Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2015_11_26_332-seq335 spokenText "Debates slēdzu. Vai ziņotāja vēlas ko piebilst komisijas vārdā?".
- 2015_11_26_332-seq334 spokenText "Labdien, kolēģi! Svarīgs nacionālās drošības aspekts, kā jau šeit tas tika minēts, ir arī enerģētiskā drošība. Ja mēs paraugāmies, kas šajā koncepcijā rakstīts par enerģētisko drošību, sākums ir daudzsološs. Latvijai jārada alternatīvu enerģijas avotu pieejamība un konkurence starp energoresursu piegādātājiem, kas ir svarīgi priekšnoteikumi energoresursu piegāžu drošībai un konkurētspējīgai cenai. Tātad patiesībā šeit tiek runāts arī par cenu. Noteikts tiešām pareizs princips, kas mums ir nepieciešams enerģētiskajai drošībai. Taču, ja mēs lasām tālāk, kas ir rakstīts šajā koncepcijā, tad tās ir pavisam dīvainas lietas, kas liecina par to, ka cilvēki, kas to ir rakstījuši, vispār neko nejēdz par šo priekšmetu. Un tas, kolēģi, ir rakstīts mūsu Nacionālajā drošības koncepcijā. Tātad, kas tālāk ir rakstīts? Paņemsim konkrētas lietas. Enerģētiskās drošības kontekstā viena no svarīgākajām Latvijas prioritātēm ir nodrošināt trešās puses piekļuvi esošajai dabasgāzes infrastruktūrai, lai paredzētajā laikā liberalizētu dabasgāzes tirgu. Kolēģi, trešās puses pieeja jau sen ir nodrošināta. Tāpēc tam nav nekāda sakara ar sekmīgu dabasgāzes tirgus liberalizāciju. Un tas ir tas, kas mani šajā kontekstā uztrauc, proti, cilvēki vispār nesaprot, kas mums ir jādara, lai mēs sekmīgi liberalizētu dabasgāzes tirgu. Lasām tālāk: “kā arī nodalīt dabasgāzes pārvaldi un tirdzniecību”. Kas tā tāda ir - dabasgāzes pārvalde? Atvainojiet, nu tas ir pavisam dīvains termins. Varbūt ir domāta pārvade, bet šajā gadījumā tas nonāk pretrunā ar Enerģētikas likuma grozījumiem, kas ir iesniegti saistībā ar gāzes tirgus liberalizāciju, jo tur tiek runāts par to, ka kopīgi ir jānodala pārvade un uzglabāšana, kas ir pavisam kaut kas cits, jau konceptuāls risinājums. Bet varbūt ar to ir domāta pārvalde, domāta infrastruktūras pārvaldīšana, taču šeit tas tā nav pateikts. Šis teikums vispār ir bezjēdzīgs tādā gadījumā. Nu, atvainojiet, tas ir tas pamats, par ko mēs runājam savā Nacionālās drošības koncepcijā attiecībā uz enerģētisko neatkarību. Tālāk pamatoti tiek minēts, ka ļoti nozīmīga ir vietējo energoresursu izmantošana. Bet, kolēģi, vai jūs zināt, ka likums par atjaunojamo enerģiju ir “uzkāries”, burtiski “uzkāries” jau pirms pāris Saeimām, pāris Saeimu sasaukumiem, un tālāk nav kustējies vispār. Un nekustas. Un neviens viņu arī nedomā kustināt. Tad kāda jēga mums atkal rakstīt šādas frāzes šeit iekšā, ja mēs rakstām vienu, bet darām pavisam kaut ko citu! Kolēģi, rezultātā mēs nonākam pie galvenā drauda. Tas ir mūsu nacionālās drošības drauds, kas šajā koncepcijā nav minēts. Tā ir esošās varas mazspēja un nekompetence. Kolēģi, tas ir lielākais drauds mūsu nacionālajai drošībai, jo, pateicoties šādai varai, tauta pamazām zaudē ticību šai valstij. Mazinās vēlme piederēt šai valstij. Rezultātā mēs tik tiešām kļūstam aizvien neaizsargātāki no iespējamiem ārējiem apdraudējumiem, kas patiesībā ir sekundāri. Jo, ja mēs būtu stipri, ja mēs... Ja starp mums būtu saskaņa šajā valstī, tad... (Starpsaucieni no zāles. Dep. A.Bērziņš: “Ja būtu vienotība kopā ar saskaņu, tad būtu pavisam labi!”) Tad visi šie apkārtējie draudi mums nebūtu tik nozīmīgi, mēs tiem mierīgi tiktu pāri un spētu atrast daudz efektīvākus risinājums. Diemžēl tas, ko mēs redzam, - mēs paši... mēs neesam izdarījuši paši savus mājasdarbus. Un, kolēģi, kamēr pastāvēs šis lielākais drauds, šī esošā varas mazspēja un nekompetence, mūsu valsts tiešām būs apdraudēta un tās nākotne būs tādā miglā tīta, kurai izklīstot var diemžēl izrādīties, ka mums vairs nav savas valsts. Es aicinu padomāt par to.".
- 2015_11_26_332-seq332 spokenText "Jā, cienījamie deputāti, Bondara kungs! Es domāju, ka korupcija... nevienam nav šaubu, ka tas ir nacionālās drošības apdraudējums. Bet es domāju, ka nacionālo drošību apdraud arī neziņošana par noziegumu, jo, raugi, Krimināllikuma 315.pants paredz to, ka par neziņošanu, ja ir droši zināms, ka tiek gatavots vai ir izdarīts smags vai sevišķi smags noziegums (un bentlijs ir, nu, tāda vērtīga manta; es domāju, tas ir smags noziegums), - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. (Dep. M.Bondars: “Tas par neziņošanu?”) Līdz ar to, Bondara kungs, es ļoti ceru, ka jūs nāksiet un liksiet kārtis galdā, jo sabiedrībai, manuprāt, ir jāzina, kuras skolas direktors tas bija. Man kā Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvim tas ir ļoti svarīgi - kuras skolas direktors ir aizbraucis ar bentliju un atņēmis bērniem tualetes papīru. Paldies. (Dep. M.Bondars: “Kāpiet nost, es jums pateikšu!”)".
- 2015_11_26_332-seq330 spokenText "Jā, labdien! Es vienkārši gribētu precizēt. Izskanēja vairāki jautājumi no deputātiem. Paldies, protams, par jautājumiem un par to, ka jūs aktualizējat to, kas patiešām jūsu pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem ir būtisks. Bija jautājums par to, kāpēc koncepcija netika pieņemta iepriekšējā gadā. Ņemot vērā to, ka Saeima tika atlaista pēc tam, kad koncepcija jau bija apstiprināta, nākamajā reizē arī drošības dienesti vērtēja, ka faktiski uz to brīdi... ka pa to īso brīdi - bija pagājis tikai gads - drošības riski būtiski nebija mainījušies. Nacionālās drošības komisijas vadītāja, man liekas, to jau skaidroja. Kāpēc mums nav nacionālās drošības stratēģijas, kā tas ir ārvalstīs, bet mums ir Nacionālās drošības koncepcija? (Krēsliņa kungs to jautāja.) Tas ir tāpēc, ka šobrīd Nacionālās drošības likuma 6.pants noteic, ka mums ir koncepcija. Taču deputātiem ir visas pilnvaras spriest, debatēt, apspriest, mainīt šo likumu, un, ja deputāti nav apmierināti ar to, ka mums ir koncepcija, tad mēs varam, protams, ieviest arī stratēģiju; tas, protams, ir parlamenta pilnvarās. Izpildvara un nozares ir sagatavojušas šo koncepciju kopā ar jums; tā ir sagatavota, vadoties pēc šobrīd spēkā esošā likuma. Tātad - kā mēs informēsim sabiedrību? Izskanēja jautājums par to, kā tad mēs īstenosim šos uzdevumus. Nu, katrā ziņā jau daļa no tiem uzdevumiem, kas ir minēti šajā, tā sakot, jumta vīzijā, jau tiek īstenota, un tātad katra nozare, katra ministrija ir atbildīga par šajā koncepcijā ietverto pasākumu īstenošanu. Un tātad viena daļa jau tiek īstenota, pārējie vēl tiks šajos turpmākajos gados īstenoti; katra nozare ir atbildīga par to, kuras sabiedriskās organizācijas... kādā veidā viņi savus pasākumus grib apspriest, kā viņi grib tos virzīt. Kā es arī jau teicu, gada laikā Ministru kabinets tātad sagatavos Nacionālās drošības plānu, un tad jau arī katra nozare var rīkot konferences gan par sev sāpīgiem jautājumiem, gan par tiem, kas ir aktuālāki sabiedrībā. Tā ka viss šis process vēl ir priekšā, faktiski nekas nav nokavēts. Koncepcijā ir iezīmēti tie galvenie virzieni, bet ne tādas detaļas... Un visu cieņu Bondara kungam par tualetes papīriem un sāpi par skolām, bet es nedomāju, ka šajā dokumentā mums būtu jāmin tieši šīs lietas. Taču es arī atzīstu, ka ikdienas problēmas ir tieši tās, kuras veido galvenos virzienus šādā būtiskā dokumentā kā Nacionālās drošības koncepcija. Tas laikam arī viss. Paldies.".
