Saeima |

Saeima

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2015_01_22_281-seq2> ?p ?o. }

Showing items 1 to 51 of 51 with 100 items per page.

2015_01_22_281-seq2 type Speech.
2015_01_22_281-seq2 number "2".
2015_01_22_281-seq2 date "2015-01-22".
2015_01_22_281-seq2 isPartOf 2015_01_22_281.
2015_01_22_281-seq2 spokenAs 23.
2015_01_22_281-seq2 spokenText "Augsti godātais Valsts prezidenta kungs, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze, Saeimas Prezidija locekļi, cienījamās deputātes un godātie deputāti, ministri, ekselences! Man ir prieks atklāt 12.Saeimas pirmās ārpolitikas debates un ceru, ka šīsdienas diskusijas būs interesantas un ar jaunām idejām bagātas. Ceru, ka Saeimas un Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta sadarbība ārpolitikā un Eiropas lietās būs tikpat veiksmīga un konstruktīva kā iepriekšējās Saeimas laikā. Uzsākot savu ziņojumu par aizvadīto gadu pasaulē un Latvijas ārpolitikā, es ļoti būtu vēlējies teikt, ka pasaule un Eiropa baudīja mieru, drošību un uzplaukumu. Diemžēl realitāte ir pilnīgi pretēja. Uzdrošinos apgalvot, ka mūsu valsts, tās ārlietu dienests saskārušies ar bezprecedenta izaicinājumiem visas Eiropas un Latvijas drošībai. Esam saskārušies ar līdz šim nopietnāko drošības krīzi Eiropā pēc aukstā kara. Krievijas īstenotā Ukrainas teritoriālās daļas aneksija, tās īstenotā agresija un karadarbība Ukrainas austrumos un skaidri paustā vēlme revidēt starptautisko kārtību un starptautisko tiesību principus ir metusi izaicinājumu visai pasaulei, tostarp arī Eiropas Savienības un Latvijas ārpolitikai. Paralēli mēs vērojam arvien lielāku Krievijas attālināšanos no starptautiskās sabiedrības, masīvu pret Eiropas Savienību un NATO vērstu propagandas kampaņu un vēlmi pasauli redzēt dalītā interešu sfēru veidā. Tas izraisa paralēles ar 20.gadsimta drūmajām lappusēm. Gribētos cerēt, ka mūsu gadsimts būs gudrāks par iepriekšējo, neatkārtojot tās kļūdas, kas izraisīja divas lielas traģēdijas pasaulē. Tā ir mūsu visu atbildība. Savukārt uzbrukums Francijas žurnāla Charlie Hebdo redakcijai Parīzē ir vēl vairāk apstiprinājis stingras pretterorisma politikas nepieciešamību. Šis traģiskais notikums apdraud vienu no mūsu, Eiropas, demokrātijas fundamentālajām pamatvērtībām - izteiksmes un vārda brīvību. Saspringta situācija izveidojusies arī Eiropas Savienības dienvidu kaimiņos. Teroristu grupējuma ISIL aktivitātes Sīrijā un Irākā skaidri apliecina nepieciešamību kopīgi cīnīties pret starptautisko terorismu, precizējot un papildinot gan Eiropas, gan Latvijas likumus, lai novērstu ekstrēmistu darbības, kā arī nepieļautu mūsu pilsoņu dalību šāda veida grupējumos. Terorisms ir kļuvis par ārēju un iekšēju izaicinājumu. Par ko būs Latvijas ārpolitika 12.Saeimas sasaukuma laikā un jo īpaši 2015.gadā? Mūsu valsts ārpolitikas veidotājiem un diplomātiem būs jārisina četri uzdevumi. Pirmkārt, valsts ārējās drošības stiprināšana kontekstā ar strauji mainīgo un bīstamo ģeopolitisko situāciju. Otrkārt, aktīva valsts interešu pārstāvība Eiropas Savienībā un Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē efektīva īstenošana. Treškārt, Latvijas politiskās un ekonomiskās konkurētspējas stiprināšana gan globāli, gan reģionāli. Un, ceturtkārt, efektīvas saiknes ar tautiešiem pasaulē saglabāšana un nostiprināšana. Latvijas interesēs ir vienotas, aktīvas un uz principiem balstītas Eiropas Savienības Kopējās ārējās un drošības politikas īstenošana. Godātie deputāti! Ņemot vērā nestabilitātes draudus Eiropā, Latvijas diplomātija pieliks visas pūles, lai stiprinātu Latvijas iekšējo un ārējo drošību, gan nostiprinot NATO sabiedroto klātbūtni reģionā, gan arī sekmējot jaunu ārējo eksporta tirgu apgūšanu, tādējādi veicinot mūsu valsts ekonomisko konkurētspēju. Jau iepriekšējos gados tika novērota Krievijas militārā aktivitāte pie Latvijas robežām, bet 2014.gadā tā kļuva īpaši satraucoša. Pagājušajā gadā ievērojami pieaugusi Krievijas militārā aktivitāte reģionā. Reģistrēti aptuveni 200 pārtveršanas gadījumi gaisā un 50 jūrā, kas ir vairāk nekā iepriekšējos desmit gados kopā. Šādas aktivitātes rada apdraudējumu Latvijas drošībai, un NATO Velsas samita laikā Latvijas drošībai un aizsardzībai tika pieņemti ļoti nozīmīgi lēmumi, kas vēl vairāk nostiprināja mūsu sabiedroto sniegtās drošības garantijas un reālu klātbūtni Baltijas valstu un Polijas aizsardzībai. Vienlaikus mums pašiem primāri jāiegulda darbs savas iekšējās un ārējās drošības stiprināšanā. Aizsardzības finansēšanas likums paredz sasniegt 2 procentus no iekšzemes kopprodukta līdz 2020.gadam. Saskaņā ar Velsā pieņemto valstu vienošanos 20 procentiem no šīs summas jātiek veltītiem aizsardzības investīcijām un jaunam aprīkojumam. Aizvadītais gads ir skaidri apliecinājis, ka jānostiprina valsts spējas ne tikai militāro, bet arī jauna veida draudu gadījumā. Tā saucamais hibrīdkarš ir kļuvis par mūsdienu Eiropas realitāti. 