Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2014_04_24-seq204 spokenText "16. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2012_11_15-seq196 spokenText "16. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2012_11_08-seq32 spokenText "16. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2012_05_17-seq178 spokenText "16. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2012_02_16-seq99 spokenText "16. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2011_12_15-seq370 spokenText "16. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2011_04_14-seq417 spokenText "16. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2015_04_23_294-seq50 spokenText "15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 16. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.".
- 2011_12_15-seq368 spokenText "15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 16. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.".
- 2015_04_23_294-seq49 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ašeradena iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 21, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2015_04_23_294-seq48 spokenText "14. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2015_04_23_294-seq46 spokenText "13. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2015_04_23_294-seq45 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 2, atturas - nav. Līdz ar to priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2015_04_23_294-seq44 spokenText "12. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2014_04_24-seq196 spokenText "12. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2013_07_09_as-seq537 spokenText "12. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2012_03_22-seq91 spokenText "12. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2012_02_16-seq91 spokenText "12. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2012_02_09-seq36 spokenText "12. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2015_04_23_294-seq43 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 20, atturas - 2. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2015_04_23_294-seq42 spokenText "11. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2014_09_18-seq381 spokenText "11. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2014_04_24-seq194 spokenText "11. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2013_11_06_a-seq947 spokenText "11. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2012_03_22-seq89 spokenText "11. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2012_02_16-seq145 spokenText "11. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2011_07_01_as-1-seq241 spokenText "11. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2011_02_03-seq99 spokenText "11. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2015_04_23_294-seq40 spokenText "10. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 11.priekšlikumā.".
- 2015_04_23_294-seq38 spokenText "9. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2014_04_24-seq284 spokenText "9. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2012_11_15-seq430 spokenText "9. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2012_11_15-seq182 spokenText "9. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2012_05_24-seq163 spokenText "9. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2012_05_17-seq164 spokenText "9. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2012_03_22-seq85 spokenText "9. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2012_02_16-seq85 spokenText "9. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2011_07_01_as-1-seq237 spokenText "9. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2011_02_03-seq95 spokenText "9. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2015_04_23_294-seq36 spokenText "8. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 9.priekšlikumā.".
- 2015_04_23_294-seq35 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputātes Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 51, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2015_04_23_294-seq34 spokenText "7. - deputātes Stepaņenko priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2015_04_23_294-seq33 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 23, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2015_04_23_294-seq30 spokenText "5. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ašeradena priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.".
- 2015_04_23_294-seq29 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Meijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 47, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2015_04_23_294-seq28 spokenText "4. - deputāta Meijas priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2015_04_23_294-seq27 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Meijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 46, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2015_04_23_294-seq26 spokenText "3. ir deputāta Meijas priekšlikums, kas nav atbalstīts.".
- 2015_04_23_294-seq24 spokenText "Jā. Paldies deputātiem par atbalstu. 2. ir Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ašeradena kunga priekšlikums, kas ir komisijā atbalstīts.".
- 2015_04_23_294-seq23 spokenText "Es atvainojos! Tātad “Grozījumi Mikro... Es priecājos, ka deputāti piekrīt. Tātad 1. ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju. Deputāti jau paguva izteikt piekrišanu.".
- 2015_04_23_294-seq22 spokenText "Nē, tas ir komisijas...".
- 2015_04_23_294-seq21 spokenText "Tātad deputāti piekrīt. Tātad 1. ir deputāta Kārļa Šadurska iesniegtais priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts, iekļaujot 2. - komisijas priekšlikumā. Deputāti piekrīt.".
- 2015_04_23_294-seq20 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Komisija ir saņēmusi 26 priekšlikumus trešajam lasījumam. 1. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju. Lūdzu atbalstīt.".
- 2015_04_23_294-seq19 spokenText "Paldies. Lai arī ir iesniegts vienots lēmuma projekts, mums par katru deleģētā pārstāvja apstiprināšanu Augstākās izglītības padomē ir jāveic atsevišķs balsojums. Lūdzu zvanu! Balsosim par Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas deleģētā pārstāvja Aivara Medņa apstiprināšanu Augstākās izglītības padomes sastāvā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Līdz ar to lēmums ir pieņemts. Lūdzu zvanu! Balsosim par Latvijas Studentu apvienības deleģētās pārstāves Mairas Belovas apstiprināšanu Augstākās izglītības padomes sastāvā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Līdz ar to lēmums ir pieņemts. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”. Darba kārtībā likumprojekts “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”, trešais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Šadurskis.".
- 2015_04_23_294-seq18 spokenText "Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Augstākās izglītības padomi reizi pa četriem gadiem pēc izglītības un zinātnes ministra priekšlikuma apstiprina Saeima. Pēdējo reizi šāds lēmums Saeimā ir pieņemts 2012.gada decembrī. Taču pēdējos mēnešos Augstākās izglītības padome ir strādājusi nepilnā sastāvā, tāpēc ka Izglītības vadītāju asociācijas deleģētais pārstāvis un Latvijas Studentu apvienības pārstāvis dažādu iemeslu dēļ no šīs padomes sastāva ir izstājušies. Izglītības un zinātnes ministre ir deleģējusi šo pārstāvju vietā jaunus Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas un Latvijas Studentu apvienības pārstāvjus Aivaru Medni un Mairu Belovu. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas 21.aprīļa sēdēs mēs tikāmies ar šiem pārstāvjiem, un komisija nolēma, vienprātīgi nolēma atbalstīt šīs kandidatūras apstiprināšanai Augstākās izglītības padomes sastāvā un lūdza komisijas vārdā arī Saeimu apstiprināt minētos pārstāvjus Augstākās izglītības padomes sastāvā. Vēl vēlos piebilst to, ka šiem pārstāvjiem viņu pilnvaras beigsies 2016.gada 21.decembrī kopā ar pārējiem Augstākās izglītības padomes šībrīža sastāva locekļiem.".
- 2015_04_23_294-seq17 spokenText "Paldies. Līdz ar to debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ineša Feifera atbrīvošanu no Fiskālās disciplīnas padomes locekļa amata”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Līdz ar to lēmums ir pieņemts. Kolēģi, informēju, ka no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas esam saņēmuši komisijas priekšsēdētāja Kārļa Šadurska parakstītu vēstuli ar lūgumu likumprojektu “Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums” virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā Saeimas 2015.gada 23.aprīļa sēdē bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vienlaikus komisija lūdz atzīt minēto likumprojektu par steidzamu. (Starpsaucieni no zāles: “Tā taču nevar!”; “Balsojumu vajag!”) Vai deputātiem ir iebildumi? Ir. Tātad deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par darba kārtības grozījumiem, iekļaujot tajā likumprojektu “Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums”, un par likumprojekta virzīšanu izskatīšanai pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 29, atturas - 1. Līdz ar to darba kārtība ir grozīta. (No zāles dep. A.Bērziņš: “Ārprāts!”) Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas deleģētā pārstāvja Aivara Medņa un Latvijas Studentu apvienības deleģētās pārstāves Mairas Belovas apstiprināšanu Augstākās izglītības padomes sastāvā”. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.".
- 2015_04_23_294-seq16 spokenText "(No zāles dep. A.Bērziņš: “Tā ir konfidenciāla informācija!”; dep. I.Zariņš: “Ģeopolitiska informācija!”) Jā. Paldies Zariņa kungam par jautājumu. Centīšos atbildēt, nepārkāpjot personas tiesības uz privātumu. Pieļauju, ka viens no iemesliem ir tas, ka šīs padomes darba finansiālais nodrošinājums nav pietiekami adekvāts veicamajiem darbiem. Šo jautājumu mēs esam ar finanšu ministru apsprieduši, un nākamā gada budžetā tur būs nepieciešami papildu līdzekļi. Bet padomes darbs nenoliedzami ir ārkārtīgi svarīgs un rezultatīvs, un kvalitatīvs. Bet, atbildot Zariņa kungam, es gribētu teikt, ka mūsu lēmums šajā brīdī ir tīri formāls, jo dzimtbūšana Latvijā ir jau diezgan sen atcelta.".
- 2015_04_23_294-seq14 spokenText "Kolēģi, varbūt jums tas liekas tāds formāls un vienkāršs lēmums, kuru mēs tā ātri pieņemam un par visu aizmirstam. Tomēr būtu bijis... Tomēr jūs atceraties, ar kādu pompu, ar kādu nozīmīgumu tika pasniegta šī Fiskālās disciplīnas padome, cik tā mums ir svarīga, un šie lēmumi, kas tajā tiks pieņemti, cik tie ir svarīgi. Jā. Un tad ir jautājums, ko es būtu vēlējies dzirdēt tagad šinī ziņojumā, bet ko es nedzirdēju. Šo argumentāciju, kāpēc Feifera kungs nevēlas šinī padomē vairs darboties. Tomēr būtu svarīgi mums to zināt. Vai tāpēc, ka šī padome, teiksim, nav spējīga atbilstoši veikt savas funkcijas, vai ir kādi citi iemesli. Pirms mums par to lemt, būtu ļoti svarīgi to zināt. Paldies.".
