Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }

• 2015_10_08_321-seq93 spokenText "2. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš arī ir atbalstīts.".
• 2007_02_22-seq160 spokenText "2. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš arī ir atbalstīts.".
• 2003_11_20-seq543 spokenText "2. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš arī ir atbalstīts.".
• 2015_10_08_321-seq91 spokenText "Cienījamie kolēģi! Mēs skatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” trešajā lasījumā. Atgādināšu, ka likumprojektā paredzētas divas novitātes. Pirmā novitāte ir iespēja noturēt domes sēdes un komitejas sēdes videokonferenču režīmā. Un otra - paredzēta vienota kārtība, kādā tiek publicēti domju pieņemtie saistošie noteikumi. Uz trešo lasījumu ir iesniegti seši priekšlikumi. 1. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.".
• 2015_10_08_321-seq90 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts trešajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts. Tātad likums ir pieņemts. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””, trešais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Māris Kučinskis. (Starpsauciens no zāles.) Tātad ziņos Dolgopolova kungs.".
• 2015_10_08_321-seq89 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Komisija trešajam, galīgajam, lasījumam nav saņēmusi nevienu priekšlikumu, tādēļ lūdzu balsot un pieņemt likumprojektu galīgajā lasījumā.".
• 2015_10_08_321-seq88 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret un atturas - nav. Likumprojekts trešajā lasījumā ir atbalstīts. Tātad likums ir pieņemts. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā”, trešais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Ainārs Mežulis.".
• 2015_10_08_321-seq87 spokenText "Tātad esam izskatījuši visus priekšlikumus. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā!".
• 2015_10_08_321-seq85 spokenText "Jā, kolēģi, skatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem””, trešais lasījums. Ir saņemts viens priekšlikums, kas ir no atbildīgās komisijas - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas - un kas ir atbalstīts.".
• 2015_10_08_321-seq84 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret un atturas - nav. Likumprojekts trešajā lasījumā ir atbalstīts. Tātad likums ir pieņemts. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem””, trešais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Edgars Putra.".
• 2015_10_08_321-seq83 spokenText "Tādējādi esam izskatījuši visus priekšlikumus. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.".
• 2015_10_08_321-seq81 spokenText "Un arī 2.priekšlikums ir finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Tas arī ir atbalstīts.".
• 2015_10_08_321-seq79 spokenText "Jā, labdien, kolēģi! Skatām grozījumus Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā, trešais lasījums. Saņemti divi priekšlikumi. 1. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Tas ir komisijā atbalstīts.".
• 2015_10_08_321-seq78 spokenText "Kolēģi! Es aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē. Godātie kolēģi! Es aicinu jūs ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam turpināt Saeimas sēdi! Vectirāna kungs, Ķirša kungs, esiet tik laipni! Darba kārtībā likumprojekts “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā”, trešais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Edgars Putra.".
• 2015_10_08_321-seq76 spokenText "Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Solvita Āboltiņa (No zāles A.Kaimiņš: “Solvita Āboltiņa ir atvaļinājumā!”), Marjana Ivanova-Jevsejeva, Jānis Klaužs, Māris Kučinskis, Gunārs Kūtris, Aleksejs Loskutovs, Romualds Ražuks, Inguna Sudraba un Silvija Šimfa. Nevienu no nosauktajiem zālē neredzu.".
• 2015_10_08_321-seq75 spokenText "Paldies. Vārds Saeimas priekšsēdētājas biedrei Inesei Lībiņai-Egnerei reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.".
• 2015_10_08_321-seq74 spokenText "Kolēģi! Pārtraukums - laba lieta, bet es atgādinu, ka Juridiskā komisija pulcējas pēc piecām minūtēm Juridiskās komisijas telpās.".
• 2015_10_08_321-seq73 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts trešajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts. (Starpsauciens no zāles: “Pienācis laiks pārtraukumam!”) Es dzirdu priekšlikumu, ka ir pienācis laiks pārtraukumam. Labi. Kolēģi! Pirms pārtraukuma mums ir jāreģistrējas. Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds deputātam Gaidim Bērziņam.".
• 2015_10_08_321-seq72 spokenText "Godātie kolēģi! Komisija nav saņēmusi likumprojekta trešajam lasījumam priekšlikumus. Līdz ar to komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.".
• 2015_10_08_321-seq71 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts galīgajā lasījumā ir atbalstīts. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām””, trešais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.".
• 2015_10_08_321-seq70 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Atgādinu, ka minētais likumprojekts ir saistīts ar Augstākās tiesas reformu, kura jau ir nostiprināta likumā “Par tiesu varu”. Lai pilnvērtīgi noturētu tiesnešu konferenci un pieņemtu lēmumus attiecībā uz Tiesnešu disciplinārkolēģijas sastāvu, tika izstrādāti un atbalstīti šie likuma grozījumi. Atgādinu, ka likumprojekts tika atzīts par steidzamu. Komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu. Līdz ar to aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
• 2015_10_08_321-seq69 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts otrajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.".
• 2015_10_08_321-seq68 spokenText "Līdz ar to lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
• 2012_11_15-seq1943 spokenText "Līdz ar to lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
• 2015_10_08_321-seq66 spokenText "Un visbeidzot 9. - deputāta Rubika priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu.".
• 2015_10_08_321-seq64 spokenText "Līdz ar to lūdzu atbalstīt 8. - atbildīgās komisijas priekšlikumu.".
• 2015_10_08_321-seq62 spokenText "Savukārt 7. - deputāta Artūra Rubika priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas sagatavotajā 8.priekšlikumā.".
• 2015_10_08_321-seq61 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Rubika iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 44, atturas - 15. Priekšlikums nav atbalstīts.".
• 2015_10_08_321-seq60 spokenText "6. - ļoti līdzīgs deputāta Rubika priekšlikums. Arī tas komisijā nav atbalstīts.".
• 2015_10_08_321-seq58 spokenText "5. - deputāta Edgara Putras priekšlikums. Nav guvis atbalstu.".
• 2015_10_08_321-seq56 spokenText "4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.".
• 2015_10_08_321-seq55 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Artūra Rubika iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 35, atturas - 13. Priekšlikums nav atbalstīts.".
• 2015_10_08_321-seq54 spokenText "Tātad, cienījamie kolēģi, šeit jau nav runa par to, vai, teiksim, lauksaimnieks saņems vai nesaņems. Kompensācijas viņš saņems pilnīgi noteikti! Un atbildīgajai komisijai neradās nekādas šaubas par to, ka Zemkopības ministrija izstrādās šo kārtību, kādā zemes lietotājam nosakāmi zaudējumu apmēri. Un tur būs minēta arī vesela virkne pasākumu, kas zemniekam ir jādara, lai mazinātu, teiksim, šos postījumu riskus. Un līdz ar to mēs uzskatījām, ka šī ir zināmā mērā liekvārdība, jo vārdu savienojums “profilaktisko pasākumu prasības, kas ir samērīgas ar aizsargājamo dzīvnieku nodarīto kaitējuma risku”, kas ir minēts šajā Rubika kunga priekšlikumā, nešķita dziļi saprotams. Mums nav nekādu šaubu, ka šī kārtība tiks noteikta tiešām samērīga ar riskiem. Un līdz ar to mēs aicinām neatbalstīt šo priekšlikumu un atstāt to tādā redakcijā, kādā tas līdz šim ir bijis.".
• 2015_10_08_321-seq52 spokenText "Labrīt, kolēģi! Par priekšlikumu likumprojektam “Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā”. Sugu un biotopu aizsardzības likuma 4.pants reglamentēja Ministru kabineta kompetenci. Ar savu priekšlikumu es ierosinu Ministru kabinetam noteikt minimālās profilaktisko pasākumu prasības zemes īpašniekam vai lietotājam, respektīvi, lauksaimniekam, kuras atbilstu aizsargājamo dzīvnieku nodarītā kaitējuma riskam un lauksaimnieka materiālajām iespējām. Pateicoties šim priekšlikumam, Latvija izpildīs Eiropas Savienības pamatnostādnes par valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos 2014.-2020.gadā 1.2. un 1.5.sadaļu (atbalsts aizsargājamo dzīvnieku nodarītā kaitējuma kompensēšanai) un 392.panta rekomendācijas un tajā pašā laikā neuzliks nesamērīgu izpildes slogu saviem lauksaimniekiem, kuriem jau tā jācīnās ar redzamiem un neredzamiem riskiem, papildu izmaksām, ražas zaudējumiem un veselu virkni administratīvo procedūru, lai saņemtu jebkādu kompensāciju par zaudējumiem. Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu. Paldies.".
• 2015_10_08_321-seq51 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Artūram Rubikam.".
• 2013_05_16-seq261 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Artūram Rubikam.".
• 2015_10_08_321-seq50 spokenText "3. - deputāta Rubika priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu.".
• 2015_10_08_321-seq48 spokenText "2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.".
• 2010_03_25-seq83 spokenText "2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.".
• 2008_04_17-seq227 spokenText "2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.".
• 2007_12_20-seq56 spokenText "2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.".
• 2007_04_26-seq318 spokenText "2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.".
• 2007_04_26-seq43 spokenText "2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.".
• 2007_04_04-seq143 spokenText "2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.".
• 2007_02_15-seq408 spokenText "2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.".
• 2001_06_21_a-seq5 spokenText "2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.".
• 2015_10_08_321-seq46 spokenText "Tātad, cienījamie kolēģi, jūsu uzmanībai likumprojekts “Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā”. Tas ir otrais, galīgais, lasījums, ņemot vērā to, ka šis likumprojekts atzīts par steidzamu. Runa šajā likumprojektā ir par to, ka tiks atjaunota kompensāciju izmaksa zemniekiem par migrējošo putnu nodarīto skādi. Atbildīgā komisija ir saņēmusi deviņus priekšlikumus. 1. - deputāta Artūra Rubika priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas sagatavotajā 2.priekšlikumā.".
