Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2015_02_19_286-seq43 spokenText "(No zāles dep. K.Šadurskis: “Nekavē laiku! Atkal nevarēsi pabeigt!”) Cienījamie kolēģi, mazliet jums tomēr būs mūs ar Zariņu šodien jāpacieš, jo nevar tā vienkārši... Mēs mēģinām pamodināt varbūt to kauna izjūtu, kurai vienam otram būtu tiešām šodien jāpiemīt. Bet būtība lielā mērā ir sekojoša, ka šo pašu kritēriju, ko jūs šodien slēdzat ārā, jūs paši lielā mērā... vairākums esat iestrādājuši. Un es pilnīgi... es nevaru teikt, ka nepiekrītu Gaida Bērziņa kunga teiktajam, bet stāsts jau ir par ko citu. Jūs šodien deklarējat, ka nolikto atslēgu princips kā tāds tiks iestrādāts Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un ka tas varētu efektīvi darboties, bet jūs melojat - tiešām melojat! Un melojat par ko? Arī iepriekšējos gados - un stenogrammās arī tas ir, es varētu jums arī parādīt - jūs esat norādījis, ka jūs lielā mērā nostājāties sākotnēji pret nolikto atslēgu principu. Un, citējot jūs, es varu pateikt, ko jūs teicāt, - to, ka nolikto atslēgu princips arī bez iestrādes normatīvajos aktos jau strādā, jo, kā jūs minējāt toreiz, atsevišķas kredītiestādes piedāvā šādu izvēles pakalpojumu: cilvēkiem, saņemot kredītu, paredz arī to, ka tiks atņemts viņu vienīgais mājoklis. Un tāds ir arī jūsu debates saturs, sākot no 2013.gada beigām. Bet mainījies jau nekas nav! Šis jautājums tika absolūti izdebatēts, un arī toreiz gan komisijās, gan arī Saeimas sēdē tika nonākts pie secinājuma, ka nevar noteikt šo nolikto atslēgu principu kā izvēles kritēriju. Nu, nevar! Tas nestrādās! Tā ir absolūta fikcija, saskaņā ar kuru regulējums nedarbosies. Jo, ja bankai būs iespējas pārdot, tā teikt, to savu pakalpojumu ar vienu procentu likmi, bet ar nolikto atslēgu principu - ar pavisam citādāku procentu likmi, ar palielinātu pirmo iemaksu... Jūs piedodiet, bet... Paskatieties statistikas rādītājus: cilvēki dzīvo šodienai, tiešām - tikai šodienai! Un pie minētajiem izvēles kritērijiem mēs ar jums varam atgriezties pēc gada, un jūs redzēsiet tiešām statistikas rādītājus. Šāda veida kritērijs nestrādās!".
- 2015_02_19_286-seq42 spokenText "Paldies. Nākamais debatēs deputāts Andrejs Elksniņš.".
- 2015_02_19_286-seq41 spokenText "(No zāles dep. K.Šadurskis: “Bet tas taču ir tas pats!”) Jā, es savukārt, kolēģi, gribētu parunāt par šī priekšlikuma būtību... par to, vai dot tomēr jums otro iespēju izdarīt pareizo izvēli. Varbūt jūs neesat sapratuši, par ko ir lietas būtība, tāpēc es izstāstīšu. Tātad, runājot par noliktajām atslēgām... Kāpēc ir tik svarīgi tomēr ieviest likumdošanā šo principu un kāpēc tas vispār tur parādījās? ...Tā nav! Kāpēc tas vispār parādījās? Tātad, ņemot vērā tā saucamo trekno gadu pieredzi, kad bankām bija iespējams uzpūst šo nekustamā īpašuma burbuli, pateicoties tam, ka tās varēja īstenot bezatbildīgu kreditēšanu, tirgū piedāvājot lielus naudas resursus un aicinot cilvēkus pēc iespējas vairāk aizņemties... uzņemties nesamērīgi lielas kredītsaistības, un pēc tam padarīt cilvēkus pilnībā atbildīgus par tām, neskatoties uz to... labi apzinoties, ka īpašumu cenas ir neatbilstošas to patiesajai vērtībai, radās šis nolikto atslēgu princips, kas paredz to, ka gadījumā, ja banka ar kaut ko tādu nodarbosies, tad galu galā bankai pašai vajadzēs... nāksies par to atbildēt. (No zāles dep. E.Smiltēna starpsaucieni.) Un šis ir ļoti svarīgs princips, kurš varētu strādāt uz nākotni, lai mēs pasargātu nākošās paaudzes no šāda burbuļa veidošanās un no šīs parādu verdzības, ko bankām tādā gadījumā, ja šāds nolikto atslēgu princips tiktu saglabāts, vairs nebūtu iespējams īstenot. Šeit ir vairāki pozitīvi efekti, kā nostrādātu šis nolikto atslēgu princips. Tas ne tikai aizsargātu patērētāju tiesības, bet tas dotu... tas radītu arī tādu situāciju, ka nekustamā īpašuma cenas sāktu kristies, tās tuvotos to patiesajai vērtībai, jo bankas vienkārši nesāktu kreditēt darījumus, ja redzētu, ka to summas ir lielākas nekā īpašuma patiesā vērtība. Tā ir viena lieta. Otra lieta, kas ir ne mazāk svarīga. Es pat teiktu, tā ir ļoti svarīga šinī situācijā priekš mūsu tautsaimniecības. Tad naudas resursi tiktu novirzīti uz citām nozarēm, tiktu izmantoti citām kreditēšanas iespējām. Bankas būtu spiestas savu kreditēšanas politiku veidot sinerģisku ar tautsaimniecības vajadzībām. Tas nozīmē, ka mūsu tautsaimniecībai būtu iespēja attīstīties straujāk un produktīvāk, kas savukārt nozīmē, ka strādājošie cilvēki šajās nozarēs, kuras tiktu intensīvāk kreditētas... ka ienākumi šiem cilvēkiem celtos un tātad celtos arī viņu maksātspēja. Tātad tas nozīmē, ka arī nekustamie īpašumi šiem cilvēkiem kļūtu pieejamāki. Un tas ir tas pareizais ceļš, kādu mums vajadzēja iet, ja mēs tik tiešām vēlamies palīdzēt mūsu ģimenēm iegūt mājokli! Tāpēc es aicinu tomēr atbalstīt šo manu priekšlikumu. Paldies.".
- 2015_02_19_286-seq40 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.".
- 2014_10_02-seq102 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.".
- 2014_05_22-seq446 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.".
- 2014_03_20-seq73 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.".
- 2014_02_20-seq195 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.".
- 2015_02_19_286-seq39 spokenText "Paldies. 3. ir identisks deputāta Ivara Zariņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.".
- 2015_02_19_286-seq38 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Tātad vēlēšanās piebilst nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 35, atturas - 13. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2015_02_19_286-seq37 spokenText "(No zāles dep. A.Loskutovs: “Anekdoti!”) Labdien, kolēģi! Kā es sapratu no Bērziņa kunga runas, tad principā jūs piekrītat Elksniņa kunga teiktajam, izņemot par to bruņoto zirgu. Viss pārējais bija pareizi. Otra lieta. Jūs minējāt par šo izvēles principu, kuru... ka jūs kā jurists zināt, ka to var iekļaut arī citos likumos. Ziniet, mēs komisijā skatījām šo citu likumu - Patērētāju tiesību aizsardzības likumu. Un es jums varu pateikt, ka šis likums... šī izvēles iespēja šinī redakcijā ir izveidota tā, ka patērētājiem nebūs šīs iespējas. (No frakcijas VIENOTĪBA: “Nu, nu!”) Šādas iespējas netiek ar šo likumu garantētas, jo likums ir uzrakstīts tā, ka bankas šo izvēles iespēju varēs uztaisīt tā, ka viennozīmīgi visiem, kas nāks pie bankām, vajadzēs izvēlēties to, kas ir izdevīgs bankām. Jo šī... Un par to mums būs atsevišķa diskusija, kad būs šis likumprojekts. To es jums pamatoti izskaidrošu, kas ir noticis ar šo likumprojektu, kas parāda, uz ko patiesībā ir vērsti visi šie likuma grozījumi. Un tāpēc, kolēģi, lai novērstu šo liktenīgo kļūdu šinī balsojumā, es tomēr aicinu atbalstīt mana kolēģa Andreja Elksniņa priekšlikumu. Paldies.".
- 2015_02_19_286-seq36 spokenText "Paldies. Debatēs pieteicies deputāts Ivars Zariņš.".
- 2014_12_11_276-seq32 spokenText "Paldies. Debatēs pieteicies deputāts Ivars Zariņš.".
- 2015_02_19_286-seq35 spokenText "Godātie kolēģi! Paldies Elksniņa kungam par tādu izsmeļošu, es teiktu, studiju darbu, kura ietvaros viņš ir mēģinājis apkopot visus faktus saistībā ar šīs normas rašanos un likumdošanas tālāko procesu. Tikai norādīšu uz dažām kļūdām. Pirmā būtiskākā kļūda. Nacionālajai apvienībai nekad nav bijis bruņotā zirga, ar kuru mēs būtu jājuši šo problēmu risināt. (Zālē smiekli.) Tā ir pirmā kļūda, kas ir ļoti būtiska. Un otrā būtiskākā kļūda bija norāde vai atsauce uz Civilprocesa likuma regulējuma spēkā stāšanās atlikšanu. Jūs, Elksniņa kungs, ļoti labi zināt to, ka Civilprocesa likums... projekts tajā laikā paredzēja virkni citu procesuālu normu. Un īstenībā, ja jūs paskatītos civilprocesa regulējumu, par ko mēs tajā laikā runājām... tur, man šķiet, nebija nevienas normas, kas runātu par nolikto atslēgu principu. Tā ir otrā kļūda. Kas attiecas uz pašu šo principu un manu kā deputāta viedokli... Es nekad neesmu norobežojies no šī viedokļa un arī šobrīd uzskatu, ka šis princips ir iespējams, taču juristi zina, ka šādu principu var iestrādāt arī citā likumā vai citā regulējumā un noteikt citu piemērošanas kārtību. Un šobrīd vismaz es esmu izvēlējies to, ka šis princips būtu iekļaujams Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Es atbalstīšu šī principa iekļaušanu šajā likumā. Protams, likumdošanas procesa rezultāts nākotnē būtu izvērtējams un mēs pēc kāda laika varam pie tā atgriezties un diskutēt, cik efektīvi šī norma Patērētāju tiesību aizsardzības likumā darbojas, un to droši vien mēs darīsim. Tāpēc es vēlētos arī Elksniņa kungam norādīt... Droši vien Elksniņa kungs kā jurists zina, ka attiecīgie risinājumi, vienalga, kādi tie būtu, varētu būt iekļauti nevis kādā konkrētā likumā, bet varbūt arī kādā citā likumā ar attiecīgu citu piemērošanas kārtību. Paldies.".
