Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2015_11_26_332-seq26 spokenText "Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja un godātie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija skatīja grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā. Uz trešo lasījumu ir saņemti 14 priekšlikumi. 1. ir labklājības ministra Ulda Auguļa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 2.priekšlikumā.".
- 2015_11_26_332-seq25 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Līdz ar to likums ir pieņemts. Godātie kolēģi, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt Saeimas 26.novembra sēdes darba kārtību un iekļaut tajā izskatīšanai komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījums Medību likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”, trešais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Inese Laizāne.".
- 2015_11_26_332-seq20 spokenText "Labdien, godājamie kolēģi! Budžeta un finanšu komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr.282/Lp12). Likumprojekts sagatavots trešajam lasījumam. Ir saņemti divi priekšlikumi. 1. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2015_11_26_332-seq19 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret, atturas - nav. Līdz ar to likums ir pieņemts. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, trešais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Trupovnieks.".
- 2015_11_26_332-seq18 spokenText "Lūdzu, cienījamie kolēģi, atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!".
- 2015_11_26_332-seq17 spokenText "Deputāti 3.priekšlikumu atbalsta.".
- 2015_11_26_332-seq16 spokenText "Un 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts. Lūdzu, kolēģi, atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2015_11_26_332-seq14 spokenText "2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.".
- 2010_09_09-seq32 spokenText "2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.".
- 2015_11_26_332-seq12 spokenText "Augsti godātie kolēģi deputāti! Sociālo un darba lietu komisija jums izskatīšanai ir sagatavojusi likumprojektu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”. Pirms skatīt priekšlikumus, es vēlos teikt lielu paldies Labklājības ministrijai (īpaši Aldim Dūdiņam), Saeimas Juridiskajam birojam, Saeimas redaktoriem un mūsu komisijas vecākajai konsultantei Anželikai Bružei, jo īsā laikā mums visiem kopīgiem spēkiem izdevās šo jautājumu sakārtot, un līdz ar to esam novērsuši situāciju, ka pret Latviju varēja tikt uzsākta pārkāpumu procedūra. Otrajam lasījumam iesniegti trīs priekšlikumi. 1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.".
- 2015_11_26_332-seq11 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Olgas Žukas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 1. Līdz ar to lēmums ir pieņemts. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Aija Barča.".
- 2015_11_26_332-seq10 spokenText "Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 24.novembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Olgas Žukas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu iecelt Olgu Žuku par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.".
- 2015_11_26_332-seq9 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Aijas Pāveles apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - 22. Lēmums ir pieņemts. Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Olgas Žukas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.".
- 2015_11_26_332-seq8 spokenText "Labrīt, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 24.novembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Aijas Pāveles apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļu lielākā daļa ir atbalstījusi minēto lēmuma projektu (septiņi deputāti balsoja “par”, un divi deputāti atturējās). Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Aiju Pāveli par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.".
- 2015_11_26_332-seq7 spokenText "Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Par atvaļinājuma piešķiršanu”. Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Jūlijai Stepaņenko šā gada 19.novembrī. Saeimas Prezidijs informē, ka saņemts deputātes Jūlijas Stepaņenko iesniegums ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 19.novembrī. Prezidijs šo atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu. Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Veiko Spolītim šā gada 26.novembrī. Saeimas Prezidijs informē, ka ir saņemts deputāta Veiko Spolīša iesniegums ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 26.novembrī. Prezidijs šo atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Aijas Pāveles apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.".
- 2015_11_26_332-seq6 spokenText "Jā. Labrīt, kolēģi! Kā zināms, izglītības nozarē, tātad arī zinātnē, noris vairākas pārmaiņas. Un, lai neatkarīga pētniecības projektu zinātniskā ekspertīze būtu kā instruments publiskā finansējuma saņemšanai, lai tiktu kvalificēti augstākās kvalitātes zinātniskie projekti, kā arī lai tiktu nodrošināta uz rezultātiem orientēta pētniecības un attīstības projektu ieviešanas uzraudzība, nozares ekspertu salīdzinošais vērtējums faktiski ir vienīgā akceptētā metode šādu pētniecības projektu validācijai. Latvijas administrētajās pētniecības un attīstības programmās šī ārējā jeb starptautiskā zinātniskā ekspertīze līdz šim nav tikusi sistēmiski piemērota. Un to mēs vēlamies mainīt. Taču viens no būtiskākajiem šķēršļiem šādas starptautiskas zinātniskas ekspertīzes nodrošināšanai ir Latvijas publisko iepirkumu regulējums, kurā mēs šos grozījumus tagad iesniedzam. Līdzšinējais regulējums faktiski neparedz izņēmumu šādiem ekspertu pakalpojumiem, un šis izņēmumu regulējums nepieciešams, jo zinātniskā ekspertu atlase nav savietojama ar iepirkumu procedūru atbilstoši Publisko iepirkumu likumam vairāku iemeslu dēļ, kuri minēti arī likumprojekta anotācijā. Līdz ar to Izglītības un zinātnes ministrijas vārdā aicinu šos grozījumus nodot komisijai. Un aicinu Naudiņa kungu diezgan strauji arī virzīt tos tālāk. Paldies.".
- 2015_11_26_332-seq5 spokenText "Paldies. Viens deputāts runājis “par”, viens - “pret”, un mums ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 1, atturas - 46. Likumprojekts komisijai nav nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Medību likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Edvarda Smiltēna, Lolitas Čigānes, Solvitas Āboltiņas, Alda Adamoviča un Ilzes Viņķeles iesniegto likumprojektu “Grozījums Publisko iepirkumu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. “Par” pieteicies runāt deputāts Edvards Smiltēns.".
- 2015_11_26_332-seq4 spokenText "Jā. Labrīt, cienījamie kolēģi! Bija ļoti emocionāla runa, un es varu piekrist, ka atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem praktiski ir Saeimas kārtības rullī noteiktais gandrīz vai vienīgais instruments, kuru opozīcija, ja tā tiek ilgstoši ignorēta, var izmantot. Un, protams, ir mēģināts atrast līdzsvaru, lai savukārt tādā veidā atkal neparalizētu parlamenta darbu. Jā, piekrītu Kūtra kungam, ka ir arī tradīcijas, kuras laika gaitā mainās, un droši vien ir vērts par tām diskutēt. Bet VIENOTĪBA atturēsies balsojumā par šī likumprojekta nodošanu komisijām, un, cik zinu, visticamāk, tā darīs arī pārējie koalīcijas partneri, jo es aicinu jūs tomēr... Saeimas kārtības rullis ir tas dokuments, pēc kura mēs strādājam un kuru katram vajadzētu vairākas reizes pārlasīt, lai saprastu, kādas ir tās procedūras. Mēs strādājam... 12.Saeima strādā jau ilgāk nekā gadu. Un parasti ir tā, ka pēc gada tomēr frakcijām ir izveidojies priekšstats par to, kas Saeimas kārtības rullī strādā un kas nestrādā katrā konkrētajā parlamentā un katrā konkrētajā vēsturiski politiskajā situācijā. Un līdz ar to... Parastā, normālā situācija ir tāda, ka tiek sasaukta Frakciju padomes sēde Sarkanajā zālē, sanākam visi kopā un izdiskutējam, izdiskutējam arī savās frakcijās, kas tad šajā grāmatiņā nestrādā un ko mēs varētu uzlabot, - vai mēs gribam citu komisiju sastāvu, vai mēs gribam citu darba laiku vai vēl kaut ko. Mēs paši lemjam par to un nosakām. Un nevis izcelt kaut kādu vienu jautājumu, bet lai parlaments, parlamenta darbs kopumā, atbilstu normālas demokrātiskas valsts prasībām un tajā būtu ievērotas gan pozīcijas, gan opozīcijas intereses. Tātad, ja Saeimas Prezidijs, kurā ietilpst arī Kūtra kungs, nesasauc šādu Frakciju padomi, tad deputātiem, kas pārstāv vienu piektdaļu parlamenta, ir tiesības šādu Frakciju padomi sasaukt. Un es aicinu to darīt. Arī jūs kopā sastādāt vairāk nekā vienu piektdaļu parlamenta. Vienkārši sasaucam Frakciju padomi, vienojamies, ka ejam tālāk, apspriežam, vai tās ir vienīgās nepieciešamās izmaiņas Kārtības rullī. Un tad, manuprāt, nebūs tam vai citam pārmetumi, kas ko ievēro, kas ne. Un tad varbūt sēdes vadītājam nebūs beigās 20 minūtes jālasa deputātu jautājumi un jānosauc ministri, kas nevar ierasties. Tā ka mēs atturamies, un es aicinu sasaukt Frakciju padomi.".
- 2015_11_26_332-seq3 spokenText "Paldies. “Pret” pieteikusies runāt deputāte Solvita Āboltiņa.".
- 2014_11_27_274-seq11 spokenText "Paldies. “Pret” pieteikusies runāt deputāte Solvita Āboltiņa.".
