Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }

• 2015_10_29_328-seq21 spokenText "Paldies. Un trešais, pēdējais, jautājums.".
• 2015_10_29_325-seq611 spokenText "Paldies. Un trešais, pēdējais, jautājums.".
• 2015_10_29_328-seq20 spokenText "Es jautājumu sapratu. Es piekrītu jums pilnībā. Var izrādīties, ka... un ir skaidrs, ka... un tas izriet arī no loģikas, ka apmācīt lietot it kā negatavu produktu, bet pēc tam tas atkal tiks pilotēts un atkal būs jāapmāca... Bet mēs netiekam citādāk uz priekšu. Mums ir jāsāk ar to projektu strādāt, un apmācība ir nepieciešama. Un es varētu arī savā rakstiskajā atbildē, sūtot šo dienesta ziņojumu, uzrakstīt, kādā stadijā šī ar apmācību saistītā iepirkuma lieta ir pavirzījusies uz priekšu. Es tiešām... Varbūt man vajadzēja zināt šo detaļu... Jautājumu es sapratu, tas ir ārkārtīgi korekts un pamatots.".
• 2015_10_29_325-seq610 spokenText "Es jautājumu sapratu. Es piekrītu jums pilnībā. Var izrādīties, ka... un ir skaidrs, ka... un tas izriet arī no loģikas, ka apmācīt lietot it kā negatavu produktu, bet pēc tam tas atkal tiks pilotēts un atkal būs jāapmāca... Bet mēs netiekam citādāk uz priekšu. Mums ir jāsāk ar to projektu strādāt, un apmācība ir nepieciešama. Un es varētu arī savā rakstiskajā atbildē, sūtot šo dienesta ziņojumu, uzrakstīt, kādā stadijā šī ar apmācību saistītā iepirkuma lieta ir pavirzījusies uz priekšu. Es tiešām... Varbūt man vajadzēja zināt šo detaļu... Jautājumu es sapratu, tas ir ārkārtīgi korekts un pamatots.".
• 2015_10_29_328-seq19 spokenText "Tad mans otrs jautājums ir tieši ar to pašu saistīts, ar visiem šiem pilotprojektiem un to ieviešanu no nākamā gada. Bet šogad... Atbildē jūs norādījāt, ka šogad septembrī notiks iepirkums par to, kā apmācīt šīs e-programmas, e-sistēmas lietotājus. Zinot to, ka šī sistēma pēc būtības darba vidē īsti nav vēl pieejama, sakiet, lūdzu, vai būs lietderīgi sākt apmācību gada beigās, ja īstenībā lietotāji nav gatavi lietot šo e-programmu, un var būt pat sistēma vēl nebūs gatava darbam?".
• 2015_10_29_325-seq609 spokenText "Tad mans otrs jautājums ir tieši ar to pašu saistīts, ar visiem šiem pilotprojektiem un to ieviešanu no nākamā gada. Bet šogad... Atbildē jūs norādījāt, ka šogad septembrī notiks iepirkums par to, kā apmācīt šīs e-programmas, e-sistēmas lietotājus. Zinot to, ka šī sistēma pēc būtības darba vidē īsti nav vēl pieejama, sakiet, lūdzu, vai būs lietderīgi sākt apmācību gada beigās, ja īstenībā lietotāji nav gatavi lietot šo e-programmu, un var būt pat sistēma vēl nebūs gatava darbam?".
• 2015_10_29_328-seq18 spokenText "Paldies. Kūtra kungs, vēl vienu jautājumu? Lūdzu!".
• 2015_10_29_325-seq608 spokenText "Paldies. Kūtra kungs, vēl vienu jautājumu? Lūdzu!".
• 2015_10_29_328-seq17 spokenText "Tātad, atbildot uz šī jūsu jautājuma pirmo daļu... Sakiet, lūdzu, par tiem zaudējumiem, kurus Valsts kontrole ir norādījusi, minot konkrētus skaitļus savā ziņojumā, viņi par to ir... mums atbilde šajā dienesta pārbaudes ziņojumā par projekta ieviešanu. Es varētu to nolasīt, bet tā ir gara. Varbūt jūs man ļautu to nosūtīt rakstveidā? Jo tas ir formāli šajā lietā. Un, sniedzot jums atbildi par šī projekta pilotēšanas fāzēm, uz atbildes sniegšanas brīdi atbildes rakstītāji – Veselības ministrija – ir vadījušies no spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Saskaņā spēkā esošajiem Ministru kabineta noteikumiem mums šis projekts ir jāpilotē šā gada beigās. Un, no otras puses, mēs esam saņēmuši Valsts kontroles ieteikumu – nodarboties ar lielāka mēroga, plašāku pārbaudi, nevis... nelielu pilotprojektu, bet tādu vērā ņemamu, un tātad šis... šī pilota fāze, kas ir paredzēta šā gada beigās, mēs no tās neatsakāmies, mēs to arī realizēsim, bet no nākamā... Jo jau bija ieplānotas, vadoties no Ministru kabineta noteikumiem, ka no 1.janvāra visā valstī jādarbojas šīm e-veselības projekta sadaļām – slimības lapai un e-receptei. Taču mēs plānojam šos Ministru kabineta noteikumus grozīt, neapmierināties ar šo nelielo pilotprojektu, un daudz lielākā skaitā – veselības aprūpes pakalpojumu un aptieku skaitā – pilotēt šo projektu starp visiem brīvprātīgajiem.".
• 2015_10_29_325-seq607 spokenText "Tātad, atbildot uz šī jūsu jautājuma pirmo daļu... Sakiet, lūdzu, par tiem zaudējumiem, kurus Valsts kontrole ir norādījusi, minot konkrētus skaitļus savā ziņojumā, viņi par to ir... mums atbilde šajā dienesta pārbaudes ziņojumā par projekta ieviešanu. Es varētu to nolasīt, bet tā ir gara. Varbūt jūs man ļautu to nosūtīt rakstveidā? Jo tas ir formāli šajā lietā. Un, sniedzot jums atbildi par šī projekta pilotēšanas fāzēm, uz atbildes sniegšanas brīdi atbildes rakstītāji – Veselības ministrija – ir vadījušies no spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Saskaņā spēkā esošajiem Ministru kabineta noteikumiem mums šis projekts ir jāpilotē šā gada beigās. Un, no otras puses, mēs esam saņēmuši Valsts kontroles ieteikumu – nodarboties ar lielāka mēroga, plašāku pārbaudi, nevis... nelielu pilotprojektu, bet tādu vērā ņemamu, un tātad šis... šī pilota fāze, kas ir paredzēta šā gada beigās, mēs no tās neatsakāmies, mēs to arī realizēsim, bet no nākamā... Jo jau bija ieplānotas, vadoties no Ministru kabineta noteikumiem, ka no 1.janvāra visā valstī jādarbojas šīm e-veselības projekta sadaļām – slimības lapai un e-receptei. Taču mēs plānojam šos Ministru kabineta noteikumus grozīt, neapmierināties ar šo nelielo pilotprojektu, un daudz lielākā skaitā – veselības aprūpes pakalpojumu un aptieku skaitā – pilotēt šo projektu starp visiem brīvprātīgajiem.".
• 2015_10_29_328-seq16 spokenText "Paldies. Labvakar, ministra kungs! Pirmām kārtām, klausoties jūsu atbildi uz Meijas kunga uzdoto jautājumu... jūs minējāt, ka īstenībā zaudējumi jau vēl nav radušies, ieviešot šo e-programmu, e-veselības sistēmu. Liekas, ka Valsts kontrole savā atzinumā bija norādījusi, ka šie zaudējumi jau ir radušies tikai tāp��c vien, ka sistēma nedarbojas, un līdz ar to, iespējams, ir, papildu izdevumi. Taču nupat, tikko atbildot uz kolēģes uzdoto otru jautājumu par šo elektronisko darbnespējas lapu ieviešanu, jūs teicāt, ka nākamajā gadā būs kaut kāds pilotprojekts, bet, atbildot uz piekto jautājumu, jūs norādījāt, ka šobrīd, jau oktobrī, sadarbībā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru pilotprojektam ir jānotiek elektronisko darbnespējas lapu ieviešanā, kurā piedalīsies ārstniecības iestādes, kas vēlēsies šīs lapas jau izmantot. Vai šobrīd, kad oktobris ir gandrīz pagājis, jau ir kādi rezultāti par šo pilotprojektu?".
• 2015_10_29_325-seq606 spokenText "Paldies. Labvakar, ministra kungs! Pirmām kārtām, klausoties jūsu atbildi uz Meijas kunga uzdoto jautājumu... jūs minējāt, ka īstenībā zaudējumi jau vēl nav radušies, ieviešot šo e-programmu, e-veselības sistēmu. Liekas, ka Valsts kontrole savā atzinumā bija norādījusi, ka šie zaudējumi jau ir radušies tikai tāpēc vien, ka sistēma nedarbojas, un līdz ar to, iespējams, ir, papildu izdevumi. Taču nupat, tikko atbildot uz kolēģes uzdoto otru jautājumu par šo elektronisko darbnespējas lapu ieviešanu, jūs teicāt, ka nākamajā gadā būs kaut kāds pilotprojekts, bet, atbildot uz piekto jautājumu, jūs norādījāt, ka šobrīd, jau oktobrī, sadarbībā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru pilotprojektam ir jānotiek elektronisko darbnespējas lapu ieviešanā, kurā piedalīsies ārstniecības iestādes, kas vēlēsies šīs lapas jau izmantot. Vai šobrīd, kad oktobris ir gandrīz pagājis, jau ir kādi rezultāti par šo pilotprojektu?".
• 2015_10_29_328-seq15 spokenText "Paldies. Jautājumu uzdevēji abus papildjautājumus ir uzdevuši. Vai deputāti, kas ir klāt, bet nav jautājumu uzdevēji...? Lūdzu, Kūtra kungs, var uzdot arī jautājumu.".
• 2015_10_29_325-seq605 spokenText "Paldies. Jautājumu uzdevēji abus papildjautājumus ir uzdevuši. Vai deputāti, kas ir klāt, bet nav jautājumu uzdevēji...? Lūdzu, Kūtra kungs, var uzdot arī jautājumu.".
• 2015_10_29_328-seq14 spokenText "Paldies. Tātad Valsts kontrole veica e-veselības projektu lietderības auditu. Valsts kontrole mums arī norādīja faktiski to, ko mēs paši ministrijā sapratām, ka no e-veselības projektu lietošanas viedokļa pastāv riski, ka šo produktu varētu nelietot tāpēc, ka tas nav ērts. Valsts kontrole mums ieteica nesākt ar šī neērtā projekta, kas varbūt neveiksmīgi izstrādāts... no lietotāju viedokļa neērtā projekta ieviešanu visas valsts mērogā, bet ieteica realizēt pilotprojektu šīm svarīgākajām fāzēm – e-slimības lapa un e-recepte – pietiekoši lielam veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju un aptieku skaitam. Un tas, pie kā mēs šobrīd Veselības ministrijā strādājam – mēs plānojam iesniegt Ministru kabinetā attiecīgo Ministru kabineta noteikumu grozījumu un paredzēt, ka no 1.janvāra līdz nākamā gada vidum sākas pilotprojekta pirmā fāze. Nolūkā noskaidrot šīs neērtās vietas, nolūkā tās izlabot, lai no nākošā gada 1.jūlija visi veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji varētu tikt konfrontēti ar produktu, kurš būtu ērts lietošanā, jo pašlaik tas nav ērts. Es esmu runājis ar ģimenes ārstiem, es esmu runājis ar aptiekām, kas šo produktu ir izmēģinājušas, un tas ir tādā situācijā šobrīd, ka ar to nevienam negribas strādāt.".