2014.gadā kopīgi ar sešām citām NATO dalībvalstīm Rīgā esam atvēruši NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centru jeb STRATCOM. Kopā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm strādāsim pie Eiropas Savienības spēju attīstības, novēršot šāda veida apdraudējumus, jo īpaši trešo valstu propagandas instrumentu ietekmes mazināšanai Eiropas Savienības mediju telpā. Jāstiprina arī civilmilitārā sadarbība, robežu apsardzībai izmantojot divējādas izmantojamības resursus. Tas nozīmē valsts tieslietu sistēmas, informatīvās telpas, kā arī praktisku valsts robežas un drošības iestāžu spēju stiprināšanu. Ņemot vērā situācijas attīstību pasaulē, Eiropas Savienības robežu tuvumā, kā arī tradicionālajos un jaunajos karstajos punktos, Eiropas Savienības drošības stratēģija ir novecojusi. Tās pirmais teikums “Eiropa nekad agrāk nav bijusi tik labklājīga, droša un brīva” jau pats par sevi liecina, cik tāla ir 2015.gada realitāte no 2003.gadā rakstītā. Tāpēc jau mūsu prezidentūras laikā ir nepieciešams uzsākt tās pārskatīšanu. Eiropas Savienībai daudz vairāk jāinvestē kopējo aizsardzības spēju attīstībā, aizsardzības budžetu palielināšanā, sadarbības ar NATO uzlabošanā, kā arī aizsardzības rūpniecības modernizācijā. Latvija sniegs ieguldījumu arī Eiropas Kopējās drošības un aizsardzības politikas stiprināšanā, piedaloties Kopējās drošības un aizsardzības politikas misijās un operācijās Afganistānā, Gruzijā, Somālijā un Mali. Tiek plānota arī Latvijas dalība Eiropas Savienības civilajā misijā Ukrainā. Latvija noteikti iestāsies par ciešāku Kopējās drošības un aizsardzības politikas instrumentu sadarbības stiprināšanu ar ANO un NATO spēcīgākajām dalībvalstīm, jo īpaši ar ASV. Godātie deputāti! Līdztekus saspringtajam drošības fonam Latvijas ārpolitikai būtisks uzdevums 2015.gadā būs sekmīga Latvijas pirmās prezidentūras Eiropas Savienības Padomē īstenošana. Prezidentūra ir arī jautājums par mūsu pašapziņu un spēju rīkoties eiropeiski. Nešaubos, ka gatavošanās un nu jau pati prezidentūra mūs visus - valsts pārvaldi un visu Latvijas sabiedrību - padara gudrākus un pašapzinīgākus. Tāpat kā nesenais Eiropas kultūras galvaspilsētas statuss ir bijis veiksmes stāsts, arī prezidentūras publiskās diplomātijas un kultūras programma Latviju vēl vairāk iezīmēs Eiropas kartē. Ciešā dialogā ar nevalstiskajām organizācijām un sociālajiem partneriem pašu mājās, kā arī Itāliju un Luksemburgu trio prezidentūras ietvaros Latvija ir izvirzījusi trīs galvenās Eiropas prioritātes 2015.gada pirmā pusgada prezidentūrā. Pirmā prezidentūras prioritāte ir Eiropas konkurētspējas stiprināšana. Praktiski tas nozīmēs smagu darbu pie jauna Eiropas Savienības investīciju jeb tā saucamā Junkera plāna izstrādes, Enerģētikas savienības izveidi, Banku savienības stiprināšanu, lai Eiropa atgrieztos uz ilgtermiņa izaugsmes ceļa. Otrā prioritāte ir Eiropas digitālās darba kārtības attīstīšana. Tas savukārt nozīmē digitālā elementa iekļaušanos Eiropas Savienības politikās, datu drošības paaugstināšanu, kiberdrošību, kā arī Eiropas Savienības vienotā digitālā tirgus sekmēšanu, lai veicinātu Kopienas digitālo konkurētspēju iepretim Amerikas Savienotajām Valstīm un Japānai. Treškārt, Latvijas prezidentūra īpaši pievērsīsies Eiropas Savienības globālās un reģionālās lomas stiprināšanai. To savā uzrunā vēlētos īpaši uzsvērt, jo šī prioritāte tieši skar Eiropas Savienības ārpolitisko dimensiju. Savukārt pirmās divas prioritātes sīkāk ir izvērstas ārpolitikas ziņojumā, kas jums ir pieejams. Latvijas prezidentūra galveno akcentu liks uz Eiropas Savienības sadarbības stiprināšanu ar Austrumu partnerības dalībvalstīm. 2015.gada 22.maijā Rīgā norisināsies Austrumu partnerības samits. Esmu pārliecināts, ka tas būs viens no nozīmīgākiem prezidentūras notikumiem ar vairākiem svarīgiem uzdevumiem. Gribētu izcelt četrus svarīgākos no tiem. Pirmkārt, Rīgas samitam ir jādod skaidrs signāls, ka Eiropas Savienībai ir intereses Austrumu partnerības stiprināšanā un turpināšanā. Otrkārt, Rīgas samitā tiks izvērtēta Viļņas samitā nosprausto mērķu sasniegšana un tiks sniegts sākotnējais izvērtējums asociācijas līgumu ieviešanai. Ir jāsagatavo palīdzības programma, lai atbalstītu tās valstis, kuras ir ar Eiropas Savienību noslēgušas asociācijas līgumus, arī šo līgumu praktiskā ieviešanā. Treškārt, būs jāvirza uz priekšu vīzu procesa liberalizācija ar tām Austrumu partnerības dalībvalstīm, kuras atbilst visiem kritērijiem. Ceturtkārt, šī