- 2015_11_26_332-seq2 spokenText "Labrīt, cienījamie kolēģi! Šodien jūsu izvērtēšanai vai, pareizāk sakot, nodošanai komisijām ir piedāvāts likumprojekts “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”. Nedaudz argumentēšu, kas šajā likumprojektā ir ietverts. Pirmām kārtām jāteic, ka jūs noteikti ikviens katras sēdes noslēguma daļā dzirdat, ka tiek nosaukts saraksts par deputātu uzdotajiem jautājumiem konkrētiem ministriem. Un vienmēr tiek pateikts, ka deputāts ierasties nevar... es atvainojos! - ministrs ierasties nevar. Un tās atsevišķās reizes, kad ministrs ir gatavs ierasties un parunāt ar deputātiem, - tas ir zināms prieks visai Saeimai, ka beidzot viens ministrs ir uzklausījis deputātus. Protams, jūs varat teikt, ka šie jautājumi pārsvarā interesē opozīcijas deputātus, jo, loģiski, pozīcijas deputātiem jeb vairākumam savi ministri ir zināmi vai arī viņiem ir neērti saviem ministriem uzdot tos jautājumus, ar kuriem varētu nostādīt ministru neērtā pozīcijā. Šī jautājumu uzdošanas procedūra parlamentārās demokrātijās ir tradicionāla. Un, ja mēs nereaģēsim uz to, kādā veidā ministri izturas pret parlamentu un kā nāk vai, pareizāk sakot, nenāk un nepilda savu pienākumu, mēs īstenībā radām draudus parlamentam. Tas ir parlamentārisma apdraudējums, jo patiesībā ataino ministru uzskatu, ka parlaments nav nekas. Un to, starp citu, ļoti labi pierādīja tā Saeimas sēde, kurā apspriedām budžeta projektu - ministri gan bija atnākuši, taču par savas ministrijas budžetu uzstājās tikai divi ministri. Vai tas ir normāli - uztraukums par savas sfēras atbalstīšanu parlamentā? Tas nozīmē, ka ministri zina, ka parlaments šo jautājumu vispār nelems, ka tas jau sen ir izlemts. Līdz ar to viņiem ir pilnīgi vienalga, ko runā parlamentā. Taču īstenībā tā nav tikai teoretizēšana. Tā nav tikai parlamenta labā tradīcija. Cienījamie kolēģi, izlasiet Satversmes 27.pantu! Tur ir skaidri un gaiši ierakstīts ministru un Ministru prezidenta pienākums sniegt šīs atbildes. Un Saeimas kārtības rullī ir tikai aprakstīta sīkāk procedūra, kā šīm atbildēm uz jautājumiem jānoris. Nākamais jautājums. Vai tā ir tikai tradīcija vai tikai... arī likuma prasība un īstenībā tam nav nekādas nozīmes? Iepazīstoties ar Latvijas parlamenta vēsturi, mēs redzēsim, ka pirmskara Latvijā ministri sēdēja visās parlamenta sēdēs, piedalījās diskusijās par saviem jautājumiem, un līdz ar to bija loģiski, ka pēc Saeimas sēdes notika ministru atbildes uz deputātu jautājumiem. Un vēl vairāk! Tās nebija ierobežotas laika ziņā, un bija pat debates šādos gadījumos. Tas nozīmē, ka mēs vienkārši arvien vairāk attālināmies no tā. Un, ja mēs paskatāmies uz šībrīža situāciju, tad redzam, ka ar katru Saeimu ministru attieksme pret parlamentu kļūst arvien sliktāka un sliktāka; beidzot gadās pat tādas situācijas, ka ministrs deviņas reizes pēc kārtas neatnāk, lai sniegtu atbildes. (No zāles: “Kurš?”) Cerējām, ka, protams, partijas pašas parunās ar saviem ministriem un teiks, ka tā rīkoties nevar, ka tas ir tiesiskais nihilisms. Nezinu, kāpēc reakcijas nebija. Ļoti cerējām, ka tas Satversmē neparedzētais veidojums, ko sauc par Koalīcijas padomi, parunās ar premjerministru un teiks: “Kolēģi, tā darīt nedrīkst! Vajag nākt un runāt!” Izrādās, ka tas nenostrādāja. Cienījamie kolēģi! Domāju, ka šāda ministru attieksme pret parlamentu... ka šādai ministru attieksmei īstenībā vajadzētu radīt neērtības sajūtu to partiju deputātiem, kuru ministri neatnāk uz sarunām. Es nerunāju par tiem, kuri bieži atnāk. Belēviča kungs bieži vien atnāk un runā, un pareizi atbild uz jautājumiem - atbild uz jautājumiem, nevis atnāk un nostāv savas minūtes! Un nevar kā finanšu ministrs... Kad finanšu ministram jautā: “Kur jūs ņēmāt naudu, pusmiljonu, savai ministrijai?” -, tad viņš atbild: “Mēs ietaupīsim uz elektrību un apkuri.” Tātad tas nozīmē, ka viņiem ir piešķirts liels finansējums virs nepieciešamās summas, ja var tik daudz ietaupīt vienas ministrijas iekšienē. Un visbeidzot. Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts ir sagatavots ar vienu mērķi - noteikt stingrākus rāmjus, ka ministram ir jānāk, ka ministram ir jāatbild un, ja viņš neierodas, ir jābūt attaisnojošai situācijai, kāda konkrēti likumprojektā norādīta. Es ļoti vēlos, lai deputāti padomātu par parlamentārismu un par likuma un Satversmes prasībām un balsotu par šī likumprojekta nodošanu komisijām. Paldies. (Aplausi.)".
- 2015_11_26_332-seq1 spokenText "Labrīt, godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. Sāksim Saeimas 26.novembra sēdi. Pirms sākam izskatīt Saeimas Prezidija apstiprināto sēdes darba kārtību, ir jāizskata priekšlikumi par grozījumiem tajā. Juridiskā komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut lēmuma projektu “Par Aijas Pāveles apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Juridiskā komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut lēmuma projektu “Par Olgas Žukas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut likumprojektu “Grozījums Medību likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Deputāti Edvards Smiltēns, Lolita Čigāne, Solvita Āboltiņa, Aldis Adamovičs un Ilze Viņķele lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut likumprojektu “Grozījums Publisko iepirkumu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Nākamā darba kārtības sadaļa – Prezidija ziņojumi “Par iesniegtajiem likumprojektiem”. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Andreja Klementjeva, Jāņa Urbanoviča, Ingas Bites, Mārtiņa Šica, Gunāra Kūtra un Silvijas Šimfas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. “Par” pieteicies runāt deputāts Gunārs Kūtris.".
- 2015_11_19_331-seq289 spokenText " Paldies Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Rihardam Kolam. Līdz ar to “Frakciju viedokļi” šodien ir izskanējuši. Paldies, ka klausījāties un visu labu! ".
- 2015_11_19_331-seq288 spokenText "Labdien, cienījamie un godātie radioklausītāji! Atskatoties šodien uz Saeimas sēdi, no Nacionālās apvienības puses vēlos izcelt dažas būtiskākās aktualitātes. Šodien tika skatīti grozījumi likumos par nekustamo īpašumu nodošanu sabiedriskajai organizācijai Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei, kurus pamatoti neatbalstām. Par faktu, ka ēkas, kuras pirms Otrā pasaules kara bijušas ebreju sabiedrisko un reliģisko organizāciju īpašumā un kurās atradās ebreju tautai svarīgas kultūras, reliģiskās un sociālās iestādes, ir jānodod atpakaļ to leģitīmajiem saimniekiem, kuriem tās vardarbīgi atņēma nacistiskās Vācijas un padomju okupācijas režīmu īstenotāji, jautājumu vai šaubu nav. Taču, skatot izvirzītos grozījumus un jautājumu pēc būtības, kā arī pārrunājot to ar kompetentām institūcijām un ekspertiem, tajā skaitā ASV īpašo sūtni holokausta jautājumos, Nacionālā apvienība esošajā likumprojektā ir konstatējusi vairākus būtiskus trūkumus. Nav skaidrs, vai Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome pārstāv visu ebreju kopienu Latvijā, kurai pēc taisnīguma principa būtu jāsaņem atpakaļ savi zaudētie īpašumi. Un šobrīd izveides stadijā ir fonds, kurā zem viena jumta apvienosies teju visas Latvijā esošās ebreju reliģiskās un sabiedriskās organizācijas. Uzskatām, ka šim fondam, kurā tiktu pārstāvētas visas 36 Latvijā reģistrētās ebreju kopienu pārstāvošās organizācijas, būs leģitīmāk un uzticamāk nodot esošos īpašumus, nodrošinoties pret jebkādu konfliktu vai regresa prasību pret valsti izvirzīšanu nākotnē šajā pašā jautājumā. Šodien atbalstījām grozījumus Jaunatnes likumā, kuru mērķis ir nodrošināt jauniešu brīvprātīgā darba organizēšanu saskaņā ar Brīvprātīgā darba likumā ietverto tiesisko regulējumu. Ar šiem regulējumiem vēlamies vēl vairāk iedrošināt jauniešus iesaistīties brīvprātīgā darba kustībā. Ņemot vērā to, ka bezdarbs ir problēma ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropas Savienībā, brīvprātīgā darba pieejamība un pieredze var darboties kā efektīvs atbalsta mehānisms no valsts puses. Tāpat iesaiste dažādās pilsoniskās sabiedrības aktivitātēs un brīvprātīgajā darbā veicina jauniešu informētību un iesaisti politiskajās un sabiedriskajās norisēs, kas ir būtisks aspekts nākotnes pilsoniskās sabiedrības attīstīšanā. Jāatzīmē, ka Jaunatnes likumā joprojām saredzam vairākas nepilnības: ar pārējo Eiropas Savienību nesalāgoto un diskriminējošo vecuma ierobežojumu, iracionāli ierobežojošus standartus jauniešu organizācijām un citas. Drīzumā par to iesniegsim savus priekšlikumus, lai veicinātu jauniešus patiesi atbalstoša un kvalitatīva likuma izveidi. Pievēršoties citām būtiskām aktualitātēm, ir jāteic, ka Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija otrdien vienbalsīgi atbalstīja Nacionālās apvienības izstrādātu un virzītu priekšlikumu, kas noteiks Saeimas tiesības turpmāk lemt par patvēruma meklētāju uzņemšanu. Šī iniciatīva darbosies kā sava veida aizsargmehānisms radītajam precedentam, un par potenciāli atkārtotu patvēruma meklētāju uzņemšanu ļaus lemt Saeimai, kura tiešā veidā pārstāv sabiedrības intereses. Šādā veidā tiek nodrošināts arī pieņemto lēmumu tiesiskums, ņemot vērā varas dalīšanas principus Latvijas valstī. Esam lepni par likuma grozījumu virzību un priecājamies par komisijas racionālo un apsveicamo lēmumu – nodot Latvijas tautai būtisku lēmumu pieņemšanu Latvijas tautas vēlēto priekšstāvju rokās. Latvijas valsts patriotisma nedēļā pasaule diemžēl iekrāsojusies sēru krāsās. Šausminošais teroristu uzbrukums Eiropas kultūras un dzīves baudīšanas galvaspilsētai Parīzei satricināja visu pasauli un jo īpaši mūs, Eiropas pilsoņus, kas šo teroristu uzbrukumu uztver kā uzbrukumu mūsu brīvībai, eiropeiskam dzīvesveidam un neatkarībai. Būtu vieglāk Parīzes notikumu kontekstā šo Latvijas valstij būtisko nedēļu – mūsu brīvības cīnītāju piemiņas un valsts dibināšanas 97.gadadienu – iezīmēt sēru un baiļu krāsās. Taču es no savas puses vēlos aicināt uz pretējo – ar lepnumu un skaļā balsī svinēt mūsu brīvību un neatkarību un turpināt godāt tos, kas dibinājuši un sargājuši mūsu valsti; pierādīt visiem tiem, kas vēlas apdraudēt mūs, ka esam brīva un stipra Eiropas valsts, un svinēt to, ko ar uzbrukumiem mums vēlas atņemt. To vakar pierādīja tie 15 tūkstoši cilvēku, kas, spītējot lietum un aukstumam, devās tradicionālajā lāpu gājienā. Veci un jauni – it visi gāja ar smaidu un ar lepnumu par savas valsts svētkiem, pateicībā tiem, kuri izcīnīja Latvijas brīvību. Paldies jums! Lai jums skaista un patriotiska šīs nedēļas izskaņa! Paldies par uzmanību!".
