Padomes prezidējošā valsts, mūsu panākumi šķiet galvu reibinoši, bet tie, protams, ir nākuši pacietīgā, rūpīgā un neatlaidīgā darbā. Mēdz jokot, ka patiesa politiskā brieduma brīdis ikvienai Eiropas Savienības dalībvalstij ir tās prezidentūras pusgads un ka tā laikā valsts kļūst par nobriedušu, īstu Eiropas Savienības dalībvalsti. Šajā prezidentūras pusgadā briedīsim un pieaugsim arī mēs šeit, Saeimā, jo pašlaik Latvija, vadot Eiropas Savienības Padomes darbu, ļoti daudzos starptautiskos formātos runā visas Eiropas vārdā. Nereti Eiropas institūcijās un dalībvalstīs valda uzskats, ka prezidentūra kopumā ir tikai valdības darīšana un ka tās prioritātes ataino tikai valdības iecerētās darbības. Latvijas gadījumā tā tas noteikti nav, jo Saeima ar Eiropas lietu komisijas starpniecību ir vienmēr bijusi cieši iesaistīta Latvijas aktivitātēs Eiropas Savienībā. Ikdienā tas saistīts ar nacionālo pozīciju apstiprināšanu Eiropas lietu komisijā, pirms Latvijas viedoklis tiek pausts attiecīgajās padomēs. Prezidentūras laikā Eiropas lietu komisija apstiprina prezidentūras mandātus par būtiskākajām Eiropas Savienības likumdošanas iniciatīvām. Tikai nelielā daļā Eiropas Savienības dalībvalstu parlamentu ir tik cieša nacionālo likumdevēju iesaiste Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanā. Mēs esam ļoti lepni par to, ka parlamenta iesaistes arhitekti izvēlējās tieši šo modeli un ka iknedēļas diskusijas par Eiropas Savienības politikām ar atbildīgajiem ministriem mūsu komisijā ir ierasta prakse. Es ceru, ka mēs ar ministriem kopā šo praksi arī veiksmīgi turpināsim. Un paldies visiem deputātiem par aktīvo iesaisti Eiropas lietu komisijas darbā! Savukārt Eiropas prezidentūras parlamentārās dimensijas ietvaros Saeima Rīgā rīko piecas augsta līmeņa konferences, kurās katrā piedalīsies no 100 līdz pat 350 dalībniekiem - parlamentārieši, komisāri un augsta līmeņa starptautiskie eksperti. Jau pavisam drīz - 1.februārī - šajā pašā zālē, mūsu Sēžu zālē, uz pirmo no šīm konferencēm pulcēsies visu Eiropas Savienības dalībvalstu parlamentu Eiropas lietu komisiju priekšsēdētāji, kas sēdēs jūsu, kolēģi, darba vietās. Šobrīd paredzēts, ka līdztekus tādiem jautājumiem kā Eiropas Enerģētikas savienība un Transatlantiskās partnerības līgums ar ASV COSAC Rīgas konferencē tiks apspriests arī jautājums par vēl ciešāku nacionālo parlamentu iesaisti Eiropas lēmumu pieņemšanas procesā. Un man ir liels prieks par prezidentūras atklāšanas dienu, ko kolēģis Kalniņa kungs jau minēja kā bezprecedenta gadījumu, - ka mēs atklājām prezidentūru tieši ar Eiropas komisijas komisāru viesošanos Saeimā un diskusijām ar parlamenta pārstāvjiem un mūsu sociālajiem partneriem. Cienījamie kolēģi! Dāmas un kungi! Kā daudzās iepriekšējās runās jau tika teikts, Latvijas prezidentūras laiks sakrīt ar virkni ļoti būtisku izaicinājumu, kuriem risinājumi meklējami mūsu prezidentūras prioritātēs un kuri atspoguļosies arī Saeimas rīkoto parlamentāro konferenču darba kārtībās. Nodarbinātības jomā Eiropa šobrīd saskaras ar ievērojamu izaicinājumu - sabiedrības novecošanos, kas pastāv līdztekus ļoti augstam jauniešu bezdarbam. Augsts jauniešu bezdarbs nozīmē, ka neprasmīgi izmantojam jauno cilvēku enerģiju un radošumu, jauniešos radot nereti atstumtības sajūtu, kas galu galā var apdraudēt Eiropas kopējās vērtības, ja jaunā paaudze jūtas ignorēta, nevis iesaistīta. Tāpēc paldies Bērziņa kungam par neseno diskusiju par programmu “Jauniešu garantija” mūsu Saeimas apakškomisijā! Arī Latvija tātad ir sākusi darboties ar “Jauniešu garantiju”, un es aicinu visus Saeimas deputātus kopā ar mūsu jauniešu biedrībām iesaistīties tās veidošanā un darbības uzraudzībā. Diemžēl Eiropas Savienība dažādu iemeslu dēļ patlaban nav īpaši pievilcīgs mērķis ārvalstu investīcijām - iemesli ietver niecīgu ekonomisko izaugsmi un tiesiskā regulējuma, īpaši darba tirgus regulējuma, neelastīgumu. Smagas cīņas šajā jomā mēs esam mēģinājuši izcīnīt arī šeit, Saeimā, strādājot ar Darba likuma izmaiņām, un zinām, cik grūti ir panākt šīs nepieciešamās izmaiņas. Vācijas kanclere Merkele bieži min trīs ļoti svarīgus, Eiropas Savienību spilgti raksturojošus skaitļus: Eiropas Savienībā dzīvo 7 procenti no visiem pasaules iedzīvotājiem, Eiropas Savienība saražo 25 procentus no kopējā visas pasaules iekšzemes kopprodukta, un 50 procentus no visiem tēriņiem sociālajam nodrošinājumam iztērē tieši Eiropas Savienības valstis. Lai mēs varētu turpināt tādu modeli, lai mēs varētu nodrošināt šo labklājību savām sabiedrībām, mums ir jāpanāk lielāka konkurētspēja, īpaši panākot to, ka jaunieši - viņi ir mūsu nākotne! - tiek pienācīgi nodarbināti. Jauniešu nodarbinātības līmenis daudzās Eiropas Savienības valstīs šobrīd nav pieņemams, jo dažās no tām jauniešu bezdarbs ir pat 40 procentu līmenī. Un visbeidzot. Iepriekšējie runātāji daudz runāja par Krievijas militāro agresiju Ukrainā un arī islāma fundamentālisma ekspansiju Irākā, Sīrijā un Lībijā. Savā ziņā mēs varam teikt, ka laikraksta Charlie Hebdo redakcijas nošaušana ir saistīta vai ir salīdzināma ar tādu kā savdabīgu 11.septembri Eiropā. Tas ļoti lielā mērā arī izmainīja mūsu prezidentūras akcentus. Šinī gadījumā tas tikai pierādīja to, ka, domājot par agresiju, kuru šobrīd veic Krievijas Federācija neatkarīgās Ukrainas teritorijā, mēs nedrīkstam aizmirst par to, kas notiek Eiropas Savienības dienvidos. Prezidentūra Eiropas Savienībā - tas vispirmām kārtām ir mūsu pienākums, mūsu solidaritātes pienākums. Latvija no dalības Eiropas Savienībā ir ieguvusi ārkārtīgi daudz: mūsu iekšzemes kopprodukts, pateicoties dalībai Eiropas Savienībā, ir pieaudzis par veseliem 20 procentiem, neskatoties uz ļoti smago ekonomisko krīzi, ko mēs piedzīvojām 2009.gadā. Pusgadu mēs pieliksim savu varbūt dažreiz vēl nedaudz trauslo, bet noteikti apņēmības pilno plecu kopējam Eiropas Savienības projektam, kas mums pašiem kā Eiropas Savienības dalībvalstij ir devis tik ļoti daudz. Paldies par uzmanību. (Koalīcijas deputātu aplausi.)".
2015_01_22_281-seq11 spokenText "Paldies. Vārds Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājai Lolitai Čigānei.".
2015_01_22_281-seq10 spokenText "Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Augsti godātie ministri! Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja un Prezidij! Jūsu ekselences! Kolēģi! Ja uzskatām, ka ārpolitika sastāv no izaicinājumiem un iespējām, tad 2015.gads mums piedāvā abus pilnā mērā. Var pilnīgi piekrist ārlietu ministra apgalvojumam, ka Krievijas agresija Ukrainā un Krimas aneksija ir bezprecedenta izaicinājums starptautiskajai drošībai, kārtībai un tiesiskumam. Par to nekādu šaubu nav, jo tas ir radījis būtiskus drošības apdraudējumus Eiropai un Latvijai. Tikpat nopietnus draudus pasaules mieram un drošībai rada starptautiskais terorisms, par ko tika atkal atgādināts Parīzē un Beļģijā nesen. Domāju, ka visi, kas sēž šajā zālē, piekritīs, ka 2015.gadā Latvijas iedzīvotāju drošība ir mūsu galvenā ārpolitikas prioritāte. Izaicinājumi mūsu iekšējai un ārējai drošībai, kā arī mūsu ekonomiskajai un sociālajai drošībai ir savstarpēji saistīti. Tie prasa kompleksu risinājumu. Lai arī mums ir jāturpina paaugstināt mūsu aizsardzības budžetu līdz 2 procentiem no IKP, mūsu galvenais instruments šo problēmu risināšanā ir diplomātija. Taču šogad, 24 gadus kopš neatkarības atjaunošanas, Latvijai ir unikālas iespējas ne tikai novērst potenciālos draudus, bet arī nostiprināt mūsu suverenitāti, stabilitāti un ekonomisko izaugsmi. Manuprāt, atslēgvārds Ārlietu ministrijas ārpolitikas ziņojumā šogad ir sadarbība. Bez sadarbības ar citām valstīm drošība nav iespējama. Ar sadarbību mēs varam attīstīt jaunus tirgus un veicināt mūsu ekonomisko izaugsmi. Sadarbība novērš draudus un atver iespējas, tajā skaitā sadarbība ar pārējām 27 Eiropas Savienības un NATO valstīm, sadarbība ar Baltijas jūras reģiona kaimiņiem, sadarbība ar Eiropas Savienības Austrumu partnerības valstīm un ar Centrālāzijas valstīm. Šī sadarbība sniedzas līdz Ziemeļamerikai un mūsu NATO sabiedrotajiem ASV un Kanādai, ar kuriem strādājam pie transatlantiskajiem tirdzniecības un investīciju līgumiem. Un vienlaicīgi mēs turpinām attīstīt ekonomisko sadarbību Tālajos Austrumos - ar Ķīnu, Japānu un Dienvidkoreju. 2015.gadā mēs esam īpaši labi pozicionēti, lai virzītu šo sadarbību caur Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē. 8.janvārī Eiropas Savienības augstā pārstāve ārpolitikas un drošības jautājumos Federika Mogerīni atzīmēja divas Latvijas priekšrocības, vadot šo prezidentūru. Pirmā ir tā, ka mums ir plašs pasaules skats uz visiem ģeogrāfiskajiem virzieniem, kuri veido Eiropas kaimiņattiecības. Otrā ir Latvijas konstruktīvā, nosvērtā un vienprātību veicinošā diplomātija. Vadīt Eiropas Savienības prezidentūru ir milzīgs izaicinājums. Tas ne tikai paver iespējas palīdzēt Eiropai risināt mūsu kopīgās problēmas, bet arī dod mums iespēju veicināt mūsu nacionālās intereses. Latvijas prioritārie darba virzieni Eiropas Savienības prezidentūrā ir tiešā veidā saskaņoti ar Latvijas nacionālajām interesēm drošībā, ekonomikā un labklājībā. Eiropas Savienības konkurētspēja, digitālā darba kārtība un globālā loma ir savstarpēji saistīti mērķi un līdz ar to - reāli sasniedzami. Vai Latvijai ir ārpolitikas intereses ārpus Eiropas Savienības prioritātēm? Protams! Protams, ka ir, jo katrai valstij ir savas īpašas intereses un divpusējas saistības. Tomēr drošības apsvērumi un Eiropas Savienības prezidentūra liek mums koncentrēt mūsu spēkus uz kopīgajām interesēm. 2014.gadā nodibinātais NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs ir viens labs piemērs, kā Latvija ieņem vadošo lomu cīņā pret negatīvo propagandu un hibrīdkara radītajiem riskiem. Mēs esam radījuši centru, kas spēj veikt pastāvīgu analīzi par mūsdienu komunikācijas vidi un tehnoloģijām, kas ietekmē politikas procesus. Šis centrs piedāvā jaunas idejas un izstrādātus praktiskus priekšlikumus, kuri būtiski ietekmēs turpmāko NATO politiku un stratēģisko plānošanu. Un, kaut gan šis ir NATO izcilības centrs, tas rada ideālu iespēju NATO un Eiropas Savienības sadarbībai, jo šeit divu organizāciju intereses pilnīgi sakrīt. Jo ne tikai Krievija izmanto informācijas kara tehnoloģiju, lai šķeltu transatlantisko vienotību, arī teroristu grupējumi kā Al-Qaeda un Islāma valsts jeb ISIS izmanto pasaules informācijas telpu, lai destabilizētu mūsu sabiedrības. Kā Eiropas Savienības Padomes prezidējošajai valstij mums ir jāizmanto šī iespēja, lai stiprinātu saiti starp Eiropas Savienību un NATO, piesaistītu finanses, ekspertīzi un citus resursus, lai attīstītu šo centru un izstrādātu efektīvu un ilgtspējīgu stratēģiju. Bet, tā kā šīs ir Saeimas debates, es gribētu vēlreiz uzsvērt Saeimas lomu ārpolitikas un Eiropas politikas veidošanā. 8.janvārī pirmo reizi Eiropas Savienības vēsturē Eiropas komisāri atzīmēja jaunu prezidentūras atklāšanu ar konsultācijām ar parlamentāriešiem. Vairāk nekā 30 Saeimas deputātu piedalījās sarunās ar Eiropas komisāriem par ārpolitiku, drošību, ekonomiku, tautsaimniecību un sociālajiem jautājumiem. Pateicoties Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājai Lolitai Čigānei, kura ierosināja šo ideju, jums bija iespēja uzrunāt Eiropas komisārus, paust viedokļus, uzdot jautājumus un ietekmēt Eiropas Komisijas darbību. Bet tas darbs nebeidzas ar šīm tikšanām vai ar šodienas debatēm. Katram Saeimas deputātam, kurš piedalās NATO, EDSO un citās starptautiskajās parlamentārajās asamblejās, ir iespēja turpināt šo dialogu un veicināt Latvijas intereses. Jau tagad Latvija tiek slavēta par veiksmīgu sagatavošanos Eiropas Savienības prezidentūrai gan organizatoriski, gan saturiski. Mums ir, par ko lepoties. Krīžu pilnajā iepriekšējā gadā Latvijas ārpolitika ir bijusi konsekventa, saprātīga un nosvērta. Turpinot šādu pieeju, mēs spēsim reaģēt uz izaicinājumiem un izmantot tās iespējas, lai nosargātu mūsu valsts drošību un veicinātu mūsu nacionālās intereses. Bet beidzot, runājot par mūsu valsts drošību, es gribētu uzsvērt sadarbības nozīmi ne tikai ar mūsu sabiedrotajiem, bet arī šeit, šajā zālē. Lai gan mūsu politiskie uzskati ir daudzi un dažādi, šajā krīzes laikā es esmu gandarīts un pateicīgs par to konstruktīvo sadarbību, ko esmu piedzīvojis, strādājot ar Ārlietu ministriju un ar visām frakcijām. Paldies par to! Mums ir pienākums pret Latvijas iedzīvotājiem - to turpināt. Paldies. (Aplausi.)".
