Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2011_12_22-seq81 spokenText "Nu, es nemāku pateikt tagad datumu, jo man nav kalendāra priekšā.".
- 2011_12_22-seq80 spokenText "Tātad 15.janvāris? Taču 15.janvāris ir svētdiena. Tātad 16.janvāris?".
- 2011_12_22-seq79 spokenText "Ja mēs runājam par priekšlikumu iesniegšanas termiņu, - tas varētu būt janvāra vidus, ne ātrāks. Un, tā kā mēs neesam gatavi tam, tad...".
- 2011_12_22-seq78 spokenText "Bet uz priekšlikumu iesniegšanas termiņa nosaukšanu gan.".
- 2011_12_22-seq77 spokenText "Es jau nepretendēju uz Triju Zvaigžņu ordeni.".
- 2011_12_22-seq76 spokenText "Paskaidroju Dolgopolova kungam, ka Saeima var izlemt jebkuru jautājumu. Šis lēmums ir no jauna vai mēs turpinām...? Mēs nolēmām, ka mēs turpinām. Tieši tāpat Saeima ar savu balsojumu izlemj to, kuras komisijas būs atbildīgās komisijas. Pirmais mums bija Ilmas Čepānes priekšlikums nodot šo likumprojektu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti lūdz balsojumu par to. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā” nodotu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 32, atturas - 1. Tātad 11.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija un līdzatbildīgā ir Juridiskā komisija. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Sergejam Dolgopolovam, lai noteiktu priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam. Jā, lūdzu! Jums ir ieslēgts mikrofons.".
- 2011_12_22-seq75 spokenText "Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir gatava būt kā līdzatbildīgā komisija... (Troksnis zālē.) viena apsvēruma dēļ: šis likumprojekts iepriekšējā Saeimā tika skatīts Juridiskajā komisijā. Ja tas būtu jauns likumprojekts, nebūtu nekādu jautājumu, šaubu vai bažu. Taču Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir gatava būt par līdzatbildīgo komisiju. (No zāles dep. Dz.Rasnačs: „Negrib strādāt!” Dep. I.Čaklais: „Strādā! Strādā!” Zālē troksnis.)".
- 2011_12_22-seq74 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Varbūt komisijas vārdā vēl?... Balsosim par lēmuma projektu - turpināt izskatīt 11.Saeimā 10.Saeimas nepabeigto likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 23, atturas - 9. (Aplausi.) Likumprojekts tiks turpināts izskatīt 11.Saeimā. 10.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Juridiskā komisija, bet Ilma Čepāne jau no tribīnes ieteica mums jaunu lēmumu, ka 11.Saeimā par konkrēto likumprojektu atbildīgā komisija varētu būt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, nosakot Juridisko komisiju par līdzatbildīgo komisiju. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Nav! Ir!”) Deputātiem... Jā, lūdzu, Dolgopolova kungs! Ieslēdziet mikrofonu deputātam Sergejam Dolgopolovam par procedūru.".
- 2011_12_22-seq73 spokenText "Tā kā mēdz teikt, ka dusmīgāka par Ilmu Čepāni var būt tikai divas Ilmas Čepānes... (Zālē smiekli.) tad es visādā ziņā atvainojos, ja es esmu licis noprast, ka viņa varētu būt banku lobijs, lai gan es citēju ekonomistu Andri Strazdu. Bet nu par tiem pašiem dzīvokļiem vēlreiz. Es gribu runāt tikai pēc savas dzīves pieredzes. Es dzīvoju 108 dzīvokļu mājā, un pirms pieciem gadiem mūsu mājas parāds bija 3 tūkstoši latu, un viss šis parāds bija viena kaimiņa - Genādija - „īpašums”, kurš bija piecu bērnu tēvs, dzērājs, bijušais Valsts ieņēmumu dienesta darbinieks... Un tas bija viņa, viena dzīvokļa, parāds. Šobrīd, pēc pieciem gadiem, mūsu mājas parāds ir 30 tūkstoši, un te vairs nav viens kaimiņš, Genādijs, jo viņš ir „izsitis” sev sociālo pabalstu, un viņa vietā jau maksā pašvaldība. Bet tagad parādos ir nokļuvuši skolotāji, policisti, ārsti un tā tālāk. Tā ka nerunāsim šeit par „biezajiem” vai kaut ko tādu. Tie ir nu... Mēs vēl neesam parādā varbūt pagaidām, bet, ja tā turpināsies, kas zina...".
- 2011_12_22-seq71 spokenText "Ikviens, kas ir iedziļinājies šajā problēmā un ir vispār izlasījis šo priekšlikumu (No zāles dep. I.Čepāne: „Pats esat?”), par kuru mums pašlaik vajadzētu balsot, zina, ka tas nav labākais risinājums. Taču mēs nekad nenonāksim pie labāka risinājuma, ja nesāksim risināt šo problēmu. Tāpēc mans aicinājums ir atbalstīt un turpināt darbu pie šā projekta. Čepānes kundze ieminējās, ka cilvēks, kurš atrisinās šo problēmu, ir pelnījis Triju Zvaigžņu ordeni. Tas liecina, ka viņa tik tiešām ir iedziļinājušies šinī problēmā. Tā tiešām ir ļoti kompleksa problēma. Man ir šāds risinājums. Es gan to būtu atradis arī bez Triju Zvaigžņu ordeņa... Un tas, ko Čepānes kundze tagad teica savā otrajā uzrunā, tik tiešām mani pārliecināja par to, ka... Personīgi es esmu pārliecināts, ka Čepānes kundze tiešām nav nekāds banku lobijs. Viņa tik tiešām grib atrast risinājumu šai situācijai. Es atbildu: par to, ka jūs tādu pretimnākšanu man esat izdarījuši, es arī gribu jums palīdzēt un dot varbūt tiltiņu, ko var izmantot juridiskajai konstrukcijai. Satversmes tiesa ir norādījusi, ka tiesiskās paļāvības princips neizslēdz valsts iespēju grozīt pastāvošo tiesisko regulējumu. Pretēja pieeja novestu pie valsts nespējas reaģēt uz mainīgiem dzīves apstākļiem. Vienlaikus, arī grozot tiesisko regulējumu, valstij ir jāņem vērā tās tiesības, uz kuru saglabāšanu vai īstenošanu personai var būt izveidojusies paļāvība. Tiesiskās paļāvības princips prasa, lai valsts, mainot normatīvo regulējumu, ievērotu saprātīgu līdzsvaru starp personas paļāvību un tām interesēm, kuru nodrošināšanas labad regulējums tiek mainīts. Tā ir lieta Nr.2009-44-01. Ko es ar to gribu pateikt? Kas ir noticis? Ko bankas ir veiksmīgi izdarījušas? Tās ir nošķēlušas... sašķēlušas šo problēmu divās daļās. Līdzīgi kā to izdara ar mašīnu, kad pasaka, ka uz mašīnas virsbūvi tas attiecas... ka mēs par to rūpēsimies, savukārt ritošā daļa, kas šo virsbūvi aizved vajadzīgajā virzienā... kas dod iespēju to lietot... ka tā uz mums neattiecas. Tātad izdara šo mākslīgo sadalījumu. Un tagad tās pasaka: „Ja jūs rūpēsieties par ritošo daļu, tad tas ir vērsts pret mūsu interesēm.” Lai gan patiesībā šī ritošā... bez šīs ritošās daļas šī mašīna nekur nebrauks. Lūk! Tad nu šeit ir tāda pati situācija izveidojusies, ka bankas ir ļoti veikli nodalījušas, un tas, kas attiecas uz nekustamo īpašumu, ir tikai šīs sienas. Savukārt visa tā infrastruktūra, viss tas, kas liek šīm sienām... ieliek tām vērtību, lai šajā mājā būtu siltums, lai būtu elektrība, lai būtu pieejami visi šie komunālie pakalpojumi... Tās pasaka: „Tas uz mums neattiecas! Par to mums nav jārūpējas!” Un šeit iznāk tas absurds! Ja mēs to visu saliekam kopā un iedodam principiālu šo skatījumu, tad viss, kas mums ir vajadzīgs, ir vienkārša politiskā griba to izdarīt. Tehniski, kā tas ir darāms un ar kādiem grozījumiem - to mums var palīdzēt Juridiskajā komisijā noformulēt. Paldies.".