• 2015_10_29_325-seq604 spokenText "Paldies. Tātad Valsts kontrole veica e-veselības projektu lietderības auditu. Valsts kontrole mums arī norādīja faktiski to, ko mēs paši ministrijā sapratām, ka no e-veselības projektu lietošanas viedokļa pastāv riski, ka šo produktu varētu nelietot tāpēc, ka tas nav ērts. Valsts kontrole mums ieteica nesākt ar šī neērtā projekta, kas varbūt neveiksmīgi izstrādāts... no lietotāju viedokļa neērtā projekta ieviešanu visas valsts mērogā, bet ieteica realizēt pilotprojektu šīm svarīgākajām fāzēm – e-slimības lapa un e-recepte – pietiekoši lielam veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju un aptieku skaitam. Un tas, pie kā mēs šobrīd Veselības ministrijā strādājam – mēs plānojam iesniegt Ministru kabinetā attiecīgo Ministru kabineta noteikumu grozījumu un paredzēt, ka no 1.janvāra līdz nākamā gada vidum sākas pilotprojekta pirmā fāze. Nolūkā noskaidrot šīs neērtās vietas, nolūkā tās izlabot, lai no nākošā gada 1.jūlija visi veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji varētu tikt konfrontēti ar produktu, kurš būtu ērts lietošanā, jo pašlaik tas nav ērts. Es esmu runājis ar ģimenes ārstiem, es esmu runājis ar aptiekām, kas šo produktu ir izmēģinājušas, un tas ir tādā situācijā šobrīd, ka ar to nevienam negribas strādāt.".
• 2015_10_29_328-seq13 spokenText "Labvakar, ministra kungs! Es gribēju mazlietiņ svaigāku, jaunāku informāciju par jūsu atbildi uz mūsu piekto jautājumu, kurā jūs teicāt, ka no nākošā gada 1.janvāra būs divas obligātās lietas e-veselībā: e-receptes un darbnespējas lapas, kas jau darbosies. Un pārējās e-veselības sistēmas tātad tiks ieviestas pakāpeniski. Ņemot vērā to, ka kopš atbilžu sniegšanas brīža ir pagājuši gandrīz divi mēneši, vai jūs varētu informēt par to, vai joprojām šis obligātais uzstādījums par e-receptēm un darbnespējas lapām paliek spēkā? Un, ja ne, tad kādi tam ir iemesli? Un kādi obligātās ieviešanas termiņi tagad noteikti e-veselības sistēmām... varbūt arī citām sistēmām jūs esat noteikuši jau kādus noteiktus termiņus?".
• 2015_10_29_325-seq603 spokenText "Labvakar, ministra kungs! Es gribēju mazlietiņ svaigāku, jaunāku informāciju par jūsu atbildi uz mūsu piekto jautājumu, kurā jūs teicāt, ka no nākošā gada 1.janvāra būs divas obligātās lietas e-veselībā: e-receptes un darbnespējas lapas, kas jau darbosies. Un pārējās e-veselības sistēmas tātad tiks ieviestas pakāpeniski. Ņemot vērā to, ka kopš atbilžu sniegšanas brīža ir pagājuši gandrīz divi mēneši, vai jūs varētu informēt par to, vai joprojām šis obligātais uzstādījums par e-receptēm un darbnespējas lapām paliek spēkā? Un, ja ne, tad kādi tam ir iemesli? Un kādi obligātās ieviešanas termiņi tagad noteikti e-veselības sistēmām... varbūt arī citām sistēmām jūs esat noteikuši jau kādus noteiktus termiņus?".
• 2015_10_29_328-seq12 spokenText "Paldies, Belēviča kungs! Šimfas kundze vēlas uzdot otru papildjautājumu. Lūdzu!".
• 2015_10_29_325-seq602 spokenText "Paldies, Belēviča kungs! Šimfas kundze vēlas uzdot otru papildjautājumu. Lūdzu!".
• 2015_10_29_328-seq11 spokenText "Bet mēs esam noskaidrojuši par visiem posmiem detalizēti: kurā mirklī, kurā posmā, kurā datumā kāda persona par ko bija atbildīga. Tad, ja iestāsies zaudējumi, mums nebūs jāmeklē vainīgie. Ir mums precīzi zināms katrs, kas kādā laikā kam ir pieskāries. Un tad tas tajā brīdī būs skaidrs, bet šobrīd izskatās tā, ka mēs gluži... ka mēs paglābsim.".
• 2015_10_29_325-seq601 spokenText "Bet mēs esam noskaidrojuši par visiem posmiem detalizēti: kurā mirklī, kurā posmā, kurā datumā kāda persona par ko bija atbildīga. Tad, ja iestāsies zaudējumi, mums nebūs jāmeklē vainīgie. Ir mums precīzi zināms katrs, kas kādā laikā kam ir pieskāries. Un tad tas tajā brīdī būs skaidrs, bet šobrīd izskatās tā, ka mēs gluži... ka mēs paglābsim.".
• 2015_10_29_328-seq10 spokenText "Paldies, ka...".
• 2015_10_29_325-seq600 spokenText "Paldies, ka...".
• 2015_10_29_328-seq9 spokenText "Cienījamie... Paldies, Meijas kungs! Tātad mēs šobrīd visas savas pūles veltām, lai “neiekristu” neattiecināmajās izmaksās, jo tās tad būs jāatdod no pacientu ārstēšanai domātās naudas. Un šobrīd izskatās tā, ka mums, ļoti iespējams, izdosies pilnā apmērā vai gandrīz pilnā apmērā saglābt veselības projektus tā, ka mēs “neiekritīsim” neattiecināmajās izmaksās un šie zaudējumi netiks nodarīti. Un ir divas dažādas situācijas: kad nav nodarīti zaudējumi un jāmeklē vainīgais un kad ir nodarīti zaudējumi. Un šobrīd mēs tiešām visas savas pūles... Reizi nedēļā mēs tiekamies, gandrīz reizi nedēļā ir darba grupa, un šis projekts no Ministrijas puses tiek ļoti stingri uzraudzīts un vadīts. Šī pēdējā fāze ir tā izšķirošā. Un var gadīties, ka mūsu intensīva darba rezultātā pie tāda veida atbildības neviens nebūs jāsauc.".
• 2015_10_29_325-seq599 spokenText "Cienījamie... Paldies, Meijas kungs! Tātad mēs šobrīd visas savas pūles veltām, lai “neiekristu” neattiecināmajās izmaksās, jo tās tad būs jāatdod no pacientu ārstēšanai domātās naudas. Un šobrīd izskatās tā, ka mums, ļoti iespējams, izdosies pilnā apmērā vai gandrīz pilnā apmērā saglābt veselības projektus tā, ka mēs “neiekritīsim” neattiecināmajās izmaksās un šie zaudējumi netiks nodarīti. Un ir divas dažādas situācijas: kad nav nodarīti zaudējumi un jāmeklē vainīgais un kad ir nodarīti zaudējumi. Un šobrīd mēs tiešām visas savas pūles... Reizi nedēļā mēs tiekamies, gandrīz reizi nedēļā ir darba grupa, un šis projekts no Ministrijas puses tiek ļoti stingri uzraudzīts un vadīts. Šī pēdējā fāze ir tā izšķirošā. Un var gadīties, ka mūsu intensīva darba rezultātā pie tāda veida atbildības neviens nebūs jāsauc.".
• 2015_10_29_328-seq8 spokenText "Labvakar, ministra kungs! Jūs jau daļēji aizskārāt to tematu, par ko mēs gribējām jums uzdot šo papildjautājumu. Varbūt jūs konkrēti varētu minēt, vai ir kāda konkrēta amatpersona, kas tomēr cietīs no tā... par to, ka nav ieviests šis te...?".
• 2015_10_29_325-seq598 spokenText "Labvakar, ministra kungs! Jūs jau daļēji aizskārāt to tematu, par ko mēs gribējām jums uzdot šo papildjautājumu. Varbūt jūs konkrēti varētu minēt, vai ir kāda konkrēta amatpersona, kas tomēr cietīs no tā... par to, ka nav ieviests šis te...?".
• 2015_10_29_328-seq7 spokenText "Lūdzu, pirmais ir pieteicies jautājumam deputāts Aivars Meija. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu!".
• 2015_10_29_325-seq597 spokenText "Lūdzu, pirmais ir pieteicies jautājumam deputāts Aivars Meija. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu!".
• 2015_10_29_328-seq5 spokenText "Jā. Tātad... Tad es izstāstīšu procedūru. Tagad ir jautājumu daļa. Jautājumu iesniedzēji var uzdot kopumā divus papildjautājumus. Katram jautājumam laiks ir viena minūte. Un tad divas minūtes katrai atbildei.".
• 2015_10_29_325-seq595 spokenText "Jā. Tātad... Tad es izstāstīšu procedūru. Tagad ir jautājumu daļa. Jautājumu iesniedzēji var uzdot kopumā divus papildjautājumus. Katram jautājumam laiks ir viena minūte. Un tad divas minūtes katrai atbildei.".
• 2015_10_29_328-seq4 spokenText "Es atvainojos! Es šajā procedūrā piedalos pirmo reizi. Es atvainojos par savu nezināšanu. Es nezināju, kā šī procedūra notiek. Jā. Es esmu gatavs atbildēt uz jautājumiem.".
• 2015_10_29_325-seq594 spokenText "Es atvainojos! Es šajā procedūrā piedalos pirmo reizi. Es atvainojos par savu nezināšanu. Es nezināju, kā šī procedūra notiek. Jā. Es esmu gatavs atbildēt uz jautājumiem.".
• 2015_10_29_328-seq3 spokenText "Ministra kungs, man jūs jāpārtrauc. Šai papildu informācijai ir beidzies laiks, un varbūt tad deputāti uzdos jautājumus. Jums Kārtības rullī ir noteikts laika limits.".
• 2015_10_29_325-seq593 spokenText "Ministra kungs, man jūs jāpārtrauc. Šai papildu informācijai ir beidzies laiks, un varbūt tad deputāti uzdos jautājumus. Jums Kārtības rullī ir noteikts laika limits.".
• 2015_10_29_328-seq2 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi, vēlreiz! Mēs šodien tiekamies otro reizi. Tas, ko es papildus varētu paskaidrot, ir tas, ka uz to brīdi, kad Veselības ministrija iesniedza rakstisku atbildi uz deputātu jautājumiem, uz diviem jautājumiem tika atbildēts, ka līdz 17.septembrim tiek gaidīti dienesta pārbaudes rezultāti. Tātad uz atbildes sniegšanas brīdi šo dienesta pārbaudes rakstisko rezultātu nebija. Tagad tie ir. Un es tos varbūt piedāvāšu pēc tam nosūtīt Sudrabas kundzei un Meijas kungam, jo šī atbilde ir gara, ļoti detalizēta, bet secinājumus es varētu, ja nepieciešams, izklāstīt šeit. Tas, ko es vēl sākumā gribētu teikt par to, kas, atbildot uz šiem jautājumiem, nav uzrakstīts. Viens no jautājumiem bija par to, ka veselības ministrs ir teicis, ka viņš nemeklēs vainīgos par e-veselības projekta neveiksmi. Apmēram tāds bija jautājums. Te es varu paskaidrot to, kas netika uzrakstīts atbildē, proti, man vainīgie nav jāmeklē tāpēc, ka viņi visi ir noskaidroti. Tātad mēs e-veselības projekta lietas saņēmām ļoti bēdīgā stāvoklī. Visi konkursi bija jau pabeigti, darbi izdarīti, un par pēdējo posmu, kas skar ļoti būtiskus jautājumus e-veselības projektā, konkurss bija noslēgts, izpildītājs bija un ir Lattelecom. Manā ministrēšanas laikā nebija iespējas, nebija arī papildu līdzekļu esošos projektus kaut kādā veidā uzlabot. Tas, ko mums izdevās izdarīt, – mums izdevās tā pēdējā posma termiņus (jo bija skaidrs, ka Lattelecom nevar pagūt tos laikā izpildīt līdz šā gada vasarai) pārcelt līdz šā gada beigām un iejaukties šā projekta vadībā.".