- 2015_11_19_331-seq287 spokenText "Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Aināram Mežulim. Un “Frakciju viedokļus” šodien noslēdz Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Rihards Kols. Lūdzu!".
- 2015_11_19_331-seq286 spokenText "Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es arī tāpat kā mani kolēģi gribu jūs visus sveikt pagājušajos mūsu valsts svētkos. Un, runājot par šodienas dienas kārtību, es gribētu pieskarties diviem jautājumiem. Pirmkārt, tas ir jautājums par grozījumiem Izglītības likumā, jo tas skar virkni mūsu pašvaldību. Un, es domāju, šis jautājums nav tik viennozīmīgs, jo īpaši tas attiecas uz Pierīgas pašvaldībām, kur pēdējos gados stipri pieaudzis iedzīvotāju skaits. Un ne jau pašvaldību nevēlēšanās dēļ tās nav nodrošinājušas ar šīm pirmsskolas izglītības iestāžu vietām visas ģimenes, bērnus, jo bērnu skaits un iedzīvotāju skaits ir pieaudzis daudz vairāk, nekā ir bijušas pašvaldību iespējas. Pašvaldības ir darījušas, ko varējušas, un neviena pašvaldība nav par to, lai neceltu vai neatjaunotu jau esošos bērnudārzus. Tāpēc arī mēs iestājamies par to, lai grozījumi Izglītības likumā... ka šis priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir jāpagarina, un, protams, mēs balsojam par steidzamību, jo tas ir aktuāli arī pašvaldībām, izstrādājot savus budžetus, lai tās varētu iekļaut atbilstoši izstrādātajiem Ministru kabineta noteikumiem līdzekļus savos budžetos. Arī es pats personīgi piedalos darba grupā VARAM ministrijā, kura izstrādā šos noteikumus, lai tie apmierinātu abas puses un arī privāto bērnudārzu īpašniekus un lai tie nenonāk pretrunā un nekļūst par slogu pašvaldībām. Protams, mēs visi esam par to, ka mums ir jānodrošina mūsu pašvaldībā dzīvojošie bērni ar bērnudārziem, bet ir jābūt samērīguma principam, lai tas apmierinātu abas puses. Un otra lieta, kurai es gribētu nedaudz pieskarties. Šobrīd ļoti daudz tiek runāts par reģionālās reformas nākamo kārtu. Gribu teikt, ka arī šajā nedēļā koalīcijas sanāksmē mēs tikāmies VARAM ministrijā un pārrunājām šo jautājumu. Tika piedāvāti divi, teiksim tā, modeļi. Viens ir sadarbības modelis un otrs – jau ar konkrētu pašvaldību skaitu. Mēs nonācām pie kopsaucēja, ka šobrīd no šiem piedāvātajiem modeļiem mūs, it īpaši mūsu frakciju, neapmierina neviens modelis. Bet katrā ziņā mēs esam gatavi uzklausīt priekšlikumus no VARAM ministrijas puses, no speciālistu puses un par šo jautājumu diskutēt tālāk. Paldies.".
- 2015_11_19_331-seq285 spokenText "Paldies “No sirds Latvijai” frakcijas deputātam Gunāram Kūtrim. Nākamajam “Frakciju viedokļos” vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Aināram Mežulim. Lūdzu!".
- 2015_11_19_331-seq284 spokenText "Labdien, cienījamie klausītāji! No šīsnedēļas darba kārtības es gribētu apstāties pie diviem īpašiem jautājumiem, kuros mūsu partijai ir savs viedoklis, un par to mēs gribētu informēt arī jūs. Pirmām kārtām šodien sēdē mūsu partijas deputāti bija iesnieguši priekšlikumu papildināt likumu “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”. Mēs vēlējāmies, līdzīgi kā daudzviet pasaulē, lai tiek atzīmētas vairākas starptautisku organizāciju atzītas ar veselību un tās problēmām saistītas dienas un lai šīs dienas tiktu ierakstītas Latvijas kalendāros kā atzīmējamās dienas. Proti, atzīmēt Pasaules vēža dienu, Starptautisko asins donoru dienu, Pasaules hepatīta dienu, Pasaules sirds dienu, Pasaules diabēta dienu un Starptautisko invalīdu dienu. Šīs uzskaitītās dienas tiek piedāvātas iedzīvotājiem, lai tajās veidotu plašāku kampaņu sabiedrības informēšanai par slimību pirmajām pazīmēm, par riska faktoriem, komplikācijām, ārstēšanās iespējām, vairojot sabiedrības līdzcietību un vienlaikus arī veidojot izpratni par šīm problēmām, kādā veidā sabiedrība varētu iesaistīties un palīdzēt šo problēmu risinājumā. Diemžēl šodien Saeimas vairākums šo priekšlikumu neatbalstīja. Un turpmāk mēs arvien ar šiem jautājumiem saskarsimies no situācijas uz situāciju, nevis tā koncentrēti – vienā dienā. Un otrs jautājums, par kuru es noteikti gribētu jums pastāstīt, ir lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2015.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”. Šajā jautājumā mūsu partijas “No sirds Latvijai” deputāti balsoja “pret”. Pēc būtības mēs neesam pret to, ka konkrētie jautājumi ar šo finansējumu tiek atrisināti. Mēs nedomājam, ka šo konkrēto jautājumu risināšana nebūtu nepieciešama. Protams, būtu risināma. Taču mūs neapmierina tas, ar kādām aplamībām mēs sastopamies Latvijas valsts finanšu plānošanā, cik absurdi notiek plānošana... Cik absurdi tiek plānotas finanses, ja gada beigās paliek neiztērēti vairāki miljoni, vairāk nekā 10 miljoni! Pagājušajā nedēļā mēs balsojām par vairākiem miljoniem, šodien atkal par 6 miljoniem, kas tiek pārdalīti no vienas ministrijas citām ministrijām. Mums šķiet, ka Latvijā finanšu plānošana nenotiek ilgtermiņā. Īstenībā ar šādu lēmuma projektu par apropriācijas pārdali slēptā veidā pastāv tā pati deputātu kvota. Proti, piešķirot nevajadzīgu finansējumu plānos, gada beigās šo finansējumu var pārdalīt tām ministrijām un tiem resoriem, kuriem valdošajām partijām, Finanšu ministrijai un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadībai ir izdevīgāk šo naudu nodot, tādējādi iegūstot vajadzīgo balsojumu, pēc būtības uzpērkot šādus balsojumus. Iedomāsimies kaut vai vienu no šiem skaitļiem! Pusmiljons, nepilns pusmiljons tiek piešķirts datortehnikas iegādei konkrētajā ministrijā. Rodas jautājums: kādā veidā ir iespējams līdz gada beigām atlikušajā laikā noorganizēt konkursu, lai šādu tehniku varētu iegādāties atbilstoši likumā noteiktai kārtībai? Tātad vai nu tas bija zināms, vai arī šajā gadījumā tiks pārkāpts likums. Mēs pievēršam uzmanību šīm aplamībām un aicinām arī Finanšu ministriju ieklausīties un plānot tā, lai finansējums būtu sadalīts godīgi. Paldies par uzmanību!".
- 2015_11_19_331-seq283 spokenText "Paldies Valērijam Agešinam no frakcijas SASKAŅA. Nākamajam vārds frakcijas “No sirds Latvijai” deputātam Gunāram Kūtrim. Lūdzu!".
