Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2015_01_22_281-seq8> ?p ?o. }

• 2015_01_22_281-seq8 type Speech.
• 2015_01_22_281-seq8 number "8".
• 2015_01_22_281-seq8 date "2015-01-22".
• 2015_01_22_281-seq8 isPartOf 2015_01_22_281.
• 2015_01_22_281-seq8 spokenAs 17.
• 2015_01_22_281-seq8 spokenText "Paldies. Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Godātais ārlietu ministra kungs! Godātais aizsardzības ministra kungs! Ekselences! Deputāti! Dāmas un kungi! Paldies Rinkēviča kungam par ziņojumu. Ārlietu ministra ikgadējais ziņojums ir plašs, izsmeļošs, faktiem un nodomiem bagāts. Tas noteikti ir labākais ikgadējais ārlietu ministra ziņojums, kādu esmu lasījusi. Ziņojumā īsi, bet ļoti konkrēti ir izstrādāti ārpolitikas darāmo darbu virzieni, kas šo dokumentu padara par izteikti lietderīgu. Konkrētā un skaidrā pamatvirzienu daļa nodomu ziņā ir īpaši svarīga sakarā ar Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē. Vēlos pateikties ārlietu ministram Rinkēviča kungam un visiem ziņojuma gatavošanā iesaistītajiem Ārlietu ministrijas darbiniekiem par teicamo darbu, jo īpaši ņemot vērā saspringto darba kārtību, kādā strādāts gan Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sagatavošanā, gan arī šobrīd. Prezidentūra sākusies cienījami, taču ir pilnīgi skaidrs, ka tā būs izaicinājumu pilna un ka nepieciešama būs liela elastība un spēja ātri reaģēt. To pierādījuši janvāra sākuma notikumi Francijā un Beļģijā, kur darba kārtībā izvirzīja drošību kā pašu būtiskāko uzdevumu. Latvija kopā ar Baltijas valstīm, kā arī Poliju un citiem partneriem ir spējusi uztvert nepieciešamību izcelt drošību kā vienu no prioritātēm ļoti agrā fāzē. Tas noticis ātrāk par citām Eiropas Savienības valstīm, parādot Baltiju un arī Latviju kā jutīgu starptautisku seismogrāfu reģionālajos ģeopolitiskajos izaicinājumos. Tās spēj noteikt citiem vēl nemanāmus nākotnes satricinājumus un aicināt tiem saprātīgi gatavoties. Aizvadītais gads bija lūzuma gads, kad, pēc Eiropas viedokļa, it kā nesaprotamas bažas raidošā Baltija kļuva par iniciatori drošības stiprināšanai. Ir skaidri iezīmējies Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē izaicinājums, skaidra pozicionēšanās ar drošību saistītajos jautājumos attiecībā uz Krievijas agresiju Ukrainā, vēl jo vairāk milzīgs izskaidrošanas darbs tieši Eiropas Savienības visaugstākā pārvaldes aparāta līmenī, tostarp vēršanās pret augstu Eiropas amatpersonu centieniem mīkstināt sankcijas pret Krieviju. To, cik svarīgi ir skaidri, nekavējoši signāli, liecina koleģiāla virknes Eiropas Savienības valstu reakcija uz Federikas Mogerīni nopludinātā e-pasta tekstu, kurā viņa rakstīja par Krievijas atkaliesaistīšanu globālajā dialogā un sankciju mīkstināšanu. Lins Linkevičs, Lietuvas ārlietu ministrs, savu pozīciju formulēja šādi: “Mums nav jāiesaista Krievija. Tā ir Krievija, kurai jādomā, kā iesaistīties.” Latvijas ārlietu ministrs reaģēja nekavējoši, paziņojot, ka jebkura sankciju atcelšana var notikt tikai tad, kad ir izpildīta Minskas vienošanās. Ātrums, elastība un skaidrs vēstījums šobrīd ir gan publiskās, gan klusās diplomātijas sekmīgas darbības izpausme. Ticu, ka mūsu Ārlietu ministrija jūtas droša šajā izaicinājumu pilnajā proaktīvajā darbības