- 2015_11_26_332-seq329 spokenText "Paldies. Vārds Iekšlietu ministrijas parlamentārajai sekretārei Evikai Siliņai, otro reizi.".
- 2015_11_26_332-seq328 spokenText "Paldies. Tātad koncepcijā tomēr vajadzētu norādīt arī tās lietas, uz kurām mums, politiķiem, tiekties, lai mēs nešķeltu sabiedrību. Un, protams, jūs varat mest akmeni manā virzienā... Es nemetīšu jūsējā, jo es zinu, ka arī es esmu kļūdījies šajos jautājumos, varbūt kādu jautājumu paspilgtinot vai saasinot. Un iespējams, ka varbūt nācies mēģināt rast citus risinājumus... Visbeidzot es vēlos pateikt par to, kam vajadzētu būt citādi šajā koncepcijā. Tātad ir runa par enerģētikas drošību. Taču tajā šīs koncepcijas sadaļā mēs runājam tikai un vienīgi par piegāžu drošību, bet nerunājam par cenu. Konkurētspējas pamatā ir cena - tas, cik maksā elektrība, cik maksā gāze, un tā tālāk. Un konkurētspēja ir mūsu nacionālās drošības pamatā. Tāpēc arī šajā koncepcijā būtu jāparādās cenas jautājumam. Un visbeidzot. Kolēģi, ja jūs pieņemsiet šo koncepciju, tad nākošajā nedēļā varētu rasties maza, maza problēma, jo sadaļā, kas saucas “Latvijas ekonomikai radītā apdraudējuma novēršana”, ir rakstīts, ka investīciju jomā primārā uzmanība jāvelta kvalitatīvu investīciju - no uzticamiem investoriem! - piesaistei reālās ekonomikas sektoros. Kolēģi, nākošnedēļ, iespējams, būs airBaltic... Uzticams investors, kvalitatīva investīcija? Lai šī koncepcija nepaliek par papīru, bet kļūst par dokumentu, kuru mēs izmantojam ikdienā! Paldies.".
- 2015_11_26_332-seq327 spokenText "Vai deputāti piekrīt? (No zāles: “Jā!”) Paldies.".
- 2015_11_26_332-seq326 spokenText "Cienītā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Cienītās deputātes! Kopumā es aicinātu atbalstīt Nacionālās drošības koncepciju, jo visi nacionālajai drošībai būtiskie elementi tajā ir ietverti. Jautājums, protams, ir par to, kādā veidā, izstrādājot plānu, tiks salikti akcenti. Bet tas jau ir drošības iestāžu un Ministru kabineta jautājums, un es ļoti ceru, ka politiķi šajās debatēs iesaistīsies. Bet es pāris vārdos tomēr pateikšu par to, kā man pietrūkst šajā koncepcijā. Un pietrūkst man tā, ka koncepcijā nav runāts par godīgu un taisnīgu vēlēšanu nodrošināšanu. Negodīgas un netaisnīgas vēlēšanas ir nacionālās drošības apdraudējums. Ar to Latvija ir slimojusi pēdējās vēlēšanās (ne tikai pēdējās, bet ar to es domāju daudzas pēdējās vēlēšanas), un zināmā mērā varas un naudas ietekme uz vēlēšanu procesa iznākumu nav labvēlīga nacionālajai drošībai, demokrātijai un sabiedrībai kopumā. Tāpēc šādai sadaļai noteikti vajadzētu parādīties Nacionālās drošības koncepcijā. Otra lieta, kas attiecas jau uz pēcvēlēšanu procesu, ir saistīta ar valdīšanu. Un tas, kas man izpaliek šajā koncepcijā, ir varas resursu izmantošana politisko konkurentu apkarošanai. Arī šādai sadaļai tur vajadzētu būt, jo tas kārdinājums dažiem nenobriedušiem prātiem un politiķiem šad un tad ir pārāk liels. Visbeidzot šajā koncepcijā man pietrūkst norādes, ka korupcija ir apdraudējums sabiedrības drošībai, nacionālajai drošībai, sabiedrības vienotībai. Korupcija parādās tikai vienā sadaļā. Tā parādās sadaļā par ekonomiskās drošības apdraudējumiem, precīzāk sakot, par konkurences apdraudējumiem. Savukārt nav minēts tas, ko korupcija dara - faktiski šķeļ sabiedrību un raisa būtisku neuzticību daļā sabiedrības attiecībā pret varu. Kā piemēru varu jums minēt nesen kādas skolas apmeklējumu. Tur man kāda no 11.klases skolniecēm minēja piemēru. Viņiem jauns direktors, tikai gadu amatā. Vecais direktors, kuram ir bentlijs un liela māja, esot aizgājis, bet skolā viņiem ir pietrūcis tualetes papīra. Tā nav normāla situācija. (No zāles: “Bentlijs skolas direktoram?! Kurā skolā?”) Tā ir sabiedrību šķeļoša situācijā. Tāpēc korupcijai Nacionālās drošības koncepcijā būtu jāatrodas tomēr daudz būtiskākā vietā. Visbeidzot man šajā koncepcijas apspriešanā trūkst ministru klātbūtnes, premjerministres klātbūtnes šeit. Es saprotu, kolēģi man tagad aizrādīs, ka premjerministre atrodas Ķīnā un nevar ierasties, bet koncepciju, protams, varēja apspriest tajā laikā, kad premjerministre ir valstī. Ja nacionālā drošība ir viens no šīs valdības prioritārajiem virzieniem, tad šo koncepciju bija jāaizstāv nevis Evikai Siliņai, kas, protams, uzrakstīja burvīgu runu, bet gan valsts premjerministrei. Visbeidzot. Ko vajadzētu koncepcijā varbūt citādāk. Ļoti īsi. Tātad, runājot par robežu, koncepcijā ir teikts par zaļās robežas izveidi un materiāli tehnisko nodrošinājumu. Manā izpratnē, pie patreizējā apdraudējuma mums vajadzētu runāt nevis tikai par zaļo robežu, nevis tikai par robežu tehnisku novērošanu, bet arī par cietās robežas izbūvi. Otrkārt. Tur tiek runāts par sabiedrības vienotības apdraudējumu tikai no ārpuses. Bet sabiedrības vienotības apdraudējums nāk arī no iekšpuses, no mums, kolēģi, - no mūsu, politiķu, darbības, no tā, ka mēs bieži vien nespējam komunicēt par tādiem sabiedrībai būtiskiem jautājumiem kā, piemēram, bēgļu uzņemšana vai neuzņemšana, palīdzība vai nepalīdzēšana Grieķijai, un tā tālāk. Tā ka koncepcijā tomēr vajadzētu norādīt... Priekšsēdētājas kundze, es lūdzu vēl pusotru minūti!".
- 2015_11_26_332-seq324 spokenText "Labdien, kolēģi! Šis ir ārkārtīgi svarīgs un būtisks dokuments, pēc kura mēs strādāsim nacionālās drošības uzlabošanā nākošos četrus gadus. Diemžēl tajā nav... Man šķiet, ka šis dokuments ir radies šaurā un, manuprāt, tikai spēka struktūru ietvarā, jo ir ļoti... jo no šī dokumenta vispār ir pazudusi sadaļa, kas skar reālu glābšanas un reaģēšanas nodrošināšanu cilvēkiem mūsu valstī. Es runāju par medicīnu. Vārds “medicīna” ir minēts šajā dokumentā tikai vienu reizi, turklāt nevis sadaļā par reaģēšanu, bet tur, kur tiek runāts par ēnu ekonomiku, - ka ēnu ekonomikas augstais līmenis negatīvi ietekmē uzņēmējdarbības iniciatīvas un neļauj nodrošināt sasaisti starp nomaksātajiem nodokļiem un valsts spēju ieguldīt līdzekļus aizsardzībā, robežas drošībā, infrastruktūrā, izglītībā, medicīnā, sociālajā jomā. Tā ir vienīgā reize, kad ir piesaukta šī lieta. Āboltiņas kundze ļoti precīzi pateica, ka tā ir vīzija par prioritātēm un to uzskaitījumiem. Bet šajā vīzijā nav ietverta medicīna, lai gan katastrofu medicīnas sistēma, piemēram, ir neatņemama Latvijas nacionālās drošības sistēmas un civilās aizsardzības sistēmas sastāvdaļa. Par medicīnu un attiecīgu finansējumu te nav nekas teikts, lai gan dzīvojam apstākļos, kad veselības aprūpei novirzāmais finansējums nacionālajā kopproduktā konsekventi krītas gadu no gada! Un perspektīva ir tāda, ka tas kritīsies vēl vairāk. Medicīna te vispār nav pieminēta! Protams, ja netiks rasta spēja veselības aprūpes iestādēm nodrošināt gatavību veselības aprūpes nodrošināšanai - to iespējams pat attiecināt uz aizsardzības budžetu! -, tad mēs būsim bedrē, jo pašreiz situācija ir traģiska. Nacionālais veselības dienests plāno samazināt reaģēšanas spēju un gatavību pat neatliekamās palīdzības slimnīcām. Par kādu gatavību mēs varam runāt (iepriekšējos likumprojektos runājām par karastāvokli un tā tālāk), ja par šo sagatavotību un gatavību vispār netiek runāts? Tad jau mums drīz būs jāsāk runāt par vēl sliktāku parādību, ka ugunsdzēsējiem sāksim maksāt pēc ugunsgrēku skaita, nevis par viņu gatavību! Tādēļ sadaļa par medicīnu un par šiem jautājumiem būtu obligāti iekļaujama Nacionālās drošības koncepcijā. Paldies jums par uzmanību.".