- 2015_11_19_331-seq282 spokenText "Paldies. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Saeimā norit darbs pie valsts budžeta 2016.gadam un vidēja termiņa budžeta nākamajiem trim gadiem. Likumprojektam “Par valsts budžetu 2016.gadam” un to pavadošajiem likumprojektiem iesniegti simtiem priekšlikumu. Pavisam drīz parlamentam nāksies visus šos priekšlikumus vērtēt, jo valdība diemžēl neko sakarīgu nav izdarījusi un nav paredzējusi darīt, piemēram, jautājumā par pedagogu un medicīnas darbinieku algām, kā arī iedzīvotāju nevienlīdzības mazināšanā. Mums patiesi rūp, kā Latvijā palikušie cilvēki izdzīvos nākamgad, jo koalīcijas solījumi samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli ir pagaisuši. Turklāt ar pievienotās vērtības nodokli tiek aplikti māju pārvaldīšanas pakalpojumi un maksa par kultūras pasākumu apmeklēšanu. Tātad maksās tie, kuri dzīvo daudzdzīvokļu mājās, saņem mājas pārvaldīšanas pakalpojumus un jau tagad knapi var savilkt kopā galus, kā arī samazināsies iedzīvotāju iespējas apmeklēt kultūras pasākumus. Lai mazinātu Latvijas iedzīvotāju nevienlīdzību un domājot par pensionāru likteni, mūsu frakcija ir iesniegusi priekšlikumus ar mēr��i palielināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo pensijas daļu. Tie ir grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kuri paredz neapliekamā minimuma palielināšanu pensionāriem no 235 eiro mēnesī līdz 300 eiro mēnesī. Lai kaut nedaudz mazinātu cilvēku izdevumus saistībā ar maksājumiem par mājokli, frakcija SASKAŅA rosina samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi apkurei no 12 procentiem uz 5 procentiem. Es vēlos atgādināt, ka 5 procentu PVN likme apkurei bija spēkā pirms 2009.gada krīzes, kad tika paaugstinātas vairākas nodokļu likmes un ieviesti jauni nodokļi. Rosinājums atgriezties pie samazinātas PVN likmes apkurei ir radies saistībā ar 2016.gada budžetā paredzēto PVN standarta likmes piemērošanu dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumiem. Ja Finanšu ministrija apgalvo, ka Eiropas Padomes direktīva ir uzlikusi par pienākumu Latvijai ieviest šo likmi dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumiem pilnā apmērā, joprojām paliek iespēja piemērot samazinātu PVN likmi citiem ar īpašumu uzturēšanu saistītiem pakalpojumiem. Valdība nav izskaidrojusi, kādā veidā šī PVN standarta likme tiks atspoguļota rēķinos un kādā veidā no kopējā pakalpojumu klāsta tiks izdalīts tieši pārvaldīšanas pakalpojums, un pastāv zināmas bažas, ka PVN piemērošana pārvaldīšanas izdevumiem fiziskām personām būtiski sadārdzinās iedzīvotāju rēķinus un iedzīs vēl lielākā nabadzībā mazāk aizsargāto sabiedrības daļu. Arī šogad mūsu deputāti uzklausīja savu vēlētāju un nevalstisko organizāciju pārstāvju vēlmes un iesniedza attiecīgus priekšlikumus gan par papildu finansējuma piešķiršanu dažādu sociālo jautājumu risināšanai, gan palīdzības sniegšanai vairākām pašvaldībām atsevišķu projektu īstenošanai, gan citiem iedzīvotājiem svarīgiem jautājumiem. Papildu līdzekļi no valsts budžeta pieprasīti pedagogu, medicīnas un kultūras darbinieku algām, atgādinot valdošajām partijām par aizmirstajiem solījumiem. Saeima par nākamā gada valsts budžetu galīgajā lasījumā lems 30.novembrī. Paldies par uzmanību!".
- 2015_11_19_331-seq281 spokenText "Paldies Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšsēdētājam Dainim Liepiņam. Nākamajam vārds frakcijas SASKAŅA deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!".
- 2015_11_19_331-seq280 spokenText "Labdien, dārgie radioklausītāji! Vispirms Latvijas Reģionu apvienības vārdā gribu apsveikt visus vakardienas svētkos, kuri, neskatoties uz ne sevišķi skaisto laiku, izdevās ļoti skaisti, brīnišķīgi, un mums ir gods par savu valsti, kuru mēs aizstāvam diendienā. Pretstatā vakardien Saeimas spīkeres Mūrnieces kundzes absolūti nepiemērotajai runai, kura tika veltīta savas partijas reklamēšanai, pilnai radikālisma, kas neveicina sabiedrības konsolidāciju, mēs uzskatām, ka mūsu galvenās lietas, kas būtu turpmāk... mums jāvirzās tieši uz spēku apvienošanu, uz kopēju domu, uz lepnumu par savu valsti. Šajā situācijā mēs aicinām aktīvi iesaistīties visus – gan jauniešus, kuri vakar piedalījās lāpu gājienā, gan arī cilvēkus ar dzīves pieredzi – izvēlēties sev galvenos mērķus. Saistībā ar Saeimas šodienas sēdi, protams, pats aktuālākais jautājums bija par šo nekustamo īpašumu nodošanu. Latvijas Reģionu apvienībā – gan tās vēlētāju, gan biedru, gan frakcijas biedru vidū – nebija vienota viedokļa šajā sakarā. Taču vairākums uzskata, ka šis nav taisnīgs lēmums. Šis nav taisnīgs lēmums pret tiem, kuri neatguva savus īpašumus, un, ja reiz privatizācija bija pabeigta, tad tam ir jāattiecas uz pilnīgi visām sabiedrības grupām un pārstāvjiem. Un tāpēc Latvijas Reģionu apvienības vair��kums neatbalsta šos lēmumus par šādu īpašumu atgriešanu. Taču, ja tas tomēr notiek, tad mēs esam par to, lai būtu iespēja arī citām organizācijām – gan Sarkanajam Krustam, gan arī citām, kas vēsturiski ir bijušas, kurām piederējuši īpašumi, kurus tās nav saņēmušas, – lai tām būtu šādas iespējas. Tā ka šis būs vēl aktuāls jautājums arī trešajā lasījumā, un mēs ceram, ka veselais saprāts uzvarēs. Vēlreiz visiem laimīgu Latvijas dzimšanas dienu! Paldies.".
- 2015_11_19_331-seq279 spokenText "Paldies Intam Dālderim, frakcijas VIENOTĪBA deputātam. Nākamajam vārds Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšsēdētājam Dainim Liepiņam. Lūdzu!".
- 2015_11_19_331-seq278 spokenText "Labdien, cienījamie radioklausītāji! Saeimas sēdē šodien tika skatīti vairāki būtiski jautājumi. Es īsumā gribētu pievērsties diviem. Viens ļoti būtisks un ļoti ilgi risināts jautājums bija par ebreju kopienas īpašumu atgriešanu kopienai, un otrs – par grozījumiem Izglītības likumā. Par pirmo jautājumu es gribētu teikt, ka tas ir ļoti ilgi skatīts jau vairākās Saeimās. Un es, protams, esmu priecīgs par to, ka mēs beidzot šo jautājumu risinām un ejam uz priekšu. Bija otrais lasījums, mēs esam tik tālu tikuši, un arī domu apmaiņa bija diezgan karsta un asa. Mēs frakcijā pārstāvam viedokli, ka vēsturiskais taisnīgums ir jāatjauno un šie īpašumi ir jāatgriež ebreju draudžu un kopienu apvienībai Latvijā. Man ir prieks, ka mēs virzāmies uz priekšu šajā jautājumā. Otrs būtisks jautājums, par kuru es gribētu runāt, ir grozījumi Izglītības likumā, kas paredz uzdot Ministru kabinetam izstrādāt tādu metodiku, kas uzliek par pienākumu pašvaldībām, kuras nepilda savas autonomās funkcijas, respektīvi, ar likumu noteikto funkciju par to, ka pašvaldība nodrošina pirmsskolas izglītību savā teritorijā reģistrētajiem bērniem... izstrādāt noteikumus, kādā veidā tiek aprēķināta tā naudas summa, kura gadījumā, ja pašvaldībai nav vietas savos bērnudārzos, tai būs jāmaksā privātajiem bērnudārzu un šīs izglītības jomas pakalpojumu sniedzējiem. Es nedomāju, ka tas ir pareizākais veids šobrīd šādā veidā risināt konkrētas pašvaldību funkcijas, jautājumus, taču mēs redzam, ka pašvaldības vienkārši ignorē šo ar likumu noteikto funkciju un nepilda šos pienākumus. Diemž��l jāteic, ka akmens ir jāmet Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas dārziņā, kura pietiekami stingri nereaģē uz šo jautājumu, jo mēs tiešām runājam par tām pašvaldībām, kurām ir finanšu iespējas šo jautājumu sakārtot. Un, kā mēs zinām, trīs gadus valdība sniedz finansiālu atbalstu un bija laiks šo jautājumu sakārtot, bet joprojām tas nav izdarīts. Tad nu tagad ir jāvēršas ar citām metodēm, likumdevējam jāiejaucas šajā procesā un jānosaka, ka šis jautājums jāatrisina. Paldies.".
- 2015_11_19_331-seq277 spokenText "Paldies. Līdz ar to Saeimas 2015.gada 19.novembra sēdi pasludinu par slēgtu. Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas šīsdienas sēde, un deputāti jums pastāstīs, kādi jautājumi šodien Saeimā tika skatīti un kādi lēmumi pieņemti. Pirmajam vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātam Intam Dālderim. Lūdzu!".
- 2015_11_19_331-seq276 spokenText "Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Guntis Belēvičs, Gaidis Bērziņš, Sergejs Dolgopolovs, Ojārs Ēriks Kalniņš, Janīna Kursīte-Pakule, Aleksejs Loskutovs, Ināra Mūrniece, Sergejs Potapkins, Jūlija Stepaņenko.".
