Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }

• 2016_02_25_349-seq188 spokenText "Juridiskā komisija lūdz noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu šā gada 7.martu.".
• 2016_02_25_349-seq187 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 21, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.".
• 2016_02_25_349-seq186 spokenText "Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
• 2016_02_25_349-seq185 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputātu Andreja Klementjeva un Gunāra Kūtra iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 12, atturas - 35. Priekšlikums nav atbalstīts.".
• 2016_02_25_349-seq184 spokenText "Komisijā priekšlikums netika atbalstīts, jo konceptuāli tika nolemts, ka par to ir jāspriež šajā, manis minētajā, Juridiskās komisijas darba grupā.".
• 2016_02_25_349-seq183 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai ziņotāja komisijas vārdā ko piebildīs?".
• 2016_02_25_349-seq182 spokenText "Godātie kolēģi! Tik tiešām, 5.priekšlikuma būtība ir saistīta ar pārbalsošanu parlamentā, kas nereti notiek, bez konkrēta pārbalsošanas motīvu pamatojuma. Saeimas kārtības ruļļa 142.pants paredz iespēju pieprasīt pārbalsošanu, ja ne mazāk kā pieci deputāti pamatoti apšauba balsošanas rezultātus. Minētais regulējums praksē rada situāciju, ka, apšaubot balsojuma rezultātus, bez konkrētiem faktiem var nepamatoti aizskart ne tikai jebkuru Saeimas deputātu, bet arī pazemot visu parlamentu kopumā. Kā piemēru tam var minēt deputātu iesniegtos pieprasījumus veikt pārbalsošanu, jo balsošanā, iespējams, piedalījās deputāti, kuri neatradās zālē. Protams, Saeima pati izšķir, vai ir vai nav pamatots pārbalsošanas lūgums. Tomēr praksē pamatojums nereti ir ļoti vispārīgs, tāpēc 5.priekšlikuma piedāvātā redakcija paredz norādīt konkrētus faktus. Lai novērstu šādu un citu subjektīvu situāciju atkārtošanos, es aicinu precizēt 142.pantu, paredzot, ka iesniegumā jāietver nevis vispārīgs apgalvojums par šaubām, bet konkrēti fakti, kuri norāda uz to, ka, iespējams, noticis balsošanas procedūras pārkāpums. Aicinu balsot “par” 5.priekšlikumu.".
• 2016_02_25_349-seq181 spokenText "Vārds deputātam Valērijam Agešinam.".
• 2015_11_03_326-seq72 spokenText "Vārds deputātam Valērijam Agešinam.".
• 2015_09_24_318-seq233 spokenText "Vārds deputātam Valērijam Agešinam.".
• 2007_10_24_a-seq91 spokenText "Vārds deputātam Valērijam Agešinam.".
• 2016_02_25_349-seq180 spokenText "Cienījamie kolēģi, paldies par iepriekšējiem balsojumiem! Šis priekšlikums ir par nedaudz citu jautājumu. Tā ir tā situācija, kad šeit, balsojot par kādu likumprojektu, vai nu lielajās partijās atbildīgais par balsošanu nokļūdās un parāda nepareizās krāsas kartīti, vai arī neuzmanīgi tiek balsots un pēc rezultātiem secināts, ka “tā mēs nemaz politiski nebijām domājuši, mēs gribam citādāk”. Un tad ļoti ātri tiek rakstīts pamatots iesniegums, ka vajag pārbalsot, un šajā pamatojumā norāda to, ka Saeimas kārtības rullī ir paredzēts... piemēram, mēs pamatoti norādām, ka par šo likumprojektu balsojuši deputāti, kuri tobrīd neatradās zālē. Zinot konkrētos piemērus no mūsu pašu prakses... Patiesībā tas būtu jautājums par šāda iesnieguma parakstītāju ētisko atbildību, jo šajā iesniegumā neviens nenorāda konkrētus faktus - kurš tad deputāts ir nobalsojis, neatrodoties zālē. (Dep. S.Āboltiņa: “...pateiks, ka nebija zālē!”) Tādā gadījumā, ja ir šādi konkrēti fakti, tad šie konkrētie fakti ir arī jānorāda. Pretējā gadījumā mēs izmantojam tikai formālu iesniegumu, lai varētu vēlreiz nobalsot par jautājumu, kurā neizdevās panākt vajadzīgo balsojumu. Tāpēc šeit arī nav konceptuāli jaunu risinājumu, šeit nav arī lielās diskusijas par šādu grozījumu nepieciešamību. Ir vienkārši jāsaka: šādā iesniegumā ir jānorāda konkrēti fakti. Paldies. Lūdzu atbalstīt priekšlikumu.".
• 2016_02_25_349-seq178 spokenText "5. - deputātu Andreja Klementjeva un Gunāra Kūtra priekšlikums. Nav atbalstīts, bet ir nodots darba grupai.".
• 2016_02_25_349-seq177 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputātu Andreja Klementjeva un Gunāra Kūtra iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 13, atturas - 37. Priekšlikums nav atbalstīts.".