iniciatīva no Eiropas Savienības puses turpmāk jāattīsta atbilstoši katras Austrumu partnerības dalībvalsts interesēm un gatavībai sadarboties ar Eiropas Savienību, nevis piemērojot vienu un to pašu pieeju visām sešām valstīm. Līdzīgi kā aizvadītajā gadā arī 2015.gadā Latvijas ārpolitikas uzmanība primāri tiks pievērsta Ukrainai. Vēlos uzsvērt, ka Ukraina ar aizvadītajā gadā notikušajām prezidenta un parlamenta vēlēšanām ir skaidri definējusi savu izvēli. Ukraina ir nostiprinājusi Eiropas integrācijas kursu, kā arī radījusi būtisku pamatu reformu turpināšanai. Arī turpmāk ir nepieciešams veicināt vienotu un atbalstošu ES politiku attiecībā uz Ukrainu, lai sniegtu atbalstu demokrātisku reformu īstenošanai un arī finansiālu ieguldījumu valsts atveseļošanā. Vienlaikus reformu sekmīga ieviešana galvenokārt ir atkarīga arī no pašas Ukrainas gribas. Kā jau teicu, mēs turpināsim atbalsta politiku Ukrainai gan divpusēji, gan Eiropas Savienības līmenī. Taču Ukrainas reformu sekmes, valsts tālāka attīstība ir tieši atkarīga no tās teritoriālās nedalāmības. Uzskatu, ka tikai Minskas vienošanās izpilde, tostarp Ukrainas un Krievijas robežas nodošana Ukrainas kontrolē, Krievijas atbalsta pārtraukšana separātistiem, militārās tehnikas un karavīru izvešana, gūstekņu atbrīvošana, delimitācijas līnijas izveide starp Ukrainas spēkiem un separātistiem un Ukrainas konstitucionālās reformas īstenošana ir pamats situācijas stabilizācijai. Šeit vēlos redzēt daudz aktīvāku Eiropas Savienības diplomātijas lomu, un par to mēs arī iestāsimies savas prezidentūras laikā un arī pēc tam. Latvija stingri atbalstīs Moldovas un Gruzijas valdību centienus īstenot savās valstīs demokrātiskas reformas, Eiropas līmenim atbilstošus apstākļus biznesa veidošanai, kā arī tiesiskuma un Eiropas vērtību un normu nostiprināšanu valsts pārvaldē un sabiedrībā. Tāpat kā līdz šim Latvija stingri iestāsies par šo valstu teritoriālo integritāti. Latvija augstu vērtē Baltkrievijas konstruktīvo nostāju Ukrainas krīzes kontekstā un uzskata, ka ir iespējama Eiropas Savienības un Baltkrievijas attiecību konstruktīva attīstība. Pašas Baltkrievijas ziņā ir tālāka sadarbības attīstīšana ar Eiropas Savienību. Taču vēlos uzsvērt, ka mēs esam atvērti un gatavi veicināt sadarbību, balstoties uz savstarpēju izpratni, vienlaikus neatkāpjoties no Eiropas pamatvērtībām. Divpusēji Latvija turpinās aktīvu sadarbību ar Baltkrieviju, attīstot sadarbību transporta, robežuzraudzības, izglītības, zinātnes un vides jomās. Vienlaikus būtiska mūsu dialoga daļa ir un paliek cilvēktiesību un likuma varas jautājumi. Latvija iestāsies par elastīgu pieeju attiecībās ar Armēniju. Mēs respektējam Armēnijas vēlmi būt Eirāzijas Savienības sastāvā. Vienlaikus esam gatavi veicināt Eiropas Savienības un Armēnijas sadarbību tiktāl, cik pati Armēnija to vēlas. Azerbaidžānu redzam kā svarīgu Eiropas Savienības sadarbības partneri enerģētikas jomā. Vienlaikus esam nobažījušies par mediju un politisko brīvību situāciju šajā valstī, šis jautājums būs gan Eiropas Savienības-Azerbaidžānas, gan Latvijas-Azerbaidžānas darba kārtībā. Būtisku uzmanību veltīsim Eiropas Savienības dienvidu kaimiņiem, kur galvenie izaicinājumi būs drošība un starptautisko normu ievērošana, migrācijas riski un stabilitāte kopumā. Kopīgi strādāsim pie Eiropas Savienības stratēģijas ISIL ārvalstu kaujinieku draudu novēršanai praktiskas ieviešanas, kā arī migrācijas jautājumu risināšanas Eiropas līmenī. Latvija iestāsies par Eiropas Savienības klātbūtnes stiprināšanu Centrālāzijas valstu reģionā. Mēs jau tagad esam snieguši lielu ieguldījumu kā vidutājs Eiropas Savienības un Centrālāzijas valstu dialogā un savas prezidentūras ietvaros pievērsīsimies drošības, izglītības, enerģētikas un vides, kā arī ilgtspējīgas attīstības jautājumiem. Attīstot Eiropas Savienības politiku, Latvija plāno aktīvi iesaistīties Eiropas Savienības stratēģijas Centrālāzijai pārskatīšanā, lielāko uzmanību pievēršot piecu Centrālāzijas valstu praktiskajām vajadzībām un interesēm dialoga sekmēšanā ar Eiropu. Mēs arī sniegsim atbalstu tālākam Eiropas Savienības paplašināšanās procesam sarunās ar Eiropas Savienības kandidātvalstīm Balkānu reģionā. Latvijas interesēs ir Eiropas Savienības vērtību un normu izplatīšanās ārpus Eiropas Savienības robežām, tādējādi sekmējot mieru un stabilitāti. Latvija centīsies panākt arī Turcijas integrācijas Eiropas Savienībā procesa tālāku virzību. Godātie deputāti! 