• 2015_10_08_321-seq45 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Zemkopības ministrijas pārstāvja Valda Pētersona apstiprināšanu Centrālās zemes komisijas sastāvā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Līdz ar to lēmums ir pieņemts. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Deputātu pieprasījumi”. Deputātu Andreja Elksniņa, Jāņa Tutina, Ivana Ribakova, Vladimira Nikonova, Vitālija Orlova, Jāņa Urbanoviča, Sergeja Mirska, Sergeja Potapkina, Raimonda Rubika un Igora Zujeva pieprasījums veselības ministram Guntim Belēvičam “Par situāciju Daugavpils reģionālajā slimnīcā”. Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Augusts Brigmanis. lēģi! Pieprasījumu komisijas 30.septembra sēdē tika izskatīts deputātu Elksniņa, Tutina, Ribakova un pārējo iesniegums, pareizāk sakot, pieprasījums veselības ministram Guntim Belēvičam “Par situāciju Daugavpils reģionālajā slimnīcā”, tātad bija plaša diskusija. Piedalījās slimnīcas pārstāvji, piedalījās Daugavpils pašvaldības vadītāji. Diskusija izvērsās pamatā par valsts un pašvaldības atbildību veselības aprūpes situācijas sakārtošanā. Atbildes sniedza Guntis Belēvičs. Kopumā šī diskusija bija, manuprāt, diezgan produktīva. Pēc tam deputāti balsoja par šo konkrēto pieprasījumu, un tas tika noraidīts. Paldies. Debatēs deputāti nav pieteikušies. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Andreja Elksniņa, Jāņa Tutina, Ivana Ribakova, Vladimira Nikonova, Vitālija Orlova, Jāņa Urbanoviča, Sergeja Mirska, Sergeja Potapkina, Raimonda Rubika un Igora Zujeva pieprasījumu veselības ministram Guntim Belēvičam “Par situāciju Daugavpils reģionālajā slimnīcā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 52, atturas - nav. Tātad pieprasījums ir noraidīts. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”. Darba kārtībā likumprojekts “Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā”, otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.".
• 2015_10_08_321-seq44 spokenText "Cienījamie kolēģi! Uzklausot Zemkopības ministrijas viedokli, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz Latvijas Republikas Saeimu apstiprināt Zemkopības ministrijas pārstāvi Valdi Pētersonu Centrālās zemes komisijas sastāvā.".
• 2015_10_08_321-seq43 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Zemkopības ministrijas pārstāves Kristīnes Cinkus atsaukšanu no Centrālās zemes komisijas sastāva”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Līdz ar to lēmums ir pieņemts. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Zemkopības ministrijas pārstāvja Valda Pētersona apstiprināšanu Centrālās zemes komisijas sastāvā”. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.".
• 2015_10_08_321-seq42 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, pamatojoties uz Kristīnes Cinkus iesniegumu, lūdz Saeimu atsaukt Zemkopības ministrijas pārstāvi Kristīni Cinkus no Centrālās zemes komisijas sastāva.".
• 2015_10_08_321-seq41 spokenText "Patiesi viņš ir parakstījis, bet tas nenozīmē, ka... Viņš to izdarīja ne vakar, ne šodien. (No zāles dep. J.Viļums: “Tur ir 8.oktobris!”) Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 23, atturas - 1. Likumprojekts komisijai ir nodots. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Par atvaļinājuma piešķiršanu”. Saeimas Prezidijs jūs informē, ka ir saņēmis deputātes Solvitas Āboltiņas iesniegumu ar lūgumu viņai piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 5.oktobra līdz 8.oktobrim. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Gunāra Kūtra iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 7.oktobra līdz 8.oktobrim. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Marjanas Ivanovas-Jevsejevas iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 8.oktobrī. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Darba kārtībā nākamais ir lēmuma projekts “Par Zemkopības ministrijas pārstāves Kristīnes Cinkus atsaukšanu no Centrālās zemes komisijas sastāva”. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.".
• 2015_10_08_321-seq40 spokenText "Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Protams, šis piedāvājums izskatīt grozījumus Saeimas kārtības rullī būs jāizskata. Es tikai gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka to ir parakstījis arī Kūtra kungs, kuram, cik saprotu, vakar un šodien ir atvaļinājums.".
• 2015_10_08_321-seq39 spokenText "Paldies. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Daudzes, Mūrnieces, Kūtra, Lībiņas-Egneres un Parādnieka iesniegto likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? (No zāles: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim... Viļuma kungs, jūs esat pieteicies runāt “par” vai “pret”? (No zāles dep. J.Viļums: “Pret!”) Tātad runāt “pret” pieteicies deputāts Juris Viļums.".
• 2015_10_08_321-seq38 spokenText "Godātie deputāti! Frakcijas “No sirds Latvijai” deputāti atbalsta likumprojekta “Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums” nodošanu komisijām. Frakcijas “No sirds Latvijai” deputāti uzskata, ka jau sen ir nepieciešams sakārtot jautājumu par iespēju izbeigt piespiedu dalītā īpašuma tiesiskās attiecības daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieku un zemes īpašnieku starpā, dzīvokļu īpašnieku kopībai izmantojot izpirkuma tiesības uz zemes īpašniekam piederošo zemi. Nu beidzot pēc vairāku gadu strādāšanas pie piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību regulējuma izpildvara ir izstrādājusi šo likumprojektu. Taču mūsu deputāti, iepazīstoties ar likumprojektu un izvērtējot tā iespējamās piemērošanas praksē sekas, secina, ka tajā ir daudz nepilnību un neatrisinātu jautājumu. Piemēram, izpildvaras izstrādātajā likumprojektā nav risināti šādi jautājumi. Lai dzīvokļu īpašnieki varētu izmantot savas tiesības, likumprojektā ir paredzēts nosacījums, ka visiem dzīvokļu īpašniekiem ir jābūt ierakstītiem... viņu īpašumiem ir jābūt ierakstītiem zemesgrāmatā. Līdz ar to, ja daudzstāvu dzīvojamā mājā būs kaut viens dzīvoklis, uz kuru īpašumtiesības nav nostiprinātas zemesgrāmatā, izmantot izpirkuma tiesību nevarēs. Izpildvaras piedāvātajā likumprojektā nav pilnībā atrisināts arī jautājums par dzīvokļu īpašnieku finansiālajām iespējām izpirkt zemi. Indikatīvie aprēķini liecina: kadastrālā vērtība visai zemei varētu būt līdz 180 miljoniem eiro, savukārt tirgus vērtība (atkarībā no situācijas) varētu sasniegt 240 miljonus eiro. Šādu naudas summu valstij budžetā būtu grūti atrast, un tas varētu apgrūtināt daudzas citas reformas, kas valstij būtu jāīsteno. Tā norādījusi Tieslietu ministrija. Likumprojekta anotācijā savukārt ir norādīts, ka vidējā izpirkuma cena (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.), kas būtu jāmaksā, no viena dzīvokļa varētu būt 1500 eiro. Ir veikti aprēķini, cik katram dzīvokļa īpašniekam vajadzēs maksāt mēnesī par izpērkamo zemi. Rodas jautājums: ja reiz valsts nevar atrast šādus finanšu līdzekļus, kur gan tos varēs atrast mūsu iedzīvotāji? Atklāts paliek arī jautājums, kur un no kādiem avotiem šos līdzekļus varēs iegūt ģimenes un personas, kurām ir piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes vai personas statuss. Vai Tieslietu ministrija ir apkopojusi statistikas datus, cik daudziem no šiem dzīvokļu īpašniekiem ir piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas personas vai ģimenes statuss? No kādiem līdzekļiem viņi spēs izpirkt zemi? Vai naudas līdzekļu atrašanas iespējas atlikšana uz 10 gadiem atrisinās šo problēmu? Frakcijas “No sirds Latvijai” deputāti uzskata, ka ir jārisina jautājums, lai šā likumprojekta pieņemšanas dēļ nesāktos pēc 10 gadiem masveida tiesas procesi par zaudējumu piedziņu un piedziņas vēršanu uz dzīvokļu īpašumiem, kā rezultātā sekotu iedzīvotāju izlikšana no dzīvokļiem. Nedrīkst nonākt pie tā, ka ar vienas problēmas it kā atrisināšanu tiek kā ar lavīnu pavilktas līdzi citas problēmas. Frakcijas “No sirds Latvijai” deputāti paļaujas uz to, ka, nododot likumprojektu “Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums” komisijām, tiks padziļināti analizēta likumprojekta piemērošana praksē un ar to saistītā problemātika, radot visefektīvāko risinājumu taisnīga tiesiskā regulējuma pieņemšanai, ņemot vērā arī visus publiskajā telpā izskanējušos iebildumus un priekšlikumus. Pateicos.".
• 2015_10_08_321-seq37 spokenText "Tātad ir jābalso par priekšlikumu, kādu izteica Dolgopolova kungs. Tātad vispirms mēs balsosim par izteikto priekšlikumu, respektīvi, par nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai un Juridiskajai komisijai - kā līdzatbildīgajai komisijai. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Juridiskajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 16, atturas - nav. Tātad likumprojekts komisijām ir nodots. Par balsošanas motivāciju vārds deputātei Ingunai Sudrabai.".
• 2015_10_08_321-seq36 spokenText "Juridiskās komisijas vārdā savukārt es aicinu pieturēties pie Saeimas Prezidija aicinājuma nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā otrai komisijai. Līdz ar to acīmredzot vispirms mums ir jābalso par pirmo variantu.".
• 2015_10_08_321-seq35 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta... Kolēģi, es atvainojos!... Par procedūru, jā? Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Gaidim Bērziņam!".
• 2015_10_08_321-seq34 spokenText "Cienījamie kolēģi! Ņemot vērā likumprojekta tapšanas vēsturi, kā arī to, ka mājokļa politikas jautājumi ir piekritīgi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, es aicinu noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā par šo likumprojektu un Juridiskā komisija ir līdzatbildīgā. Paldies.".
• 2015_10_08_321-seq33 spokenText "Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi pret nodošanu komisijai? (No frakcijas SASKAŅA: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 15, atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” nodot Juridiskajai komisijai, kā arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? (No zāles dep. I.Sudraba: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” nodošanu Juridiskajai komisijai, kā arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijām ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Dolgopolovam!".