• 2016_02_25_349-seq176 spokenText "4. - deputātu Andreja Klementjeva un Gunāra Kūtra priekšlikums. Juridiskajā komisijā nav atbalstīts, nodots darba grupai. (Starpsauciens: “Balsot!”)".
• 2016_02_25_349-seq175 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputātu Andreja Klementjeva un Gunāra Kūtra iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 13, atturas - 34. Priekšlikums nav atbalstīts.".
• 2016_02_25_349-seq174 spokenText "3. - deputātu Andreja Klementjeva un Gunāra Kūtra priekšlikums. Ar identiskiem argumentiem Juridiskajā komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)".
• 2016_02_25_349-seq173 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputātu Andreja Klementjeva un Gunāra Kūtra iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! (Dep. J.Urbanovičs: “Tas ļoti drīz uz pašiem atspēlēsies! Ļoti drīz!”) Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 13, atturas - 34. Priekšlikums nav atbalstīts.".
• 2016_02_25_349-seq172 spokenText "2.priekšlikums arī saņemts no deputātiem Andreja Klementjeva un Gunāra Kūtra. Komisijā nav atbalstīts ar tādu pašu motivāciju, proti, minētais jautājums ir nodots Juridiskās komisijas darba grupai, un darba grupa lems par jaunu Satversmes... Saeimas kārtības ruļļa likumprojekta grozījumiem, tieši par šiem jautājumiem. Komisija...".
• 2016_02_25_349-seq171 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputātu Andreja Klementjeva un Gunāra Kūtra iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 17, atturas - 29. Priekšlikums nav atbalstīts.".
• 2016_02_25_349-seq170 spokenText "Jā, es vēlos izmantot šo iespēju un komisijas vārdā izteikt pateicību un atzinību par to, ka priekšlikumu iesniedzēji ir aktualizējuši šo jautājumu. Kā jau es minēju, Juridiskā komisija nevienu brīdi nav konceptuāli teikusi, ka mums pie šā jautājuma risināšanas nav jāstrādā. Gluži pretēji - ir bijušas divas Frakciju padomes sēdes, kurās ir tikušas pārstāvētas visas Saeimā ievēlētās partijas, to frakciju vadītāji, un arī Saeimas Prezidija pārstāvji bija šajās padomes sēdēs, un visi vienbalsīgi atzina, ka tiks dibināta darba grupa un ka darba grupa strādās ar šiem priekšlikumiem. Kolēģi! Paši savas kārtības labad esam Frakciju padomi sasaukuši un paši sev šādu lēmumu pieņēmuši. Vēlos atgādināt vēlreiz, ka šie Saeimas kārtības ruļļa grozījumi ir saistīti ar grozījumiem Satversmē. Satversmes grozījumus mēs jau esam atbalstījuši otrajā lasījumā. Un, ja mums būs ilgākas debates par Saeimas kārtības ruļļa grozījumiem - šis ir tikai otrais lasījums -, tad mēs, visticamāk, nevarēsim pieņemt Satversmes grozījumus. Tāpēc neviļus jājautā - vai tā nav vēlme kaut kādā veidā tomēr novilcināt šo Satversmes grozījumu pieņemšanu trešajā lasījumā un spēkā stāšanos? Kolēģi! Komisijas vārdā es aicinu neatbalstīt šos grozījumus, jo darba grupa par to debatēs un lems.".
• 2016_02_25_349-seq168 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Man ļoti gribētos, lai mums būtu kā Lielbritānijā... tā, kā teica Ādamsona kungs. Diemžēl es esmu spiests palabot, jo patiesība augstāka par visu. Ādamsona kungs! Britu parlamenta apakšpalātā ministri vienlaikus ir arī deputāti, un - tieši pretēji jūsu teiktajam! - tad, kad ierodas ministrs parlamentā, viņš patriec no pirmā sola parastos deputātus, kuri nesēž savās vietās, jo tur nav vietu pēc uzvārdiem, kā jūs zināt. Viņi tiek patriekti uz aizmugures soliem, ko angliski sauc par back bench. Viņi ir back bench sēdētāji. Un šajā gadījumā ministri faktiski ir augstāki par parastajiem deputātiem. Ticiet man, es arī ļoti gribētu, lai mums tā būtu, bet diemžēl nav. (Dep. A.Bērziņš māj ar roku: “Ir! Ir! Mēs te sēžam!”) Paldies.".