2015.gads Eiropas Savienības politikā ir iezīmīgs kā tematiskais attīstības sadarbības gads. Šis gads ļoti nozīmīgs jauno ANO attīstības mērķu definēšanai, kā arī finansējuma avotu piesaistei. Latvijas ieskatā, Eiropas Savienības un ANO ietvaros daudz lielāka uzmanība jāpievērš labas pārvaldības, likuma varas, dzimumu līdztiesības un ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes jautājumiem. Lielāka nacionālās attīstības sadarbības politikas uzmanība jāpievērš projektu attīstībai Austrumu partnerības un Centrālāzijas valstīs. Pozitīvi, ka pēdējos gados pakāpeniski pieaug valsts atvēlētais finansējums Latvijas dalībai attīstības sadarbības projektos, tomēr vienlaikus tas ir nepietiekams izvirzīto mērķu sasniegšanai. Pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos īpašu vietu Latvijas prezidentūrā iegūst Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju līguma jeb TTIP sarunu aktualizācija ar ASV. ASV un Eiropas Savienības Brīvās tirdzniecības līgums stiprinās transatlantisko saiti un izveidos pasaulē lielāko brīvās tirdzniecības zonu. Latvija aktīvi atbalstīs Eiropas Komisiju un Eiropas Ārējās darbības dienestu, lai sarunas pabeigtu atbilstoši Eiropas Savienības Padomes lēmumam līdz 2016.gada beigām. Ir jāizveido kvalitatīvs līguma teksts, kas kalpos par pamatu jaunās paaudzes brīvās tirdzniecības līgumiem. Vienlaikus mēs darīsim visu iespējamo, lai sarunu procesā un tā atspoguļošanā vairāk iesaistītu sabiedrību un veicinātu maksimālu atklātību un caurspīdīgumu. Īpaši iestāsimies par augstu standartu saglabāšanu pārtikas drošības un sabiedrības veselības jomā, kā arī enerģētikas sadaļas iekļaušanu līgumā. Godātie deputāti! Laikam neviens ārlietu ministra ziņojums Saeimai nav iedomājams bez sadaļas, kas veltīta attiecībām ar Krieviju. Mēs esam ieinteresēti, lai mums blakus ir stabila, demokrātiska un plaukstoša Krievija, kas ir prognozējams un uz sadarbību vērsts kaimiņš, konstruktīvs partneris Eiropas Savienībai un atbildīgs starptautiskās sabiedrības loceklis. Tāpēc pirms gada, uzrunājot 11.Saeimu, paudu gatavību darīt visu, lai attiecības ar Krieviju balstītos uz abpusējas ieinteresētības un savstarpējas cieņas principiem. Diemžēl 2014.gadā šīs cerības nav radušas piepildījumu. Aizvadītais gads iezīmējās ar Krievijas īstenoto Krimas aneksiju, kā arī tiešu militāro iejaukšanos un atbalstu separātiskajiem grupējumiem Ukrainas austrumos. Faktiski šī rīcība vērsta ne tikai pret suverēno Ukrainas valsti, bet arī pret visu Eiropu un starptautisko kārtību. Vairāki Krievijas kaimiņi Eiropā ir izjutuši gan militāro muskuļu demonstrēšanu, gan centienus iejaukties citu iekšējās lietās, agresīvu retoriku un darbību. Tā saucamās krievu pasaules jēdziena aizsegā ir manāmi mēģinājumi šķelt sabiedrības no iekšpuses, kamēr Krievijas propagandas mašīna ir uzņēmusi apgriezienus, cenšoties maldināt starptautisko sabiedrību par notikumiem pašā Krievijā, Ukrainā un pasaulē. Krievijas Federācija cenšas iegūt ietekmi ne tikai attiecībā uz tās “tautiešiem” ārvalstīs, bet arī plašāk. Tiek ietekmēta brīva, neatkarīga mediju vide, radīti draudi vispārpieņemtiem standartiem šajā jomā. Tiek apšaubītas Eiropas kopīgās demokrātiskās pamatvērtības. Šāda propaganda rada kopīgus izaicinājumus Eiropas Savienības valstīm un transatlantiskajiem sabiedrotajiem. Vienīgais un efektīvākais veids, kā strādāt ar Krievijas Federācijas propagandas radītajiem izaicinājumiem, ir mediju kvalitātes, neatkarīgas mediju vides stiprināšana. Kopā ar mūsu partneriem Rīga varētu veidoties par reģionālu centru brīvas un neatkarīgas mediju telpas sekmēšanā un žurnālistu apmācībā. Pašreizējais situācijas izvērtējums skaidri apliecina, ka vienotība, principiāla un saskaņota rīcība no Eiropas Savienības dalībvalstu un transatlantisko partneru puses strādā. Starptautiskās sistēmas revizionisms vēl nekad nevienam nav nācis par labu. Latvija nekad neatbalstīs robežu maiņu nelikumīgā veidā. Krimas aneksija un Krievijas rīcība Ukrainas austrumos ir Latvijai nepieņemama. Atkarībā no situācijas kopā ar partneriem Eiropā esam gatavi, protams, izskatīt, ja ir nepieciešams un ja situācija uzlabojas, arī sankciju pārskatīšanu. Krievijas ekonomiskā destabilizācija nav neviena interesēs, taču sankcijas un starptautiskā izolācija bija Krievijas vadības izvēle. Vēl nav par vēlu šo izvēli mainīt, taču tas prasīs praktisku šīs valsts rīcību, kas ir vērsta uz vispārpieņemto tiesību principu un normu ievērošanu un, kā jau iepriekš teicu, Minskas vienošanās pilnu izpildi. Latvija darīs visu iespējamo, lai nodrošinātu vienotu un principiālu Eiropas Savienības nostāju attiecībās ar Krieviju. Šī nostāja stingri aizstāv starptautisko kārtību un dalībvalstu, tai skaitā arī mūsu, drošību un sniedz atbalstu Ukrainas tautai. Vienlaikus Eiropas Savienības un Krievijas dialogam par situācijas normalizāciju ir jāturpinās. Latvija un Krievija ir kaimiņi, kuri sadarbojas daudzās jomās, tomēr Latvijas un Krievijas attiecības 2015.gadā lielā mērā noteiks notikumu attīstība Ukrainas austrumos, kā arī kopīgais Eiropas Savienības un Krievijas attiecību klimats. Godātie deputāti! Latvijas ārpolitika 2015.gadā turpinās sekmēt Latvijas konkurētspēju gan Baltijas jūras reģionā, gan Eiropas ietvaros, tāpat arī globāli. 