2015_01_22_281-seq9 spokenText "Paldies Saeimas priekšsēdētājai. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.".
2015_01_22_281-seq8 spokenText "Paldies. Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Godātais ārlietu ministra kungs! Godātais aizsardzības ministra kungs! Ekselences! Deputāti! Dāmas un kungi! Paldies Rinkēviča kungam par ziņojumu. Ārlietu ministra ikgadējais ziņojums ir plašs, izsmeļošs, faktiem un nodomiem bagāts. Tas noteikti ir labākais ikgadējais ārlietu ministra ziņojums, kādu esmu lasījusi. Ziņojumā īsi, bet ļoti konkrēti ir izstrādāti ārpolitikas darāmo darbu virzieni, kas šo dokumentu padara par izteikti lietderīgu. Konkrētā un skaidrā pamatvirzienu daļa nodomu ziņā ir īpaši svarīga sakarā ar Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē. Vēlos pateikties ārlietu ministram Rinkēviča kungam un visiem ziņojuma gatavošanā iesaistītajiem Ārlietu ministrijas darbiniekiem par teicamo darbu, jo īpaši ņemot vērā saspringto darba kārtību, kādā strādāts gan Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sagatavošanā, gan arī šobrīd. Prezidentūra sākusies cienījami, taču ir pilnīgi skaidrs, ka tā būs izaicinājumu pilna un ka nepieciešama būs liela elastība un spēja ātri reaģēt. To pierādījuši janvāra sākuma notikumi Francijā un Beļģijā, kur darba kārtībā izvirzīja drošību kā pašu būtiskāko uzdevumu. Latvija kopā ar Baltijas valstīm, kā arī Poliju un citiem partneriem ir spējusi uztvert nepieciešamību izcelt drošību kā vienu no prioritātēm ļoti agrā fāzē. Tas noticis ātrāk par citām Eiropas Savienības valstīm, parādot Baltiju un arī Latviju kā jutīgu starptautisku seismogrāfu reģionālajos ģeopolitiskajos izaicinājumos. Tās spēj noteikt citiem vēl nemanāmus nākotnes satricinājumus un aicināt tiem saprātīgi gatavoties. Aizvadītais gads bija lūzuma gads, kad, pēc Eiropas viedokļa, it kā nesaprotamas bažas raidošā Baltija kļuva par iniciatori drošības stiprināšanai. Ir skaidri iezīmējies Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē izaicinājums, skaidra pozicionēšanās ar drošību saistītajos jautājumos attiecībā uz Krievijas agresiju Ukrainā, vēl jo vairāk milzīgs izskaidrošanas darbs tieši Eiropas Savienības visaugstākā pārvaldes aparāta līmenī, tostarp vēršanās pret augstu Eiropas amatpersonu centieniem mīkstināt sankcijas pret Krieviju. To, cik svarīgi ir skaidri, nekavējoši signāli, liecina koleģiāla virknes Eiropas Savienības valstu reakcija uz Federikas Mogerīni nopludinātā e-pasta tekstu, kurā viņa rakstīja par Krievijas atkaliesaistīšanu globālajā dialogā un sankciju mīkstināšanu. Lins Linkevičs, Lietuvas ārlietu ministrs, savu pozīciju formulēja šādi: “Mums nav jāiesaista Krievija. Tā ir Krievija, kurai jādomā, kā iesaistīties.” Latvijas ārlietu ministrs reaģēja nekavējoši, paziņojot, ka jebkura sankciju atcelšana var notikt tikai tad, kad ir izpildīta Minskas vienošanās. Ātrums, elastība un skaidrs vēstījums šobrīd ir gan publiskās, gan klusās diplomātijas sekmīgas darbības izpausme. Ticu, ka mūsu Ārlietu ministrija jūtas droša šajā izaicinājumu pilnajā proaktīvajā darbības veidā, un mūsu mobilais ārlietu ministrs te atradīs pareizo, Latvijas interesēm atbilstošo pieeju. Saprotu, ka Rinkēviča kungam tas ne vienmēr ir viegli, viņš ir nevis vienkārši Latvijas ārlietu ministrs, bet Eiropas Savienības Padomes prezidējošās valsts ārlietu ministrs. Svarīga ir viņa spēja būt par Eiropas kopējo interešu aizstāvi, nevis par atsevišķa pret Krieviju īpaši labvēlīga Eiropas Savienības funkcionāra pirkstu Krievijas tortē. Latvijas ārlietu ministra uzdevums ir ne tikai uzklausīt Briseles vēlmes, viņa uzdevums ir dot savu ieguldījumu kopējā balsī, kas pauž savas dibinātās bažas, prasa tās pamatot un piedāvāt risinājumu. Ticu, ka Rinkēviča kungam šāds potenciāls piemīt. Un, lai arī redzams, ka izvēle un arī šie darbības nosacījumi ne vienmēr ir viegli, atgriežoties pie ziņojuma, vēlos pievērst uzmanību dažiem Latvijas interesēm sevišķi svarīgiem aspektiem. Runa vispirms ir par mūsu sadarbību ar mūsu tuvākajiem kaimiņiem Baltijas un Ziemeļvalstu tā sauktā astotnieka formātā. Gan NATO, gan mūsu Baltijas jūras kaimiņiem ir izšķiroša nozīme Latvijas spējā aizstāvēties eventuālu draudu gadījumā. Šī sadarbība ir attīstāma tālāk. Tagad esam īpaši atkarīgi viens no otra, un praktiskā sadarbība ir nevis reģionāls vingrinājums, bet Baltijas un tuvāko valstu drošības jautājums. Aizvadītais gads bija arī Aizsardzības ministrijas lieliska ieguldījuma laiks kopējā drošības sistēmā. Darbu sāka NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs, kas ieguva starptautisku statusu gada laikā. Šo centru pieminēja arī ārlietu ministrs. Tā atvēršana ir praktisks pienesums NATO aliansei, un Latvija aliansē kļūst par drošības vairotāju, attīstot mūsdienīgas spējas, kas būs izmantojamas transatlantiskajā telpā, kopā ar sabiedrotajiem. Runājot par Latvijas enerģētiskās drošības jautājumiem, ziņojumā minēts - un to es vēlētos īpaši uzsvērt! - par nepieciešamību ieviest Eiropas Savienības trešo enerģētikas paketi, gatavojoties gāzes tirgus liberalizācijai tuvākajā laikā. Patiešām pienācis pēdējais laiks rīkoties! Līdz šim esam bijuši neizlēmīgi un ļāvuši mūsu Baltijas kaimiņiem risināt gāzes piegādes jautājumus bez mūsu līdzdalības. Krievijas draugu lobiju iespaids ir vispārzināms, mēs to esam pieredzējuši arī šeit, Saeimā. Tagad jāizmanto visas iespējas, ko mums sniedz Eiropas Savienības regulas enerģētiskās drošības jautājuma risināšanai. 2014.gads bija atskurbšanas gads, kad Eiropas Savienība pārtrauca minstināšanos enerģētiskās atkarības jautājumos. Ir kļuvis skaidrs, ka Eiropas Savienības dalībvalstis nedrīkst būt atkarīgas no viena piegādātāja, kā tas noticis dažviet, piemēram, Baltijas reģionā. Tāpēc ir svarīgi dažādot energoresursu piegādes un veidot savus piegādes kanālus. Krievija ir valsts, kas ar ekonomiku spēlē politiskas spēles. Šajā situācijā Krieviju vairs nevar uzskatīt par uzticamu Eiropas Savienības partneri. Ekonomiskās saistības ir pakļautas impēriskam sentimentam, un pat kultūra ir kļuvusi par politikas ķīlnieci. Latvijai svarīgākā problēma ir un acīmredzot arī būs Krievijas agresija pret Ukrainu, kas nosaka arī Krievijas pašreizējo vietu un lomu starptautiskajā vidē. Tādēļ sadarbība ar NATO un Latvijas aizsardzības spēju stiprināšana ir mūsu, tajā skaitā gan Aizsardzības ministrijas, gan Ārlietu ministrijas, galvenais uzdevums. Ir virkne problēmu, kas risināmas starptautiskajā vidē. Viena no tām ir jautājums par jau pieminētā hibrīdkara definīciju un vietu starptautisko tiesību jomā. Krievijas uzsāktais karš Ukrainā mulsina prātus Eiropas rietumos. Ap konvencionālo karu pastāv dažādu konvenciju tīkls, kurš vispārzināmā veidā ļauj mīkstināt kara iedarbību humanitārajā sfērā. Mēs zinām, kas ir konvencionālais karš. Tādai pašai skaidrībai jāveidojas ap hibrīdkaru, sākot ar tā precīzu definīciju, un tas jādara dažādos formātos gan Eiropas Savienībā, gan arī plašāk, sākot ar ANO Cilvēktiesību komiteju. Aizvadītais gads ir devis būtisku virzību Eiropas Savienības izpratnē par Krievijas propagandas ietekmi. Tās ietekme jau satrauc valstis, kuras agrāk par to nedomāja, un šodien mēs dzīvojam informatīvā kara apstākļos. Gribu atzīmēt divas praktiskas Eiropas Savienības iniciatīvas, kurām ir labs potenciāls sakārtot mediju telpu. Kvalitatīva, mūsdienīga Eiropas kanāla krievu valodā izveidošana ir vērtīga iespēja, kas ir jāizdiskutē saistībā ar Krievijas veikto informatīvo kampaņu. To savā runā uzsvēra arī ministrs. Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas grozījumi būtu iespēja radīt labāku likumdošanas rāmi arī mums nacionālajā līmenī. Direktīvas grozījumi nav šauri uzlūkojami tikai kā ar Krievijas propagandu saistīts, bet gan kā mediju vidi stiprinošs jautājums. Attiecībā uz Ukrainu jāturpina darbs pie tā, lai Doņeckas un Luganskas grupējumus atzītu par to, kas tie būtībā ir, - par teroristiskām organizācijām. Tas būs nepatīkami Krievijai, jo nevienam nepatīk, ja sastrādāto nosauc īstajā vārdā. Tomēr tūkstoši bojāgājušo gulstas uz Krievijas atbalstīto teroristu sirdsapziņas, tādēļ laipošana ir nevietā. Tas palīdzētu valstīm, kas var izrādīties par līdzīgas agresijas upuriem. Pēdējās dienas liecina, ka agresija Ukrainā eskalējas. Zīmīgi, ka ir Ukrainas amatpersonu paziņojumi par ārpolitikas pamatprincipu virzību uz iestāšanos NATO. Aktuāls ir jautājums par palīdzību Ukrainai. Eiropas Savienībai jādefinē, ko var darīt kopīgi un kas jādara katrai valstij atsevišķi. Ukraina karo mūsu karu, bet kādu dienu mēs varam saņemt rēķinu. Tādēļ Ukrainas problēmas, tostarp ekonomiskās un institucionālās, ir arī Eiropas un arī Latvijas problēmas. Tomēr gribu noslēgt uz gaišākas nots. Kopējā drošības rūpju kontekstā būtiski ir neaizmirst vērtību jautājumu. Pārfrāzējot Žaku Deloru, jāteic: vajag vairāk nekā vienoto tirgu, lai iemīlētos Eiropā, - Eiropai joprojām ir vajadzīga dvēsele. Eiropas dvēsele ir Eiropas neapstrīdamās vērtības: miers, spēcīga vēsturiskā atmiņa, kultūras un komunikācijas tradīcijas, labklājības pievilcība kopā ar tieksmi iedzīvināt sociālā taisnīguma principus, zaļas, nepiesārņotas vides kultūra un brīvības izpausmes. Paldies ārlietu ministram vēlreiz, jo šā gada ziņojums ir domāšanu stimulējošs dokuments. Tas liek domāt par savu ieguldījumu Latvijas ārpolitikas īstenošanā mums visiem. Es ticu, ka ikviens no mums, arī deputāti, pildot savus pienākumus, var atrast veidu, kā stiprināt mūsu kopējās vērtības un mūsu kopējo drošību. Paldies par uzmanību. (Koalīcijas deputātu aplausi.)".