veidā, un mūsu mobilais ārlietu ministrs te atradīs pareizo, Latvijas interesēm atbilstošo pieeju. Saprotu, ka Rinkēviča kungam tas ne vienmēr ir viegli, viņš ir nevis vienkārši Latvijas ārlietu ministrs, bet Eiropas Savienības Padomes prezidējošās valsts ārlietu ministrs. Svarīga ir viņa spēja būt par Eiropas kopējo interešu aizstāvi, nevis par atsevišķa pret Krieviju īpaši labvēlīga Eiropas Savienības funkcionāra pirkstu Krievijas tortē. Latvijas ārlietu ministra uzdevums ir ne tikai uzklausīt Briseles vēlmes, viņa uzdevums ir dot savu ieguldījumu kopējā balsī, kas pauž savas dibinātās bažas, prasa tās pamatot un piedāvāt risinājumu. Ticu, ka Rinkēviča kungam šāds potenciāls piemīt. Un, lai arī redzams, ka izvēle un arī šie darbības nosacījumi ne vienmēr ir viegli, atgriežoties pie ziņojuma, vēlos pievērst uzmanību dažiem Latvijas interesēm sevišķi svarīgiem aspektiem. Runa vispirms ir par mūsu sadarbību ar mūsu tuvākajiem kaimiņiem Baltijas un Ziemeļvalstu tā sauktā astotnieka formātā. Gan NATO, gan mūsu Baltijas jūras kaimiņiem ir izšķiroša nozīme Latvijas spējā aizstāvēties eventuālu draudu gadījumā. Šī sadarbība ir attīstāma tālāk. Tagad esam īpaši atkarīgi viens no otra, un praktiskā sadarbība ir nevis reģionāls vingrinājums, bet Baltijas un tuvāko valstu drošības jautājums. Aizvadītais gads bija arī Aizsardzības ministrijas lieliska ieguldījuma laiks kopējā drošības sistēmā. Darbu sāka NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs, kas ieguva starptautisku statusu gada laikā. Šo centru pieminēja arī ārlietu ministrs. Tā atvēršana ir praktisks pienesums NATO aliansei, un Latvija aliansē kļūst par drošības vairotāju, attīstot mūsdienīgas spējas, kas būs izmantojamas transatlantiskajā telpā, kopā ar sabiedrotajiem. Runājot par Latvijas enerģētiskās drošības jautājumiem, ziņojumā minēts - un to es vēlētos īpaši uzsvērt! - par nepieciešamību ieviest Eiropas Savienības trešo enerģētikas paketi, gatavojoties gāzes tirgus liberalizācijai tuvākajā laikā. Patiešām pienācis pēdējais laiks rīkoties! Līdz šim esam bijuši neizlēmīgi un ļāvuši mūsu Baltijas kaimiņiem risināt gāzes piegādes jautājumus bez mūsu līdzdalības. Krievijas draugu lobiju iespaids ir vispārzināms, mēs to esam pieredzējuši arī šeit, Saeimā. Tagad jāizmanto visas iespējas, ko mums sniedz Eiropas Savienības regulas enerģētiskās drošības jautājuma risināšanai. 2014.gads bija atskurbšanas gads, kad Eiropas Savienība pārtrauca minstināšanos enerģētiskās atkarības jautājumos. Ir kļuvis skaidrs, ka Eiropas Savienības dalībvalstis nedrīkst būt atkarīgas no viena piegādātāja, kā tas noticis dažviet, piemēram, Baltijas reģionā. Tāpēc ir svarīgi dažādot energoresursu piegādes un veidot savus piegādes kanālus. Krievija ir valsts, kas ar ekonomiku spēlē politiskas spēles. Šajā situācijā Krieviju vairs nevar uzskatīt par uzticamu Eiropas Savienības partneri. Ekonomiskās saistības ir pakļautas impēriskam sentimentam, un pat kultūra ir kļuvusi par politikas ķīlnieci. Latvijai svarīgākā problēma ir un acīmredzot arī būs Krievijas agresija pret Ukrainu, kas nosaka arī Krievijas pašreizējo vietu un lomu starptautiskajā vidē. Tādēļ sadarbība ar NATO un Latvijas aizsardzības spēju stiprināšana ir mūsu, tajā skaitā gan