• 2015_10_08_321-seq32 spokenText "Labrīt, godātie kolēģi! Kopš senseniem laikiem ir noteikts, ka pašvaldību pienākums ir nodrošināt katru bērnu no pusotra gada vecuma ar vietu pirmsskolas izglītības iestādē, lai bērna māmiņa vai tētis pēc bērna kopšanas atvaļinājuma var ar mierīgu sirdi atgriezties darbā, zinot, ka viņa pašvaldība par viņa bērniņu labi rūpēsies, un laimīgs par to maksāt šai pašvaldībai nodokļus. Tāpat kopš senseniem laikiem ir pašvaldības - un šobrīd tādas ir vismaz 15 -, kuras šo pienākumu pienācīgi neizpilda. Kopš neseniem laikiem jeb no 2013.gada septembra valsts nāca talkā šādām pašvaldībām, sniedzot valsts atbalstu tām ģimenēm, kuru bērniņi palika ne gluži uz ielas, taču ārpus pašvaldības dārziņa gan. Šādi valsts divu gadu un četru mēnešu laikā ir samaksājusi ap 20 miljoniem eiro to pašvaldību vietā, kurām, teiksim tā, ne tik labi veicās ar savu pienākumu izpildi. No 2013.gada līdz pat šim brīdim tika nodrošināts valsts līdzfinansējums bērniem, kuri saņem privāto pirmsskolas izglītības pakalpojumu, 142 eiro apmērā (nepārsniedzot kopā ar pašvaldību 228 eiro) Rīgā un Pierīgā vai 185 eiro ārpus Rīgas reģiona, lai kaut cik pienācīgi kompensētu tos izdevumus, kas vecākiem rodas, risinot savas problēmas pašvaldību vietā. Neskatoties uz šo valsts atbalstu un to, ka četru gadu laikā ir izveidotas arī 3800 jaunas vietas pašvaldību bērnudārzos, tomēr, pateicoties arī regulāram dzimstības pieaugumam, vēl joprojām ārpus pašvaldību bērnudārziem ir ap 9 tūkstošiem bērnu, daļa no kuriem apmeklē privātās pirmsskolas, daļa tiek galā ar auklītēm, bet vēl kādi kaut kā izlīdzas ar vecvecākiem, radiem vai draugiem. Rīgā vien privātajās pirmsskolās ir ap 5500 bērnu, bet vēl 1200 bērniem nav vietas nekādā pirmsskolā. Demogrāfijas lietu apakškomisijas deputātu un citu kolēģu iesniegtais likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”, kas tapis sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, ir risinājums turpmākai bērnudārzu pieejamības nodrošināšanai, un tas attieksies vismaz uz 9 tūkstošiem bērnu un viņu vecākiem. Tātad jau šobrīd likuma 17.panta daļās ir noteikts, ka gadījumā, ja pašvaldība nenodrošina vietu savā bērnudārzā bērnam no pusotra gada vecuma, tad tai ir pienākums apmaksāt privātās pirmsskolas izglītības iestādes pakalpojumus tādā apmērā, kādas ir vidējās izmaksas vienam izglītojamam attiecīgās pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs. Taču grozījums sevī ietver trīs pamatizmaiņas. Pirmās izmaiņas. Lai nodrošinātu objektīvu, pilnīgu, caurspīdīgu un vienveidīgu aprēķinu šīm vidējām izmaksām, Ministru kabinets savos noteikumos noteiks ne vien kārtību šādu izdevumu segšanai, bet arī pašvaldībām saistošu metodiku ar prasībām, kādi izdevumi tajā ir iekļaujami, jo pašvaldībās ir dažādas grāmatvediskās uzskaites sistēmas un ne visi uz pirmsskolas izglītības nodrošināšanu attiecināmie izdevumi līdz šim ir tikuši izdalīti atsevišķi un iekļauti attiecīgajās izmaksās, piemēram, arī infrastruktūras izmaksās; tas varētu nodrošināt līdzfinansējumu pašreizējā apmērā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pienākums ir ne tikai izstrādāt šo metodiku un šos noteikumus, bet arī kontrolēt to precīzu ievērošanu. Otrās izmaiņas. Ja pašvaldība nevar piedāvāt vietu savā bērnudārzā, vecākiem būtu iespējas izvēlēties starp pirmsskolas izglītības iestādi vai sertificētu aukli, vai individuālo pedagogu, jo pirmsskolas izglītība un bērnu aprūpe ir nesaraujami saistītas jomas, kur jāpiemēro integrēta pieeja. Un, kā jau minēju, ir situācijas, kad bērniem neatrodas vieta nekādā pirmsskolas izglītības iestādē. Ministru kabineta noteikumos gan jāparedz, ka, izvēloties aukli, izmaksas tiek kompensētas mazākā apmērā. Un trešās. Ja pašvaldība nenodrošina bērnam vietu savā bērnudārzā un bērns uzsācis apmācības privātā pirmsskolas izglītības iestādē, pašvaldības atbalsts tiek saglabāts arī tad, ja vēlāk tiek piedāvāta vieta pašvaldības bērnudārzā, kurā bērns ir reģistrēts uzņemšanai, bet vecāki no piedāvātās vietas ir atteikušies. Pēc šāda atteikuma gan vieta pašvaldības bērnudārzā vairs nesaglabājas. Kolēģi! Lai vecākiem būtu droša pārliecība par atbalsta programmas turpināšanos arī ar 2016.gada 1.janvāri un pašvaldības varētu pilnvērtīgi sagatavoties jaunajam regulējumam, izstrādājot budžetu kārtējam gadam, ir nepieciešams grozījumus pieņemt iespējami īsākā laikā, jo pēc likuma spēkā stāšanās vēl jāapstiprina Ministru kabineta noteikumi. Tāpēc iesniedzēju vārdā aicinu nodot likumprojektu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai kā atbildīgajai komisijai un noteikt likumprojektam steidzamību, lai likumprojektu varētu pieņemt galīgajā lasījumā līdz 18.novembrim - valsts svētkiem. Lūdzu atbalstīt.".
• 2015_10_08_321-seq31 spokenText "Paldies. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Juridiskajai komisijai. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Līdz ar to likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deput��tiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Eiropas Kaimiņattiecību instrumenta ietvaros īstenojamo Eiropas Strukturālo un investīciju fondu mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” programmu vadības likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Parādnieka, Dambes, Dāldera, Dzintara, Bites, Rībenas un citu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. “Par” pieteicies runāt deputāts Imants Parādnieks.".
• 2015_10_08_321-seq30 spokenText "Godātie deputāti! Ar teicienu “nauda nesmird” mūsdienās tiek apzīmēta gatavība pieņemt jebkuru naudu, neraugoties uz tās izcelsmi (No zāles dep. K.Šadurskis: “Piemēram!”), taču sākotnēji šā izteiciena nozīme bija krietni piezemētāka. Proti, Romas imperators Vespasiāns Flāvijs ar vārdiem “nauda nesmird!” atcirta sava dēla Tita iebildumam pret nodokli publiskajām tualetēm. Seno romiešu jaunrade nodokļu ieviešanā bija apbrīnojama, taču nodokļu politikas mūsdienu izpratnē viņiem nebija. Svarīgi bija savākt iespējami lielāku summu, lai imperatora rīcībā būtu nauda, ar ko finansēt viņa vajadzības. Piemēram, tā ļāva pievienot jaunas teritorijas, kurās dzīvoja jauni nodokļu maksātāji, tādējādi vēl vairāk palielinot ieņēmumus. Diemžēl arī Latvijas valsts 2016.gada budžeta projekts ir veidots pēc līdzīga principa - savākt naudu visur, kur vien iespējams, nepiešķirt finansējumu nevienam, kam vien iespējams. Ak, likums prasa samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli, pakāpeniski uzsākot nodokļu sloga pārnešanu no darbaspēka uz patēriņu un kapitālu?! Nieki! Likumu var mainīt un iedzīvotāju ienākuma nodokli nesamazināt, turklāt pie reizes, iespējams, var arī sašaurināt to personu loku, par kurām maksātājs ir tiesīgs piemērot atvieglojumu par apgādībā esošām personām. Bet darbaspēka nodokļu nesamazināšana netraucē akcīzes nodokļa paaugstināšanu. Likumprojekta anotācijā šie likuma grozījumi ciniski pamatoti ar Eiropas Komisijas rekomendācijām par uzsvara novirzīšanu no nodokļa uzlikšanas darbaspēkam uz patēriņu. Ak, Valsts probācijas dienestam paredzēts piedalīties notiesāto sociālās uzvedības korekcijā, īstenojot probāciju visiem notiesātajiem no 2016.gada pirmā janvāra?! Nieki! To var atkal nedarīt, pasākumu atliekot uz 2019.gadu, kad, visticamāk, būs jauna valdība. Ak, Eiropas Savienības direktīva prasa piemērot PVN namu apsaimniekošanai?! Lieliski! Tad liekam uzreiz visu - 21 procentu -, lai gan iespējams piemērot arī pazeminātu likmi! Un tā tālāk. Protams, šāda jaunrade neļauj runāt par ilglaicīgu, stabilu un prognozējamu budžeta politiku. Finanšu ministrija ir strādājusi kā labs grāmatvedis: jāsastāda tāme, jāiekasē tik, izdot drīkst tik, skaitļi saskan, un darbs pabeigts. Noteikt valsts attīstībai mērķus, kas jāsasniedz ar budžeta palīdzību, protams, bija nevis ierēdņu, bet politiķu uzdevums. Taču valdošie politiķi ir aizmirsuši gan Nacionālajā attīstības plānā, gan Valdības deklarācijā izvirzītos mērķus. Teiksiet: “Nē, ir taču deklarēts uzdevums mazināt nevienlīdzību, un to valdība plāno paveikt ar jauno, tā saukto solidaritātes nodokli.” Taču solidaritātes nodoklis netiks izlietots sociālajiem mērķiem, piemēram, pensiju palielināšanai, to pārskaitīs uz pamatbudžetu, kur tālāk šīs naudas izlietojumam nav iespējams izsekot. Bet tajā pašā laikā cits priekšlikums - piemērot 21 procentu lielu PVN likmi namu apsaimniekošanai - sadārdzinās šo pakalpojumu, un cietēji būs ne jau savrupmāju īpašnieki, bet gan daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji, starp kuriem liela daļa ir maznodrošināto. Kur gan te konsekventa politika nevienlīdzības mazināšanai? Domāju, ka tik daudz neapmierināto ar sastādīto budžeta projektu nav bijis jau daudzus gadus. Šķiet, ka to labi zina arī nozaru ministri. Valdības sēžu protokoli liecina, ka vairāki ministri tad, kad lieta ir nonākusi līdz viņu nozarēm, ir pauduši savu īpašo viedokli un neatbalsta pieņemtos lēmumus. Tiesa, tālāk par deklaratīvu pozīciju neviens nav gājis un par demisiju arī nav paziņojis. Tā sacīt, sliktos lēmumus pieņēma citi, es gribēju, bet nespēju būt labs. Saeimai tagad jācenšas labot valdības sastrādāto brāķi. Vai izdosies? Ja arī koalīcijas partiju deputāti spēs atzīt, ka ar kosmētiskiem labojumiem būs par maz, tad var izdoties. Ja izliksies, ka viss ir kārtībā, tad 2016.gadā dzīvosim ar budžetu, kuru pat ministri neuzskata par labu. Pateicos!".