- 2015_11_26_332-seq322 spokenText "Kāda ir mūsu atbildība, skatoties nākotnē? Un šeit ir klasisks piemērs no pēdējiem notikumiem Francijā. Kad vienu cilvēku, kuru par līdzdalību teroraktu organizēšanā notiesāja uz sešiem gadiem par terorismu, viņš atsēdēja cietumā Francijā sešus gadus, pēc sešiem gadiem aizbrauca uz Sīriju, izgāja apmācības, atgriezās Parīzē un veica šos teroraktus. Kur ir mūsu redzējums mūsu valsts drošības stiprināšanai? Es to nesaskatu šajā koncepcijā. Līdz ar to koncepcija būtu jāpārstrādā, jāpārdomā. Bet tādā veidā, kā tā ir šobrīd sagatavota... Ziniet, esmu diemžēl absolūti pārliecināts: ja mums pāris žurnālistu ņemtos strādāt pie Nacionālās drošības koncepcijas, tas faktiskais, faktoloģiskais materiāls būtu daudz pilnīgāks, nekā tas ir atainots šajā koncepcijā. Paldies.".
- 2015_11_26_332-seq321 spokenText "Vai deputāti piekrīt? (Dep. I.Zariņš: “Lai runā!”) Paldies.".
- 2015_11_26_332-seq320 spokenText "Godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Par šo dokumentu varētu runāt ļoti daudz, analizējot katru teikumu, vai nerunāt vispār. Es pacentīšos ļoti īsi izteikt savu viedokli par šo jumta dokumentu, kā norādīja Āboltiņas kundze un kā minēja arī Kaimiņa kungs. Jā, manā uztverē tas ir jumta dokuments. Un ļoti pareizi, ka tāds būtu. Un uz šī dokumenta pamata attiecīgi būtu jāpieņem arī normatīvie akti, ne tikai Nacionālās drošības plāns, bet arī likumi. Jāgroza likumi un jādarbojas saskaņā ar šiem likumiem. Kas notiek pie mums? Manuprāt, šis jumts ir absolūti caurs. Normāla koncepcija paredz situācijas analīzi, faktu konstatāciju un arī problēmu risinājumus nākotnē. Šeit tika daudz minēts par drošību, ka drošība ir mūsu prioritāte. Ja mani atmiņa neviļ, tad mums ir šādas prioritātes: izglītība, veselība, arī drošība. Tikai nevienai kaut kā ar to reālo finansējumu nav kārtībā. Un par to mēs runāsim acīmredzot 30.novembrī. Pēdējā gada laikā mēs daudz runājam par bēgļu problēmām. Klausoties viena otra politiķa uzstāšanos publiskajā telpā, esmu izdarījis trīs secinājumus. Pirmais. Politiķi ir sākuši lepoties un ar lepnumu, vismaz zemapziņā, paziņo: jūs ziniet, mēs esam nabadzīga valsts, tāpēc bēgļu pie mums nebūs. Tātad paziņo to, ka esam zaguši, un nu, tad to visu norakstīsim. Nākošais, ar ko mēs sākam lepoties: jūs saprotiet, mums ir bargi laika apstākļi, bēgļi no siltajām zemēm uz šejieni nebrauks. Un trešais, uz ko klusībā cer viens otrs politiķis, ir tas, ka antiteroristiskā operācija, kas notiek Tuvajos un Vidējos Austrumos, tomēr veiksmīgi beigsies un bēgļu problēma pati par sevi “nomirs”. Diemžēl tā nebūs. Ja pasaules valstis, Eiropas Savienības augstākās amatpersonas ir atzinušas, ka reāli ir sācies Trešais pasaules karš, kuram ir pavisam citi veidi, nekā tas bija Otrā pasaules kara laikā, un arī citi līdzekļi tiek pielietoti. Kur tas ir parādīts šajā te dokumentā? Nav. Ja mēs runājam par nākotni, par terorisma draudiem, tad kur ir analīze? Kāpēc ir radušies šie terorisma draudi? Kur ir analīze - kāpēc ir parādījušies bēgļi? Kāpēc nav analīzes arī par mūsu vainu vai mūsu panākumiem vienas otras problēmas risināšanā? Kur ir šī analīze? Bez normālas analīzes mēs nevaram izdarīt tālākus secinājumus. Vai Latvija ir piedzīvojusi terora draudus? Gribu atgādināt, ka ir. 1995.gadā Dziesmu svētku laikā tika uzspridzināta estrāde Mežaparkā. Toreiz, pateicoties efektīvai Valsts policijas un Drošības policijas darbībai, vaininieki tika ātri noskaidroti. Diemžēl viņus nevarēja saukt pie kriminālatbildības sakarā ar to, ka viņi bija nogalināti. Vai mēs esam gatavi terora draudiem šodien? No šīs koncepcijas nekas neizriet. Vai mēs esam pārdomājuši un veikuši valstiskā līmenī analīzi, kāpēc cilvēki arī no mūsu valsts brauc karot un iet nāvē Tuvajos Austrumos? Kur ir tā problēma? Kur ir tas pamats? Labi, Latvija ir nabadzīga valsts, labi, arī Krievija. Bet kāpēc brauc no Dānijas, no Eiropas Savienības? Pats galvenais jautājums: ko mēs darīsim ar tiem, kuri atgriezīsies? Jā, mēs grozījām Krimināllikumu, un tagad viņi visi tiks saukti pie kriminālatbildības. Bet kas notiks ar viņiem, kad viņi iznāks no cietuma? Kāda ir mūsu probācijas programma, lai viņi atgrieztos normālā dzīvē? Vai ir tāds redzējums? Te nekā mums nav!... Es lūdzu vēl divas minūtes.".
- 2015_11_26_332-seq319 spokenText "Paldies. Kolēģi! Deputāti Smiltēns, Rasmanis, Āboltiņa, Krauze un Barča lūdz turpināt Saeimas 26.novembra sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputāti piekrīt? Paldies. Deputāti piekrīt. Turpinām debates. Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.".