• 2015_10_29_325-seq592 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi, vēlreiz! Mēs šodien tiekamies otro reizi. Tas, ko es papildus varētu paskaidrot, ir tas, ka uz to brīdi, kad Veselības ministrija iesniedza rakstisku atbildi uz deputātu jautājumiem, uz diviem jautājumiem tika atbildēts, ka līdz 17.septembrim tiek gaidīti dienesta pārbaudes rezultāti. Tātad uz atbildes sniegšanas brīdi šo dienesta pārbaudes rakstisko rezultātu nebija. Tagad tie ir. Un es tos varbūt piedāvāšu pēc tam nosūtīt Sudrabas kundzei un Meijas kungam, jo šī atbilde ir gara, ļoti detalizēta, bet secinājumus es varētu, ja nepieciešams, izklāstīt šeit. Tas, ko es vēl sākumā gribētu teikt par to, kas, atbildot uz šiem jautājumiem, nav uzrakstīts. Viens no jautājumiem bija par to, ka veselības ministrs ir teicis, ka viņš nemeklēs vainīgos par e-veselības projekta neveiksmi. Apmēram tāds bija jautājums. Te es varu paskaidrot to, kas netika uzrakstīts atbildē, proti, man vainīgie nav jāmeklē tāpēc, ka viņi visi ir noskaidroti. Tātad mēs e-veselības projekta lietas saņēmām ļoti bēdīgā stāvoklī. Visi konkursi bija jau pabeigti, darbi izdarīti, un par pēdējo posmu, kas skar ļoti būtiskus jautājumus e-veselības projektā, konkurss bija noslēgts, izpildītājs bija un ir Lattelecom. Manā ministrēšanas laikā nebija iespējas, nebija arī papildu līdzekļu esošos projektus kaut kādā veidā uzlabot. Tas, ko mums izdevās izdarīt, – mums izdevās tā pēdējā posma termiņus (jo bija skaidrs, ka Lattelecom nevar pagūt tos laikā izpildīt līdz šā gada vasarai) pārcelt līdz šā gada beigām un iejaukties šā projekta vadībā.".
• 2015_10_29_328-seq1 spokenText "Labvakar, cienītās ministres un godātais ministr! Labvakar, godātie deputāti! Sākam šīvakara jautājumu sēdi. Mums ir gara darba kārtība, tāpēc arī uzreiz ķersimies pie pirmā jautājuma, un pirmais ir deputātu Sudrabas, Meijas, Baloža, Šimfas un Platpera jautājums veselības ministram Guntim Belēvičam “Par e-veselības projektu ieviešanu”. Uz šo jautājumu ir saņemta rakstveida atbilde, taču jautājuma uzdevēji nav apmierināti ar sniegto atbildi un vēlas saņemt vēl arī papildu paskaidrojumus un uzdot papildjautājumus. Ministra kungs, vai jūs pirms jautājumiem vēlaties vēl kaut ko paskaidrot?".
• 2015_10_29_325-seq591 spokenText "Labvakar, cienītās ministres un godātais ministr! Labvakar, godātie deputāti! Sākam šīvakara jautājumu sēdi. Mums ir gara darba kārtība, tāpēc arī uzreiz ķersimies pie pirmā jautājuma, un pirmais ir deputātu Sudrabas, Meijas, Baloža, Šimfas un Platpera jautājums veselības ministram Guntim Belēvičam “Par e-veselības projektu ieviešanu”. Uz šo jautājumu ir saņemta rakstveida atbilde, taču jautājuma uzdevēji nav apmierināti ar sniegto atbildi un vēlas saņemt vēl arī papildu paskaidrojumus un uzdot papildjautājumus. Ministra kungs, vai jūs pirms jautājumiem vēlaties vēl kaut ko paskaidrot?".
• 2015_10_29_325-seq590 spokenText "Paldies deputātam Vilnim Ķirsim no frakcijas VIENOTĪBA. Līdz ar to šodien raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis. Paldies, ka klausījāties, un visu labu! Atbildes uz deputātu jautājumiem 2015.gada 29.oktobrī".
• 2015_10_29_325-seq589 spokenText "Labdien, cienījamie radioklausītāji! Paldies kolēģiem, kuri jau lielā mērā izstāstīja šodienas aktualitātes, bet es gan gribu pieskarties kādam citam jautājumam, ko virza partija VIENOTĪBA un tātad arī es. Proti, gribu pastāstīt par ideju, ka pašvaldību vēlēšanās varētu balsot ne tikai konkrētā pašvaldībā dzīvojošie vai tie, kuriem tur piederētu nekustamais īpašums, bet arī tie, kas strādā šajā pašvaldībā. Un tad paskaidrošu, kāpēc, manuprāt, tas būtu svarīgi. Pēdējo gadu dati liecina, ka ar katru gadu vēlētāju līdzdalība jeb vēlētāju aktivitāte samazinās. 2000.gadā pašvaldību vēlēšanās piedalījās 60 procenti, turpretim 2013.gadā vairs tikai 46 procenti. Tātad šiem skaitļiem ir tendence samazināties. Kur ir tās galvenās problēmas? Problēma... Vispār šobrīd Eiropā ir vērojama tāda vēlētāju apātija, kas ir tāds kopīgs process, bet ir otra lieta, proti, dažādi administratīvie un birokrātiskie šķēršļi, kuri traucē cilvēkiem attiecīgajā vēlēšanu dienā nokļūt līdz vēlēšanu urnai un nobalsot. Un Latvijas gadījumā ir iezīmējusies viena konkrēta lieta: ļoti daudzi cilvēki dzīvo un strādā citur, nevis tur, kur viņi ir deklarēti. Viņi labprāt piedalītos – vismaz vairāk nekā puse labprāt piedalītos! – vēlēšanās, bet viņi vienkārši vēlēšanu dienā atrodas citur un līdz ar to nenobalso ne tur, ne tur, lai gan viņi ar visu savu prātu un dvēseli ir faktiski jau piesaistīti tai savai jaunajai dzīvesvietai vai darba vietai, kur viņi dzīvo. Protams, mēs varam teikt: lai tad viņi pārdeklarējas un balso! Bet, redziet, problēma ir tā, ka šis deklarēšanas princips sen jau ir apaudzis ar dažādām citām lietām, citādiem šķēršļiem, kas padara šo pārdeklarēšanos sarežģītāku. Deklarētā dzīvesvieta kādreiz, sākotnēji, bija domāta tikai kā vieta, kur valsts var sastapt konkrētu cilvēku, turpretim tagad šī noma lēnām ir apaugusi ar to, ka komunālo maksājumu apjomus rēķina pēc deklarētās dzīvesvietas. Tāpat bērnudārzi, skolas... Un pat tāda lieta kā automašīnas civiltiesiskā apdrošināšana... Tā summa, kas jums par to ir jāmaksā, ir atkarīga no tā, kur jūs esat deklarēti. Ja jūs esat deklarēti Rīgā, tad cena būs augstāka nekā tad, ja jūs esat deklarēti ārpus Rīgas. Tas bieži vien cilvēkiem tomēr ir šķērslis veikt šo deklarēšanos. Tāpat ļoti bieži ir gadījumi, ka vienkārši jūs īrējat dzīvokli kaut kur, bet jums tā īpašnieks pasaka: “Nē, es negribu, lai jūs deklarējaties šajā īpašumā!” Un, protams, cilvēks tad arī nedeklarējas, tātad faktiski nav iesaistīts vēlēšanās. Lūk, ja mēs mainītu šo situāciju, atļautu balsot tiem, kas strādā citur, tad mēs šo vēlētāju daļu iesaistītu demokrātiskā procesā. Es uzskatu, ka tas būtu lietderīgi, jo, ja mēs skatāmies, kādi pašvaldībām šobrīd ir saskares punkti ar iedzīvotājiem, tad redzam, ka ir triju veidu attiecības: vai nu cilvēki tur dzīvo un tātad ir deklarēti, vai nu viņiem tur ir īpašums, vai nu viņi tur strādā. Un pašvaldība ir ļoti ieinteresēta rūpēties par tiem, kas ir deklarēti, jo liela daļa viņu nodokļu maksājumu aiziet uz to pašvaldību. Tāpat pašvaldība ir ieinteresēta rūpēties par tiem, kuriem tur ir īpašums, jo viņi tātad maksā īpašuma nodokli, krietni gan zemāku, mazāka summa sanāk, bet arī viņi tātad var balsot, un tātad par viņiem arī jādomā. Savukārt par tiem, kas strādā un kas rada ļoti lielu ekonomisko efektu konkrētā pašvaldībā, jo viņi tur iet pusdienās, kā arī izmanto transportu... Tāpat liela daļa īrē tur dzīvokļus, un tas rada papildu darba vietas konkrētajā pašvaldībā... Viņu viedoklis netiek ņemts vērā. Līdz ar to nav ļoti jābrīnās, ka pašvaldības uztraucas tikai un vienīgi par tā sauktajiem guļamrajoniem, bet tās absolūti neinteresē uzņēmējdarbības attīstība un uzņēmējdarbības infrastruktūra, un cilvēki, kas faktiski strādā un rada labklājību. Un nav brīnums, ka mums ekonomika attīstās tā, kā tā attīstās, jo faktiski šīs motivācijas trūkst. Tātad tas, ka atļautu balsot strādājošiem, spiestu pašvaldības domāt šajā virzienā. Un kā trešā un beidzamā lieta ir tā, ka šobrīd, lai cik tas izklausītos jocīgi, pašvaldību vēlēšanās kā kandidāts drīkst startēt cilvēks, kurš ir vai nu deklarējies, vai kuram ir īpašums tur, tāpat arī cilvēks, kurš tur strādā, bet balsot viņi nedrīkst. Tātad faktiski sanāk interesanta situācija, ka mēs atļaujam cilvēkam, kurš tur strādā, vislielākajā mērā ietekmēt pašvaldībā notiekošo, kandidējot un tiekot ievēlētam, un darbojoties, bet balsot, piemēram, kaut vai par sevi, neatļaujam. Tā ir absolūti absurda situācija, jo ir tomēr pieņemts un ir loģiski, ka vienmēr tiesības kandidēt ir daudz šaurākas nekā tiesības balsot. Bet šajā gadījumā sanāk otrādi. Piemēram, mums visiem zināmā Ždanokas kundze, piemēram, nedrīkst kandidēt Saeimas vēlēšanās, bet balsot drīkst. Un, piemēram, cilvēks, kurš nav sasniedzis 21 gada vecumu, Saeimas vēlēšanās nedrīkst kandidēt, bet balsot drīkst no 18 gadu vecuma. Tā ka, arī no šī skatpunkta raugoties, tas nav samērīgi un nav loģiski. Šodien šis likumprojekts bija darba kārtībā, bet, respektējot kolēģus, kas vēlas vēl apsvērt šo ideju, mēs to pabīdījām uz priekšu, bet nekādā gadījumā neesam atteikušies no šīs idejas virzības. Tā ka būšu priecīgs, ja radioklausītāji sūtīs man savu viedokli vai jautājumus par šo lietu. Tātad diskutēsim un iesim tālāk. Paldies. Jaukas jums atlikušās nedēļas darba dienas un tad jaukas brīvdienas! Paldies.".
• 2015_10_29_325-seq588 spokenText "Paldies deputātam Valdim Skujiņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas. Un “Frakciju viedokļos” pēdējais šodien runās frakcijas VIENOTĪBA deputāts Vilnis Ķirsis. Lūdzu!".