2015_01_22_281-seq7 spokenText "Deputāti neiebilst. Lūdzu, Mūrnieces kundze, jums vārds!".
2015_01_22_281-seq5 spokenText "Vai deputātiem ir iebildumi pret runas laika pagarināšanu līdz 15 minūtēm?".
2015_01_22_281-seq4 spokenText "Godātie kolēģi! Lūdzu atļaut man izmantot abus Saeimas kārtības rullī paredzētos laikus un runāt 15 minūtes.".
2015_01_22_281-seq3 spokenText "Paldies ārlietu ministram. Sākam debates. Vārds debatēs Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei.".
2015_01_22_281-seq2 spokenText "Augsti godātais Valsts prezidenta kungs, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze, Saeimas Prezidija locekļi, cienījamās deputātes un godātie deputāti, ministri, ekselences! Man ir prieks atklāt 12.Saeimas pirmās ārpolitikas debates un ceru, ka šīsdienas diskusijas būs interesantas un ar jaunām idejām bagātas. Ceru, ka Saeimas un Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta sadarbība ārpolitikā un Eiropas lietās būs tikpat veiksmīga un konstruktīva kā iepriekšējās Saeimas laikā. Uzsākot savu ziņojumu par aizvadīto gadu pasaulē un Latvijas ārpolitikā, es ļoti būtu vēlējies teikt, ka pasaule un Eiropa baudīja mieru, drošību un uzplaukumu. Diemžēl realitāte ir pilnīgi pretēja. Uzdrošinos apgalvot, ka mūsu valsts, tās ārlietu dienests saskārušies ar bezprecedenta izaicinājumiem visas Eiropas un Latvijas drošībai. Esam saskārušies ar līdz šim nopietnāko drošības krīzi Eiropā pēc aukstā kara. Krievijas īstenotā Ukrainas teritoriālās daļas aneksija, tās īstenotā agresija un karadarbība Ukrainas austrumos un skaidri paustā vēlme revidēt starptautisko kārtību un starptautisko tiesību principus ir metusi izaicinājumu visai pasaulei, tostarp arī Eiropas Savienības un Latvijas ārpolitikai. Paralēli mēs vērojam arvien lielāku Krievijas attālināšanos no starptautiskās sabiedrības, masīvu pret Eiropas Savienību un NATO vērstu propagandas kampaņu un vēlmi pasauli redzēt dalītā interešu sfēru veidā. Tas izraisa paralēles ar 20.gadsimta drūmajām lappusēm. Gribētos cerēt, ka mūsu gadsimts būs gudrāks par iepriekšējo, neatkārtojot tās kļūdas, kas izraisīja divas lielas traģēdijas pasaulē. Tā ir mūsu visu atbildība. Savukārt uzbrukums Francijas žurnāla Charlie Hebdo redakcijai Parīzē ir vēl vairāk apstiprinājis stingras pretterorisma politikas nepieciešamību. Šis traģiskais notikums apdraud vienu no mūsu, Eiropas, demokrātijas fundamentālajām pamatvērtībām - izteiksmes un vārda brīvību. Saspringta situācija izveidojusies arī Eiropas Savienības dienvidu kaimiņos. Teroristu grupējuma ISIL aktivitātes Sīrijā un Irākā skaidri apliecina nepieciešamību kopīgi cīnīties pret starptautisko terorismu, precizējot un papildinot gan Eiropas, gan Latvijas likumus, lai novērstu ekstrēmistu darbības, kā arī nepieļautu mūsu pilsoņu dalību šāda veida grupējumos. Terorisms ir kļuvis par ārēju un iekšēju izaicinājumu. Par ko būs Latvijas ārpolitika 12.Saeimas sasaukuma laikā un jo īpaši 2015.gadā? Mūsu valsts ārpolitikas veidotājiem un diplomātiem būs jārisina četri uzdevumi. Pirmkārt, valsts ārējās drošības stiprināšana kontekstā ar strauji mainīgo un bīstamo ģeopolitisko situāciju. Otrkārt, aktīva valsts interešu pārstāvība Eiropas Savienībā un Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē efektīva īstenošana. Treškārt, Latvijas politiskās un ekonomiskās konkurētspējas stiprināšana gan globāli, gan reģionāli. Un, ceturtkārt, efektīvas saiknes ar tautiešiem pasaulē saglabāšana un nostiprināšana. Latvijas interesēs ir vienotas, aktīvas un uz principiem balstītas Eiropas Savienības Kopējās ārējās un drošības politikas īstenošana. Godātie deputāti! Ņemot vērā nestabilitātes draudus Eiropā, Latvijas diplomātija pieliks visas pūles, lai stiprinātu Latvijas iekšējo un ārējo drošību, gan nostiprinot NATO sabiedroto klātbūtni reģionā, gan arī sekmējot jaunu ārējo eksporta tirgu apgūšanu, tādējādi veicinot mūsu valsts ekonomisko konkurētspēju. Jau iepriekšējos gados tika novērota Krievijas militārā aktivitāte pie Latvijas robežām, bet 2014.gadā tā kļuva īpaši satraucoša. Pagājušajā gadā ievērojami pieaugusi Krievijas militārā aktivitāte reģionā. Reģistrēti aptuveni 200 pārtveršanas gadījumi gaisā un 50 jūrā, kas ir vairāk nekā iepriekšējos desmit gados kopā. Šādas aktivitātes rada apdraudējumu Latvijas drošībai, un NATO Velsas samita laikā Latvijas drošībai un aizsardzībai tika pieņemti ļoti nozīmīgi lēmumi, kas vēl vairāk nostiprināja mūsu sabiedroto sniegtās drošības garantijas un reālu klātbūtni Baltijas valstu un Polijas aizsardzībai. Vienlaikus mums pašiem primāri jāiegulda darbs savas iekšējās un ārējās drošības stiprināšanā. Aizsardzības finansēšanas likums paredz sasniegt 2 procentus no iekšzemes kopprodukta līdz 2020.gadam. Saskaņā ar Velsā pieņemto valstu vienošanos 20 procentiem no šīs summas jātiek veltītiem aizsardzības investīcijām un jaunam aprīkojumam. Aizvadītais gads ir skaidri apliecinājis, ka jānostiprina valsts spējas ne tikai militāro, bet arī jauna veida draudu gadījumā. Tā saucamais hibrīdkarš ir kļuvis par mūsdienu Eiropas realitāti. 2014.gadā kopīgi ar sešām citām NATO dalībvalstīm Rīgā esam atvēruši NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centru jeb STRATCOM. Kopā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm strādāsim pie Eiropas Savienības spēju attīstības, novēršot šāda veida apdraudējumus, jo īpaši trešo valstu propagandas instrumentu ietekmes mazināšanai Eiropas Savienības mediju telpā. Jāstiprina arī civilmilitārā sadarbība, robežu apsardzībai izmantojot divējādas izmantojamības resursus. Tas nozīmē valsts tieslietu sistēmas, informatīvās telpas, kā arī praktisku valsts robežas un drošības iestāžu spēju stiprināšanu. Ņemot vērā situācijas attīstību pasaulē, Eiropas Savienības robežu tuvumā, kā arī tradicionālajos un jaunajos karstajos punktos, Eiropas Savienības drošības stratēģija ir novecojusi. Tās pirmais teikums “Eiropa nekad agrāk nav bijusi tik labklājīga, droša un brīva” jau pats par sevi liecina, cik tāla ir 2015.gada realitāte no 2003.gadā rakstītā. Tāpēc jau mūsu prezidentūras laikā ir nepieciešams uzsākt tās pārskatīšanu. Eiropas Savienībai daudz vairāk jāinvestē kopējo aizsardzības spēju attīstībā, aizsardzības budžetu palielināšanā, sadarbības ar NATO uzlabošanā, kā arī aizsardzības rūpniecības modernizācijā. Latvija sniegs ieguldījumu arī Eiropas Kopējās drošības un aizsardzības politikas stiprināšanā, piedaloties Kopējās drošības un aizsardzības politikas misijās un operācijās Afganistānā, Gruzijā, Somālijā un Mali. Tiek plānota arī Latvijas dalība Eiropas Savienības civilajā misijā Ukrainā. Latvija noteikti iestāsies par ciešāku Kopējās drošības un aizsardzības politikas instrumentu sadarbības stiprināšanu ar ANO un NATO spēcīgākajām dalībvalstīm, jo īpaši ar ASV. Godātie deputāti! Līdztekus saspringtajam drošības fonam Latvijas ārpolitikai būtisks uzdevums 2015.gadā būs sekmīga Latvijas pirmās prezidentūras Eiropas Savienības Padomē īstenošana. Prezidentūra ir arī jautājums par mūsu pašapziņu un spēju rīkoties eiropeiski. Nešaubos, ka gatavošanās un nu jau pati prezidentūra mūs visus - valsts pārvaldi un visu Latvijas sabiedrību - padara gudrākus un pašapzinīgākus. Tāpat kā nesenais Eiropas kultūras galvaspilsētas statuss ir bijis veiksmes stāsts, arī prezidentūras publiskās diplomātijas un kultūras programma Latviju vēl vairāk iezīmēs Eiropas kartē. Ciešā dialogā ar nevalstiskajām organizācijām un sociālajiem partneriem pašu mājās, kā arī Itāliju un Luksemburgu trio prezidentūras ietvaros Latvija ir izvirzījusi trīs galvenās Eiropas prioritātes 2015.gada pirmā pusgada prezidentūrā. Pirmā prezidentūras prioritāte ir Eiropas konkurētspējas stiprināšana. Praktiski tas nozīmēs smagu darbu pie jauna Eiropas Savienības investīciju jeb tā saucamā Junkera plāna izstrādes, Enerģētikas savienības izveidi, Banku savienības stiprināšanu, lai Eiropa atgrieztos uz ilgtermiņa izaugsmes ceļa. Otrā prioritāte ir Eiropas digitālās darba kārtības attīstīšana. Tas savukārt nozīmē digitālā elementa iekļaušanos Eiropas Savienības politikās, datu drošības paaugstināšanu, kiberdrošību, kā arī Eiropas Savienības vienotā digitālā tirgus sekmēšanu, lai veicinātu Kopienas digitālo konkurētspēju iepretim Amerikas Savienotajām Valstīm un Japānai. Treškārt, Latvijas prezidentūra īpaši pievērsīsies Eiropas Savienības globālās un reģionālās lomas stiprināšanai. To savā uzrunā vēlētos īpaši uzsvērt, jo šī prioritāte tieši skar Eiropas Savienības ārpolitisko dimensiju. Savukārt pirmās divas prioritātes sīkāk ir izvērstas ārpolitikas ziņojumā, kas jums ir pieejams. Latvijas prezidentūra galveno akcentu liks uz Eiropas Savienības sadarbības stiprināšanu ar Austrumu partnerības dalībvalstīm. 