• 2016_02_25_349-seq166 spokenText "Labdien, godājamie kolēģi! Lai gan, protams, mūsu parlamentā ir izveidojusies veiksmīga sadarbība starp trim koalīcijas partijām un SASKAŅU, tomēr arī SASKAŅU, kā jau opozīcijas partiju, esošais regulējums neapmierina. Es gribu teikt, lūk, ko. Es gribu atzīmēt, ka situācija, ka ministri atbild uz deputātu jautājumiem... nu tā situācija ir izveidojusies diezgan nožēlojama. Es domāju, ka ir jāieklausās tajos vārdos, ko saka divi Saeimas Prezidija locekļi, kuri abi pieder pie opozīcijas, jo faktiski Saeima pati apstiprina savu mandātu, izveido un apstiprina savu vadību, un divi no šīs vadības saka, ka kaut kas nav kārtībā. Kāpēc tā situācija ir nožēlojama? Protams, iepriekšējie debatētāji ļoti labi noraksturoja šo attīstību. Es domāju, tas būs labs izpētes materiāls tai darba grupai, kura strādās ar grozījumiem Saeimas kārtības rullī. Un es varu piebilst to, ka mūsu parlamentārisma attīstības sākumā šīs sēdes vienmēr notika vakaros, jo lielākā daļa deputātu faktiski strādāja divos darbos. Viens bija tā kā tāds blakus darbs, tas bija Saeimas darbs, un otrs bija pamatdarbs, tāpēc viņi strādāja vakaros. Dažkārt Saeimas stenogrammās ir redzami vārdi “un sēde beidzās agrā rīta stundā”. Es saprotu to situāciju tā, ka tur lielākā daļa parlamenta deputātu palika, tāpat kā Ādamsona raksturotajā situācijā, kāda mums bija atjaunotās neatkarības sākumā. Liela daļa parlamenta deputātu palika, un vienmēr bija spraigas diskusijas. Kā jauns parlamentārietis, uzsākot darbu, es sirds naivumā piekritu Sudrabas kundzei, kad viņa aicināja piedalīties vienā no šādiem pasākumiem, kurā tika uzdoti jautājumi Reira kungam. Un, ziniet, tā fotogrāfija no šī pasākuma, es domāju, nokļūs arī parlamentārās izmeklēšanas komisijas grāmatā, un tas izskatījās tā. Ir liela zāle, Saeimas Sēžu zāle, tajā ir puskrēsla, un Reira kungs tajā vientuļi stāv. Viņam ir tā kā neērti, ka viņš te atrodas. Viņš mēģina neatkāpties no saviem procedurālajiem vārdiem, kurus viņam birokrāti sagatavojuši un kurus viņš nolasa, un tur sēž daži opozīcijas deputāti. Tāpēc, es domāju, te pat nav jābrīnās, ka SASKAŅA vairs neierodas. Viņi uzdod jautājumus. Viņi zina, ar ko tas beigsies. Tas beigsies ne ar ko. Tas, ko “Latvijas Avīze” rakstīja aizvakar par šo situāciju, man liekas tiešām pārsteidzoši - deviņas reizes ministrs var neierasties uz jautājumu atbildēšanu. Tas ir kaut kas neiedomājams! Premjers vienkārši novilcina... Straujumas kundze, kas tagad ir deputāte, novilcina to pasākumu tik ilgi, ka vairs nav jāatbild. Atlikušajās minūtēs es gribu citēt mūsu valststiesību ekspertu Jāni Plepu. Vienā no zinātniskajām publikācijām viņš raksta: “Parlamenta spēku un ietekmi nosaka opozīcijas kvalitāte un spēja kontrolēt valdības un to atbalstošā parlamentārā vairākuma darbību. Ja parlamentā nav spēcīgas opozīcijas, šī institūcija paklausīgi īsteno valdības politisko kursu.” Un vēl viņš raksta: “Lai parlamentārisms funkcionētu pienācīgi un nodrošinātu varas dalīšanu, ir nepieciešama reāla politiskā konkurence starp dažādām politiskajām partijām, kuras spējīgas izveidot noturīgu parlamentāro vairākumu un efektīvu opozīciju vairākumam.” Tas, kas šeit mūsu parlamentārisma attīstībā ir noticis atjaunotās neatkarības laikā, ir pretēja virzīšanās. Faktiski tas, ko mēs redzam saistībā ar Saeimas vēlēšanu likumu, ir virzība uz politiskās brīvības apspiešanu. Faktiski tie, kas sākumā ieguva šo tautas atbalstu (es domāju, “VIENOTĪBA”, savas attīstības sākumā - “Jaunais laiks”), tagad pārvēršas par tieši pretējo. Teiksim, tautas nobalsošanas latiņa tiek uzlikta tā, ka tālāk vairs nav kur: gadu pirms vēlēšanām ir jābūt reģistrētiem... un tā tālāk, un tā joprojām. Ja mēs runājam par šo situāciju, tad jāatceras, ka šeit ir bijis arī mēģinājums veidot... Ādamsona kungs pieminēja Lielbritānijas parlamentu. Lielbritānijas parlamentā sekmīgi funkcionē “ēnu kabinets”. SASKAŅA bija mēģinājusi veidot, ja es pareizi atceros, “ēnu kabinetu”, bet tas beidzās ne ar ko. Un pašreiz tā situācija virzās vēl sliktākā virzienā. Es ceru, ka darba grupa panāks samērīgu rezultātu, un aicinu balsot par šiem Kūtra kunga un Klementjeva kunga ierosinātajiem grozījumiem.".