- 2015_04_23_294-seq12 spokenText "Godātie kolēģi, mūsu komisija ir saņēmusi Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Platā kunga iesniegumu, kurā viņš informē par to, ka Inesis Feiferis vēlas atstāt savu amatu pēc paša vēlēšanās. Komisija izskatīja šo iesniegumu un sagatavoja Saeimas lēmuma projektu par Ineša Feifera atbrīvošanu no Fiskālās disciplīnas padomes locekļa amata. Aicinu to apstiprināt.".
- 2015_04_23_294-seq11 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Zitas Studentes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - 1. Līdz ar to lēmums ir pieņemts. Nākamā darba kārtības sadaļa - lēmuma projekts “Par Ineša Feifera atbrīvošanu no Fiskālās disciplīnas padomes locekļa amata”. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Šadurskis.".
- 2015_04_23_294-seq10 spokenText "Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 15.aprīļa sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Zitas Studentes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu iecelt Zitu Studenti par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.".
- 2015_04_23_294-seq9 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Anitas Grāvītes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - nav, atturas - 1. Līdz ar to lēmums ir pieņemts. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Zitas Studentes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.".
- 2015_04_23_294-seq8 spokenText "Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 15.aprīļa sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Anitas Grāvītes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu iecelt Anitu Grāvīti par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.".
- 2015_04_23_294-seq7 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ingunas Gailes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - nav, atturas - 1. Līdz ar to lēmums ir pieņemts. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Anitas Grāvītes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.".
- 2015_04_23_294-seq6 spokenText "Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 15.aprīļa sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Ingunas Gailes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu iecelt Ingunu Gaili par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.".
- 2015_04_23_294-seq5 spokenText "Paldies. Tātad viens deputāts runājis “par”, viens - “pret”. Jautājums ir jāizšķir balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegtā likumprojekta “Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 3, atturas - 17. Likumprojekts komisijai ir nodots. Nākamā darba kārtības sadaļa - atvaļinājuma piešķiršana. Tātad Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Kārļa Krēsliņa iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu no 20.aprīļa līdz 23.aprīlim. Saeimas Prezidijs šo atvaļinājumu ir piešķīris. Un par to jūs tiekat informēti. Tāpat esam saņēmuši Saeimas deputāta Romāna Naudiņa iesniegumu ar lūgumu piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu no 2015.gada 6.maija līdz 7.maijam. Un mums par to ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Romānam Naudiņam no šā gada 6.maija līdz 7.maijam. Lūdzu balsošanas režīmu! Paldies. Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - nav, atturas - 1. Tātad atvaļinājums ir piešķirts. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Lēmumu projektu izskatīšana”. Darba kārtībā lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr.187/Lp12) otrajam lasījumam”. Vai Judina kungs kā komisijas pārstāvis ziņos par šo lēmuma projektu? Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr.187/Lp12) otrajam lasījumam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Tātad lēmums ir pieņemts. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Darba kārtībā lēmuma projekts “Par Ingunas Gailes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.".
- 2015_04_23_294-seq4 spokenText "Godātie kolēģi! Visas tās labās lietas, par kurām runāja Šimfas kundze, varēsim realizēt tikai tad, ja mēs nodosim šo likumprojektu un strādāsim ar to. Ja to nedarīsim, tad man grūti iedomāties, kā lai mēs izdarām to, uz ko Šimfas kundze mūs aicināja. Nu, piemēram, par steidzamības noteikšanu, pret ko iebilst Pašvaldību savienība. Kā lai mēs izlemjam šo jautājumu, ja mums šī likumprojekta nav? Un visbeidzot. Ir ļoti grūti šim likumprojektam atgriezties Ministru kabinetā, kur tas nekad nav bijis, jo iesniedzēja ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Paldies. (Dep. V.Spolītis, V.Ķirsis un I.Boķis aplaudē.)".
- 2015_04_23_294-seq3 spokenText "Laiks netika pārsniegts. “Par” pieteicies runāt deputāts Kārlis Šadurskis.".
- 2015_04_23_294-seq2 spokenText "Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Valdība bez ekonomiska un sociāla pamatojuma jau vairākus gadus piedāvā Saeimai samazināt pašvaldību daļu kopbudžetā. Tā rezultātā veidojas ilgstošs pašvaldību funkciju izpildei nepietiekams finanšu apjoms. Noklausoties Finanšu ministrijas jaunā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeļa prezentācijas, nerodas pārliecība, ka šī problēma beidzot tiks atrisināta. Būtisks likumprojekta trūkums ir tas, ka nav izanalizētas tā ilgtermiņa sekas. Jaunais modelis satur atsevišķus pozitīvi vērtējamus elementus, taču kopumā nenodrošina ilgtspējīgu pašvaldību finansēšanu, jo pārkāpj galveno līdz šim atzīto principu - valsts līdzatbildību par reģionālo attīstību. Jaunais modelis perspektīvā pēc pārejas perioda daļai pašvaldību pasliktina finansēšanas iespējas. Frakcija “No sirds Latvijai” ir solidāra ar Latvijas Pašvaldību savienības domi, kas vakar savā īpašajā slēgtajā sēdē pieņēma lēmumu un tajā vienojās, ka nav pieļaujama steidzamības noteikšana Saeimā iesniegtajam likumprojektam “Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums”. Taču vēl vairāk. Frakcija uzskata, ka likumprojekts ir jāsūta atpakaļ Ministru kabinetam, lai novērstu tā galvenos trūkumus. Modelis paplašina valdības iespējas samazināt pašvaldību nodokļu ieņēmumu daļu valsts kopbudžeta nodokļu ieņēmumos, tādējādi būtiski samazinot pašvaldību lomu. Tiek pārkāpts Eiropas vietējo pašvaldību hartas 9.panta otrais un trešais punkts, saskaņā ar kuriem pašvaldību ieņēmumiem pamatā jāveidojas no pašvaldībām piekrītošajiem nodokļiem un nodevām. Daļai pašvaldību netiek nodrošināts funkciju izpildei nepieciešamais minimālais finansējums. Pašvaldībām, kurām ir lielāki nodokļu ieņēmumi, pārāk daudz finanšu līdzekļu tiek atņemts, kas kavē to attīstību. Pretēji valsts demogrāfijas politikai tiek samazināta bērnu un jauniešu proporcijas ietekme uz pašvaldību ieņēmumiem. Likumprojekts jālabo vismaz šādos galvenajos virzienos. Jānodrošina, ka pašvaldību patstāvīgie nodokļu ieņēmumi aug vismaz proporcionāli bruto darba algas pieaugumam valstī, vai arī jāizvērtē citi iespējamie varianti šā mērķa sasniegšanai. Jānodrošina izlīdzināto vērtēto ieņēmumu minimums vismaz 90 procentu apmērā no valstī vidējiem vērtētajiem ieņēmumiem uz vienu nosacīto iedzīvotāju katrai pašvaldībai. Vienlaikus modeļa ieviešanas gadā jāparedz papildu izlīdzināšanas kārta, kas nodrošina, ka nevienai pašvaldībai jaunā modeļa ieviešanas rezultātā vērtētie ieņēmumi pēc izlīdzināšanas - salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu - nesamazinās. Jānodrošina, ka izlīdzināšanas rezultātā pašvaldības no pašu vērtētajiem ieņēmumiem nezaudē vairāk par 20 procentiem. Atkārtoti jāizvērtē piedāvāto izlīdzināšanas kritēriju svara ietekme uz pašvaldībām, kā arī iespēja ieviest attālumu līdz Rīgai kā papildu kritēriju, kā to ir lūgusi Latgales plānošanas reģiona attīstības padome. Jāsaglabā sākotnējā valsts budžeta dotācija izlīdzināšanas fondā un turpmāk tā jāpalielina vismaz proporcionāli valsts budžeta nodokļu ieņēmumu pieaugumam. Un visbeidzot pārejas periodā paredzētā papildu izlīdzināšanas harta jāfinansē no valsts budžeta, nevis no pašu pašvaldību ieņēmumiem. Es ļoti atvainojos, ka pārsniedzu laiku!".