• 2015_10_29_325-seq587 spokenText "Esiet sveicināti, godājamie radioklausītāji! Paldies kolēģiem, kuri jau ļoti izsmeļoši izstāstīja par šīsdienas sēdes darba gaitu. Es gribu pateikt to, ka Saeimā drīzumā, jau nākamajā nedēļā, tiks skatīts nākamā gada budžets. Noteikti daudzi no jums pasmaidīs, jo tas ir tikpat raksturīgi, kā pēc rudens seko ziema un lapas birst rudenī. Taču šajā budžetā... Uz Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju atnāca gan kultūras ministre Dace Melbārde, gan izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile, lai pastāstītu par nākošā gada plāniem šā budžeta ietvaros. Un, runājot par Kultūras ministrijas darbinieku un ministres stāstīto, ar ko mēs iepazināmies, man jāteic, ka man ir patiešām patiess prieks, ka arī šajos apstākļos, kad budžeta ietvaros finansējums kultūrai īpaši nepieaug (lai gan šajā ziņā vajadzētu atcerēties Žana Marē teikto, ka bez naudas nebūs mākslas!), kultūras ministre ar savu komandu tomēr ir izveidojusi prioritātes, kas būtu atbalstāmas kultūras laukā, kā arī atradusi zināmā mērā, teiksim, pat iespēju palielināt kādai no mākslinieku grupām nākamajā gadā algu (es neskriešu vilcienam pa priekšu un neteikšu, kuriem tas ir paredzēts). Manuprāt, tas ir ļoti patīkami. Un vēl par prioritātēm. Šis gads mums visā Latvijā ir bijis Raiņa un Aspazijas gads. Es domāju, ka nākamais gads būs komponista Raimonda Paula jubilejas gads un tas, man liekas, būs svarīgi absolūti visiem cilvēkiem, kas dzīvo Latvijā, – neatkarīgi no tā, kādā valodā viņi domā. Un arī par šo jaut��jumu, cik mums bijusi iespēja iepazīties ar to, Kultūras ministrija domā. Un tas noteikti mani priecē. Es gribu sacīt vēl vienu lietu. Ņemot vērā, ka parasti likumos grozījumi ir tādēļ, lai tos uzlabotu, ir plānoti arī grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, taču šajā sakarā man ir nelielas bažas, ka ir tāda vēlme palielināt biļešu cenas noteiktiem... nu, teiksim, noteiktiem koncertiem, kurus rīko komerciestādes, ja tā varētu sacīt. Šeit nav runa par pašvaldību un valsts iestādēm, kuras rīko koncertus, bērnu pasākumus, cirka izrādes, bet par noteiktiem komerckoncertiem. Taču, pievienojot biļetei PVN 21 procenta apmērā, šī biļete kļūs dārgāka, un es domāju, ka veselais saprāts varētu uzvarēt šajā jautājumā. Es, protams, piekrītu, ka Eiropas direktīvas, kuras atļauj kādām kultūras pasākumu grupām nepievienot PVN, agri vai vēlu noteikti nonāks pie tā, ka laikam tas ir jāmaksā visiem. Varbūt tas varētu stāties spēkā, teiksim, ar 2021.gadu vai tamlīdzīgi, bet pašreizējā brīdī... Iedomājieties, – ja biļešu cena... Ja biļete, teiksim, uz kādu ļoti kvalitatīvu koncertu maksās 100 vai 120 eiro (nu, es piemēra labad minu kādu no tiem pasākumiem, kuri ir dārgāki), tad, pievienojot PVN, būs jāmaksā vismaz 130 eiro, jo būs jāmaksā vairāk gan grāmatvežiem, kuriem tas būs jārēķina, gan arī reklāmai, lai, teiksim, pārliecinātu, ka šis koncerts ir tas labākais, kas cilvēkiem būtu jāapmeklē. Es domāju, ka to PVN varētu pievienot, bet pašlaik, pašreizējā brīdī, tas ir par ātru. Jūs jautāsiet, kāpēc es domāju, ka tas ir par ātru. Nu, redzot savus kolēģus šeit, Saeimā, jaunus cilvēkus, tādus, kuriem ir labas idejas un kuri ir apņēmības pilni, es ceru, ka tuvākajā laikā Latvijas valstī uzlabosies uzņēmējdarbība, cilvēki vairāk pelnīs un varēs samaksāt arī par mākslu tik, cik tā maksā. Pašreizējā brīdī, manuprāt, šis lēmums ir par ātru. Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos!".
• 2015_10_29_325-seq586 spokenText "Paldies Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputātam Jurim Viļumam. Nākamajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Valdim Skujiņam. Lūdzu!".
• 2015_10_29_325-seq585 spokenText "Labdien, radioklausītāji! Iepriekš jau tika gari runāts par daudzām lietām. Iespējams, man izdosies nedaudz ietaupīt laiku, lai būtu arī nākamajiem ko teikt. Par piecām lietām gribu pateikt diezgan īsi (ceru, ka tas man izdosies). Vispirms par tām, ko virzīja Latvijas Reģionu apvienības frakcija, bet ko parlaments neatbalstīja. Pirmā lieta bija saistīta ar jauniem cilvēkiem, kuriem valsts šobrīd nodrošina pabalstus, ja viņi ir nokļuvuši tādās grūtās situācijās, ka viņiem vairs nav aizgādņu. Šiem cilvēkiem tad, ja viņi apprecas, valsts vairs nedod pabalstu. Mūsu priekšlikums bija tomēr arī laulību gadījumā šiem jaunajiem cilvēkiem saglabāt atbalstu. Ja viņiem nav vecāku, tad viņiem būtu šis pabalsts, tāpēc ka nav aizgādņa. Diemžēl parlaments šo ierosinājumu neatbalstīja, jo droši vien uzskatīja, ka tam būtu liela ietekme budžetā. Mūsuprāt, tas jautājums ir ne tik daudz par naudu, cik tieši par attieksmes maiņu. Redzēsim, kā tālāk šis jautājums attīstīsies vai neattīstīsies. Otra lieta, ko diemžēl parlaments neatbalstīja, bija saistīta ar mūsu priekšlikumu tieši ietaupīt valsts līdzekļus un līdz ar to valsts budžetā rast papildu līdzekļus kādām prioritārām lietām. Pirmkārt, mūsu frakcija uzskata, ka Valsts drošības iestāžu likumā būtu nepieciešams veikt grozījumus un tomēr neveidot Iekšējās drošības departamentu, kas šobrīd tiks veidots Iekšlietu ministrijas pakļautībā. Mūsuprāt, būtu vērtīgāk nevis veidot jaunu biroju, bet stiprināt, piemēram, pašreizējo Drošības policiju, dodot tai vairāk līdzekļu, un tādā veidā nodrošināt sistemātisku darbu pie tām lietām, kas varbūt nav izdarītas. Jo tas pašreizējais pārmetums ir tāds, ka atsevišķās lietās Eiropas tiesās mēs zaudējam, un zaudējumi kopumā, vidēji, ir 300 tūkstoši gadā. Domājam, ka šie zaudējumi nav samērojami ar 4 miljonu ieguldījumu šī biroja izveidošanā. Otrkārt, mēs uzskatām, ka būtu iespējams budžetā atrast līdzekļus, faktiski likvidējot Pārresoru koordinācijas centru, jo šā centra pašreizējā darbība, mūsuprāt, nav redzama. Ja šādu centru šobrīd likvidētu, tad, kā jau teica mans kolēģis Mārtiņš Bondars, droši vien neviens tā neesamību nepamanītu. Diemžēl Saeimas vairākums neatbalstīja šo ierosinājumu. Taču nobeigumā pastāstīšu par divām mūsu iniciatīvām, kuras tomēr parlaments atbalstīja. Vispirms par grozījumiem Civillikumā. Manas kolēģes Ingas Bites vadībā tika... Protams, šis priekšlikums bija ne tikai manas kolēģes Ingas Bites, bet arī citu politiķu, no citām partijām, priekšlikums, kas paredz, ka nevar piespiest adoptēt bērnu ar bāriņtiesas lēmumu, ja bērna vecāki nav pilngadīgi. Līdz šim pastāvēja tāda kārtība: ja vecāki nebija pilngadīgi, tad lēmumu par viņu bērnu adopciju varēja pieņemt bāriņtiesa. Mūsuprāt, tas nebija godīgi. Tomēr vecākiem pašiem ir jālemj par savu bērnu tālāko likteni. Un visbeidzot es, protams, gribu uzsvērt jautājumu par Saeimas deputātu imunitāti attiecībā uz administratīvajiem sodiem. Iepriekš kolēģi jau par to plaši runāja. Prieks, ka beidzot pēc daudzu gadu garumā ilgušām diskusijām attiecīgais likumprojekts tomēr ir apstiprināts jau pirmajā lasījumā. Un tikai pavisam īsi gribu komentēt frakcijas SASKAŅA rīcību šodien. Tas izskatījās pēc tāda – piedodiet! – farsa jeb mēģinājuma nostādīt frakciju SASKAŅA savā ziņā cietējas lomā, it kā tieši SASKAŅA būtu tā lielākā cīnītāja par šīs administratīvās imunitātes atcelšanu. Īstenībā tas tā nav. Mēs esam vairākkārt pārliecinājušies, ka tieši frakcija SASKAŅA ir bijusi “pret” šīs imunitātes atcelšanu. Un arī šodien balsojumā par konkrētā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā viņi spilgti to parādīja, balsojot “pret”. Tā ka visas pārējās runas ir ap un par, bet nav par būtību. Paldies jums par uzmanību! Lai veicas arī maniem pārējiem kolēģiem, stāstot par mūsu darbu Saeimā! Visu labu!".
• 2015_10_29_325-seq584 spokenText "Paldies deputātam Valērijam Agešinam no frakcijas SASKAŅA. “Frakciju viedokļos” nākamais runās Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāts Juris Viļums. Lūdzu!".
• 2015_10_29_325-seq583 spokenText "Labdien, cienījamie radioklausītāji! Pašlaik likumos ir paredzēta ļoti dažāda pieeja jautājumā par Saeimas deputātu un atsevišķu valsts amatpersonu saukšanu pie administratīvās atbildības un kriminālatbildības, kā arī attiecībā uz veicamām kriminālprocesuālām darbībām. Tāpēc partijas SASKAŅA frakcija aicina sakārtot šo sistēmu un atcelt imunitāti gan administratīvo pārkāpumu lietās, gan krimināllietās Saeimas deputātiem, kā arī citām valsts amatpersonām. Mēs uzskatām, ka valsts amatpersonas nedrīkst palikt nesodītas par izdarītiem administratīviem pārkāpumiem un ka tām nav saglabājamas nekādas privilēģijas kriminālprocesos, kuros tās ir iesaistītas. Tāpēc esam sagatavojuši un iesnieguši divpadsmit likumprojektus par šo tēmu. Konstitucionālā vienlīdzība visām personām paredz vienādu tiesību un pienākumu apjomu. Tas ir jāievēro, likumus gan pieņemot, gan piemērojot, gan arī tulkojot. Protams, šis princips neizslēdz iespēju nodrošināt dažādu tiesisko regulējumu attiecībā uz atsevišķām personu kategorijām, kuras atrodas dažādās situācijās, taču absolūta privilēģiju piešķiršana atsevišķām personu grupām, kas vairākos gadījumos faktiski nodrošina iespēju izvairīties no saukšanas pie atbildības, uzskatāma par antikonstitucionālu un arhaisku priekšrocību. Vēlos atgādināt, ka mūsu frakcija jau 2012.gadā ierosināja atcelt imunitāti administratīvo pārkāpumu lietās deputātiem, tiesnešiem, prokuroriem, KNAB darbiniekiem un citām valsts amatpersonām, kā arī izslēgt gadījumus, kad Saeimas atļauja būtu nepieciešama, lai kādu deputātu vai tiesnesi sauktu pie kriminālatbildības vai veiktu pie tā kratīšanu. Lai gan toreiz šāds ierosinājums netika atbalstīts, frakcija SASKAŅA uzskata, ka problēmu ir iespējams risināt tagad, ņemot vērā Saeimas vairākuma pēkšņo vēlmi atvērt diskusiju par šo jautājumu. Mēs uzskatām, ka par šo tēmu nav iespējams nopietni diskutēt tikai viena likumprojekta ietvaros, kā tas notiek pašlaik, un ka problēmu ir nepieciešams risināt konceptuāli, sistēmiski un kompleksi. Diemžēl frakcijas SASKAŅA ierosinājums šodien ar balsu vairākumu tika noraidīts. Droši vien Saeimas vairākums nevēlas atteikties no savām privilēģijām, no imunitātes krimināllietās. Paldies par uzmanību.".
• 2015_10_29_325-seq582 spokenText "Paldies deputātam Ringoldam Balodim no frakcijas “No sirds Latvijai”. Nākamais runās frakcijas SASKAŅA deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!".