2014.gadā Latvija sekmīgi turpināja pievienošanās procesu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai, latviskā saīsinājumā - ESAO. 2014.gadā ESAO īpaši uzsvēra Latvijas sasniegto progresu pretkorupcijas, nodokļu administrēšanas un valsts pārvaldes attīstības jomās. Kļūstot par šīs organizācijas dalībvalsti, Latvija varēs izmantot organizācijas zināšanas un labās prakses piemērus, lai sekmētu savu konkurētspēju. Pēc pievienošanās ESAO Latvijai kopā ar pasaules attīstītākajām ekonomiskajām lielvarām būs iespēja ietekmēt globāli nozīmīgas ekonomiskās politikas iniciatīvas. Tādējādi tiks stiprināta Latvijas ekonomikas ilgtspēja, kā arī veicinātas ārējās ekonomiskās aktivitātes. Līdztekus Latvijas uzņēmēju interesēm attīstās arī Latvijas diplomātiskais dienests. 2014.gadā tika atvērtas divas jaunas Latvijas diplomātiskās pārstāvniecības - Indijā un Apvienotajos Arābu Emirātos. 2015.gadā tiks veikti nepieciešamie priekšdarbi, lai 2016.gadā Parīzē atvērtu Latvijas pārstāvniecību ESAO, kā arī vēstniecību Korejas Republikā. Krievijas ekonomiskā recesija, kā arī tās īstenotie atbildes pretpasākumi Eiropas Savienības izvērstajām ekonomiskajām sankcijām virknei Latvijas uzņēmumu, jo īpaši pārtikas nozarē, liek apgūt jaunus eksporta tirgus savas produkcijas noietam. 2015.gadā Ārlietu dienests aktīvi turpinās atbalstīt Latvijas uzņēmējus savas darbības izvēršanai eksporta tirgos Centrālāzijā, Dienvidāzijā, Tuvajos Austrumos un Līča valstīs. Godātie deputāti! Ārlietu dienests arī 2015.gadā turpinās atbalstīt Latvijas diasporu ārvalstīs, veicinot ārzemju latviešu saikni ar dzimteni un nostiprinot latviešu valodu un kultūru ārpus mūsu valsts robežām. Latvijas nākotnei ir fundamentāli svarīgi nodrošināt diasporas līdzdalību Latvijas politikā, ekonomikā un sociālajos procesos. Pēc Ārlietu ministrijas aplēsēm, ārpus Latvijas dzīvo aptuveni 370 000 tautiešu, kuri jūtas piederīgi Latvijai. Ārvalstīs darbojas 1000 latviešu organizācijas, aptuveni 100 latviešu izglītības iestādes un biedrības. 2014.gadā Ārlietu ministrija aktīvi sadarbojās ar diasporas organizācijām pasaulē. Sniedzām atbalstu, gatavojoties Vispārējiem un reģionālajiem Dziesmu un deju svētkiem. Tika organizēts arī pirmais latviešu jaunatnes forums. Šogad tiks turpināti aizsāktie projekti izglītības un kultūras jomās. Sadarbībā ar Pasaules Brīvo latviešu apvienību tiks organizēts otrais Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums, sniedzot jaunas idejas Latvijas nākotnei. Godātie deputāti! Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē sakrīt ar izaicinājumiem pilnu posmu Eiropas vēsturē. Karš Eiropas austrumos, imigrācijas, terorisma un ekonomiskās krīzes raisīti nestabilitātes draudi Eiropas dienvidos, uzticības mazināšanās Eiropas idejai vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kā arī lēna ekonomiskā izaugsme aizvadītā gada laikā visas Eiropas ietvaros met izaicinājumu Eiropas kopējai vienotībai. Eiropas kopējās nostājas stiprināšana, vienotas attieksmes pozicionēšana kritiskos jautājumos - īsāk sakot, Eiropas moto “Vienoti dažādībā” - ir reizē arī Latvijas profesionāļu - politiķu, diplomātu un ierēdņu - svarīgākais vadmotīvs šī gada pirmajā pusē. Latvija prezidentūrai ir ļoti labi sagatavojusies un spēj adekvāti reaģēt uz jau esošajiem un jauniem izaicinājumiem, kas radīsies prezidentūras laikā. Taču Latvijas ārpolitika šajā gadā nebeigsies ar prezidentūras pēdējo mēnesi. Kopā ar valdību un visu Ārlietu dienestu mēs 2015.gadā konsekventi īstenosim tos Latvijas ārpolitikas uzdevumus, par ko tikko runāju savā runā. Aizvadītā gada notikumi skaidri apliecināja, ka Latvijas stratēģiskā izvēle kļūt par Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti bija vienīgā pareizā mūsu valsts izvēle nākotnes un drošības garantēšanai. Latvija ir eiroatlantisko vērtību kopienas dalībniece - tas ir mūsu pamats. Mūsu nākotne - spēcīga un vienota nacionālu valstu veidota Eiropas Savienība. Taču Eiropas devīze “Vienoti dažādībā” ir arī stāsts par mums pašiem, mūsu Latvijas sabiedrību. Latvijas ārpolitikas panākumu atslēga ir mūsu pašu cilvēki, mūsu spēja būt vienotiem un saliedētiem. Tikai tad droši mēs spēsim sasniegt Latvijas ārpolitikas mērķus 2015.gadā. Lai mums visiem izdodas! Paldies par uzmanību! (Koalīcijas deputātu aplausi.)".
2015_01_22_281-seq2 language "lv".
2015_01_22_281-seq2 speaker Edgars_Rinkevics.