- 2015_11_26_332-seq318 spokenText "Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Prezidija locekļi! Dāmas un kungi! Nacionālās drošības koncepcija sevī iekļauj daudzas vispārzināmas patiesības, un ir vērtīgi tās vēlreiz uzskaitīt, atgādināt un ielāgot. Piemēram, stratēģiskā komunikācija ar Latvijas reģioniem, sabiedrisko mediju pieejamība visā Latvijas teritorijā. Uzsvērts, ka to saturā nepieciešama arī informācija par norisēm Latvijas reģionos. Īpaša uzmanība esot jāpievērš uzņēmējdarbības iniciatīvas attīstīšanai Latvijas reģionos. Tātad kopumā šis dokuments ir atbalstāms. Tomēr mans pienākums ir izteikt īsu komentāru un arī zināmas bažas, kas radušās, tuvāk iepazīstoties ar koncepcijas tekstu. Dažas tajā iekļautās nianses var kāds nejauši vai - gluži otrādi! - ar nolūku interpretēt pavisam greizā gaismā. Tā, piemēram, koncepcijas 4.4.punktā minēts: “Krievijas īstenotajā informatīvajā politikā pret Latviju jau ilgstoši dominē tādas tēmas...” Uzskaitītas vairākas patiešām aktuālas tēmas, bet beigās ierakstīts: “...kā arī Latgales šķietamas atšķirības no pārējās Latvijas uzsvēršana. Šīs tēmas aktualizēšana tiek izmantota, lai saasinātu iekšpolitisko situāciju Latvijā, apdraudot sabiedrības vienotību, kā arī lai veiktu starptautisku Latvijas diskreditāciju.” Citāta beigas. No vienas puses, var piekrist, ka dažreiz Latgale un tās savpatnības, kas pēc būtības ir vēsturiski izveidojušās latviskās reģionālās vērtības, tiek nelietīgi iepītas kādā propagandas stāstā. Spilgts piemērs: kādam no sociālo tīklu anonīmajiem komentāriem bija pievienots izkropļots Latgales karoga attēls ar uzrakstu kirilicā - “Latgales tautas republika”. Toreiz plašsaziņas līdzekļi sacēla milzīgu vētru. Rezultāts - sabiedrībā diemžēl var kādreiz rasties greizs priekšstats, ka visa Latgale un viss, kas ar Latgali saistīts, ir Latvijai bīstams. Tikpat labi Zilupes iedzīvotājs varētu izdomāt, ka Kurzemes, Vidzemes un Zemgales šķietamās atšķirības ir ārvalstu specdienestu inspirētas un rada draudus pārējai Latvijai. Gribu uzsvērt un atgādināt, ka Latgales latviešu tā sauktās atšķirības, to sargāšana, kopšana, skaidrošana un mācīšana jaunākajām paaudzēm ir vienas no svarīgākajām Latvijas valsts drošības garantijām. Gadu desmitiem un gadu simtiem nestās Latgales latviskās vērtības joprojām turas galvenokārt tikai uz atsevišķu personību un nevalstisko organizāciju pleciem. Diemžēl jāteic, ka šis nacionālajai drošībai patiesi svarīgais aspekts bieži tiek piemirsts, ignorēts, sagrozīts vai pat nosodīts no valsts iestāžu puses. Svaigs piemērs. Tieslietu ministrijas pakļautībā esošais Valsts valodas centrs jau atkārtoti draud ar sankcijām un pat naudas sodiem Kārsavas novada domei par to, ka tā ir atbalstījusi patiesi patriotisku un arī tūrisma attīstībai vērtīgu ideju - izveidojusi ielu nosaukumu norādes abās latviešu valodas literārajās tradīcijās. Tā nav nekāda ārvalstu specdienestu mahinācija vai šķietamu atšķirību radīšana. Tieši otrādi! Kad valsts diemžēl vairāk bārstās ar skaistiem lozungiem par reģionu attīstību un drošības koncepcijām, šī ir Latvijas valsts Satversmē un likumos balstīta pašvaldības un pilsoņu nepārprotama rīcība reģionālā patriotisma stiprināšanai Latvijas valsts, Eiropas Savienības un NATO pierobežā. Ja kāds nelabvēlis ļoti gribēs, tad izskaidrojumu manis tikko izklāstītajam gadījumam ar Valsts valodas centru, iespējams, atradīs arī šajā Nacionālās drošības koncepcijā. Citēju: “Identificējami arī centieni ilgtermiņā radīt Latvijas iedzīvotājos neticību savai valstij un valsts pārvaldes institūcijām. Tas tiek darīts ar mērķi, lai sabiedrība neuzticētos valstij un būtu vienaldzīga vai pat negatīvi noskaņota pret to, tādējādi panākot, ka pilsoniskā sabiedrība nav spējīga efektīvi darboties un pašorganizēties.” Citāta beigas. Patiešām ceru, ka viss vēl nav tik traki. Ceru, ka manis izteiktās bažas tiks kliedētas Nacionālās drošības plānā, kas šodien tik daudz tiek pieminēts. Jāatgādina: visiem Latvijas iedzīvotājiem ir vieni likumi, viena Satversme. Un, ja, piemēram, kāds no Ministru kabineta noteikumiem rada greizas interpretācijas jeb pretrunas ar likumiem, tad tās, ceru, tiks iespējami ātri novērstas reģionu ekonomiskās attīstības un Nacionālās drošības koncepcijas vārdā. Paldies, ka uzklausījāt šķietami atšķirīgā Latvijas vēlēšanu apgabala pārstāvja domas. Man pietika ar piecām minūtēm. Paldies.".
- 2015_11_26_332-seq317 spokenText "Vai deputāti piekrīt, ka deputāts Juris Viļums izmanto abas uzstāšanās reizes? (Dep. I.Zariņš: “Protams!”; dep. A.Kaimiņš: “Jā! Jā!”) Paldies.".
- 2015_11_26_332-seq316 spokenText "Tā kā man runa ir uz sešām minūtēm, vai varu lūgt uzreiz divas minūtes klāt?".
- 2015_11_26_332-seq314 spokenText "Patīkama ziņa, ka beidzot ir sagatavota Nacionālās drošības koncepcija (2015), bet man ir daži jautājumi. Pirmkārt, vai Latvijā visiem ir jāpilda savas valsts likumi? Atbilstoši Nacionālās drošības likumam, kā sacīja Solvita Āboltiņa, līdz 2012.gada 1.oktobrim vajadzēja izstrādāt un apstiprināt Saeimā Nacionālās drošības koncepciju (2012). Tas netika izdarīts. Kam un kādas sekas bija par likuma nepildīšanu? Tagad mēs pieņemam 2012.gadā neizdarīto darbu vai arī to neizdarīto darbu norakstām un tagad pieņemam darbu, kas bija jāizdara līdz 2015.gada 1.oktobrim? Laikam jau otrais variants. Otrkārt. Parasti Rietumu valstīs tiek izstrādāta nacionālās drošības stratēģija. Piemēram, ir Eiropas Savienības drošības stratēģija. Kurā vēl NATO un Eiropas Savienības valstī ir nacionālās drošības koncepcija? Treškārt. Kādas iespējas deputātiem bija detalizēti iepazīties ar šo koncepciju, veikt tās analīzi, diskutēt un pamatoti balsot? Tagad vajadzēs balsot “par” vai “pret” šīs koncepcijas apstiprināšanu. Man tas laiks bija par īsu. Es uzzināju dienu iepriekš. Ceturtkārt. Citāts no Nacionālās drošības koncepcijas (2015): “Nacionālās drošības politika ir pasākumu kopums, kas vērsts uz nacionālās drošības apdraudējuma apzināšanu, novēršanu un pārvarēšanu. Apdraudējumu spektrs Latvijas nacionālai drošībai pārsniedz aizsardzības un iekšlietu sistēmas institūciju kompetenci. Tas nozīmē, ka no valsts puses nacionālās drošības apdraudējumu apzināšanā, novēršanā un pārvarēšanā ir jābūt iesaistītai visai valsts pārvaldei.(..) Līdz ar to sabiedrības izglītošana nacionālās drošības jomā ir viena no prioritātēm, īstenojot nacionālās drošības politiku.” Citāta beigas. Jautājums - kā tad tiks realizēta Nacionālās drošības koncepcija, kā tiks realizēti Nacionālās drošības koncepcijā noteiktie uzdevumi. Piemēram, kā tad realizēs sabiedrības izglītošanu nacionālās drošības jomā, ja Nacionālās drošības koncepcijas pieņemšanas procedūra ir tāda, kā šodien. Piektkārt. No vienas puses, Rietumu valstis, un es to piemēru jau esmu minējis, teiksim, Francija organizēja 40 konferences, seminārus, kuros piedalījās pašu eksperti, ārvalstu eksperti... Prezidents visu laiku mudināja, lai tie jautājumi tiktu izskatīti. Notika 40 apspriedes, pirms pieņēma tādu stratēģiju - militāro stratēģiju un drošības stratēģiju. No otras puses, visiem ir zināms fakts, ka Krievijas Federācijas parlamenta spīkers pateica: parlaments nav vieta diskusijām. Tad kuram paraugam Latvija seko? Saņemot atbildes uz formulētajiem jautājumiem, es aicinu atbalstīt Nacionālās drošības koncepcijas (2015) apstiprināšanu. Paldies.".