2015.gada 22.maijā Rīgā norisināsies Austrumu partnerības samits. Esmu pārliecināts, ka tas būs viens no nozīmīgākiem prezidentūras notikumiem ar vairākiem svarīgiem uzdevumiem. Gribētu izcelt četrus svarīgākos no tiem. Pirmkārt, Rīgas samitam ir jādod skaidrs signāls, ka Eiropas Savienībai ir intereses Austrumu partnerības stiprināšanā un turpināšanā. Otrkārt, Rīgas samitā tiks izvērtēta Viļņas samitā nosprausto mērķu sasniegšana un tiks sniegts sākotnējais izvērtējums asociācijas līgumu ieviešanai. Ir jāsagatavo palīdzības programma, lai atbalstītu tās valstis, kuras ir ar Eiropas Savienību noslēgušas asociācijas līgumus, arī šo līgumu praktiskā ieviešanā. Treškārt, būs jāvirza uz priekšu vīzu procesa liberalizācija ar tām Austrumu partnerības dalībvalstīm, kuras atbilst visiem kritērijiem. Ceturtkārt, šī iniciatīva no Eiropas Savienības puses turpmāk jāattīsta atbilstoši katras Austrumu partnerības dalībvalsts interesēm un gatavībai sadarboties ar Eiropas Savienību, nevis piemērojot vienu un to pašu pieeju visām sešām valstīm. Līdzīgi kā aizvadītajā gadā arī 2015.gadā Latvijas ārpolitikas uzmanība primāri tiks pievērsta Ukrainai. Vēlos uzsvērt, ka Ukraina ar aizvadītajā gadā notikušajām prezidenta un parlamenta vēlēšanām ir skaidri definējusi savu izvēli. Ukraina ir nostiprinājusi Eiropas integrācijas kursu, kā arī radījusi būtisku pamatu reformu turpināšanai. Arī turpmāk ir nepieciešams veicināt vienotu un atbalstošu ES politiku attiecībā uz Ukrainu, lai sniegtu atbalstu demokrātisku reformu īstenošanai un arī finansiālu ieguldījumu valsts atveseļošanā. Vienlaikus reformu sekmīga ieviešana galvenokārt ir atkarīga arī no pašas Ukrainas gribas. Kā jau teicu, mēs turpināsim atbalsta politiku Ukrainai gan divpusēji, gan Eiropas Savienības līmenī. Taču Ukrainas reformu sekmes, valsts tālāka attīstība ir tieši atkarīga no tās teritoriālās nedalāmības. Uzskatu, ka tikai Minskas vienošanās izpilde, tostarp Ukrainas un Krievijas robežas nodošana Ukrainas kontrolē, Krievijas atbalsta pārtraukšana separātistiem, militārās tehnikas un karavīru izvešana, gūstekņu atbrīvošana, delimitācijas līnijas izveide starp Ukrainas spēkiem un separātistiem un Ukrainas konstitucionālās reformas īstenošana ir pamats situācijas stabilizācijai. Šeit vēlos redzēt daudz aktīvāku Eiropas Savienības diplomātijas lomu, un par to mēs arī iestāsimies savas prezidentūras laikā un arī pēc tam. Latvija stingri atbalstīs Moldovas un Gruzijas valdību centienus īstenot savās valstīs demokrātiskas reformas, Eiropas līmenim atbilstošus apstākļus biznesa veidošanai, kā arī tiesiskuma un Eiropas vērtību un normu nostiprināšanu valsts pārvaldē un sabiedrībā. Tāpat kā līdz šim Latvija stingri iestāsies par šo valstu teritoriālo integritāti. Latvija augstu vērtē Baltkrievijas konstruktīvo nostāju Ukrainas krīzes kontekstā un uzskata, ka ir iespējama Eiropas Savienības un Baltkrievijas attiecību konstruktīva attīstība. Pašas Baltkrievijas ziņā ir tālāka sadarbības attīstīšana ar Eiropas Savienību. Taču vēlos uzsvērt, ka mēs esam atvērti un gatavi veicināt sadarbību, balstoties uz savstarpēju izpratni, vienlaikus neatkāpjoties no Eiropas pamatvērtībām. Divpusēji Latvija turpinās aktīvu sadarbību ar Baltkrieviju, attīstot sadarbību transporta, robežuzraudzības, izglītības, zinātnes un vides jomās. Vienlaikus būtiska mūsu dialoga daļa ir un paliek cilvēktiesību un likuma varas jautājumi. Latvija iestāsies par elastīgu pieeju attiecībās ar Armēniju. Mēs respektējam Armēnijas vēlmi būt Eirāzijas Savienības sastāvā. Vienlaikus esam gatavi veicināt Eiropas Savienības un Armēnijas sadarbību tiktāl, cik pati Armēnija to vēlas. Azerbaidžānu redzam kā svarīgu Eiropas Savienības sadarbības partneri enerģētikas jomā. Vienlaikus esam nobažījušies par mediju un politisko brīvību situāciju šajā valstī, šis jautājums būs gan Eiropas Savienības-Azerbaidžānas, gan Latvijas-Azerbaidžānas darba kārtībā. Būtisku uzmanību veltīsim Eiropas Savienības dienvidu kaimiņiem, kur galvenie izaicinājumi būs drošība un starptautisko normu ievērošana, migrācijas riski un stabilitāte kopumā. Kopīgi strādāsim pie Eiropas Savienības stratēģijas ISIL ārvalstu kaujinieku draudu novēršanai praktiskas ieviešanas, kā arī migrācijas jautājumu risināšanas Eiropas līmenī. Latvija iestāsies par Eiropas Savienības klātbūtnes stiprināšanu Centrālāzijas valstu reģionā. Mēs jau tagad esam snieguši lielu ieguldījumu kā vidutājs Eiropas Savienības un Centrālāzijas valstu dialogā un savas prezidentūras ietvaros pievērsīsimies drošības, izglītības, enerģētikas un vides, kā arī ilgtspējīgas attīstības jautājumiem. Attīstot Eiropas Savienības politiku, Latvija plāno aktīvi iesaistīties Eiropas Savienības stratēģijas Centrālāzijai pārskatīšanā, lielāko uzmanību pievēršot piecu Centrālāzijas valstu praktiskajām vajadzībām un interesēm dialoga sekmēšanā ar Eiropu. Mēs arī sniegsim atbalstu tālākam Eiropas Savienības paplašināšanās procesam sarunās ar Eiropas Savienības kandidātvalstīm Balkānu reģionā. Latvijas interesēs ir Eiropas Savienības vērtību un normu izplatīšanās ārpus Eiropas Savienības robežām, tādējādi sekmējot mieru un stabilitāti. Latvija centīsies panākt arī Turcijas integrācijas Eiropas Savienībā procesa tālāku virzību. Godātie deputāti! 2015.gads Eiropas Savienības politikā ir iezīmīgs kā tematiskais attīstības sadarbības gads. Šis gads ļoti nozīmīgs jauno ANO attīstības mērķu definēšanai, kā arī finansējuma avotu piesaistei. Latvijas ieskatā, Eiropas Savienības un ANO ietvaros daudz lielāka uzmanība jāpievērš labas pārvaldības, likuma varas, dzimumu līdztiesības un ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes jautājumiem. Lielāka nacionālās attīstības sadarbības politikas uzmanība jāpievērš projektu attīstībai Austrumu partnerības un Centrālāzijas valstīs. Pozitīvi, ka pēdējos gados pakāpeniski pieaug valsts atvēlētais finansējums Latvijas dalībai attīstības sadarbības projektos, tomēr vienlaikus tas ir nepietiekams izvirzīto mērķu sasniegšanai. Pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos īpašu vietu Latvijas prezidentūrā iegūst Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju līguma jeb TTIP sarunu aktualizācija ar ASV. ASV un Eiropas Savienības Brīvās tirdzniecības līgums stiprinās transatlantisko saiti un izveidos pasaulē lielāko brīvās tirdzniecības zonu. Latvija aktīvi atbalstīs Eiropas Komisiju un Eiropas Ārējās darbības dienestu, lai sarunas pabeigtu atbilstoši Eiropas Savienības Padomes lēmumam līdz 2016.gada beigām. Ir jāizveido kvalitatīvs līguma teksts, kas kalpos par pamatu jaunās paaudzes brīvās tirdzniecības līgumiem. Vienlaikus mēs darīsim visu iespējamo, lai sarunu procesā un tā atspoguļošanā vairāk iesaistītu sabiedrību un veicinātu maksimālu atklātību un caurspīdīgumu. Īpaši iestāsimies par augstu standartu saglabāšanu pārtikas drošības un sabiedrības veselības jomā, kā arī enerģētikas sadaļas iekļaušanu līgumā. Godātie deputāti! Laikam neviens ārlietu ministra ziņojums Saeimai nav iedomājams bez sadaļas, kas veltīta attiecībām ar Krieviju. Mēs esam ieinteresēti, lai mums blakus ir stabila, demokrātiska un plaukstoša Krievija, kas ir prognozējams un uz sadarbību vērsts kaimiņš, konstruktīvs partneris Eiropas Savienībai un atbildīgs starptautiskās sabiedrības loceklis. Tāpēc pirms gada, uzrunājot 11.Saeimu, paudu gatavību darīt visu, lai attiecības ar Krieviju balstītos uz abpusējas ieinteresētības un savstarpējas cieņas principiem. Diemžēl 2014.gadā šīs cerības nav radušas piepildījumu. Aizvadītais gads iezīmējās ar Krievijas īstenoto Krimas aneksiju, kā arī tiešu militāro iejaukšanos un atbalstu separātiskajiem grupējumiem Ukrainas austrumos. Faktiski šī rīcība vērsta ne tikai pret suverēno Ukrainas valsti, bet arī pret visu Eiropu un starptautisko kārtību. Vairāki Krievijas kaimiņi Eiropā ir izjutuši gan militāro muskuļu demonstrēšanu, gan centienus iejaukties citu iekšējās lietās, agresīvu retoriku un darbību. Tā saucamās krievu pasaules jēdziena aizsegā ir manāmi mēģinājumi šķelt sabiedrības no iekšpuses, kamēr Krievijas propagandas mašīna ir uzņēmusi apgriezienus, cenšoties maldināt starptautisko sabiedrību par notikumiem pašā Krievijā, Ukrainā un pasaulē. Krievijas Federācija cenšas iegūt ietekmi ne tikai attiecībā uz tās “tautiešiem” ārvalstīs, bet arī plašāk. Tiek ietekmēta brīva, neatkarīga mediju vide, radīti draudi vispārpieņemtiem standartiem šajā jomā. Tiek apšaubītas Eiropas kopīgās demokrātiskās pamatvērtības. Šāda propaganda rada kopīgus izaicinājumus Eiropas Savienības valstīm un transatlantiskajiem sabiedrotajiem. Vienīgais un efektīvākais veids, kā strādāt ar Krievijas Federācijas propagandas radītajiem izaicinājumiem, ir mediju kvalitātes, neatkarīgas mediju vides stiprināšana. Kopā ar mūsu partneriem Rīga varētu veidoties par reģionālu centru brīvas un neatkarīgas mediju telpas sekmēšanā un žurnālistu apmācībā. Pašreizējais situācijas izvērtējums skaidri apliecina, ka vienotība, principiāla un saskaņota rīcība no Eiropas Savienības dalībvalstu un