- 2015_11_19_331-seq274 spokenText "Godātie Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļi! Aicinu uz sēdi šodien pulksten 12.00 komisijas telpās. Paldies.".
- 2015_11_19_331-seq271 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātu! Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, godātie kolēģi, es vēlētos šodien mūsu visu vārdā sveikt deputātu Romualdu Ražuku, kuram tieši šodien ir apaļa jubileja! (Aplausi.) Godātie kolēģi! Savukārt vakar pusapaļu jubileju svinēja mūsu kolēģis Ivans Klementjevs. Apsveicam! (Aplausi.) Un tagad paziņojumi. Vārds deputātei Inesei Laizānei.".
- 2015_11_19_331-seq270 spokenText "Kolēģi, nu ir radusies dīvaina situācija. Ekonomikas ministre konsekventi izvairās atbildēt, kas ir šie kompetentie juristi, kas palīdzējuši viņai sagatavot gāzes tirgus liberalizācijas modeli. Un tas rada bažas, ka šī publiski zināmā informācija, kas nākusi klajā, ka šie paši juristi sadarbojas ar “Latvijas Gāzi” un konsultē par to, kā tai tālāk rīkoties, tomēr ir pamatota. Lai novērstu šīs bažas, mēs atkārtoti aicinām Ekonomikas ministriju iesniegt to juridisko biroju sarakstiņu, kuri ir sagatavojuši šo gāzes tirgus liberalizācijas modeli. Kā arī, lai novērstu bažas, ka patiesībā gāzes tirgus liberalizācijas modelis nav gatavots Latvijas patērētāju interesēs, mēs lūdzām iesniegt aprēķinus, kuri parāda, ka šis modelis Latvijas patērētājiem ir pats izdevīgākais. Diemžēl arī no šī jautājuma Ekonomikas ministrija izvairās. Tāpēc mēs lūdzam premjeres kundzi nodrošināt, lai Ekonomikas ministrija atbild uz šiem jautājumiem un novērš šīs bažas, ka tiks veikta angažēta, nekompetenta rīcība. Paldies.".
- 2015_11_19_331-seq269 spokenText "Paldies. Ir saņemts arī deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Mirska jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par Ekonomikas ministrijas izvairīšanos sniegt atbildes uz deputātu jautājumiem par juridiskiem ārpakalpojumiem”. Šis jautājums tiek nodots Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai. Zariņa kungam ir laiks jautājuma motivācijai.".
- 2015_11_19_331-seq268 spokenText "Jā, paldies. Kolēģi! Otrdien Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā mēs uzklausījām Straujumas kundzi, kā arī airBaltic vadību un Satiksmes ministriju. Izrādījās, ka patiesībā tālākajai airBaltic attīstībai ir vairāki scenāriji, nekā tikai tas, kas tiek pasniegts pašlaik, - ka būtu jāpiesaista tikai šis esošais privātais investors. Patiesībā ir arī citas iespējas. Iespējams, ka tas arī bija iemesls, kāpēc valdības sēdē pēc tam tika atlikts šis jautājums - pieņemt galīgo lēmumu par šī privātā investora piesaisti. Diemžēl komisijas sēdē Straujumas kundze nevarēja konkrēti atbildēt par šīm citām iespējām - kā tās konkrēti ir izvērtētas. Jo ir zināms, ka šīs iespējas ir. Bet izskatījās, ka valdība vienkārši nav izdarījusi līdz galam savu mājasdarbu. Tad nu ar šiem jautājumiem mēs palīdzam Straujumas kundzei saprast šīs citas iespējas, izvērtēt tās objektīvi un pieņemt Latvijas valstij, nevis kādam citam pašu izdevīgāko risinājumu par airBaltic likteni. Paldies.".
- 2015_11_19_331-seq267 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2015.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 8, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Godātie kolēģi, līdz ar to mēs esam izskatījuši visu apstiprināto darba kārtību. Es informēju, ka šodien pulksten 17.00 paredzēta atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem. Un tajā ir šāda darba kārtība. Deputātu Zariņa, Mirska, Raimonda Rubika, Potapkina un Orlova jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par Ekonomikas ministrijas neizdarībām būvniecības jomā”. Viņas iesniegtā rakstveida atbilde neapmierina jautājuma iesniedzējus. Diemžēl saņemta rakstveida atbilde, ka Ministru prezidente nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Acīmredzot jautājums tiek pārcelts uz nākamo sēdi. Deputātu Sudrabas, Šimfas, Meijas, Baloža un Platpera jautājums satiksmes ministram Anrijam Matīsam “Par Liepājas ostas un speciālās ekonomiskās zonas attīstību un kravu piesaisti Latvijas loģistikas sektoram”. Arī uz to ir atbildēts rakstiski, bet saņemtā atbilde iesniedzējus neapmierina. Savukārt satiksmes ministra pienākumu izpildītājs Kozlovska kungs informē, ka nevar šodien ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Deputātu Elksniņa, Tutina, Agešina, Stepaņenko un Zemļinska jautājums finanšu ministram Jānim Reiram “Par Valsts ieņēmumu dienesta darbību”. Arī uz to ir atbildēts rakstiski. Saņemtā atbilde neapmierina iesniedzējus, bet ministrs informē, ka viņš nevar ierasties šodien uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Deputātu Elksniņa, Tutina, Urbanoviča, Potapkina un Agešina jautājums finanšu ministram Jānim Reiram “Par Valsts ieņēmumu dienesta darbību”. Arī uz to ir atbildēts rakstiski. Saņemtā atbilde neapmierina iesniedzējus, bet ministrs informē, ka viņš nevar šodien ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Deputātu Kūtra, Meijas, Platpera, Šimfas un Baloža jautājums finanšu ministram Jānim Reiram “Par likumprojektu “Par valsts budžetu 2016.gadam””. Arī uz to ir atbildēts rakstiski. Saņemtā rakstveida atbilde neapmierina iesniedzējus, bet ministrs informē, ka viņš nevar šodien ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Deputātu Elksniņa, Cileviča, Nikonova, Zemļinska un Tretjakas jautājums finanšu ministram Jānim Reiram “Par Valsts ieņēmumu dienesta darbību”. Arī uz to ir atbildēts rakstiski. Saņemtā rakstiskā atbilde neapmierina iesniedzējus, bet ministrs informē, ka viņš nevar ierasties šodien uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Deputātu Kūtra, Meijas, Baloža, Mežecka un Šimfas jautājums finanšu ministram Jānim Reiram “Par likumprojektu “Par valsts budžetu 2016.gadam””. Arī uz to ir atbildēts rakstiski. Saņemtā rakstiskā atbilde neapmierina iesniedzējus, bet ministrs informē, ka viņš nevar šodien ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājums ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par Ekonomikas ministrijas juridiskajiem ārpakalpojumiem enerģētikas jomā”. Arī uz to ir atbildēts rakstiski. Saņemtā rakstiskā atbilde neapmierina iesniedzējus, bet ministre informē, ka viņa nevar šodien ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Elksniņa jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par Ekonomikas ministrijas juridiskajiem ārpakalpojumiem” pāradresēts Ekonomikas ministrijai un ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai. Uz šo jautājumu ir saņemta rakstiska atbilde, kura neapmierina iesniedzējus, bet ministre informē, ka viņa šodien nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Deputātu Zariņa, Agešina, Tutina, Pimenova un Ribakova jautājums ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par Latvijas dabasgāzes tirgus liberalizāciju”. Ir atbildēts rakstiski. Saņemtā rakstiskā atbilde neapmierina iesniedzējus, bet ministre informē, ka viņa šodien nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Deputātu Sudrabas, Meijas, Platpera, Baloža un Mežecka jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par konkursu uz Eiropas Revīzijas palātas locekļa amatu” pāradresēts finanšu ministram Jānim Reiram. Ir atbildēts rakstiski, bet saņemtā rakstiskā atbilde neapmierina iesniedzējus. Savukārt ministrs informē, ka viņš nevar šodien ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Deputātu Sudrabas, Meijas, Platpera, Baloža un Mežecka jautājums izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei “Par zinātnes strukturālo reformu”. Ir atbildēts rakstiski. Saņemtā atbilde neapmierina iesniedzējus, bet ministre informē, ka viņa šodien nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par neizpildīto uzdevumu saistībā ar atbildi uz jautājumu par Ekonomikas ministrijas juridiskajiem ārpakalpojumiem enerģētikas jomā” pāradresēts ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai. Ir atbildēts rakstiski, taču saņemtā atbilde iesniedzējus neapmierina, bet ministre informē, ka viņa nevar šodien ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Savukārt ir saņemti jauni jautājumi. Deputāti Artūrs Rubiks un Raimonds Rubiks (abi brāļi Rubiki), Agešins, Tutins un Cilevičs ir iesnieguši jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par Latvijas atskaitēs minēto bēgļu skaitu”. Jautājums tiks nodots Ministru prezidentei. Un deputāti Zariņš, Urbanovičs, Artūrs Rubiks, Tutins un Orlovs ir iesnieguši jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par saistībā ar valdības rīcību par AS “Airbaltic” tālākajām attīstības iespējām”. Arī šis jautājums tiks nodots Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai. Jautājuma iesniedzējs Zariņa kungs ir lūdzis laiku jautājuma motivācijai.".
- 2015_11_19_331-seq266 spokenText "Godātie kolēģi, vadot prezidentūru Eiropas Savienības Padomē, Latvija ir rīkojusies taupīgi (No zāles: “Tiešām?!”), un ir ietaupīti līdzekļi, no kuriem vienu daļu mēs jau esam iepriekš pārdalījuši veselības vajadzībām. Šodien jūsu uzmanībai tiek piedāvāts Saeimas lēmuma projekts par nedaudz lielākas summas - par 6 miljonu - pārdali no prezidentūras atlikuma. Un saņēmēji ir vairākas ministrijas: 1,4 miljoni - Ārlietu ministrijai, 1,5 miljoni - Iekšlietu ministrijai, 130 tūkstoši - Zemkopības ministrijai un 3 miljoni - Satiksmes ministrijai. Aicinu jūs atbalstīt šo apropriācijas pārdali. Paldies.".