- 2015_11_26_332-seq312 spokenText "Labrīt, kolēģi! Es daudz jūsu laika neaizņemšu. Pat paliks pāri. (Dep. K.Šadurskis: “Paldies!”) Lūdzu, Šadurska kungs! Jā, labrīt visiem! Tagad par Nacionālās drošības koncepcijas 4.5.punktu. Es tikai un vienīgi uz mediju sadaļu gribēju vērst jūsu uzmanību. Koncepcijā tiek pareizi definēts Latvijas informatīvajai telpai radītais apdraudējums, taču koncepcijā pilnīgi aplami, nosodāmi un muļķīgi Latvijas kopējā informatīvā telpa netiek skatīta vispār kopumā. Koncepcija runā par vienu tās daļu, proti, tikai un vienīgi par sabiedriskajiem medijiem. Koncepcija paredz attīstīt tikai un vienīgi sabiedrisko mediju telpu. Komercmediji parādās vien sadaļā par mediju lietotprasmi. Tur teikts, ka to uzdevums ir - es citēju! - “sabiedrības izglītošana par to, kā atšķirt objektīvu informāciju no dezinformācijas”. Es nesaprotu, ko tas īsti nozīmē. Kā to var saprast? Kā tas cilvēks tagad cietos riekstus lauzīs un mīklas minēs - kas ir dezinformācija un kas nav dezinformācija? Mediju telpas lietotājs dzīvo Latvijas kopējā mediju telpā, un to ietekmē gan sabiedriskie mediji, gan komercmediji. Un tur neko nevar mainīt. Tā ir normāla situācija. Mediju lietotājs nedala un nedalīs saņemto informāciju, tā visa kopā ietekmē viņa uzskatus. Šī ir kļūda! Tāpēc es uzskatu, ka NEPLP šobrīd ir interešu konfliktā un NEPLP rīcības dēļ Latvijā mākslīgi tiek uzturēta nepamatota un valsts informatīvajai telpai ļoti bīstama konkurence un pat naids starp sabiedriskajiem un komerciālajiem medijiem. Kamēr sabiedriskie mediji karo ar komerciālajiem medijiem, Latvijas kopējā informatīvajā telpā valda haoss, kuru propagandas kara apstākļos izmanto mūsu ienaidnieki. Manuprāt, 99 gadījumos no simts valsts tiek iznīcināta ar ārējo ienaidnieku palīdzību. Un nesargāt savu informācijas telpu - tas ir tāpat, kā nesargāt savu robežu. Mūsu gadījumā - austrumu robežu. Nacionālās drošības koncepcijas gars pieprasa aizstāvēt vienoto Latvijas informatīvo telpu. Tā ka politiķiem, runājot par nacionālo drošību, ir jāpārkāpj savas barjeras. Arī medijiem valsts drošības vārdā jāatrod kopēja valoda. NEPLP pienākums ir domāt par kopējo un vienoto Latvijas informatīvo telpu. Es lūdzu un aicinu: papildiniet koncepciju ar rīcības plānu, kas aptver visu Latvijas informatīvo telpu! Es esmu norādījis uz būtiskiem trūkumiem Nacionālās drošības koncepcijā, bet es atbalstīšu šo piedāvāto dokumentu, un es aicinu arī jūs to atbalstīt, jo, kā teica bijusī Saeimas priekšsēdētāja, tas ir jumta dokuments. Es ceru, ka mana un kolēģu kritika atradīs dzirdīgas ausis un dokumenta lietotāji sekos dokumenta garam, nevis tā burtam. Re, divas minūtes palika! Paldies.".
- 2015_11_26_332-seq310 spokenText "Paldies, paldies deputātiem! Jā, man laikam bija doma galvā, ka parlamentāram sekretāram tiek dots ilgāks laiks debatēm. Paldies jums par doto iespēju. Trešais tātad ir militārais apdraudējums, kura novērošanai pirmā prioritāte paredz valsts pašaizsardzības spēju stiprināšanu. Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem jāturpina uzturēt un attīstīt tādas kaujas spējas, kas garantē ātru reaģēšanu uz jebkura veida apdraudējumiem agrīnajās fāzēs. Otrā prioritāte nosaka sabiedroto ilgtermiņa klātbūtnes un reaģēšanas spēju stiprināšanu. Trešā prioritāte paredz kolektīvās aizsardzības spēju saistību izpildi, turpinot sniegt ieguldījumu NATO un Eiropas Savienības ātrās reaģēšanas kaujas formējumos. Ceturtais, kā jau minēja Āboltiņas kundze, ir pilsoniskās sabiedrības vienotības apdraudējums, kura novēršanai ir paredzētas trīs prioritātes. Pirmā prioritāte paredz stiprināt pilsoniskās sabiedrības līdzdalību sabiedrības politiskajos procesos, īstenojot mērķtiecīgu pilsoniskās sabiedrības attīstības politiku. Un kā svarīgs elements ir jāmin tas, ka ir paredzēts atvēlēt pastāvīgu valsts budžeta finansējumu pilsoniskās sabiedrības kapacitātes stiprināšanai. Otrā prioritāte nosaka valsts stratēģiskās komunikācijas spēju attīstību, īpašu uzmanību pievēršot stratēģiskajai komunikācijai ar Latvijas reģioniem - pašvaldībām un tajos dzīvojošajiem cilvēkiem. Un trešā prioritāte paredz ilgtermiņa sabiedrības integrācijas politikas īstenošanu, kas aptver pasākumu kompleksu valodas, izglītības, vēstures un informatīvajā jomā, ar kuru palīdzību preventīvi jānovērš Krievijas īstenotās tautiešu, kā arī informatīvās politikas radītais apdraudējums Latvijas nacionālajai drošībai. Kā piektais šajā drošības koncepcijā ir Latvijas informatīvajai telpai radītais apdraudējums, un tā novēršanai arī ir trīs prioritātes. Tātad pirmā ir sabiedrisko mediju attīstība, otrā ir Krievijas informatīvās telpas ietekmes mazināšana, kas, man liekas, ir ļoti būtiska prioritāte, kurā ir jānodrošina... tiek paredzēts efektīvs masu mediju monitorings un uzraudzības sistēma, lai mazinātu iespējas šeit attīstīties noturīgai Krievijas informatīvai telpai, kā arī jāpiedāvā alternatīva no saturiskā viedokļa. Vienlaikus ar sabiedrisko mediju attīstību jānodrošina daudzveidīgāks komerctelevīziju un kabeļtelevīziju piedāvājums. Kā trešā prioritāte ir mediju lietotprasmes un mediju nozares izglītības veicināšana, kā arī īpašas uzmanības pievēršana tam, lai sabiedrība spētu izšķirt dezinformāciju no patiesas informācijas. Sestais ir Latvijas ekonomikai radītais apdraudējums, kura novēršanai arī ir paredzētas četras prioritātes. Kā pirmā ir stabilas un prognozējamas ekonomikas vides nodrošināšana, kurā ir paredzēts īstenot sabalansētu ekonomiku un nodrošināt to ar kvalificētu darbaspēku. Otrā prioritāte nosaka ārējās ekonomiskās politikas īstenošanu un labāku kontroli pār ārvalstu investīciju ieguldījumiem, lai koordinētu ārējo ekonomisko politiku un aizsargātu ekonomiskās intereses no tādiem ārvalstu investoriem, kas varētu ietekmēt stratēģiski nozīmīgas Latvijas ekonomikas nozares. Kā ceturtā prioritāte ir paredzēta energoresursu piegāžu drošība, radot alternatīvu enerģijas avotu pieejamību un konkurenci starp energoresursu piegādātājiem. Un ceturtā prioritāte paredz tranzītkravu plūsmas diversifikāciju. Septītais ir starptautiskais terorisma radītais apdraudējums, kura novēršanai arī paredzētas trīs prioritātes. Pirmā prioritāte ir līdzdalība starptautiskās terorisma apkarošanas operācijās un starptautiskās sadarbības īstenošana. Otrā prioritāte paredz valsts un pašvaldību, kā arī juridisko iestāžu sadarbību pretterorisma jomā. Trešā prioritāte paredz terorisma riska objektu drošības nodrošināšanu. Un arī jau iepriekš tika pieminēts par kritisko infrastruktūru. Un pēdējais - astotais - ir kiberapdraudējums, kura novēršanai ir paredzētas četras prioritātes. Pirmā prioritāte ir efektīva kiberdrošības politikas īstenošana, nodrošinot rīcībspēju tieši krīzes situācijās. Otrā prioritāte paredz kiberapdraudējuma identificēšanu un reaģēšanas spēju stiprināšanu. Trešā prioritāte ir informācijas infrastruktūras drošības stiprināšana. Un pēdējā prioritāte paredz pilnveidot starpinstitucionālo un starptautisko sadarbību. Kā jau es iepriekš minēju, pēc šīs koncepcijas tiek izstrādāts Ministru kabineta rīcības plāns, un deputāti noteikti varēs arī vēl pēc tam sīkāk iepazīties ar katru no konkrētajām nozarēm. Līdz ar to es lūdzu apstiprināt izstrādāto Nacionālās drošības koncepciju un tajā aplūkoto apdraudējumu novēršanai noteiktās prioritātes. Paldies jums par uzmanību.".
- 2015_11_26_332-seq309 spokenText "Tiek lūgts papildu laiks piecas minūtes. Vai deputāti piekrīt? (Dep. I.Zariņš: “Piekrīt! Lai runā!”) Piekrīt.".
- 2015_11_26_332-seq308 spokenText "Piecas minūtes.".
- 2004_06_03(02)-seq17 spokenText "Piecas minūtes.".
- 1994_11_10-seq221 spokenText "Piecas minūtes.".
- 1994_11_10-seq220 spokenText "Piecas minūtes.".
- 2015_11_26_332-seq307 spokenText "Siliņas kundze, jūsu laiks debatēm ir beidzies. Jūs varat lūgt papildu laiku, ja deputāti tam piekrīt.".