• 2016_02_25_349-seq164 spokenText "Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Principā mani izbrīnīja šī jautājuma nostādne, ka konceptuāli vēl kaut kas būtu jāapspriež, tāpēc ka šāda norma savulaik Saeimas kārtības rullī jau eksistēja un ļoti veiksmīgi arī darbojās (tie deputāti, kuri ilgāku laiku strādā parlamentā, es domāju, to ļoti labi atceras). Un šīs normas būtība bija ļoti vienkārša: 30 minūtes pēc Saeimas sēdes ministri ieradās parlamentā, lai atbildētu uz deputātu jautājumiem. Šī norma tika izņemta ārā. Un man nāk prātā visas tās antioligarhu cīņas un viss pārējais... Šī norma tika izņemta ārā tad, kad premjerministrs bija Andris Šķēle, viena iemesla dēļ - lai... It kā formālais pamatojums bija tas, ka, redziet, ministriem nav laika strādāt, jo viņiem jānāk uz parlamentu. Līdz 1996.gadam ministri parlamentā ieradās katru ceturtdienu. Pēc 1996.gada šeit praktiski ministrus nekad nevar ieraudzīt. Savulaik bija valdības lēmums par to, ka ministriem jāatrodas Saeimas sēdē vismaz līdz pusvienpadsmitiem, un ja, nedod Dievs, tika izskatīts kāds jautājums saistībā ar to vai citu ministriju, tad ministra klātbūtne bija obligāta. Ja ministrs nebija uz vietas, tad viņu aizstāja parlamentārais sekretārs. Ar motivāciju, ka, redziet, ministriem ir jāstrādā, nevis jātērē laiks tukšās runās parlamentā, šī norma tika grozīta. Nākošais. Kāpēc šī norma tika grozīta? Tas bija tāds piesegs. Realitāte ir tāda, ka šīs atbildes uz jautājumiem pārcēla uz pulksten 17.00, un, saprotams, deputātiem vairs negribējās gaidīt līdz pulksten 17.00. Tas ir viens. Līdz ar to deputātu, kuri uzdod jautājumus ministriem, palika arvien mazāk. Labākajā gadījumā tikai tie, kas parakstījās. Un pats galvenais - tādā gadījumā tika garantēts, ka uz šo pasākumu neieradīsies arī masu mediji. Līdz ar to ministra kompetenci vai lielākoties nekompetenci masu mediji arī neparādīs. Būsim reālisti un sapratīsim vienu elementāru lietu - vai mēs esam parlamentāra republika vai ne. Savulaik man bija iespēja būt Londonā un tikties ar parlamenta apakšpalātas vadītāju, un mani izbrīnīja viņa komentārs par parlamenta attiecībām ar valdību. Komentārs bija ļoti elementārs: “Jūs saprotat, ministram, ierodoties parlamentā, jāstāv uz pirkstgaliem.” Es uzdevu jautājumu - kāpēc? Viņš atbildēja, ka neatkarīgi no tā, vai ir runa par opozīciju vai pozīciju, tas ir viena iemesla dēļ: tikko kā ministrs nolaidīsies uz papēžiem, cilpa ap viņa kaklu savilksies. Paldies.".
• 2016_02_25_349-seq162 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Es pavisam īsi komentēšu šo priekšlikumu. Taču būtībā mans komentārs attieksies arī uz pārējiem priekšlikumiem, izņemot pašu pēdējo. Viena lieta, kas man ļoti nepatīk, ir tā, ka Juridiskā komisija (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.), runājot par tēmu, šodien arī jūs, kolēģi, informēja, ka, redziet, uz trešo lasījumu mēs konceptuāli vēl kaut ko piedāvāsim. Tas būs dīvains variants, kad Saeima konceptuāli uz trešo lasījumu kaut ko risinās! Tāpēc mēs ar kolēģi Klementjevu iesniedzām šos priekšlikumus uz otro lasījumu, un šie priekšlikumi attiecas uz tēmu, par kuru, man liekas, ir neērti Saeimas Prezidija cilvēkiem un par kuru ir neērti, man liekas, arī vairākuma partiju vadītājiem, tāpēc ka tie jautājumi ir par to, kā ministri izturas pret parlamentāriešiem tad, kad parlamenta pārstāvji - deputāti - prasa, lai ministrs izskaidrotu kādu aktuālu problēmu. Līdzšinējā prakse ir bijusi tāda, ka reti kad ministrs atnāk un atbild uz jautājumiem, ja rakstiskā atbilde nav pilnvērtīga. Un tāpēc mēs vēlējāmies šo jomu sakārtot. Es neprasu atgriezties pie tā, kas bija pirmskara Latvijā: toreiz ministri atradās šajā zālē un uztraucās par savu virzīto likumu aizstāvēšanu parlamentā. Mēs neprasām, lai šādās situācijās, kad ministri atbild uz deputātu jautājumiem, sāktos debates parlamenta sēdē; mēs gribam tikai to, lai ministri šeit atnāktu un atbildētu uz uzdotajiem jautājumiem. Un tāpēc tiek piedāvāts mainīt šo kārtību. Protams, šodien vairākums var nobalsot “pret”, un īstenībā balsošana “pret” nozīmētu, ka jūs negribat sakārtot šo jomu. Es ceru, ka būs darba grupa, kura gari nespriedīs un nedomās, ka Saeimas kārtības rullis ir jāsakārto tikai uz nākamo Saeimu. Es piekrītu: ja šodien jūs neatbalstīsiet mūsu priekšlikumu, tad tas tālāk tiks virzīts darba grupai, lai tā to pilnveidotu. Taču es aicinu šodien, kad likumprojektu skatām otrajā lasījumā, izmantot iespēju balsot par šiem priekšlikumiem un izrādīt savu attieksmi - vai mēs gribam šo jomu sakārtot vai ne. Paldies.".