transatlantisko partneru puses strādā. Starptautiskās sistēmas revizionisms vēl nekad nevienam nav nācis par labu. Latvija nekad neatbalstīs robežu maiņu nelikumīgā veidā. Krimas aneksija un Krievijas rīcība Ukrainas austrumos ir Latvijai nepieņemama. Atkarībā no situācijas kopā ar partneriem Eiropā esam gatavi, protams, izskatīt, ja ir nepieciešams un ja situācija uzlabojas, arī sankciju pārskatīšanu. Krievijas ekonomiskā destabilizācija nav neviena interesēs, taču sankcijas un starptautiskā izolācija bija Krievijas vadības izvēle. Vēl nav par vēlu šo izvēli mainīt, taču tas prasīs praktisku šīs valsts rīcību, kas ir vērsta uz vispārpieņemto tiesību principu un normu ievērošanu un, kā jau iepriekš teicu, Minskas vienošanās pilnu izpildi. Latvija darīs visu iespējamo, lai nodrošinātu vienotu un principiālu Eiropas Savienības nostāju attiecībās ar Krieviju. Šī nostāja stingri aizstāv starptautisko kārtību un dalībvalstu, tai skaitā arī mūsu, drošību un sniedz atbalstu Ukrainas tautai. Vienlaikus Eiropas Savienības un Krievijas dialogam par situācijas normalizāciju ir jāturpinās. Latvija un Krievija ir kaimiņi, kuri sadarbojas daudzās jomās, tomēr Latvijas un Krievijas attiecības 2015.gadā lielā mērā noteiks notikumu attīstība Ukrainas austrumos, kā arī kopīgais Eiropas Savienības un Krievijas attiecību klimats. Godātie deputāti! Latvijas ārpolitika 2015.gadā turpinās sekmēt Latvijas konkurētspēju gan Baltijas jūras reģionā, gan Eiropas ietvaros, tāpat arī globāli. 2014.gadā Latvija sekmīgi turpināja pievienošanās procesu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai, latviskā saīsinājumā - ESAO. 2014.gadā ESAO īpaši uzsvēra Latvijas sasniegto progresu pretkorupcijas, nodokļu administrēšanas un valsts pārvaldes attīstības jomās. Kļūstot par šīs organizācijas dalībvalsti, Latvija varēs izmantot organizācijas zināšanas un labās prakses piemērus, lai sekmētu savu konkurētspēju. Pēc pievienošanās ESAO Latvijai kopā ar pasaules attīstītākajām ekonomiskajām lielvarām būs iespēja ietekmēt globāli nozīmīgas ekonomiskās politikas iniciatīvas. Tādējādi tiks stiprināta Latvijas ekonomikas ilgtspēja, kā arī veicinātas ārējās ekonomiskās aktivitātes. Līdztekus Latvijas uzņēmēju interesēm attīstās arī Latvijas diplomātiskais dienests. 2014.gadā tika atvērtas divas jaunas Latvijas diplomātiskās pārstāvniecības - Indijā un Apvienotajos Arābu Emirātos. 2015.gadā tiks veikti nepieciešamie priekšdarbi, lai 2016.gadā Parīzē atvērtu Latvijas pārstāvniecību ESAO, kā arī vēstniecību Korejas Republikā. Krievijas ekonomiskā recesija, kā arī tās īstenotie atbildes pretpasākumi Eiropas Savienības izvērstajām ekonomiskajām sankcijām virknei Latvijas uzņēmumu, jo īpaši pārtikas nozarē, liek apgūt jaunus eksporta tirgus savas produkcijas noietam. 2015.gadā Ārlietu dienests aktīvi turpinās atbalstīt Latvijas uzņēmējus savas darbības izvēršanai eksporta tirgos Centrālāzijā, Dienvidāzijā, Tuvajos Austrumos un Līča valstīs. Godātie deputāti! Ārlietu dienests arī 2015.gadā turpinās atbalstīt Latvijas diasporu ārvalstīs, veicinot ārzemju latviešu saikni ar dzimteni un nostiprinot latviešu valodu un kultūru ārpus mūsu valsts robežām. Latvijas nākotnei ir fundamentāli svarīgi nodrošināt diasporas līdzdalību Latvijas politikā, ekonomikā un sociālajos procesos. Pēc Ārlietu ministrijas aplēsēm, ārpus Latvijas dzīvo aptuveni 370 000 tautiešu, kuri jūtas piederīgi Latvijai. Ārvalstīs darbojas 1000 latviešu organizācijas, aptuveni 100 latviešu izglītības iestādes un biedrības. 2014.gadā Ārlietu ministrija aktīvi sadarbojās ar diasporas organizācijām pasaulē. Sniedzām atbalstu, gatavojoties Vispārējiem un reģionālajiem Dziesmu un deju svētkiem. Tika organizēts arī pirmais latviešu jaunatnes forums. Šogad tiks turpināti aizsāktie projekti izglītības un kultūras jomās. Sadarbībā ar Pasaules Brīvo latviešu apvienību tiks organizēts otrais Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums, sniedzot jaunas idejas Latvijas nākotnei. Godātie deputāti! Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē sakrīt ar izaicinājumiem pilnu posmu Eiropas vēsturē. Karš Eiropas austrumos, imigrācijas, terorisma un ekonomiskās krīzes raisīti nestabilitātes draudi Eiropas dienvidos, uzticības mazināšanās Eiropas idejai vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kā arī lēna ekonomiskā izaugsme aizvadītā gada laikā visas Eiropas ietvaros met izaicinājumu Eiropas kopējai vienotībai. Eiropas kopējās nostājas stiprināšana, vienotas attieksmes pozicionēšana kritiskos jautājumos - īsāk sakot, Eiropas moto “Vienoti dažādībā” - ir reizē arī Latvijas profesionāļu - politiķu, diplomātu un ierēdņu - svarīgākais vadmotīvs šī gada pirmajā pusē. Latvija prezidentūrai ir ļoti labi sagatavojusies un spēj adekvāti reaģēt uz jau esošajiem un jauniem izaicinājumiem, kas radīsies prezidentūras laikā. Taču Latvijas ārpolitika šajā gadā nebeigsies ar prezidentūras pēdējo mēnesi. Kopā ar valdību un visu Ārlietu dienestu mēs 2015.gadā konsekventi īstenosim tos Latvijas ārpolitikas uzdevumus, par ko tikko runāju savā runā. Aizvadītā gada notikumi skaidri apliecināja, ka Latvijas stratēģiskā izvēle kļūt par Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti bija vienīgā pareizā mūsu valsts izvēle nākotnes un drošības garantēšanai. Latvija ir eiroatlantisko vērtību kopienas dalībniece - tas ir mūsu pamats. Mūsu nākotne - spēcīga un vienota nacionālu valstu veidota Eiropas Savienība. Taču Eiropas devīze “Vienoti dažādībā” ir arī stāsts par mums pašiem, mūsu Latvijas sabiedrību. Latvijas ārpolitikas panākumu atslēga ir mūsu pašu cilvēki, mūsu spēja būt vienotiem un saliedētiem. Tikai tad droši mēs spēsim sasniegt Latvijas ārpolitikas mērķus 2015.gadā. Lai mums visiem izdodas! Paldies par uzmanību! (Koalīcijas deputātu aplausi.)".
2015_01_22_281-seq1 spokenText "Labrīt, godātie kolēģi! Es aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē, lai varam sākt 22.janvāra sēdi!... Labrīt, kolēģi! Es vēlreiz aicinu ieņemt vietas. Sāksim Saeimas 22.janvāra sēdi! Darba kārtībā ir ārlietu ministra ikgadējais ziņojums par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos. Vārds ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam.".
2015_01_15_280-seq132 spokenText " Paldies deputātam Valērijam Agešinam no frakcijas SASKAŅA. Līdz ar to šodienas raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis. Paldies, ka klausījāties. Un visu labu! ".
2015_01_15_280-seq131 spokenText " Paldies. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimā tika izskatīti kārtējie grozījumi Latvijas Republikas Satversmē. Svarīgi atcerēties, ka Latvijas Republikas Satversme ir juridiskās domas piemineklis, kas papildināms un labojams ar lielu atbildību un piesardzību. Satversmes burts un gars balstās uz priekšstatu par Latvijas tautu kā augstāko varas nesēju, visu valsts institūciju varas avotu. Un ļoti labi zināms, ka pamatlikuma grozījumi, kuri paredz grozīt Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību, jau nodoti izskatīšanai Saeimas komisijām, jo ļoti daudzi Latvijas iedzīvotāji paši vēlas lemt, kas vadīs mūsu valsti. Savukārt Latvijas Reģionu apvienības iesniegtais likumprojekts, neskatoties uz atsevišķu autoru dedzīgajiem lojalitātes apliecinājumiem idejai par tautas vēlētu Valsts prezidentu, paredzēja izteikt Satversmes 36.pantu šādā redakcijā: “Valsts prezidentu ievēlē, atklāti balsojot, ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļa balsu vairākumu.” Proti, likumprojekta autori, mūsuprāt, pēkšņi aicināja atstāt šo privilēģiju parlamenta rokās. Mēs, SASKAŅA, esam pārliecināti, ka diskusijas par Satversmes grozījumiem nevar kļūt par gadījumu, kad process ir pat nozīmīgāks par rezultātu. Un, ņemot vērā kaismīgās priekšvēlēšanu debates un dāsnos solījumus, 12.Saeimai tomēr ir jāatbild uz citu jautājumu: vai Latvijas Valsts prezidents būtu jāievēl tautai? Esam pārliecināti, ka mūsu valsts iedzīvotājiem ir jābūt tiesībām patstāvīgi izvēlēties vispiemērotāko cilvēku – autoritāti, kas spēs efektīvi vadīt valsti. Neapmierinātība ar partijām aug augumā, un daudzi cilvēki uzskata, ka vienīgā cerība ir būtiskas izmaiņas valsts pārvaldē. Tādēļ Latvijas Valsts prezidents ir jāievēl tautai. Latvijas tauta nemaz nav nezinošāka par 100 tautas ievēlētajiem priekšstāvjiem, un tautai ir tiesības lemt, kas vadīs mūsu valsti. Tāpēc ir absolūti nepareizi tagad atvērt diskusiju par to, vai Valsts prezidents jāvēl, atklāti balsojot Saeimā. Šī diskusija, pēc SASKAŅAS domām, varētu būt ļoti interesanta, bet pašlaik tā ir vienkārši nevietā. Un tāpēc šie grozījumi šodien tika noraidīti. Paldies par uzmanību.".
2015_01_15_280-seq130 spokenText "Paldies Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšsēdētājam Dainim Liepiņam. Un raidījumā “Frakciju viedokļi” šodien pēdējais runās frakcijas SASKAŅA deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!".