• 2015_10_08_321-seq29 spokenText "Paldies. Tātad deputāti ir izteikuši iebildumus, un mums ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par valsts budžetu 2016.gadam” nodošanu visām komisijām, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 32, atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts komisijām ir nodots. Kolēģi! Vēlos jūs informēt, ka Saeimas deputāte Inguna Sudraba ir lūgusi vārdu ziņojuma sniegšanai par balsošanas motīviem. Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.".
• 2015_10_08_321-seq28 spokenText "Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Frakcija SASKAŅA neatbalstīja likumprojektu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2016., 2017. un 2018.gadam”, kā arī neatbalstīs likumprojektu “Par valsts budžetu 2016.gadam”. Un ne jau tāpēc, ka tā ir opozīcijā un tai nebija iespējas piedalīties budžeta izstrādē. Mēs neatbalstām šos likumprojektus, jo tie, tāpat kā visi iepriekšējie septiņu gadu budžeti, ir izstrādāti, vadoties pēc aplamas ekonomiskās politikas principiem un noteikumiem. Šāda politika ir radījusi stagnāciju pilnīgi visās eirozonas valstīs. Tiek konsolidēti eirozonas valstu budžeti, kāpj to kredītreitingi, bet finanšu tirgi joprojām nesteidzas atsākt stagnējošā Eiropas tirgus kreditēšanu. Uz to ir norādīts arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas veiktajā pētījumā, un Latvija šajā ziņā nav izņēmums. Kā finanšu stabilizācijas galveno rīku piemēro stingras taupības politiku. Ja naudu izņem no ekonomikas, tad ir skaidrs, ka izaugsmi gaidīt nav nekāda pamata. Bet ir vēl sliktāk, ka valstij vairs nav pa spēkam pildīt savas konstitucionālās saistības. Tieši taupības politikas dēļ valdības solījumi nav izpildīti - rindas pie ārstiem nav kļuvušas īsākas, medicīniskā personāla algas nav palielinājušās. Situācija ar medicīniskajiem darbiniekiem ir izcili kritiska: viņu trūkst tagad arī Rīgā, ne tikai laukos, turpretī Valdības deklarācijā izdevumi veselības aprūpei (procentos no iekšzemes kopprodukta) nav auguši. Gluži otrādi! Jūsu budžeta projektā, kungi, tie ir samazinājušies vēl vairāk - no 3 procentiem uz 2,9 procentiem, kas ir tālu no Pasaules Veselības organizācijas ieteiktajiem 5 procentiem. Rezultātā Latvijā veselības aprūpi tās dārdzības dēļ nevar atļauties 14 procenti iedzīvotāju. Latvijā, salīdzinot ar pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm, 30 procenti iedzīvotāju ar zemiem ienākumiem nesaņem savlaicīgu medicīnisko palīdzību. Latvija ir trešajā vietā Eiropas Savienībā izdarīto pašnāvību skaita ziņā uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Tā ir jūsu taupība, kungi, un tā ir jūsu veiksmes stāsta cena! Universitātē mums ir mācīts, ka nodokļi ir valoda, kurā valsts sazinās ar sabiedrību. Ko šajā valodā valsts saka mūsu uzņēmējiem? Šī valoda ir strupa: “Dodiet naudu!” Bet nodokļu jaunu mehānismu, kas spētu stimulēt uzņēmēju iniciatīvu, jaunajā budžeta likumprojektā nav. Nodokļu reforma jo nepieciešamāka ir tāpēc, ka tieši nodokļu sistēma ir ieviesusi regresivitāti iedzīvotāju ienākumu aplikšanā un palielina sociālo nevienlīdzību Latvijā, kas jau tagad ir viena no lielākajām Eiropas Savienībā. Tomēr solidaritātes nodoklis un neapliekamā minimuma diferencēšana ir bikls mēģinājums pārvarēt šo regresivitāti, bāla progresīvā nodokļa kopija. Nepieciešamība ieviest progresīvo nodokli, ar kuru tiks aplikti jebkuri fizisko personu ienākumi... nevis tikai algas, bet arī ienākumi no kapitāla, tajā skaitā dividendes un ienākumi no kapitāla pieauguma, ir kļuvusi tik acīm redzama sabiedrībā, ka to atbalsta arī darba devēji (tiesa gan, viņi to dara ar atrunām). Nekā no tā budžeta likumprojektā nav! Šis budžets varētu būt piemērots mājsaimniecībai, pilsētas ģimenei, zemnieka sētai, bet brīvā tirgus kapitālistiskajai ekonomikai ar to nepietiks. Tas ir par vāju! Tāpēc tas vēl sliktāk pilda mūsu Satversmē noteikto uzdevumu, kurš Latviju raksturo kā sociāli atbildīgu valsti. Šis budžets nav spējīgs atrisināt mūsu sabiedrības problēmas. Ar šo budžetu šīs problēmas kļūs vēl lielākas, un tāpēc to nevar atbalstīt. Frakcija “SASKAŅA” balsos “pret” to.".
• 2015_10_08_321-seq27 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Solidaritātes nodokļa likums” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 10, atturas - 1. Likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? (No zāles dep. I.Sudraba: “Balsot!”) Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts... Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 6, atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Sociālo un darba lietu komisijai. Vai deputātiem nav iebildumu? (No zāles dep. I.Sudraba: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Sociālo un darba lietu komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 10, atturas - nav. Likumprojekts komisijām ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, kā arī Sociālo un darba lietu komisijai. Vai deputātiem nav iebildumu? (No zāles dep. I.Sudraba: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Sociālo un darba lietu komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezult��tu! Par - 75, pret - 9, atturas - nav. Likumprojekts komisijām ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Sociālo un darba lietu komisijai. Vai deputātiem nav iebildumu? (No zāles dep. I.Sudraba: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Sociālo un darba lietu komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 11, atturas - nav. Likumprojekts komisijām ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2016., 2017. un 2018.gadam” nodot visām komisijām, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? (No zāles dep. I.Sudraba: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2016., 2017. un 2018.gadam” nodošanu visām komisijām, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 30, atturas - nav. Likumprojekts komisijām ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par valsts budžetu 2016.gadam” nodot visām komisijām, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Runāt “pret” pieteicies deputāts Igors Pimenovs.".
• 2015_10_08_321-seq26 spokenText "Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Tāda maza replika. Kad bija krīze Eiropā... nu, ekonomiskā krīze, finanšu krīze (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Kas izraisīja?”), sauciet to, kā gribat, Vācijā turīgie uzņēmēji - un viņi nekad nav cietuši badu, vai ne, - pateica valdībai: “Paklau, nu labi, mēs gribam vairāk nodokļus maksāt. Ļaujiet mums to darīt brīvprātīgā veidā!” Ziniet, un Vācijā jau bija, ir un būs progresīvais nodoklis. Bet viņi uzskatīja, ka vēl vajag maksāt, jo viņiem garāžā ir divas mašīnas, ir jauna māja. (No zāles: “Budži tie vācieši!” Troksnis, starpsaucieni.) Ko tad vēl vairāk vajag cilvēkam? Tā ka tā ir tāda mana maza replika. Es domāju, ka mūsu uzņēmēji gan jau šito pārdzīvos, jo īstenībā - ko mēs tagad redzam? To, ka mūsu uzņēmumu ienākuma nodoklis būs vienāds ar Igauniju un Lietuvu. Beidzot mēs esam sasnieguši to nodokļa līmeni, kāds ir Igaunijā un Lietuvā. Bravo! (Daži deputāti aplaudē.)".
• 2015_10_08_321-seq25 spokenText "“Par” pieteicies runāt deputāts Atis Lejiņš.".
• 2015_10_08_321-seq24 spokenText "Cienītā priekšsēdētājas kundze! Cienītās kolēģes un godātie kolēģi! Savu pēdējo uzstāšanos no šīs tribīnes es beidzu ar vēlējumu... (Starpsaucieni no zāles.) Savu pēdējo uzstāšanos no šīs tribīnes es beidzu ar vēlējumu Straujumas kundzei - mainīt domāšanu, jo, mainot domāšanu, mainītos darbība; mainoties darbībai, mainītos rezultāts. Bankrotējošas domāšanas, mazspējīgas darbības rezultāts ir tas, ka ir tapis likumprojekts “Solidaritātes nodokļa likums”. Kolēģi! Šajā likumprojektā lasot vārdu “solidaritāte”, man gribētos redzēt, ka arī tam būtu kāds sakars ar solidaritāti. Jēdziens “solidaritāte” ir bijis svarīgs mūsu sabiedrības un tautas attīstībā, jo deviņdesmito gadu sākumā, esot solidāri, mēs atguvām neatkarību; divtūkstošo gadu vidū, esot solidāri, mēs iestājāmies Eiropas Savienībā un NATO. Un tagad valdība no mums prasa solidaritāti. Bet vai ir iespējama solidaritāte bez uzticības? Un tad pavaicājiet sev klusībā, vai ir uzticība šai valdībai, kas prasa solidaritāti. (No frakcijas VIENOTĪBA: “Jā!”; no frakcijas SASKAŅA: “Kas uzticas?”) Vai var būt uzticība valdībai, kura domā vienu, saka otru, bet dara vēl trešo? Šī valdība domā - ko? Šī valdība domā, kādā veidā samaksāt par tiem saviem solījumiem, kuriem jau ir beidzies derīguma termiņš. Šī valdība saka, ka ar šī likuma palīdzību mēs mazināsim nevienlīdzību. Vai jūs patiešām esat redzējuši daudzus veiksmīgus modeļus, kad nevienlīdzība tiek mazināta, kādam kaut ko atņemot un nevienam neko neiedodot? Es ne! Un visbeidzot. Valdība ir pieķerta pie rokas (No zāles dep. A.Bērziņš: “Āāā!” Starpsauciens: “Kurā vietā?”), savā akciju sabiedrībā jeb valsts akciju sabiedrībā pieļaujot maksāt tādus nodokļus, kas neievēro paaudžu solidaritātes principu. Un jūs vēl tagad vaicājat, vēl vienu solidaritātes nodokli pa virsu uzliekot! Un tas nodoklis nav maksāts šajā uzņēmumā, lai politiķi varētu lepoties ar savām spalvām, cik veiksmīgi viņi pārvalda šo uzņēmumu. Vai vēl sliktāk - lai šā uzņēmuma vadībai varētu izmaksāt lielus un treknus bonusus un lielu un treknu atalgojumu. (No zāles dep. A.Barča: “Kas tas par uzņēmumu?”) Valdībai šādā situācijā nav morālu tiesību paaugstināt nodokļus, ja tā savā uzņēmumā pieļauj šādu situāciju. (No zāles dep. A.Kaimiņš: “Pasaki, kas tas par uzņēmumu!”) Kā es jau teicu, solidaritāte nav iespējama bez uzticības. Nevienlīdzību nav iespējams mazināt, kādam kaut ko atņemot un nevienam neko nedodot, un taisnību atrast netaisnībā. Tāpēc es aicinu jūs visus šo valdības brāķi neizskatīt Saeimā un balsot “pret”. Paldies.".