2015_01_22_281-seq2 translatedText "Mr President-in-Office of the Council, Mr President-in-Office of the Parliament, Members of the Bureau of the Saeima, honourable Members, honourable Members, ministers, Excellencies, I am pleased to discover 12 first foreign policy debates and hope that today's discussions will be interesting and new. Rich Ceru, that led Cabinet ministers and the bureau's cooperation in foreign policy and European affairs, will be just as successful and constructive as at the time of the start of their report on the past year in the world and Latvia's foreign policy, I would very much have liked to say thatthe world and Europe enjoyed peace, security and prosperity, and the reality of diempity is the complete opposite dare to assert that our country, its foreign service, faced unprecedented challenges to all of Europe and Latvia's security crisis to date, the most serious security crisis in Europe afterthe annexation of Ukraine's territorial part of Ukraine, the aggression perpetrated by Russia and the war in eastern Ukraine and the clear willingness to audit the international order and the principles of international law have given rise to a challenge to the whole world, including the European Union's and Latvia's foreign policy in Paralyteseeing a growing Russian move away from the international community, massive opposition to the European Union and NATO's anti-NATO propaganda campaign and the desire to see the world in a shared sense of interest, It is due to parallels with the gloomy of 20 years that our century will be smarterfor a previous failure to repeat the mistakes that caused the two major tragedies in the world It is all the responsibility for Savuthly in the attack on the French version of the Charlie Hebdo magazine in Paris that has further confirmed the need for a strict counter-terrorism policy in This tragic event endangering one of us, Europe ,the fundamental fundamental values of democracy - the tense situation of freedom of expression and expression and freedom of expression in the southern neighbourhood of the European Union in Syria and Iraq demonstrate the need to jointly fight international terrorism by clarifying and complementing both European and Latvian law in order toprevent extremist actions and prevent the participation of our citizens in this type of grouping, Terorisms has become an external and internal challenge for what will be Latvia's foreign policy for 12 members and especially 2015 in our country's foreign policy makers and diplomatsfour challenges will have to be addressed, in the context of the strengthening of national external security in the context of the rapidly changing and dangerous geopolitical situation, the active representation of national interests in the European Union and the effective implementation by the Latvian Presidency of the European Union's Council of the European Union of the strengthening of Latvia's political and economic competitivenessglobally, both regionally and regionally, the conservation and strengthening of the united, lively and principled European Union's Common Foreign and Security Policy, in the face of the threat of instability in Europe, will make Latvia's diplomacy more competitiveevery effort to strengthen the internal and external security of Latvia, both by strengthening the presence of NATO allies in the region, would also contribute to the acquisition of new external export markets, thereby contributing to our country's economic competitiveness at Jau's previous years of Russian military activity at Latvia's borders ,but in 2014 it became particularly disturbing in Last year, a significant increase in Russian military activity in the region, recorded about 200 interception cases in the air and 50 at sea, more than in the past decade, Total's activity poses a threat to UK security, and NATOduring the Welsh summit, Latvia's security and defence decisions have made very important decisions, which further strengthened the security guarantees of our allies and a real presence on the Baltic Sea and Poland on an equal footingin terms of strengthening the Defence Financing Act, it aims to reach 2 per cent of gross domestic product by 2020, the 20 per cent of the amount adopted in Wales for defence investment and a new year has clearly shown that the countrythe capabilities, not only in the case of the military but also of a new type of threat, the propping up of modern European reality in 2014, together with six other NATO members in the capital, have opened NATO's Strategic Excellence Centre, or StratCom Together with otherthe Member States of the European Union will be going to work on the capability of the European Union in order to prevent this kind of threat, and in particular, reducing the influence of third country propaganda instruments in the European Union's media area should include civil-military cooperation, the use of a dual interoperability resource in the meaning of the national legal systems ,information space, as well as practical national borders and the strengthening of the capacity of the safety authorities in the context of the global development, proximity of the European Union and traditional and new hotspots, the European Union's security strategy is an antiquated' Europe never before) '. It has not been such a good, safe and free way to suggest how distant the 2015 reality of the year of 2003 is, therefore, during our Presidency, it is necessary for the European Union to invest much more in the overall defence capability. In development, increasing defence budgets, improving cooperation with NATO, and modernisation of defence industries Latvia will also contribute to the strengthening of the Common Security and Defence Policy, with the participation of the Common Security and Defence Policy missions and operations in Afghanistan, Georgia, Somalia and Mali TiekLatvia's participation in the European Union's civil mission in Ukraine, including the strengthening of the Common Security and Defence Policy Instrument, with the strongest Member States, in particular US Glass Members, will certainly stand for the strengthening of the Common Security and Defence Policy instruments with the UN and NATO, in addition to the tight security background of Latvian foreign policythe challenge for the Presidency of Latvia in 2015 will also be the Presidency of the European Union, in the Council of the European Union, of the question of our self-confidence and the ability to act in a European way that the preparation and the fact that the Presidency itself has all of us - the government of the state - and the entire Latvian society .- makes smarter and more confident the status of a recent European Capital of Culture as a success story, including the public diplomacy and culture programme of the Presidency of Latvia will mark even more of the European map of the Cieku dialogue with non-governmental organisations and social partners at home, aswith Italy and Luxembourg as part of the Trio Presidency, Latvia has nominated three main European priorities for the first half of the first half of 2015, the priority of the First Presidency of the Presidency of Europe in Practically will mean hard work on a new European Union investment, or so-called Junckerthe creation of a plan, the Energy Union, the strengthening of the Banking Union to bring Europe back to the long-term growth path, is the development of the European Digital Agenda as a digital element of European Union policies, increased data security, cyber security and European Unionpromoting the digital single market to boost the Community's digital competitiveness to the United States and Japan, the Latvian Presidency will, in particular, focus on strengthening the European Union's global and regional role in this address, since this priority is directly affecting the European Unionthe foreign policy dimension of Savuthly's first two priorities in detail in the foreign policy report that you have available will make the main accent