• 2016_02_25_349-seq160 spokenText "Labrīt, godātie kolēģi! Es atgādinu, ka šis likumprojekts ir saistīts ar grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē, proti, Saeimas lēmumu atteikties no deputāta administratīvās imunitātes, un mums ir nepieciešama procedūra Saeimas kārtības rullī, lai šo jautājumu noregulētu atbilstoši Satversmei. Juridiskajā komisijā mums bija daudz debašu - gan pašā komisijā, gan arī Tiesu politikas apakškomisijā - par to, kā turpmāk gadījumā, ja deputāts būs izdarījis administratīvo pārkāpumu, Saeima par to uzzinās un vai par to kādā īpašā kārtībā tiks informēta sabiedrība vai ne. Tiesu politikas apakškomisija saņēma visu frakciju viedokļus, kuros katra frakcija izteica dažādus apsvērumus, vai vispār šāda informācija būtu nepieciešama un, ja būtu, tad kādā veidā. Tika rīkotas vairākas Tiesu politikas apakškomisijas sēdes. Bet, tā kā netika iesniegti rakstveida priekšlikumi par šo jautājumu, tad arī šajās tabulās šodien jūs šādus priekšlikumus neredzat un par tiem mēs balsot nevaram. Taču Juridiskajā komisijā bija konceptuāls balsojums par to, ka uz trešo lasījumu Juridiskajam birojam ir jāizstrādā viens piedāvājums, par kuru tad trešajā lasījumā mēs varēsim izšķirties un nobalsot vai nu “par”, vai “pret”. Pārējie priekšlikumi, kuri tika iesniegti par šo likumprojektu, diemžēl nebija saistīti ar mērķi sakārtot Saeimas kārtības rulli atbilstoši Satversmei, līdz ar to jūs redzat, ka tabulās komisija šos priekšlikumus nav atbalstījusi. Taču tas nenozīmē, ka mēs tos neatbalstām pēc būtības, gluži vienkārši lūdzām tos izskatīt, kamēr Saeimas kārtības rullis ir atvērts. Atgādinu, ka Saeimas kārtības rullis saskaņā ar Frakciju padomes lēmumu ir atvērts, Juridiskā komisija visām frakcijām ir nosūtījusi vēstules, lūdzot tām deleģēt savus pārstāvjus īpašā Juridiskās komisijas darba grupā, lai debatētu par šiem jautājumiem - gan par to, kā uzlabot savu iekšējo kārtību, gan par ministru atbildēm uz deputātu jautājumiem, gan par citiem ļoti nozīmīgiem jautājumiem. Līdz ar to Juridiskajā komisijā pēc būtības par šiem pieciem priekšlikumiem diskusiju nebija, un tie tika nosūtīti Frakciju padomei, un savukārt Frakciju padome tos nosūtīja atpakaļ Juridiskajai komisijai, lai pie tiem tiktu strādāts manis minētajā darba grupā. Sakarā ar to ziņošu par katru priekšlikumu atsevišķi. 1. - deputātu Andreja Klementjeva un Gunāra Kūtra priekšlikums, kuru manis jau minēto iemeslu dēļ komisija pēc būtības neskatīja. Līdz ar to arī neatbalstīja. Uzskatīja, ka par to ir nepieciešamas atsevišķas debates.".
• 2016_02_25_349-seq159 spokenText "Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”, otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.".
• 2016_02_25_349-seq157 spokenText "Paldies. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 10.martam.".
• 2016_02_25_349-seq156 spokenText "Komisija piedāvā priekšlikumus iesniegt līdz šā gada 10.martam.".
• 2016_02_25_349-seq155 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.".
• 2016_02_25_349-seq154 spokenText "Cienījamie kolēģi! Minētajā likumprojektā ir ietverti divi grozījumi. Pirmais grozījums paredz izslēgt no likuma 73.9 panta septītās daļas pirmo teikumu, proti, izslēgt nosacījumu, kas regulē pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu, jo minēto jautājumu reglamentē atsevišķs likums - Pievienotās vērtības nodokļa likums - un ar to saistītie Ministru kabineta noteikumi. Otrā grozījuma būtība ir saistīta ar to, ka pašreiz likuma pārejas noteikumu 30.2 punktā noteikts, ka Privatizācijas aģentūra vai pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisija lēmumu par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas uzsākšanu pieņem ne vēlāk kā līdz 2014.gada 31.decembrim. Diemžēl reālajā situācijā Privatizācijas aģentūra turpina veikt sagatavošanas darbu valsts dzīvojamo māju privatizācijai; turklāt ir ierosinātas vairākas tiesvedības par privatizācijai nodoto dzīvojamo māju lietošanas tiesiskumu, kas varētu ietekmēt arī privatizācijas rezultātus. Grozījumi paredz izteikt jaunā redakcijā pārejas noteikumu 30.2 punktu, nosakot, ka Privatizācijas aģentūra vai pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisija lēmumu par dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu pieņem divu gadu laikā no dienas, kad stājas spēkā Ministru kabineta rīkojums vai pašvaldības domes lēmums par dzīvojamās mājas nodošanu privatizācijai. Komisija ir izskatījusi šo likumprojektu un lūdz Saeimu atbalstīt to pirmajā lasījumā.".