- 2011_12_22-seq69 spokenText "Kolēģi! Es patiešām gan iepriekšējā Saeimā, gan arī Juridiskajā komisijā vienmēr esmu vērsusi uzmanību uz šiem juridiskajiem riskiem, kas ir... stāv aiz šā likumprojekta. Ja jūs kādus dēvējat par banku lobijiem, var būt, ka mums arī tādi ir, un es to nenoliedzu. Bet es kategoriski norobežojos, ja jūs kāds mani dēvējat par banku lobiju. Tādā gadījumā es jūs, visus tos, kas te ir un kas strādājuši pašvaldībās nesen vai varbūt sen... es jūs varētu dēvēt par apsaimniekotāju lobijiem vai par „Rīgas Siltuma” lobijiem, vai par „Latvenergo” lobijiem. Jūs neesat painteresējušies, kāda ir „Rīgas Siltuma” peļņa un cik „Rīgas Siltumam” vajadzētu atmest. Es varētu tad jūs dēvēt par atkritumu apsaimniekotāju lobijiem, un tā tālāk. Es aicinu šeit nemētāties ar šādiem apvainojumiem, jo tas šodien ir... Ārkārtīgi sabiedrībai patīk, ka šeit nu pie visa tagad vainīgas ir bankas... Nu, es nezinu, varbūt tās arī ir vainīgas. Otra lieta, ko es gribu pateikt. Seržanta kungs mani ir pilnīgi nepareizi sapratis. Es runāju par manā rīcībā esošu tiesu praksi, kā arī par informāciju no apsaimniekotājiem, ka patiešām ir tādi dzīvokļu īpašnieki, kuri ir paņēmuši bankā kredītu, kā es jau teicu, piemēram, mājas vai vasarnīcas būvēšanai, kuru īpašumā ir dārga automašīna, kuri iepērkas labos veikalos, bet kuri ir ļaunprātīgi šo apsaimniekošanas izdevumu nemaksātāji. Ņemdami vērā to, ka viņi bankai maksā šo kredītu, viņi nemaksā apsaimniekotājam. Es par tiem runāju. Liela daļa, protams, ir tādu cilvēku, kas dzīvo kopā ar viņiem vienā mājā, kas ir pensionāri, bet kas cenšas pēdējo santīmu atdot šiem apsaimniekotājiem. Jūs esat mani pārpratis. Nākamais. Šeit kolēģis no apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas runāja, ka šajā likumprojektā nevajadzētu paredzēt represīvas metodes. Ja jūs tā kārtīgi izlasītu šo likumprojektu, tad jūs redzētu, ka šis likumprojekts paredz tieši tādas represīvas metodes, kādas paredz Civilprocesa likums, proti, par, piemēram, pārsimt latu parādu laist šo dzīvokli izsolē. Vai tā ir samērīga lieta? Tātad es novēlu likumprojekta izstrādes darba grupai noteikti arī paredzēt kādu noteiktu naudas summu. Bez tam es vēl gribētu... protams, es varētu to teikt no vietas, bet... Es kolēģus aicinu apdomāt... Es redzu, ka Zariņa kungs vēl ir pieteicies debatēs... Galvenā komisija faktiski varētu būt mūsējā... Šeit faktiski nav runa par juridisku risinājumu. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas redzeslokā būtu jābūt šim likumam. Un es aicinu, ņemot vērā to, ka Juridiskajai komisijai ir vairāk nekā 30 likumprojekti, ārkārtīgi apjomīgi likumprojekti, - Civilprocesa likuma un Kriminālprocesa likuma grozījumi, vēl vesela rinda Satversmes grozījumu, Pilsonības likums un tā tālāk, es visus šeit nenosaukšu... aicinu uzņemties būt par atbildīgo komisiju... Varbūt Dolgopolova kungs būtu ar mieru, īpaši ņemot vērā to, ka viņa rīcībā ir vesela apakškomisija... Un, kad es biju šajā apakškomisijā, šī apakškomisija neko citu nedarīja, kā vien to - apmēram vesela gada garumā apsprieda vienu likumprojektu. Mums, Juridiskajai komisijai, ir vairāk nekā 30 likumprojekti. Protams, Juridiskā komisija varētu būt līdzatbildīgā. Es atturēšos šajā balsojumā. Paldies.".
- 2011_12_22-seq67 spokenText "Jā, cienījamie kolēģi! Es uzmanīgi klausījos iebildumus pret šo likumprojektu. Nu, godīgi sakot, ir arī nopietni pretargumenti, bet tiem ir tāds darba raksturs. Bet diemžēl vairāki runātāji kārtējo reizi vienkārši, šķiet, mēģina novilcināt šo jautājumu... šā jautājuma risināšanu. Mani īpaši sarūgtināja Eņģeļa kunga uzstāšanās. Nu, piedodiet! Šajā zālē mēs bieži runājam - un tagad arvien biežāk! - par to, ka mums ir jāsaglabā Satversmes pamats. Saskaņā ar Satversmi Latvija ir parlamentāra republika. Tā ir mūsu atbildība - Saeimas atbildība! - risināt šos jautājumus, pieņemt šos lēmumus! Mēs nevaram gaidīt vairs mēnešus un gadus, kamēr jauns vai varbūt cits ekonomikas ministrs kaut ko piedāvās. Mums nevajadzētu atteikties no savas atbildības un uzticēt to valdībai. Valdībai ir savas funkcijas! Tas ir tieši mūsu pienākums - atrast risinājumu! Bet, piedodiet! Klausoties šīs debates, patiešām... šie attaisnojumi, ka nē, mēs nepārstāvam banku lobijus... Nu, piedodiet! Jūs nevienu nepārliecināsiet, jo izskatās patiešām tā, ka valdošā koalīcija - vismaz kāda valdošās koalīcijas daļa - izmisīgi meklē visādus ieganstus, lai tikai šo jautājumu nerisinātu. Tātad es domāju, ka šis likumprojekts noteikti ir jāvirza. Ir problēmas? Risināsim šīs problēmas! Ir trūkumi? Novērsīsim šos trūkumus! Bet vēl nekad nav bijusi tāda loģika, ka kaut kādu atsevišķu trūkumu dēļ mēs vienkārši atsakāmies kaut ko darīt un virzīt tālāk šo likumprojektu. Tātad - tā nedrīkst rīkoties! Ja jūs baidāties no atbildības, tad netraucējiet tiem, kuri nebaidās no atbildības piedāvāt risinājumus! Paldies.".
- 2011_12_22-seq65 spokenText "Godātā Saeima! Šodien daudzi runātāji ir uzskaitījuši tiešām daudzas problēmas, kuras pastāv saistībā ar komunālo pakalpojumu parādiem un to iekasēšanas kārtību, norādot pat uz tiešām būtiskām problēmām, būtiskiem riskiem pašvaldībām, skatoties ilgtermiņā. Iespējams, Romāns Naudiņš pat radīja šo komplekso risinājumu, kas var būt šajā problēmā, respektīvi, ja bankas savā īpašumā iegūst dzīvokļus ar parādiem, ja tās iegūst savā īpašumā pašvaldības infrastruktūru, kura ir ieķīlāta, ilgstoši atrodoties parādos, un iegūst arī varbūt siltumpiegādes, tad tām ir jārada šis kompleksais risinājums, lai pašas sev nenodarītu pāri. Bet šādu scenāriju es negribu piedzīvot, tāpēc šī problēma būtu jāatrisina jau šobrīd un tagad, nevis kaut kad... jāgaida maijs vai varbūt nākamā gada septembris. Un šī problēma būtu jārisina Saeimai, sadarbojoties ar Ministru kabinetu, nevis otrādi, kā tas bieži vien ir pierasts. Tāpēc es aicinu balsot šodien „par” un otrajā lasījumā sakārtot visas juridiskās problēmas, kas pastāv saistībā ar šo likumprojektu.".
- 2011_12_22-seq63 spokenText "Es gribu atbildēt kolēģim Eņģeļa kungam sakarā ar viņa uzstāšanos. Tas ir ļoti labi, ka Ekonomikas ministrija izstrādā savu variantu, bet tas fakts netraucē Saeimai strādāt pie šā jautājuma vienlaikus ar Ekonomikas ministriju. Es gribu pateikt, starp citu, ka 10.Saeimā Mājokļa jautājumu apakškomisijas darbā mēs ļoti labi sastrādājāmies ar Ekonomikas ministriju. Tas tik tiešām bija ļoti labs un efektīvs darbs. Es nevaru pateikt nevienu sliktu vārdu par to. Un šī prakse turpinās arī tagad - 11.Saeimā -, kā jūs redzat pēc savas pieredzes. Tā ka, ņemot vērā arī to faktu, ka kolēģis Judina kungs uzņemsies vadīt izveidoto speciālo darba grupu, mēs varētu vienkārši apvienot visus savus spēkus, lai rastu efektīvu risinājumu. Protams, es piekrītu, ka Čepānes kundzei ir daļēja taisnība, ka ideāla risinājuma šeit nav. Varbūt arī nav... visticamāk, ka nav, bet es ceru, ka vismaz kaut kādu efektīvu risinājumu - nu, optimālu risinājumu! - mēs varētu kopīgiem spēkiem atrast. Mūsu, deputātu, vidū ir ekonomisti, ir juristi, man pašam ir liela pieredze. Es vadīju, starp citu, lielāko namu pārvaldi ne tikai Rīgā, bet arī Latvijā. Man ir praktiskā pieredze, taču es negribu vienkārši iedziļināties detaļās, tehniskās detaļās, jo tas būtu ilgi, jā. Bet tas, ka risinājumu var atrast, tas ir fakts. Un šī problēma... tā tik tiešām ir ļoti milzīga visā valstī, un to vajag risināt, un to nevar atlikt. Tas ir galvenais, ka to nevar atlikt - ne uz mēnesi, ne uz diviem. To vajag turpināt risināt! Tāpēc es ļoti aicinu nebalsot „pret”, bet tomēr pieņemt un visiem spēkiem kopā, kuri vēlas risināt šo problēmu... Starp citu, gribu pateikt, ka 17.janvārī būs Mājokļa jautājumu apakškomisijas sēde, kurā mēs skatīsim tieši šo jautājumu. Visus, kas grib piedalīties, es aicinu ierasties mūsu apakškomisijas sēdē. Paldies.".
- 2011_12_22-seq61 spokenText "Cienījamie kolēģi! Esmu viens no tiem cilvēkiem, kuri Juridiskajā komisijā balsoja „par” attiecīgo likumprojektu (es tagad nemēģināšu atkārtot, kāpēc es to izdarīju), bet man nav ne mazāko šaubu, ka pastāv problēma un ka tā problēma ir milzīga, un ka mēs, meklēdami risinājumu, esam vēl ļoti, ļoti tālu no tā. Dzīvokļi, par kuriem mēs runājam, faktiski ir ieķīlāti gan bankās, gan arī ieķīlāti tiem uzņēmumiem, kas piegādā ūdeni, kas nodrošina siltumu un citus labumus. Un Juridiskās komisijas sēdē mēs dzirdējām Ekonomikas ministrijas pārstāvju runas, un es redzēju, ka tiešām viņiem nav risinājuma. Ir milzīga problēma, bet līdz šim viņi nav atraduši risinājumu, un es nezinu, vai viņi tiešām atradīs, ja mēs nestrādāsim kopā. Brīdī, kad mēs lēmām par attiecīgā likumprojekta virzīšanu izskatīšanai, tā bija vienīgā iespēja nodrošināt Saeimas deputātiem iespēju strādāt ar šo jautājumu. Jau pēc tam, kad mēs bijām nobalsojuši, tika nolemts izveidot darba grupu - darba grupu, kas tiešām Saeimā sekos līdzi tam procesam un tiešām, es domāju, mudinās Ekonomikas ministriju strādāt. Es tiešām domāju, ka attiecīgā darba grupa varēs efektīvi strādāt un ka, ņemot vērā, ka tā ir izveidota, mēs varam to risinājumu, kas mums ir piedāvāts, tiešām neatbalstīt. Ļoti svarīgi, lai jautājums būtu atrisināts, bet, ņemot vērā, ka piedāvātais risinājums ir ar atpakaļejošu spēku, mēs nevaram to akceptēt. Tātad risinājumam ir jābūt, bet - kādam? Es arī esmu viens no tiem cilvēkiem, kuri attiecīgajā darba grupā strādās. Es runāju ar kolēģiem, kas nav Juridiskās komisijas biedri, un viņi arī apņēmās strādāt lietas labā, un es tiešām domāju, ka līdz 1.martam mums, darba grupai, ir jāatrod risinājums, kas var palīdzēt jautājuma atrisināšanā... šo problēmu risināšanā un šo jautājumu sakārtošanā. Tā ka es aicinu tomēr neatbalstīt projektu, kas nesniedz atbildes uz visiem jautājumiem, bet iesaku Saeimai strādāt. Paldies.".