- 2015_11_26_332-seq306 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie Saeimas Prezidija locekļi! Cienījamie deputāti! Dāmas un kungi! Latvijas nacionālajai drošībai ir ārpolitiskā un iekšpolitiskā dimensija, kas ir savstarpēji saistītas. Kopējā ģeopolitiskā situācija ir noteikusi ārējo un iekšējo drošību par nacionālo politisko prioritāti. Šogad to arī apliecina Saeimā esošais valsts budžeta projekts. Nacionālās drošības politikas izstrāde ir kopējs likumdevējvaras un izpildvaras uzdevums. Tas ir pasākumu kopums, kas vērsts uz nacionālās drošības apdraudējumu apzināšanu, novēršanu un pārvarēšanu katrā nozarē. Latvijas nacionālās drošības politikas pamatā ir vienota izpratne starp lēmumu pieņēmējiem un sabiedrību par to, ka Latvijas iekšpolitiskā stabilitāte un drošība ir cieši saistītas ar starptautisko drošības situāciju. Vēršu uzmanību uz to, ka konkrētās darbības un rīcības Nacionālās drošības koncepcijas prioritāšu īstenošanai tiks paredzētas Nacionālās drošības plānā, ko Ministru kabinets sagatavo gada laikā pēc koncepcijas apstiprināšanas Saeimā. Latvijas dalība Ziemeļatlantijas līguma organizācijā un Eiropas Savienībā ir svarīgs Latvijas nacionālās drošības pamatelements. 2014.gada NATO Velsas samitā pieņemtie lēmumi par NATO kolektīvās aizsardzības stiprināšanas pasākumiem un alianses dalībvalstu aizsardzības un reakcijas spēju veicināšanu palīdz stiprināt šo pamatelementu. Papildinoša loma NATO kolektīvajai aizsardzībai, protams, ir arī Eiropas Savienības centieniem drošības un aizsardzības jomā. Līdz ar tā sauktā hibrīdapdraudējuma pieaugumu arvien lielāka nozīme ir jāpievērš to jomu stiprināšanai, kuras ir ārpus kopējās un aizsardzības politikas kompetences, piemēram, valsts robežu drošībai, informācijas un kibertelpas drošībai, kā arī enerģētiskajai drošībai. Koncepcija ir uz valsts apdraudējuma analīzes pamata sagatavots dokuments, kurā noteikti valsts apdraudējuma novēršanas stratēģiskie pamatvirzieni un prioritātes, kas kļūst par būtiskām mūsu valsts vadlīnijām tad, kad mēs izstrādājam jaunus politikas plānošanas dokumentus, tiesību aktus, rīcības plānus nacionālās drošības jomā, kā arī jebkuru citu dokumentu, kad mēs veidojam Latvijas nacionālās drošības interesēm atbilstošu valsts politiku. Būtiski draudu avoti, kas ietekmē Eiropu kopumā, ir saistīti ar nestabilitāti Tuvo Austrumu reģionā šobrīd. Šie draudu avoti ir saistīti ar atsevišķu šī reģiona valstu destabilizāciju, bēgļu un patvēruma meklētāju skaita pieaugumu, masu iznīcināšanas ieroču iespējamo izplatīšanu, šo valstu sabiedrības radikalizāciju un terorisma draudu pieaugumu. Ir palielinājušies draudi nacionālajai drošībai, kurus izraisa starptautiskais terorisms un tā radītās sekas. Pēdējos gados terorisms ir attīstījies par īpaši komplicētu un daudzpusīgu problēmu, kas ne tikai kļuvusi par izaicinājumu valstu drošībai un stabilitātei, bet arī vēršas pret vispāratzītām konstitucionālām pamatvērtībām. Par īpašu problēmu ir uzskatāma Daesh - teroristiskā organizācija, kas ar savām darbības metodēm ir kļuvusi par citu teroristisku organizāciju virzītājspēku un kas ietekmē... tā sakot, rada jaunas tendences globālajā džihādā. Par bīstamu izaicinājumu šajā kontekstā ir kļuvis ārvalstu kaujinieku fenomens: personas finansiālu vai ideoloģisku motīvu dēļ dodas karot uz konfliktu skartajām zonām. Man ir tas gods jūs informēt par valsts drošības iestāžu un nozaru ministriju kopīgi sagatavoto Nacionālās drošības koncepciju, kas ir viens no svarīgākajiem plānošanas dokumentiem valsts apdraudējuma novēršanai. Koncepcijā ir norādītas astoņas šobrīd aktuālākās apdraudējumu jomas, un atbilstoši katrai ir formulētas Latvijas prioritātes šo apdraudējumu novēršanai. Pirmais ir iekšējās drošības apdraudējums, kura novēršanai ir piecas prioritāras jomas. Pirmā prioritāte paredz valsts drošības, valsts robežas drošības un aizsardzības stiprināšanu, paaugstinot Valsts robežsardzes cilvēkresursu kapacitāti, uzlabojot materiāltehnisko aprīkojumu un regulāri apmācot personālu, kā arī turpinot iekārtot zaļo robežu. Otrā prioritāte nosaka tiesību aizsardzības institūciju, materiāltehniskā nodrošinājuma un personāla kapacitātes stiprināšanu. Trešā ir krīzes vadības un komunikācijas prioritāte, kas paredz stiprināt civilās aizsardzības sistēmu, civilmilitāro sadarbību, nodrošinot saskaņotu starpinstitūciju darbību un resursu izmantošanu valsts apdraudējuma gadījumā. Ceturtā prioritāte - bēgļu un patvēruma meklētāju politikas pilnveidošana - paredz nodrošināt gatavību patvēruma meklētāju uzņemšanai. Piektā prioritāte - iekšējās drošības apdraudējuma novēršana - paredz radikalizācijas risku mazināšanu, tajā skaitā tiesību aizsardzības institūcijām sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām jāizveido agrīnās brīdināšanas un radikālisma prevencijas sistēma. Otrais ir ārvalstu izlūkošanas un drošības dienestu radītais apdraudējums, kura novēršanai arī ir paredzētas piecas prioritātes. Pirmā prioritāte paredz valsts drošības iestāžu spēju attīstību, pievēršot uzmanību personāla atlasei, regulārai apmācībai, jaunu tehnoloģiju un risinājumu ieviešanai, kā arī metožu pilnveidošanai un efektivitātes palielināšanai ikdienas darbā. Otrā prioritāte nosaka pretizlūkošanas un preventīvo pasākumu stiprināšanu. Trešā prioritāte nosaka valsts noslēpuma aizsardzības pasākumu pilnveidošanu. Ceturtā prioritāte paredz termiņuzturēšanās atļauju programmas efektīvu kontroli. Un kā pēdējā prioritāte apdraudējuma novēršanā ir minēta sadarbības stiprināšana ar partnerdienestiem. Kā trešais šajā koncepcijā tiek aplūkots militārais apdraudējums.".
- 2015_11_26_332-seq305 spokenText "Uzsākam debates. Vārds Iekšlietu ministrijas parlamentārajai sekretārei Evikai Siliņai.".
- 2014_04_24-seq56 spokenText "Uzsākam debates. Vārds Iekšlietu ministrijas parlamentārajai sekretārei Evikai Siliņai.".
- 2013_12_19-seq74 spokenText "Uzsākam debates. Vārds Iekšlietu ministrijas parlamentārajai sekretārei Evikai Siliņai.".