• 2015_10_08_321-seq23 spokenText "Paldies. Līdz ar to jautājums jāizlemj balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 31, atturas - 1. Likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Vai deputātiem nav iebildumu? (No zāles dep. V.Agešins: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 16, atturas - nav. Likumprojekts komisijām ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? (No LRA frakcijas: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 11, atturas - nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Solidaritātes nodokļa likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Runāt “pret” pieteicies deputāts Mārtiņš Bondars.".
• 2015_10_08_321-seq22 spokenText "Godātie kolēģi! Likumprojekts paredz atteikties no valdības apsolījuma samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli un samazināt atvieglojumus par apgādībā esošām personām. Divas lietas, kuru dēļ šo likumprojektu nav iespējams atbalstīt. Kāda ļoti būtiska Latvijas iedzīvotāju daļa jau šobrīd strādā un pelna, un maksā nodokļus Anglijā vai Īrijā. Taču šobrīd veidojas vēl kāda būtiska Latvijas iedzīvotāju daļa, kas strādā, pelna un maksā nodokļus Lietuvā, jo Lietuvā iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir 15 procenti, kas nodokļu izteiksmē - tieši šī nodokļa izteiksmē - uz 1000 eiro algu veido aptuveni 80 eiro. Turklāt, lai nodarbinātu personu Lietuvā un maksātu nodokļus Lietuvas ekonomikā, mūsu tautiešiem pat nav jāpamet savas dzīvesvietas. Viņi var turpināt dzīvot savās dzimtas mājās, lietot savas pašvaldības pakalpojumus, iepirkties savā ierastajā veikalā, bet vienlaikus strādāt citas valsts uzņēmumā, saņemt algu un maksāt nodokļus citā valstī. Lēmums par pakāpenisku iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu tika pieņemts jau 2012.gada maijā. Tolaik “par” šo lēmumu balsoja visi Saeimas deputāti. Seržanta kungs pat bija iesniedzis priekšlikumu samazināt šo nodokli līdz 16 procentiem, ko Saeima gan tolaik neatbalstīja, taču atbalstīja iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanu līdz 20 procentiem jau šogad - 2015.gadā. Šī likumprojekta anotācijā teikts: “Darbaspēka nodokļa reformas mērķis būtu Baltijas valstu konkurencē par investīcijām un darbavietām nodrošināt Igaunijai un Lietuvai izmaksu ziņā līdzvērtīgus darbaspēka nodokļus. Samazinot darbaspēka nodokļu kopējo slogu, tiktu samazināti arī nabadzības un strukturālā bezdarba riski, kā arī ēnu ekonomika un motivācija izvairīties no nodokļu nomaksas.” Laikam šie riski Latvijā vairs nav aktuāli? Latvijas konkurētspēja Baltijas valstu vidū un ēnu ekonomikas mazināšana vairs nav valdības prioritātes? Vēl vairāk! Pašreiz izskatāmā likumprojekta anotācijā tāds vārdu savienojums kā “tiesiskā paļāvība” vai “ēnu ekonomikas samazināšana”, vai pat vārds “nabadzība” vispār netiek lietots. Jau pirms diviem gadiem, gatavojot 2014.gada valsts budžetu, Saeima jau vienreiz pievīla uzņēmējus un no pašas pieņemtajām normām atkāpās, gan palielinot pašas samazināto nodokļa likmi no 20 uz 22 procentiem, gan pagarinot periodu, kurā nodokļa samazināšana veicama. Ar šo likumprojektu, kuru izskatām šodien, Saeima gatavojas uzņēmējus pievilt vēlreiz, dodot pamatu apgalvojumam, ka pat likumā ierakstītiem solījumiem ir vienīgi graša vērtība. Vēl. Kā juriste vēlos, kolēģi, jūs brīdināt, ka šāds lēmums rada arī reālu pamatu tiesvedībai Satversmes tiesā, jo bez jebkādiem argumentiem un pamatojuma steigā, divus mēnešus pirms 1.janvāra, tiek grozītas likuma normas, uz kurām ikvienam Latvijas uzņēmējam bija tiesības paļauties. Tiesiskā paļāvība tiesiskā valstī ir aizsardzības vērta, un šajā gadījumā nekāds pārejas periods, ko pat attāli varētu uzskatīt par samērīgu, pat netiek piedāvāts. Otra lieta, ko paredz izskatāmais likumprojekts, ir sašaurināt to personu loku, par kurām var piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu. Citiem vārdiem to varētu nosaukt arī par ģimenes sodīšanas likumu. Proti, likumprojekts paredz sodīt tās ģimenes, kurās viens laulātais strādā, lai nopelnītu iztiku visai ģimenei, bet otrs rūpējas par mājas soli, bērnu audzināšanu un citām kopīgām ģimenes lietām. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka šādos gadījumos otrs laulātais, visticamāk, saņem vecāku pabalstu vai bezdarbnieka pabalstu. Taču, kolēģi, gribu atgādināt, ka ne vecāku, ne bezdarbnieka pabalsta izmaksas periods nav pietiekams, lai izaudzinātu bērnu līdz vecumam, kurā viņam ir pieejama vieta pašvaldības bērnudārzā. Savukārt par atbalstu vecākiem, kuri minētā iemesla dēļ spiesti bērnus sūtīt privātajos bērnudārzos, skaidrības nav vēl līdz šim brīdim. Tā ir tiesa, ka demogrāfijas rādītājiem Latvijā ir neliela tendence uzlaboties, un ir iepriecinoši, ka ir ģimenes, kuras izvēlas laist pasaulē trešo vai pat ceturto bērnu. Taču šādas ģimenes aprūpēšana jau pati par sevi ir pielīdzināma pilna laika darbam. Turklāt darba devēji darba intervijās nebūt ne ar atplestām rokām sagaida daudzbērnu māmiņas. Valstij ir pienākums cienīt, novērtēt un atbalstīt tos savus iedzīvotājus, kuri ir izvēlējušies laist pasaulē, audzināt un skolot mūsu nākotnes pilsoņus, sabiedrības locekļus un nodokļu maksātājus. Iespēja saņemt atvieglojumu par šādu apgādībā esošu personu ir mazākais, ko valsts var darīt, lai to sasniegtu. Tāpēc aicinu balsot pret šo likumprojektu. Paldies.".
• 2015_10_08_321-seq21 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 26, atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts komisijām ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles dep. I.Sudraba: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 26, atturas - nav. Likumprojekts komisijām ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Juridiskajai komisijai. Vai deputātiem nav iebildumu? (No zāles dep. I.Sudraba: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Juridiskajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 11, atturas - nav. Likumprojekts komisijām ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. “Pret” pieteikusies runāt deputāte Inga Bite.".
• 2015_10_08_321-seq20 spokenText "Cienījamā Saeima! Ar šo likumprojektu valdība īstenībā atsakās budžetā piešķirt līdzekļus virknei pasākumu, kuri nepieciešami, lai atrisinātu jautājumu par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā. No valsts budžeta netiks piešķirti līdzekļi par valsts nozīmes kultūras pieminekli atzītu dzīvojamo māju restaurācijai, dzīvojamo māju atjaunošanai, ja to tehniskais stāvoklis normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atzīts par bīstamu cilvēka dzīvībai vai veselībai, tādu dzīvojamo māju atjaunošanai, kurās jālikvidē terora akta, avārijas, stihiskas nelaimes vai citas katastrofas sekas, kā arī energoefektivitātes pasākumu veikšanai dzīvojamās mājās. Līdz ar to visa šī slodze krīt uz pašvaldību pleciem. Pašvaldība var palīdzēt, bet valsts nepalīdzēs. Mēs šo pieeju neatbalstām un šo likumprojektu atbalstīt nevaram. Paldies.".
• 2015_10_08_321-seq19 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā” nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, kā arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 26, atturas - nav. Likumprojekts komisijām ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Runāt “pret” pieteicies deputāts Igors Pimenovs.".
• 2015_10_08_321-seq18 spokenText "Cienījamie kolēģi! Ar šo likumprojektu tiks pārceltas uz vēlāku laiku, proti, līdz 2018.gada 31.decembrim, Valsts probācijas dienesta īstenotās probācijas programmas notiesātajiem, kuri izcieš sodu brīvības atņemšanas iestādēs, jo šim mērķim no budžeta netiks piešķirti līdzekļi. Šo programmu pārcelšana var pasliktināt notiesāto stāvokli, tāpēc frakcija SASKAŅA šo likumprojektu neatbalsta un aicina arī jūs to neatbalstīt. Paldies.".
• 2015_10_08_321-seq17 spokenText "Tātad ir jābalso... Ir priekšlikums atsevišķi balsot par nodošanu katrai komisijai. Vai deputāti piekrīt šādam balsojumam? Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 4, atturas - 22. Likumprojekts ir nodots Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Tagad balsosim par likumprojekta nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā līdzatbildīgajai komisijai. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā līdzatbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 41, atturas - 8. Likumprojekts komisijai nav nodots. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai kā līdzatbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 57, atturas - 5. Tātad likumprojekts komisijai nav nodots. Līdz ar to likumprojekts ir nodots tikai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, kā arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Pimenova kungs, jūs runāsiet “pret”? (Dep. I.Pimenovs piekrītoši pamāj.) “Pret” pieteicies runāt deputāts Igors Pimenovs.".
• 2015_10_08_321-seq16 spokenText "Labdien, kolēģi! Kā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājs es uzskatu, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai nav jāskata šis likumprojekts.".
• 2015_10_08_321-seq15 spokenText "Labi. Tātad ir priekšlikums nodot papildus vēl divām komisijām. Vēl Vucāna kungam...? Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Vucānam!".
• 2015_10_08_321-seq14 spokenText "Paldies. Es gribētu ierosināt nodot šā likumprojekta turpmāko skatīšanu arī vēl divām Saeimas komisijām, proti, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, kā arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai. (No zāles deputāts J.Urbanovičs un vēl daži deputāti: “Pareizi!”)".
• 2015_10_08_321-seq13 spokenText "Paldies. Viens deputāts ir runājis “pret”, viens - “par”. Un jautājums ir jāizlemj... Par procedūru, Pimenova kungs? Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Pimenovam!".