- 2015_04_23_294-seq1 spokenText "Kolēģi, aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. Uzsāksim Saeimas sēdi ar apstiprināto 23.aprīļa darba kārtību. Pirms uzsākam izskatīt darba kārtību, ir jāizskata priekšlikumi par iesniegtajām izmaiņām Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Ineša Feifera atbrīvošanu no Fiskālās disciplīnas padomes locekļa amata”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Juridiskā komisija lūdz iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” otrajam lasījumam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas deleģētā pārstāvja Aivara Medņa un Latvijas Studentu apvienības deleģētās pārstāves Mairas Belovas apstiprināšanu Augstākās izglītības padomes sastāvā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Līdz ar to darba kārtība ir grozīta. Tāpat ir saņemts lūgums no Saeimas deputātiem Šadurska, Smiltēna, Abu Meri, Spolīša un citiem izdarīt grozījumus Saeimas šā gada 23.aprīļa sēdes darba kārtībā un pārcelt darba kārtības 9.punktu “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” pirms darba kārtības 8.punkta. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Tāpat ir saņemts deputātu Ivara Zariņa, Andreja Elksniņa, Zentas Tretjakas, Ivana Ribakova, Jūlijas Stepaņenko un citu iesniegtais priekšlikums... Saeimas lēmuma projekts izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 23.aprīļa sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Saeimas lēmuma projektu “Par komisiju noteikšanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”””. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens no zāles: “Jā!”) Deputātiem ir iebildumi. Tātad balsosim par šiem iesniegtajiem darba kārtības grozījumiem. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegto priekšlikumu - izdarīt izmaiņas šā gada 23.aprīļa sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Saeimas lēmuma projektu “Par komisiju noteikšanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”””. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 43, atturas - 1. Līdz ar to lēmuma projekts nav darba kārtībā iekļauts. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par nekustamā īpašuma “Kaktiņi” daļu Lēdmanes pagastā, Lielvārdes novadā, atsavināšanu sabiedrības vajadzībām — valsts autoceļa E22 posma Rīga (Tīnūži)-Koknese rekonstrukcijas projekta īstenošanai” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Tāpat Saeimas Prezidijs ierosina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu “Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Tātad likumprojekts komisijai ir... Atvainojos. “Pret” pieteikusies runāt deputāte Silvija Šimfa.".
- 2015_04_16_293-seq5 spokenText " Paldies. Tātad pārtraukums līdz 23.aprīļa pulksten 9.00. ".
- 2015_04_16_293-seq4 spokenText "Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Guntis Belēvičs, Ints Dālderis, Ināra Mūrniece, Vladimirs Nikonovs, Arvīds Platpers, Jānis Upenieks un Ilze Viņķele.".
- 2015_04_16_293-seq3 spokenText "Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Jā... Es saprotu, ka deputāts Liepiņš ir ņēmis vērā šodien Prezidijā un Frakciju padomē paustos viedokļus, līdz ar to mēs varam turpināt... (Dep. A.Lejiņa starpsauciens no zāles.)... turpināt Saeimas sēdi. (No zāles dep. A.Kaimiņš: “Stop! Stop! Stop! Ko jūs te tagad?!” Dep. A.Kaimiņš iziet no Sēžu zāles.) Tātad... (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.) Jā. Tātad, godātie kolēģi, pašreiz ir atjaunots tas stāvoklis Sēžu zālē, par kuru mēs pirms tam diskutējām. (Sēžu zālē ienāk dep. A.Kaimiņš: “Daudzes kungs, beidziet izdomāt!” Līdz ar dep. A.Kaimiņu Sēžu zālē ienāk dep. D.Liepiņš. Zālē smiekli un starpsaucieni.) Kaimiņa kungs, pirmkārt, es jums gribētu aizrādīt, ka jebkuras diskusijas ar sēdes vadītāju ir aizliegtas. Otra lieta ir tā, ka, ņemot vērā to, ka deputāts Liepiņš tomēr, kā izrādās, ignorē gan Saeimas Prezidiju, gan Frakciju padomes viedokli, gan Juridiskā biroja skaidrojumu, es Prezidija vārdā izsludinu sēdes pārtraukumu līdz nākošās ceturtdienas, tātad 23.aprīļa, pulksten 9.00. Saskaņā... jā, saskaņā ar Saeimas kārtības rulli mums ir nepieciešams reģistrēties. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātu! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, neskatoties uz to, ka šī sēde ir mazliet īpaša, es tomēr gribētu mūsu visu vārdā sveikt apaļā jubilejā mūsu kolēģi Vladimiru Nikonovu. (Zālē aplausi. Starpsaucieni: “Nav zālē!”) Diemžēl viņš esot sasirdzis. Un vēl apaļākā jubilejā – deputātu Kārli Krēsliņu. (Zālē aplausi.) Un tagad vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim.".
- 2015_04_16_293-seq2 spokenText "Kolēģi! Es aicinu turpināt Saeimas sēdi, ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē, lai varam uzsākt darbu. (Sarunas fonā. No zāles: “Balsojam!”) Kolēģi!Šis nav balsojams jautājums. Un, tā kā deputāts Liepiņš ir ieņēmis vietu Saeimas Sēžu zālē, es aicinu sasaukt vēlreiz Saeimas Frakciju padomes un Prezidija kopsēdi, lai lemtu par tālāko darbību. Tātad pārtraukums uz piecām minūtēm – ar iespēju pagarināt uz ilgāku laika posmu nepieciešamības gadījumā. Un tātad Sarkanajā zālē tiek sasaukta vēlreiz Saeimas Prezidija un frakciju vadītāju kopsēde.".
- 2015_04_16_293-seq1 spokenText "Labrīt, godātie kolēģi! Es aicinu jūs ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē, lai varam sākt sēdi. Kolēģi, mēs konstatējām, ka zālē atrodas arī deputāts Dainis Liepiņš. Saeima šā gada 5.februārī balsoja un piekrita, Liepiņa kungs, jūsu krimināllietas turpmākai iztiesāšanai. Un saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 17.panta otro daļu, kurā ir teikts, ka gadījumos, kad Saeima ir piekritusi Saeimas deputāta kriminālvajāšanai, deputāts zaudē tiesības piedalīties Saeimas sēdē, tātad deputātam ir liegtas tiesības piedalīties Saeimas sēdē. Tā ka es aicinu ievērot Saeimas kārtības rulli, cienīt kolēģus un atstāt Saeimas Sēžu zāli. Jūs varat, protams, Saeimas sēdi vērot kā apmeklētājs no Viesu sektora. (No zāles dep. D.Liepiņš: “To gan es gribēšu – juridisku paskaidrojumu, teiksim, lai Juridiskais birojs paskaidro...!”) Es atvainojos, Liepiņa kungs, arī piezīmes vai domu apmaiņa par Saeimas sēdes vadītāja rīkojumiem saskaņā ar Saeimas kārtības rulli nav pieļaujama. To nosaka Saeimas kārtības rullis... Tātad Liepiņa kungs atsakās pamest Saeimas Sēžu zāli. Kolēģi, es izsludinu... (Starpsaucieni. No zāles dep. J.Ādamsons: “Jāsauc specdienests!”) Kolēģi, es vēlreiz aicinu Liepiņa kungu atstāt Saeimas Sēžu zāli! Tātad tas nenotiek. Izsludinu tehnisko pārtraukumu – vispirms uz 15 minūtēm – ar iespēju nepieciešamības gadījumā to pagarināt. Tātad vispirms būs tehniskais pārtraukums līdz pulksten 9.20. Šajā laikā tiek sasaukta Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēde. Tātad Saeimas Prezidiju un frakciju vadītājus lūdzu doties uz Sarkano zāli. Paldies. Tas... Jā, šajā laikā! Paldies.".
- 2015_03_26_292-seq565 spokenText " Paldies deputātam Valērijam Agešinam. Līdz ar to šodien raidījums “Frakciju viedokļi” izskanējis. Paldies, ka klausījāties. Lai jums jauka pēcpusdiena, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ! ".