of the Latvian Presidency a strengthening of the European Union's cooperation with Eastern Partnership member states on 22 May 2015 in Riga, I am sure ,that this will be one of the most important events in the Presidency, with a number of important tasks that would like to highlight four key points, first of all, that the Summit should send a clear signal that the interests of the EU in strengthening and continuing the Eastern Partnership will be evaluated at the Second, Riga Summit. The achievement of the targets set at the Vilnius Summit and an initial evaluation of the implementation of Association Agreements should lead to a programme of assistance to those countries which have concluded association agreements with the European Union, including their practical introduction to a third-round of visas. The liberalisation of the process with those Eastern Partnership countries which meet all the criteria of the Fourth Quarterly, this initiative needs to be further developed by the European Union, in accordance with the interests and readiness of each Eastern Partnership Member State to cooperate with the European Union rather than by applying the same approach to allthe six countries, too, as of last year in 2015 also focus on Latvia's foreign policy focus on the fact that Ukraine, with last year's presidential and parliamentary elections, clearly defined its choice of a European integration course ,it has also created an essential basis for continued reform of the reforms, it is necessary to promote a united and supportive EU policy towards Ukraine in order to support the implementation of democratic reforms, and also the financial contribution to the successful implementation of the reforms in the form of successful reforms. Ukraine's own will, As I have already said, will continue the policy of support for Ukraine, both bilaterally and at the European Union level, in the progress of Ukraine's reform of Ukraine, the further development of the country depends directly on its territorial indivisibility that only the execution of the Minsk agreement, including Ukraine andthe transfer of Russia's borders to Ukraine, the suspension of Russian support for separatists, the withdrawal of military equipment and troops, the release of prisoners, the establishment of a dance line between Ukrainian forces and separatists and the implementation of Ukraine's constitutional reform are the basis for a much more active European Unionthe role of diplomacy, and this is something that we will be pushing for during my presidency and also afterwards, will strongly support the efforts of the governments of Moldova and Georgia to implement democratic reforms, the conditions for business creation, the European level, and the rule of law and European values. And the strengthening of standards in the public administration and society, and in society as before, will strongly assess the territorial integrity of these countries in the constructive position of Belarus in the context of the Ukrainian crisis and considers that a constructive development of EU-Belarus relations is possiblein terms of Belarus itself, further development of cooperation with the European Union, I would like to emphasise that we are open to, and ready to promote, cooperation on a basis of mutual understanding, while maintaining active cooperation with Belarus while developing cooperation on transport ,in the areas of border surveillance, education, science and the environment, the part of our dialogue is, and remains, an important part of our dialogue on human rights and the rule of law - Latvia will stand for a flexible approach to Armenia's desire to be ready to promote European Unioncooperation between the Union and Armenia to the extent that Armenia itself wishes to see Azerbaijan as an important partner of the European Union in the field of energy on the subject of media and political freedom in this country, the issue will be at the European Union's job creation and cooperation with Azerbaijan and Azerbaijanlet us focus on the European Union's southern neighbours, where the main challenges will be security and respect for international standards, the risks and stability of migration in general will work on the practical implementation of the European Union strategy for preventing the threat of the ISIL threat to foreign fighters and migration issues. At European level, Latvia will stand for the strengthening of the European Union's presence in the region of Central Asia, and we have already made a major contribution as a mediator to the dialogue between the European Union and Central Asia in the dialogue between the European Union and Central Asia, and to focus on safety, education, energy and environment, and sustainablein its development policy, Latvia intends to play an active role in the European Union Strategy for Central Asia, focusing on the practical needs and interests of the five Central Asian countries in the promotion of dialogue with Europe, we will also support further enlargement of the European Union in the negotiations with the European Union. The European Union's accession to the Balkan region of the European Union is in the interests of the European Union in terms of the values and norms of the European Union outside the borders of the European Union, thereby contributing to the peace and stability of Latvia in the process of Turkey's integration into the EU along the lines of the European Unionthe policy is marked as a theme year for the theme of development cooperation this year in the definition of new UN development objectives, as well as to the source of funding for Latvia, the European Union and the UN should focus much more on good governance, the rule of law, gender equality andsustainable economic growth issues need to focus on the development of projects in the Eastern Partnership and Central Asian countries, Pozitively, that the national envelope for Latvia's participation in development cooperation projects has been steadily increasing in recent years, while at the same time insufficient to achieve its objectivesin the current geopolitical circumstances, a special place in the Latvian Presidency is the completion of the Transatlantic Trade and Investment Treaty or TTIP negotiations with the US US and the European Free Trade Agreement will strengthen the transatlantic link and create the largest free-trade zone in the world. The Commission and the European External Action Service (EEAS) to conclude negotiations under the European Union Council decision by the end of 2016 should create a quality treaty text which will provide the basis for a new generation of free-trade agreements in the long term that we will do everything we can in the negotiation processand to involve the public more and to promote maximum openness and transparency, let us contribute to maintaining high standards in the area of food safety and public health, as well as the inclusion of the Energy Section in the treaty, no single report from the Minister of Foreign Affairs tells Saeimaiwithout the title of relations with Russia, we have an interest in us having a stable, democratic and prosperous Russia, a predictable and cooperative neighbour, a constructive partner for the European Union and a responsible member of the international community, therefore a year ago, addressingSaeima, expressed his readiness to do everything to ensure that relations with Russia were based on the principles of mutual interest and mutual respect, Unfortunately in 2014, this hope was not prompted by Russia's annexation of Crimea, as well as direct military intervention; andin support of the breakaway groups in eastern Ukraine, this action is not only directed at the sovereign Ukrainian state, but also against the whole of Europe and the international order: many Russian neighbours in Europe have been touched by both military muscle demonstrations and efforts to interfere in other internal affairs, aggressivethe rhetoric and operation under the guise of