- 2015_11_26_332-seq304 spokenText "Cienījamie kolēģi! Tātad šodien izskatām šo dokumentu - Nacionālās drošības koncepciju. Saskaņā ar Nacionālās drošības likumu Nacionālās drošības koncepcija ir uz valsts apdraudējuma analīzes pamata sagatavots dokuments, kurā noteikti valsts apdraudējuma novēršanas stratēģiskie pamatprincipi un prioritātes. Atbilstoši likumam Saeimai ir jāizskata un jāapstiprina koncepcija ne retāk kā vienu reizi četros gados. Precīzi sakot, katra Saeima sava sasaukuma laikā līdz 1.oktobrim apstiprina jaunu Nacionālās drošības koncepciju. Šobrīd ir zināms izņēmums, par ko noteikti runās Krēsliņa kungs. Iepriekšējā Nacionālās drošības koncepcija tika apstiprināta 10.Saeimā 2011.gada 10.martā. Un, kā jūs zināt, 10.Saeima tika atlaista. Un 11.Saeimā, kas savu darbību uzsāka 2011.gada 17.oktobrī, Nacionālās drošības komisija un atbildīgās ministrijas, savstarpēji konsultējoties, pieņēma lēmumu neizstrādāt jaunu Nacionālās drošības koncepciju, ievērojot to, ka iepriekšējā bija pieņemta tikai septiņus mēnešus iepriekš un kopumā Nacionālās drošības koncepcijā ietvertais drošības apdraudējuma izvērtējums, kā arī prioritārie uzstādījumi nebija būtiski mainījušies. Pirms sākam šodien skatīt Ministru kabineta sagatavoto un Nacionālās drošības padomes atbalstīto Nacionālās drošības koncepciju, vēlos uzsvērt, ka šobrīd, skatoties tos, kas ir pieteikušies debatēs, jau pilnīgi skaidri dzirdu: te nekā konkrēta nav, te ir pārāk vispārīgi un kur tad te ir konkrētība, un tā. Manuprāt, ir jāatceras, ka šis dokuments ir jumta dokuments. Šis ir dokuments, kuram ir nozīmīga loma citu politikas iniciatīvu tālākā izstrādē, un, ņemot vērā to, ka šis dokuments ir publiski pieejams un šajā dokumentā līdz ar to nav tādas detalizācijas pakāpes, kādu varbūt arī deputāti, iepazīstoties ar to, vēlētos sagaidīt, Nacionālās drošības koncepcija ir vairāk uztverama kā vīzija jeb paplašināts prioritāšu izklāsts, kurā, ievērojot gan nacionālās drošības situāciju, gan arī izmaiņas starptautiskajā drošības vidē, ir iezīmēti noteikta apdraudējuma novēršanas virzieni. Pēc tam uz šīs koncepcijas bāzes, kā jau arī minēja Krēsliņa kungs savā uzstāšanās reizē, tiks izstrādāts Nacionālās drošības plāns, kas savukārt būs klasificēts dokuments, un tajā - atšķirībā no šīs koncepcijas - jau būs ietverti konkrēti valsts apdraudējuma neitralizācijas un novēršanas pasākumi, tātad tas, ko acīmredzot jūs gribētu šeit izlasīt, bet kas ir stratēģiski svarīga informācija un kas šādos publiski pieejamos dokumentos parasti netiek rakstīta. Atgriežos pie šodien izskatāmā dokumenta. Kā jau minēju, tajā ir vispusīgi iezīmēta šā brīža Latvijas nacionālās drošības situācija un aplūkoti draudi, kas gan tieši, gan pastarpināti to ietekmē. Un vienlaikus ir iezīmētas arī norises un izmaiņas starptautiskajā drošības vidē, kas neizbēgami ietekmēs nacionālo drošību kopumā. Šis dokuments ir izstrādāts diezgan ilgā laika posmā un ir apstiprināts Ministru kabinetā, manuprāt, septembrī vai oktobrī. Tad bija vēl tālu līdz notikumiem Parīzē, bet, manuprāt, šajā dokumentā jau ir pietiekami skaidri un precīzi noteiktas tās prioritātes arī pēc notikumiem Parīzē. Šīs prioritātes ir valsts robežu stiprināšana, tiesībaizsardzības institūciju kapacitātes stiprināšana, krīzes vadība un komunikācijas pilnveidošana, it īpaši civilās aizsardzības stiprināšana, bēgļu un patvēruma meklētāju jautājumu risināšana un radikalizācijas risku mazināšana. Manuprāt, šīs prioritātes ir līdzsvarotas un objektīvi atbilst mūsu nacionālās drošības interesēm un arī šā brīža apdraudējumiem. Manuprāt, vēl viena atzīstama lieta, kas ir šajā koncepcijā, ir virziens uz pilsoniskās sabiedrības vienotības apdraudējuma novēršanu. Tā arī, manuprāt, ir tēma, par kuru mēs šeit, parlamentā, varētu diskutēt tāpat kā saistībā ar pirmo jautājumu - saistībā ar Kārtības rulli, - par pozīciju un opozīciju, par to, cik katram demokrātiskas valsts parlamentā ievēlētam deputātam ir iespēju ietekmēt politiskos procesus valstī. Jau tagad kontekstā ar bēgļu un patvēruma meklētāju aktuālo jautājumu risināšanu mēs redzam, cik ļoti Latvijas publiskajā telpā dažādos sociālajos medijos un sabiedrībā kopumā priekšplānā saasināti tiek stādīts jautājums - “par” vai “pret”. Tas ir, par vai pret bēgļiem, par vai pret viņu uzņemšanu, aizmirstot, ka šobrīd svarīgāk par visu ir diskutēt nevis “par” vai “pret”, bet diskutēt par veidu - kā. Pirmām kārtām - kā aizsargāt savu sabiedrību, kā novērst šķelšanos sabiedrībā. Šajās diskusijās, kuras ir publiskajā telpā, ir vērojami ļoti tieši mēģinājumi terorisma radīto apdraudējumu saistīt ar bēgļu krīzi, un tas, manuprāt, - varu atkārtot to vēl vienu reizi - rada spriedzi sabiedrībā. Lielā mērā tieši tādēļ jau tuvākajā nākotnē koncepcijā minētās prioritātes - pilsoniskās sabiedrības līdzdalības veicināšana un valsts stratēģiskās komunikācijas spēju stiprināšana, sabiedrības integrācijas politikas īstenošana, kā arī informatīvās telpas pilnveidošanas pasākumi - ir tās, manuprāt, kurās gan politiķiem, gan valsts pārvaldei ir lieli izaicinājumi, liela atbildība. Tiešām paldies kultūras ministrei, kuras vadītā darba grupa ļoti aktīvi šajā virzienā strādā. Tāpat spriedzes mazināšanā un stratēģiskajā komunikācijā ir ļoti svarīgi, lai visas trīs valsts augstākās amatpersonas jautājumos, kas attiecas uz ārpolitiku, uz valsts stratēģiskajām interesēm, tomēr runātu vienā valodā un atrastu veidu, kādā šos savus ziņojumus pasaulei, Eiropai un galvenokārt savai sabiedrībai vēstīt diezgan saprotami, skaidri, nevis pretrunīgi, kā tas dažkārt ir šobrīd. Pēc traģiskajiem notikumiem Parīzē un cituviet pasaulē mēs varam prognozēt, ka starptautiskā terorisma radītā apdraudējuma un kiberapdraudējuma novēršana nākamajos četros gados būs ļoti aktuāli jautājumi ikvienas valsts drošības darba kārtībā. Un Latvija nebūs izņēmums. Tādēļ mums ir svarīgi ne vien koncentrēties uz atbalsta un drošības garantijām, kuras varam saņemt kā Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts, bet mums ir jābūt gataviem arī patstāvīgi risināt ar Latvijas iekšējo un ārējo drošību saistītus jautājumus, lai mazinātu Latvijas ievainojamību. Mēs, protams, varam paļauties uz to, ka NATO līguma 5.pants mūs sargā un mūsu sabiedrotie mūs sargā. Bet drošība pirmām kārtām ir mūsu pašu iekšējs jautājums, un man ir prieks, ka budžetā, kuru, es ceru, mēs pieņemsim pirmdien, tomēr galvenā prioritāte ir drošība, un visi pārējie jautājumi ir tai pakārtoti. Jebkurš jautājums - gan saistībā ar airBaltic, kurš ir šobrīd aktuāls, gan jautājums par bēgļiem -, jebkurš no tiem ir skatāms mūsu cilvēku drošības kontekstā, ne tikai Latvijas drošības kontekstā, arī Eiropas Savienības un pasaules drošības kontekstā. Es esmu gandarīta, ka koncepcijā arī jautājumam par kritiskās infrastruktūras objektu drošības pasākumu pilnveidošanu ir noteikta prioritāte. Jo šis, manā ieskatā, ir nozīmīgs virziens, kur arī mēs paši varam daudz paveikt. Mēs vakar Nacionālās drošības komisijā skatījām jautājumu par to, cik droši un sagatavoti mēs šeit, šajā mājā, varam justies, un tātad arī tam... Jāsāk ir droši vien katram ar savu māju, ar savu pagalmu. Tātad arī šeit, šajā ēkā, - vai mēs varam justies droši, vai cilvēki, kas šeit ienāk, var justies aizsargāti? Arī mēs esam kritiskās infrastruktūras objekts. Tātad arī tie ir jautājumi, kuri mums kā politiķiem ir jārisina. Bet tiešām es došu vārdu... Saeimas priekšsēdētāja dos vārdu Iekšlietu ministrijas... (Zālē aplausi.) Iekšlietu ministrijas parlament��rajai sekretārei, kura detalizētāk izstāstīs par Iekšlietu ministriju, kura ir bijusi atbildīga par šī dokumenta virzīšanu, tātad redzējumu par to, kas šajā dokumentā ir iekļauts un kā ministrijas strādās pie tā tālāk. Bet Nacionālās drošības komisijas vārdā es lūdzu deputātus atbalstīt Ministru kabinetā apstiprināto un Nacionālās drošības padomē apstiprināto Nacionālās drošības koncepciju.".