- 2015_02_19_286-seq34 spokenText "Nu, visi patiesībā saprot, par ko ir runa. (Starpsaucieni. No zāles dep. A.Bērziņš: “Lūdzu, pavairojiet!”)".
- 2015_02_19_286-seq33 spokenText "Elksniņa kungs! Jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies. Debatēs pieteicies deputāts Gaidis Bērziņš.".
- 2015_02_19_286-seq32 spokenText "Paldies. Tad, lūk, toreiz - 2014.gada septembrī - Zaķa kunga priekšlikums atbalstīts netika. Bet kas notiek tālāk? Nolikto atslēgu princips ir iestrādāts, VIENOTĪBA grib to izslēgt, bet tas izslēgts netiek. Nacionālā apvienība bruņotā zirgā skrien, un ir Gaida Bērziņa priekšlikums, kas ir absolūti identisks Cvetkovas kundzes priekšlikumam, tikai ar vārdiem: “Līdz ar pamatsaistības dzēšanu izbeidzas arī visas papildu blakussaistības. Šāda kārtība ir attiecināma tikai uz tiem gadījumiem, kad parādnieka maksātnespējas procesā tiek pārdots parādnieka vienīgais mājoklis.” Gaidis Bērziņš, uzstājoties debatēs 2014.gadā pirms vēlēšanām, sacīja (citēju): “Mans priekšlikums paredz šo tā saukto nolikto atslēgu principu attiecināt tikai uz tām situācijām, uz tiem gadījumiem, kad parādnieka maksātnespējas procesā tiek pārdots parādnieka mājoklis.” Minētajam priekšlikumam pievienojās VIENOTĪBAS partijas biedre, Latvijas Universitātes profesore Čepānes kundze, kura norādīja: “Man liekas, ka šis priekšlikums ir adekvāts. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.” “Par” priekšlikumu nobalso Nacionālā apvienība, VIENOTĪBA un Māris Kučinskis no ZZS. (Zālē smiekli. Starpsauciens: “Kas notika?”) Kas notiek tālāk? 2014.gada 26.novembrī vēlēšanas jau ir pagaisušas, pašreizējais Saeimas sastāvs apstiprināts. Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”. Ar anotāciju. Parakstīja Gaidis Bērziņš, Laizāne, Vilks, Dzintars un Dombrava. Anotācija: “Likumprojekts nepieciešams, jo, ņemot vērā 15.oktobrī izsludināto likumprojektu “Grozījumi Maksātnespējas likumā”, Civilprocesa likumā nepieciešams iekļaut procesuālas normas.” Tātad, lai strādātu regulējums, Nacionālā apvienība pat veselu likumprojektu iesniedz! Un piezīme: likumprojekts tiek iesniegts, bet... 26.novembrī tas tiek iesniegts, bet 4.decembrī Nacionālā apvienība atsauc parakstu zem likumprojekta. Likumprojekts par grozījumu iestrādi tālāk neiet. Kas tālāk notiek? 4.decembrī grozījumiem Maksātnespējas likumā pārceļ spēkā stāšanās termiņu no 2015.gada 1.janvāra uz 1.martu. Gaidiņš Bērziņš (Zālē smiekli, jo tajā brīdī debatēs piesakās dep. G.Bērziņš.) piesakās runāt un pasaka: “Šobrīd mēs nevaram paspēt ieviest šo civilprocesuālo regulējumu!” 2014.gada 11.decembris, Gaidis Bērziņš: “Nav iespējama attiecīgo likumprojekta normu stāšanās no 1.janvāra, būtu jālemj par spēkā stāšanos no 1.janvāra.” (Starpsaucieni. Zālē troksnis. No frakcijas VIENOTĪBA: “Laiks! Laiks!”)".
- 2015_02_19_286-seq31 spokenText "Tātad deputāti iebilst. Ir jābalso! Cik garu jums vajag papildlaiku? Trīs minūtes. Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par papildlaika - trīs minūšu - piešķiršanu debatēm deputātam Elksniņam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 6, atturas - 5. Tātad papildlaiks - trīs minūtes - deputātam Elksniņam ir piešķirts.".
- 2015_02_19_286-seq30 spokenText "Trīs minūtes.".
- 2015_02_19_286-seq28 spokenText "Nu, mēs vienmēr piekrītam... Nu, es jau varu iet arī otro reizi runāt. (Starpsaucieni no zāles: “Lai runā!; “Lai runā!”)".
- 2015_02_19_286-seq27 spokenText "Vai deputāti piekrīt? Deputāti iebilst. (Starpsaucieni.)".
- 2015_02_19_286-seq26 spokenText "Ja jūs atļausiet, vēl trīs minūtes! (No zāles dep. I.Viņķele: “Nē!”)".
- 2015_02_19_286-seq25 spokenText "Elksniņa kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies!".
- 2014_10_30-seq561 spokenText "Elksniņa kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies!".
- 2013_06_20-seq314 spokenText "Elksniņa kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies!".
- 2013_05_16-seq77 spokenText "Elksniņa kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies!".
- 2012_11_22-seq237 spokenText "Elksniņa kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies!".
- 2012_11_22-seq13 spokenText "Elksniņa kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies!".
- 2015_02_19_286-seq24 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Apskatot minētā likumprojekta hronoloģiju un arī iepriekšējo Saeimas sabalsoto, es varbūt savu runu nestrukturēšu pēc tā, ko es domāju par to, cik nolikto atslēgu princips ir labs vai slikts, cik tam ir pozitīvo ieguvumu vai arī negatīvo. Es saprotu... Atgriezīšos tiešām pie hronoloģijas un pie konkrētiem citātiem, kuri izriet no iepriekšējās Saeimas sēdēs bijušajām uzstāšanās reizēm. Tagad atgādināšu jums, ka sākotnēji debates par nolikto atslēgu principu tika uzsāktas 2012.gada 27.februārī, nododot izskatīšanai grozījumus Maksātnespējas likumā, un tās tika uzsāktas ar tādu vadmotīvu, ka tādējādi tiktu dota iespēja vismaz 100 tūkstošiem cilvēku atgriezties aktīvajā ekonomiskajā apritē - arī tiem, kuri bija spiesti pamest valsti smagās kredītu nastas dēļ. Un 2012.gadā tika deklarētas idejas, ka kredītiestādēm būtu jāuzņemas solidāra atbildība par kredītu buma radītajām sekām. Šīs idejas deklarēja tie VIENOTĪBAS biedri, kuri no VIENOTĪBAS saraksta startēja vēlēšanās. Nu, pagājušajā parlamentā tas bija Valaiņa kungs. Kas notika tālāk? 2012.gada 8.novembris, pirmais lasījums. Nacionālā apvienība... Nu, debatēs uzstājās Krēsliņa kungs, debatēs uzstājās arī Seržanta kungs, un likumprojekts tika atbalstīts ar vārdiem: “Atbalstīsim, domājot par tiem cilvēkiem, kas tiešām ir uz nabadzības robežas un vienkārši nespēj šos parādus reāli atdot.” 2013.gada 28.novembris, otrais lasījums. Tiešām 2013.gada novembrī parādījās “Saskaņas Centra” toreizējās deputātes Irinas Cvetkovas priekšlikums - papildināt 147.pantu ar sesto daļu. Faktiski ar šo priekšlikumu aizsākās nolikto atslēgu princips, aizsākās konkrētās idejas iestrāde. Minētajam priekšlikumam toreiz oponēja Nacionālās apvienības pārstāvis Gaidis Bērziņš, kurš 2013.gada 28.novembrī norādīja: “Šis priekšlikums ir nedaudz par plašu. Šāds regulējums būtu attiecināms tiešām tikai uz vienīgo mājokli. Es kopumā šādu regulējumu neizslēdzu, un acīmredzot, ja šis priekšlikums tiks atbalstīts, es gatavošu priekšlikumus, lai šo regulējumu attiecinātu uz vienīgo mājokli.” Respektīvi, ideja tiek atbalstīta. Nacionālā apvienība pasaka, ka ideja ir mazliet par plašu un ka viņi paši aktīvi iestāsies par minētās idejas striktu noregulēšanu. Toreiz uzstājās arī Olšteina kungs, kurš norādīja, ka visā pārējā Eiropā šobrīd tiek diskutēts par šo jautājumu, redzot, ka tās ir milzu problēmas, un citēja The Economist. Es citēju: “Ja Eiropas Savienība netiks galā ar privātpersonu saistībām, to var piemeklēt kārtējās krīzes vilnis”. Balsojums toreiz - “Saskaņas Centrs”, Nacionālā apvienība un Zaļo un Zemnieku savienība ar 56 balsīm šo Cvetkovas kundzes priekšlikumu atbalstīja. 2014.gada 25.septembris, burtiski divas nedēļas pirms Saeimas vēlēšanām. Dzintara Zaķa priekšlikums - izslēgt otrajā lasījumā pieņemto priekšlikumu, faktiski svītrojot nolikto atslēgu principu. Debates bija pietiekami vētrainas. Pašreizējais tieslietu ministrs Rasnača kungs no Nacionālās apvienības, raksturojot šo priekšlikumu, norādīja: “Viena no mērauklām, protams, ir banku pārstāvju ziedojumi partijām. Nu, tad es varu pateikt, ka pirms dažām dienām viens no VIENOTĪBAS deputāta palīgiem sociālajos tīklos lielījās, ka viņi ir komercbanku finansēta partija. Lūdzu, ja jūs tiešām izbrīnīs šis balsojums, kurš tūlīt būs par šo priekšlikumu, tad tas būs tāds, ka droši vien VIENOTĪBA vienīgā būs “par” šo priekšlikumu.” Solvita Āboltiņa toreiz kā sēdes vadītāja uz replikām un Saeimas deputātu aizrādījumiem, ka tas ir VIENOTĪBAS priekšlikums, norādīja: “Lūdzu, nemaldiniet! Nemaldiniet klausītājus un skatītājus! Precīzi priekš stenogrammas: šis priekšlikums ir deputāta Zaķa un deputāta Demitera priekšlikums! Tātad, ja jūs runājat par kādu VIENOTĪBAS priekšlikumu, tad šeit nav šādu VIENOTĪBAS priekšlikumu!” Kaut gan toreiz patiesi Solvita Āboltiņas kundze un deviņas desmitās daļas no pašas VIENOTĪBAS nobalsoja “par” šo Zaķa kunga priekšlikumu. Viņš, starp citu, toreiz nebalsoja par šo priekšlikumu. (No zāles dep. I.Viņķeles starpsaucieni: “Laiks!”) Priekšlikums toreiz netika atbalstīts. “Pret” nobalsoja “Saskaņas Centrs”, Zaļo un Zemnieku savienība un Nacionālā apvienība...".