- 2015_11_19_331-seq265 spokenText "Paldies. Mums tātad ir divi priekšlikumi. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli mums vispirms ir jābalso par t��lāko termiņu. Tātad deputāts Māris Kučinskis ieteica priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt līdz 26.novembrim, un otro lasījumu - 3.decembrī. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam “Grozījumi Izglītības likumā” noteiktu 26.novembri un otro, galīgo, lasījumu veiktu 3.decembrī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - 1, atturas - nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 26.novembris. Un otrais lasījums - 3.decembrī. Godātie kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam, bet mums ir palicis viens apstiprinātās darba kārtības punkts. Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu - Smiltēna, Šadurska, Āboltiņas, Abu Meri un Judina - iesniegumu ar priekšlikumu turpināt šodienas sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst, līdz ar to turpinām sēdi. Turpinām ar nākamo darba kārtības sadaļu - “Lēmumu projektu izskatīšana”. Lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2015.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Šadurskis.".
- 2015_11_19_331-seq264 spokenText "Tā pieminētā metodika vēl nav gluži līdz galam izstrādāta, nevienam nav vajadzības pieņemt metodiku un likumu, kas var nestrādāt. Tāpēc aicinu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 26.novembrim un izskatīšanu - 3.decembrī, lai varētu vienoties par redakcijām, kas tiešām strādās, nevis pieņemt šobrīd esošo.".
- 2015_11_19_331-seq263 spokenText "Tātad komisijas priekšlikums ir 23.novembris pulksten 17.00, un otrais lasījums - 26.novembrī. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Mārim Kučinskim!".
- 2015_11_19_331-seq262 spokenText "Komisija ierosina noteikt, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 23.novembris līdz pulksten 17.00 un izskatīšana otrajā lasījumā - Saeimas 26.novembra sēdē.".
- 2015_11_19_331-seq261 spokenText "Par to, ka mēs to izskatām šodien pirmajā lasījumā, mēs jau nolēmām, bet tātad... Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - nav, atturas - 21. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī otrā lasījuma datumu.".
- 2015_11_19_331-seq260 spokenText "Lūdzu izskatīt likumprojektu Saeimas šodienas sēdē pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā.".
- 2015_11_19_331-seq259 spokenText "Jā, paldies. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms mums jābalso par steidzamības piešķiršanu likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 20, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.".
- 2015_11_19_331-seq258 spokenText "Labrīt, kolēģi! Saskaņā ar Izglītības likumu tām pašvaldībām, kuru bērnudārzos nepietiek vietu bērniem, ir jākompensē ģimenēm izmaksas pakalpojuma sniedzējam privātā iestādē. Jāatzīst, ka vairākums pašvaldību ļoti labi tiek galā ar savu pienākumu - vai nu nodrošina bērnudārzus, vai finansiāli atbalsta ģimenes. Diemžēl 15 pašvaldībās tā joprojām ir aktuāla problēma, kas skar vairākus tūkstošus bērnu. Lai arī likumā šī pašvaldību atbildība ir precīzi noteikta, tā vienkārši netiek īstenota. Trīs gadus valsts ir sniegusi atbalstu ģimenēm, kuru pašvaldībās nebija pieejami pašvaldības pirmsskolas izglītības iestāžu pakalpojumi, cerot, ka triju gadu laikā pašvaldības šo problēmu spēs atrisināt. Diemžēl jāatzīst, ka Rīgas pašvaldība un Pierīgas turīgās pašvaldības ar šo problēmu joprojām nav tikušas galā, un tad nu paliek t��, ka daudzi simti ģimeņu un bērnu kļūst par sava veida ķīlniekiem šajā situācijā, jo nav skaidrs, kas notiks pēc 1.janvāra. Tādēļ ir tapis likumprojekts, kas paredz trīs būtiskas lietas. Proti, tas paredz Ministru kabinetam deleģējumu - izstrādāt noteiktu metodiku, kā pašvaldības aprēķina vidējās izmaksas par vienu izglītojamo bērnu attiecīgās pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē. Tas savukārt pēc tam kalpotu par pamatu arī kompensācijas finansiālā apmēra noteikšanai tām ģimenēm, kurām dažādu apstākļu dēļ pašvaldības nevar nodrošināt savus, pašvaldību, bērnudārzus, bet kurām ir jāsūta bērni privātajās pirmsskolas izglītības iestādēs. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka šāda metodika varētu gan ģimenēm padarīt skaidrāku un vienveidīgāku kārtību, kādā pašvaldības, ņemot par pamatu savu bērnudārzu izmaksas, aprēķina šo izdevumu apmēru, gan arī raidītu signālus privātajiem pakalpojumu sniedzējiem par to, ka nepamatota cenu celšana būtu jāierobežo. Otra lieta, ko paredz likumprojekts, ir atbalsta turpināšana attiecībā uz bērnu pieskatīšanas pakalpojumiem. Proti, tas ir tā sauktais aukļu atbalsts. Un trešā lieta - noteiktu principu, ka, ja bērnam nav tikusi vieta pašvaldības bērnudārzā un viņš tiek sūtīts privātajā bērnudārzā un ja pašvaldība saņemas un pēc brīža var nodrošināt vietu pašvaldības bērnudārzā, tad vecākiem ir tiesības izvēlēties, kur tad viņi bērnu sūtīs, - vai laidīs pašvaldības bērnudārzā vai turpinās izglītošanu privātajā bērnudārzā -, un tad pašvaldībai ir pienākums turpināt šo finansiālo atbalstu. Izskatot likumprojektu komisijā, tika secināts, ka tas raisa pietiekami plašas diskusijas, īpaši ar pašvaldību pārstāvjiem, un likumprojekta izstrādātāji jau apliecināja gatavību kompromisam. Proti, apzinoties to, ka šobrīd pašvaldību funkcijās nav noteikts atbalsts bērnu pieskatīšanas pakalpojumiem, ir panākta vienošanās, ka uz otro lasījumu šo normu ņemsim ārā. Un tāpat ir gūta pārliecība, ka VARAM jau ir sagatavojusi šīs metodikas noteikumu projektu, kas jau vismaz pāris diskusijās ir skaņots ar Latvijas Pašvaldību savienību. Un komisijas materiālos jums ir pieejams arī jau šis kompromisa variants uz otro lasījumu. Kādēļ likumprojekts ir steidzams? Tādēļ, ka finansiālais atbalsts tiek pārtraukts no 1.janvāra un ģimenēm patiešām nav skaidrības, kas notiks tālāk. Un, ja mēs tiekam pie šiem vienotajiem Ministru kabineta noteikumiem, kas paredz izmaksu aprēķina metodiku, tad tā ir zināma garantija un drošība vecākiem, ka viņi nepaliek bez risinājuma. Komisijas vārdā lūdzu pirmām kārtām noteikt likumprojektam steidzamību, apliecinot, ka no likumprojekta autoriem ir panākta izpratne par nepieciešamību rast kompromisu ar Latvijas Pašvaldību savienību un ka šo būtiskāko pretrunu jautājumi netiks virzīti uz otro lasījumu. Un lūdzu noteikt... nu jā, lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā, neizskatot to atkārtoti komisijā.".
- 2015_11_19_331-seq257 spokenText "24.novembris. Paldies. Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”, pirmais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Ilze Viņķele.".
- 2015_11_19_331-seq256 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 24.novembris.".
- 2015_11_19_331-seq255 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Jaunatnes likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2015_11_19_331-seq254 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Komisija strādāja ar likumprojektu “Grozījumi Jaunatnes likumā”. Uz otro lasījumu iesniegtie priekšlikumi tika atsaukti. Līdz ar to priekšlikumu nav. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
- 2015_11_19_331-seq253 spokenText "Paldies. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 4.decembrim. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Jaunatnes likumā”, otrais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Inese Laizāne.".
- 2015_11_19_331-seq252 spokenText "Sociālo un darba lietu komisija gaidīs jūsu priekšlikumus līdz 4.decembrim.".
- 2015_11_19_331-seq251 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2015_11_19_331-seq250 spokenText "Labrīt, augsti godātie deputāti! Sociālo un darba lietu komisija izskatīja Ministru kabineta 11.novembrī iesniegto likumprojektu “Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā”, kas paredz pieņemt Satversmes tiesas ieteikumu dot iespēju ieskaitīt KNAB darbiniekiem izdienas stāžā arī viņu dienesta laiku Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas sistēmā. Vēlreiz gribu atgādināt, ka tas ir Satversmes tiesas ieteikums. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu.".
- 2015_11_19_331-seq249 spokenText "Paldies. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz 2016.gada 1.februārim. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā”, pirmais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Andrejs Klementjevs.".
- 2015_11_19_331-seq247 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - 6, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2015_11_19_331-seq246 spokenText "Labrīt, kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija savā sēdē 11.novembrī skatīja likumprojektu Nr.409/Lp12, kurš paredz grozījumus saistībā ar nekustamā īpašuma nodokļa objektam piekritīgo zemi. Kāda ir šo grozījumu būtība? Līdz šim bija noteikts, ka nodokļa objektam, kurš nav, piemēram, atbilstošā kārtībā nodots vai reģistrēts, nekustamā īpašuma nodokli aprēķina pēc tam piekritīgās zemes un tam var piemērot maksimālo likmi jeb trīs procentus. Ar likuma grozījumiem paredzēts noteikt, ka šādos gadījumos var šo zemes platību, kurai piemēro paaugstināto likmi, noteikt lielāku. Komisijas sēdē bija ļoti daudz jautājumu par to, cik tas ir samērīgi, un tieši tāpēc, kaut arī komisija nolēma atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā, būs pietiekoši garš priekšlikumu iesniegšanas termiņš, lai šo samērīgumu varētu izvērtēt. Tā ka komisijas vārdā aicinu atbalstīt. Un par priekšlikumu iesniegšanas termiņu tad ziņošu...".