- 2011_12_22-seq59 spokenText "Jā, kolēģi! Man gribētos drusku arī atsaukt atmiņā, kā tad izveidojās tā, ka finanšu sektorā... Es nesaukšu, kādu un kuru valstu banku pārstāvji to vada, jo mans kolēģis to jau pateica, kuru interesēs tas ir... Kā tā izveidojās, ka finanšu sektorā pirmā roka ir dota viņiem, bet valstij, pašvaldībām ir dota, teiksim, otrā. Un es ļoti labi atceros, kā finanšu sektors lobēja šo jautājumu. Mums būtu ļoti labi, ja mēs varētu paralēli šodien varbūt pieņemt arī likumu par lobēšanu. Tad mums būtu apmēram skaidrs un varētu atklāti redzēt, teiksim, kurš un par ko tā mēģina šos jautājumus ievirzīt. Es ļoti cienu Čepānes kundzi, bet ar tādu pašu entuziasmu pagājušajā sasaukumā vai drusku iepriekš mēs jau runājām par šo lietu, ka tā ir ļoti svarīga lieta un ka to vajag noteikti izskatīt. Un, ja mēs paskatīsimies tās runas, kas bija tad, kad Ekonomikas ministrija iesniedza un aizstāvēja šo likumprojektu, tad redzēsim, ka tās bija, nu, ļoti kvēlas, pamatotas un man neradīja nekādas šaubas, ka šo likumu vajadzētu skatīt tieši tādu, kāds tas ir. Tāpēc tas ir viens no jautājumiem, kas man nav skaidrs. Un man ļoti negribētos, lai tiešām šis lobisms, kas ir finanšu sektoram, tiek aizstāvēts primāri. Un, paldies Dievam, arī pasaulē tomēr sāk pievērsties finanšu sektoram un nepaijā tam visu laiku galvu, bet gan saka, ka tomēr vajag ļoti stingri skatīties, teiksim, finanšu sektoru, ko tur dara, - kam par labu viņi dara. Varbūt viņi to tikai sev par labu dara. Tas ir viens. Otrs. Ja mēs izveidosim darba grupu, ko kolēģe Čepāne teica, pie Ekonomikas ministrijas, nu, tad drusku par šauru tā būtu... Ja mēs skatām tikai Tieslietu ministriju, Ekonomikas ministriju un Latvijas Komercbanku asociāciju, tad mēs neredzam, teiksim, klāt vēl tos, par kuriem mēs šodien te runājam un uz kuriem tas ir vērsts. Tad kaut kā ļoti, ļoti pašauri tas būtu... Tas ir otrs jautājums. Nu, un man tā liekas, ka, teiksim, šeit varētu vilkt zināmas paralēles arī ar Hipotēku un zemes banku. Arī runāt par zināmu lobismu, lai „noņemtu no distances” vienu no bankām, kas varētu, teiksim, vēl dzīvot... par to, par ko mēs šodien jau runājām. Tāpēc man ir priekšlikums, bet tieši pretējs tam, kā kolēģe šeit teica, - ka balsosim „pret”... Nē, vajadzētu balsot „par”, pirmajā lasījumā pieņemt un strādāt paralēli, lai būtu darba grupa Ekonomikas ministrijā, Tieslietu ministrijā vai citur pie Ministru kabineta kaut kur klāt... Un tad varētu izdiskutēt pirmajā lasījumā un nopietni izanalizēt. Mēs skaidri apzināmies, ka šo problēmu mēs nevarēsim ielikt šūplādītē un aizmirst, jo to vienkārši neatļaus. Un nevar būt tā... Pirms septiņiem vai pirms drusku vairāk mēnešiem es biju pilnīgi pārliecināts par to, ka tas ir pareizi. (No zāles dep. I.Čepānes starpsauciens.) Es nerunāju, Čepānes kundze, par jums. Man... jā, es atvainojos, man ir aizliegts diskutēt ar zāli. Bet tad mēs varētu... Tad nu arī izanalizēsim! Mums ir laiks, mums nevajag to pieņemt steidzamības kārtā, mums ir pirmais lasījums. Izanalizēsim visus „par” un visus „pret”! Aicināsim banku sektoru, aicināsim arī tos, kas nodarbojas ar apsaimniekošanu, jo te kaut kāda iemesla dēļ nav pieminēti tie cilvēki, kas nodarbojas ar apsaimniekošanu! Man ļoti negribētos, lai likumi tiktu pakļauti tikai sliktiem cilvēkiem. Mēs runājam par sliktiem piemēriem. Te jau kolēģi arī teica, ka lielākā daļa to, kas tur cieš, nav tie sliktie, tie nav tie „biezie”, kas braukā ar „biezām” mašīnām. Tie ir vienkārši cilvēki, kuri ir parādu jūgā. Tāpēc es aicinu balsot „par”. Turpināsim diskusiju un atrisināsim to jautājumu vienreiz un tā pamatīgi un labi! Laiks, lai izdiskutētu, mums ir. Paldies. (Aplausi.)".
- 2011_12_22-seq57 spokenText "Labdien, godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Labdien, godātie kolēģi! Es strādāju pavisam nesen pašvaldībā - strādāju Attīstības komitejā, un reizi mēnesī pie mums nāca pašvaldības uzņēmumu vadītāji un atskaitījās par situāciju ar parādiem. Un principā saruna bija tāda: „Nu, kā jums iet?” - „Parādi aug.” - „Ko jūs darāt?” - Nu, mēs tur iesniedzām prasības tiesā...” Attiecīgi prasām, kā Čepānes kundze minēja, kāpēc tik maz. Viņi saka: „Saprotiet, nav jau jēgas sniegt, jo, teiksim, tie cilvēki, pret kuriem mēs sniedzam, - tas jau ir akūts gadījums. Mēs pret viņiem sniedzam prasību, bet tiesu izdevumi ir daudz lielāki, nekā tas, ko mēs varam no viņiem dabūt.” Tas ir viens. Un šie pakalpojumu sniedzēji noteikti nav tajā labākajā pozīcijā, jo - kas sanāk? Mēs nevaram vērsties ar kaut kādām represīvām metodēm pret tiem cilvēkiem, kuriem tās naudas vienkārši nav. Jo, ticiet man, lielākā daļa no tiem cilvēkiem, kuri nemaksā, viņi nav ļaunprātīgi nemaksātāji, viņi tiešām nevar to samaksāt, jo tad, kad tev... Konkrēts gadījums... Un noteikti katrs no jums zina tādus gadījumus: ja tev alga ir 200 latu, tu nevari samaksāt par siltumu 150 latu, tu nevari samaksāt par ūdeni, par elektrību un par visu pārējo. Un, ja tev ir ģimene, ja tev ir bērni, tad kāda ir izvēle? Loģiski, ka cilvēks izvēlēsies maksāt, lai, teiksim, nodrošinātu kaut kādu nākotni saviem bērniem... Šoreiz es neaicinu balsot „par” vai „pret” konkrēto priekšlikumu, bet es aicinu pievērst uzmanību... pastiprinātu uzmanību šai problēmai. Un te jau minēja, teiksim, kolēģis... lūdza pagaidīt, bet ko gaidīt? Es esmu pārliecināts, ka pēc ziemas perioda tas parādu apjoms būs virs 40 miljoniem, jo pareizi Čepānes kundze minēja, ka tas parādu slogs samazinās pa vasaras mēnešiem, bet pēc tam tas ģeometriskā progresijā atkal pieaug. Tāpēc es aicinu nekavējoties risināt iepriekš minēto problēmu. Paldies.".
- 2011_12_22-seq55 spokenText "Jā, jā, bet tie ir saistīti ar migrāciju. Mums nav statistikas datu arī šai situācijai. Līdz ar to mums... Ja mēs vadāmies pēc statistikas rādītājiem, ka mums nav to kredītņēmēju, vai ir kaut kādi aptuveni... kaut kāda virkne asociāciju apkopotu datu? Tas nozīmē, ka šādu cilvēku nav? Tāda ir mūsu valstī attieksme: nav statistikas datu, nav skaitļu, cilvēki neeksistē. Nākamais. Par likumprojekta atbilstību Satversmei. Godājamie deputāti! Nu, par to bija jādomā arī tad, kad tika pieņemts lēmums par pensiju samazināšanas atbilstību Satversmei. Bija jādomā arī par tiesnešu un prokuroru algu jautājuma atbilstību Satversmei. Bet šajā situācijā es ierosinu visiem balsot par minētā likumprojekta turpmāku virzību un Juridiskās komisijas sēdē šo jautājumu skatīt lielā mērā, plaši, turpināt to skatīt, nenorobežoties no tā, un šajā situācijā tik tiešām, vadoties pēc Satversmes tiesas spriedumos attīstītajām pamattēzēm, paredzēt saprātīgu pārejas mehānismu, kā arī izanalizēt virkni problēmsituāciju šajā jautājumā. Līdz ar to, godājamie deputāti, konceptuāli, es domāju, neviens nav pret to, ka šis jautājums būtu jārisina. Ir jāatzīst arī, ka minētais likumprojekts ir viens no etapiem šīs problēmas risināšanā. Bet valdībai jau bija dota iespēja minēto problēmu atrisināt. Problēma atrisināta nav. Un es negribētu, lai šis likumprojekts tiktu nolikts kaut kādā zemākā atvilktnē valdības koridoros, lai to risinātu kaut kā citādāk. Likumdevējs šajā gadījumā ir uzņēmies šo iniciatīvu. Es domāju, mums ir jāturpina. Paldies.".