• 2016_02_25_349-seq153 spokenText "Paldies. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””, pirmais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins.".
• 2016_02_25_349-seq152 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētājs Arkādijs Suharenko ir arī Rietumu Bankas viceprezidents. Šī banka ir iesaistīta dažādās kriminālās darbībās. Krievijas cietumā 2009.gadā nomira Hermitage Capital jurists Sergejs Magņitskis. Viņš izmeklēja korupcijas shēmu, kur augstas Krievijas valsts amatpersonas izzaga no valsts budžeta 260 miljonus dolāru. Magņitska kolēģi izpētīja, ka 63,2 miljoni dolāru no nozagtās naudas izgāja caur sešām Latvijas bankām, starp kurām bija arī Rietumu Banka (2 miljoni). Bijušais Kazahstānas baņķieris Muhtars Abljazovs tiek apsūdzēts par to, ka izpumpēja no paša vadītās bankas vairāk nekā 10 miljardus dolāru. Shēmā izmantoja 30 ārzonu firmas, kuru direktors uz papīra bija Latvijas pilsonis. Aptuveni 1 miljards dolāru izgāja caur Trasta komercbanku, taču minētajos darījumos ir iesaistīta arī Rietumu Banka. Francija 2011.gadā sāka izmeklēšanu pret uzņēmumu France Offshore sakarā ar aizdomām par nodokļu nemaksāšanu 700 miljonu eiro apmērā. Uzņēmuma France Offshore klienti bija nodibinājuši 700 ārzonu firmas, kuras visas bija atvērušas kontus Rietumu Bankā. Pret Rietumu Bankas Daugavpils filiāli, tās vadītāju Innu Mačanovsku izvirzīta apsūdzība par naftas produktu kontrabandu, naudas atmazgāšanu. Varētu stundu lasīt - desmitiem pārkāpumu. Kolēģi! Pamatojoties uz iepriekš minēto, rodas šaubas, vai lietderīgi ir piešķirt nekustamos īpašumus organizācijai, kuras vadībai ir tik cieša saistība ar daudzos pārkāpumos iesaistīto banku. Tāpēc nevaram atbalstīt šī likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Paldies.".
• 2016_02_25_349-seq151 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam, kas Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas vārdā sniegs ziņojumu par balsošanas motīviem.".
• 2016_02_25_349-seq150 spokenText "Paldies par atbalstu.".
• 2016_02_04_342-seq184 spokenText "Paldies par atbalstu.".
• 2014_06_12-seq125 spokenText "Paldies par atbalstu.".
• 2012_06_14-seq51 spokenText "Paldies par atbalstu.".
• 2012_02_23-seq59 spokenText "Paldies par atbalstu.".
• 2012_02_23-seq23 spokenText "Paldies par atbalstu.".
• 2012_02_02-seq318 spokenText "Paldies par atbalstu.".
• 2011_11_24-seq128 spokenText "Paldies par atbalstu.".
• 2011_05_05-seq72 spokenText "Paldies par atbalstu.".
• 2010_10_07-seq48 spokenText "Paldies par atbalstu.".
• 2010_09_09-seq406 spokenText "Paldies par atbalstu.".
• 2010_04_22-seq416 spokenText "Paldies par atbalstu.".
• 2010_03_04-seq368 spokenText "Paldies par atbalstu.".
• 2010_02_18-seq32 spokenText "Paldies par atbalstu.".
• 2010_01_28-seq28 spokenText "Paldies par atbalstu.".
• 2010_01_14-seq104 spokenText "Paldies par atbalstu.".
• 2009_12_01-seq2200 spokenText "Paldies par atbalstu.".
• 2009_11_12(05)_a-seq16 spokenText "Paldies par atbalstu.".
• 2009_10_22-seq334 spokenText "Paldies par atbalstu.".
• 2008_09_25-seq84 spokenText "Paldies par atbalstu.".
• 2008_03_13-seq45 spokenText "Paldies par atbalstu.".
• 2008_02_21-seq54 spokenText "Paldies par atbalstu.".
• 2008_01_17-seq41 spokenText "Paldies par atbalstu.".
• 2007_12_13-seq122 spokenText "Paldies par atbalstu.".
• 2007_03_29-seq42 spokenText "Paldies par atbalstu.".
• 2007_03_15_a-seq24 spokenText "Paldies par atbalstu.".
• 2007_03_15_a-seq4 spokenText "Paldies par atbalstu.".
• 2007_03_01-seq82 spokenText "Paldies par atbalstu.".
• 2006_06_08-seq315 spokenText "Paldies par atbalstu.".
• 2006_04_06-seq369 spokenText "Paldies par atbalstu.".
• 2006_03_23-seq104 spokenText "Paldies par atbalstu.".