• 2015_10_08_321-seq12 spokenText "Godātie kolēģi! Negribas jau vēlreiz atgādināt, ka saskaņā ar Saeimas kārtības rulli par redakciju mēs varēsim diskutēt uz otro lasījumu. Ja mēs likumu neatvērsim, tad nenoliedzami pret Latviju tiks vērsta pārkāpuma procedūra, mēs maksāsim soda naudas, kuras, starp citu, maksās visi mūsu nodokļu maksātāji, to skaitā Sudrabas kundzes pieminētie. Un pēc tam tik un tā šis likums būs jāatver un PVN jāpiemēro. Par to, vai namu apsaimniekošanai piemērot pilno vai samazināto PVN likmi, mēs varam diskutēt. Ja mēs atrodam citus budžeta ieņēmumus un deputātu vairākums uzskata, ka var piemērot samazināto likmi, varam par to runāt, bet neatvērt šo likumu būtu ļoti bezatbildīgi. Vēl gribu piebilst, ka tajā brīdī, kad valdība pabeidza darbu pie likumprojekta un iesniedza likumprojektu, vēl nebija noslēgušās diskusijas ar Finanšu ministriju, Valsts ieņēmumu dienestu un datortehnikas nozari par PVN reversās maksāšanas kārtības piemērošanu datortehnikai, datoriem, planšetēm un mobilajiem telefoniem. Lai ieviestu šos pasākumus, mums nav vajadzīgs saskaņojums ar Eiropas Komisiju, mums ir tikai jāinformē Eiropas Komisija. Un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija iesniegs priekšlikumus uz likumprojekta otro lasījumu, un mēs nākamajā gadā varēsim pāriet uz reverso kārtību. Ir dažādas aplēses, cik lielā mērā mēs spēsim ar to bremzēt nodokļu izkrāpšanas shēmas. Skaitļi variē līdz pat 40 (No zāles dep. M.Bondars: “Sešdesmit!”) miljoniem eiro. Droši vien vienā gadā tas nav izdarāms, bet jebkurā gadījumā tas ir ārkārtīgi nepieciešams solis. Varu minēt jums vienu piemēru, kas varbūt šķiet ļoti pārsteidzošs, un tomēr... Divas trešdaļas mobilo telefonu, kas līdz šim ir nopirkti Eiropas Savienībā, ir gājuši cauri Polijas tirgum, un Polija, reaģējot uz to, no šī gada jūlija ir sākusi piemērot PVN reverso maksāšanas likmi. Tāpēc nelolosim ilūzijas, ka šīs nodokļu krāpšanas shēmas tiks salauztas. Nē! Tās vienkārši varētu pārcelties uz Baltiju. Līdz ar to mums šī ir absolūti nepieciešama norma, kas mums ir jāievieš Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Ja mēs šo likumu neatvērsim, Sudrabas kundze, tad mēs to nevarēsim izdarīt. Un varbūt tāpēc nākamajā gadā valsts budžets varētu zaudēt desmitiem miljonu eiro dēļ krāpnieciskām PVN shēmām. Tā ka šis ir ārkārtīgi svarīgs likuma atvērums mūsu budžeta paketē. (No zāles dep. A.Lejiņš: “Pareizi!”) Paldies.".
• 2015_10_08_321-seq11 spokenText "Runāt “par” pieteicies deputāts Kārlis Šadurskis.".
• 2015_10_08_321-seq10 spokenText "Godātie deputāti! Šodien mums jālemj par likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodošanu komisijām. “No sirds Latvijai” aicina jūs pieiet balsojumam atbildīgi un balsot pret šiem valdības iesniegtajiem likuma grozījumiem, tādējādi balsojot pret tādiem valdības lēmumiem, kas pieņemti, nerēķinoties ar tiem simtiem tūkstošu cilvēku, kuri mīt daudzdzīvokļu mājās un kuru izdzīvošanu tieši skars dzīvojamo māju apsaimniekošanas pakalpojumu aplikšana ar pievienotās vērtības nodokli. Protams, ir saprotams, ka atbilstoši Eiropas Padomes direktīvai dzīvojamo māju apsaimniekošanas pakalpojumi, kā arī kultūras pakalpojumi - koncerti un teātra izrādes - ir jāapliek ar pievienotās vērtības nodokli. Taču nav saprotams, kāpēc tā vietā, lai piedāvātu risinājumus par samazinātas pievienotās vērtības nodokļa likmes piemērošanu, kārtējo reizi tiek iets pa Latvijas valdībai tradicionālo vieglāko ceļu, piedāvājot PVN standartlikmi. Zinot valdības darba stilu un to, kā pieņemti lēmumi, tas nepārsteidz. Esmu pārliecināta, ka, aizsedzoties ar ierosināto pārkāpuma procedūru pret Latviju, slēptais iemesls augstākai PVN likmei ir paņemt no iedzīvotājiem maksimāli daudz naudas valsts budžetā. Likumprojekta anotācijā nav neviena aprēķina, no kādas summas, maksājot par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, būs jāšķiras katram, kurš dzīvo daudzdzīvokļu mājā; cik tas izmaksās katram trūcīgajam, mazturīgajam, pensionāram. Kā raksta Finanšu ministrija atbildēs uz deputātu jautājumiem par PVN piemērošanu, primārais šo grozījumu mērķis ir saskaņot Pievienotās vērtības nodokļa likumu ar direktīvu, bet iedzīvotāju maksātspēja tiks paaugstināta ar citiem pasākumiem, kuri arī ir budžeta paketē, - ar minimālās mēnešalgas, neapliekamā minimuma palielināšanu. Nav gan atbildes, cik visi šie pārējie pasākumi - tieši pretēji! - samazinās iedzīvotāju maksātspēju. Kad Latvijas valdība, izstrādājot un saskaņojot kādus likuma grozījumus, domās par Latvijas iedzīvotājiem un viņu interesēm, viņu maksātspēju? Izskatās, ka kārtējo reizi uz Eiropas Padomes pateikto “Hop!” Latvijas valdība, pat nepainteresējusies, cik augstu, lec uzreiz, nerēķinādamās ar iedzīvotāju interesēm. Ir sajūta, ka valdības ministriem un ierēdņiem šķiet, ka katrā mājā ir naudas koks, no kura nepārtraukti var novākt eiro ražu, lai samaksātu regulāros rēķinus par siltumu, elektrību, ūdeni, mājas apsaimniekošanu, nopirkt ēdamo un vēl atlicināt naudiņu teātrim, koncertam, varbūt kādai grāmatai. Galvenais jau ir dabūt budžetā vairāk nekā 12 miljonus eiro nākamgad un 25 miljonus turpmākajos gados. Es aicinu neatbalstīt šo likumprojektu šādā redakcijā.".
• 2015_10_08_321-seq9 spokenText "Paldies. Līdz ar to ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Pasta likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 25, atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts komisijām ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. “Pret” pieteikusies runāt deputāte Inguna Sudraba.".
• 2015_10_08_321-seq8 spokenText "Godātie kolēģi! Valsts akciju sabiedrībai “Latvijas pasts” 2016.gada pirmajā pusgadā radušos zaudējumus par preces piegādi no valsts budžeta nekompensēs gadā, kad tie būs radušies (2016.gadā), bet piešķirtie līdzekļi tiks izmantoti 2015.gadā radušos zaudējumu nekompensētās daļas kompensēšanai. Mēs iebilstam pret šo likumprojektu, jo uzskatām to par nelietderīgu, un tāpēc aicinām balsot “pret” šo likumprojektu.".
• 2015_10_08_321-seq7 spokenText "Paldies. Viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”. Jautājums jāizlemj balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 31, atturas - 3. Likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Pasta likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. “Pret” pieteicies runāt deputāts Igors Pimenovs.".
• 2015_10_08_321-seq6 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ļoti cienījamā frakcija “No sirds Latvijai”! Vēlos paskaidrot, ka vienīgais veids, kā pacelt akcīzes nodokli smēķējamām lietām un alkoholam, ir atvērt šo likumu un nodot to deputātiem pilnveidošanai. Ja jūs neatbalstāt šī likuma nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, tad diemžēl alkoholam akcīze nepacelsies. Savukārt, ja jūs iebilstat pret degvielas akcīzes pieaugumu, tad vienīgais veids, kā jūs to varat darīt, ir iesniegt savus priekšlikumus, balsot “par” tiem un censties pārliecināt Saeimas vairākumu, ka to nevajag darīt. Ja likums netiek atvērts, tad - piedodiet! - nekas nenotiks. Savukārt, runājot par degvielas cenām un redzot, ka pasaulē naftas cenas ir piedzīvojušas būtisku kritumu (No frakcijas SASKAŅA: “Drīz būs pieaugums!”) un degvielas cenas Latvijā... mazumtirdzniecības cenas ir samazinājušās par vairāk nekā 10 centiem (notikušas dažādas svārstības, bet kritums ir ievērojams), jāteic, ka valdības piedāvātais akcīzes nodokļa pieaugums palielinās benzīna mazumtirdzniecības cenu apmēram par 3 eirocentiem un dīzeļdegvielas cenu - apmēram par 1 eirocentu, kas ir ļoti maz salīdzinājumā ar degvielas cenu kritumu. Paldies.".
• 2015_10_08_321-seq5 spokenText "Paldies. “Par” pieteicies runāt deputāts Kārlis Šadurskis.".
• 2014_12_11_276-seq26 spokenText "Paldies. “Par” pieteicies runāt deputāts Kārlis Šadurskis.".
• 2014_12_11_276-seq22 spokenText "Paldies. “Par” pieteicies runāt deputāts Kārlis Šadurskis.".