2015_01_15_280-seq129 spokenText " Labdien, klausītāji! Pirmām kārtām gribu novēlēt jums šajā gadā mieru un saticību jūsu ģimenēs un veselību! Un tā sarkastiski: varbūt mazāk domāt par politiku, vairāk par ģimenes lietām! Bet, tā kā mēs tomēr bez politikas iztikt nevaram, tad īsumā pastāstīšu par Latvijas Reģionu apvienības frakcijas redzējumu par Saeimas šodienas sēdi – un ne tikai. Sākšu ar to, ka šodien bija trīs likumprojektu ierosinājumi no Latvijas Reģionu apvienības puses, kuri visi diemžēl tika noraidīti. Mēs neko vairāk neierosinājām, kā tikai atklāt diskusijas, nosūtot šos ierosinājumus uz komisijām. Un tādā veidā jautājums par to, lai tautas nobalsošanai saglabātu esošo kārtību ( ir runa par 30 000 parakstiem) netika novirzīts, lai to izdiskutētu komisijās un tad Saeimā pieņemtu lēmumu galīgajā lasījumā, nedz arī jautājums par to, lai Saeimā balsojums par Valsts prezidentu notiktu atklāti un lai “par” nobalsotu vismaz 51 Saeimas deputāts, nedz arī mūsu konkrētā prasība iekļaut normu, ka Valsts prezidenta kandidātam vajag būt ar augstāko izglītību un augstākās kategorijas jeb pirmās kategorijas pielaidi valsts noslēpumiem. Tas ir sevišķi būtiski, jo, mūsuprāt, šobrīd mēs ierosinājām diskusiju, nevis uzreiz galalēmumus. Un VIENOTĪBAS deputāta Šadurska aizrādījums, ka šī augstākā izglītība neesot augstākā izglītība, bet ka tā esot pielīdzināma koledžas vai tehnikuma izglītībai... Mūsuprāt, arī tas norāda, ka mēs šeit bieži vien lemjam nevis par būtisko, bet sākam pieķerties kaut kādiem formulējumiem. Un... Nu, tā ir katra deputāta politiskā atbildība. Mūsuprāt, tas nav pieņemami. Mēs tomēr uzskatām, ka šie jautājumi bija jānosūta tālāk. Tāpat kā par šo pielaidi augstākās kategorijas valsts noslēpumiem... Šobrīd tika no tribīnes oficiāli pateikts, ka šobrīd kā kandidāts uz Valsts prezidenta amatu var būt tikai cilvēks, kurš ir strādājis vai strādā valsts pārvaldē un kuram jau eksistē šāda veida pielaide. Tas, mūsuprāt, nozīmē ļoti lielus ierobežojumus kandidātiem un no tautas izvirzīts kandidāts nemaz nevar kļūt par Valsts prezidentu. Tas ir pilnībā nepieņemami. Jebkurā gadījumā arī šī Nacionālās apvienības kolēģa... runājot par to, ka viņš prasa plašāku diskusiju par šāda veida jautājumiem... Tas neiet kopā ar balsojumu... jo diskusijas būtu notikušas komisijās, kur to visu varētu izskatīt, bet mēs nemaz līdz diskusijām nenonācām. Tāpat arī bija minēts, ka vajagot dažām partijām noskaidrot savu vēlētāju attieksmi pret šo institūciju un pret ievēlēšanas kārtību. Jāteic, ka Latvijas Reģionu apvienība, jau ejot uz vēlēšanām, noskaidroja savu vēlētāju attieksmi pret šo jautājumu. Latvijas Reģionu apvienības vēlētāji viennozīmīgi saka, ka viņi vēlas tautas vēlētu Valsts prezidentu un ka viņi atbalsta atklātu balsošanu Saeimā. Vēl. Šodien mēs arī atbalstījām robežsargu apmācību Rēzeknes Augstskolā. Mūsuprāt, tā ir ļoti laba lieta. Mēs atbalstījām arī vēl citas pragmatiskas lietas, kas šodien tika steidzamības kārtā virzītas, lai gan jāsaka godīgi, ka ir gadījumi... šoreiz laikam tomēr ir ierēdniecības vaina, ka mums jautājumi, kas tika pieņemti steidzamības kārtā... nebija vis konkursa apstrīdēšanas gadījumā, bet tāpēc, ka... ierēdņu nolaidības dēļ. Bet mēs saprotam, ka ir jādara, lai, tā teikt, lietas kustētos uz priekšu... Un visbeidzot. Šeit jau pieminētais mikrouzņēmumu nodoklis tika izskatīts vakardien Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Un jāsaka godīgi, ka Latvijas Reģionu apvienība vienmēr iestājusies par to, ka 9 procenti ir noteiktais līmenis... iemaksu līmenis. Šobrīd gan izskatās, ka pārējās politiskās partijas ir nobijušās no tām sekām, kas varētu būt, jo rezultāts ir acīm redzams. Ieņēmumi no mikrouzņēmumu nodokļa maksājumiem pieaug, nodarbināto skaits pieaug. Un arī bezdarbnieki... Tādu, kuri ir iekļāvušies šinī darbā, oficiālajā darbā, skaits ir milzīgs – vairāki desmiti tūkstošu... Tāpēc šībrīža mūsu piedāvājums – nedot Finanšu ministrijai tiesības lemt par šiem jautājumiem... Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai... Tas bija pamatots tieši ar to, ka Finanšu ministrija ļoti atklāti lobē mikrouzņēmumu nodokļa palielināšanu, pēc būtības lielu bezdarba palielināšanos un cilvēku aizbraukšanu uz ārzemēm. Tāpēc mēs piekritām... ierosinājām to tomēr skatīt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, kura vairāk rūpējas par stratēģiju, pēc kādas valstij attīstīties. Kopumā ņemot, šī bija pragmatiska diena, un es aicinu visus ieklausīties tajā būtiskajā, nevis pieķerties komatam. Paldies jums!".
2015_01_15_280-seq128 spokenText "Paldies deputātam Ainaram Latkovskim no frakcijas VIENOTĪBA. Nākamajam vārds Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšsēdētājam Dainim Liepiņam. Lūdzu!".
2015_01_15_280-seq127 spokenText " Labdien! Liekas, ka šodien viena no svarīgākajām lietām bija pieņemtie grozījumi speciālajā likumprojektā par īpašas maģistra studiju programmas izveidošanu un realizēšanu Latvijā – Rēzeknes Augstskolā Latgalē. Tas ir saistīts ar Eiropas Savienības ārējo robežu, ar speciālu aģentūru, kas ir izveidota priekš visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, – FRONTEX. Iepriekšējā Saeimā vairāku gadu garumā nevarēja tikt atrasts kompromiss, lai iedarbinātu šo maģistrantūras programmu. Kāpēc tā ir svarīga? Pirmām kārtām tiek dota iespēja Latvijai realizēt šādu programmu. No visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, it īpaši no tām, kuras atrodas uz Eiropas Savienības ārējās robežas, šeit ierastos vidējā un augstākā līmeņa virsnieki, kas strādā robežaizsardzības jomā, un iegūtu maģistra grādu pie mums, Latvijā, – ne Rīgā, bet tieši Rēzeknē, Latgalē. Tas dotu iespēju attīstīt mūsu mācībspēkus reģionos, kā arī piesaistītu zināmas naudas summas Latgales reģionam. Pateicoties jaunajam komisijas vadītājam Vucāna kungam un arī komisijas deputātiem, šoreiz šāds kompromiss tiks sasniegts un tika arī otrajā lasījumā atbalstīts šis likumprojekts, kas paver iespējas augsta līmeņa – ļoti augsta līmeņa! – studiju programmu izveidot tieši Latvijā. Vēlreiz atkārtošu: nekur citur, kā vien tikai Rēzeknē. Otra lieta, ko šodien darījām. Ar to gan īpaši lepoties nevarētu. Bija paredzēts, ka no 1.februāra Latvijā sāksies elektroniskā uzraudzība un tātad tiks pielietotas elektroniskās sprādzes priekšlaicīgi no cietuma atbrīvoto ieslodzīto uzraudzībai, bet sakarā ar problēmām iepirkumos šis datums tagad tika pārcelts uz 1.jūliju. Tātad tikai no 1.jūlija šī programma sāks strādāt. Vēl viena lieta, ko gribu teikt: arī opozīcijai bieži vien ir ļoti labi priekšlikumi. Šodien Latvijas Reģionu apvienība iesniedza priekšlikumu sakarā ar tuvojošamies Valsts prezidenta vēlēšanām – padarīt šīs vēlēšanas Saeimā atklātas. Diemžēl, protams, balsu, lai grozītu mūsu Satversmi, pietrūka, to atbalstīja tikai pati Latvijas Reģionu apvienības frakcija un VIENOTĪBAS frakcijas deputāti. Es domāju, priekš sabiedrības tas būtu ļoti svarīgi – zināt, kā deputāti balso par Latvijas augstāko amatpersonu. Ceru, ka iespējams, ka sabiedrības spiediena rezultātā mēs varbūt pavasarī vēlreiz atgriezīsimies pie šī jautājuma, bet iepriekšējā pieredze, arī pašam parakstot iepriekš šādus priekšlikumus, rāda to, ka ne visas politiskās partijas ir gatavas atklāti balsot par Latvijas Valsts prezidentu. Paldies.".
2015_01_15_280-seq126 spokenText "Paldies Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Rihardam Kolam. “Frakciju viedokļus” turpina frakcijas VIENOTĪBA deputāts Ainars Latkovskis. Lūdzu!".
2015_01_15_280-seq125 spokenText " Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Šodien gribu sākt ar līdzjūtības izteikšanu Ukrainai saistībā ar civiliedzīvotāju bojāeju, kad Doņeckas apkārtnē kaujinieku raidīta raķete trāpīja pasažieru autobusam. Diemžēl šie notikumi vēlreiz atgādina, cik saspīlēts un dziļš ir kļuvis Krievijas un Ukrainas konflikts un cik svarīgs ir darbs, lai sekmētu šī reģiona drošību. Runājot par Saeimas šodienas sēdes darba kārtību, vēlos uzsvērt vairākus punktus. Pirmām kārtām jāteic, ka opozīcija ir iesniegusi priekšlikumus veikt grozījumus Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā, nosakot papildu kritērijus jeb papildu prasības Valsts prezidenta amata kandidātam. Nacionālā apvienība uzskata, ka kvalitatīvi priekšlikumi joprojām nav iesniegti un ka ir nepieciešama plašāka diskusija gan Saeimā, gan sabiedrībā kopumā. Turklāt opozīcija līdz šim ir virzījusi arī Satversmes grozījumus jautājumā par tautas vēlētu Valsts prezidentu. Esam pārliecināti, ka tautas vēlēta Valsts prezidenta institūta izveide izraisītu fundamentālas izmaiņas Latvijas politiskajā iekārtā. Tāpēc ir ārkārtīgi būtiska visas sabiedrības iesaiste un sabiedrības viedokļa noskaidrošana, turklāt diskutējot, vai šis ir piemērots laiks, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, šādas idejas īstenošanai. Lēmums par tautas vēlētu Valsts prezidentu nedrīkst tikt pieņemts tikai Saeimas gaiteņos. Tieši tāpēc Nacionālā apvienība ir uzsākusi viedokļa noskaidrošanu savā iekšienē, mūsu partijas nodaļās, un aicinām to darīt arī citas politiskās partijas. Rosinām arī veidot ekspertu un sabiedrības diskusijas gan par līdzšinējās Valsts prezidenta vēlēšanu kārtības maiņu, gan par prezidenta kvalitātes kritērijiem, vienalga, vai tas būtu tautas vēlēts vai parlamenta vēlēts prezidents. Šis ir piemērots laiks, lai sabiedrība iesaistītos un pateiktu, kādas kvalitātes un ko kopumā tā sagaida no Latvijas Valsts prezidenta. Debates, protams, ir jāturpina arī Saeimā, tāpēc atbalstām, ka diskusijas par tautas vēlētu Valsts prezidentu notiks Nacionālās drošības komisijas apakškomisijā. Vēl viens svarīgs jautājums šīsdienas sēdē bija par mikrouzņēmumu nodokli, kuru Nacionālā apvienība solīja sakārtot. Nacionālā apvienība ir gandarīta, ka Nacionālās apvienības vadītās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā ietilpstošo deputātu vairākumam sakrīt viedoklis par pagarinājumu līdzšinējai likmei 9 procentu apmērā saimnieciskās darbības pirmajos trīs gados, vēlāk šo likmi palielinot uz 12 procentiem. Šis ir signāls uzņēmējiem, ka mums ir svarīgs viņu viedoklis un mēs iestājamies par prognozējamu uzņēmējdarbības vidi. Galalēmums ir jāpieņem Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, kuru vada VIENOTĪBA, un beigās – Saeimai. Jaunnedēļ Saeima skatīs priekšlikumus saistībā ar termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu. Nacionālās apvienības iesniegtais un Saeimā pirmajā lasījumā atbalstītais likumprojekts paredz Ukrainas notikumu kontekstā un valsts apdraudējuma novēršanas nolūkā uz laiku apturēt termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas pilsoņiem pret nekustamā īpašuma iegādi. Šonedēļ šo jautājumu izskatīja Koalīcijas padomē un vienojās, ka valdībai būtu tiesības šādu ierobežojumu noteikt. Esam pārliecināti, ka nedrīkst ļaut ar termiņuzturēšanās atļaujām Latvijā palielināt Krievijas kapitālu un ietekmi. Šī pieeja ir īstermiņa risinājums, kas atsevišķiem politiskajiem spēkiem kļuvis par šķietami labu recepti ekonomisko jautājumu risināšanai. Masveidīga termiņuzturēšanās atļauju izsniegšana apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi Latvijas ekonomiku silda tikai īslaicīgi, nerēķinoties ar tālejošām sekām. Nacionālā apvienība bija paredzējusi kādā no nākamajām koalīcijas sēdēm piedāvāt kādu no alternatīviem veidiem, kā sekmēt izaugsmi tieši būvniecības nozarē, galvenokārt koncentrējoties uz vietējā tirgus attīstību. Jaunnedēļ gaidāmas ikgadējās debates par ārpolitiku. Ņemot vērā pasaules notikumu kontekstu – gan Ukrainas un Krievijas konfliktu, gan terorisma draudu palielināšanos Eiropā un visā pasaulē –, tās būs būtisks notikums. Protams, arī tāpēc, ka esam Eiropas Savienības prezidējošā valsts. Un visbeidzot. Šonedēļ visur Latvijā atceramies barikāžu laiku. Arī Nacionālā apvienība piedalījās pasākumos 13.janvārī un aicina to darīt ikvienu līdz pat 27.janvārim, pieminot tālaika notikumus, atceroties Latvijas tautas vienotību un saliedētību, no tālaika atmiņām smeļoties garīgo spēku šodienai. Aicinām visus iesaistīties barikāžu atceres pasākumos un dot savu artavu izglītojošās aktivitātēs, iesaistot jauno paaudzi, lai tā nestu Latvijas vēsturi tālāk. Paldies.".