• 1998_03_12(11)-seq414 spokenText "Paldies par atbalstu.".
• 1996_12_19-seq120 spokenText "Paldies par atbalstu.".
• 2016_02_25_349-seq149 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodošanu sabiedriskajai organizācijai “Rīgas Ebreju kopiena””” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 17, atturas - 1. Likums ir pieņemts.".
• 2016_02_25_349-seq148 spokenText "Strādājam ar dokumentu Nr.1831. Likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodošanu sabiedriskajai organizācijai “Rīgas Ebreju kopiena””” mēs izskatījām Ārlietu komisijā trešajā lasījumā. Nevienu priekšlikumu nesaņēmām. Ārlietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.".
• 2016_02_25_349-seq147 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par nekustamā īpašuma Rīgā, Ludzas ielā 25 nodošanu” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 15, atturas - 2. Likums ir pieņemts. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodošanu sabiedriskajai organizācijai “Rīgas Ebreju kopiena”””, trešais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.".
• 2016_02_25_349-seq146 spokenText "Strādājam ar dokumentu Nr.1830. Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu trešajā lasījumā. Nevienu priekšlikumu nesaņēmām. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.".
• 2016_02_25_349-seq145 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par nekustamā īpašuma Rīgā, Abrenes ielā 2 nodošanu” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 16, atturas - 2. Likums ir pieņemts. Darba kārtībā - likumprojekts “Par nekustamā īpašuma Rīgā, Ludzas ielā 25 nodošanu”, trešais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.".
• 2016_02_25_349-seq144 spokenText "Strādājam ar dokumentu Nr.1829. Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu trešajā lasījumā. Nevienu priekšlikumu nesaņēmām. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.".
• 2016_02_25_349-seq143 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par nekustamā īpašuma Jūrmalā, Kļavu ielā 13 nodošanu” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 14, atturas - 3. Likums ir pieņemts. Darba kārtībā - likumprojekts “Par nekustamā īpašuma Rīgā, Abrenes ielā 2 nodošanu”, trešais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.".
• 2016_02_25_349-seq142 spokenText "Strādājam ar dokumentu Nr.1828. Arī šo likumprojektu izskatījām trešajā lasījumā. Nevienu priekšlikumu nesaņēmām. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.".
• 2016_02_25_349-seq141 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par nekustamā īpašuma Kandavā, Lielā ielā 31 nodošanu” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 11, atturas - 3. Likums ir pieņemts. Darba kārtībā - likumprojekts “Par nekustamā īpašuma Jūrmalā, Kļavu ielā 13 nodošanu”, trešais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.".
• 2016_02_25_349-seq140 spokenText "Jā, strādājam ar dokumentu Nr.1827. Ārlietu komisija arī izskatīja šo likumprojektu trešajā lasījumā. Nevienu priekšlikumu nesaņēmām. Atbalstījām. Līdz ar to aicinu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.".
• 2016_02_25_349-seq139 spokenText "Paldies. Darba kārtībā - likumprojekts “Par nekustamā īpašuma Kandavā, Lielā ielā 31 nodošanu”, trešais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.".
• 2016_02_25_349-seq138 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Informēju, ka 2015.gada 23.decembrī saņēmu biedrības “Šamir” un Rīgas Geto un Latvijas Holokausta muzeja valdes priekšsēdētāja rabīna Dr. Menahema Barkahana vēstuli, kas ir pamats mūsu balsošanas motīviem: “Augsti godātajam Aleksandram Kiršteina kungam. Rakstu Jums sakarā ar Latvijas ebreju īpašumu restitūcijas jautājumu, kurš atrodas Latvijas Republikas Saeimā izskatīšanā. Man kā to cilvēku pēctecim, kuri pa kripatai vākuši šodien apspriesto bojā gājušo Latvijas ebreju mantojumu, šī tēma ir ārkārtīgi nozīmīga. Esmu lepns par savu valsti Latviju, kura, neraugoties uz sarežģīto ekonomisko situāciju un joprojām ciešot padomju okupācijas sekas, rod spēku realizēt šo misiju. Es aicinu Jūs nenolikt malā jautājumu par holokaustā nogalināto Latvijas ebreju piemiņu un atbalstīt biedrības “Šamir” prasību - būt īpašuma restitūcijas procesa sastāvdaļai un pilntiesīgi piedalīties šo jautājumu izlemšanā. Jo īpaši tas skar Rīgas Geto un Latvijas Holokausta muzeja programmas atbalstīšanu un attīstīšanu. Rīgas Geto un Latvijas Holokausta muzejs ir biedrības “Šamir” ilgstoši īstenots holokaustā nogalināto Latvijas ebreju piemiņas projekts, kuru līdz šim finansiāli un materiāli atbalstījušas tikai privātpersonas un juridiskās personas. Muzejs nekad nav saņēmis nekādu atbalstu no biedrības “Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome”, lai gan savos statūtos tā ir norādījusi, ka tā pārstāv visus Latvijas ebrejus. Iepriekš minētais neatbilst patiesībai, faktiskai situācijai - biedrība “Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome” nepārstāv visus Latvijas ebrejus un visas Latvijas ebreju organizācijas. Pavisam noteikti tā nepārstāv biedrību “Šamir” un Rīgas un Latvijas reliģisko draudzi “Šamir”. Ir pilnīgi skaidrs, ka, neraugoties uz biedrības “Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome” rīcībā esošajiem finanšu un administratīvajiem