• 2015_10_29_325-seq581 spokenText "Labdien, dārgie radioklausītāji! Es vispirms nedaudz turpināšu iepriekšējā runātāja aplūkoto jautājumu par deputātu imunitāti un tālāk tad runāšu par, manuprāt, būtiskāko šodienas notikumu – par pēdējās barjeras pārvarēšanu attiecībā uz Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumu. Par deputātu imunitāti. Es domāju, ka tas ir apsveicams solis, ko jau sen, sen otrās neatkarības laikā dažādas frakcijas un dažādi politiķi ir mēģinājuši spert jautājumā par administratīvās imunitātes izbeigšanu attiecībā uz Saeimas deputātiem. Satversmes 30.pants saka, ka pret Saeimas locekli nevar uzsākt kriminālvajāšanu vai uzlikt viņam administratīvu sodu bez Saeimas piekrišanas. Un, protams, kā mēs jau redzam pēdējā laikā, tas ir pārvērties par farsu: kad deputāts vai nu atpakaļgaitā iebrauc kādā stabā, vai izraisa kaut kādu satiksmes negadījumu vai pārsniedz ātrumu, šie jautājumi tiek likti Saeimai priekšā un neauglīgās diskusijās, tautai par uzjautrinājumu, tiek aplūkoti. Es domāju, ka te nu beidzot ir iespēja Saeimai izšķirties un atbalstīt šo ļoti konstruktīvo Latvijas Reģionu apvienības priekšlikumu. Par SASKAŅAS ierosinājumiem vispār liegt dažādām amatpersonu grupām šo imunitāti. Es domāju, ka kolēģis no SASKAŅAS, kurš runās pēc manis, plašāk izklāstīs viņu motivāciju un šo ideju kā tādu, bet es gribu teikt, ka būtībā, ja mēs palūkojamies uz deputātu imunitātes institūtu, tad redzam, ka pamatideja nav vis deputātus eksponēt, padarīt viņus smieklīgus – teiksim, SASKAŅAI ir ideja veidot īpašu reģistru, kur tiktu uzskaitīti šie nodarījumi –, bet būtībā tā ideja ir pasargāt konkrētus politiķus. Imunitātes institūta sākotnējā ideja bija pasargāt no monarha dusmām, bet mūsdienās tas nozīmē pasargāt no pozīcijas partijas iespējamās kaut kāda veida... teiksim, no varas ļaunprātīgas izmantošanas, kad mēģina iespaidot politiķus un arī amatpersonas ar dažādiem sodiem. Manuprāt, šis jautājums līdz ar šo atklāto balsošanu ir visai aktuāls, un nākotnē, es domāju, šīs diskusijas būs, bet es nedomāju, ka pašreiz vajadzētu visām amatpersonām un arī deputātiem atņemt šo imunitāti kā tādu iespējamu aizsargmehānismu. Runājot par šo neticību kolēģiem deputātiem, man jārunā tālāk par Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbu, jo sekretārs Ints Dālderis pēkšņi, nu, cik nu pēkšņi, bet pēdējā brīdī, pirms nodot šo apstiprināto galaziņojumu, to, kuru mēs apstiprinājām, ir veicis vēl tādu darbību, ko nevar nosaukt citādāk kā par tiesisku nihilismu, prettiesisku rīcību, izmisīgu mēģinājumu slēpt atbildīgos šajā traģēdijā. Tātad ir veicis darbību, kuras rezultāts bija dažādas interpretācijas par to, kā iespējams tālāk virzīt šo galaziņojumu, lai gan nav šaubu, ka tas ir apstiprināts. Trūkstot komisijas sekretāra parakstam, radās dažādi juristu viedokļi par to, kas tad nu būtu jādara. Lai gan, manuprāt, varēja interpretēt Saeimas kārtības ruļļa attiecīgos pantus, kas dod iespējas komisijas priekšsēdētājam uzticēt šo darbu citam komisijas loceklim, mēs tomēr, lai novērstu jebkuras insinuācijas un, teiksim, iespējamos pārmetumus par kādu prettiesiskumu, sarīkojām komisijas ārkārtas sēdi šodien un šajā ārkārtas sēdē ievēlējām jaunu komisijas sekretāru. Viņš guva ne tikai absolūto balsu vairākumu, bet plus vēl vienu deputātu balsi. Tātad ar astoņām balsīm mums ir ievēlēts Kārlis Krēsliņš kā komisijas sekretārs, un šobrīd galaziņojums tiks nodots Saeimas Prezidijam, un tuvākajā laikā Saeimas Prezidijs, visticamāk, tas būs jau šo pirmdien, lems par konkrētas dienas, kad galaziņojums tiks nolasīts, nozīmēšanu. Runājot par šo situāciju un vispār par šo galaziņojumu, jāatzīmē, ka šis ir vēsturisks brīdis Latvijā. Es saprotu, ka tas varbūt ir subjektīvs viedoklis. Es esmu komisijas priekšsēdētājs un, protams, lepojos ar šo komisijas darbu, ko mēs gada laikā veicām, bet, manuprāt, es neliekuļošu, sacīdams, ka šāds galaziņojums vēl nav bijis ne tikai apjoma, dažādo priekšlikumu ziņā, bet arī tajā ziņā, ka beidzot Latvijas valstī parlamentārās izmeklēšanas komisija spēja identificēt atbildīgos politiķus, nosaucot veselu virkni atbildīgo politiķu, kuri nav darījuši pietiekami vai – tieši otrādi – ir pat veikuši darbības, kas izvērtās traģēdijā. Zolitūdes traģēdijas lietā, protams, teiksim, objektīvs secinājums par to, kurš konkrēti ir vainīgs pie Maxima jumta sabrukšanas, būs iespējams tikai un vienīgi pēc tam, kad būs beigušies kriminālprocesi un kad tiesa būs teikusi savu pēdējo vārdu ar notiesājošu spriedumu. Bet Latvijai visu laiku ir bijusi hroniska kaite – nespēja nosaukt atbildīgos par slikti veiktu darbu. Vienmēr princips “Vārna vārnai acī neknābj” jeb “Roka roku mazgā” ir bijis tā kā tāds vadmotīvs, tā kā tāds lozungs, tā kā tāds... gandrīz vai papildus deputāta zvērestam esoša otrā daba. Mēs spējām to pārvarēt! Es domāju, ka tā ir laba zīme, jo galu galā, tikai ieskatoties savos nedarbos, atzīstot savas kļūdas, mēs spēsim doties tālāk un varēsim veicināt gan labklājību, gan attīrīt šo politisko sistēmu. Tā ka man tiešām prieks. Es domāju, ka mēs varam runāt par to, šīs komisijas darbs ir piemērs. Gribu vēl īpaši atzīmēt šo atsevišķo deputātu izmisīgo cīņu ar savu sirdsapziņu, kas ir veiksmīgi beigusies, un izteikt nožēlu par atsevišķu, teiksim, politiķu vēlmi ar prettiesiskiem līdzekļiem aizsargāt savus partijas biedrus, bet... nu, tas ir cits stāsts, kas tuvākajā laikā tiks atrisināts Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, kur Dāldera kunga, teiksim, šī rīcība tiks aplūkota. Jo nevar ar šādu sliktu piemēru, ar šādu Saeimas komisijas sekretāra, amatpersonas, atteikšanos pildīt savus procedurālos lietvedības pienākumus visai valsts pārvaldei dot tādu kā mājienu, ka katrs var beidzot atteikties no pienākumu pildīšanas. Nē! Paldies, ka uzklausījāt, un tālāk sekojiet, lūdzu, Saeimas ziņām.".
• 2015_10_29_325-seq580 spokenText "Paldies deputātam Rihardam Kolam no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas. Nākamajam vārds frakcijas “No sirds Latvijai” deputātam Ringoldam Balodim. Lūdzu!".
• 2015_10_29_325-seq579 spokenText "Labdien, cienījamie radioklausītāji! Atskatoties uz šodien notikušo Saeimas sēdi, vēlos no Nacionālās apvienības puses īpaši izcelt būtiskākos no šodien skatītajiem jautājumiem – grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, grozījumus Bāriņtiesu likumā, grozījumus Krimināllikumā, kā arī grozījumus likumā “Par zvērinātiem revidentiem”. Šodien Saeima balsoja par grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā. 2014.gada decembrī tika pieņemti grozījumi, kas paredz, ka visām tām raidorganizācijām, kurām apraides atļaujā noteikts, ka vismaz 50 procentiem ētera laika jābūt aizpildītiem latviešu valodā, būs jāpāriet uz simtprocentīgu raidīšanu latviešu valodā. Pašreizējie grozījumi paredz, ka skaitlis “50” būtu aizstājams ar skaitli “51”, tātad ir runa par 51 procentu. Jautājums ir neviennozīmīgs, un abās pozīciju pusēs ir saskatāmi gan riski, gan ieguvumi. Un, apzinoties katra individuālo viedokli un arī atbildību, Nacionālajai apvienībai šajā jautājumā bija brīvais balsojums. Saistībā ar radio nozari Latvijā vēlos informēt, ka Nacionālā apvienība tuvākajā laikā izstrādās un iesniegs priekšlikumus grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kuri paredzēs, ka reklāmu pārraidīšana radiostacijās turpmāk būtu tikai valsts valodā. Grozījumu mērķis – nostiprināt latviešu valodu un tās pielietojumu Latvijas informatīvajā telpā. Šodien tika skatīts arī Bāriņtiesu likums. Ir paredzēti apjomīgi grozījumi gan lietu, kuras izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām, izskatīšanas kārtībā tiesā, gan arī minēto lietu kategorijās pieņemto nolēmumu izpildē. Jaunais likums, starp citu, nosaka to, kādu informāciju bāriņtiesa sniedz tiesai pēc tiesas pieprasījuma, lai tiesa līdz sprieduma taisīšanai varētu pieņemt pagaidu lēmumu ar bērna dzīvesvietu un aprūpi saistītos jautājumos, nesasaucot bāriņtiesas sēdi. Šajā likumā pēc būtības ir turpināts darbs Latvijas civiltiesību modernizācijā, un to šodien atbalstījām. Par būtiskiem uzskatāmi arī grozījumi Krimināllikuma 260.pantā, kuri, starp citu, nosaka kriminālatbildību par ceļu satiksmes noteikumu vai transportlīdzekļa ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, ja tā izraisījusi divu vai vairāku cilvēku nāvi. Novērstas arī neloģiskas un netaisnīgas normas tāda noziedzīga nodarījuma kvalifikācijā, kurš izdarīts ceļu satiksmes jomā. Krimināllikuma grozījumi paredz bargāku atbildību gan par patvaļīgām nelikumīgām darbībām, gan tīšiem nodarījumiem dažādās jomās. Nacionālā apvienība šos grozījumus atbalstīja. Šodien tika skatīti arī grozījumi likumā “Par zvērinātiem revidentiem”, kuru nepieciešamību nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem. Likumprojekts skatāms roku rokā ar Gada pārskatu likumu un Konsolidēto gada pārskatu likumu, nosakot gada pārskata revīzijai vai ierobežotajai pārbaudei pakļautos uzņēmumus. Pēc jaunās direktīvas ieviešanas nepalielināsies to uzņēmumu skaits, kuri pakļauti gada pārskata revīzijai vai ierobežotajai pārbaudei, taču vienlaikus tiks saglabāti nepieciešamie kontroles mehānismi, kas katru gadu disciplinētu uzņēmējus un pārskatu sagatavotājus darboties atklāti, godīgi un sabiedrības interesēs. Šodien tika skatīti arī grozījumi Latvijas Republikas Satversmē, paredzot noņemt deputātiem imunitāti attiecībā uz administratīvo sodīšanu. Ņemot vērā pēdējā laika notikumus un publiskajā telpā izskanējušo retoriku, jautājums ir nenoliedzami aktuāls gan Saeimai, gan dažādām citām valsts institūcijām, gan arī plašākai sabiedrībai. Jāuzsver, ka administratīvās imunitātes privilēģija šobrīd ir pārāk plaša demokrātiskās sabiedrības funkcionēšanai, jo īpaši – ņemot vērā iedzīvotāju zemo uzticības līmeni Latvijas valdībai un deputātiem. Nepieciešams panākt līdzsvaru un nodrošināt, ka esošā ilūzija, ka deputāti stāv pāri likumam, tiktu pārrauta. Izklāstu par Saeimas šodienas sēdes aktualitātēm vēlos noslēgt ar informāciju par Latvijas iekšpolitikai un ārpolitikai īpaši būtiska likumprojekta skatīšanu pirmajā lasījumā. Likumprojekts “Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums” paredz iespēju noteikt nacionālās sankcijas, sniedzot Latvijai savu, tā teikt, maigās varas instrumentu. Likums ļaus ieviest nacionālās sankcijas gan pret juridiskām, gan pret privātpersonām, ļaujot nodrošināt aizsardzību pret dažāda veida agresiju. Iniciatīva ir apsveicama un atbalstāma, jo sniedz Latvijas valstij efektīvu instrumentu gan propagandas, gan ārējās un iekšējās agresijas apkarošanas laikā, kad starptautiski bieži vien ir sarežģīti vienoties par vienotu skatījumu. Paldies par uzmanību, un uz tikšanos jaunnedēļ!".