- 2015_03_26_292-seq564 spokenText " Paldies. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien pēc ilgām debatēm Saeima diemžēl nespēja vienoties par priekšlikumu palielināt neapliekamo minimumu pensionāriem. Grozījuma likumā “Par iedzīvotāju ienākumu nodokli” būtība: lai summa, no kuras nav jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, pieaugtu no 235 eiro mēnesī līdz nepilniem 280 eiro mēnesī. SASKAŅA atbalsta šo priekšlikumu un šo pieeju. Vidējā pensija Latvijā, ņemot vērā valsts vecuma pensiju, izdienas pensiju, invaliditātes pensiju un apgādnieka zaudējumu pensiju, ir 279 eiro. Un es varu tikai atgādināt, ka vēl 9.Saeimas laikā Ivars Godmanis, būdams premjers, skaidroja, ka neapliekamo minimumu pensionāriem nevar palielināt, jo tuvojas krīze. Ja pat tagad, zinot, ka krīze ir pārdzīvota, koalīcijā esošās partijas VIENOTĪBA, Nacionālā apvienība un ZZS nevar atļauties atbalstīt seniorus, tad paliek pavisam skumji. Saeimas šīsdienas sēdē tika izskatīti arī vairāki likumprojekti saistībā ar Valsts prezidenta priekšlikumiem politisko partiju sistēmas pilnveidošanai. Tāpēc vēlos paust īsi un kodolīgi frakcijas SASKAŅA viedokli arī par šo tēmu. Īpašu interesi, mūsuprāt, izraisa Valsts prezidenta ierosinājumi par nepieciešamo biedru skaitu politiskajās partijās un prasību, ka Saeimas vēlēšanās politiskā partija var piedalīties, ja tā ir dibināta ne vēlāk kā vienu gadu pirms Saeimas vēlēšanām, kā arī citiem būtiskiem jautājumiem. Vairāku gadu garumā tiek spriests par politisko partiju biedru skaita palielināšanu. Arī Valsts prezidents uzskata, ka no partijas biedru skaita ir atkarīga partijas kvalitāte un ietekme sabiedrībā. SASKAŅAI, vecākajai no Saeimā pārstāvētajām partijām, biedru skaita palielināšana nav problēma, bet partiju nevar vērtēt pēc aritmētiska kritērija. Politisko partiju darbībā un tās rezultātos diez vai noteicošā loma ir partijas biedru skaitam. Izņēmums ir vienas vadošas partijas politiskā sistēma, kur visu nosaka tā dēvētā masu partija. Jebkurai partijai pakāpeniski jānonāk līdz plašākai pārstāvniecībai, realizējot savu politiku un iegūstot autoritāti ar savu politisko darbību, kā rezultātā paplašinās partijas biedru skaits un atbalstītāju kopums. Varas partijām nebūs grūti mehāniski palielināt partijas biedru skaitu, iespējams, arī ar sponsoru palīdzību, piesaistot partijai kāda partijas biedra, darba devēja darbiniekus. Pastāv risks, ka noteikto skaitu, 500 biedrus, kā to redz Valsts prezidents, var savākt arī ar populistiskiem uzstādījumiem. Tas savukārt deformētu uz tautas un sabiedrības interešu nodrošināšanu vērstu demokrātisko sistēmu un nonāktu pretrunā ar Valsts prezidenta norādīto mērķi – stiprināt valsts politiskos pamatus, stimulējot ilgtspējīgu, stabilu politisko partiju attīstību un mazinot politisko partiju atkarību no privātajiem sponsoriem. Viens no Valsts prezidenta ierosinājumiem ir priekšlikums paplašināt Politisko partiju likumu, piešķirot partijas biedriem garantētas tiesības, piemēram, tiesības pieprasīt konkrēta jautājuma iekļaušanu biedru sapulces darba kārtībā. Diemžēl nav izprotama šāda rosinājuma aktualizēšana, jo minētais ir normālas politiskās partijas iekšējās demokrātijas un darbības jautājums. Tas ir pats par sevi saprotams jautājums, jo pretējā gadījumā partijā veidojas grupējumi, frakcijas, kuru darbība destruktīvi ietekmē partijas stabilitāti. Un pēdējais, ko vēlos pateikt šodien. Savā vēstulē Valsts prezidents secina, ka politisko partiju pastāvēšana noteiktu laiku pirms vēlēšanām varētu padarīt politisko procesu vieglāk prognozējamu un garantēt vēlētājiem iespēju iepazīt jaundibinātās politiskās partijas. Tāpēc ir izteikts priekšlikums – noteikt, ka Eiropas Parlamenta un Saeimas vēlēšanās var piedalīties tikai tāda politiskā partija vai politisko partiju apvienība, kas dibināta ne vēlāk kā vienu gadu pirms vēlēšanām. Mēs uzskatām, ka vēlēšanās galvenais soģis un lēmējs ir vienīgi vēlētājs un nav pamata viņam neuzticēties. Paldies par uzmanību.".
- 2015_03_26_292-seq563 spokenText "Paldies deputātam Ritvaram Jansonam. Raidījumu šodien noslēdz frakcijas SASKAŅA priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins. Lūdzu!".
- 2015_03_26_292-seq562 spokenText " Godājamie radioklausītāji! Šajā sēdē tika izskatīts likumprojekts “Grozījumi Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumā”. Sabiedrībā bieži vien ir priekšstats, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijas pārsvarā nodarbojas tikai ar secinājumiem, tukšu pļāpāšanu, un līdz ar to šis likumprojekts uzsver, ka lēmums par galaziņojumu, kuru pieņem parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļi, tiek pieņemts ar absolūto balsu vairākumu. Grozījumos ir paredzēta arī norma, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšlikumi un tie atzinumi, ko tā ir devusi, obligāti jāizskata atbildīgajās Saeimas komisijās. Un līdz ar to Nacionālā apvienība arī, saprotot šī likumprojekta svarīgumu, uzskatīja, ka līdzatbildīgai par šiem grozījumiem jābūt ne tikai Juridiskajai komisijai, bet arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, kā to arī Saeima akceptēja. Vēl šajā sēdē tika izskatīti grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā. Dažus no tiem bija iesniedzis mūsu frakcijas deputāts Jānis Dombrava, un šo priekšlikumu būtība bija tāda, lai pēc iespējas labāk saskaņotu valsts un pašvaldību intereses teritoriju robežu mainīšanā. Un, kopīgi strādājot visai komisijai, tika izstrādāts formulējums, ka administratīvās teritorijas robežu var grozīt Ministru kabinets, ja pašvaldības, kuru administratīvās teritorijas robeža tiek grozīta, ir pieņēmušas lēmumu – atbalstīt robežu grozīšanu. Tātad ir gan Ministru kabineta akcepts, gan konkrēto pašvaldību akcepts, un tikai tad šī robeža tiek grozīta. Protams, ja viens novads pievienojas otram, tad ir vajadzīgs Saeimas atbalsts. Tas joprojām paliek spēkā pēc likuma gara. Runājot par iepriekš minēto ļoti labo Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājas Barčas kundzes iniciatīvu apņemties pacelt neapliekamo minimumu pensionāriem no 2820 eiro uz 3320 eiro gadā, jāteic, ka parlamentam tad noteikti ir jāparedz arī finansiālais segums. Šajā gadījumā no ārpuskārtas budžeta līdzekļiem to nevar izdarīt, jo to vienkārši vairs nav. Un, ja mēs grozām šobrīd budžetu ar Saeimas kopējo lēmumu, tad kādam atkal būs šie līdzekļi jāatņem. Es ļoti negribētu, piemēram, lai pedagogiem, kuriem ir apsolīts algu pielikums, šobrīd tiktu tas apstādināts. Un līdz ar to tad tiešām ļoti slavējama ir šī Barčas kundzes iniciatīva – neapliekamo minimumu pensionāriem turpmāk virzīt nākošā gada budžetā un pie tā strādāt arī turpmāk. Vēl jāatzīmē, ka šajā sēdē tika pieņemta arī Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma un Saeimas vēlēšanu likuma grozījumu tālāka virzība. Šo grozījumu būtība slēpjas tajā vēsturiskajā pieredzē, kas Latvijai jau bijusi divdesmitajos, trīsdesmitajos gados un arī pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Lai neveidotos sīkpartijas, gan uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām, gan uz Saeimas vēlēšanām var startēt partijas, kurās ir 500 biedru, vai partiju apvienības, kurās ir 500 biedru, un šīm partijām un partiju apvienībām jābūt dibinātām gadu pirms Saeimas vēlēšanām. Tas tādēļ, lai būtu demokrātija, tomēr vienlaikus nebūtu sadrumstalotības politiskajā spektrā. Taču, kā uzsvēra Nacionālās apvienības frakcijas vietnieks Cilinska kungs, nozīmīga vieta jāatvēl arī nevalstisko organizāciju attīstībai, jo ne visi cilvēki sabiedrībā iesaistīsies politiskajās partijās, tāda ir realitāte. Vēl gribu uzsvērt, ka šajā nedēļā Nacionālās apvienības frakcija ir ļoti strādājusi pie tā, lai kopā ar atbildīgo ministriju – Tieslietu ministriju – savestu kārtībā VDK dokumentu izpētes komisijas darbību. Es vakar runāju ar komisijas vadītāju vēstures zinātņu doktoru Kangera kungu, viņš ir apmierināts ar to virzību, kāda notika vakardienas sarunās, kurās piedalījās Ministru prezidente Straujumas kundze, Tieslietu ministrijas valsts sekretārs un viņš kā komisijas vadītājs, ar to modeli, kā tiks nodrošināta zinātniskā vadība un uzraudzības vadība un kā noritēs pētnieku darbs, un kā beidzot atalgojums būs nonācis līdz pētniekiem. Tiešām, godājamie radioklausītāji, cerēsim uz tālāko pozitīvo virzību un arī uz jaukām Lieldienām!".
- 2015_03_26_292-seq561 spokenText "Paldies deputātam Vilnim Ķirsim. Tagad vārds Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Ritvaram Jansonam. Lūdzu!".