resursiem, šī padome nevar un nav tiesīga pretendēt uz visām iespējām, kuras piešķir Latvijas ebreju īpašumu restitūcija, kā vienīgā Latvijas ebreju kopienu pārstāve. Ir radīti un aktīvi attīstās vēsturiskās piemiņas iemūžināšanas virzieni. To spilgti apliecina jau pieminētā Rīgas Geto un Latvijas Holokausta muzeja sekmīgā darbība biedrības “Šamir” aktivitāšu ietvaros. Šīs aktivitātes, nenoliedzami, viennozīmīgi ir traktējamas kā mazākumtautību tiesības, kuras būtu jāaizstāv un jāatbalsta gan Latvijas Republikas Satversmei un citiem Latvijas likumiem, gan arī Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem. Ļoti lūdzam, risinot jautājumu par Latvijas ebreju īpašumu restitūciju (tai skaitā gatavojot, izvērtējot, pieņemot un izsludinot likumus un citus normatīvos aktus), ņemt vērā šos faktus un nepieļaut biedrības “Šamir” konstitucionālo un citu likumisko tiesību pārkāpšanu, biedrības “Šamir” īstenoto projektu ignorēšanu un Latvijas ebreju kopienas nozīmīgas sastāvdaļas diskrimināciju. Mēs esam pārliecināti, ka Jūsu personiskā un kolektīvā attieksme palīdzēs rast šiem jautājumiem tiesisku un demokrātisku risinājumu. Ar cieņu rabīns Dr. Menahems Barkahans, biedrības “Šamir” un Rīgas Geto un Latvijas Holokausta muzeja valdes priekšsēdētājs.” Pamatojoties uz minēto, Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcija neatbalsta šī likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Paldies.".
• 2016_02_25_349-seq137 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par nekustamā īpašuma Rīgā, Ernesta Birznieka-Upīša ielā 12 nodošanu” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 14, atturas - 2. Likums ir pieņemts. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam, kas Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas vārdā sniegs ziņojumu par balsošanas motīviem.".
• 2016_02_25_349-seq136 spokenText "Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.1826. Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma Rīgā, Ernesta Birznieka-Upīša ielā 12 nodošanu”. Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu trešajā lasījumā. Nevienu priekšlikumu nesaņēmām. Atbalstījām šo likumprojektu. Ārlietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt.".
• 2016_02_25_349-seq135 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts. Darba kārtībā - likumprojekts “Par nekustamā īpašuma Rīgā, Ernesta Birznieka-Upīša ielā 12 nodošanu”, trešais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.".
• 2016_02_25_349-seq134 spokenText "Arī šim likumprojektam uz trešo lasījumu priekšlikumi nav saņemti. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.".
• 2016_02_25_349-seq133 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā”, trešais lasījums. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - Ainars Latkovskis.".
• 2016_02_25_349-seq132 spokenText "Priekšlikumi nav saņemti. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.".
• 2016_02_25_349-seq131 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - 1. Likums ir pieņemts. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”, trešais lasījums. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - Ainars Latkovskis.".
• 2016_02_25_349-seq130 spokenText "Lūdzu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.".
• 1999_12_20-seq150 spokenText "Lūdzu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.".
• 2016_02_25_349-seq128 spokenText "Kolēģi! Ir saņemts viens priekšlikums - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts komisijā.".
• 2016_02_25_349-seq127 spokenText "Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā”, trešais lasījums. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - Ainars Latkovskis.".
• 2016_02_25_349-seq125 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzelzceļa likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 7, atturas - nav. Likums ir pieņemts.".
• 2016_02_25_349-seq124 spokenText "Līdz ar to ir izskatīti visi 44 priekšlikumi, un es aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā.".
• 2016_02_25_349-seq122 spokenText "Un visbeidzot 44. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas paredz, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Arī tas komisijā ir atbalstīts.".
• 2016_02_25_349-seq120 spokenText "43. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Ir atbalstīts.".
• 2016_02_25_349-seq118 spokenText "42. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz Ministru kabinetam uzdevumu - līdz 2018.gada 1.aprīlim izstrādāt nepieciešamos likumdošanas aktus. Komisijas sēdē ir atbalstīts.".
• 2016_02_25_349-seq116 spokenText "41. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī tas attiecas uz Ministru kabineta noteikumu normu spēkā stāšanos un spēkā esamību. Komisijā ir atbalstīts.".
• 2016_02_25_349-seq114 spokenText "40. - atbildīgās komisijas priekšlikums par attiecīgu Ministru kabineta noteikumu, esošo noteikumu, spēkā esamības laika precizēšanu. Komisijā ir atbalstīts.".
• 2016_02_25_349-seq112 spokenText "39. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2015_04_30_297-seq299 spokenText "39. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2015_04_30_296-seq222 spokenText "39. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.".

• first
• previous
• next