- 2015_02_19_286-seq23 spokenText "Deputāti neiebilst... Uzsākam debates. Debatēs pieteicies deputāts Andrejs Elksniņš.".
- 2015_02_19_286-seq22 spokenText "Paldies. 2. - deputāta Andreja Elksniņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.".
- 2015_02_19_286-seq20 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Maksātnespējas likumā”. Juridiskā komisija pirms otrā lasījuma ir saņēmusi 13 priekšlikumus. 1. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, kas precizē tās saistības, kuras fiziskās personas maksātnespējas procesā nenoilgst pat gadījumā, ja attiecīgais kreditors neiesniedz kreditora prasījumu Maksātnespējas likuma 73.panta noteiktajā kārtībā. Komisija ir atbalstījusi minēto priekšlikumu.".
- 2015_02_19_286-seq19 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts otrajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Maksātnespējas likumā”, otrais, galīgais, lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.".
- 2015_02_19_286-seq18 spokenText "Jā. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu galīgajā lasījumā.".
- 2015_02_19_286-seq16 spokenText "Nav atbalstīts un nav arī balsojams.".
- 2015_02_19_286-seq15 spokenText "Tātad 2.priekšlikums - deputātu Mārtiņa Šica un Jāņa Ruka priekšlikums - komisijā nav atbalstīts.".
- 2015_02_19_286-seq14 spokenText "Paldies Šadurska kungam, ka viņš manu teikto precizēja! Man kā ziņotājam gan ir tiesības selektīvi izvēlēties, ko no komisijas darba es ziņoju, ko ne, bet šis bija precizējums vietā, godīgi sakot. Un paldies! Ir arī 2.priekšlikums, kurš nāk no deputātiem Šica un Ruka, un tas ir par to, lai iepriekš balsotā norma stātos spēkā 2018.gada 1.janvārī. Taču, ņemot vērā, ka komisijā, kā jau Šadurska kungs korekti norādīja, šī norma netika atbalstīta, tad faktiski, jā, jūsu balsojums... Vai nav balsojams?".
- 2015_02_19_286-seq13 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Bondara kungs, vai komisijas vārdā, paužot komisijas kopējo viedokli, vēlaties ko piebilst? Labi, tad lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputātu Mārtiņa Šica un Jāņa Ruka iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 27, atturas - 25. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2015_02_19_286-seq12 spokenText "Labrīt! Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Daļēji Šica kunga argumentiem var piekrist, bet lielā mērā - ne. Šica kungs sacīja, ka šis priekšlikums atbalstīs nacionālos ražotājus. Jā, varbūt pirmajā brīdī! Droši vien, ja no 2018.gada 1.janvāra, kā iesniedzēji aicina, tiktu samazināts PVN, viņuprāt, veselīgai pārtikai acīmredzot mazumtirdzniecības ķēdēs uz īsu brīdi atbilstošo pārtikas produktu cena samazinātos. Taču, kā mēs zinām... Es ceru, ka tikai retais no šajā zālē sēdošajiem tic, ka mazumtirdzniecības cena, par ko beigu beigās samaksā patērētājs, ir ļoti tieši saistīta ar produkta pašizmaksu, kuru veido ražošanas izmaksas, visi pievienotie nodokļi, transporta izmaksas un administratīvās izmaksas. Produkta galacenu tomēr, pamatojoties uz klasisko Maršala-Samuelsona modeli, nosaka pieprasījuma un piedāvājuma samērs. Līdz ar to cerības, ka mazumtirdzniecības galacena samazināsies, ir ļoti niecīgas. Un es teiktu, ka šis pamatā būs atbalsts nevis nacionālajiem ražotājiem, bet tirgotājiem. Vai tas ir tik svarīgi šajā brīdī - man grūti spriest. Otrs jautājums ir par to, kas ir veselīga pārtika, jo, kā jūs redzat no šiem priekšlikumiem... nu, no 1.priekšlikuma, tā praktiski nav definēta. Veselīga pārtika ir varbūt svaigi augļi, dārzeņi, zaļumi, termiski mazapstrādāta produkcija un tā joprojām, bet badā mirstošam cilvēkam arī hamburgers ir veselīga pārtika, jo pretējā gadījumā viņa veselības stāvoklis strauji pasliktinātos. Līdz ar to, kolēģi, priekšlikums, pirmkārt, nav izstrādāts; otrkārt, manuprāt, tam trūkst argumentācijas. Un vēl, nobeidzot savu uzstāšanos... Kā Bondara kungs tikko privāti man atzinās, viņam radušās zināmas grūtības ar atmiņu, jo viņš atcerējās pirmo pusi no komisijas sēdē runātā, bet otro - aizmirsa... Mums patiesi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā ir ļoti radoša, veselīga, atbrīvota gaisotne, kas mudina kolēģus un stimulē viņu pilna intelektuālā potenciāla ieguldījumu darbā. Bet, kad mēs diskutējām par balsošanas procedūrām, Parādnieka kungs piebilda, ka tad, ja balsošana būtu pēc tiem principiem, kādi tie ir Eiropas Parlamentā, viņš būtu balsojis “pret”, nevis atturējies. (Dep. I.Parādnieks smejas.) Tā ka komisijas balsojums jebkurā gadījumā par šiem priekšlikumiem bija negatīvs. Paldies, godātie kolēģi!".
- 2015_02_19_286-seq10 spokenText "Jebkurā gadījumā kopumā šis likumprojekts... šis likuma pants un šīs likuma izmaiņas veicinās tautsaimniecības kopējo attīstību, sabiedrības veselības uzlabošanos, panākot ekonomiskus ieguvumus ilgtspējā. Paldies. Un lūdzu balsot un atbalstīt šo pašu daudzu partiju atbalstīto priekšlikumu.".
- 2015_02_19_286-seq9 spokenText "Šica kungs! Lūdzu, vienu mirklīti...! Kolēģi, lūdzu klusumu zālē! Mēs runājam par svaigu pārtiku - burkāniem, dillēm, kartupeļiem -, kas visiem ir ļoti svarīga. Lūdzu, koncentrēsimies uz runātāja teikto!".
- 2015_02_19_286-seq8 spokenText "...un līdz ar to varēs...".
- 2015_02_19_286-seq7 spokenText "Vienu mirklīti, Šica kungs!".
- 2015_02_19_286-seq6 spokenText "Godātie kolēģi! Es esmu piedāvājis labojumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, paredzot samazinātu nodokļa likmi veselīgai pārtikai, tajā skaitā bioloģiskās lauksaimniecības produkcijai. Šim likumam un šai normai būtu jāstājas spēkā ar 2018.gada 1.janvāri. Šis priekšlikums atbilst Straujumas kundzes valdības rīcības plānam... Valdības deklarācijas uzdevumam, kurš paredz samazināt PVN likmi noteiktām pārtikas preču grupām, tādējādi veicinot veselīga un pilnvērtīga uztura pieejamību. Šis priekšlikums sakrīt ar daudzu politisko partiju priekšvēlēšanu programmām, jo tas veicinātu ne tikai sabiedrības veselības uzlabošanos, un par šiem jautājumiem tiek gatavoti labojumi pastāvošajos likumdošanas aktos. Veselības ministrijā tiek gatavots Sabiedrības veselības likums, kurā būs šie traktējumi, kas ir veselīga pārtika un viss pārējais; tas tiks precīzi definēts. Jebkurā gadījumā tas ir atbalsts nacionālajiem ražotājiem. Veselīga pārtika ir pārtika, kas atrodas tuvu izcelsmes vietai, - svaiga dille, svaigs burkāns, izrauti... tikko izrakti kartupeļi un svaiga gaļa, kas nogādāta tuvumā, vienmēr ir veselīgāka...".
- 2015_02_19_286-seq5 spokenText "Uzsākam debates. Debatēs pieteicies deputāts Mārtiņš Šics.".
- 2015_02_19_286-seq4 spokenText "Komisijā nav atbalstīts, jā, jo 4 deputāti balsoja “pret” un 3... Tātad 4 deputāti balsoja “par”, 3 deputāti bija “pret”, un 2 deputāti atturējās.".
- 2015_02_19_286-seq3 spokenText "Jūs ziņojat komisijas vārdā, Bondara kungs! Tātad 1.priekšlikums, ko iesnieguši deputāti Mārtiņš Šics un Jānis Ruks, komisijā nav atbalstīts.".
- 2015_02_19_286-seq2 spokenText "Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija savā 16.februāra sēdē otrajā lasījumā skatīja likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”. Atgādinu, ka likumprojekta mērķis ir pilnveidot minētā likuma regulējumu par fiskālā pārstāvja darbību Latvijā un uzlabot transporta un loģistikas nozares konkurētspēju, mazinot Krievijas ekonomisko sankciju negatīvo ietekmi. Komisijā bija iesniegti divi priekšlikumi. Deputātu Mārtiņa Šica un Jāņa Ruka priekšlikums paredz noteikt samazinātu likmi veselīgai pārtikai, tātad arī bioloģiskās lauksaimniecības produkcijai. Ar 4 balsīm “par”, 3 balsīm “pret” un 2 balsīm atturoties priekšlikums netika atbalstīts, bet, kā jau komisijas priekšsēdētājs, ilggadējs Eiropas Parlamenta deputāts, minēja, tad, ja šāds balsojums būtu Eiropas Parlamentā, tas, protams, tiktu atbalstīts. (Frakcijas VIENOTĪBA deputātu starpsaucieni.) Savukārt Latvijas parlamentā tas netiek atbalstīts. Tā ka jums, deputāti, lemt par to, vai Šica kunga un Ruka kunga priekšlikums ir atbalstāms vai ne.".
- 2015_02_19_286-seq1 spokenText "Labrīt, kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam sākt Saeimas sēdi. Kolēģi, vēlreiz labrīt! Es ceru, ka laiks ir pagājis un visi ar visiem ir sasveicinājušies, un visi visus ir apsveikuši, un ka mēs sāksim Saeimas sēdi. Vispirms Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem”” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Apvienoto Arābu Emirātu valdības nolīgumu par gaisa satiksmi” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to likumprojekts komisijai nodots. Nākamais darba kārtības punkts ir Prezidija ziņojums par iesniegto patstāvīgo priekšlikumu - lēmuma projekts “Par 10 654 Latvijas pilsoņu iesniegtās kolektīvās iniciatīvas “Par kažokzvēru aizsardzību” noraidīšanu”. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija tātad ir iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu - lēmuma projektu “Par 10 654 Latvijas pilsoņu iesniegtās kolektīvās iniciatīvas “Par kažokzvēru aizsardzību” noraidīšanu”. Vai deputāti iebilst pret šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Deputāti neiebilst. Līdz ar to šis lēmuma projekts Saeimas sēdes darba kārtībā ir iekļauts. Nākamais darba kārtības punkts - “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Romānam Naudiņam no šā gada 17.marta līdz 19.martam”. Tātad Saeimas Prezidijs informē, ka Saeimas deputāts Romāns Naudiņš ir lūdzis piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu no 2015.gada 17.marta līdz 19.martam. Par to mums ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Romānam Naudiņam no 2015.gada 17.marta līdz 19.martam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Tātad neapmaksāts atvaļinājums ir piešķirts. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, otrais, galīgais, lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Bondars.".