- 2015_03_26_292-seq560 spokenText " Labdien, cienījamie radioklausītāji! Neapšaubāmi šī sesija ir bijusi notikumiem bagāta, un arī šodien netrūka nedz svarīgu jautājumu, nedz arī emociju. Tomēr es vēlos jums pastāstīt par trijām iniciatīvām, kas faktiski šobrīd jau atrodas Saeimā un kas tuvākajā laikā varētu tikt skatītas ar jaunu sparu. Pirmkārt. Atcerēsimies, pirms mēneša Saeima balsoja par to, lai nodotu komisijai likumprojektu, ar kuru paredzēts Rīgas sabiedriskā transporta cenu politiku nodot regulatora rīcībā. Gribu pastāstīt, kā šis jautājums virzās. Tas tika skatīts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija konstatēja, ka šeit ir vairākas problēmas, tomēr atturējās pieņemt lēmumu. Tad šis jautājums tika nodots Satiksmes ministrijai papildu izpētei. Satiksmes ministrijai tika doti divi mēneši, kuru laikā ir jāizpēta, kā šis jautājums iet kopā ar citiem likumdošanas aktiem, kā arī ar Eiropas Savienības normām. Tāpat arī jāizpēta, vai ir iespējami arī kādi citi risinājumi, ar kuriem sasniegt mērķi. Es kā iniciators aktīvi šim procesam sekoju līdzi. Un piedalīšos šajās te diskusijās un tātad uzpasēšu, lai šis jautājums nenoklustu, bet virzītos. Ir viens jautājums, kas saistīts ar šo “Rīgas satiksmes” lietu. Proti, arodbiedrības. Mēs esam pēdējās nedēļas laikā dzirdējuši, nu, pieaugošu problēmu, ka arodbiedrības ir tāds jauns veids, kā faktiski cilvēkus, varbūt pat viņiem pašiem negribot un nezinot, nedaudz pat piespiedu kārtā iesaistīt politiskajās cīņās. Tas nav pareizi, jo arodbiedrībām ir jābūt politiski neatkarīgām, neitrālām un jākalpo tikai un vienīgi savu biedru interesēm. Tomēr, kā jau mēs paši labi saprotam, tad, ja arodbiedrība saņem... teiksim, konkrēta arodbiedrība “LABA” saņem naudu no sava darba devēja, proti, no “Rīgas satiksmes”, tad skaidrs, ka par tās politisko neitralitāti vai neatkarību īsti nevar būt runa. Tāpēc es esmu iecerējis šo jautājumu tomēr pētīt dziļāk un skatīt iespēju, kā šo sistēmu sakārtot, jo tomēr līdzīgi kā... Piemēram, ir tāds sava veida... hibrīdkara paveids, ko organizē mūsu austrumu kaimiņš, ir dažādi, teiksim, komentāri interneta portālos, kas savā veidā tomēr rada tādu sabiedrisko domu... Arī arodbiedrības, kuras spiestā veidā ierodas uz dažādiem mītiņiem, rada tādu pūļa efektu un var kalpot par faktoru sabiedrības domas izmaiņām. Un tāpēc tas ir ļoti svarīgi demokrātijas principu nodrošināšanai. Un trešā, pēdējā lieta. Šonedēļ tika skatīts manis vadītajā Pašvaldību sistēmas pilnveidošanas apak��komisijā jautājums par pašvaldībām ļoti nozīmīgu reformu. Faktiski pēdējo gadu viens no nozīmīgākajiem jautājumiem ir pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonds. Jo, kā arī pašas pašvaldības vērtē, šis jau pagājušā gadsimta 90.gados, teiksim to tā, radītais mehānisms tomēr ir novecojis un mūsdienu situācijai, šībrīža situācijai, īsti vairs neatbilst. Tas ir ļoti sarežģīts, un ne katrs tajā var viegli orientēties. Tādēļ jau pirms faktiski vairāk nekā pieciem gadiem tika pieņemts lēmums, ka jāveido jauns risinājums, un ilgus gadus to neizdevās atrast. Tādēļ šis jautājums tika nodots izstrādei Finanšu ministrijai. Un šonedēļ šajā apakškomisijā Finanšu ministrija nāca klajā ar savu konceptuālo redzējumu, piedāvājumu, kurš tad tika likts deputātiem uz galda apspriešanai. Debates bija ļoti karstas, bet vairums deputātu uzskatīja, ka šis piedāvājums ir labs vai vismaz virzāms uz priekšu. Kur ir tā problēma šādā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā? Ko vispār nozīmē izlīdzināšanas fonds? Tas nozīmē, ka savā ziņā bagātajām... vienkārši izsakoties, bagātajām pašvaldībām tiek nauda nedaudz atņemta – tā tiek pārdalīta par labu tām pašvaldībām, kurām tik viegli neiet. Protams, kā jau tas ir saprotams, tad ir neapmierināti gan tie, kam ņem nost, gan arī tie, kam dod. Varbūt kādam liekas, ka vajadzētu dot vairāk. Tāpēc šis ir tāds ļoti... arī ļoti jutīgs process, kurā ir daudz, teiksim, neapmierinātu interešu, un līdz ar to ļoti daudzi izsakās negatīvi. Bet process kā tāds tomēr jāvirza, un tas ir pareizs. Un, manuprāt, galvenais pluss, kas ir šinī Finanšu ministrijas piedāvājumā. Vienalga, cik labi pašvaldība, teiksim, veicina attīstību savā teritorijā, viņa tiek pievilkta līdz tādam sava veida iztikas minimumam vai tādam vidējam rādītājam, kas absolūti... kas īsti nemotivē spert soļus attīstībai. Tomēr jaunais modelis paredz palīdzību: tomēr tas atalgo tās pašvaldības, kuras vairāk dara attīstības vārdā, – atalgo tās ar lielākiem ienākumiem. Un tajā pašā laikā tas motivē faktiski visas pašvaldības tomēr domāt par attīstību. Par šo jautājumu noteikti būs vēl ļoti daudzas debates. Ir ļoti svarīgi, lai šo reformu varētu palaist jau ar 2017.gada 1.janvāri. Tas nozīmē, ka šis likumprojekts faktiski līdz Jāņiem vai vismaz kādā ārkārtas sēdē vasarā ir jāpieņem jau galīgajā lasījumā, jo par šo jautājumu mēs noteikti dzirdēsim vēl daudz un dikti. Tas man īsumā viss. Paldies, radioklausītāji. Atliek jums vien novēlēt jauku nākošo nedēļu – Kluso nedēļu – un priecīgas Lieldienas! Paldies.".
- 2015_03_26_292-seq559 spokenText "Paldies deputātam Valdim Skujiņam. Tagad pie mikrofona frakcijas VIENOTĪBA deputāts Vilnis Ķirsis. Lūdzu!".
- 2015_03_26_292-seq558 spokenText " Labdien, godājamie radioklausītāji visā Latvijā! Es trīs lietas jums gribu šodien pastāstīt. Pirmā lieta ir tāda, ka likumprojektā “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” 15.priekšlikums bija no mūsu frakcijas deputātiem Aijas Barčas un Andra Bērziņa, bet atbildīgā komisija neatbalstīja šo priekšlikumu. Dažos vārdos paskaidrošu, kas tas bija par priekšlikumu. Priekšlikums bija palielināt neapliekamo minimumu pensijām no 235 eiro uz 280 eiro. Ļoti jauki skan, un bija ļoti daudzas debates, un man ir prieks, ka šo Aijas Barčas priekšlikumu atbalstīja arī Liepājas partija un Liepājas pilsētas vadītāji, kas izprot šo situāciju, jo, kā Aija Barča jau teica, ja palielinātu šo minimumu, tad katru mēnesi pensionāri, kam ir mazākās pensijas, saņemtu vairāk nekā 10 eiro. Nu, tas paliktu pāri, gadā tie būtu 120 eiro, un katrs varētu tos ieguldīt kādā no sev vajadzīgām lietām. Šī jautājuma izskatīšana beidzās ar to, ka Aija Barča atsauca savu priekšlikumu, bet es gribu sacīt, ka tas tika atsaukts uz laiku – uz laiku līdz nākamajam budžeta gadam, kad šis priekšlikums par neapliekamā minimuma palielināšanu tiks atkal diskutēts. Zaļo un Zemnieku savienības frakcija kopā ar Liepājas partiju noteikti centīsies, lai tas tiktu iekļauts nākamā gada budžetā. Otrā lieta, par ko es gribu jums pastāstīt. Šajā nedēļā pēc diezgan ilgām diskusijām Izglītības, kultūras un zinātnes komisija beidzot sagatavoja izskatīšanai otrajā lasījumā un piedāvās 16.aprīlī deputātiem diskutēt par likumprojektu “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā”. Šis likumprojekts ir komisijā saņemts no iepriekšējās Saeimas, un tur ir pāris lietu, par kurām es jums gribu pastāstīt. Tiks izveidotas nozaru ekspertu padomes, lai darba tirgū saskaņotu darba devēju prasības ar darba ņēmēju prasībām. Nozaru ekspertu padomēs varēs būt klāt pārstāvji no arodbiedrībām, un viņi varēs iesniegt priekšlikumus... iesniegt priekšlikumus par to, lai cilvēki izglītotos tajās programmās jeb, pareizāk sakot, tiktu apmācīti tajās profesijās, kas šobrīd Latvijā ir visvairāk nepieciešamas darba tirgū. Un vēl. Man ir patīkami teikt, ka Latvijā tiks izveidoti vairāki kompetences centri, kuros tiks apvienota māksla, mūzika un deja. Tas ir tāds jaunums... Tas ir ļoti jauki, jo tie būs tādi ļoti lieli un plaši kompetences centri ar daudzām iespējām. Es zinu, ka ir cilvēki, kuriem ir ļoti liela pieredze, bet nav profesionālās izglītības mūzikas, mākslas un dejas žanrā. Viņi varēs savu pieredzi parādīt kompetences centros, un tad varēs viņiem piešķirt... Šo izglītību, protams, viņi tad iegūs profesionālās izglītības līmenī. Un vēl trešā lieta, kas ir paredzēta šajā likumā, ir tā, ka tiks izveidoti konventi, kam ir padomdevēju tiesības. Respektīvi, šie konventi būs palīgs šo skolu direktoriem. Tajos būs pašvaldības pārstāvji, kā arī darba devēju, sabiedrisko organizāciju un darba ņēmēju pārstāvji. Un, protams, dibinātāji. Šis likumprojekts Saeimā otrajā lasījumā tiks skatīts 16.aprīlī, un es ļoti ceru uz Saeimas atbalstu. Un trešā lieta, par ko es jums gribu pastāstīt. Tā ir vienkārši izcila, man tā ļoti patika! Vakar veselības ministrs Guntis Belēvičs prezentēja savu redzējumu, ka Latvija līdz 2065.gadam... Līdz 2065.gadam, kā viņš saka, Latvija būs veselīgākā valsts pasaulē! Es neiedziļināšos šajā prezentācijā. Lūdzu, lūdzu, sekojiet līdzi informācijai, un, ja jūs redzat vai dzirdat kaut kur informāciju par šo prezentāciju, tad ieklausieties! Tas patiešām ir lielisks veselības ministra tāds... nu, prezentējums. Paldies par uzmanību.".