Aizsardzības ministrijas, gan Ārlietu ministrijas, galvenais uzdevums. Ir virkne problēmu, kas risināmas starptautiskajā vidē. Viena no tām ir jautājums par jau pieminētā hibrīdkara definīciju un vietu starptautisko tiesību jomā. Krievijas uzsāktais karš Ukrainā mulsina prātus Eiropas rietumos. Ap konvencionālo karu pastāv dažādu konvenciju tīkls, kurš vispārzināmā veidā ļauj mīkstināt kara iedarbību humanitārajā sfērā. Mēs zinām, kas ir konvencionālais karš. Tādai pašai skaidrībai jāveidojas ap hibrīdkaru, sākot ar tā precīzu definīciju, un tas jādara dažādos formātos gan Eiropas Savienībā, gan arī plašāk, sākot ar ANO Cilvēktiesību komiteju. Aizvadītais gads ir devis būtisku virzību Eiropas Savienības izpratnē par Krievijas propagandas ietekmi. Tās ietekme jau satrauc valstis, kuras agrāk par to nedomāja, un šodien mēs dzīvojam informatīvā kara apstākļos. Gribu atzīmēt divas praktiskas Eiropas Savienības iniciatīvas, kurām ir labs potenciāls sakārtot mediju telpu. Kvalitatīva, mūsdienīga Eiropas kanāla krievu valodā izveidošana ir vērtīga iespēja, kas ir jāizdiskutē saistībā ar Krievijas veikto informatīvo kampaņu. To savā runā uzsvēra arī ministrs. Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas grozījumi būtu iespēja radīt labāku likumdošanas rāmi arī mums nacionālajā līmenī. Direktīvas grozījumi nav šauri uzlūkojami tikai kā ar Krievijas propagandu saistīts, bet gan kā mediju vidi stiprinošs jautājums. Attiecībā uz Ukrainu jāturpina darbs pie tā, lai Doņeckas un Luganskas grupējumus atzītu par to, kas tie būtībā ir, - par teroristiskām organizācijām. Tas būs nepatīkami Krievijai, jo nevienam nepatīk, ja sastrādāto nosauc īstajā vārdā. Tomēr tūkstoši bojāgājušo gulstas uz Krievijas atbalstīto teroristu sirdsapziņas, tādēļ laipošana ir nevietā. Tas palīdzētu valstīm, kas var izrādīties par līdzīgas agresijas upuriem. Pēdējās dienas liecina, ka agresija Ukrainā eskalējas. Zīmīgi, ka ir Ukrainas amatpersonu paziņojumi par ārpolitikas pamatprincipu virzību uz iestāšanos NATO. Aktuāls ir jautājums par palīdzību Ukrainai. Eiropas Savienībai jādefinē, ko var darīt kopīgi un kas jādara katrai valstij atsevišķi. Ukraina karo mūsu karu, bet kādu dienu mēs varam saņemt rēķinu. Tādēļ Ukrainas problēmas, tostarp ekonomiskās un institucionālās, ir arī Eiropas un arī Latvijas problēmas. Tomēr gribu noslēgt uz gaišākas nots. Kopējā drošības rūpju kontekstā būtiski ir neaizmirst vērtību jautājumu. Pārfrāzējot Žaku Deloru, jāteic: vajag vairāk nekā vienoto tirgu, lai iemīlētos Eiropā, - Eiropai joprojām ir vajadzīga dvēsele. Eiropas dvēsele ir Eiropas neapstrīdamās vērtības: miers, spēcīga vēsturiskā atmiņa, kultūras un komunikācijas tradīcijas, labklājības pievilcība kopā ar tieksmi iedzīvināt sociālā taisnīguma principus, zaļas, nepiesārņotas vides kultūra un brīvības izpausmes. Paldies ārlietu ministram vēlreiz, jo šā gada ziņojums ir domāšanu stimulējošs dokuments. Tas liek domāt par savu ieguldījumu Latvijas ārpolitikas īstenošanā mums visiem. Es ticu, ka ikviens no mums, arī deputāti, pildot savus pienākumus, var atrast veidu, kā stiprināt mūsu kopējās vērtības un mūsu kopējo drošību. Paldies par uzmanību. (Koalīcijas deputātu aplausi.)".
• 2015_01_22_281-seq8 language "lv".