• 2015_10_29_325-seq578 spokenText "Paldies. Līdz ar to Saeimas 2015.gada 29.oktobra sēdi pasludinu par slēgtu. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Noslēgusies ir Saeimas šodienas sēde, un pēc tās, kā ierasts, skan raidījums “Frakciju viedokļi”. Tajā deputāti jums pastāstīs par Saeimas šodienas sēdes darba kārtības jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem. Pirmajam šodien vārds Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”– “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Rihardam Kolam. Lūdzu!".
• 2015_10_29_325-seq577 spokenText "Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Solvita Āboltiņa, Sergejs Dolgopolovs, Raivis Dzintars, Armands Krauze, Māris Kučinskis, Ainars Latkovskis, Ināra Mūrniece, Romāns Naudiņš, Arvīds Platpers, Sergejs Potapkins, Romualds Ražuks, Edvards Smiltēns, Jānis Urbanovičs, Jānis Vucāns. Paldies.".
• 2015_10_29_325-seq576 spokenText "Paldies. Un reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim.".
• 2015_10_29_325-seq575 spokenText "Labdien, augsti godātie deputāti! Es gribu atgādināt visiem frakciju vadītājiem, ka pusdivos Sarkanajā zālē būs Frakciju padomes un Saeimas Prezidija sēde. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāju arī lūdzu atnākt uz sēdi. Paldies.".
• 2015_10_29_325-seq574 spokenText "Paldies. Paziņojumam vārds Saeimas sekretāram Andrejam Klementjevam.".
• 2015_10_29_325-seq573 spokenText "Kolēģi, es atvainojos. Kā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sekretāre es jums paziņoju, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā strādājošie deputāti tiek aicināti uz komisijas sēdi pulksten 13.30. Sēde nebūs ilga, bet ir jāizspriež jautājumi. Paldies.".
• 2015_10_29_325-seq572 spokenText "Paldies. Godātie kolēģi, pienācis laiks reģistrācijai. Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātu! Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, paziņojumam vārds deputātei Silvijai Šimfai.".
• 2015_10_29_325-seq571 spokenText "Kolēģi! Lētā lietuviešu gāze gaida mūs, bet Ekonomikas ministrija muļļājas un nevar pabeigt gāzes tirgus liberalizāciju. Tā piedāvā neskaidru, sarežģītu, pretrunīgu un grūti īstenojamu, ja vispār īstenojamu, gāzes tirgus liberalizācijas modeli, kurš turklāt būs arī ļoti dārgs Latvijas patērētājiem. Mēs lūdzām Ekonomikas ministriju sniegt pamatojumu šādam gāzes tirgus piedāvātajam modelim. Ekonomikas ministrija nespēja to izdarīt, neatbildēja ne uz vienu no jautājumiem pēc būtības, tāpēc mēs vēlreiz atkārtojam šos jautājumus un lūdzam konkrēti uz tiem atbildēt, lai iegūtu pamatojumu tam, ka Ekonomikas ministrijai vispār ir atbilstoša kompetence un sajēga, kā šo tirgu atvērt un reāli veikt šo tirgus atvēršanu Latvijas patērētāju, nevis kādas biznesa grupas interesēs. Paldies.".
• 2015_10_29_325-seq570 spokenText "Paldies. Es vēlos jūs informēt, ka ir saņemts arī deputātu Zariņa, Agešina, Tutina, Pimenova un Ribakova jautājums ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par Latvijas dabasgāzes tirgus liberalizāciju”. Šis jautājums tiks nodots ekonomikas ministrei, bet iesniedzēji lūdz arī vārdu motivācijai. Jums viena minūte, Zariņa kungs!".
• 2015_10_29_325-seq569 spokenText "Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, iepazīstoties ar Ekonomikas ministrijas piedāvāto gāzes tirgus liberalizācijas modeli, atklājās, ka tas ir juridiski neskaidrs, pretrunīgs un ļoti sarežģīts. Kad Ekonomikas ministrijai tika uzdots jautājums, uz ko tā balstās, tādu piedāvājot, ministrija atbildēja, ka tas ir izstrādāts, konsultējoties un balstoties uz kompetentu juristu atzinumu. Tātad mēs lūdzam iesniegt šo kompetento juristu atzinumu. Ekonomikas ministrija izvairījās to darīt, norādot uz dokumentu, kurā varētu redzēt, kas tur bijis īsti rakstīts. Iepazīstoties ar šo dokumentu, izrādījās, ka juridiskais birojs, ko tā uzrādījusi savā atbildē, ir pavisam cits nekā tas, kas parādās dokumentos. Turklāt, izrādās, ir neoficiāla informācija, ka bijuši vēl citi juridiskie biroji, kas konsultējuši Ekonomikas ministriju par šo savdabīgo gāzes tirgus liberalizācijas modeli. Tad nu mēs lūdzam premjerministri tikt skaidrībā... palīdzēt tikt skaidrībā, kas tad īsti ir tie juridiskie biroji un ko tie ir konsultējuši Ekonomikas ministrijai, kā rezultātā ir radies šāds ļoti divdomīgs gāzes tirgus liberalizācijas modelis.".
• 2015_10_29_325-seq568 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ingas Vanagas atsaukšanu no Centrālās vēlēšanu komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Godātie kolēģi! Līdz ar to ir izskatīta visa šodienas sēdes darba kārtība. Bet, pirms mēs reģistrējamies, es jūs vēlos informēt, ka šodien pulksten 17.00 ir paredzēta atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem. Un kā pirmais ir deputātu Zariņa, Mirska, Raimonda Rubika, Potapkina un Orlova jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par Ekonomikas ministrijas neizdarībām būvniecības jomā”. Ir saņemta rakstveida atbilde, kas neapmierina iesniedzējus, bet Ministru prezidente informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. (Dep. A.Bērziņš: “Vot tā!”) Savukārt deputātu Sudrabas, Meijas, Baloža, Šimfas un Platpera jautājums veselības ministram Guntim Belēvičam “Par e-veselības projektu ieviešanu”, uz ko arī saņemta rakstiska atbilde, kura iesniedzējus neapmierina, šodienas sēdē tiks izskatīts, jo ministrs informē, ka viņš var piedalīties šodienas sēdē un sniegt mutvārdu atbildi. (Dep. A.Bērziņš: “Mācieties! Mācieties!”) Deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājums ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par straujāku gāzes tirgus liberalizāciju”. Ir atbildēts rakstiski, bet atbilde neapmierina jautājumu iesniedzējus. Ministre informē, ka viņa var ierasties šodien uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājums ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par kolīzijām būvniecības jomā”. Arī uz to saņemta rakstiska atbilde, kas neapmierina jautājuma iesniedzējus. Šodien jautājums tiks izskatīts, jo ministre informē, ka viņa var ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Deputātu Zariņa, Zemļinska, Agešina, Tutina un Ribakova jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par būvniecības jomas normatīvo regulējumu” ir pāradresēts ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai. Ir atbildēts rakstiski, bet atbilde neapmierina iesniedzējus. Ministre informē, ka viņa var ierasties šodien uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Deputātu Sudrabas, Meijas, Platpera, Baloža un Šimfas jautājums izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei “Par zinātnes attīstību un tās finansēšanu”. Ir atbildēts rakstiski, bet atbilde neapmierina iesniedzējus. Ministre informē, ka viņa var ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu šodien. Deputātu Sudrabas, Šimfas, Meijas, Baloža un Platpera jautājums izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei “Par interešu izglītības pieejamību un interešu izglītības sistēmas attīstību”. Ir atbildēts rakstiski, bet saņemtā atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka viņa var ierasties šodien uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Deputātu Sudrabas, Šimfas, Meijas, Baloža un Platpera jautājums satiksmes ministram Anrijam Matīsam “Par Liepājas ostas un speciālās ekonomiskās zonas attīstību un kravu piesaisti Latvijas loģistikas centram”. Ir atbildēts rakstiski, bet rakstiskā atbilde neapmierina jautājuma iesniedzējus. Ministrs informē, ka viņš šodien nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. (Dep. A.Bērziņš: “Kādi viņi visi neapmierināmi!”) Deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par Viedās specializācijas stratēģiju” ir pāradresēts izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei. Ir atbildēts rakstiski, bet iesniegtā atbilde neapmierina jautājuma autorus. Ministre informē, ka viņa var ierasties šodien uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Deputātu Pimenova, Potapkina, Tutina, Raimonda Rubika un Ādamsona jautājums vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam “Par Jūrmalas teritorijas plānojuma grozījumiem”. Ir atbildēts rakstiski, bet saņemtā atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka viņš šodien nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Deputātu Elksniņa, Tutina, Agešina, Stepaņenko un Zemļinska jautājums finanšu ministram Jānim Reiram “Par Valsts ieņēmumu dienesta darbību”. Ir atbildēts rakstiski, bet saņemtā atbilde jautājuma iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka viņš nevar šodien ierasties uz atbildes sniegšanu mutvārdos. Arī uz deputāta Elksniņa, Tutina, Urbanoviča, Potapkina un Agešina jautājumu finanšu ministram Jānim Reiram “Par Valsts ieņēmumu dienesta darbību” ir atbildēts rakstiski, bet atbilde neapmierina jautājuma iesniedzējus. Ministrs informē, ka viņš nevar ierasties šodien uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Deputātu Zariņa, Tutina, Potapkina, Agešina un Artūra Rubika jautājums ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par Latvijas dabasgāzes tirgus liberalizācijas modeļa atbilstību Latvijas patērētāju interesēm”. Ir atbildēts rakstiski, bet saņemtā atbilde neapmierina jautājuma iesniedzējus. Ministre informē, ka viņa šodien var ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Deputātu Ribakova, Agešina, Ņikiforova, Urbanoviča un Zariņa jautājums kultūras ministrei Dacei Melbārdei “Par Kultūras ministrijas budžeta prioritātēm 2016.gadam”. Ir atbildēts rakstiski, un saņemtā atbilde iesniedzējus apmierina. Līdz ar to jautājums uzskatāms par atbildētu. Deputātu Kūtra, Meijas, Platpera, Šimfas un Baloža jautājums finanšu ministram Jānim Reiram “Par likumprojektu “Par valsts budžetu 2016.gadam””. Ir atbildēts rakstiski, bet atbilde neapmierina jautājuma iesniedzējus. Ministrs informē, ka viņš nevar šodien ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Deputātu Sudrabas, Meijas, Platpera, Baloža un Šimfas jautājums izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei “Par Izglītības un zinātnes ministrijas budžetu 2016.gadam”. Ir atbildēts rakstiski, bet atbilde neapmierina jautājuma iesniedzējus. Ministre informē, ka viņa var ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. (Dep. A.Bērziņš: “Šitais jau ir garāks par plenārsēdi!”) Tas par pagātni. Tagad par nākotni. Ir saņemti jauni deputātu jautājumi. Deputāti Elksniņš, Cilevičs, Nikonovs, Zemļinskis un Tretjaka ir iesnieguši jautājumu finanšu ministram Jānim Reiram “Par Valsts ieņēmumu dienesta darbību”. Šis jautājums tiks nodots finanšu ministram Jānim Reiram. Tāpat finanšu ministram Jānim Reiram ir uzdots jautājums par likumprojektu “Par valsts budžetu 2016.gadam”, ko iesnieguši deputāti Kūtris, Meija, Balodis, Mežeckis, Šimfa. Arī šis jautājums tiks nodots finanšu ministram Jānim Reiram. Un deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājums “Par Ekonomikas ministrijas juridiskajiem ārpakalpojumiem enerģētikas jomā”, kas uzdots ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai, tiks nodots ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai. Un tagad vēl divi jautājumi, par kuriem jautājuma iesniedzēji vēlas sniegt šo jautājumu uzdošanas motivāciju. Un kā pirmais ir deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina, Elksniņa jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par Ekonomikas ministrijas juridiskajiem ārpakalpojumiem”. Viens no iesniedzējiem, deputāts Ivars Zariņš, vēlas motivēt mutvārdos. Lūdzu, Zariņa kungs, jums viena minūte.".