- 2015_03_26_292-seq557 spokenText "Paldies deputātam Mārtiņam Šicam. Nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Valdis Skujiņš. Lūdzu!".
- 2015_03_26_292-seq556 spokenText " Labdien visā Latvijā! Šodiena bija ētikas un amoralitātes savienojuma diena. Mani un mūsu frakcijas deputātus ļoti satrauca tas ciniskais mēģinājums atrisināt jautājumu par partiju finansējumu... atrisināt, nodrošinot iespēju atmaksāt no valsts līdzekļiem daļu pievienotās vērtības nodokļa, lai partijām būtu vieglāka un labāka, un materiāli nodrošinātāka dzīve, vienlaikus nerisinot jautājumu, ka varētu šie paši principi tikt attiecināti uz invalīdiem, uz pensionāriem un tamlīdzīgi. Mums nav saprotams, kādu politisku tirgu rezultātā notika tas brīnums, ka šie priekšlikumi tika atsaukti, un tas sakrita pilnībā ar mūsu frakcijas piedāvāto balsojumu – izslēgt šo piedāvājumu no labojumu paketes. Otra lieta, kas mūs ļoti satrauc, ir tas, ka veidojas mikrouzņēmumu nodokļa atgriešana 9 procentu apmērā. Solījumi, kuri ilga mēnešiem, kopš janvāra, līdz galam netiek pildīti. Šī mikrouzņēmumu nodokļa “raustīšana” rada lielu nesapratni uzņēmumos, nestabilitāti, uzticības zudumu valsts likumdošanai ilgtermiņā. Un tas, ka finanšu kontrolētāji nav spējīgi izķert tos atsevišķos negodīgos, neļauj godīgiem uzņēmējiem, kas nekad varbūt nebūs spējīgi izveidot lielu uzņēmumu mazās lauku saimniecībās, mazās viesnīciņās, daudz kur citur, kur darba apjoms nav pietiekoši liels, lai būtu pilnais apjoms. Tie nekad nekļūs par lieliem uzņēmumiem, bet šiem cilvēkiem, kuri nākuši no bezdarbniekiem, ir darbs, viņi sevi nodrošina un ir jau atslogojoši sociālos dienestus un pašvaldības no pabalstu maksāšanas. Nē, tagad tas ir mēģinājums to graut. Nākošais jautājums, kas mūs ļoti satrauc, ir tiesībsarga ziņojums, kurā bija norādīts uz ļoti daudziem – ļoti daudziem! – risināmiem jautājumiem un kļūdām. Un mani kā mediķi satrauc, protams, tas, kā var tikt mīdīta Latvijas Republikas Satversme, var netikt pildīts Satversmes Republikas 111.pants. Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas nav noteikts iedzīvotāju veselības aprūpes minimums veselības aprūpes saņemšanai. Jā, un pēdējais, un tā ir labā ziņa, ka varbūt šo interesanto kompromisu un politisko tirgu rezultātā tika pieņemts mūsu frakcijas piedāvājums radīt nodokļu atlaides un nodokļu atmaksu par to, ka mēs esam tiesīgi izmantot... ka mēs esam tiesīgi audzināt un skolot savus bērnus sporta skolās, pulciņos un tā tālāk; senāk tas bija noraidīts pašā saknē. Tas ir pozitīvi, ka mūsu priekšlikums ir atbalstīts un daudzi Latvijas vecāki, kuri līdz šim nevarēja par savu bērnu, nākamo nodokļu maksātāju, audzināšanu un pilnveidošanu saņemt nekādu valsts atbalstu, vismaz saņems šo atlaidi. Paldies.".
- 2015_03_26_292-seq555 spokenText "Paldies deputātei Ingunai Sudrabai. Tagad runās Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāts Mārtiņš Šics. Lūdzu!".
- 2015_03_26_292-seq554 spokenText " Labdien, cienījamie radioklausītāji! Noslēdzot ziemas sesiju, ir vietā izvērtēt, cik produktīvs un atbildīgs ir bijis parlamenta darbs un ko mums, opozīcijā esošiem frakcijas “No sirds Latvijai” deputātiem, ir izdevies panākt. Problēma, kuru es akcentēšu, ir jau daudz pārrunātā izpratne par atbildību. Par atbildību Saeimas līmenī, pieņemot... precīzāk sakot, velkot garumā sabiedrībai svarīgu lēmumu, likumu pieņemšanu. Un par atbildību ierēdņu līmenī, rīkojoties ar nodokļu maksātāju naudu. Un par atbildību par sasniegto rezultātu. Bieži vien sadzīvē veidojas situācijas, kad mēs nezinām, kā rīkoties. Šādos gadījumos palīdz elementārs paņēmiens – domās ielikt sevi otras personas vietā, lai sajustu, kā šī situācija ietekmētu mani. Kā es redzu pozīcijas deputātu darbošanos? Trīs mēneši pagājuši no gada sākuma, nespējot pieņemt grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, lai uzņēmējiem, nodokļa maksātājiem, būtu skaidrība, kāda nodokļa likme būs spēkā no šī gada 1.janvāra. Tajā pašā laikā ātri tiek pieņemti lēmumi par garākām starpsesiju brīvdienām deputātiem. Ir skaidrs, ka pašiem nav praktiska darba pieredzes. Pretējā gadījumā sekotu ļoti operatīva rīcība, lai labotu iepriekš pieļautās kļūdas. Pretējā gadījumā saprastu, ka katram uzņēmējam un katram, kurš vēlas nodarboties ar uzņēmējdarbību, ir svarīga noteikumu stabilitāte, prognozējamība. Vēl viens piemērs nespējai saprast reālo situāciju ir Imigrācijas likuma grozījumu pieņemšanas vilkšana garumā. Valdība ir atzinusi, ka ir sākusies ekonomikas atdzišana. Tiek samazinātas ekonomikas izaugsmes prognozes. Tajā pašā laikā deputāti nevēlas sakārtot investīciju vidi tā, lai līdzekļus investēt un darba vietas radīt spējīgie to darītu Latvijā. Frakcijas “No sirds Latvijai” deputāti vienmēr ir iestājušies par principu “valsts budžeta līdzekļu izmantošana kopā ar atbildību par sasniegto rezultātu”. Tāpēc ir mūsu jautājumi ministriem, kā savienot sociālās aprūpes centru slēgšanu un profesionālās izglītības iestāžu reorganizāciju reģionos ar valdības deklarēto politiku par bezdarba samazināšanu, darba vietu radīšanu reģionos un sabiedrības interešu ievērošanu. Joprojām ierēdņi var vieglu roku notērēt miljoniem eiro projektos, kuri noslēdzas bez rezultāta, par to nenesot nekādu atbildību. Spilgtākie piemēri tam ir Latvijas gatavošanās dalībai Expo izstādē un e-skolas ieviešanas projekts. Tajā pašā laikā atbalstam paraolimpiešiem, lai sagatavotos olimpiskajām spēlēm, invalīdu sportam, kam vajadzētu desmit reizes mazākus līdzekļus, nauda neatrodas! Pie tā, ka ministru atbildes ir formālas un ministriem nav laika atbildēt, mēs jau sākam pierast, jo nav jau laika ministriem iegriezties Latvijā. Mēs, frakcijas “No sirds Latvijai” deputāti, nenolaižam rokas, un jau šodien Ministru prezidentei uz galda būs kārtējie mūsu sagatavotie jautājumi par likumu grozījumu nevirzīšanu KNAB darbības sakārtošanai un par finansējuma nenodrošināšanu zinātnei, tautsaimniecības attīstības veicināšanai. Pateicos.".