- 2015_02_12_285-seq384 spokenText " Paldies Nacionālās apvienības frakcijas priekšsēdētājam Gaidim Bērziņam. Līdz ar to raidījums “Frakciju viedokļi” šodien ir izskanējis. Paldies, ka klausījāties, un visu labu! ".
- 2015_02_12_285-seq383 spokenText "Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodienas Saeimas sēdē atkārtoti tika virzīti Nacionālās apvienības iniciētie grozījumi Satversmē, kuri paredzēja atklātu Valsts prezidenta ievēlēšanu. Diemžēl Saeima neatbalstīja minētos grozījumus. Mūsuprāt, šie grozījumi bija ļoti svarīgi, lai sabiedrība zinātu, kā attiecīgi deputāti ir balsojuši par vienu vai otru Valsts prezidenta amata kandidātu. Iepriekš mēs zinājām mūsu kolēģu – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas – viedokli, taču mūs nedaudz... varbūt pārsteidza vairāk to frakciju viedokļi, kuras aktīvi iestājās par tautas vēlēta Valsts prezidenta institūta ieviešanu; piemēram, frakcija “No sirds Latvijai”, kura šajā balsojumā nebalsoja “par”. Mūsuprāt, šeit var rasties arī jautājums: kas šiem deputātiem šajā gadījumā būtu slēpjams no saviem vēlētājiem? Jo, mūsuprāt, tautas vēlēta Valsts prezidenta institūta viena no neatņemamām sastāvdaļām ir arī sabiedrībai pieejamā informācija. Nākamais jautājums, ko es gribētu minēt šodien un kas tika skatīts Saeimā. Ir vairāki likumprojekti, kas ir saistīti ar tā saucamā nolikto atslēgu principa ieviešanu. Ko nozīmē tā saucamais nolikto atslēgu princips? Par to tiešām ļoti daudz tiek runāts, un šeit varētu uzdot jautājumu: vai tas ir kāds brīnumlīdzeklis, kas vienā mirklī ļauj atbrīvoties no saistībām? Cienījamie radioklausītāji! Es vēlētos informēt, ka tas, ko politiķi sauc par nolikto atslēgu principu, nozīmē apmēram sekojošo. Proti, persona, kura ir parādnieks un kura vēlas kvalificēties šim procesam, sākotnēji samaksā attiecīgi valsts nodevu, samaksā maksātnespējas procesa depozītu, sagatavo pieteikumu tiesai. Tiesa šo pieteikumu vērtē kopā ar citu maksātnespējas procesa pazīmju esamību. Tiesa šo pieteikumu var noraidīt. Gadījumā, ja tomēr tiesa šo pieteikumu apmierina, tad tiesa ieceļ administratoru. Pēc tam tiek noteikts kreditoru pieteikšanās termiņš, kas, aptuveni rēķinot laika grafiku, varētu būt kādi seši mēneši. Tikai pēc tam tiek izziņotas parādnieka mantas izsoles, un pēc tam, kad parādnieka manta tikusi pārdota, līdz ar izsoles akta apstiprināšanu tiesa lemj par atlikušo saistību dzēšanu. Turklāt šajā gadījumā tiesai būtu jāvērtē, vai tiek pārdots parādnieka vienīgais mājoklis. Jo, ja izrādītos, ka parādniekam ir kādi citi īpašumi, tad attiecīgā saistību dzēšanas procedūra nenotiktu. Kā mēs redzam, šis process, kas tika sākotnēji iestrādāts Maksātnespējas likumā, var ilgt apmēram no pusgada līdz gadam. Taču tas nenozīmē, ka šis process visos gadījumos beigtos ar pozitīvu risinājumu. Turklāt noteikti ir jānorāda, ka šis regulējums neattiektos uz iepriekš noslēgtajiem darījumiem. Šajā pašā laikā, šobrīd, Saeimā tiek virzīti grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas, mūsuprāt, piedāvā ļoti pozitīvi vērtējamu alternatīvu. Proti, tas dos iespēju jebkuram potenciālam kredītņēmējam izvēlēties savu atbildības apmēru nākotnē, nepiemērojot maksātnespējas procesu, jo, kā es jau teicu, šis maksātnespējas process nav nedz lēts, nedz arī ātri pieejams. Līdz ar to, mūsuprāt, šajos gadījumos patērētājam pašam būs iespēja izvēlēties, sākotnēji varbūt savu atbildību ierobežojot ar nekustamā īpašuma vērtību. Bankām šādos gadījumos šāda vēlme būs jārespektē. Ja parādnieks nespēs pildīt savas saistības, tad iestāsies šis tā saucamais nolikto atslēgu princips, bet tas notiks, nepiemērojot Maksātnespējas likumā paredzēto visu šo procedūru, ko jau es minēju. Mēs no savas puses noteikti sekosim līdzi banku darbam, īstenotajai politikai pret patērētājiem arī turpmāk. Paldies.".
- 2015_02_12_285-seq382 spokenText "Paldies Jānim Vucānam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas. Un frakciju viedokļus šodien noslēdz Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Lūdzu!".
- 2015_02_12_285-seq381 spokenText "Labdien, godātie radioklausītāji un cienītās radioklausītājas! Saeimas Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas uzmanības lokā bez ekonomikas un sociālajiem jautājumiem ļoti liela uzmanība tiek pievērsta arī valsts ilgtspējīgas attīstības, tajā skaitā arī izglītības, kultūras un zinātnes jomu attīstības, jautājumiem. Tāpēc šodien ZZS frakcijas uzdevumā kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs vēlos jūs informēt par tām būtiskajām lietām, pie kurām šobrīd strādā manis vadītā komisija. Profesionālās izglītības sakārtošana, lai celtu šādas izglītības atbilstību darba tirgus prasībām un vienlaikus celtu šādas izglītības prestižu, ir viens no šiem jautājumiem. Mērķis ir panākt to, lai, uzticoties profesionālajai izglītībai kā labai izglītībai, Latvijā 2020.gadā apmēram puse no visiem vidusskolas vecuma jauniešiem mācītos tieši šajā sektorā. Šobrīd Profesionālās izglītības likums ir viens no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas darba kārtības aktuālākajiem punktiem, pie tā mēs esam strādājuši jau trīs sēdēs un ceram šo likumprojektu nodot izskatīšanai Saeimas sēdē otrajā lasījumā, sagatavot uz 17.februāri kā noslēguma datumu šī likumprojekta izskatīšanu. Tās būtiskākās lietas, kuras ir paredzēts mainīt saistībā ar profesionālo izglītību, ir nozaru ekspertu padomju ieviešana profesionālās izglītības sistēmā – nevis kā obligāta prasība, bet kā iespēja tautsaimniecības nozarēm sevi pārstāvēt šajā sistēmā, veidojot konsultatīvu dienestu, kurā būtu iesaistīti gan darba devēju, gan pašvaldību, gan profesionālo organizāciju pārstāvji un arī citi sociālie partneri. Šīs nozaru ekspertu padomes ir paredzēts veidot visās nozarēs, bet – es uzsveru vēlreiz! – kā izvēles iespēju, izņemot tādas jomas, kas ir saistītas ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, saistītas ar policiju, saistītas ar robežsardzi un ar avārijas un glābšanas dienestu, jo tur ir savi iekšējie likumi, sava dienesta gaita, un tur jau šīs te... gan atbilstība darba tirgus prasībām, gan arī šī atbilstības kontrole tiek realizēta citā veidā. Otra lieta, kas ir paredzēta profesionālajā izglītībā, ir konventu izveidošana pie profesionālās izglītības iestādēm. Konventi – tās būtu tādas padomdevējinstitūcijas profesionālās izglītības iestāžu vadītājiem, tas ir, direktoriem, kur arī būtu pārstāvēti gan darba devēji, gan profesionālās asociācijas, gan tās pašvaldības, kuru teritorijā šīs izglītības iestādes atrodas. Un iecere ir tieši tā pati – tuvināt tās mācību programmas, kuras tiek īstenotas, darba tirgus prasībām, padarīt šo izglītību pieprasītāku no darba tirgus puses un vienlaikus arī konkurētspējīgāku. Šajā sakarā mēs... bez šiem konventiem un nozaru ekspertu padomēm mēs ļoti daudz esam diskutējuši arī par profesionālās izglītības kompetences centriem. Vairāki šādi centri jau Latvijā ir izveidoti, bet konkrēti diskusija bija par profesionālās izglītības kompetences centriem kultūrizglītības jomā, jo tur šī sistēma īsti nav sakārtota. Kultūras joma atrodas Kultūras ministrijas pakļautībā, un tur mēs esam panākuši kompromisa risinājumu, ka Kultūras ministrija uzņemas atbildību par šo profesionālās izglītības kompetences centru realizēšanu... veidošanu savas padotības iestādēs un ka šie konventi, par kuriem es minēju iepriekš, būs nevis obligāti šīs jomas izglītības iestādēs, bet tikai tajās kultūrizglītības iestādēs, kurām būs profesionālās izglītības kompetences centra statuss. Un pa visu Latviju tie varētu būt kādi divi trīs šādi te... šādi lielāki veidojumi kultūrizglītības jomā. Frakcijas uzdevumā es vēlētos jums pastāstīt vēl arī par to, ka Saeimas deputāti jau strādā ne tikai šeit, Latvijā, iekšpolitiski, bet ka mums ir arī pietiekami daudz ārpolitisko sakaru. Tajā skaitā viena tāda atbildīga joma šobrīd ir darbs Baltijas Asamblejā. Baltijas Asambleja – tā ir triju Baltijas valstu starpparlamentu organizācija, kura ir izveidota jau 1991.gadā un kurā deputāti darbojas tieši tāpat kā nacionālajos parlamentos, darbojas komisijās. Šīm komisijām ir kopīgas darba sanāksmes, pietiekami regulāras, un to mērķis ir saskaņot visu triju Baltijas valstu rīcībpolitiku un arī likumdošanas iniciatīvas atbilstošajās jomās. Un šīs jomas ir gan enerģētika un enerģētikas drošība, gan militārā joma, gan arī, teiksim, vides aizsardzība, veselības aizsardzība, kā arī izglītība, kultūra un zinātne. Pietiekami daudz mēs esam pēdējā laikā tikušies ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem, lai par šīm jomām runātu. Aktuāls ir jautājums par ātrgaitas dzelzceļu visām trijām Baltijas valstīm, par tā saukto Rail Baltica projektu. Tikpat aktuāls ir jautājums par elektroenerģijas starpsavienojumiem. Ļoti aktuāli ir arī jautājumi par vienotu Baltijas izglītības telpu. Un tāpēc, piemēram, rīt, 13.februārī, Lietuvā, Šauļu pilsētā, notiks Baltijas Asamblejas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas darba seminārs, kurā piedalīsies gan parlamentu deputāti, gan izglītības jomas eksperti, gan arī atbilstošo nozaru ministriju pārstāvji no visām Baltijas valstīm un tiks diskutēts par kopīgām profesionālās un augstākās izglītības mācību programmām un izglītības sektora spēju adaptēties darba tirgus prasībām, kā arī tiks diskutēts par civilās aizsardzības jautājumu iekļaušanu Baltijas valstīs realizētajās studiju programmās un par saskaņotu šo jautājumu risināšanu visās Baltijas valstīs. Tas arī šodien viss. Paldies par uzmanību.".