• 2015_01_22_281-seq8 speaker Inara_Murniece-1970.
• 2015_01_22_281-seq8 translatedText "Thank you to the High Representative, Mr President-in-Office of the High Representative, dear Minister for Foreign Affairs, Commissioner, Excellencies, Members of the Committee on Foreign Affairs, ladies and gentlemen, thank you very much to Mr RINKĒVIČS for the report, and that is certainly the best annual report. The report of the Minister for Foreign Affairs, which I have read in brief, but very specifically, is the development of the external policies which make this document very useful in terms of conscientised and clear support in the context of the Latvian Presidency of the European Unionin the Council I would like to thank the Foreign Minister, Mr RINKĒVIČS, and all the staff of the Ministry of Foreign Affairs involved in preparing the report for their excellent work, particularly in view of the tense agenda both the Presidency of the European Union Council in the Council of the European Union and the Presidency have now begun to respectable ,however, it is quite clear that it will be a challenge full of challenges and that there will be a great deal of flexibility and the ability to respond quickly To the early January events in France and Belgium, where the agenda put security at the same time as Latvia and the Baltic Sea. Countries, as well as Poland and other partners, have been able to capture the need to highlight safety as a priority in a very early phase as this has taken place more quickly for other European Union countries, showing the Baltic and Latvia as a sensitive international player in regional geopolitical geopoliticsthey are able to identify other ill-advised future shocks and invite them sensibly to prepare for the Initial Year to be tipped for a year when, after a European perspective, as if unintelligible concern for the broadcasting bravery became the instigators of strengthening security, It has clearly signaled the Latvian Presidency of the EUin the Council, a challenge, a clear position on security-related matters in relation to Russian aggression in Ukraine, even more so in the European Union's highest administration level, including targeting high-profile efforts by European officials to soften sanctions against Russiaclearly, immediate signals suggest a series of collegial reactions by European Union countries to Federica Mogherini's leaked e-mail text, in which she wrote about Russia's re-involvement in the global dialogue and loosening sanctions Lin Linkevičs, the Lithuanian foreign minister, said: " we should not be involved inRussia is Russia, which needs to think about how to engage' Latvia's foreign minister to take action immediately, stating that any lifting of sanctions can only take place when the speed of the Minsk agreement is complied with, and a clear message is now in both public and quiet diplomacy at the moment. The expression of a successful operation, that our Ministry of Foreign Affairs feels secure in this very challenging way of acting, and our mobile foreign minister will find the right, the UK's best interests, to understand that Mr RINKĒVIČS does not always find it easy, he is notit is simply the foreign minister of Latvia, but the Foreign Minister of the European Union, that it is his capacity to be the champion of the common interest of Europe, not to stand up to Russia in a particularly favourable way, the task of the European Union's foreign minister isnot only to listen to the wishes of Brussels, his job is to contribute to the common voice that expresses its concern and to propose a solution, and that Mr RINKĒVIČS has such a potential and, even if you can see that the choice and thosethe operating conditions are not always easy to return to the report, I would like to draw attention to some of the Latvian interests of paramount importance, Mr Speech, first of all on our cooperation with our closest neighbours, the Baltic and Nordic Signifier Both NATO and our Balticthe maritime neighbours have a crucial role to play in the fight against potential threats this cooperation is so far below Now, and the youthful cooperation is not a regional exercise, but the next and nearest security issue wasthe Ministry of Defence's excellent contribution to the Common Security Framework launched at the NATO Strategic Excellence Centre, which gained international status during the year, also mentioned the fact that the Ministry of Foreign Affairs has made a practical contribution to the NATO alliance, and the Alliance of Ireland is becoming an essential part of the Alliance. While developing modern capabilities in the transatlantic space, the report notes - and I would like to emphasise this in particular - the need to introduce the third energy package in the European Union in preparation for the gas marketliberalisation in the short term, it is high time to act! So far we have been undecided and allowed our Baltic neighbours to deal with gas supplies without our participation in the lobby of Russian friends, it is common knowledge that we have seen it here in