2015_01_15_280-seq124 spokenText "Paldies deputātam Ringoldam Balodim no frakcijas “No sirds Latvijai”. Nākamajam vārds Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Rihardam Kolam. Lūdzu!".
2015_01_15_280-seq123 spokenText " Labdien, dārgie radioklausītāji! Lai gan vēl nav iestājies tas īstais datums, kad februārī mēs varēsim atzīmēt, ka mums ir Kazas gads, novēlu visiem labu, labu cīņas sparu un labu noskaņojumu Kazas gadā. Šodien bija ziemas sesijas pirmā Saeimas sēde, mēs uzsākam darbu. Ko es gribētu atzīmēt kā būtisku? Frakcija “No sirds Latvijai” par būtisku pirmām kārtām uzskata izdevušos mēģinājumu uzsākt Saeimas namā diskusiju par tautas vēlētu Valsts prezidentu. Ir visai pilnīgs pamats domāt, ka februārī šāda diskusija uzsāksies, jo pirmām kārtām runa ir par to, ka izstrādāt pilnīgi perfektu likumprojektu, kas apmierinātu dažādas politiskās partijas, faktiski nav iespējams. Un parastā diskusija, kas vienmēr raisījās par šo jautājumu, bija diskusija par pilnvarām. Šobrīd mēs nedaudz citādāk šim jautājumam pieejam. Mēs sākam diskusiju par to, vai vispār ir neieciešams tautas vēlēts Valsts prezidents un vai mēs šādu lietu varētu atbalstīt. Manuprāt, teiksim, šādas diskusijas varētu raisīties vai nu kādā apakškomisijā, vai darba grupā, un tās varētu risināties līdzīgi, kā mēs iesākām Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijā, – ar tiešraidēm, lai tauta tiešā veidā iesaistās, lai redz, lai līdzdarbojas un sūta savus viedokļus. Es jau te ieminējos par Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisiju. Šogad ir notikusi pirmā mūsu parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēde. Tiem, kas vēl nezina: šīs sēdes ir iespējams noskatīties tiešraidē Saeimas mājaslapā un ziņu portālā “Delfi”, kā arī ir iespējams noklausīties šo sēžu ierakstus. Tuvākajā laikā būs arī mājaslapa. Tā pašreiz tiek veidota, un tajā būs iespējams ne tikai noskatīties šos videoierakstus, bet arī iepazīties ar visu to dokumentu klāstu, kādi tiek iesniegti un izskatīti šajā komisijā. Par Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisiju es varu pateikt, ka tās pēdējā sēdē, kas bija faktiski pirmdien, ieradās arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārstāvji, bija arī bijušais Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Pūce. Un, protams, tas, ko mēs secinājām, no kā mēs nevarējām nekā novirzīties, – ka publiskajā būvniecības sektorā faktiski korupcija kā tāda pastāv. Cits jautājums – vai parlamentārās izmeklēšanas komisija ies tik dziļi, jo uzstādījums tai faktiski ir cits – aplūkot tos jautājumus, kas saistās ar traģēdijas cēloņiem. Un pašreizējā brīdī mēs jau redzam, ka ir notikuši pirmie soļi pozitīvā virzienā. Procesa virzītājs – policija – ir uzsācis jau arestus. Mums ir pamats domāt, ka šādi aresti būs arī turpmāk, jo faktiski tas, kas mūs uztrauc, ir ļoti, ļoti lēnā rīcība no policijas puses. Un, protams, mēs gribam ticēt, ka taisnīgums tiks atjaunots. Paldies. Uz tikšanos!".
2015_01_15_280-seq122 spokenText "Paldies Brigmaņa kungam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas. Nākamais runās frakcijas “No sirds Latvijai” deputāts Ringolds Balodis. Lūdzu!".
2015_01_15_280-seq121 spokenText " Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Laikam pirmā tikšanās šogad ēterā. Tātad visiem laimīgu Jauno gadu! Veiksmi, izturību, veselību un darba sparu! Šis Saeimas sasaukums sāk savu otro sesiju, un jāsaka, ka darba ir gana daudz. Atbildīgi darbi, kas stāv priekšā tuvākajā laikā, neapšaubāmi, ir veselas virknes augstu valsts amatpersonu ievēlēšana. Jāievēl būs, protams, gan Valsts prezidents, gan Centrālās vēlēšanu komisijas vadība, gan Augstākās tiesas tiesnesis, ģenerālprokurors... Tā ka daudz darba būs, un iesaiste šeit būs nepieciešama. Runājot par tādām globālākām lietām, protams, mūsu ministri... Strādā pie jautājumiem, kas skar valsts drošību un aizsardzību, Raimonds Vējonis. Jautājumi, mēs redzam, aktuāli ir veselības jomā, un, manuprāt, diezgan enerģiski šos jautājumus ir uzsācis risināt Guntis Belēvičs. Nu, un tā šo jautājumu loku varētu turpināt. Tā ka gribu novēlēt šajā jaunajā sasaukumā mums visiem veiksmi darbā un izturību. Lai veicas!".
2015_01_15_280-seq120 spokenText "Paldies. Saeimas sēde līdz ar to ir slēgta. Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimā notika šī gada ziemas sesijas pirmā sēde, un par sēdes darba kārtības jautājumiem, kā arī sēdē pieņemtajiem lēmumiem turpmākajās raidījuma “Frakciju viedokļi” minūtēs jums pastāstīs Saeimas deputāti. Pirmais šodien tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmaņa kungs. Lūdzu!".
2015_01_15_280-seq119 spokenText "Cienījamie deputāti! Šodien nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Boriss Cilevičs, Rihards Eigims, Armands Krauze, Romāns Mežeckis, Arvīds Platpers, Andris Vilks.".
2015_01_15_280-seq117 spokenText "Godātie kolēģi! Dibinām deputātu grupu sadarbībai ar Kazahstānas parlamentu. Dzeltenajā zālē! Paldies.".
2015_01_15_280-seq116 spokenText "Vārds deputātam Jānim Upeniekam - paziņojumam.".
2015_01_15_280-seq115 spokenText "Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Es aicinu jūs uz deputātu grupas sadarbībai ar Horvātijas parlamentu dibināšanu. Tepat blakus, Dzeltenajā zālē, tūlīt pēc sēdes! Paldies.".
2015_01_15_280-seq114 spokenText "Paldies. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Lēmumu projektu izskatīšana”. Darba kārtībā ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegtais lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā” (Nr.67/Lp12) otrajam lasījumam”. Komisijas vārdā ziņot neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā” otrajam lasījumam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Tātad lēmuma projekts ir atbalstīts. Paldies. Līdz ar to visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti un mums ir jāreģistrējas. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Pirms reģistrācijas rezultātu paziņošanas informēju, ka ir iesniegts deputātu jautājums. To iesnieguši deputāti Ivars Zariņš, Artūrs Rubiks, Jānis Tutins un citi, - “Par Rail Baltica projekta izpētes rezultātu pamatotību un Satiksmes ministrijas rīcību saistībā ar tiem”. Jautājums adresēts satiksmes ministram Anrijam Matīsam. Ir iesniegts deputātu jautājums “Par Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica Latvijas posma detalizētās tehniskās izpētes īstenošanu”. To ir iesnieguši deputāti Ivars Zariņš, Artūrs Rubiks, Jānis Tutins un citi. Arī tas tiek nodots satiksmes ministram Anrijam Matīsam. Ir iesniegts deputātu Elksniņa, Stepaņenko, Urbanoviča, Raimonda Rubika un Tutina jautājums “Par finansējumu Daugavpils reģionālajai slimnīcai”, un tas tiek nodots veselības ministram Guntim Belēvičam atbildes sniegšanai. Vārds deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei - paziņojumam.".
2015_01_15_280-seq112 spokenText "Vai deputāti neiebilst pret likumprojekta atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā? Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Kriminālprocesa likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts.".
2015_01_15_280-seq111 spokenText "Kolēģi, gluži tāpat kā iepriekšējā likumprojekta gadījumā, ja jums nav iebildumu, es aicinu arī šo likumprojektu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.".
2015_01_15_280-seq110 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Kriminālprocesa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.".
2015_01_15_280-seq109 spokenText "Komisijas vārdā lūgums atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
2015_01_15_280-seq108 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Kriminālprocesa likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.".
2015_01_15_280-seq107 spokenText "Kolēģi, arī šis likumprojekts ir saistīts ar nu jau iepriekšējiem trijiem likumprojektiem, kurus jūs esat atbalstījuši steidzamības kārtā. Un arī šim likumprojektam Juridiskā komisija ir lūgusi noteikt steidzamību.".
2015_01_15_280-seq106 spokenText "Vai deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā? Iebildumu nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Krimināllikumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Kriminālprocesa likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt to par steidzamu. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.".
2015_01_15_280-seq105 spokenText "Kolēģi, ņemot vērā to, ka likumprojekts savā ziņā ir tehniska rakstura, ja kolēģiem nav iebildumu, es aicinu likumprojektu izskatīt un atbalstīt arī otrajā, galīgajā, lasījumā.".
2015_01_15_280-seq104 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Krimināllikumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.".
2015_01_15_280-seq102 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Krimināllikumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.".
2015_01_15_280-seq101 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šis likumprojekts ir saistīts ar iepriekšējiem likumprojektiem, kas paredz elektroniskās uzraudzības ieviešanas atlikšanu uz attiecīgo termiņu. Šī situācija ir radusies saistībā ar iepirkuma procedūrām... ar attiecīgām problēmsituācijām šajās procedūrās. Komisija izskatīja minēto likumprojektu un lūdza noteikt tam steidzamību.".
2015_01_15_280-seq100 spokenText "Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!... Balsošanas režīmu!... Lūdzu balsošanas režīmu! Paldies. Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Tātad likumprojekts otrajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Krimināllikumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt par steidzamu. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.".
2015_01_15_280-seq99 spokenText "Ņemot vērā likumprojekta tehnisko dabu, es aicinu atbalstīt likumprojektu šodien arī otrajā, galīgajā, lasījumā, ja deputātiem nav iebildumu.".
2015_01_15_280-seq98 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Tātad likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.".
2015_01_15_280-seq96 spokenText "Tātad ir jābalso par steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.".
2015_01_15_280-seq95 spokenText "Līdzīgi kā ar iepriekšējo likumprojektu: arī šie grozījumi ir tehniskas dabas - tiek pārcelts ieviešanas datums no šī gada 1.februāra uz 1.jūliju. Aicinu likumprojektu noteikt par steidzamu.".
2015_01_15_280-seq94 spokenText "Vai deputātiem nav iebildumu pret atbalstīšanu šodien arī otrajā, galīgajā, lasījumā? Iebildumu nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Tātad likumprojekts otrajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt par steidzamu. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.".
2015_01_15_280-seq93 spokenText "Ņemot vērā, ka likumprojektam ir tehnisks raksturs, es aicinu atbalstīt šodien to arī otrajā, galīgajā, lasījumā, ja deputātiem nav iebildumu.".
2015_01_15_280-seq92 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Tātad likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt...".
2015_01_15_280-seq91 spokenText "Komisijas vārdā aicinu likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.".
2014_10_23-seq496 spokenText "Komisijas vārdā aicinu likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.".
2013_09_12-seq194 spokenText "Komisijas vārdā aicinu likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.".
2015_01_15_280-seq90 spokenText "Tātad komisija ir lūgusi atzīt likumprojektu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.".