- 2015_02_12_285-seq380 spokenText "Paldies Sudrabas kundzei no frakcijas “No sirds Latvijai”. Nākamajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Jānim Vucānam. Lūdzu!".
- 2015_02_12_285-seq379 spokenText "Pateicos. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdē bija vairāki nozīmīgi jautājumi, bet vēlos informēt klausītājus par frakcijas “No sirds Latvijai” balsojumu jautājumā par Valsts prezidenta atklātu ievēlēšanu, kā arī par tā saukto nolikto atslēgu principu. Pirmkārt, vēlos uzsvērt, ka frakcija “No sirds Latvijai” gan pirmsvēlēšanu laikā iestājās, gan arī šobrīd stingri iestājas par tautas vairākuma gribas īstenošanu. Mūsu frakcija ir stingri iestājusies par tautas vēlētu Valsts prezidentu. Tāpēc mēs neatbalstām nekādus citus grozījumus Satversmes pantos, kuri nosaka Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību. Papildus tam mums kā opozīcijas partijai ir iespēja v��rot, kā šajā Saeimas sasaukumā, tāpat kā iepriekšējā, daudzi būtiski lēmumi tiek pieņemti aiz slēgtām durvīm – Koalīcijas padomē. Un iespējams, ka patiesā Valsts prezidenta izvēle notiks tieši tur. Atklāts balsojums Saeimā nebūt nenozīmē, ka tiks uzklausīta tautas griba vai tiks ievērotas tās intereses. Ja koalīcijas partijas politiskā tirgus rezultātā būs vienojušās par konkrēta kandidāta ievēlēšanu, tad atklāts balsošanas process dod iespēju kontrolēt, lai deputāts balsotu pēc partijas norādījuma. Savukārt aizklāta balsošana deputātam ļauj balsot godīgi un pēc sirdsapziņas. Šādā procesā iespējams vairāk ieklausīties savu vēlētāju viedoklī un par to arī pastāvēt. Var piekrist, ka šeit kontrolēt deputātu balsojumu nav iespējams. Taču rezultāts būs patiesāks. Kāpēc pasaulē tautas balsojumus, kas notiek aizklātās balsošanās, atzīst par demokrātiskākiem? Tāpēc, ka neviens nevar ietekmēt vēlētāju viņa izvēlē un kontrolēt to. Priekšlikums balsot atklāti ietver arī citu mērķi – novērst uzmanību no idejas par visas tautas vēlētu Valsts prezidentu un radīt ilūziju, ka Saeima šādā procesā nobalso par tautas atbalstīto kandidātu. Otrs būtisks jautājums bija grozījumi, kas izstrādāti, lai fiziskās personas maksātnespējas procesa ietvaros netiktu piemērots nolikto atslēgu princips, kā arī precizētu saistību dzēšanas plāna termiņus. Šajā balsojumā frakcija “No sirds Latvijai” atturējās vairāku iemeslu dēļ. Mēs saprotam, ka šis jautājums nav viennozīmīgi vērtējams, bet, ņemot vērā plānoto straujo likumprojekta virzību Saeimā, nav iespējams vispusīgi un rūpīgi izvērtēt, kādas sekas var rasties, atceļot Saeimā salīdzinoši nesen pieņemtās normas. Protams, ka mūs satrauc tas, ka šobrīd bankas ir samazinājušas iespējas hipotekāro kredītu ņēmējiem iegūt nepieciešamos resursus. Tajā pašā laikā, mūsuprāt, valdība nav veikusi visus nepieciešamos soļus, lai konsekventi īstenotu iepriekšējās Saeimas, tātad likumdevēja, pieņemtos lēmumus, bet gan padevusies banku sektora prasībām. Mēs neredzam valdības piedāvātos alternatīvos atbalsta risinājumus. Frakcija “No sirds Latvijai” uzskata, ka tikai mērķtiecīga valdības politika ekonomikas izaugsmes veicināšanai, jaunu, labi atalgotu darba vietu radīšana un tiešs atbalsts ģimenēm ar bērniem var nodrošināt cilvēku labklājību un pārliecību par nākotni. Ja cilvēki dzīvos nodrošinātos apstākļos, pārliecināti par savu nākotni, tad arī cilvēki būs gatavi nākotnē uzņemties papildu saistības savas ģimenes dzīves apstākļu uzlabošanai. Pateicos par uzmanību.".
- 2015_02_12_285-seq378 spokenText "Paldies Valērijam Agešinam no frakcijas SASKAŅA. Nākamajai vārds partijas “No sirds Latvijai” frakcijas priekšsēdētājai Ingunai Sudrabai. Lūdzu!".
- 2015_02_12_285-seq377 spokenText "Paldies. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Koalīcijas deputāti ir iesnieguši četrus likumprojektus, kuru mērķis, mūsu skatījumā, ir – faktiski nepieļaut nolikto atslēgu principa ieviešanu Latvijā. Un divi no šiem likumprojektiem ir īpaši nelabvēlīgi kredītņēmējiem. Izstrādājot likumprojektus, konsultācijas notika pārsvarā ar Latvijas Banku un Latvijas Komercbanku asociāciju, neņemot vērā kredītņēmēju viedokli. Tas liecina par spēcīgu komercbanku lobiju parlamentā. Savukārt frakcija SASKAŅA atbalsta nolikto atslēgu principu. Nolikto atslēgu princips ir nekustamā īpašuma tirgus cenas valstisks regulēšanas instruments. Nolikto atslēgu principa piemērošanas gadījumā kredītiestādes būtu ieinteresētas, lai hipotekārā kredīta summa nepārsniedz ķīlas vērtību, līdz ar to tirgus līdzsvara cena būtu pietuvināta mājokļa reālajai cenai. Nolikto atslēgu principa regulējums stabilizēs reālu cenu nekustamo īpašumu tirgū. Samazinoties nekustamo īpašumu tirgus cenai, aizņēmējam tā paša mājokļa iegādei būs nepieciešama zemāka aizdevuma summa. Hipotekārie kredīti būs pieejami, un tos būs vieglāk atmaksāt. Nolikto atslēgu princips varētu būt arī trauksmes signāls komercbankām atbildīgāk kreditēt vai arī riskēt ar kapitāla zaudējumiem. No Latvijas aizies komercbankas, kuras meklē vieglu naudu no darījumiem nekustamo īpašumu tirgū. Komercbankas būs ieinteresētas kreditēt Latvijas tautsaimniecību, kā atlīdzību saņemot patērētāju pirktspējas pieaugumu. Mūsu skatījumā, nolikto atslēgu princips veicinās kredītiestādes meklēt reālas iespējas ekonomikas kreditēšanai. Priekšvēlēšanu gaisotnē sākotnēji piedāvāja labvēlīgākus kreditēšanas nosacījumus, atbalstīja kredītņēmēju interesēm atbilstošu regulējumu, bet šobrīd koalīcija rīkojas pretēji. Savukārt frakcija SASKAŅA neatbalstīja grozījumus Maksātnespējas likumā un grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, bet diskusijas par šo tēmu, par kreditēšanu, it īpaši par hipotekāro kreditēšanu, Saeimā vēl turpināsies. Paldies par uzmanību.".
- 2015_02_12_285-seq376 spokenText "Paldies Šadurska kungam no frakcijas VIENOTĪBA. Nākamajam vārds frakcijas SASKAŅA deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!".
- 2015_02_12_285-seq375 spokenText "Labdien, cienījamie radioklausītāji! Īsa piebilde pie iepriekš kolēģa pieminētā jautājuma. Frakcija VIENOTĪBA atbalsta atklātu Valsts prezidenta ievēlēšanu. Diemžēl pret Saeimas aritmētiku... aritmētika ir stiprāka par argumentiem, jo šobrīd tikai trīs no sešām Saeimas frakcijām atbalsta atklātu Valsts prezidenta ievēlēšanu. Līdz ar to divu trešdaļu vairākumu iegūt Satversmes grozījumiem nav iespējams. Un diemžēl, man jāsaka, šī jautājuma tālāka virzība nenotika un arī nākotnē izskatās bezcerīga šajā Saeimā. Bet es šodien gribu runāt par četriem, manuprāt, šīsdienas sēdes galvenajiem likumprojektiem. Mēs neesam paspēruši milzīgu soli, bet esam veikuši nelielu soli pareizā virzienā kreditēšanas atjaunošanai un veicināšanai Latvijā. Kreditēšana un finanses, kā zināms, ir ļoti svarīgs ekonomikas asinsrites elements. Šobrīd kopējie dati Latvijā liecina par būtisku – diezgan būtisku! – ienākuma uz vienu mājsaimniecības locekli pieaugumu, kas gandrīz jau sasniedz pirmskrīzes līmeni, bet kreditēšanas tempi Latvijā stipri samazinās iepretim Lietuvai un Igaunijai, kur tie aug. Tātad ir jāmeklē tās kļūdas, kas neļauj veicināt kreditēšanu. Un viena no šīm... viens no šiem iemesliem, varbūt ne galvenais, bet pietiekami būtisks, ir izvēles iespējas trūkums hipotekārajā kreditēšanā, jo šobrīd esošajos likumos no 1.marta stājas spēkā tā sauktais nolikto atslēgu princips, ja nekas nemainās, un tas ļoti būtiski palielina – es teiktu, apmēram divas reizes palielina! – pirmās iemaksas lielumu, pretendējot uz hipotekāro kredītu. Tas ļoti daudzām ģimenēm padara šo kreditēšanos vienkārši neiespējamu. Un šodien mēs esam pieņēmuši pirmajā lasījumā grozījumus Maksātnespējas likumā, Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”. Tātad, ja šie principi, kas šobrīd ir pirmajā lasījumā nobalsoti, stāsies spēkā, tad paralēli nolikto atslēgu principam darbosies arī pilnas atbildības princips, kas būs saistīts ar ievērojami mazāku pirmo iemaksu. Manuprāt, ir noteikti ļoti saprātīgi grozījumi Maksātnespējas likumā, kuri ļaus esošo nenokārtoto kredītsaistību īpašniekiem vienkāršāk un vieglāk atbrīvoties no vecajām parādsaistībām, izejot maksātnespējas procedūru, samaksājot, teiksim, 3 līdz 5 procentus no nedzēstās kredīta summas. Un ļoti būtiski grozījumi ir ierosināti un uzsākti likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, jo nesamaksāto un nesamaksājamo kredītu nasta ir ārkārtīgi liels slogs, kas nospiež gan mājsaimniecības, gan patiesībā ir riska elements mūsu tautsaimniecības attīstībai. Un ar šiem grozījumiem mēs gribam panākt situāciju, ka, ja bankas norakstīs vai samazinās nedzēstā kredīta daļu pēc tam, kad ķīla jau ir atsavināta, tad šie darījumi netiks aplikti ar atbilstošu nodokli – iedzīvotāju ienākuma nodokli vai uzņēmumu ienākuma nodokli. Es domāju, ka tas būs ļoti liels stimuls kredītbankām – ķerties pie šī procesa, uz ko mēs tās ļoti arī aicināsim, un tāpēc es gribētu teikt, ka šodien Saeima, neskatoties uz ļoti plašām emocionālām un – lai man klausītāji piedod atklātību un vienkāršu runu! – reizēm arī muļķīgām debatēm no Saeimas tribīnes... es domāju, ka mēs esam izdarījuši labu darbu pareizā virzienā. Paldies.".