- 2011_12_22-seq54 spokenText "Mēs runājam par grozījumiem Civilprocesa likumā, nevis par grozījumiem Imigrācijas likumā.".
- 2011_12_22-seq53 spokenText "Godājamie deputāti! Es par minēto jautājumu mazliet paturpināšu. Es tik tiešām saprotu Čepānes kundzes šaubas attiecībā uz minētā jautājuma turpmāko virzību. Mani ieinteresēja arī Eņģeļa kunga viedoklis šajā jautājumā. Bet būtība ir šāda: cik lielā mērā likumdevējvara var norobežoties no minētā jautājuma risināšanas un nodot tā risināšanu izpildvarai? Šobrīd jau ir decembra beigas. Līdz 1.martam Ekonomikas ministrijai kaut kas ir jāiesniedz. Ekonomikas ministrija jau iesniedza savus priekšlikumus iepriekš. Likumdošanas līmenī par šo jautājumu likumdevējs ir diskutējis vairākkārt. Kāds ir secinājums? Kāds ir „sausais atlikums” šajā situācijā? Tie ir tie grozījumi, kurus ir atbalstījusi Juridiskā komisija. Tas ir apsveicami, ka katram no Juridiskās komisijas locekļiem un arī tās priekšsēdētājai ir savs viedoklis šajā jautājumā. Tomēr vairākums Juridiskās komisijas locekļu nolēma citādāk attiecībā uz minētā jautājuma virzību. Godājamie deputāti! Tik tiešām šajā situācijā nav man ticības, ka izpildvara līdz 1.martam iesniegs kaut ko citādāku. Nu, ja izpildvara nespēj risinājumu izstrādāt pat Ministru kabineta noteikumu ietvaros, likumdevēja dotā deleģējuma ietvaros, tad par kādu tik milzīgas problēmas atrisināšanu var runāt pašreiz Ekonomikas ministrija, ja arī komisijas sēdē tās pārstāvji norādīja, ka jautājums ir komplicēts un diez vai viņi spēs par to viena resora ietvaros vienoties? Tādi bija konkrētie vārdi no to pārstāvju puses, kuri piedalījās. Pašreiz runāt par to, ka mums vispār ir jāaizver acis, raugoties uz šo problēmu, un likumdošanas līmenī tā nav jārisina, - tas, manuprāt, nebūtu pareizi šajā situācijā. Tik tiešām arī citi argumenti, ko es pašreiz dzirdēju attiecībā uz to, ka mums nav statistikas datu par tiem cilvēkiem, kuri ir kredītsaistības uzņēmušies... Bet mums nav arī statistikas datu par tiem cilvēkiem, kuri braukā ar dārgām mašīnām un nemaksā. Tik tiešām es tādus cilvēkus nezinu. Es pat nevarētu saskaitīt uz abu roku pirkstiem, cik tad ir to cilvēku, ļaunprātīgo nemaksātāju, kuru dēļ patiesībā tiem labticīgajiem kredītņēmējiem šajā situācijā būtu jācieš. Es domāju, ka šis jautājums ir jārisina, un šajā gadījumā nav runa ne par kādu statistiku. Tā statistika vispār pie mums klibo. Un cik Latvija ir zaudējusi emigrācijas dēļ? (No zāles dep. I.Čepāne: „Runā par tēmu!”) Ne daudzi no šeit klātesošajiem ir bijuši Kuldīgā rīkotajā konferencē par migrācijas jautājumiem. Tur arī tā statistika bija. Rīgā ko jūs skatāties?".
- 2011_12_22-seq51 spokenText "Godājamie kolēģi! Pēdējā laikā mēs gan esam vairākas reizes redzējuši, ka, nododot kādu likumprojektu valdībai, kura šā likumprojekta izstrādāšanā ieinteresēta īsti nav, parasti tas tiek „noairēts” un klusām izplēn. Es turpinājumā pievērsīšos kādam citātam, kuru es kādu laiku atpakaļ izlasīju. Un tātad: „Galvenie finanšu tirgus turētāji atradīs sev jebkuru valdību, atradīs sev jebkuru Centrālās bankas šefu un regulatoru. Jebkuru ir iespējams korumpēt, ja ir tādi resursi kā trim lielajām zviedru bankām. Citiem šādu resursu šajā valstī pašlaik nav. Tās var iztaisīt jebkuru vēlēšanu rezultātu un dabūt pie varas jebkuru partiju. Mums valdībā ir divi šo banku ielobēti ministri - finanšu un ekonomikas -, un tagad jāgaida, kad parādīsies arī Nordea bankas ministrs. Problēma ir tā, ka valsts atdevusi savu neatkarību un visu varu ārzemju banku sektoram. Tikko tā tas vairs nebūs, sistēma sabruks kā kāršu namiņš. Tad tiks ievēlēta Saeima, kādu sabiedrība gribēs, tad finanses ieplūdīs sektoros, kuri ir svarīgi sabiedrībai, nevis bankām, kurām pieder lauvas tiesa redzamā tirgus.” To visu ir teicis tāds visai cienīts un atzīts ekonomists kā Andris Strazds, to nesaka Kārlis Seržants. Un diemžēl mēs, kas esam tā kā gatavi cīnīties par valsts valodu kā valstiskuma sastāvdaļu, ekonomisko neatkarību esam nemanāmi atdevuši, un to arī šis balsojums, visticamāk, parādīs. Riskēšu tomēr iebilst Čepānes kundzei, ka 99 procenti no cilvēkiem, kas nespēj veikt maksājumus par siltumu un par ūdeni, noteikti nebrauks labās mašīnās un neiepirksies labos veikalos, jo viņi pārsvarā ir tie, ko mēs saucam par godīgiem maksātājiem. (No zāles dep. I.Čepānes starpsauciens.) Un es arī negribu apgalvot, ka šis likumprojekts - tāds, kāds tas ir šobrīd, - ir labs un ideāls, bet es gribu tomēr apgalvot, ka malā nolikt arī mēs to nedrīkstam, jo tām zviedru bankām, kas lielā mērā ir vainojamas mūsu ekonomikas situācijā, tomēr solidāra atbildība par to visu ir jāuzņemas. Paldies. (Aplausi.)".
- 2011_12_22-seq49 spokenText "Es runāšu ļoti īsi. Pirmkārt, es gribu pateikties Čepānes kundzei, ka esmu izpelnījies - viens no retajiem! - pateicības vārdus vai komplimentu. Otrkārt, tomēr gribu teikt, ka es uzstāju uz to, ka šo likumprojektu ir jāturpina skatīt, jo komisijas darbs, šā darba saturs ir arī labot, grozīt, mainīt un meklēt optimālu risinājumu, jo tas ir viens no ceļiem. Es negribu teikt, ka tas ir labākais, bet tas ir viens no ceļiem, kā risināt šo komplekso problēmu. Treškārt, es gribu pateikt, ka viens no jautājumiem, par kuru mēs jau sen esam vienojušies, bet tagad tiek prasīts tehnisks risinājums, ir parādnieku reģistra izveidošana, kas ir viens no instrumentiem, kas palīdzētu šo problēmu risināt arī tehniskā veidā. Ceturtkārt, es esmu pārliecināts, ka darba grupa, lai arī kāda tā būtu, ir viens no ceļiem, kā šo problēmu nerisināt vispār, jo šinī gadījumā uzticība Ekonomikas ministrijai, kura bija ierosinātāja šim likumprojektam, un viņi izstrādāja tā pirmo redakciju... Ekonomikas ministrijai - tieši Ekonomikas ministrijai! - tagad mainījās viedoklis... Mums ir Mājokļa jautājumu apakškomisija, un es domāju, ka šis ir tas parlamentārais instruments, ar kuru varētu ķerties pie šīs problēmas kompleksi, arī pie juridisko normatīvu izvērtēšanas, izskatīšanas no visām pusēm, piesaistot nevalstiskās organizācijas un ieinteresētās puses. Noslēgumā es gribu teikt, ka es atbalstu, lai šis likumprojekts tiktu virzīts izskatīšanai pirmajā lasījumā un lai pie tā strādātu. Vajag, un tas ir jādara! Paldies. (Aplausi.)".