2015_01_15_280-seq89 spokenText "Spēkā esošie likumi nosaka, ka elektroniskajai uzraudzībai bija jāstājas spēkā šī gada 1.februārī. Diemžēl ar iepirkumiem saistīto problēmu dēļ mēs tieši šodien... šajā izsludinātajā pārtraukumā mēs komisijā atbalstījām grozījumus, kas paredz, ka datums, no kura elektroniskā uzraudzība stāsies spēkā, būs 1.jūlijs. Citas iespējas nav. Tāpēc es aicinu noteikt likumprojektam steidzamību.".
2015_01_15_280-seq88 spokenText "Vai deputātiem nav iebildumu? (No zāles dep. A.Klementjevs: “Nav! Ļoti laba prezentācija!”) Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Darba strīdu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt par steidzamu. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis. Lūdzu!".
2015_01_15_280-seq87 spokenText "Lūdzu pieņemt šo likumprojektu arī otrajā, galīgajā, lasījumā.".
2015_01_15_280-seq85 spokenText "Nu uzreiz...".
2015_01_15_280-seq84 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Darba strīdu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Tātad likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku Saeimas sēdē.".
2015_01_15_280-seq83 spokenText "Sociālo un darba lietu komisijas vārdā lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
2015_01_15_280-seq82 spokenText "Paldies. Tātad komisija lūdz atzīt šo likumprojektu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Darba strīdu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.".
2015_01_15_280-seq81 spokenText "Labdien, kolēģi! Grozījums Darba strīdu likumā ir tehnisks grozījums, un tas ir saistīts ar grozījumu Šķīrējtiesu likumā, kas stājās spēkā 2015.gada 1.janvārī, un attiecīgi ar grozījumu Civilprocesa likumā. Darba strīdu likuma 20.pantā ir atsauces uz Civilprocesa likuma pantiem, kas no 2015.gada 1.janvāra likumā tika izslēgti. Likumprojekta “Grozījums Darba strīdu likumā” 20.panta otrajā un trešajā daļā minētās atsauces uz konkrētiem Civilprocesa likuma pantiem tiek aizstātas ar atsaucēm uz Šķīrējtiesu likumā paredzēto regulējumu. Lūdzu atzīt likumprojektu par steidzamu.".
2015_01_15_280-seq80 spokenText "Paldies. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 20.janvāris. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Darba strīdu likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt par steidzamu. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Hosams Abu Meri.".
2015_01_15_280-seq79 spokenText "2015.gada 20.janvāris.".
2015_01_15_280-seq78 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām izstrādātās maģistra studiju programmas īstenošanu Latvijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - 5. Tātad likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
2015_01_15_280-seq77 spokenText "...komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
2015_01_15_280-seq76 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā nekas nav piebilstams? Nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - 5. Tātad priekšlikums ir atbalstīts. Tā kā visi priekšlikumi ir atbalstīti...".
2015_01_15_280-seq75 spokenText "Ir pagājis krietns laiks, kopš vispār šis likumprojekts nonāca Saeimā, un tas jau bija iepriekšējās Saeimas laikā. Es gribu teikt, ka šis risinājums ir ļoti labs. Jā, tas nav ideāls, bet tas beidzot iedarbinās šo programmu, un es gribu pateikties komisijas priekšsēdētājam Vucāna kungam un visiem Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas locekļiem par paveikto darbu, kas bija nepieciešams. Tas ir nepieciešams ne tikai Latgalei un Rēzeknei, bet tas ir nepieciešams arī visai Latvijai. Un kopumā, redzot to, kas notiek Eiropā, mūsu ārējo robežu stiprināšana ir ļoti svarīgs uzdevums ne tikai Latvijai tagad kā prezidējošai valstij, bet arī visai Eiropas Savienībai kopumā. Tā ka paldies Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai!".
2015_01_15_280-seq74 spokenText "Paldies. Nākamais debatēs deputāts Ainars Latkovskis.".
2014_11_27_274-seq83 spokenText "Paldies. Nākamais debatēs deputāts Ainars Latkovskis.".
2015_01_15_280-seq73 spokenText "Godātie kolēģi! Arī es, iepriekš uzstājoties no šīs tribīnes, esmu teicis, ka principā bija iespējams šo maģistra programmu īstenot citādākā veidā, ievērojot Latvijas likumdošanu. Taču, uzklausot gan Valsts robežsardzes priekšnieku, gan Iekšlietu ministriju, kā arī iedziļinoties konkrētās maģistra programmas, šīs FRONTEX programmas, dokumentos, tika konstatēts, ka tiešām citas dalībvalstis, kuras piedalās šīs programmas īstenošanā, pieļauj iespēju, ka maģistra programma tiek apgūta četrarpus gados. Latvijā parasti šis termiņš ir pieci gadi. Vienlaikus tika identificēta informācija, ka ikviens, kurš tiek uzņemts šajā programmā, ir ar vismaz trīs gadu praksi Robežsardzes operatīvajā vadībā, un tas nozīmē, ka pēc būtības tie ir cilvēki, kuri sevi jau ir apliecinājuši, turklāt apliecinājuši tieši tajā jomā, kurā viņi pretendēs uz maģistra grādu... Un arī Latvijas likumdošana šādu iespēju pieļauj. Tas ir tas, ko jau minēja Sudrabas kundze, - ka pastāv iespēja praksē apgūtas zināšanas un prasmes pārvērst kredītpunktos un to visu formāli ieskaitīt. Taču šis risinājums, kurš tiek piedāvāts šajā komisijas priekšlikumā - 5.priekšlikumā -, praktiski piedāvā to pašu un vienlaikus ļauj salāgot to, kas ir noteikts Latvijas likumdošanā, ar to, kā šīs programmas īstenošanu redz tas konsorcijs, kura centrs atrodas ārpus Latvijas un kurš ir uzņēmies atbildību par visu studiju programmu. Tāpēc es aicinu šo risinājumu, ko piedāvā komisija un ko atbalsta Robežsardzes vadība, ko atbalsta Iekšlietu ministrija un kas apmierina arī programmas vadošos partnerus, šīs FRONTEX programmas vadošos partnerus... šo risinājumu atbalstīt un balsot “par”.".
2015_01_15_280-seq72 spokenText "Paldies. Nākamais debatēs deputāts Jānis Vucāns.".
2014_11_27_274-seq87 spokenText "Paldies. Nākamais debatēs deputāts Jānis Vucāns.".
2015_01_15_280-seq71 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Ikviens no mums apzinās, ka, protams, ir atbalstāmi centieni stiprināt valsts drošību un valsts ekonomiku ne tikai atsevišķos reģionos, bet arī visā valstī kopumā. Tāpēc Robežsardzes sakarā šīs starptautiskās programmas izveidošana un īstenošana Rēzeknes Augstskolā ir īpaši apsveicama. Taču mēs aicinām neradīt izņēmumus kādai vienai augstskolai, bet gan risināt jautājumu pēc būtības. Šādi izņēmumi rada cilvēkos neuzticēšanos likumdevējam. Ar šāda likumprojekta pieņemšanu mēs, no vienas puses, dodam iespēju sagatavot salīdzinoši nelielu skaitu augstākā līmeņa robežsargu, bet, no otras puses, parādām visai Latvijas sabiedrībai, ka likums nav stabils pamats un garants valsts funkcionēšanai, jo to var viegli piemērot pēc vajadzības, tātad - arī radot jaunu likumu. To apliecina arī šī likuma tapšana. Mums bija iespēja risināt šo jautājumu pēc būtības, neradot precedentu. Arvīds Platpers jau pirms pirmā balsojuma vērsa jūsu uzmanību uz iespējamiem risinājumiem: vai nu grozīt esošo likumu - Augstskolu likumu -, vai arī aicināt Ministru kabinetu grozīt Ministru kabineta noteikumus Nr.36 “Iepriekšējā izglītībā vai profesionālajā pieredzē sasniegtu studiju rezultātu atzīšanas noteikumi”. Diemžēl priekšlikumi netika sadzirdēti. Gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka šobrīd mēs otrajā lasījumā balsojam par pilnīgi jaunu ne tikai likumprojekta redakciju, bet arī... mainījies ir arī likumprojekta nosaukums. Interesanti, vai trešajā lasījumā mums atkal tiks piedāvāta jauna redakcija?! Ar šādu likumu mēs radām pamatotu risku - Eiropas kopējā izglītības telpā neuzticēties Latvijā pieņemtajiem augstākās izglītības likumiem, jo šāda likumprojekta redakcija atļauj iegūt maģistra grādu ar ievērojami mazāku kredītpunktu skaitu nekā citās maģistra studiju programmās Latvijā un Eiropas vienotajā izglītības telpā. Likuma redakcija neparedz prakses pielīdzināšanu konkrētam kredītpunktu skaitam. Vēlreiz uzsveru - šis nav jautājums par to, vai deputāti atbalsta vai neatbalsta Latgales reģiona attīstību, šis ir jautājums par izņēmuma radīšanu gadījumos, kad ir iespējami citi risinājumi. Es aicinu ievērot labas pārvaldības principu un atturēties no šādu precedentu radīšanas. Pateicos.".
2015_01_15_280-seq70 spokenText "Uzsākam debates. Debatēs pieteikusies deputāte Inguna Sudraba.".
2014_12_17_278-seq1054 spokenText "Uzsākam debates. Debatēs pieteikusies deputāte Inguna Sudraba.".
2015_01_15_280-seq69 spokenText "Un visbeidzot 5. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas izstrādāts priekšlikums, ko pati komisija, protams, atbalstīja.".
2015_01_15_280-seq67 spokenText "4.priekšlikumu ir iesniegusi Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Siliņas kundze. Šis priekšlikums komisijā ir daļēji atbalstīts un iekļauts 5. - komisijas priekšlikumā.".
2015_01_15_280-seq65 spokenText "Juridiskā biroja 3.priekšlikums. Komisijas atbalstīts.".
2015_01_15_280-seq63 spokenText "Juridiskā biroja 2.priekšlikums. Arī komisijas atbalstīts.".
2015_01_15_280-seq61 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija sadarbībā ar Iekšlietu ministriju un Saeimas Juridisko biroju sagatavoja otrajam lasījumam minēto likumprojektu. Tas ir likumprojekts par iespēju Latvijā īstenot FRONTEX maģistra programmu, starptautisku programmu. Tika atrasts risinājums, kā šo programmu īstenot, nekaitējot grādu piešķiršanas sistēmai Latvijas augstākajā izglītībā. Un saistībā ar to tad ir Juridiskā biroja 1.priekšlikums, ko komisija atbalstīja.".
2015_01_15_280-seq60 spokenText "Tātad citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 20.janvāris. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām izstrādātās maģistra studiju programmas īstenošanu Latvijā”, otrais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.".
2015_01_15_280-seq59 spokenText "Trešajam lasījumam priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz šā gada 20.janvārim.".
2015_01_15_280-seq58 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Informācijas tehnoloģiju drošības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
2015_01_15_280-seq57 spokenText "Priekšlikums atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
2015_01_15_280-seq55 spokenText "6. - Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalstīja.".
2015_01_15_280-seq53 spokenText "5. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.".
2015_01_15_280-seq51 spokenText "Arī 4. - aizsardzības ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
2015_01_15_280-seq49 spokenText "Arī 3. - aizsardzības ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
2015_01_15_280-seq47 spokenText "2. - aizsardzības ministra priekšlikums, ko komisija atbalstīja.".
2015_01_15_280-seq45 spokenText "Cienījamā Saeimas vadītāja! Godātie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Informācijas tehnoloģiju drošības likumā” otrajā lasījumā. Bija seši priekšlikumi. 1. - aizsardzības ministra Raimonda Vējoņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
2015_01_15_280-seq44 spokenText "Tātad citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 22.janvāris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Informācijas tehnoloģiju drošības likumā”, otrais lasījums. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Krēsliņš.".
2015_01_15_280-seq43 spokenText "Priekšlikumi trešajam lasījumam iesniedzami līdz šā gada 20.janvārim.".
2015_01_15_280-seq42 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Militārā dienesta likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Tātad likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
2015_01_15_280-seq41 spokenText "Lūdzu Saeimu atbalstīt šos grozījumus otrajā lasījumā.".
2015_01_15_280-seq39 spokenText "Un visbeidzot aizsardzības ministra Raimonda Vējoņa priekšlikums, kurš komisijā ir atbalstīts.".
2015_01_15_280-seq37 spokenText "Nākamais, 4., Saeimas deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums nav atbalstīts komisijā.".

first
previous
next