- 2015_02_12_285-seq374 spokenText "Paldies Jurim Viļumam no Latvijas Reģionu apvienības frakcijas. Nākamajam vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātam Kārlim Šadurskim. Lūdzu!".
- 2015_02_12_285-seq373 spokenText "Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimā izskatīja daudzus svarīgus jautājumus. Domāju, ka par lielu daļu no tiem izstāstīs nākamie runātāji, tāpēc stāstīšu tikai par pirmo darba kārtības punktu. Beidzot Saeima patiešām nobalsoja par ierosinājumu ieviest izmaiņas Latvijas Republikas Satversmē, kuras paredzēja, lai nākamais Valsts prezidents tiktu ievēlēts atklātā balsojumā. Atgādināšu, ka pirms nedēļas vairums Saeimas deputātu vispār nemaz neuzdrošinājās pret to nobalsot. Šodien pēc nelielām debatēm šis ierosinājums diemžēl tika noraidīts. Tas nozīmē, ka nākamo Valsts prezidentu visdrīzāk atkal izvēlēsies slēptās aizkulišu spēlītēs. Kā Latvijas Reģionu apvienības pārstāvis es šodien no tribīnes centos uzrunāt katru Latvijas Republikas 12.Saeimas deputātu, katru Latvijas tautas gribas paudēju, kas ir izpelnījies sabiedrības atbalstu un ir apņēmies pildīt savus pienākumus godprātīgi un pēc labākās apziņas. Katram deputātam ar savu rīcību jāvairo sabiedrības uzticēšanās Saeimai, un, manuprāt, šis grozījumu projekts tika ierosināts pirmām kārtām tieši tādēļ, lai vairotu sabiedrības uzticēšanos katram Saeimas deputātam, katram viņa pieņemtajam lēmumam un, protams, arī Saeimas ievēlētajam Valsts prezidentam. Latvijas Reģionu apvienība uzskata, ka Latvija ir pelnījusi tikpat labu – vai varbūt vēl labāku – prezidentu, kāds ir Lietuvā un Igaunijā. Mums visiem labi zināms, ka jau visas valsts amatpersonas, pilnīgi visas, izņemot Valsts prezidentu, tiek ievēlētas atklātā balsojumā, un, kā jau minēju, balsojums par Valsts prezidentu joprojām paliek vienīgais aizklātais balsojums Saeimā. Daudzu partiju pārstāvji mēģina aizbildināties, sakot, ka vairums partiju tā kā esot iestājušās par tautas vēlētu Valsts prezidentu, tāpēc par šo atklātā balsojuma priekšlikumu vairs nemaz neesot jēgas runāt. Atļaušos teikt, ka tie ir savstarpēji nesaistīti jautājumi, jo tautas vēlētu Valsts prezidentu Latvija ieraudzīs ne ātrāk kā 2019.gadā – un tikai tādā gadījumā, ja Saeima ar divām trešdaļām balsu atbalstīs šo ideju trijos lasījumos. Tāpēc šie konkrētie ierosinājumi bija saistībā ar 2015.gadā gaidāmo Valsts prezidenta ievēlēšanu, un Saeimas deputātiem nevajadzētu tēlot nezinīšus, it kā to nesaprastu. Un, kopumā ņemot, jāteic, ka es priecājos, ka pagājušajā nedēļā Saeima šo likumprojektu neatbalstīja, jo šodien atkal mēs varējām pie šī jautājuma atgriezties un sabiedrībā jau daudz vairāk informācijas tika apspriests un dažādi viedokļi tika izskanējuši. Un pēc šīs plašās diskusijas tomēr uzskatu, ka Saeimas deputātiem jāspēj būt godīgiem pret sevi un savu vēlētāju, nav jābaidās no tā, kā vēlētājs novērtēs katra deputāta patieso lēmumu. Un tie deputāti, kuri šodien neatbalstīja Saeimas... neatbalstīja šo iniciatīvu par atklātu Valsts prezidenta ievēlēšanu, ir tādējādi uzņēmušies atbildību par to, ka partiju slepenā tirgus rezultātā, iespējams, var tikt ievēlēts vājš Valsts prezidents. Aizklāta balsojuma gadījumā vēlētājs nevarēs uzzināt, kurš pie tā vainīgs, nevarēs pārliecināties, ka viņa pārstāvis nav atbalstījis viduvēju vai pat vāju Valsts prezidenta amata kandidātu. Un tad katram Saeimas deputātam, kas šodien neatbalstīja atklātu Valsts prezidenta ievēlēšanu, atkal būs jātaisnojas par šodienas balsojumu. Diemžēl tāda ir situācija. Paldies.".
- 2015_02_12_285-seq372 spokenText "Paldies. Saeimas 2015.gada 12.februāra sēdi pasludinu par slēgtu. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un par tajā skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem jums raidījuma “Frakciju viedokļi” minūtēs no Saeimas nama Sēžu zāles pastāstīs Saeimas deputāti. Pirmajam šodien vārds Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputātam Jurim Viļumam. Lūdzu!".
- 2015_02_12_285-seq371 spokenText "Labdien! Kamēr neesat aizgājuši... Deputātu grupa sadarbībai ar Kanādu tiks dibināta pēc dažām minūtēm. Protams, visi tiek laipni aicināti, jo tur nav vēl pierakstījies daudz cilvēku.".
- 2015_02_12_285-seq370 spokenText "Paldies. Vārds paziņojumam deputātam Mārim Kučinskim.".
- 2015_02_12_285-seq369 spokenText "Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Guntis Belēvičs, Lolita Čigāne, Aleksandrs Kiršteins... ir, Rihards Kols, Armands Krauze, Ainārs Mežulis, Ināra Mūrniece, Ņikita Ņikiforovs, Inguna Rībena, Andris Vilks. Paldies.".
- 2015_02_12_285-seq367 spokenText "Cienījamie kolēģi, kuri strādā Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā! Lūdzu jūs uz komisijas sēdi, kura notiks pēc 5 minūtēm komisijas telpās.".
- 2015_02_12_285-seq366 spokenText "Paldies. Godātie kolēģi, ir pienācis laiks reģistrācijai. Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrā cijas rezultātu! Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Vitālijam Orlovam.".
- 2015_02_12_285-seq365 spokenText "Tas aizņems vienu minūti. Laikā, kad notika diskusija par nolikto atslēgu principu, kredītiestādes vienoti mainīja kreditēšanas nosacījumus, pamatojot to ar Saeimas lēmumu par šī nolikto atslēgu principa ieviešanu, lai gan paredzētie likumdošanas grozījumi vēl nemaz nebija stājušies spēkā un nekādi nevarēja tikt attiecināti uz šajā laika periodā izsniegtajiem kredītiem. Minētais rada pamatotas bažas, ka kredītiestādes savstarpēji ir apspriedušas kredītu tirgus sadales jautājumus un kredītu izsniegšanas nosacījumus un ir savstarpēji vienojušās, lai, izmantojot savu tirgus varu, nodrošinātu sev izdevīgas izmaiņas tirgū. Tas liek domāt, ka šāda kredītiestāžu darbība varētu tikt uzskatīta par aizliegtu. Tā kā arī Saeimā ne jauno likumprojektu virzītāju rīcībā, ne arī mūsu rīcībā nav nekādu aprēķinu un nekāda pamatojuma, kas apliecinātu, ka banku piedāvātās izvēles iespēju nosacījumi būs pamatoti un godprātīgi attiecībā uz patērētāju, mēs esam vērsušies pie Ekonomikas ministrijas kā Konkurences padomi pārraugošās institūcijas vadītājas ar jautājumiem par kredītiestāžu pārbaudi par iespējamo savstarpējo vienošanos un kredītiestāžu amatpersonu darbības un atbildības izvērtēšanu. Paldies.".