- 2011_12_22-seq47 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Mūsu frakcija uzskata, ka šis ir ļoti svarīgs jautājums, un, klausoties šodienas uzrunas, es secinu, ka neviena frakcija to nenoliedz. Bet tieši tāpēc, ka tas jautājums ir tik svarīgs, mūsu frakcija šinī balsojumā balsos „pret”. (No zāles dep. I.Cvetkova: „Ooo!”) Un es paskaidrošu, kāpēc. Kad jautājums ir tik svarīgs, galvenais ir atrast īsto un vispareizāko risinājumu. Un vispareizāko risinājumu var atrast tad, kad jautājuma risināšanai tiek izmantota pareiza organizatoriskā pieeja. Mēs zinām, ka Ministru kabinetam ir dots uzdevums, un līdz 1.martam mēs gaidām Ministru kabineta izstrādāto priekšlikumu. Mēs zinām arī to, ka pie Juridiskās komisijas ir izveidota darba grupa šā jautājuma apspriešanai. Vai Saeima izpelnīsies atzinīgus vārdus par to, ka jautājums tiek skatīts Ministru kabinetā un Juridiskās komisijas darba grupā un Juridiskā komisija paralēli vēl skata jau gatavu likumprojektu ar kaut kādu risinājumu? Es negribu iedziļināties šā risinājuma būtībā, jo Čepānes kundze ļoti detalizēti izklāstīja, kāpēc šis nav pats labākais un pareizākais risinājums. Un vēl viena lieta. Mēs daudz runājam par valsts pārvaldes resursu šķiešanu, nelietderīgu izlietošanu. Tagad, kad jautājuma risināšana jau ir uzdota Ministru kabinetam un tātad tur jau tiek izmantoti kaut kādi valsts pārvaldes resursi, arī (Starpsaucieni no SC frakcijas.) Juridiskās komisijas darba grupā cilvēki strādās un izmantos kaut kādus valsts pārvaldes resursus. Kāpēc vēl vajag atvērt trešo līmeni un izlietot vēl papildu resursus viena un tā paša jautājuma risināšanai? Es domāju, iesim organizatoriski vispareizāko ceļu - sagatavosimies Juridiskās komisijas darba grupā 1.martā gaidāmajām diskusijām par Ministru kabineta piedāvāto risinājumu! Es ticu, ka tādā veidā mēs nonāksim pie vislabākā risinājuma. Šobrīd mūsu frakcija balsos „pret”, un es aicinu arī tos deputātus, kas ir nolēmuši balsot „par”, tomēr mainīt savu viedokli un balsot „pret”, jo tādā veidā mēs tiešām šajā tik ļoti svarīgajā jautājumā nonāksim pie labākā risinājuma. Balsosim „pret”! (Aplausi.)".
- 2011_12_22-seq45 spokenText "Godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Izmantojot iespēju, kā bijušais pašvaldības deputāts vēlos norādīt uz nopietnu problēmu, kas var rasties, ja mēs neatrisināsim jautājumu par šo parādu nastu, kas ir izveidojusies iedzīvotājiem. Vairākās pašvaldībās siltuma ražotājs ir privāts. Savukārt infrastruktūra, pa kuru tiek piegādāts šis siltums, pieder pašvaldībai vai pašvaldības uzņēmumam. Pašvaldība, protams, par šo siltumu laikus norēķinās ar siltuma ražotāju, jo pretējā gadījumā to nesaņems. Savukārt ar pašvaldības uzņēmumu iedzīvotāji ne vienmēr laikus norēķinās par siltumu. Un ko dara pašvaldības? Pašvaldības ieķīlā savu infrastruktūru, pa kuru tiek piegādāts šis siltums, un visnotaļ bieži tās to ieķīlā komercbankās. Un, ja nenorēķināsies pietiekamā apjomā iedzīvotāji par siltumu, tad... Kas šobrīd notiek? Šī infrastruktūra, kura ir izveidota no jauna, praktiski ieguldot Eiropas Savienības struktūrfondu naudu, nodokļu maksātāju naudu, var nonākt zem bankas izsoles āmura. Parādi par komunālajiem pakalpojumiem Latvijā ir diezgan traģiski, un šie parādi pieaug. Bankām, manuprāt, būtu tomēr jāsolidarizējas ar iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Rezerves bankām ir: desmit mēnešos - septiņdesmit (vairāk nekā septiņdesmit!) miljonu latu peļņa. Septiņdesmit miljoni uz diviem miljoniem iedzīvotāju. (No zāles dep. I.Čepāne: „Un cik ir „Siltumam” peļņa?”) Aicinu tomēr šos Civillikuma grozījumus nodot komisijām un rast tiesisku, godīgu risinājumu šai problēmai. Paldies par uzmanību.".
- 2011_12_22-seq43 spokenText "Godātie kolēģi! Vispirms es gribu izteikt atzinību Dolgopolova kungam, kurš, manuprāt, ļoti objektīvi novērtēja šo likumprojektu un runāja par šā likumprojekta galvenajām problēmām. Diemžēl liela daļa no jums, kas, nenoliedzami, redz šo problēmu, manuprāt, nav iepazinušies ar konkrēto likumprojektu. Un es to noraidu, ja pret mani tiks izteikti apvainojumi, ka es jebkad būtu bijusi kāds banku lobijs. Nekādā ziņā tas tā nav! Un līdz ar to es gribu jums paskaidrot varbūt ne tik daudz juridiskā veidā, bet tā, lai patiešām visi zālē klātesošie saprastu, kāda ir šā likumprojekta jēga un kādēļ mans kā Juridiskās komisijas vadītājas pienākums ir skatīties, lai likumprojekti nepārkāptu Satversmi, lai likumprojekti atbilstu Satversmei. Šeit konkrēti tika izteiktas arī pilnīgi pamatotas bažas no Dolgopolova puses tieši par attiecīgo diskrimināciju. Proti, tātad šajā procesā - mēs runājam par maksājumiem, ko dzīvokļu īpašniekiem un īrniekiem ir pienākums maksāt, - piedalās diezgan daudz komersantu, ne tikai apsaimniekotāji. Saskaņā ar šā likuma pārejas noteikumu 44.punkta 7.apakšpunktu šeit piedalās, protams, apsaimniekotāji. Daudzos gadījumos caur šiem apsaimniekotājiem... viņi ievāc visus tos pārējos maksājumus. Taču šeit, visā šajā ķēdītē, piedalās vēl arī ūdens piegādātāji - siltā un aukstā ūdens piegādātāji -, šeit piedalās atkritumu apsaimniekotāji, šeit piedalās atsevišķos gadījumos arī elektroenerģijas piegādātāji, šeit piedalās arī kanalizācijas, asenizācijas apsaimniekotāji, un tā tālāk. Un, protams, arī bankas piedalās visā šajā procesā. Un šis likumprojekts mēģina regulēt to situāciju, kura attiecas uz tiem gadījumiem, kad kādas personas, kas nemaksā šos komunālos maksājumus, proti, nemaksā par siltumu, par elektrību, par atkritumu izvešanu un tā tālāk, ir paņēmušas kredītu. Un patiešām ir tāda situācija, ka dažkārt viņi maksā bankām diezgan regulāri, bet šos pārējos izdevumus viņi nemaksā. Viņi ir paņēmuši kredītu, varbūt viņi būvē māju, viņi brauc ar labām automašīnām, viņi iepērkas labos veikalos, bet viņi nemaksā šos nepieciešamos maksājumus. Un, no vienas puses, tas ir ļoti vilinoši - mēģināt paredzēt tagad tādu risinājumu, ka tie, kas ir saskaņā ar Civillikumu un citiem pārējiem normatīvajiem aktiem paņēmuši šo kredītu, ieķīlājuši savu dzīvokli... ka nu tad tagad vainīgās būs bankas... ar atpakaļejošu datumu bankas tātad maksās... bankas nesaņems šo patieso ķīlas vērtību, kad šis nekustamais īpašums tiks izsolīts, bet zināmi procenti, proti, 10 procenti, aizies visiem šiem apsaimniekotājiem. Tātad visā šajā ķēdītē viens komersants - bankas - cietīs visvairāk. Pret šo likumprojektu jau iepriekšējā Saeimā kategoriski iebilda Tieslietu ministrija, iebilda Juridiskais birojs. Man visi šie atzinumi šeit ir. Mēs visus tos skatījām. Starp citu, arī Komercbanku asociācija iesniedza jau Satversmes tiesā pieteikuma projektu... Ar to visu Juridiskās komisijas deputāti ir iepazinušies, un arī Juridiskā komisija, saņemot šādu, manuprāt, nepamatotu... Pašlaik, starp citu, Ekonomikas ministrija, kas iepriekšējās Saeimas laikā tik ļoti atbalstīja šo likumprojektu, arī ir sapratusi šo savu kļūdu un piedāvā tagad pilnīgi citu risinājumu sadarbībā ar komercbankām. Un Juridiskā komisija Ekonomikas ministrijai iepriekšējās Saeimas laikā uzdeva vairākus jautājumus, piemēram, šādu: cik liels valstī ir to cilvēku skaits, kuri ir parādnieki par likumprojektā minētajiem pakalpojumiem un kuriem dzīvokļa īpašums ir vienīgais mājoklis un vienlaikus kalpo par nodrošinājumu hipotekārajam kredītam? Ekonomikas ministrija uz to nevarēja atbildēt. Faktisko datu nav. Otrkārt. Cik procentu no daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieku kopējā skaita ir parādnieki, un cik no viņiem ir dzīvokļu īpašnieki, kuriem ir hipotekārais kredīts? Arī par to statistikas nav. Treškārt. Kāda ir to dzīvokļu īpašnieku, kuriem ir hipotekārie kredīti, uzkrāto parādu struktūra, tas ir, par kādiem pakalpojumiem viņiem ir izveidojušies parādi? Cik liels ir dzīvokļu īpašnieku parāds par mājas apsaimniekošanu, par ūdensapgādi, par kanalizācijas pakalpojumiem, par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumiem un tā tālāk? Un cik ilgā laika posmā šie parādi ir uzkrāti un izveidojušies? Mēs arī uz šiem jautājumiem nesaņēmām atbildi. Ekonomikas ministrija atsūtīja mums viena patiešām tāda apzinīga apsaimniekotāja no Cēsu puses