- 2015_03_26_292-seq553 spokenText "Paldies. Saeimas sēdi slēdzu. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un skan raidījums “Frakciju viedokļi”. Tūlīt tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles deputāti pastāstīs par šodienas jautājumiem, kā arī citām aktualitātēm. Pirmajai vārds frakcijas “No sirds Latvijai” priekšsēdētājai Ingunai Sudrabai. Lūdzu!".
- 2015_03_26_292-seq552 spokenText "Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Solvita Āboltiņa, Guntis Belēvičs, Mārtiņš Bondars, Gundars Daudze, Jānis Klaužs, Ivans Klementjevs, Rihards Kols, Māris Kučinskis, Aivars Meija, Romāns Mežeckis, Sergejs Mirskis, Vladimirs Nikonovs un Romualds Ražuks.".
- 2015_03_26_292-seq551 spokenText "Paldies tiesībsargam un Tiesībsarga birojam! Balsojums gan par šo ziņojumu nav nepieciešams. Līdz ar to šis jautājums ir uzskatāms par izskatītu. Un vēlam panākumus un izdošanos gan tiesībsargam, gan Tiesībsarga biroja darbiniekiem turpmākajā darbā visas sabiedrības labā, kā mēs to dzirdējām, un arī labu sadarbību ar Saeimu! Paldies. Kolēģi, turpinot Saeimas sēdi, vēlos jūs informēt saistībā ar paredzēto jautājumu un atbilžu sēdi šodien pulksten 17.00. Saistībā ar deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika un citu deputātu jautājumu satiksmes ministram Anrijam Matīsam “Par AS Air Baltic Corporation turpmāko attīstību” ir saņemta rakstveida atbilde, kas iesniedzējus neapmierina, bet ministrs informē, ka nevar šodien ierasties (No zāles dep. I.Zariņš: “Atkal nevar!”) uz atbildes sniegšanu. Saistībā ar deputātu Sudrabas, Šimfas, Baloža un citu deputātu jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei “Par profesionālās izglītības iestāžu tīklu un īstenotajām programmām” saņemta rakstveida atbilde, kas iesniedzējus neapmierina, bet ministre informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Saistībā ar deputātu Ločmeles-Luņovas, Elksniņa, Ņikiforova, Ādamsona un citu deputātu jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei “Par projektu “Portāla www.skolas.lv attīstība”” saņemta rakstveida atbilde, kas iesniedzējus neapmierina, bet ministre informē, ka viņa nevar šodien ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Saistībā ar deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un citu deputātu jautājumu ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par Latvijas gāzes tirgus liberalizācijas pasākumiem un to atbilstību Latvijas patērētāju interesēm” saņemta rakstveida atbilde, kas iesniedzējus neapmierina, bet ministre informē, ka viņa šodien nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Saistībā ar deputātu Ločmeles-Luņovas, Dolgopolova, Tretjakas, Ādamsona un citu deputātu jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei “Par portālu www.skolas.lv” saņemta rakstveida atbilde, kas iesniedzējus neapmierina, bet ministre šodien nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Līdz ar to šodien plānotā jautājumu un atbilžu sēde nenotiks. Vēlos jūs informēt, ka ir saņemti arī jauni deputātu jautājumi. Deputāti Inguna Sudraba, Silvija Šimfa, Gunārs Kūtris, Ringolds Balodis un Arvīds Platpers iesnieguši jautājumu “Par tautsaimniecības attīstības sasaisti ar ieguldījumiem zinātnē”, un mēs to nododam adresātam - Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai - atbildes sniegšanai. Ir saņemts jautājums, ko iesnieguši deputāti Inguna Sudraba, Gunārs Kūtris, Silvija Šimfa, Ringolds Balodis un Arvīds Platpers, - “Par likumprojektu “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā””. Mēs to nododam adresātam - Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai - atbildes sniegšanai. Ir saņemts arī deputātu jautājums, ko iesnieguši Elksniņš, Urbanovičs, Potapkins un citi, - “Par valsts galvotā kredīta AS “Liepājas metalurgs” uzraudzību un atgūstamajiem finanšu līdzekļiem”. Nododam finanšu ministram Jānim Reiram atbildes sniegšanai. Un saņemts arī deputātu Elksniņa, Tutina, Ribakova, Urbanoviča un Agešina jaut��jums “Par Rīgas domes deputāta Olafa Pulka līguma izpildi ar AS “Pasažieru vilciens””. Nododam atbildes sniegšanai satiksmes ministram Anrijam Matīsam. Kolēģi, līdz ar to visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, es atgādinu, ka pēc 30 minūtēm Saeimas Sarkanajā zālē notiks mācības deputātiem un darbiniekiem, kuri strādā ar klasificēto informāciju. Vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.".
- 2015_03_26_292-seq550 spokenText "Paldies, Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ņemot vērā to, ka iespēja uzstāties parlamenta sēdē man ir reizi gadā, es arī izmantošu iespēju pateikt repliku. Paldies parlamenta deputātiem gan par objektīvo kritiku, gan daudz vairāk arī par pozitīviem vārdiem un darba novērtējumu. Tas ir, manuprāt, ārkārtīgi svarīgi ne tikai man, bet arī maniem kolēģiem, kas ir ar mani līdzās birojā. Manuprāt, tas ir arī labs signāls sabiedrībai, ka daudzas lietas no tā, ko mēs darām kopīgi, jo gan es, gan jūs, gan izpildvara, gan ierēdņi strādājam sabiedrības labā... kā nu kuram tas izdodas - kam labāk, kam sliktāk -, bet kopumā mēs visi strādājam sabiedrības labā. Un man ir lūgums... faktiski divi... tiešām ņemt vērā to, ko esmu norādījis ziņojumā gadu no gada, it īpaši attiecībā uz tām jomām vai tām sabiedrības grupām, kuras ir visvisneaizsargātākās. Un tie, protams, vispirmām kārtām ir bērni. Protams, tad vēl ir seniori, personas ar garīga rakstura problēmām, ar invaliditātēm... un tā tālāk, un tā tālāk. Un vēl viens lūgums, ko jūs varbūt arī kā deputāti, kā augstākais likumdevējorgāns, nezinu... jūs parlamentārās uzraudzības kārtībā vai kā citādi varētu prasīt atbildību no ministriem, no valdības, no ierēdņiem un pašvaldību vadītājiem, proti, prasīt viņiem ievērot Satversmes 8.nodaļu tā, ka tā nav vis kaut kāds filozofijas studentu mācību grāmatas ievads, bet ka tā ir pamatlikuma pamattiesību normas, kas nosaka, kā mums ir jādzīvo šajā lieliskajā valstī, kura ir Latvijas Republika. Un ir arī lūgums ievērot un mēģināt izpildīt to, kas ir noteikts gan Satversmes 8.nodaļas normās, gan cilvēktiesību doktrīnā tā, ka tas būtu dzīvības un nāves jautājums jums. Paldies. (Aplausi.)".
- 2015_03_26_292-seq549 spokenText "Paldies. Līdz ar to debates slēdzu. Jautājums tiesībsarga kungam: vai jums ir vēlme ko piebilst?".
- 2015_03_26_292-seq548 spokenText "Godātie kolēģi! Es esmu jau trešais Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāts, kurš runā šajās debatēs. Gribu runāt par diviem aspektiem, kas ir minēti tiesībsarga ziņojumā un kas vistiešākajā veidā skar izglītības sistēmu un arī kultūras sistēmu jeb kultūras jomu - tās divas jomas, par kurām ir atbildīga mūsu komisija. Viena lieta, kas pieminēta tiesībsarga ziņojumā, ir jautājums, kas saistīts ar 2003.gadā Saeimas grozīto Autortiesību likumu. Kā jūs atceraties, bija runa par publisko izpildījumu, par to, vai izpildījums ir atzīstams par publisku, ja to atskaņo tikai ģimenes lokā. Un toreiz bija gara diskusija par to, ka “ģimenes loks” ir pārāk izplūdis formulējums. Saeima 2003.gadā šo normu precizēja, un tiesībsargs savā ziņojumā atzīst, ka šis precizējums ir bijis gana labs. Tiesa, viņš ir uzdevis Kultūras ministrijai strādāt pie termina, lai precizētu, kas ir savstarpēji saistīto personu loks. Gadījumā, ja šādam savstarpēji saistītam personu lokam atskaņo, teiksim, kādu muzikālu priekšnesumu vai ko tamlīdzīgu, tad nav jāņem licence. Šodien es sazinājos ar Kultūras ministrijas pārstāvjiem, un viņi teica, ka principā šādu precedentu, ka šīs normas neprecizitātes vai nepilnības dēļ Latvijā būtu radusies kāda tiesvedība vai kādi pārpratumi, šajos divos gados nav bijis. Līdz ar to, manuprāt, varam uzskatīt, ka mēs toreiz, 2003.gadā, esam pietiekami labi priekš esošās situācijas šo jautājumu Autortiesību likumā par publisko izpildījumu noregulējuši. Otrs jautājums, par ko tiesībsargs min savā ziņojumā - un tam ir veltītas veselas četras lapaspuses no 206 lappušu garā ziņojuma -, ir jautājums par bilingvālo izglītību. Tiesībsargs ir veicis apjomīgu pētījumu, apmeklējot 49 skolas, kurās mācības notiek ne latviešu valodā, pareizāk sakot, kurās pamatvaloda nav latviešu valoda. Un vispārīgais secinājums ir tāds, ka šajā bilingvālās izglītības jomā mūsu valstī vēl ir krietni daudz darāmā, it sevišķi mācību līdzekļu nodrošināšanas jomā, un tas ir jautājums, kam tiešām acīmredzot mūsu komisijai būs jāpievērš uzmanība. Un paldies tiesībsargam, ka viņš uz to ir norādījis. Mums būs iemesls tālākai analīzei. Paldies.".