- 2015_11_26_332-seq303 spokenText "Vai deputātiem nav iebildumu? Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Medību likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - nav, atturas - 2. Likums ir pieņemts. Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Nacionālās drošības koncepcijas apstiprināšanu”. Nacionālās drošības komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.".
- 2015_11_26_332-seq302 spokenText "Un, ņemot vērā šā likumprojekta būtiskumu, komisijas vārdā es aicinu to izskatīt tūlīt arī otrajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.".
- 2015_11_26_332-seq301 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Medību likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.".
- 2015_11_26_332-seq300 spokenText "Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2015_01_15_280-seq97 spokenText "Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2013_09_12-seq326 spokenText "Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2013_09_12-seq320 spokenText "Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2013_09_12-seq314 spokenText "Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2012_02_16-seq395 spokenText "Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2010_07_26_as-2-seq92 spokenText "Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2010_07_26_as-2-seq60 spokenText "Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2008_07_03-seq384 spokenText "Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2001_12_06-seq568 spokenText "Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2000_03_30-seq113 spokenText "Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2015_11_26_332-seq299 spokenText "Komisija lūgusi likumprojektu atzīt par steidzamu. Mums jābalso par steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Medību likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.".
- 2015_11_26_332-seq298 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Strādājam šodien ar Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījums Medību likumā” (Nr.450/Lp12). Likuma grozījums nepieciešams epizootijas - Āfrikas cūku mēra - izplatības ierobežošanas pasākumu efektivitātes palielināšanai. Šī sevišķi bīstamā cūku dzimtas dzīvnieku infekcijas slimība ir plaši izplatījusies kopš pagājušā gada, tātad 2014.gada, 26.jūnija, kad tā pirmo reizi tika konstatēta. Mūsu mērķis ir slimības izplatīšanās ierobežošana. Lai to sasniegtu, uzdevums ir nekavējoties samazināt mežacūku populāciju, tādējādi samazinot šīs slimības izplatības risku tālāk Latvijas teritorijā, kura joprojām ir brīva no šīs slimības. Likuma papildināšana ar jauno redakciju dos iespēju nekavējoties rīkoties un nodrošināt mežacūku medības teritorijās, kurās tās šobrīd nenotiek. Likuma grozījums neietekmēs teritorijas, kurās medību saimniecība ir sakārtota un medību platības apvienotas medību iecirkņos. Grozījuma rezultātā samazināsies draudi medību resursiem, mežacūku populācijas saglabāšanai; iespējams, vien samazināsies tās blīvums, kā arī samazināsies draudi cūkkopības nozares pastāvēšanai, lopbarības tranzītam un eksportam. Ar Medību likuma grozījumu ieviests termins “atbildīgais medību tiesību lietotājs”. Šis termins likumā lietots, lai apzīmētu personu, kurai medību tiesības piešķirtas Āfrikas cūku mēra un klasiskā cūku mēra draudu ierobežošanai, proti, medīšanai. Uz pārejas noteikumu 12.punktā minēto periodu atbildīgais medību tiesību lietotājs tiek noteikts ar Valsts meža dienesta lēmumu. Likumprojektā noteikts, ka ierobežošanas pasākumi tiek īstenoti ne ilgāk kā līdz 2020.gada 31.martam. Ierobežošanas pasākumu veikšana ir jāuzsāk nekavējoties, jo nerīkošanās dēļ slimība nākamajā gadā var strauji izplatīties jaunās teritorijās. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā lūdzu šo likumprojektu atzīt par steidzamu.".
- 2015_11_26_332-seq297 spokenText "Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 10.decembrim. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Medību likumā”, pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Armands Krauze.".
- 2015_11_26_332-seq296 spokenText "10.decembris.".
- 2015_11_26_332-seq295 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Tiesu ekspertu likums” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2015_11_26_332-seq294 spokenText "Paldies kolēģiem par atbalstu. Priekšlikumu bija daudz. Mēs turpināsim strādāt ar šo likumprojektu. Lūdzu atbalstīt to otrajā lasījumā.".
- 2015_11_26_332-seq292 spokenText "Un 83. - pēdējais priekšlikums, kuru arī izstrādājusi Juridiskā komisija. Lūdzu atbalstīt!".
- 2015_11_26_332-seq290 spokenText "82. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2012_06_14-seq323 spokenText "82. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2015_11_26_332-seq288 spokenText "81. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.".
- 2015_11_26_332-seq286 spokenText "Arī 80.priekšlikumu ir izstrādājusi Juridiskā komisija. Lūdzu atbalstīt.".
- 2015_11_26_332-seq284 spokenText "Lūdzu atbalstīt 79. - Juridiskās komisijas priekšlikumu.".
- 2015_11_26_332-seq282 spokenText "Lūdzu atbalstīt 78. - Juridiskās komisijas priekšlikumu.".
- 2015_11_26_332-seq280 spokenText "Lūdzu atbalstīt 77. - Juridiskās komisijas priekšlikumu.".
- 2015_11_26_332-seq278 spokenText "Lūdzu atbalstīt 76. - Juridiskās komisijas priekšlikumu.".
- 2015_11_26_332-seq276 spokenText "75.priekšlikums. To arī izstrādāja Juridiskā komisija. Lūdzu atbalstīt.".
- 2015_11_26_332-seq274 spokenText "Lūdzu atbalstīt nākamo - 74. - Juridiskās komisijas priekšlikumu.".
- 2015_11_26_332-seq272 spokenText "Lūdzu atbalstīt nākamo - 73. - Juridiskās komisijas priekšlikumu.".
- 2015_11_26_332-seq270 spokenText "72. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.".
- 2015_11_26_332-seq268 spokenText "71. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.".
- 2015_11_26_332-seq266 spokenText "70. - deputātes Bites priekšlikums. Atbalstīts daļēji, veidojot 71. - Juridiskās komisijas priekšlikumu.".
- 2015_11_26_332-seq264 spokenText "69. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2012_06_14-seq297 spokenText "69. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2015_11_26_332-seq262 spokenText "Lūdzu atbalstīt arī 68. - Juridiskās komisijas priekšlikumu.".
- 2015_11_26_332-seq260 spokenText "67. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.".
- 2000_02_03-seq697 spokenText "67. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.".
- 2015_11_26_332-seq258 spokenText "66. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.".
- 2000_02_03-seq693 spokenText "66. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.".
- 2015_11_26_332-seq256 spokenText "65. - deputātes Bites priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2015_11_26_332-seq254 spokenText "64. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.".
- 2015_11_26_332-seq252 spokenText "63. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2015_11_26_332-seq250 spokenText "62. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2015_11_26_332-seq248 spokenText "61. - deputāta Kūtra priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2015_11_26_332-seq246 spokenText "Lūdzu atbalstīt 60. - Juridiskās komisijas priekšlikumu.".
- 2015_11_26_332-seq244 spokenText "59.priekšlikums ir deputātes Ingas Bites priekšlikums. Atbalstīts daļēji, veidojot 60. - Juridiskās komisijas priekšlikumu.".
- 2015_11_26_332-seq242 spokenText "Lūdzu atbalstīt 58. - Juridiskās komisijas priekšlikumu.".
- 2015_11_26_332-seq240 spokenText "57. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji, veidojot 58. - Juridiskās komisijas priekšlikumu.".
- 2015_11_26_332-seq238 spokenText "Lūdzu atbalstīt 56. - Juridiskās komisijas priekšlikumu.".
- 2015_11_26_332-seq236 spokenText "55. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji, veidojot 56. - Juridiskās komisijas priekšlikumu.".
- 2015_11_26_332-seq234 spokenText "Lūdzu atbalstīt 54. - Juridiskās komisijas priekšlikumu.".
- 2015_11_26_332-seq232 spokenText "53. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts, veidojot 54. - Juridiskās komisijas priekšlikumu.".
- 2015_11_26_332-seq230 spokenText "52. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2014_03_20-seq359 spokenText "52. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2012_11_29-seq330 spokenText "52. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2012_06_21-seq1063 spokenText "52. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2010_03_31-seq562 spokenText "52. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2008_12_11-seq823 spokenText "52. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2015_11_26_332-seq228 spokenText "51. - tieslietu ministra priekšlikums. Tika atbalstīts.".
- 2015_11_26_332-seq226 spokenText "Lūdzu atbalstīt 50.priekšlikumu.".
- 2015_11_26_332-seq224 spokenText "49. - tieslietu ministra priekšlikumu Juridiskā komisija atbalstīja daļēji, veidojot 50. - Juridiskās komisijas priekšlikumu.".
- 2015_11_26_332-seq222 spokenText "48. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2014_03_20-seq351 spokenText "48. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2015_11_26_332-seq220 spokenText "47. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2014_03_20-seq349 spokenText "47. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2012_11_29-seq320 spokenText "47. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2012_11_29-seq106 spokenText "47. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.".