statistiku. Tur apmēram 30 procenti ir tādu, kuri ir ieķīlājuši šo savu nekustamo īpašumu, apgrūtinājuši to ar hipotekāro kredītu. Bet valstij mums tādas nav. Tātad jūs redzat šeit, ka „Rīgas Ūdens”, piemēram, arī ir monopolists. Nu, varbūt tad arī viņi varētu kādu artavu iemest bez bankām? Paskatīsimies varbūt arī „Rīgas Siltumu”! Piemēram, šeit ir statistika, ko Ekonomikas ministrija atsūtīja, par tiesā celto prasību skaitu par parādu piedziņu no tiem, kam piegādā silto ūdeni. Tātad šī statistika ir ļoti interesanta. Jēkabpilī ir SIA „Jēkabpils Siltums”, parādnieku skaits 2010.gadā ir bijis 3763, bet prasību skaits ir 78. Jūrmalā - 3937 parādnieki, prasību skaits - nulle. Rēzeknē - 2466 parādnieku skaits, prasību skaits - tikai 62 prasības. Jelgava ir visčaklākā, jo tur ir bijuši 2884 parādnieki, bet SIA „Fortuna Jelgava” ir vērsusies tiesā 1015 reizes. Ir arī atsevišķi šie monopolisti, kas pat neliekas ne zinis, lai gan šoreiz... šodien, kā jau te tika minēts, ir arī maza apmēra prasības, kuras arī var izmantot, jo tad ir daudz vienkāršāka šī piedziņa. Un līdz ar to, kolēģi, es jums gribu teikt, ka likumprojekta piemērošana, ja kāds ir apgrūtinājis šo savu nekustamo īpašumu vai dzīvokli ar ķīlu... lai tagad varētu šo normu piemērot, šis parādnieka dzīvoklis ir jālaiž izsolē. Likumā tas nav noteikts, vai ir vajadzīgs simt, divsimt latu, trīssimt latu vai piecsimt latu liels parāds. Tātad šie dzīvokļi tiks izsolīti. Kur nonāks šie cilvēki? Šie cilvēki nonāks uz ielas. Vai tas ir samērīgi šajā gadījumā? Turklāt vēl piešķirot likumprojektam šeit atpakaļejošu spēku. Šeit bez tam vēl ir daudzas citas... ļoti daudzas problēmas, uz kurām ir norādījis gan Juridiskais birojs, gan arī Tieslietu ministrija. Šī kārtība attiecas uz tiem nemaksātājiem, kuri savu īpašumu ir apgrūtinājuši ar ķīlu, bet tie, kuriem nav nekādas ķīlas, tie arī nemaksā. Attiecībā uz tiem šeit nav paredzēts absolūti nekāds risinājums. Turklāt es gribu pieminēt vēl tādu lietu, ka parādu saistības ir samazinājušās. Tad, kad pagājušajā reizē es šeit stāvēju tribīnē, parādu saistības bija 40 miljoni. Tagad šīs parādu saistības ir 30 miljoni. Iespējams, ka tas ir izskaidrojams ar vasaras periodu. Nu un nobeigumā es tomēr gribu, kolēģi, teikt... Arī es esmu strādājusi šajā Dzīvokļa jautājumu apakškomisijā, un sākumā patiešām tas likās vilinoši, ka šādu risinājumu mēs varētu pieņemt. Es no šīs tribīnes jums apsolu... es redzu, ka šis likumprojekts acīmredzot tiks atbalstīts... Nu, lai tad... es novēlu veiksmi šai darba grupai, un tas kolēģis, kas varēs atrast risinājumu šim padomju laika mantojumam, proti, ka šeit mums ir vairāki monopolisti, kas mums diktē visu šo kārtību, ka mēs nevaram atslēgt siltumu, piemēram, šiem nemaksātājiem... Tad es aicināšu noteikti arī kolēģus palīgā, lai šim cilvēkam vai cilvēku grupai piešķir Triju Zvaigžņu ordeni... (Aplausi.) ja kāds to atrisinās. Jo es pagaidām juridisku risinājumu nesaskatu, ņemot vērā visas šīs tehniskās problēmas, ņemot vērā visu šo monopolistu tiesisko statusu, ka šeit nav līgumisko attiecību ar konkrētā dzīvokļa īpašnieku tādiem apsaimniekotājiem kā, piemēram, „Rīgas Siltumam” vai atkritumu apsaimniekotājiem... Tas viss iet caur apsaimniekotājiem... Nu, es gribu zināt, kā tas varētu beigties. Un vēl pašās beigās es gribu teikt, ka tie Ministru kabineta noteikumi, kas paredz, ka tad, ja dzīvojamā mājā kādu dzīvokļu saimnieki nemaksā par siltumu... tad faktiski tā kārtība, ko paredz Ministru kabineta noteikumi, ka „Rīgas Siltumam” ir tiesības atslēgt šo apkuri, ir pretrunā ar Satversmi, un tas ir pretrunā arī ar likumiem, jo likumā tāda deleģējuma no likumdevēju puses Ministru kabinetam nav bijis. Paldies par uzmanību! Šādā redakcijā es neuzdrošinos atbalstīt šo likumprojektu, it īpaši tāpēc, ka Ekonomikas ministrija, sadarbojoties ar Latvijas Komercbanku asociāciju, ar Tieslietu ministriju, ir pateikusi, ka līdz 1.martam atradīs optimālu risinājumu. Bet patiešām mēs šeit nevaram iet uz Satversmes pārkāpšanu. Paldies par uzmanību.".
- 2011_12_22-seq41 spokenText "Godātie kolēģi! Skatos, daudzi vēl nav savās vietās... Es kā esošais Mājokļa jautājumu apakškomisijas vadītājs un kā bijušais 10.Saeimas Mājokļa jautājumu apakškomisijas loceklis gribu pateikt tādu lietu, ka pirmais, kas mani iepriecināja, bija tas, ka visi apakškomisijas locekļi strādāja ļoti draudzīgi un vienprātīgi, nedalot sevi ne opozīcijā, ne arī pozīcijā, kā saka. Jo tie jautājumi, kas tika skatīti Mājokļa jautājumu apakškomisijā, tiešām skar visus Latvijas iedzīvotājus, nešķirojot ne pēc nācijām, ne kaut kā citādāk (No zāles: „Pēc dzimuma!”)... arī dzimuma... un tā tālāk. Runājot par šo jautājumu, par grozījumiem Civilprocesa likumā, tas bija viens no pirmajiem jautājumiem jau 10.Saeimas Mājokļa jautājumu apakškomisijas darba kārtībā, un visi apakškomisijas locekļi vienprātīgi atbalstīja šā likumprojekta novirzīšanu Juridiskajai komisijai. Arī Juridiskā komisija diezgan veiksmīgi pastrādāja, un, ja es pareizi atceros, pat divos lasījumos tika šis likumprojekts izskatīts. Kāpēc tagad notiek tāds strīds vai diskusija par šo likumprojektu? Nu, droši vien bija zināmi, kā saka, momenti, kas tika pārrunāti starp valdību un Starptautisko Valūtas fondu, kas... valdība laikam tika piespiesta, teiksim, apsolīt, ka šis likumprojekts netiks virzīts tālāk. Bet tas tomēr nav arguments, lai šī problēma - komunālo maksājumu vai parādu maksājumu problēma - netiktu atrisināta. Bez šaubām, skatīt šo likumprojektu vajag plašāk, jo tas laikam ir saistīts arī ar citiem likumprojektiem, un droši vien Mājokļa jautājumu apakškomisija to arī darīs un turpinās strādāt pie šā projekta, jo tagadējā redakcija nav ideāla, tā nav atbilstoša varbūt visām prasībām, kas šodien eksistē šajā plāksnē. Bet mūsu, visu deputātu, uzdevums ir turpināt strādāt pie šīs problēmas atrisināšanas, jo tālāk šī situācija attīstās tikai uz sliktāko pusi. Es aicinu, neskatoties ne uz ko, atbalstīt šo likumprojektu un turpināt draudzīgi strādāt Mājokļa jautājumu apakškomisijā. Paldies.".
- 2011_12_22-seq40 spokenText "Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim Saeimas 22.decembra sēdi. Tātad pirms pārtraukuma mēs Saeimas kārtības ruļļa 39.panta kārtībā skatījām likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā”. Turpinām debates. Vārds deputātam Aleksandram Sakovskim.".
- 2011_12_22-seq38 spokenText "Godātie kolēģi! Elektroniski nav reģistrējušies: Jānis Dūklavs... nav zālē, Jānis Klaužs... nav, Janīna Kursīte-Pakule... nav, Atis Lejiņš... Lejiņa kungs ir klāt, Ingmārs Līdaka... ir, Ņikita Ņikiforovs... nav, Dzintars Rasnačs... ir, Juris Viļums... nav un Valdis Zatlers... nav. Paldies.".
- 2011_12_22-seq37 spokenText "Paldies. Un es vēlos jūs informēt par to, kas ir bijis zināms jau iepriekš, - ka šobrīd ārā darbojas Ziemassvētku darbnīca un šodien noslēdzas tā akcija, kurā bijāt aicināti piedalīties jūs visi un arī Saeimas darbinieki, tātad ziedot Ziemassvētku dāvanām cilvēkiem, kam neklājas tik labi. Šī Ziemassvētku darbnīca darbosies vēl diezgan ilgi, bet, ja jums ir vēlme un laiks, aicinu jūs jau šobrīd... Jau starpbrīdī jūs varat iet un savas dāvanas sagatavot paši. Tā ka tā darbnīca ir arī jau pašreiz atvērta un tur būs vēl kādu brītiņu. Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.".
- 2011_12_22-seq36 spokenText "Godātie Juridiskās komisijas locekļi! Lūdzu pulcēties pēc dažām minūtēm uz Juridiskās komisijas sēdi. Paldies.".
- 2011_12_22-seq34 spokenText "Cienījamie Parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļi! Pēc piecām minūtēm 221.kabinetā Jēkaba ielā, pretī, komisijas sēde.".
- 2011_12_22-seq32 spokenText "Cienījamie kolēģi! Saeimas Sporta apakškomisija savā pēdējā sēdē apstiprināja par kapteini 11.Saeimas basketbola komandai Jāni Upenieku. Visi tie jautājumi, kas saistīti ar basketbola komandu, ar formu, ir noskaidrojami pie Jāņa Upenieka. Paldies.".
- 2011_12_22-seq31 spokenText "Paldies. Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Tagad lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, noklausīsimies paziņojumus. Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.".