- 2015_11_19_331-seq245 spokenText "Paldies. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz 2016.gada 8.janvārim. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””, pirmais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.".
- 2015_11_19_331-seq244 spokenText "Paldies, kolēģi, par atbalstu! Un priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 2016.gada 8.janvāris.".
- 2015_11_19_331-seq243 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Nemateriālā kultūras mantojuma likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2015_11_19_331-seq242 spokenText "Paldies Kultūras ministrijas parlamentārajam sekretāram Cilinska kungam, viņš pietiekami pamatoti izklāstīja likumprojekta būtību. Tā ka es lūdzu deputātus balsot, atbalstīt komisiju, kas ir atbalstījusi šo likumprojektu.".
- 2015_11_19_331-seq240 spokenText "Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze, godājamie deputāti! Nemateriālais kultūras mantojums ir paaudzēs mantotās kultūras vērtības, kuras sabiedrība atzīst par savas kultūras, tautas, kopienas, grupas daļu. Tas ir izveidojies vēsturiski, tajā skaitā mijiedarbībā ar citām kultūrām, ģeogrāfiju, dabu un tā tālāk. Nemateriālais kultūras mantojums vai tā elementi Latvijā dzīvā formā ir saglabājušies arī mūsdienās. To apliecina, piemēram, amatnieki un tautas lietišķās mākslas studijas, individuāli meistari. Un tāpat to izmanto kultūras un lauku tūrismā. Līdz ar to tam ir arī būtiska praktiska nozīme. Ir iespējams runāt par veselām kultūrtelpām, kur saglabājies daudzveidīgs un dzīvs, dažkārt gan izzūdošs, bet vismaz dokumentēts nemateriālā kultūras mantojuma izpausmju kopums; to skaitā ir suitu novads, Rucava, Nīca, Bārta, Ziemeļlatgale, un tā tālāk. Atsevišķas nemateriālā kultūras mantojuma jomas, kuras kāda iemesla dēļ nav saglabājušās vai ir uz izzušanas robežas (tas ir tā sauktais zudušais mantojums), tomēr dažkārt ir iespējams atjaunot, un Latvijā ir šāds piemērs: Latvijas meistari no Zviedrijas atveda atpakaļ Latvijā izzudušās knipelēšanas jeb mežģīņu darināšanas prasmes. Likuma būtība ir sabiedrībā nostiprināt paaudzēs mantotās vērtības, saglabāt tās, nepieciešamības gadījumā tās atjaunot un dzīvā veidā nodot nākamajām paaudzēm, un tāpēc arī plānots izveidot valsts vērtību, to skaitā reprezentatīvo un glābjamo, sarakstus. Likuma kontekstā ir runa par Latvijas pamattautību - latviešu un lībiešu - nemateriālo kultūras mantojumu, ko kopiena praktizē Latvijas teritorijā vai ārpus tās. Latvijas teritorijā vēsturiskā mijiedarbībā ar vietējo kultūru ir izveidojies un nostiprinājies mazākumtautību nemateriālais kultūras mantojums, tāpēc likumprojekts atbalsta un respektē kultūras daudzveidību Latvijā. Protams, likumprojektā ir iespējami uzlabojumi, tāpēc komisija piedāvās pietiekami garu termiņu priekšlikumu iesniegšanai. Un droši vien būs nepieciešama darba grupa, lai likumprojektu praktiski iedzīvinātu, sasaistītu ar izglītības sistēmu; šādas sasaistes pagaidām šajā konkrētajā redakcijā trūkst. Taču Kultūras ministrijas vārdā aicinu atbalstīt šobrīd likumprojektu pirmajā lasījumā, un es ceru, ka līdz otrajam un trešajam lasījumam mēs varēsim to vēl būtiski uzlabot un ņemt vērā arī to, ko Nikonova kungs minēja. Paldies.".
- 2015_11_19_331-seq239 spokenText "Paldies. Turpinām debates. Vārds deputātam Eināram Cilinskim.".
- 2015_05_28_302-seq190 spokenText "Paldies. Turpinām debates. Vārds deputātam Eināram Cilinskim.".
- 2010_11_03_a-seq13 spokenText "Paldies. Turpinām debates. Vārds deputātam Eināram Cilinskim.".
- 2015_11_19_331-seq238 spokenText "Cienījamie kolēģi! 2004.gadā Latvija kļuva par ANO Konvencijas par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu dalībvalsti un uzņēmās starptautiskas saistības saglabāt tās teritorijā esošo nemateriālo kultūras mantojumu. Izpildot savas starptautiskās saistības, šodien mēs beidzot skatām šo likumprojektu. Bez šaubām, nacionālais likums ir vajadzīgs, bet projekta autori diemžēl devuši tam īpašu, nacionālistisku, garšu. Likumprojekta 9.pantā Latvijas sabiedrība ir šķelta divās daļās: pamattautības - latvieši un lībieši - un visi pārējie. Mazākumtautības it kā var pretendēt uz nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, bet ar nopietniem ierobežojumiem. Mantojumam ir jābūt vēsturiski izveidotam un nostiprinātam mijiedarbībā ar vietējo kultūru Latvijas teritorijā, kā arī tam jābūt raksturīgam tikai Latvijas teritorijai. Tāds 9.panta formulējums automātiski būtiski samazina iespēju mazākumtautības kultūras mantojumu iekļaut Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma sarakstos. Savukārt konvencijas 11.pants paredz saglabāt valsts teritorijā esošo nemateriālo kultūras mantojumu bez jebkādiem nosacījumiem. Viens piemērs. Ko darīt ar vecticībnieku garīgo dziedāšanu - ļoti senu tradīciju? Atgādināšu, ka vecticībnieki šeit dzīvo un izmanto unikālo dziedāšanu vairāk nekā 350 gadu. Protams, šī tradīcija neizveidojās Latvijas teritorijā un tai nav nekādas vietējās mijiedarbības. Bet tieši tas, manuprāt, piešķir mantojumam īpašu vērtību un atspoguļo Latvijas kultūras daudzveidību, par kuru rakst��ts likuma uzdevumos 3.pantā. Šis konkrētais jautājums šī gada septembrī bija adresēts Kultūras ministrijai, bet atbilde tika saņemta no Latvijas Nacionālā kultūras centra. No atbildes ir skaidrs, ka vecticībnieku tradīcijas ir nozīmīgs kultūras mantojums, bet sapratnes par likuma panta praktisko piemērošanu pagaidām nav. Un galvenais - 9.pants neatbilst Latvijas Republikas Satversmē ietvertajam vienlīdzības principam un arī ANO konvencijas garam. Vakar no šīs tribīnes skanēja vārdi par sabiedrības integrāciju, saliedētību un tās svarīgumu valsts drošībai. Bet šodien praksē notiek pavisam cits. Nevar ar vienu roku šķelt sabiedrību un ar otru to saliedēt. Tas ir ačgārni. Šis likumprojekts ļoti labi to parāda. Ja jūs domājat, ka es aicināšu balsot “pret”, jūs kļūdāties. Likums ir vajadzīgs, starptautiskās saistības arī jāpilda. Šodien es piedāvāju likumprojektu atbalstīt, bet no frakcijas SASKAŅA puses tas ir sava veida avanss. Protams, mēs veidosim priekšlikumus likuma uzlabošanai. Un, ja tie netiks atbalstīti otrajā lasījumā, balsojums būs pavisam cits. Paldies par uzmanību!".
- 2015_11_19_331-seq237 spokenText "Paldies. Uzsākam debates. Vārds deputātam Vladimiram Nikonovam.".
- 2015_11_19_331-seq236 spokenText "Labrīt, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.332/Lp12 - “Nemateriālā kultūras mantojuma likums”. Likuma būtība ir sabiedrībā nostiprināt paaudzēs mantotās vērtības, saglabāt tās, nepieciešamības gadījumā tās atjaunot un dzīvā veidā nodot tālāk nākamajām paaudzēm. Likumprojekts ir atbalstīts Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, un es lūdzu jūs atbalstīt likumprojektu.".
- 2015_11_19_331-seq235 spokenText "Paldies. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 1.decembrim. Darba kārtībā - likumprojekts “Nemateriālā kultūras mantojuma likums”, pirmais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Inguna Rībena.".
- 2015_11_19_331-seq234 spokenText "Paldies par atbalstu likumprojektam! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 1.decembris.".
- 2015_11_19_331-seq233 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2015_11_19_331-seq232 spokenText "Vairāk priekšlikumu nav. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
- 2015_11_19_331-seq230 spokenText "2. - Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Siliņas priekšlikums, kas vērsts uz to, lai nodrošinātu katram cilvēkam, kas sasniedzis 15 gadu vecumu, tiesības iegūt no Iedzīvotāju reģistra ziņas par sevi. Komisija arī šo priekšlikumu atbalstīja.".
- 2015_11_19_331-seq228 spokenText "Cienījamais Prezidij! Kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā”. 1.priekšlikums - Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Siliņas priekšlikums papildināt likumprojektu ar deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, “kādā uzglabā un izmanto ziņas par Iedzīvotāju reģistrā iekļaujamo un aktualizējamo ziņu pamatojošajiem dokumentiem”. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.".
- 2015_11_19_331-seq227 spokenText "Paldies. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 10.decembrim. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā”, otrais lasījums. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Aleksejs Loskutovs.".