• 2015_10_08_321-seq4 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie deputāti! Frakcijas “No sirds Latvijai” deputāti neatbalsta likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” nodošanu komisijai un aicina to darīt arī jūs visus. “No sirds Latvijai” deputāti atbalsta akcīzes nodokļa piemērošanu elektroniskajās cigaretēs izmantojamiem šķidrumiem un akcīzes nodokļa palielināšanu alkoholiskajiem dzērieniem, smēķējamajai tabakai, tabakas lapām, kā tas paredzēts šajos grozījumos. Mūsu valstī daudz smēķētāju un liels alkohola patēriņš, un no akcīzes nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumiem, kas iekasēti par šo preču patēriņu, būtu iespējams iegūt naudu un novirzīt šos ieņēmumus zinātnei un izglītībai, tātad arī pedagogu algām. Bet nekādā gadījumā nevar atbalstīt to, ka ar šiem grozījumiem tiktu paaugstināta akcīzes nodokļa likme degvielai. Akcīzes nodokļa likmes paaugstināšana degvielai būs papildu slogs iedzīvotājiem, ietekmējot vairāku ģimeņu kopējo budžetu un ikdienas dzīvi. Vienlaikus liela daļa iedzīvotāju, kuriem ir mazāki ienākumi un kuri ir pakļauti nabadzības riskam, bet kuriem transportlīdzekli ir nepieciešams lietot ikdienas vajadzībām, tāpat būs spiesti iegādāties degvielu, un tas būtiski negatīvi ietekmēs viņu ikdienas dzīvi. Vai mēs esam padomājuši par reģionos dzīvojošajiem, kuriem savi bērni jānogādā skolās, jo tuvējās skolas tiek slēgtas; par tiem, kuriem ir jānokļūst līdz novada centram, lai risinātu pašvaldības jautājumus vai saņemtu veselības aprūpes pakalpojumus? Runājot par 2016.gada budžetu, premjere ir norādījusi, ka ir paredzēti arī vairāki citi pasākumi, kas cilvēkiem, ģimenēm, īpaši ar bērniem, vairos labklājību. Izpildvara skaisti runā par nevienlīdzības mazināšanu un labklājības pieaugumu, bet realitātē būtiski ietekmē iedzīvotāju dzīves līmeni ar savu nepārdomāto nodokļu politiku. “No sirds Latvijai” vienmēr atbalstīs sociāli atbildīgu valsts politiku, kuras viens no stūrakmeņiem ir nevienlīdzības un nabadzības mazināšana, kā arī ieklausīšanās sabiedrības viedoklī. Man nav pārliecības, ka, paaugstinot nodokli degvielai, tiks celta iedzīvotāju labklājība un mazināta nabadzība. Uzskatu, ka vēlme celt nodokli par degvielu ir iedzīvotāju vairākuma interešu nerespektēšana un ņirgāšanās par viņiem. Paldies.".
• 2015_10_08_321-seq3 spokenText "Neviens no deputātiem nav pieteicies runāt “par”. Mums ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 33, atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Runāt “pret” pieteicies deputāts Arvīds Platpers.".
• 2015_10_08_321-seq2 spokenText "Augsti cienītā priekšsēdētāja! Cienījamās dāmas un godātie kungi! Ar šo likumprojektu ir pārcelta uz 2017.gada 1.janvāri plānotā transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa maksāšanas kārtības maiņa, kas ir iecerēta, lai maksātu nodokli par faktisko transportlīdzekļa ekspluatācijas periodu. Uzskatām, ka šī pasākuma pārcelšana ir nelietderīga, tāpēc šo likumprojektu neatbalstām un aicinām balsot “pret”.".
• 2015_10_08_321-seq1 spokenText "Godātie kolēģi, labrīt! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam sākt Saeimas sēdi. Pirms sākam izskatīt Prezidija apstiprināto darba kārtību, ir jāizskata grozījumi sēdes darba kārtībā. Sociālo un darba lietu komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību, tajā iekļaujot likumprojektu “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””. Vai deputātiem nav iebildumu?” Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Deputāti Putra, Parādnieks, Trupovnieks, Šadurskis un Ķirsis lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā” nodošanai komisijām. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut lēmuma projektu “Par piekrišanu 12.Saeimas deputātes Solvitas Āboltiņas saukšanai pie administratīvās atbildības”. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Deputāti Daudze, Mūrniece, Kūtris, Lībiņa-Egnere un Imants Parādnieks ir iesnieguši likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”, un deputāti Mūrniece, Lībiņa-Egnere, Daudze, Sudraba un Bērziņš lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un tajā iekļaut likumprojektu nodošanai komisijām. Vai deputātiem nav iebildumu? (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti vēlas balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” iekļaušanu sēdes darba kārtību un nodošanu komisijām! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 28, atturas - nav. Līdz ar to darba kārtība ir grozīta. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Viļuma kungs, vai jūs runāsiet “par”? Viļuma kungs nerunās. Pimenova kungs, vai jūs runāsiet “par” vai “pret”? (No zāles dep. I.Pimenovs: “Pret!”) Tātad runāt “pret” pieteicies deputāts Igors Pimenovs.".
• 2015_10_01_320-seq318 spokenText " Paldies frakcijas VIENOTĪBA deputātam Jānim Upeniekam. Līdz ar to šodienas raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis. Paldies, ka klausījāties, un visu labu! ".
• 2015_10_01_320-seq317 spokenText "  Labdien, godātie radioklausītāji! Prieks atkal runāties ar jums un dalīties ar viedokli. Šodien Saeimas sēdē par centrālo un diskutētāko jautājumu izvērtās, protams, premjeres ziņojums. Taču, tā kā kolēģi jau ļoti plaši pastāstīja par dažādiem aspektiem, neiedziļināšos varbūt konkrētās detaļās, bet, protams, mēs varam skatīties uz dažādiem mīnusiem un plusiem. Taču vēlos atgādināt, ka par cilvēku runā viņa darbi. Kontekstā ar nākamā gada budžetu varam redzēt, ka gan premjere, gan Ministru kabinets meklē vislabākos iespējamos risinājumus, lai apmierinātu vēlmes pēc iespējas lielākai sabiedrības daļai. Protams, ar ierobežotiem resursiem to nav viegli sasniegt, taču tiek rasti dažādi risinājumi, lai novērstu nodokļu nevienlīdzību, netaisnību, ieviestu diferencēto neapliekamo minimumu, un tādēļ sekosim līdzi, kādus lēmumus pieņems deputāti, šķetinot nākamā gada budžetu, un tad spriedīsim par darbiem. Tādēļ vēlos pēc premjeres uzrunas uzslavēt premjeri un viņas sniegto ziņojumu. Otrs. Protams, viens no centrālajiem jautājumiem bija tas, ko kolēģis Līdakas kungs jau izklāstīja, – par algām. Vēlos vienkārši atgādināt... Atceros, ka pirms pāris gadiem, kad šis jautājums tika pacelts, Nacionālās apvienības deputāti solīja ik mēnesi šo pieaugumu ziedot kādai organizācijai, kādam mērķim. Diemžēl, man liekas, neatceros vai nezinu, ka tas būtu ticis darīts, tādēļ vairāk tas varētu tikt uzskatīts par tādu no atsevišķu deputātu puses neveiksmīgu mēģinājumu iegūt lētu popularitāti. Un, redzot to, ka pat arī pašas frakcijas deputāti šos priekšlikumus neatbalsta... tad diemžēl sanāca tāds fiasko. Tā kā esmu Saeimas Sporta apakškomisijas priekšsēdētājs, es vēlos īpaši pievērst uzmanību tam, ka šodien noteikti tika panākta virzība uz spēļu sarunāšanas ierobežošanu, jo, kā jau tika minēts Saeimas sēdē, skaitļi ir diezgan ievērojami: uz Latvijas virslīgas spēlēm futbolā no visas pasaules tiek liktas likmes apmēram 2,1 miljona eiro vērtībā. Un, tā kā ir bijuši daudzi ļoti skaļi gadījumi ar spēļu sarunāšanu, šim jautājumam tiek pievērsta liela uzmanība, un šodien esam panākuši jau vienu solīti tuvāk godīgām... uz godīgu sportu, godīgām spēlēm. No šodienas ir sākta virzība, lai ieviestu jaunu definīciju jēdzienam “sporta spēļu sarunāšana”, kā arī paralēli Krimināllikumā noteiktu sodus – līdz vienam, līdz trijiem, līdz pieciem gadiem cietumsoda – par dažāda veida spēļu sarunāšanu un manipulācijām ar sporta spēļu rezultātiem. Prieks, ka arī federācijas ir ļoti ieinteresētas, lai šis likums stātos spēkā, lai šie ierobežojumi sāktu darboties pēc iespējas ātrāk un varētu novērst šīs manipulācijas. Nākamais jautājums, kuram es vēlos pievērst uzmanību. Šonedēļ Sporta apakškomisijas sēdē uzklausījām... Saeimā esam saņēmuši un Sporta apakškomisijas sēdē uzklausījām Ukrainas pilsoņa Ruslana Koņečņija pieteikumu par lūgumu uzņemt viņu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Vēlos pieminēt, ka viņš ir 26 gadus jauns puisis, kurš zem Latvijas valsts izlases karoga jau startējis sacensībās, ir uzvarējis, ieguvis pirmo vietu Pasaules kausa izcīņas posmā Kairā, 10.vietu Pasaules kausa izcīņas posmā Budapeštā. Un nākamajā nedēļā Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā tiks izskatīts jautājums par pilsonības piešķiršanu viņam par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Tādēļ ceru, ka mums būs viens jauns, kārtīgs pilsonis un cilvēks, ar kuru var lepoties. Papildus, protams, sveicieni visiem skolotājiem Skolotāju dienā! Sveicieni – personīgi sveicieni – Valmieras, Vidzemes skolotājiem, visiem Latvijas skolotājiem! Un, protams, sveicieni arī senioriem Senioru dienā. Paldies. Un uz tikšanos nākamreiz!".
• 2015_10_01_320-seq316 spokenText "Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Ingmāram Līdakam. Un “Frakciju viedokļus” šodien noslēgs frakcijas VIENOTĪBA deputāts Jānis Upenieks. Lūdzu!".