- 2015_02_12_285-seq364 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 13.februāra pulksten 17.00, un izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā - Saeimas 19.februāra sēdē. Deputāti neiebilst. Godātie kolēģi! Ir izskatīta visa sēdes darba kārtība. Es vēlos jūs informēt, ka šodien bija paredzēta atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem - kopumā sešiem. Ir saņemtas atbildes uz pieciem no šiem sešiem jautājumiem. Viena no tām ir atbilde uz jautājumu, kuru bija iesnieguši deputāti Zariņš, Agešins, Elksniņš, Tutins un Urbanovičs un kurš bija adresēts ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai, - “Par World Expo 2015”. Uz šo jautājumu saņemtā rakstiskā atbilde apmierina jautājuma iesniedzējus. Savukārt četri jautājumi bija adresēti Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai. Uz visiem jautājumiem saņemta rakstiska atbilde. Šie jautājumi ir: deputātu Elksniņa, Stepaņenko, Agešina, Artūra Rubika un Tutina jautājums “Par valsts pārvaldes līgumiem par konsultatīvo pakalpojumu sniegšanu”; jautājums, ko iesnieguši deputāti Elksniņš, Stepaņenko, Agešins, Artūrs Rubiks un Tutins, - “Par valsts pārvaldes līgumiem ar juridisko pakalpojumu sniedzējiem”; jautājums, ko iesnieguši deputāti Elksniņš, Stepaņenko, Klementjevs, Raimonds Rubiks un Mirskis, - “Par līgumiem ar SIA Auto Blitz”, kā arī jautājums, kuru iesnieguši deputāti Zariņš, Agešins, Elksniņš, Tutins un Urbanovičs, - “Par Ministru prezidentes izteicieniem masu medijos saistībā ar World Expo 2015”. Uz visiem šiem jautājumiem saņemtas rakstiskas atbildes. Diemžēl saņemtās rakstiskās atbildes iesniedzējus neapmierina. Taču Ministru prezidente šobrīd atrodas ārpus valsts robežām, tāpēc viņa nevar ierasties uz mutvārdu atbilžu sniegšanu. Līdz ar to atbilžu sniegšana tiek pārcelta uz nākamo sēdi. Šodienas sēdes darba kārtībā ir iekļauts arī deputātu Zariņa, Agešina, Rubika, Tutina un Ribakova jautājums satiksmes ministram Anrijam Matīsam. Bet ir saņemta informācija, ka ministrs personīgu iemeslu dēļ nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu, līdz ar to arī šī atbilde netiek sniegta. Savukārt ir saņemti divi jauni jautājumi. Vienu jautājumu ir iesnieguši deputāti Ločmele-Luņova, Ivans Klementjevs, Dolgopolovs, Orlovs un Andrejs Klementjevs. Jautājums adresēts izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei, un jautājuma tēma ir “Par dienesta pārbaudes rezultātiem par iespējamu valsts līdzekļu izšķērdēšanu, izveidojot portālu skolas.lv”. Šis jautājums tiek nodots izglītības un zinātnes ministrei. Savukārt jautājums ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par kredītiestāžu iespējamo savstarpējo vienošanos” ir saņemts šodien. Un tā iesniedzēji ir deputāti Zariņš, Urbanovičs, Potapkins, Ločmele-Luņova un Orlovs. Šis jautājums tiks nodots ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai. Bet saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 119.panta septīto daļu viens no iesniedzējiem - deputāts Ivars Zariņš - vēlas no Saeimas tribīnes sniegt motivāciju par šī jautājuma iesniegšanu. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.".
- 2015_02_12_285-seq363 spokenText "Konstruktīvus priekšlikumus komisijā gaidīsim līdz 13.februāra pulksten 17.00, - tas ir, rītdien. Un izskatīšana otrajā lasījumā Saeimas sēdē - 19.februārī. Paldies.".
- 2015_02_12_285-seq362 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 22, atturas - 10. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī otrā lasījuma datumu.".
- 2015_02_12_285-seq361 spokenText "Nu, jā! Komisijā mēs nolēmām atbalstīt pirmajā lasījumā, un to lūdzu darīt arī Saeimas deputātiem.".
- 2015_02_12_285-seq360 spokenText "Paldies. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams deputātam Smiltēnam?".
- 2015_02_12_285-seq359 spokenText "Cienījamie kolēģi, runāšu ļoti īsi par lobēšanu un par novērošanu. Runājot par lobēšanu, tā ir absolūti normāla parādība - vai to dara bankas vai kādi citi likumdošanas subjekti. Tā ir normāla parādība un normāla lieta! Nenormāla lieta slēpjas citur, citviet, jo nenormāla lieta ir likumdevēju vai normatīvo aktu radītāju nekritiska attieksme pret to reakciju, kas ir no lobiju puses. Šī ir problēma! Otrs - attiecībā uz novērošanu. Kreditēšana... Mēs runājam par hipotekāro kreditēšanu, tas ir tikai viens no kreditēšanas veidiem. Bet, ja mēs ņemsim pagājušu piemēru un novērošanas praksi... Pagājušā gada jūnijā Eiropas Centrālā banka bija noteikusi pirmo reizi negatīvu kredīta procentu likmi depozītiem... komercbanku depozītiem centrālajā bankā. Tā bija mīnus 0,2 procenti. Priekš kam? Tādēļ, lai bankas neturētu brīvos līdzekļus, lai tos investētu projektos, citos kredītu veidos, lai paplašinātu naudas apriti. Kādi ir rezultāti pēc pirmajiem trim mēnešiem Latvijā? Investīciju apjoms, ko veica Latvijas komercbankas, pēc tam, kad bija ieviesta šī stimulējošā norma, saruka par 22 procentiem. Pavērosim, kas notiks, kā aicina Seržanta kungs, arī šinī jomā! Kas būs pēc pusgada? Bet man liekas, ka tomēr tas būtu jādara drusku savlaicīgāk - kad mēs sākam apspriest visus šos piedāvātos grozījumus. Tie grozījumi nerisina problēmu lietotājiem, bet tie atvieglo dzīvi bankām. Paldies.".
- 2015_02_12_285-seq358 spokenText "Paldies. Vārds debatēs deputātam Sergejam Dolgopolovam.".
- 2015_02_12_285-seq357 spokenText "(No zāles dep. J.Ādamsons: “Īsi un kodolīgi!”) Godājamais Prezidij, godājamie deputāti! Seržanta kungs jau noņēma pusi manu bažu ar savu uzstāšanos, līdz ar to es varu runāt mazāk. Man varbūt ir neliels tāds aizdomīgums, vai tomēr šis likums nav fikcija kā tāda. Kāpēc? It kā ir šīs divas iespējas, bet, kā saka, prātā ir tā, ka faktiski būs tikai viena iespēja. Kā jau es teicu, ja komercbankas noteiks tik milzīgi atšķirīgus pirmās iemaksas procentus, tad nevienam vairs nevajadzēs šo nolikto atslēgu principu. Un tad paliek jautājums, kuru, es ceru, komisijās arī izdiskutēs, jo šī ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, nevis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Kāpēc komercbankas baidās no nolikto atslēgu principa - tas man nav skaidrs. Es ļoti uzmanīgi noklausījos vakardienas debatētājus... Saprotiet, mums ir īpašums kā konfekte, lielisks! Un te nu es gribu drusciņ oponēt Dombrovska kungam, Vjačeslavam Dombrovskim, jo atšķirība no lombarda tomēr ir. Tātad iedomājieties: ir skaists dzīvoklis kā konfekte, novērtētāji no bankas, lieliski zviedru speciālisti, novērtē to ar ātrās pārdošanas metodi. Banka paņem komisijas naudu, kur pirmā iemaksa ir 10 vai 20 procentu. Cilvēks maksā 5 gadus, nomaksājot, teiksim, kādus 20 procentus, tad viņš zaudē darbu un atdod šo dzīvokli kā konfekti bankai atpakaļ, uz kuru tā jau ir nopelnījusi 30 procentus. Bet banka saka: “Paldies! Nē, mums nevajag! Mēs nemaz negribam atpakaļ šo dzīvokli.” Un tad man radās nelabas aizdomas, vai tomēr bankas negrib nedaudz pelnīt uz bezatbildīgu cilvēku rēķina, kuri nespēj aprēķināt savas nākotnes saistības, kā to paredz Dombrovska kungs. Un atcerēsimies 2005.gadu, kas tad būtu noticis, ja tad būtu spēkā nolikto atslēgu princips! Es kā arhitekts jums varu pateikt: Ķengaraga dzīvokļi 20 tūkstošu dolāru vērtībā. Izcili zviedru speciālisti pēc tam, kad bija krīze - un viņi zināja, kas notiek, - tos novērtēja par 100 tūkstošiem eiro. Un, zināt, viņi nekautrējās par to, jo latvieši ir muļķi. Tātad viņi nozaga apmēram 70 procentus naudas, un daudzi cilvēki, vēl tagad nespēdami atdot, aizbrauca uz Angliju. Vai šeit nav drusciņ tā, ka daži... Es nesaku, ka visas... Es saprotu, ka mums lielākā daļa komercbanku guļ un ceļas ar domu, kā palīdzēt latviešu tautai ar dzīvojamo platību (Dep. A.Bērziņš aplaudē: “Tā ir taisnība!”), un ir gatavas pat piemaksāt, bet dažas bankas tomēr ir sliktas, tāpēc tās noteikti šo principu izmantos. Un tāpēc man ir nelielas bažas par visu to, bet es ceru, ka mēs komisijās un diskusijās to novērsīsim un ar lielu prieku otrajā balsojumā pieņemsim visizdevīgāko likumu. Paldies par uzmanību!".
- 2015_02_12_285-seq356 spokenText "Paldies. Vārds debatēs deputātam Aleksandram Kiršteinam.".