- 2011_12_22-seq30 spokenText "Labdien, Saeimas priekšsēdētāja! Deputāti! Es gribu akcentēt saistībā ar šiem grozījumiem arī tādu būtisku lietu, ka šajā tirgū ir vairāki spēlētāji. Ir ne jau tikai iedzīvotāji un bankas, bet ir arī siltumapgādes uzņēmumi, ir šie pārvaldnieki, kas nu veic šo naudas iekasēšanu, un problēma jau ir tajā, ka šis pārvaldnieks vēršas pret iedzīvotāju ar visiem ieročiem - tā, kā tas ir viņa spēkos. Šobrīd to faktiski ir diezgan maz, jo viņu spiež šis siltuma apgādes uzņēmums iekasēt šo naudu. Pretējā situācijā sanāk tā, ka mājai var tikt atslēgts siltums. Var nonākt tādā situācijā, ka 20-24 dzīvokļu mājā divi dzīvokļi, kuriem ir šīs problēmas ar hipotekārajiem kredītiem, spēj izraisīt to, ka mājai atslēdz siltumu, un tur neviens neko nevar padarīt. Un ir gadījies, ka pārvaldnieka uzņēmumi bankrotē vienkārši šīs problēmas dēļ. Problēma tiešām ir ļoti smaga. Šie groz��jumi šobrīd varbūt nav ideāli, bet tie noteikti ir jāskata tālāk, un es aicinu atbalstīt šos grozījumus tālākai skatīšanai. Paldies.".
- 2011_12_22-seq29 spokenText "Paldies. Vai Valaiņa kungam pietiks ar septiņām minūtēm? Lūdzu! Vārds deputātam Viktoram Valainim.".
- 2011_12_22-seq28 spokenText "Cienījamie kolēģi! Man negribētos vienkāršot šo situāciju un runāt te par banku lobijiem un tā tālāk, kaut gan ļoti daudzi cilvēki tā to arī sapratīs, jo deputāti negrib samazināt banku ienākumus un kaut kādā veidā iedragāt banku privileģēto stāvokli. Bet salīdzināsim šos divus kreditorus! Bankas slēdza līgumus ar parādniekiem, izvērtējot riskus. Un līdz ar to bankām jāuzņemas zināma atbildība par šiem riskiem. Tas, ka šobrīd cilvēki nevar samaksāt šos parādus, tā ir banku kļūda. Tās nepareizi izvērtēja riskus. Attiecībā uz komunālo pakalpojumu sniedzējiem. Nekādas izvēles viņiem nebija. Viņiem ir pienākums sniegt šos pakalpojumus visiem dzīvokļu īpašniekiem, īrniekiem un tā tālāk. Un tomēr šie pakalpojumu sniedzēji šobrīd ir daudz nelabvēlīgākā situācijā nekā bankas. Patiešām ir krīze, tas viss ir pareizi, bet jāuzņemas ir solidāra atbildība, un es domāju, ka katram ir jāatbild par savām kļūdām, arī bankām būtu jāuzņemas sava atbildības daļa. Taču šobrīd sanāk tā, ka bankas ir privileģētā stāvoklī, visi maksā, bet bankas - ne. Viņi kaut ko zaudē. Protams, tur ir daudz sarežģītāka situācija, jo tur viss ir jau sen pārstrukturēts, tiek izveidotas kompānijas, kas pārvalda šos dzīvokļus, par kuriem parādnieki nevar samaksāt, un tā tālāk. Bet tā tomēr ir principa lieta. Un, godīgi sakot, tie argumenti, kāpēc šis risinājums ir slikts, mani nepārliecināja, jo ir vajadzīgs kaut kas cits - komplekss, un tā tālāk. Godīgi sakot, esmu vīlies, jo es gribēju dzirdēt kaut kādus nopietnākus pretargumentus. Nevienu nopietnu pretargumentu es tā arī nedzirdēju. Tāpēc aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu. Paldies.".
- 2011_12_22-seq27 spokenText "Paldies. Vai Cileviča kungam pietiks ar deviņām minūtēm? Vārds deputātam Borisam Cilevičam.".
- 2011_12_22-seq26 spokenText "Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Šeit daudz runāja par tiem, kuri ņēmuši kredītus, un „par” vai „pret” bankām. Es gribu pieminēt citu cilvēku kategoriju, proti, tos, kuri nav ņēmuši nekādus kredītus, bet kuri dzīvo dzīvoklī, kur ir, teiksim, pieslēgta centrālā apkure, bet par kuru kaimiņi nemaksā... par šo dzīvokļa apsaimniekošanu, par komunālajiem maksājumiem. Taču šie parādi krājas siltuma piegādātājam, un tad atkarībā no tā, kāds ir šīs mājas juridiskais statuss - vai tā ir, teiksim, pašvaldības māja... vai tā ir bijusī pašvaldības māja ar privatizētiem dzīvokļiem, vai tā ir, teiksim, kooperatīva māja... Tātad faktiski šīs sekas ir dažādas, kas var novest pie tā, ka šai mājai vienkārši atslēdz siltumu, neskatoties uz to, ka tas cilvēks ir maksājis. Vai vienkārši ir tā, ka pašvaldības siltuma uzņēmumam krājas parādi un pašvaldība domā visādus veidus, kā to visu apmaksāt... Taču īstenībā visi šie jautājumi nav atrisināti, un, turpinot tos neatrisināt, problēma var... Nu, mēs varam cerēt, ka, krīzei beidzoties, tas viss beigsies pats no sevis, bet, kā tā krīze beigsies, - to diezgan grūti vēl pateikt, ņemot vērā nestabilitāti pasaulē. Un tāpēc, manuprāt, nebūtu pareizi, pat pieņemot, ka šis risinājums varbūt juridiski nav tas ideāli pareizākais... To noteikti Čepānes kundze nokritizēs un daudz kam viņas sacītajā varēs piekrist... bet šobrīd noņemt to no izskatīšanas nebūtu pareizs signāls. Es domāju, ka ekonomikas ministrs iedziļināsies šajā problēmā un nāks klajā ar daudz precīzākiem priekšlikumiem, un es domāju, ka arī Mājokļa jautājumu apakškomisija, kas īstenībā diezgan daudz iepriekšējās Saeimas darbības periodā šim jautājumam pieskārās, turpinās to darīt arī šobrīd. Un tas ir tas iemesls, kāpēc es uzskatu, ka tomēr būtu nepareizi šobrīd šo likumprojektu noraidīt pavisam. Tas varētu tikt pieņemts pirmajā lasījumā, un es ceru, ka līdz otrajam lasījumam tiks atrasti gan juridiski precīzāki risinājumi, gan tādi risinājumi, kas tomēr šo problēmu atrisina. Paldies.".
- 2011_12_22-seq25 spokenText "Paldies. Vai Cilinska kungam pietiks ar 12 minūtēm? Vārds deputātam Eināram Cilinskim.".
- 2011_12_22-seq24 spokenText "Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Es vēlos vērst jūsu uzmanību uz vairākiem apstākļiem attiecībā uz minētā likumprojekta turpmāko virzību. Pirmkārt, minētais likumprojekts tika atbalstīts Juridiskās komisijas sēdē. Tas nozīmē, ka, neskatoties uz to, vai kāds no mums ir pozīcijā vai opozīcijā, šajā situācijā uzvarēja veselais saprāts (No zāles dep. I.Čepāne: „Kāds saprāts?”): situācija ir jāmaina. Nākamais jautājums, godājamie Saeimas locekļi, ir par to, ka šis risinājums tik tiešām nav ideāls, bet, mūsu skatījumā, vismaz kaut kādam risinājumam ir jābūt. Vairāku gadu garumā veiktajā diskusijā nekāds saprātīgs minētā jautājuma risinājums nav ticis piedāvāts. Un es gribu atgādināt visiem Saeimas deputātiem, ka tik tiešām bija komisijas sēdē tāds dvēseles kliedziens no viena no koalīcijā esošiem deputātiem (es neteikšu tā cilvēka vārdu), kurš teica, ka viņam nav ticības šai valdībai. Un šis dvēseles kliedziens šajā situācijā tik tiešām ir lielā mērā saprotams. Godājamie deputāti! Es domāju, ka šajā situācijā valstī ir ļoti liels parādnieku īpatsvars. Ņemot vērā šo ekonomisko situāciju un iedzīvotāju procentuālo sadalījumu, ir vienkārši milzīgs parādnieku īpatsvars! Tie ir vairāki simti tūkstošu iedzīvotāju mūsu valstī. Pēc pēdējiem aprēķiniem, valstī ir apmēram 800 tūkstoši šādu parādnieku. Godājamie deputāti, likuma mērķis ir aizsargāt minētos cilvēkus. Aizsargāt no tām interesēm, kuras attiecīgi lobē Latvijas Republikas teritorijā darbojošamies bankas. Šajā situācijā ikviena cilvēka attieksme pret minēto likumprojektu vai minētās situācijas nerisināšanu šodien... risināšanu nevis šodien, bet, piemēram, rīt vai parīt, vai pēc diviem vai trijiem gadiem... Kāds būs secinājums un rezultāts tai komisijai, kura darbosies un par kuru ir runa? Nekādu regulējumu minētajā jomā neieviesīs. Es domāju, ka likuma mērķis - un tas ir arī konkrēti likumprojektā norādīts - ir pasargāt ne tikai šos parādniekus, bet arī viņu ģimenes locekļus. Likuma mērķis ir pasargāt minētos cilvēkus no tiesu izpildītājiem, atstājot procentuālajā sadalījumā lielāku daļu tiem līdzekļiem, kurus minētās personas varēs tērēt ģimenes uzturēšanai. Minētā likumprojekta mērķis ir pasargāt no banku piedziņām, lai cilvēks varētu vismaz kaut kādā veidā dzīvot tajā vidē, kur vi��š ir darbojies. Godājamie kolēģi! Es vēlos norādīt uz to, ka Ministru prezidents ir norādījis, ka mūsu valstī nav izpildīti Saeimas deleģējumi 155 gadījumos. (No zāles dep. I.Čepāne: „Runā par lietu!”) Šajā situācijā, godājamie kolēģi, tiek attaisnota šī izpildvaras bezdarbība. Ir runa par to, ka ir krīze, par to, ka nav finanšu līdzekļu, bet negribētos pievilt šos cilvēkus. Vai ar šā likumprojekta noraidīšanu šie cilvēki netiks pievilti? Kāpēc situāciju nekādā veidā likumdevējs necenšas atrisināt? Cik ilgi mēs stutēsim šīs grupas un diskusiju klubiņus, kuru viedoklis pēc būtības šajā situācijā būs dažāds un kuros nekāds regulējums netiks piedāvāts? Godājamie deputāti, es domāju, ka šajā gadījumā mums būtu jādomā par cilvēkiem un jāpanāk tāds regulējums, kas būtu taisnīgs. Paldies.".