• 2015_10_01_320-seq315 spokenText "  Labdien, cienījamie radioklausītāji! Protams, arī es nevaru nepateikt dažus vārdus par ziņojumu par Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un Valdības deklarācijas īstenošanu. Mans skatījums gan nav līdzīgs tam, kāds bija Viļuma kungam, kurš acīmredzot dēļ tā, ka nav ko darīt, ņēmis un skaitījis, cik vārdu “reģions” ir šajā visai apjomīgajā dokumentā. Mani vairāk interesēja skaitļi un tabulas, un to šajā dokumentā ir ļoti daudz. Un ir jāpiekrīt tam vērtējumam, ka Straujumas kundzes uzstāšanās viesa tādu piesardzīgu optimismu par Latvijas turpmāko attīstību. Aug valsts konkurētspēja. Tā aug lēni, bet ļoti, ļoti noteikti. Un tas tātad liecina par to, ka mūs negaida nekāda ekonomikas pārkaršana, ka mūs gaida lēns, pacietīgs augšupejas periods. Un tas viss ir jāskata arī tajā kontekstā... saistībā ar to situāciju, kāda veidojas šobrīd – šajā Eiropas reģionā (atkal jāsauc šis vārds, jāsaka – “reģionā”). Varbūt kādreiz mēs cerējām, ka īsi un ātri varēs beigties viss šis sankciju karš ar Krieviju un ka atjaunosies varbūt mūsu eksports uz Krieviju. Nē, acīmredzot šis sankciju karš nebeigsies tik drīz. Latvija ir spējusi jau šī un pagājušā gada laikā tomēr visai ievērojami pārkārtot savas eksporta plūsmas un šo uz Krieviju vērsto eksporta plūsmu ievērojamo samazinājumu kompensējusi ar eksportu uz Eiropas Savienību un arī citām valstīm – uz citām valstīm pat ievērojamāk nekā uz Eiropas Savienību. Līdz ar to var teikt, ka Latvija ir uz pareizā ceļa, un mums pacietīgi, lēni ir jāturpina ceļš, lai noķertu, teiksim tā, Eiropas kaut vai vidējo rādītāju, kurš mums tuvojas, nevis attālinās. Un tā ir tā labā ziņa. Runājot par patvēruma meklētāju jautājumu, kurš joprojām ir ļoti aktuāls, jāteic, ka vakar arī man bija tā iespēja iztaujāt Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieci Pētersoni-Godmani un redzēt šo patvēruma meklētāju uzņemšanas plānu, kurš zināmā mērā šokē sabiedrību ar ļoti lielu skaitli: 16 miljoni... Tātad 16 miljoni tiks tērēti, lai uzņemtu nedaudz vairāk kā 500 bēgļus. Bet es aicinu raudzīties uz šo skaitli no citas puses. Ir jānodala investīciju daļa un šie, teiksim tā, ikdienas tēriņi. Ir skaidrs, ka bēgļu plūsma ir un būs neatkarīgi no tā, kas notiek Sīrijā vai kur citur. Latvijai jābūt tam gatavai, un tas ir tikai prātīgi – iedarbināt un nolikt, teiksim, uz pareizām sliedēm pašu sistēmu. Tātad šajos 16 miljonos ir... Es teiktu tā – vismaz puse šīs naudiņas tiks tērēta būtībā investīcijās, sistēmas izveidei, un šī sistēma darbosies ne tikai ar šiem 500 – nedaudz vairāk kā 500 – bēgļiem, bet arī vēl tālākā nākotnē – pēc gadiem pieciem, sešiem, septiņiem. Es neticu, ka īslaicīgās patvēruma meklētāju uzturēšanās punkts “Mucenieki” būtu mums neaktuāls. Es domāju, ka būs aktuāls. Šīs kapacitātes celšana un centra labiekārtošana, kā arī moderno tehnoloģiju, teiksim, piesaiste informācijas vākšanai par konkrētiem bēgļiem – tas viss ir vajadzīgs un būs vajadzīgs arī tad, kad mēs būsim, teiksim tā, palaiduši savā dzīvē šos 530 bēgļus. Līdz ar to šis dalījums – 30 tūkstoši uz vienu bēgļi, vienu galviņu, – ir pilnīgi nepareizs un, šādi rēķinot, mēs būtībā radām zināmu mulsumu. Runājot par trešo šodien Saeimas sēdē varbūt tādu visdiskutablāko jautājumu, tātad par deputātu algām, es teikšu, ka tomēr mēs visu laiku it kā paģēram, ka deputātiem vienmēr ir jālasa šis uzraksts “Viens likums – viena taisnība visiem”. Latvijā ir likums – Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums –, kurā noteikts, ka visu šo valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu alga ir sasaistīta ar aizpagājušā gada vidējo tautsaimniecībā izmaksāto algu līmeni. Tas atbrīvo deputātus no, manuprāt, tāda visai pazemojoša akta kā balsošana un lemšana par savu algu. Alga valstī ir pieaugusi, un automātiski palielinās arī deputātu algas. Atgādināšu, ka savulaik, jau krīzes laikos, deputātu algas tika, kā saka, uz diviem gadiem iesaldētas un sanāca apmēram tā kā tajā gadījumā ar kaķi: ja jums izbeidzas kaķa barība ledusskapī, jūs izdomājat – kaķi ieliksim saldētavā, lai viņš pagaida, kamēr aiziesim uz veikalu un atnesīsim viņam barību. Nu, kad barība nopirkta, izņem kaķi no saldētavas – vairs neņaud, beigts un pagalam! Un šeit tāpat ar šo iesaldēšanu sanāca: pēc diviem gadiem bija pilnībā jāmaina visa deputātu atalgojuma sistēma, jo atgriezties atpakaļ pie esošās bija praktiski neiespējami, jo šis pieauguma skaitlis bija ļoti, ļoti mulsinošs. Un, ja arī šobrīd apturētu, teiksim, šo algu pieaugumu uz vienu gadu, nākošajā gadā mēs pilnīgi noteikti atgrieztos pie daudz karstākām debatēm, jo... Es ticu... vēl jo vairāk tagad, kad noklausījos Straujumas ziņojumu šodien, es ļoti ticu, ka algu līmenis Latvijā būtu cēlies vēl un ka līdz ar to būtu daudz karstākas debates, jo šis algas pielikums deputātiem sanāktu teorētiski daudz lielāks. Ja Mūrnieces kundzei bija tāda vēlme samazināt deputātu algas, tātad, ja viņa uzskatīja, ka deputātiem jāsaņem mazāk, bija ļoti vienkāršs variants – samazināt šo koeficientu, ar kuru tad jāreizina vidējās algas lielums, lai iegūtu deputāta algu. Nebūtu 3,2, bet būtu, teiksim, 3,1... Un tad viss būtu kārtībā – nebūtu izkropļots likums, un būtu panākts arī, teiksim, sirdsapziņas princips, kuru Mūrnieces kundze minēja. Kaut gan, runājot par sirdsapziņu, man jāteic, ka manā priekšā ir izdruka ar balsojumu: raugiet, Nacionālā apvienība, kā izrādās, uzskata, ka runāt par sirdsapziņu drīkst tikai viņi, jo analoģisks Latvijas Reģionu apvienības frakcijas iesniegts likumprojekts par grozījumiem Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (faktiski tas ir tāds pats kā Nacionālās apvienības iesniegtais!) nav guvis deviņu Nacionālās apvienības deputātu atbalstu. Tātad ir tā: “Ja mēs runājam par sirdsapziņu, tad viss ir kartībā, bet, ja kāds cits, – nē, mēs esam pret.” Ļoti dīvaina situācija! Un vēl dīvaināku situāciju rada tas, ka Mūrnieces kundze vieglu roku parakstīja pieprasījumu Finanšu ministrijai pēc algu budžeta palielinājuma Saeimai un pēkšņi viņā pamodās sirdsapziņa. Droši vien tā sirdsapziņa viņā pamodās tad, kad viņa brauca ar mersedesu uz mājām. Es šeit gribētu runāt tikai par to, ka ir jābūt kaut kādai loģikai. Mani pilnīgi apmierina arī pašreizējais atalgojuma līmenis Saeimas deputātiem, bet nedrīkst populistiski kropļot likumu un uz deputātiem dažu likumu atkal jau neattiecināt. Tas nav labas likumdošanas prakses princips. Nu, un visubeidzot, protams, gribu apsveikt visus skolotājus un arī... Šodien paskatos kalendārā: vai, šodien taču ir Starptautiskā senioru diena! Tad nu sveicu šodien arī visus seniorus un vēlu jums jauku atvasaru! Uz redzēšanos!".
• 2015_10_01_320-seq314 spokenText "Paldies deputātam Eināram Cilinskim no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”– “Tēvzemei un Brīvībai/LNKK” frakcijas. Nākamajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Ingmāram Līdakam. Lūdzu!".
• 2015_10_01_320-seq313 spokenText "  Labdien, godājamie radioklausītāji! Kā jau mani kolēģi minēja, šodien nozīmīgākais jautājums bija valdības atskaite par Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2013.gadam, Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020.gadam un Valdības deklarācijas īstenošanu. Mans viedoklis par šo ziņojumu atšķiras no dažiem iepriekšējiem viedokļiem. Manuprāt, tas bija ļoti nozīmīgs ziņojums, un es gribu teikt paldies Pārresoru koordinācijas centram par šā ļoti vērtīgā materiālā sagatavošanu, kas noteikti noderēs mums arī tālākajā darbā, skatot arī budžetu, kurš šajā nedēļā ir nokļuvis līdz Saeimai. Tātad mums arī šeit liels darbs priekšā. Skatot šo dokumentu, tomēr ir jāņem vērā, ka vairākās jomās – vairākās nozīmīgās jomās! – mēs tomēr atpaliekam no tiem mērķiem, kuri ir noteikti Nacionālajā attīstības plānā un Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā un kuri attiecas gan uz nevienlīdzības mazināšanu, gan arī uz apstrādes rūpniecības daļas proporciju iekšzemes kopproduktā, kas drīzāk mazinās tā vietā, lai pieaugtu. Un droši vien tas tā notiek tāpēc, ka arī izdevumi pētniecībai un attīstībai mums diemžēl atpaliek no plānotā. Tie ir jautājumi, par kuriem būs jādomā valdībai turpmākajā darbā un kuri būs jāņem vērā, arī budžetu skatot, jo budžeta paketē ir virkne priekšlikumu, kas, ja tos pieņems, varētu nevienlīdzības indeksus mazināt. Šie indeksi ir tādi: jo lielāks ir šis indekss, jo lielāka ir nevienlīdzība, par kuru šis indekss liecina. Šajā ziņojumā mēs redzam arī vienu indeksu, kas liecina, ka ir viena joma, kurā jau visi plāni ir pārsniegti, – tas ir kultūras pasākumu apmeklētāju skaits. Prieks par to! Bet noteikti mums būtu jāuzman��s, lai PVN palielināšana kultūras pasākumiem būtiski nesamazinātu šo indeksu tuvākajos gados. Attiecībā uz algu pieaugumu dažādām amatpersonām Nacionālās apvienības viedoklis ir tāds, ka patiešām šobrīd, kad mēs virknē jomu esam spiesti iet uz konsolidāciju, nebūtu pareizi palielināt algas Saeimas deputātiem. Vienlaikus tomēr arī nebūtu pareizi samazināt šo pieaugumu citām amatpersonām, par kuru darbu varbūt nav īpašu pretenziju. Katrā gadījumā mums ir jāskatās, lai valsts pārvalde būtu spējīga konkurēt ar privāto sektoru. Bet šinī gadījumā tomēr būtu bijis pareizi deputātu algas vismaz uz šo gadu iesaldēt. Un visbeidzot es arī vēlos Nacionālās apvienības vārdā apsveikt skolotājus Skolotāju dienā. Un es ceru, ka Saeimai izdosies vienoties par skolotāju algu reformu, kas arī varētu būt viens no soļiem kvalitatīvas izglītības nodrošināšanai, vēl labākas izglītības nodrošināšanai nākotnē, jo īstenībā jau izglītība nemaz tik slikta pie mums nav. Paldies.".

• first
• previous
• next