• 2015_10_29_325-seq567 spokenText "Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas sēdē šodien, 29.oktobrī, tika skatīts lēmuma projekts “Par Ingas Vanagas atsaukšanu no Centrālās vēlēšanu komisijas”. Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu atsaukt Ingu Vanagu no Centrālās vēlēšanu komisijas, pamatojoties uz viņas iesniegumu par darbības izbeigšanu komisijā.".
• 2015_10_29_325-seq566 spokenText "Jā, paldies. Arī šis priekšlikums mums ir jāizšķir balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par šī patstāvīgā priekšlikuma - lēmuma projekta “Deklarācija Par nepilngadīgo Latvijas valsts piederīgo aizsardzību ārvalstīs bērna tiesību jomā” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 31, atturas - 1. Līdz ar to šis lēmuma projekts ir nodots Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Godātie kolēģi! Sākam izskatīt nākamo, nu jau jāsaka - beidzamo - šodienas garās sēdes darba kārtības sadaļu - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Aleksandra Jakimova ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Aleksandra Jakimova ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Aleksandra Jakimova ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Aleksandra Jakimova ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Un pēdējais šodienas sēdes darba kārtības punkts - lēmuma projekts “Par Ingas Vanagas atsaukšanu no Centrālās vēlēšanu komisijas”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.".
• 2015_10_29_325-seq565 spokenText "Es aicinu nodot šo patstāvīgo priekšlikumu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.".
• 2015_10_29_325-seq564 spokenText "Paldies. Viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”. Pirms mēs sākam balsot, es vēlos jums atgādināt, ka vispirms mēs balsosim par šī patstāvīgā priekšlikuma - lēmuma projekta - iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā, un tikai tādā gadījumā, ja šis balsojums būs negatīvs, mēs varēsim balsot par otru Parādnieka kunga piedāvājumu, tātad nodot šo lēmuma projektu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Tātad pirmais balsojums ir par lēmuma projekta - patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā. Lūdzu zvanu! Balsosim par patstāvīgā priekšlikuma - lēmuma projekta “Deklarācija Par nepilngadīgo Latvijas valsts piederīgo aizsardzību ārvalstīs bērna tiesību jomā” iekļaušanu Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 34, atturas - 39. Tātad šis patstāvīgais priekšlikums - lēmuma projekts “Deklarācija Par nepilngadīgo Latvijas valsts piederīgo aizsardzību ārvalstīs bērna tiesību jomā” Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā nav iekļauts. Un tagad atgriežamies pie... Jā, lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Parādniekam!".
• 2015_10_29_325-seq563 spokenText "Godātie kolēģi! Pirmām kārtām es gribu paust prieku par Saeimas summārās intelektuālās kapacitātes pieaugumu, jo tika atsaukti paraksti iepriekšējam lēmuma projektam, kurš rupji pārkāpa Satversmē noteiktās Saeimas pilnvaras un iejaucās Apvienotās Karalistes tiesu sistēmas darbā. Šis piedāvātais lēmuma projekts nu jau, ja tā drīkst teikt, ir krietni labāks, jo ir jau vairs tikai no starptautisko attiecību un diplomātiskās prakses viedokļa nepieņemams. (Dep. G.Kūtris: “Muļķības!”) Tā ka tas ir ļoti būtisks solis, un paldies par šī soļa speršanu! Klausoties Parādnieka kunga labi sagatavotajā runā, man diemžēl ir jāteic, ka šeit ir pilnīgi aizmirsušās bērna intereses, jo Parādnieka kungs atsaucās uz vienas konkrētas meitenes adopcijas gadījumu. Šī meitene, kuras vecāku vara ir pārtraukta pirms četriem gadiem, meitenei esot divu gadu vecumā, jau četrus gadus dzīvo savā audžuģimenē. (Dep. I.Parādnieks: “Trīs dažādās ģimenēs!”) Nu, iedomāsimies, kas notiktu, ja tas, uz ko aicina Parādnieka kungs, realizētos! Jā, droši vien Latvija iegūtu vienu jaunu pilsoni ar sabojātu dzīvi. Vai tas ir mūsu mērķis šajā gadījumā? Godātie kolēģi! Mūsu Ārlietu ministrija un vēstniecība Apvienotajā Karalistē visā šā procesa gaitā ir darījusi ļoti daudz, un rezultāts ir tāds, kādu mēs to redzam, bet VIENOTĪBA nekādā veidā nepiedalīsies šāda dokumenta tapšanā (Dep. I.Rībenas starpsaucieni.) un uzskata arī šo jauniesniegto deklarācijas projektu par ļoti vāji sagatavotu un neuzlabojamu. Es aicinu noraidīt jebkādu šī dokumenta tālāko virzību un ar mūsu Saeimas balsojumu “arhivēt” to tajā tradicionālajā “arhīvā”, kur dokuments tiek sadalīts smalkās strēmelītēs. Paldies. (Aplausi.)".
• 2015_10_29_325-seq562 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Kārlim Šadurskim. Viņš pieteicies runāt “pret”.".
• 2015_10_29_325-seq561 spokenText "Latvijas valsts sava pilsoņa aizsardzības izcils piemērs ir Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2011.gada 12.jūlija spriedums lietā “Šneersone un Kampanella pret Itāliju”. Neskatoties uz Itālijas tiesas spriedumiem par to, ka nepilngadīgais Latvijas pilsonis ir atgriežams Itālijā pie sava tēva, un Eiropas Komisijas atzinumu, ka taisnība ir Itālijas tiesai, nevis bērna mātei, Latvijai izdevās panākt uzvaru, un mūsu pilsonis palika Latvijā. Tiesas spriež un lemj dažādi, taču nemainīgai ir jābūt Latvijas valsts attieksmei pret saviem pilsoņiem. Atbilstoši Satversmes 98.pantam ikviens, kam ir Latvijas pase, ārpus Latvijas atrodas valsts aizsardzībā, un viņam ir tiesības brīvi atgriezties Latvijā. Iesniedzēju vārdā aicinu šo sagatavoto deklarācijas projektu nodot izskatīšanai Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, lai to pieņemtu galīgajā redakcijā tuvākajā Saeimas sēdē un lai šī deklarācija palīdzētu valstij realizēt savu konstitucionālo pienākumu attiecībā uz nepilngadīgajiem valstspiederīgajiem. Paldies.".
• 2015_10_29_325-seq560 spokenText "Vai deputāti neiebilst pret runas laika pagarinājumu? (No zāles: “Nē! Runā!”) Jums ir pusotra minūte.".
• 2015_10_29_325-seq559 spokenText "Godātie kolēģi! Arvien biežāk tiek saņemtas ziņas par satraucošiem gadījumiem, kad ārvalstīs no Latvijas pilsoņu ģimenēm to mītnes zemēs vai pagaidu uzturēšanās valstīs tiek izņemti bērni un nodoti aprūpē citām personām. Jā, šajos gadījumos ir arī satraucoši fakti par vecāku - Latvijas pilsoņu - bezatbildību. Tāpat kā par nepieņemamu un neizprotamu atbildīgo institūciju rīcību. Un tas nav tikai attiecībā uz mūsu valsts pilsoņu bērniem. 2012.gadā starp Slovākiju un Lielbritāniju izvērsās plašs skandāls bērnu izņemšanas lietā, kad Lielbritānijas ģimenes tiesa bija lēmusi par to, ka divi no ģimenes izņemtie bērni ir jānodod adopcijai Lielbritānijā. Tad Slovākija pieņēma deklarāciju par Slovākijas bērnu adopciju Apvienotajā Karalistē, norādot, ka Slovākijai ir nopietnas bažas par Lielbritānijas ģimeņu aizsardzības sistēmas darbību un Lielbritānijas gatavību izņemt bērnus no to bioloģiskajām ģimenēm bez pamatota iemesla. Norādot arī, ka Slovākijas pārstāvis Eiropas Cilvēktiesību tiesā plāno apstrīdēt Lielbritānijas politikas likumību. Visu darbību rezultātā abi šie bērni atgriezās Slovākijā. Vēršoties plašumā precedentiem atsevišķās pašvaldībās, Apvienotās Karalistes Augstā tiesa 2014.gada 14.janvāra spriedumā lietā Nr.ReE (A Child) (2014)EWHC 6 (Fam) konstatēja: “Apsverot iespējamo Vīnes konvencijas 36. un 37.panta ietekmi uz konsulārajām attiecībām, lietās, kurās ir iesaistīti ārvalstu pilsoņi, ir jābūt caurskatāmībai un atvērtībai starp Anglijas ģimeņu tiesām un konsulārajām vai citām atbilstošajām ārvalsts iestādēm. Tas, ka tiesas iepriekš turpināja savu ierasto praksi un autonomi piemēroja Tiesu administrācijas likumu kā ierobežoti pieejamu informāciju attiecībā uz nepiederošām personām, ir bijis ne tikai svārstīgi, bet arī neproduktīvi un, iespējams, ļoti kaitīgi. No šī brīža labā prakse pieprasa, lai jebkurā aprūpes vai citā publisko tiesību lietā tiesa neuzliek kādu šķērsli vai kavēkli brīvai saziņai ar pusi, kura ir ārvalsts pilsonis, kā arī ar pusi, kura ir attiecīgās ārvalsts konsulārā iestāde.” Tādējādi tika atzīta 1963.gada Vīnes konvencijas “Par konsulārajām attiecībām” neievērošana attiecībā pret ārvalstu konsulārajiem dienestiem, lai tie savlaicīgi tiktu informēti par situāciju un varētu veikt darbības savu pilsoņu interesēs. Anglijas vietējā pašvaldība, kurā mūsu pilsonis pirms trim gadiem tika izņemts no vecāku aprūpes, atbildes vēstulē Latvijas vēstniekam Apvienotajā Karalistē 2014.gada 23.jūlijā apliecina, citēju: “Vietējā pašvaldība atzīst un sirsnīgi atvainojas Jūsu Ekselencei par Vīnes konvencijas “Par konsulārajām attiecībām” noteikumu neievērošanu laikā, kad tika veiktas aprūpes procedūras šajā lietā. Lai izskaidrotu šo kļūdu, paskaidroju, ka tajā laikā tā nebija ierasta prakse, ka vietējām pašvaldībām jāievēro konvencija. Vietējās pašvaldības, vecāki un bērnu aizbildņi, juristi, kā arī tiesa nebija informēta par konvencijas noteikumiem. Saistībā ar to Anglijas Augstā tiesa izdeva spriedumu, kas atzina šo vispārējo izpratnes trūkumu, taču arī paskaidroja vietējām pašvaldībām, kādi ir to pienākumi, kā arī to, ka konvencija vienmēr ir jāievēro. Pašvaldība šobrīd pilnībā apzinās savus pienākumus saskaņā ar konvenciju un turpmāk nodrošinās to ievērošanu visās lietās nākotnē.” Kolēģi, ir vispārzināms princips - prettiesiska rīcība nevar radīt tiesiskas sekas. Un šajā gadījumā nepietiek vien ar atvainošanos par pārkāpumiem, kuru rezultātā bērnu labākās intereses atbilstoši ANO Bērnu tiesību konvencijai, iespējams, ir pārkāptas, bet gan jāvērš situācija par labu, lai cik tālu tā arī no sākuma punkta ir nonākusi. Mēs norobežojamies no vērtējuma par aprūpes tiesību pārtraukšanu bērna vecākiem. Tā ir katras attiecīgās valsts institūcijas atbildība, taču mēs strikti iestājamies par savu pilsoņu tiesībām uz identitātes aizsardzību, audzināšanas pēctecību, viņu etnisko izcelsmi, reliģisko piederību, kultūru un valodu. Bērns nav atbildīgs par savu vecāku vieglprātību vai bezatbildību, un brīdī, kad attiecībā pret savu bērnu vecāki ir rīcībnespējīgi, Latvijas valstij pret savu nepilngadīgo pilsoni ir īpašs pienākums rūpēties par viņa interesēm, saglabāt bērna saikni ar savu valsti un kultūridentitāti. Diemžēl, lai cik aktīvu darbību izvērsa Tieslietu ministrija, Ārlietu ministrija un diplomātiskais dienests, it īpaši Latvijas vēstnieks Apvienotajā Karalistē Teikmaņa kungs, vakar plaši zināmajā lietā, neskatoties uz Latvijas pārstāvju kategoriskajiem iebildumiem, Anglijas tiesa pieņēma lēmumu nodot Latvijas pilsoni adopcijai Anglijā, tādējādi faktiski atņemot Latvijai tās pilsoni, jo adoptētāji pēc saviem ieskatiem var atteikties no bērna esošās pilsonības, pilnībā mainot tā identitāti. Taču ar šo lēmumu viss nenoslēgsies. Kolēģi, es lūdzu vēl pusotru minūti!".