- 2015_11_19_331-seq226 spokenText "Termiņš varētu būt trīs nedēļas - 10.decembris.".
- 2015_11_19_331-seq225 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2015_11_19_331-seq224 spokenText "Labdien, godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā” un atbalstījusi tā virzību uz pirmo lasījumu. Likumprojekta mērķis ir novērst situācijas, kurās hipotekārais kreditors vispār netiek informēts par... vai iesaistīts nekustamā īpašuma atsavināšanas procesā. Likumprojekts paredz mehānismu, ar kura palīdzību šī informācija nonāktu līdz hipotekārajam kreditoram un ar kura palīdzību pēc tam tiktu sabalansētas gan sabiedrības intereses, no vienas puses, gan nekustamā īpašuma īpašnieka intereses, no otras puses, gan arī hipotekārā kreditora intereses, no trešās puses. Tā kā likumprojekts komisijā ir atbalstīts, komisijas vārdā lūdzu to atbalstīt pirmajā lasījumā.".
- 2015_11_19_331-seq223 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Līdz ar to likums ir pieņemts. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā”, pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inga Bite.".
- 2015_11_19_331-seq222 spokenText "Lūdzu atbalstīt arī likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2015_11_19_331-seq220 spokenText "Tātad, cienījamie kolēģi, jūsu uzmanībai likumprojekts “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”. Atbildīgā komisija ir izstrādājusi vienu priekšlikumu par likuma spēkā stāšanās termiņu. Līdz ar to lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.".
- 2015_11_19_331-seq219 spokenText "Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”, trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.".
- 2015_11_19_331-seq217 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 1, atturas - 5. Līdz ar to likums ir pieņemts.".
- 2015_11_19_331-seq214 spokenText "6. - zemkopības ministra Dūklava priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2015_11_19_331-seq210 spokenText "4. - zemkopības ministra Dūklava priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 5.priekšlikumā.".
- 2015_11_19_331-seq207 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - atbildīgās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 2, atturas - 9. Līdz ar to priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2015_11_19_331-seq206 spokenText "Nu es tomēr dažus vārdus vēl piebildīšu. Latvijā uz šo brīdi ar kokiem ir aizauguši 58,6 procenti no visas zemes. Un otrs. Neviens te nav pret alkšņiem, tā ir ļoti laba suga, bet es arī kā daļēji zaļš varu pateikt, ka ir uzkrājušies 80 miljoni kubikmetru alkšņu un apšu, tas ir, saprotiet paši... Mēs varam ilgi strīdēties, un es tiešām piekrītu Līdakas kungam, ka mēs ļoti rūpīgi un ļoti ilgus gadus esam par to runājuši.".
- 2015_11_19_331-seq204 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Atbildēšu Dambes kungam. Raugiet, tieši Pasaules Dabas fonda eksperti un Latvijas Dabas fonda eksperti bija tie, kas iesniedza šo uzskaitījumu ar saglabājamo koku sugām. Un tieši Pasaules Dabas fonda pārstāvji bija klāt, kad tika apstiprināts šis saraksts, kurā ir gan vītoli, gan mežābeles, kas varētu būt raksturīgas sugas krastu joslā. Un neviena vārda Pasaules Dabas fonda pārstāvji neminēja par apsēm, bērziem un tamlīdzīgi. Tas - tādai īsai skaidrībai. Pēc būtības es pats arī absolūti neesmu sajūsmā par šiem likuma grozījumiem, taču taisnības labad jāatzīst, ka tie tiešām ir tuvāk kompromisa redakcijai, salīdzinot ar iesniegto likumprojekta tekstu. Šeit ir tiešām ieviesti šie nosacījumi - garš uzskaitījums, ar kādiem nosacījumiem drīkst veikt šīs kailcirtes alkšņu, baltalkšņu audzēs upju krastos. Pieminēšu, ka lielākoties baltalksnis upju krastos aug tajās vietās, kur kādreiz ir bijušas lauksaimniecības zemes, kur nav bijis meža. Tur, kur upe vēsturiski tecējusi cauri mežam, upes krastā, visticamāk, būs šīs ilgmūžīgās koku sugas. Tur būs gan ozoli, gan varbūt arī vītoli un tamlīdzīgi. Taisnības labad jāatzīst, ka šeit pastāv divi riski. Viens no riskiem ir šis platības ierobežojums - 1 hektārs, kas pieļauj iespēju pārāk garā upes posmā atgaismot krastu, līdz ar to arī ūdens spoguli, un varētu veicināt ūdenskrātuves aizaugšanu. Otrs risks ir tas, ka nav termiņa, pēc kura varētu veikt piekļaujošo cirti, tātad nākamo kailcirti līdzās. Šo divu risku dēļ es atturēšos balsojumā par šo priekšlikumu. Un vēlreiz taisnības labad jāatzīst, ka šie grozījumi bija iesniegti, tieši uzklausot hidrobiologu viedokli. Tātad tieši hidrobiologi, kuru rūpe ir ūdens kvalitāte ūdenstecēs, nāca pie Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas ar rosinājumu atļaut baltalkšņu audzēs kailcirti upju krastos. Jo baltalksnim kā īsmūža koku sugai ir tendence visai nelielā vecumā nonākt sabrukšanas stadijā. Līdz ar to upē nonāk ļoti daudz kritalu, mirušās koksnes, kas neveicina ūdens attīrīšanos un neveicina ūdens kvalitātes uzlabošanos. Es vēlreiz atgādināšu - šis ir kompromisa risinājums. Lemiet, kā vēlaties. Teikšu tikai to, ka nedrīkst novērtēt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas darbu par zemu, jo trijos lasījumos ļoti cītīgi tika debatēts ar dabas aizsardzības organizācijām un vairāki šie nosacījumi šajā grozījumā - 2.priekšlikumā - ir ietverti. Paldies.".
- 2015_11_19_331-seq202 spokenText "Cienītā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mēs skatām likumprojektu “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”. Izskatīšanas laikā es jau diskutēju gan ar kolēģiem no ZZS - Latvijas Zaļās partijas biedriem -, gan ar dažādiem zaļāk domājošiem sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem, un šoreiz mans pilsoņa pienākums liek kolēģus Saeimā brīdināt un teikt, ka šie Aizsargjoslu likuma grozījumi pat nav akceptēti Pasaules Dabas fondā, kas ir vispārstāvošākā, visreprezentējošākā sabiedriskā organizācija, kura pārstāv dabas aizsardzību. Es īsti nesaprotu, kāds naids latviešos ir pret baltalksni. Tā ir kultūra, kuru, es atceros, padomju laikos stipri ienīda, jo tā pārņēma labākās lauksaimniecības zemes... Bet aizsargjoslās mazo upju krastos - tas vēl ir palicis daļēji neskarts latviešu tautas, nācijas īpašums! - mēs gribam atļaut kailcirtes - papildus tam, ka ir vējgāzes, snieglauzes un ka jau šobrīd ir atļauts ārkārtas situācijās veikt kailcirtes. Bet šoreiz mēs gribam ar likuma grozījumiem atļaut kailcirtes viena hektāra platībā 50 metru joslā. Turklāt šobrīd jau kailcirtes vairs neveic ar rokām; strādā galvenokārt lieljaudas tehnika. Un, braucot katru rītu uz darbu, es jau redzu Lojupes krastos, kur ir strādāts, un tas gan ir nedaudz tālāk par 50 metriem, tā it kā nav aizsargjosla... es redzu, kādi šie krasti ir. Es dzīvoju Braslas upes krastā - netālu. Es varu iedomāties, ka tur atļaus... Šie likuma grozījumi stāsies spēkā. Tie ir pilnīgi vērsti uz lielo mežsaimnieku, mežu apsaimniekotāju interešu aizstāvību. Runājot konkrētāk par priekšlikumu, jāteic, ka mēs šeit paredzam saglabāt ozolus, liepas, vīksnas, gobas, kļavas, priedes, melnalkšņus, vītolus un mežābeles, bet neparedzam saglabāt, piemēram, egles, bērzus, ošus, apses. Manā skatījumā... Es esmu mācījies lauksaimniecību; es nezinu, ar ko vīksna vai vītols ir vērtīgāks par bērzu, osi, apsi. Ja mēs gatavojam priekšlikumus, tad saglabājam arī lietkokus, tādus kā, piemēram, bērzs, kas mūsu tautsaimniec��bai ir ļoti nozīmīgs koks. Tā ka, cienītie kolēģi, es aicinu izsvērt šodienas balsojumu un aicinu Saeimas kārtības ruļļa 113.panta kārtībā nodot likumprojektu atkārtotai izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā un pieaicināt vismaz Pasaules Dabas fondu, un iegūt saskaņojumu ar šo nevalstisko organizāciju. Paldies.".
- 2015_11_19_331-seq201 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Valteram Dambem.".
- 2015_11_19_331-seq198 spokenText "Labrīt, kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi un sagatavojusi trešajam lasījumam grozījumus Aizsargjoslu likumā. Uz trešo lasījumu ir saņemti seši priekšlikumi. 1. - zemkopības ministra Dūklava priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2.priekšlikumā.".
- 2015_11_19_331-seq197 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Līdz ar to likums ir pieņemts. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”, trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Inesis Boķis.".
- 2015_11_19_331-seq196 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu jūs atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.".
- 2015_11_19_331-seq194 spokenText "Izglītības, kultūras un zinātnes komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm””. Uz trešo lasījumu ir saņemts viens priekšlikums, Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.".
- 2015_11_19_331-seq193 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dizainparaugu likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas rež��mu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Līdz ar to likums ir pieņemts. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm””, trešais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Ņikita Ņikiforovs.".