the notion of the Russian world is noticeably attempts to divide the public from the inside while the Russian propaganda machine has aired in an effort to mislead the international community itself on events in the same Russia, Ukraine and the world the Russian Federation is trying to gain an impact eitheronly when it comes to its' compatriots' abroad, but also the broader impact of a free, independent media environment, the threat to the generally accepted standards in this area Tiek has created common challenges for European Union countries and transatlantic alliesthe most effective way to work with the challenges of propaganda by the Russian Federation is the strengthening of media quality, the strengthening of an independent media environment with our partners in Riga as regional centres for promoting the free and independent media area and an assessment of the current situation of journalists. Affirms that unity, principled and coordinated action by the Member States of the European Union and the transatlantic partners' revisionism by the Member States of the European Union has never benefited anyone in favour of Latvia ever supporting a change of borders in the annexation of Crimea and Russia's action in Ukrainein the East, Latvia is prepared, with its partners in Europe, to look, of course, to examine, of course, if necessary and if the situation is improving, the review of sanctions on economic destabilisation of Russia is not in any interest, but sanctions and international isolation were in the lead of Russian leadership. The choice is not too late for this choice to change, but it will require a practical action of this country that focuses on the principles and standards of universally accepted law and, as I said earlier, that Latvia will do its utmost to ensure that :ensuring a common and principled European Union position in relations with Russia This position strongly advocates the security of the international order and the security of the Member States, including us, and provides support to the Ukrainian people to continue their dialogue between the European Union and Russia on the normalisation of the situation. Latvia and Russia are neighbours who cooperate in many areas, but the Latvian and Russian relations in the year 2015 will largely determine the developments in eastern Ukraine, as well as joint EU-Russia relations in 2015, Latvian foreign policy continues in 2015boosting Latvia's competitiveness both in the Baltic Sea region and within Europe, and in 2014, the Latvia successfully continued the process of joining the OECD, the OECD in 2014 highlighted in particular the progress made by Latvia in anti-corruption, taxationin the areas of administration and public administration development in the Member State of the organisation, Latvia will be able to use the expertise and good practices of the organisation to facilitate their competitiveness after the accession of the OECD to Latvia with the world's most advanced economic powers, together with the world's most developed economic powers. The economic policy initiatives for Latvia will strengthen the sustainability of Latvia's economy, and the promotion of external economic activity in Latvia, the Latvian diplomatic service opened in 2014 with the opening of two new Latvian diplomatic missions - India and the United Arab Emirates. The necessary preparations will be made in 2015 to open Latvia's representation in the OECD in 2016, as well as its embassy in the Republic of Korea, Russia's economic recession, as well as its response to the European Union's credible economic sanctions in a number of Latvian companies, in particular food. The industry, which is leading the acquisition of new export market outlets in 2015, the Foreign Service will actively continue to support UK operators in their deployment in the export markets of Central Asia, South Asia, the Middle East and the Gulf States, and will continue to support the foreign service in 2015. The diaspora's foreign language, promoting foreign scores with debut and cementing English and cultural English outside our national borders, it is fundamental to ensure the participation of the diaspora in Latvian politics, the economy and social processes Beyond the Foreign Ministry's estimates, outside Latviaa population of about 370 000 compatriots who feel they belong to Latvia abroad by 1000 Latvian organisations, about 100 English education institutions and the Society of Foreign Affairs in 2014 actively cooperated with diaspora organisations in the world in the run-up to the International Year of Intercultural Dialogue; andMr Elliott will also be organised by the Second World Free Forum for Education and Culture in Sadarbourne with the Second World Free Latvian Forum, with new ideas for the Latvian future Glassthe Latvian Presidency of the European Union, in the Council of the European Union, coincides with the challenges of a full-scale European history in the history of Karš Europe, immigration, terrorism and the economic crisis in southern Europe, a fall in trust in Europe's idea in a number of Member States of the European Union, as well as slow economic growth. Over the past year, the whole of Europe has been challenging the common unity of the European Common Position in critical matters - in short, the European motto' United in Diversity' - together with Latvian professionals, diplomats and officials -the most important leader in the first half of this year is very well prepared for the Presidency and able to respond adequately to the already existing and emerging challenges that will result in the end of the Presidency's foreign policy this year, with the end of the last month of the Presidency. And the whole of the Foreign Service we will, in 2015, consistently implement the Latvian foreign policy objectives, which I have just spoken about in the past year, that Latvia's strategic choice to become a member of the European Union and NATO was the only right in ourLatvia is a member of the Euro-Atlantic community of values for the future and ensuring the security of the future - that is our foundation for Our Future - a strong and united European Union motto for Europe - United in Diversity is also a story of ourselves ,our own people, our own people, our ability to be united and united on our foreign policy, we will be able to achieve Latvia's foreign policy objectives for 2015, so that we all succeed! Thank you for your attention. (applause from members of the coalition)".
2015_01_22_281-seq2 mentions Q822919.
2015_01_22_281-seq2 mentions Q211.
2015_01_22_281-seq2 mentions Q3089345.
2015_01_22_281-seq2 mentions Q2660080.
2015_01_22_281-seq2 mentions Q193089.
2015_01_22_281-seq2 mentions Q458.
2015_01_22_281-seq2 mentions Q39731.
2015_01_22_281-seq2 mentions Q159.
2015_01_22_281-seq2 mentions Q8896.
2015_01_22_281-seq2 mentions Q4459436.
2015_01_22_281-seq2 mentions Q2167704.
2015_01_22_281-seq2 mentions Q41550.
2015_01_22_281-seq2 mentions Q15628977.
2015_01_22_281-seq2 mentions Q90.
2015_01_22_281-seq2 mentions Q142.
2015_01_22_281-seq2 mentions Q32.
2015_01_22_281-seq2 mentions Q8880.
2015_01_22_281-seq2 mentions Q7184.
2015_01_22_281-seq2 mentions Q796.
2015_01_22_281-seq2 mentions Q889.
2015_01_22_281-seq2 mentions Q212.
2015_01_22_281-seq2 mentions Q36.
2015_01_22_281-seq2 mentions Q38.
2015_01_22_281-seq2 mentions Q184.
2015_01_22_281-seq2 mentions Q858.
2015_01_22_281-seq2 mentions Q230.
2015_01_22_281-seq2 mentions Q9347.
2015_01_22_281-seq2 mentions Q30.
2015_01_22_281-seq2 mentions Q12360039.
2015_01_22_281-seq2 mentions Q17.
2015_01_22_281-seq2 mentions Q2280.
2015_01_22_281-seq2 mentions Q43.
2015_01_22_281-seq2 mentions Q217.
2015_01_22_281-seq2 mentions Q18628521.
2015_01_22_281-seq2 mentions Q25.
2015_01_22_281-seq2 mentions Q208019.
2015_01_22_281-seq2 mentions Q878.
2015_01_22_281-seq2 mentions Q18097.
2015_01_22_281-seq2 mentions Q668.
2015_01_22_281-seq2 mentions Q227.
2015_01_22_281-seq2 mentions Q399.
2015_01_22_281-seq2 mentions Q1045.