the Commons, as we have seen here in the Commons. All the opportunities offered to us by the European Union regulation on energy security in 2014 were a year of disconnection, when the European Union was interrupted by a minsting issue in energy matters, it has become clear that the Member States of the European Union should not be dependent on a single supplier as it ishappening in some places, such as the Baltic region, it is therefore important to diversify energy supply and to build their supply channels, Russia is a country that, with the economy playing political games, can no longer regard Russia as a reliable partner of the European Union for economic liabilities. And even culture has become a prime concern for Latvia, and even the Russian aggression against Ukraine, which also determines Russia's current role and role in the international environment, is why cooperation with NATO and Latvia's defence capability is therefore essential. The key challenge for us, including the Ministry of Defence and the Ministry of Foreign Affairs, is a series of challenges in the international environment that one of them is a question of the definition and place of the hybrid war already mentioned by Russia in the Ukraine war in Ukraine. Minds around the conventional war in the west of Europe contain a network of different conventions, which, in a general sense, makes it possible to soften the humanitarian effects of the humanitarian realm, we know what the conventional war has for itself, with its precise definition of hybrids, starting with its precise definition, and to do so in variousin formats both within the European Union and more broadly, from the year of the UN Human Rights Committee, the last year of the European Union has made a significant contribution to the influence of Russian propaganda on the effects of Russian propaganda, it is already troubling that countries that did not previously thought of it and today we live in livein war, I would like to highlight two practical initiatives of the European Union that have a good potential for cleaning up the quality of the media space, the creation of a modern European channel of Russian-Russian, a valuable opportunity to be discussed in the context of Russia's information campaign ,the amendment of the Audiovisual Media Services Directive would also be an opportunity for us also to create better regulation at national level with the amendment of the directive, which should not be narrowly viewed solely as a matter of Russian propaganda, but as a subject of a strong media environment for Ukraine. The work to be recognised by the Donetsk and Lugansk groups as to what they are essentially - for terrorist organisations, It will be a disgrace to Russia, because nobody likes to call however thousands of deaths on Russian-backed terroriststhe conscience, therefore, is inappropriate. It would help the countries that may prove to be victims of similar aggression in recent days that aggression in Ukraine is escalating in Ukraine, that there is a question mark over the direction of Ukrainian officials on the path to accession to NATO. By helping Ukraine, the European Union must define what it can do together and what country-specific Ukraine is waging for our war, but one day we can get a bill, therefore, Ukraine's problems, including the economic and institutional, are also European and Latvianthe problem, however, is that, in the light of a brighter note in the context of the Common Security, it is essential not to ignore the issue of values, to paraphrase the issue of the Single Market: Europe needs a soul in Europe - Europe still needs a soul Europe is Europe's soul. Values: peace, a strong historical memory, cultural and communication tradition, the attractiveness of prosperity, along with the appetite to relaunch social justice principles, green, uncontaminated culture and freedom of expression Thank you to the foreign minister once again, as this annual report is thinking of the encouraging document. Thinking of our contribution to Latvia's foreign policy, I believe that each and every one of us, including Members, can find a way of strengthening our common values and our common security, Thank you for your attention (applause from Members of the College)".
• 2015_01_22_281-seq8 mentions Q822919.
• 2015_01_22_281-seq8 mentions Q211.
• 2015_01_22_281-seq8 mentions Q37.
• 2015_01_22_281-seq8 mentions Q193089.
• 2015_01_22_281-seq8 mentions Q458.
• 2015_01_22_281-seq8 mentions Q39731.
• 2015_01_22_281-seq8 mentions Q159.
• 2015_01_22_281-seq8 mentions Q8896.
• 2015_01_22_281-seq8 mentions Q15628977.
• 2015_01_22_281-seq8 mentions Q4294480.
• 2015_01_22_281-seq8 mentions Q142.
• 2015_01_22_281-seq8 mentions Q31.
• 2015_01_22_281-seq8 mentions Q7184.
• 2015_01_22_281-seq8 mentions Q212.
• 2015_01_22_281-seq8 mentions Q36.
• 2015_01_22_281-seq8 mentions Q134279.
• 2015_01_22_281-seq8 mentions Q43070.
• 2015_01_22_281-seq8 mentions Q9005.
• 2015_01_22_281-seq8 mentions Q2280.
• 2015_01_22_281-seq8 mentions Q18628521.
• 2015_01_22_281-seq8 mentions Q3741557.