- 2015_03_26_292-seq547 spokenText "Paldies. Kolēģi! Es vēlos jūs informēt, ka ir saņemts deputātu Smiltēna, Šadurska, Barčas, Krauzes un Naudiņa iesniegums ar lūgumu turpināt šo Saeimas sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav, līdz ar to turpinām debates. Vārds deputātam Jānim Vucānam.".
- 2015_03_26_292-seq546 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, cienījamie kolēģi! Attiecībā uz tiesībsarga ziņojumu es gribētu īsi pieskarties vienam konkrētam aspektam, kurš, manuprāt, ir patiešām apsveicams un kurā tiesībsargs ir devis būtisku ieguldījumu. Tas ir tā sauktās deinstitucionalizācijas jautājums jeb, vienkāršāk runājot, virzība uz to, lai pēc iespējas visiem bērniem būtu iespēja izaugt ģimeniskā vidē. Patiešām ir apsveicama tiesībsarga pieeja šajā jautājumā, strādājot ar atsevišķām pašvaldībām, braucot tā sauktajās monitoringa vizītēs un analizējot, ko konkrētajai pašvaldībai nozīmētu tas, ka bērns tiktu ievietots audžuģimenē vai ka viņam tiktu atrasts aizbildnis. Vai arī - ko finansiāli nozīmētu tas, ka bērns nonāk bērnunamā. Un secinājums šeit ir tāds, ka sūtīt bērnu uz bērnunamu patiesībā ir daudz dārgāk. Man ir liels prieks, ka šīs monitoringa vizītes notiek, ka Tiesībsarga birojs šobrīd ir gatavs strādāt ar pašvaldību budžetiem, iet cauri pašvaldību politikai šajos jautājumos un arī konkrēti runāt par pozitīvajiem piemēriem, kas šeit izskanēja no tribīnes. Šobrīd patiešām ir tāda situācija, ka Labklājības ministrija ir izstrādājusi tā sauktās deinstitucionalizācijas stratēģiju, tomēr šobrīd nav īsti saprotams, kurā brīdī mēs nonāksim līdz situācijai, kad bērni, it īpaši mazie bērni vecumā līdz trim gadiem, varēs pilnībā būt nodrošināti ar izaugšanu ģimeniskā vidē. Līdztekus šiem jautājumiem, kas ir saistīti ar deinstitucionalizāciju, mums, protams, ir jādomā plašāk par šo problēmu un par šo parādību kā tādu. Un es ceru, ka šajā gadā tiesībsargs savā darbā ar pašvaldībām pievērsīsies tādiem jautājumiem kā pietiekams atbalsts audžuģimenēm, lai tajā brīdī, kad tajās esošais bērns sasniedz pusaudža gadus, audžuģimene nekonstatētu, ka tā vienkārši netiek ar šo bērnu galā. Un tad vieglākais risinājums ir tas, ka šis pusaudzis nonāk bērnunamā. Un nākamais. Tajās pašvaldībās, kur ir zemāka ekonomiskā aktivitāte, īpaši attālākajās pašvaldībās, bērnunami šobrīd nodrošina būtisku nodarbinātību pašvaldības cilvēkiem. Šie cilvēki nereti ir pirmspensijas vecumā, un viņiem ir ļoti svarīgi redzēt iespējamu alternatīvu nodarbinātību, ja šis bērnunams pašvaldības teritorijā tiks slēgts. Tāpēc ir ļoti būtiski skatīties plašāk un uzsvērt arī šos aspektus, virzoties uz to, lai mums vairs neviens bērns nebūtu aprūpes iestādēs, nebūtu bērnunamos. Paldies! Es tiešām novēlu tiesībsargam turpināt uzsākto darbu šajā jomā.".
- 2015_03_26_292-seq544 spokenText "Ko dara pārējie 80 procenti?!".
- 2015_03_26_292-seq543 spokenText "Platpera kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies!".
- 2015_03_26_292-seq541 spokenText "Platpera kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies!".
- 2015_03_26_292-seq542 spokenText "Jā, paldies. Un skolās ar pašdarbību nodarbojas no 7 līdz 20 procentiem audzēkņu...".
- 2015_03_26_292-seq540 spokenText "Tiesībsargs arī norāda, ka izglītības iestādes laikus nevēršas pašvaldībā pēc palīdzības, ja bērnam ir antisociāla uzvedība un skolas resursi nav izrādījušies pietiekami, tie nav devuši rezultātu. Jautājums: kāpēc izglītības iestādes nevēršas pēc palīdzības? Vai katrs konkrētais pedagogs, skolas sociālais pedagogs vai iestādes administrācija nav pietiekoši kompetenti rīcībai šādos gadījumos vai pašvaldība norobežojas no savu funkciju pildīšanas, un izglītības iestāde tiek atstāta viena tās mēģinājumos tikt galā ar bērna antisociālu uzvedību? Kā tiesībsargs pareizi norāda, bērna antisociāla uzvedība liecina par iepriekš pieļautu viņa tiesību un pilnvērtīgas attīstības pārkāpumu, un tā aplūkojama arī par bērna audzināšanu atbildīgo personu, vecāku un pedagogu atbildības kontekstā. Sen zināms, ka, ja bērns tiek maksimāli nodarbināts atbilstoši viņa interesēm un spējām, viņam nav laika domāt par visādām muļķībām. Latvijā skolēniem vismaz teorētiski ir pieejami interešu izglītības pulciņi, mūzikas, mākslas un sporta skolas. Reālajā dzīvē skola un ārpus formālā izglītība nefunkcionē kā vienota sistēma, lai maksimāli nodrošinātu bērna tiesības uz attīstību. Valsts un pašvaldības apmaksātās ārpus formālās izglītības nodarbības nav vienlīdz pieejamas visiem Latvijas skolēniem. Daudzi bērni un viņu vecāki nemaz nezina, kas viņiem ir pieejams, ja skola un citas institūcijas neizmanto visas iespējas informēt un motivēt izmantot visas pieejamās iespējas konkrētajā pašvaldībā. No ziņojuma secināts, ka gadiem ilgi netiek pienācīgi nodrošinātas bērna tiesības uz attīstību. Lai arī situāciju nevarētu nosaukt par kriminālu, tā tomēr skaidri parāda vienotas, labas pārvaldības sistēmas trūkumu. Un līdz ar to netiek nodrošināts, ka visi iesaistītie komponenti atbildīgi īsteno savas funkcijas un pienākumus, lai, pirmkārt, nodarbotos ar preventīviem pasākumiem, tādējādi novēršot vardarbības rašanos, un, otrkārt, lai izstrādātu un īstenotu uzvedības sociālās korekcijas programmas. Nobeigumā. Tā kā no ziņojuma secināms, ka ar normatīvo regulējumu viss ir kārtībā... pēc tiesībsarga ziņojuma atziņas, aicinu deputātus pieprasīt Izglītības un zinātnes ministrijai un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai nodrošināt pienācīgu normatīvā regulējuma ievērošanu, lai netiktu apdraudētas bērna tiesības uz attīstību. Un noslēgumā varbūt daži fakti, kas attiecas uz to, ka bērns ir jānodarbina no rīta līdz vakaram, no brīža, kad viņš pamostas, līdz brīdim, kad viņš iet gulēt. Līdz tam brīdim ir jāzina, ko viņš dara. Bet pēdējā tikšanās reizē komisijā izglītības un zinātnes ministre Seile nevarēja atbildēt, kā tad būs ar interešu izglītību skolā, jo pie tā tikšot vēl strādāts. Uz doto brīdi nav skaidrības. Un otrs. Fakultatīvās nodarbības skolā tiek samazinātas, un arī finansējums ir ļoti nenodrošināts.".