- 2015_02_12_285-seq355 spokenText "Labdien! Godājamais Prezidij! Kolēģi! Kā jūs pamanījāt, ZZS frakcijai šodien bija brīvais balsojums un nebūt tik vienprātīgs atbalsts šiem likumprojektiem nebija. Tāpēc es gribētu drusku pastāstīt, kāpēc tas tā notika. Vakar mums bija tikšanās ar Latvijas Komercbanku asociācijas vadību, ar Latvijas Bankas vadību, ar vairāku komercbanku vadītājiem (Frakcijas SASKAŅA deputāti: “Āāā!”), un tad, kad viņi runāja, nu, es atcerējos to, ko atceras arī šeit, zālē, sēdošie manas paaudzes cilvēki. Atcerieties, - mūsu skolas laikā vēstures grāmatās bija redzams tāds drūms, nopostīts ciemats, tāds logs, aizsists ar dēļiem, uz kura bija uzrakstīts: “Visi aizgājuši uz fronti.” Un apmēram šādu ainu mums uzzīmēja vakar Latvijas Komercbanku asociācijas vadība. Tiesa gan, arī vakar, tiekoties un runājot ar viņiem, tādus īsti pārliecinošus solījumus par to, ka visu šo grozījumu rezultātā kreditēšana uzlabosies, mēs dzirdējām tikai no Latvijas Bankas un Latvijas Komercbanku asociācijas; lai gan turpat bija klāt arī SEB bankas vadītājs Ozols un Swedbank vadītājs Mančinskis, viņi tā kautrīgi klusēja un nekādus tādus solījumus par kreditēšanas uzlabošanos nedeva. Kāda tad ir šībrīža situācija Latvijas bankās? Nu, salīdzinājumā ar 2013.gadu to peļņa ir augusi, un šobrīd (pagājušogad ir rezultāti apkopoti) tā ir apmēram 300 miljoni. Četras lielās Zviedrijas bankas ir nopelnījušas visās valstīs kopā 10 miljardus. (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Tik vien?”) Un vēl nupat viena Zviedrijas Swedbank vadošā darbiniece... arī vēl novembrī informēja, ka Baltijas valstīs kreditēšanas palielināšana nav plānota un bankām ir dots rīkojums mātes bankai pārskaitīt 60 procentus no peļņas. (No zāles: “Nu, viss!”) Tā ka es ceru, ka varbūt tomēr šī attieksme mainīsies un... jo kaut kā pie mums līdz šim tā ir iegājies, ka tad, kad ir situācija tāda, ka var solīt ceļojumu uz Ēģipti, riteni un arī ķiveri, tad bankas ir pirmajās rindās, bet, kad jāatbild par nekustamā īpašuma burbuli vai patēriņa kredītiem, tad parasti sākas banku gaušanās par saviem zaudējumiem. Tomēr saprotam, ka ir jāmēģina jebkuriem līdzekļiem izkustināt mūsu ekonomiku no recesijas - iespējamās! - punkta, un tāpēc mēs - nu, liela daļa frakcijas - tomēr šos grozījumus atbalstījām. Taču gribas salīdzināt banku situāciju Lietuvā un Igaunijā, kur arī likumdošana ir diezgan lojāla, taču tur mēs redzam, ka starp bankām un valsti ir tomēr drusku tāds sociāli atbildīgāks dialogs, un tāpēc mēs ceram, ka varbūt arī Latvijas bankas kaut kādā veidā nāks valdībai pretī un mainīsies. Vakar mēs arī vienojāmies, ka, ja mēs pieņemam šo likuma grozījumu, tad, sadarbojoties vai izmantojot Ekonomikas ministrijas resursus, mēs pēc pusgada mēģināsim izvērtēt, vai bankas savus solījumus pilda un vai kaut kāda kustība kreditēšanā ir sākusies pozitīvā virzienā. Ja tā nebūs, tad savākt parakstus šo grozījumu atcelšanai jau laikam nekāda māksla nebūs. Tāpēc arī varbūt pienāks brīdis pavērtēt, vai nav lietderīgi Valsts kasei atdot otro pensiju līmeni vai visu valsts uzņēmumu un iestāžu finanšu glabāšanu, vai varbūt studiju kreditēšanu. Protams, kaut kādi mehānismi ir, tā ka... Kam daudz prasīts... Kam daudz tiek dots, no tā var arī daudz prasīt. Tāds tas teiciens ir... Un tieši tāpēc arī laikam bankām uz nagiem drusku ir jāskatās. Un kā teica filmā “Avatars”: “Es tevi vērošu!” (Zālē smiekli.) Un tāpēc es domāju, ka arī šeit mēs, deputāti, varētu šīs bankas pavērot un pēc pusgada varbūt padomāt par to, vai likuma grozījums ir mērķi sasniedzis vai nav. Paldies.".
- 2015_02_12_285-seq353 spokenText "Es uzsveru, ka šis likumprojekts ir, maigi sakot, gudrinieku viltīga izdoma. Kā jau mēs runājām šeit no šīs tribīnes šodien un arī pirms tam, nolikto atslēgu principa uzdevums ir nodibināt tirgū tādus regulēšanas noteikumus, kas liek bankām aizdot pret ieķīlātā īpašuma vērtību, bet par komerciāli bīstamu padara kreditēšanu pret aizņēmēja spēju atdot bankai visus savus aktīvus. Un, ja banka aizdod pret ieķīlātā īpašuma vērtību, tad tai kļūst komerciāli riskanti izsniegt tādus kredītus, kas pārsniedz ieķīlātā īpašuma vērtību, un līdz ar to uzpūst cenas nekustamo īpašumu tirgū. Šis regulējums nevis sadārdzina mājokļus, bet - gluži otrādi! - padara tos pat vairāk pieejamus. Tas, ka tagad kreditēšana ir kļuvusi dārgāka, tā ir pirmā reakcija uz jaunās normas ieviešanu, jo tirgus noteikti visu savedīs kārtībā, un cenas kritīs. Likumprojektā “Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” ierosinātais kreditēšanas mehānisms atstāj iespēju kreditēt pret aizņēmēja aizņemšanos, nevis pret īpašumu, un tāpēc padara visu šā likumprojekta ieceri bezjēdzīgu, jo saglabā un uztur, nevis novērš esošo bezatbildīgās hipotekārās kreditēšanas praksi. Un tā nemaz nav pirmā mājokļa programmas glābšana, kā to pauž šā likumprojekta atbalstītāji. Ar šo iekārtu valsts nevis palīdzēs pirmā mājokļa iegādātājiem, bet iegrūdīs viņus kredīta atmaksāšanā visa sava mūža laikā. Es salīdzinātu šo divu ātrumu kreditēšanas mehānismu ieviešanu ar mēģinājumu siltināt māju, kurā pirms tam pūta caurvējš. Lai novērstu caurvēju, tika nolemts aizpildīt ar cementu spraugas sienās, noblīvēt durvis un logu rāmjus un nevērt vaļā durvis un logu rāmjus. Taču pēdējā brīdī pārvaldnieks, tāds jokdaris, piedāvā iemītniekiem izvēles brīvību - kurš vēlas, var sala laikā turēt logus atvērtus. Vai tādā gadījumā ir jēga mājas siltināšanai? Ieviešot divus šos kreditēšanas mehānismus, mēs īstenībā pārklājam “atļauto” (pēdiņās) nolikto atslēgu principa piemērošanu ar esošo praksi, kura izraisīja visas tās problēmas, no kurām cieta mūsu iedzīvotāji, kuras dzina viņus ekonomiskajā emigrācijā un joprojām tur parādnieku rindās. Es uzskatu, ka šis likumprojekts patiesībā nelemj neko, bet ir domāts tikai tādēļ, lai iekonservētu esošo nepareizo hipotekārās kreditēšanas sistēmu. Tāpēc es ierosinu noraidīt šo likumprojektu. Paldies.".
- 2015_02_12_285-seq352 spokenText "Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Igoram Pimenovam.".
- 2015_02_12_285-seq99 spokenText "Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Igoram Pimenovam.".
- 2015_02_12_285-seq351 spokenText "Ņemot vērā, ka komisijā tika atbalstīts šis likumprojekts pirmajā lasījumā, tad arī šeit, Saeimas sēdē, lūdzu kolēģus to atbalstīt pirmajā lasījumā.".
- 2015_02_12_285-seq350 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 23, atturas - 9. Likumprojekts atzīts par steidzamu.".
- 2015_02_12_285-seq349 spokenText "Jā, kolēģi, strādājam ar grozījumu Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Un šis likumprojekts paredz pilnībā ieviest nolikto atslēgu principu, to neiesaistot maksātnespējas procesā, kā tas ir šobrīd. Fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanai ir noteikti stingri kritēriji - tas ir laikietilpīgs un prasa pārdot visu parādnieka mantu. Šāda kārtība pilnībā nenodrošina to mērķu sasniegšana, kas ir izvirzīti ar Maksātnespējas likumu, ieviešot nolikto atslēgu principu. Īsumā sakot, mēs Maksātnespējas likumā jau nobalsojām, ka mēs šo tā saukto nolikto atslēgu principu ņemam ārā un to ievietojam Patērētāju tiesību aizsardzības likumā pie sadaļas par hipotekāro kreditēšanu, un šī norma nozīmē to, ka kredīta devējs un patērētājs kredīta līgumā drīkst vienoties, ka pietiek ar nodrošinājuma nodošanu kredīta devējam, lai atmaksātu kredītu. Kredīta devējs pēc patērētāja aizdevuma pieprasījuma saņemšanas piedāvā patērētājam divus kredīta līguma projektus, no kuriem viens paredz, ka pietiek ar nodrošinājuma nodošanu kredīta devējam, lai apmaksātu kredītu. Savukārt otrs paredz pilnu patērētāja atbildību par aizdevuma atmaksu. Kredīta devējam ir tiesības katram no šiem līguma projektiem piemērot atšķirīgus noteikumus. Tas faktiski ir regulējums, kādu mēs ieviešam nolikto atslēgu principam un kādam tam būtu jābūt Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Līdz ar to komisijā tika pieņemts lēmums prasīt arī steidzamību. Tātad lūdzu šim likumprojektam noteikt steidzamību.".
- 2015_02_12_285-seq348 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 13.februāris pulksten 17.00, otrā lasījuma datums - 19.februāris. Deputāti neiebilst. Nākamais un pēdējais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, pirmais lasījums. Komisija rosina arī šo likumprojektu atzīt par steidzamu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.".
- 2015_02_12_285-seq347 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 13.februāra pulksten 17.00, otrais lasījums - 19.februārī.".
- 2015_02_12_285-seq346 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī otrā lasījuma datumu.".
- 2015_02_12_285-seq345 spokenText "Komisija ir atbalstījusi likumprojektu pieņemšanai Saeimā pirmajā lasījumā un lūdz to atbalstīt pirmajā lasījumā šeit - Saeimas sēdē.".
- 2015_02_12_285-seq344 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.".
- 2015_02_12_285-seq343 spokenText "Godātie kolēģi! Komisijas vārdā lūdzu atzīt šo likumprojektu par steidzamu.".
- 2015_02_12_285-seq342 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 13.februāra pulksten 17.00, otrais lasījums - Saeimas 19.februāra sēdē. Deputāti neiebilst. Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt šo likumprojektu par steidzamu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Šadurskis.".
- 2015_02_12_285-seq341 spokenText "Komisija gribētu priekšlikumus gaidīt līdz 13.februāra pulksten 17.00, un par otrā lasījuma datumu lūdzu noteikt 19.februāri.".
- 2015_02_12_285-seq340 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī otrā lasījuma datumu.".
- 2015_02_12_285-seq339 spokenText "Komisija ir arī vienprātīgi atbalstījusi šo likumprojektu pieņemšanai Saeimā pirmajā lasījumā un aicinu kolēģus to izdarīt arī Saeimas sēdē.".
- 2015_02_12_285-seq338 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.".
- 2015_02_12_285-seq337 spokenText "Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījums likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” pirmajā lasījumā un lūdz noteikt tam steidzamību.".
- 2015_02_12_285-seq336 spokenText "Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījums likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””, pirmais lasījums. Komisija ierosina šo likumprojektu atzīt par steidzamu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Šadurskis.".
- 2015_02_12_285-seq334 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 13.februāra pulksten 17.00, un otrais lasījums - Saeimas 19.februāra sēdē. Deputāti neiebilst. Paldies".
- 2015_02_12_285-seq333 spokenText "Paldies. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 13.februāra pulksten 17.00, un izskatīšana Saeimas - 19.februāra sēdē.".
- 2015_02_12_285-seq332 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Maksātnespējas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 24, atturas - 13. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma datumu.".