• 2015_10_29_325-seq558 spokenText "Jā, es vēlos precizēt, ka tātad šis likumprojekts ir atzīts par steidzamu un Saeima atbalstīja citu otrā lasījuma datumu, un šobrīd komisija tātad piedāvā pārcelt to uz 12.novembri. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par izskatīšanas datuma maiņu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””(Nr.334/Lp12, steidzams) un noteikt to 2015.gada 12.novembrī”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Godātie kolēģi, nākamā darba kārtības sadaļa - Saeimas Prezidija ziņojums par iesniegto patstāvīgo priekšlikumu. Šis patstāvīgais priekšlikums ir lēmuma projekts “Deklarācija par nepilngadīgo Latvijas valsts piederīgo aizsardzību ārvalstīs bērna tiesību jomā”. Tā kā šis ir patstāvīgais priekšlikums, tad man jums jāvaicā: vai deputātiem ir iebildumi par to, ka šis patstāvīgais priekšlikums tiek iekļauts šodienas sēdes darba kārtībā? Deputāti iebilst. Līdz ar to šodienas sēdes darba kārtībā tas nav iekļaujams. Jautājums: vai ir iebildumi pret iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā? (Starpsaucieni no zāles: “Jā! Ir!”) Viens deputāts var runāt “par”, viens - “pret”. Vārds deputātam Imantam Parādniekam.".
• 2015_10_29_325-seq557 spokenText "Sociālo un darba lietu komisijas vārdā lūdzu mainīt Saeimas noteikto izskatīšanas termiņu no 5.novembra uz 12.novembri likumprojektam “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””.".
• 2015_10_29_325-seq556 spokenText "Jā, jebkurā gadījumā ir jāveic balsojums. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā” (Nr.375/Lp12)”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 53, atturas - 2. Lēmuma projekts noraidīts. Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts “Par izskatīšanas datuma maiņu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” (Nr.334/Lp12, steidzams) un noteikt to 2015.gada 12.novembrī”. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Šics.".
• 2015_10_29_325-seq555 spokenText "Nē, es nevaru. Es nevaru... Es neatceļu, es lūdzu balsot.".
• 2015_10_29_325-seq554 spokenText "Nu, jā, bet jūs jebkurā gadījumā nevarat vienpersoniski atsaukt komisijas lēmuma projektu... Tā ka...".
• 2015_10_29_325-seq553 spokenText "Jā, ņemot vērā, ka iepriekšējā balsojumā tika noraidīts... Tātad nav iespējams nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.".
• 2015_10_29_325-seq552 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par likumprojekta “Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā” (Nr.375/Lp12) izslēgšanu no 2016.gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketes”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 53, atturas - 2. Lēmuma projekts noraidīts. Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts “Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā”(Nr.375/Lp12)”. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Juris Šulcs.".
• 2015_10_29_325-seq551 spokenText "Jā, ir lūgums arī šo likumprojektu... Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai ir lūgums izslēgt no 2016.gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketes arī šo likumprojektu, jo pamatojums bija tas, ka šim likumam jāstājas spēkā 2016.gada 1.jūlijā un ka šis likumprojekts arī būtu izskatāms vispārējā kārtībā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā. Tātad lūdzu balsot par šo Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas lūgumu un izslēgt šo likumprojektu no budžetu pavadošo likumprojektu paketes.".
• 2015_10_29_325-seq550 spokenText "Jā, paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 51, atturas - 2. Lēmuma projekts noraidīts. Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts “Par likumprojekta “Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā” (Nr.375/Lp12) izslēgšanu no 2016.gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketes”. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Juris Šulcs.".
• 2015_10_29_325-seq549 spokenText "Jā, loģika bija tāda - ja iepriekšējais balsojums būtu bijis pozitīvs, tad šis jautājums būtu skatāms. Bet dotajā momentā vienkārši lūdzu balsojumu, jo iepriekšējais bija negatīvs.".
• 2015_10_29_325-seq548 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” izslēgšanu no 2016.gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketes”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 49, atturas - 3. Lēmums nav... Nē, lēmums ir pieņemts - lēmuma projekts ir noraidīts. Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts “Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”””. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Juris Šulcs.".
• 2015_10_29_325-seq547 spokenText "Nē, nav piebilstams.".
• 2015_10_29_325-seq546 spokenText "Tie gan ir lēmumu projekti, bet mēs sapratām. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā kas piebilstams?".
• 2015_10_29_325-seq545 spokenText "Godātie kolēģi! Runāšu par šo un trim nākamajiem likumprojektiem, proti, par divu likumprojektu - “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” un “Grozījumi likumā “Par palī...” - atvainojiet! - “Grozījumi dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā” -, tātad par abu šo likumprojektu izslēgšanu no budžeta paketes un par atbildīgās komisijas maiņu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izdiskutējusi jautājumus, kurus ierosināja iekļaut budžeta paketē Ekonomikas ministrija. Mēs komisijas sēdē uzklausījām Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra un reizē arī mūsu komisijas locekļa Edgara Putras argumentus. Komisijas locekļu vairākumam tie bija pārliecinoši, un ar balsu vairākumu mēs nolēmām neatbalstīt šos četrus likumprojektus. Tāpēc arī komisijas vārdā es lūdzu noraidīt šo un nākamos trīs likumprojektus. Paldies.".
• 2015_10_29_325-seq544 spokenText "Paldies. Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Kārlim Šadurskim.".
• 2015_10_29_325-seq543 spokenText "Prezidij! Cienījamie deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz izskatīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā””... tomēr izslēgt šo likumprojektu no 2016.gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketes. Un kādēļ? Īsumā. Tātad 2007.gadā šajā likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” tika iekļauts 27.2 pants, kurš nosaka, kādiem četriem mērķiem dzīvokļa jautājumu risināšanā valsts sniedz palīdzību. Taču jau no 2007.gada ne reizi budžetā nav iekļauti līdzekļi, un faktiski šis likuma pants nedarbojas. Redzam, ka 11.Saeima ir skatījusi šo likumprojektu... likumu un gribējusi izdarīt grozījumus, taču 11.Saeimas deputāti nav izslēguši šo 27.2 pantu no likuma, bet gan noteikuši, ka tā darbība ir uzsākama ar 2016.gadu. Skatot pagājušajā gadā likumu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2015., 2016. un 2017.gadam”, redzam, ka nekādi finanšu līdzekļi nav paredzēti. Un arī likumprojektā par 2016.gadu, kas pašlaik ir izskatīšanā, kā arī vidēja termiņa likumprojektā finanšu līdzekļi nav paredzēti. Tādēļ Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija uzskata, ka šis likumprojekts nav saistīts ar valsts budžetu un to varētu izskatīt vispārējā kārtībā. Vispirms izdiskutēt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, vai šis 27.2 pants būtu atstājams vai slēdzams ārā no šī likuma. Tāpēc lūdzam veikt balsojumu par to, lai izslēgtu šo likumprojektu no 2016.gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketes.".
• 2015_10_29_325-seq542 spokenText "Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz 16.novembrim un otrais lasījums - 26.novembrī. Deputāti neiebilst. Paldies. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Lēmumu projektu izskatīšana”. Lēmuma projekts “Par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” (Nr.374/Lp12) izslēgšanu no 2016.gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketes”. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Juris Šulcs... ir te tā pierakstīts.".
• 2015_10_29_325-seq541 spokenText "Sociālo un darba lietu komisija aicina par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt šā gada 16.novembri un likumprojekta izskatīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā veikt šā gada 26.novembrī.".
• 2015_10_29_325-seq540 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī otrā lasījuma datumu.".
• 2015_10_29_325-seq539 spokenText "Komisijas vārdā lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
• 2015_02_12_285-seq275 spokenText "Komisijas vārdā lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
• 2013_09_12-seq180 spokenText "Komisijas vārdā lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
• 2013_06_06-seq135 spokenText "Komisijas vārdā lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
• 2010_09_16-seq96 spokenText "Komisijas vārdā lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
• 2010_09_16-seq90 spokenText "Komisijas vārdā lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
• 2015_10_29_325-seq538 spokenText "Godātie kolēģi! Vispirms saskaņā ar Saeimas kārtības rulli mums jābalso par steidzamības piešķiršanu likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.".
• 2015_10_29_325-seq537 spokenText "Augsti godātais Saeimas Prezidij! Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija aicina jūs pievērst uzmanību likumprojektam “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”, kuru ir nepieciešams izskatīt, un komisija aicina to darīt steidzamības kārtībā, jo normas, kuras ir aprakstītas likumprojektā, ir saistītas ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 26.jūnija direktīvu 2013/33/ES. Situācija ir tāda, ka šīs direktīvas prasību pārņemšanas termiņš iestājās 2015.gada 20.jūlijā. Sociālo un darba lietu komisija saņēma labklājības ministra vēstuli ar aicinājumu un lūgumu no likumprojekta “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (Nr.148/Lp12) izņemt tās normas, kuras saistītas ar direktīvu, un skatīt steidzamības kārtībā. Atbilstoši Saeimas kārtības rullim Sociālo un darba lietu komisija vērsās Finanšu ministrijā un saņēma Reira kunga parakstītu vēstuli ar šādu tekstu: “Finanšu ministrija atbilstoši kompetencei ir izskatījusi no Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas saņemto likumprojektu, tā anotāciju un neiebilst to tālākai virzībai.” Godātie kolēģi! Informēju jūs, ka, sagatavojot likumprojektu, mēs sadarbojāmies, protams, ar Labklājības ministriju, tiesībsargu, Latvijas Lielo pilsētu asociāciju, Latvijas Pašvaldību savienību, Rīgas domes Labklājības departamentu, biedrību “Patvērums “Drošā māja”” un citām nevalstiskajām organizācijām. Tādēļ Sociālo un darba lietu komisijas vārdā šodien lūdzu likumprojektam piešķirt steidzamību un to izskatīt pirmajā lasījumā.".
• 2015_10_29_325-seq536 spokenText "5.novembris. Deputāti neiebilst. Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”, pirmais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Aija Barča.".

• first
• previous
• next