- 2011_12_22-seq22 spokenText "Cienījamie kolēģi! Godīgi sakot, es nebūtu runājis šodien, ja cienījamā Čigānes kundze nemēģinātu iztaisīt Mājokļa jautājumu apakškomisiju par grēkāzi šinīs lietās. Es esmu tas „Saskaņas Centra” deputāts, kas pagājušajā Saeimā vadīja šo apakškomisiju. Es to neslēpju un ar to arī lepojos. Godīgi sakot, šī problēma tiešām nav tik vienkārša, kā to zīmē gan oponenti, gan atbalstītāji, jo tas ir viens no fragmentāriem risinājumiem, kurš tiešām tika plaši diskutēts apakškomisijas darbā. Bija ierosināti arī citi risinājumi, neskatoties uz to, ka šis, par kuru ir runa šodien, jau ir saņēmis, nu, es teiktu tā, likumprojekta formu un veidu. Bet, runājot par lietas būtību, jāsaka: šeit strīds nav vis par to, attiecināt šos parādus, šo parādu piedziņu ķīlas realizācijas gadījumā uz visiem īpašniekiem, bet problēma ir tāda: vai piešķirt šai normai atpakaļ... (No zāles dep. I.Čepāne: „Ejošu...”) Jo, ja tas būtu... Starp citu, tas arī bija galvenais strīds starp bankām un parlamentu. Tās bija gatavas samierināties ar to, ka šī norma tiktu ieviesta, bet tā būtu attiecināma tikai uz tiem līgumiem - līzinga līgumiem, kredīta līgumiem, hipotekārajiem līgumiem -, kas tiks noslēgti pēc tam, kad šī norma būs stājusies spēkā. Šeit problēmu nav! Drauds bija tanī apstāklī, ka, lūk, gadījumā, ja parlaments pieņemtu šo normu Civillikumā, tad tas būtu drauds, jo tas būtu izskatīts arī Satversmes tiesā kā norma, kas neatbilst Satversmes prasībām. Tāpēc es saku vēlreiz, ka šis risinājums varētu tikt pieņemts, domājot par to, par tām sekām un par visu pārējo, bet, lai to pieņemtu, to vajag izdiskutēt un vajag arī padomāt par to, lai tomēr tā problēma nepaliktu karājoties gaisā. Es atbalstu to, lai šā likumprojekta izskatīšana tiktu turpināta Saeimā. Paldies.".
- 2011_12_22-seq20 spokenText "Kolēģi! Šis jautājums zināmā mērā ir saistīts ar iepriekšējo - ar jautājumu par to, cik lielā mērā esam saimnieki paši savā zemē un cik lielā mērā mums ir jāklausa kāds cits. Arī šinī gadījumā... Kāpēc jautājums par šiem grozījumiem ir iestrēdzis? Es ar šo jautājumu nodarbojos, strādādams regulatorā, ļoti krietnu laika posmu un diezgan sīvās debatēs panācu to, ka šis jautājums tiek valdībā akceptēts un tālāk virzīts uz Saeimu. Jautājuma būtība ir ļoti vienkārša. Un kā ir radusies problēma? Problēma radusies no tā, ka, mainoties ekonomiskajai situācijai valstī (kā jūs zināt, tas bija saistīts ar nopietnu hipotekāro bumu pirms tam), liela daļa sabiedrības, kura bija paņēmusi hipotekāros kredītus, nespēja par tiem vairs norēķināties, un, lai kaut kādā veidā varētu saglabāt savu īpašumu, nodrošināt sev nepieciešamo naudas plūsmu, viņi vienkārši nemaksā par komunālajiem pakalpojumiem un var atļauties to nedarīt, jo, ja viņiem naudas nav, tad vienīgais, ko no viņiem var paņemt, ir dzīvoklis vai nekustamais īpašums, kurā viņi dzīvo un kuru apsaimnieko apsaimniekotājs, kuram piegādā siltumu komunālā pakalpojuma sniedzējs. Šie īpašnieki izmanto visas šīs ērtības un nemaksā par tām, jo viņi var atļauties to nedarīt, jo uz šā īpašuma ir uzlikta hipotēka virsū un, ja kāds mēģinās vērst prasību, tad tas būs pilnīgi bezjēdzīgi. Un tieši tāpēc neviens prasību nevērš, jo visu naudiņu, nākdama pirmā, paņems banka. Bankas tagad it kā ļoti uztraucas par šo pasākumu. Tās saka: „Ziniet, jūs tādā veidā neļausiet mums realizēt savas tiesības.” Bet patiesībā pašas bankas šo situāciju ir arī radījušas un būtu pareizi tām lūgt par to atbildēt. Kā tas ir radies? Līdz krīzei paši kārtīgākie maksātāji, paši kārtīgākie komunālo pakalpojumu apmaksātāji, bija tieši tie, kuri bija paņēmuši hipotekāro kredītu, jo visos hipotekāro kredītu līgumos, nu praktiski visos, - es neesmu redzējis nevienu, kurā tas nebūtu, - ir paredzēts, ka bez šiem hipotekārā kredīta maksājumiem ir jāveic arī regulāri komunālie maksājumi - tātad jāapmaksā viss, kas saistīts ar šo īpašumu. Tas, protams, ir loģiski, jo, ja šis kredītņēmējs nerūpēsies par savu īpašumu... tātad tas netiks pienācīgi apsaimniekots, tad šā nekustamā īpašuma vērtība nozīmīgi kritīsies. Un visas bankas tam sekoja rūpīgi līdzi - līdz krīzei. Un visi maksāja, jo zināja, ka šis īpašums, tā vērtība ir augstāka nekā šī kredītvērtība, tāpēc ir izdevīgi par to rūpēties. Savukārt krīzes laikā situācija pamainījās, un ir tā, ka principā šis kredīts ir lielāks nekā īpašuma vērtība. Līdz ar to cilvēkam zuda motivācija par to cīnīties: „Labāk tad paņemiet no manis šo īpašumu, nekā es jums maksāšu šo kredītu!” Savukārt bankas to uzreiz ļoti labi saprata, un tāpēc tās sāka šo it kā (pēdiņās) „sociāli atbildīgo politiku”. Tās saka: „Labi! Pat tad, ja jūs mums nemaksājat, dzīvojiet tajā dzīvoklī, un mēs būsim pret jums iecietīgi!” Patiesībā tā ir tāda krokodila viltība, jo pēc esošās likumdošanas sanāk tā, ka šis kredītņēmējs, kas dzīvo šajā īpašumā, vienkārši uzņemas visus parādus, kas ir. Tie nekrājas attiecībā uz banku! Tie nekrājas attiecībā uz šo īpašumu, bet krājas šim naivajam nemaksātājam, kurš domā, ka banka pret viņu izturas iecietīgi. Bankai tas savukārt ir ļoti izdevīgi. Tā gaida šīs tirgus situācijas izmaiņu, kad īpašumu vērtība sāks celties, un tad tā varēs izlikt laukā šo nemaksātāju un dabūt sev tīru īpašumu - bez jebkādām šīm saistībām... tātad nemaksājot neko par to, kas bija jānomaksā par šo īpašumu visā šajā laika periodā, lai to uzturētu. Tas ir absolūti neloģiski! Un bankas, protams, tagad iestājas par šo. Tās pirmām kārtām pašas ir radījušas šo situāciju, ilgstoši to izmanto un grib, lai to varētu turpināt izmantot. Mūsu priekšlikums ir par to, lai mēs tomēr aizdomātos un paskatītos uz to tieši no šīs saimnieciskās puses. Jo - kas sanāk? Ir tā, ka parāds jau nekur nepazūd, kādam tas ir jāsamaksā. Šī māja ir apsaimniekota, par siltumu ir jāsamaksā. Un tagad sanāk tā, ka visi šie parādi krājas, un kurš tad tos beigās samaksās? Protams, samaksās godīgais maksātājs. Tā ka šeit ir runa par to, vai mēs esam gatavi domāt par kaut kādu sociālo taisnīgumu, par kaut kādu tiesiskumu - par to, vai katram ir jāizpilda savas saistības un par to jāatbild. Tā ka pāriesim no vārdiem pie darbiem un reāli tagad to pierādīsim! Paldies.".
- 2011_12_22-seq19 spokenText "Paldies. Sākam debates. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.".
- 2011_12_22-seq18 spokenText "Godātie kolēģi! Patiešām Ziemassvētku brīnums! Es jau vairs necerēju, ka šogad ziņošu par šo likumprojektu. Saeimas Juridiskā komisija savā šā gada 29.novembra sēdē ir izskatījusi 10.Saeimā neizskatīto likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā”, kuru sagatavoja Ekonomikas ministrija. Ar šo likumprojektu plānots papildināt Civilprocesa likuma 594.pantu un pārejas noteikumu 44. un 52.punktu. Ar izstrādātajiem grozījumiem tika paredzēts, ka īpašniekam sniegto pakalpojumu apmaksas parādu piedziņai būs prioritāte pār zemesgrāmatā nostiprinātu hipotēku un ka būs iespējams piedzīt parādu no ar ķīlu apgrūtināta nekustamā īpašuma, ja tā vērtība ir zemāka par ķīlas vērtību. Ministrijas sagatavoto priekšlikumu vidū ir arī ierosinājums uzlabot tiesas spriedumu izpildi, lai komunālo pakalpojumu apmaksas parādu piedzinējs bez papildu motivācijas varētu lūgt tiesu noteikt prasības nodrošinājumu jeb īpašas atzīmes uzlikšanu nekustamajam īpašumam. Komisijas sēdes laikā notika plaša diskusija un tika piedāvāts atlikt jautājuma izlemšanu un uzdot Ekonomikas ministrijai līdz 2012.gada 1.martam pilnveidot iesniegtos grozījumus, jo piedāvātā grozījumu redakcija nerisina esošo problēmu kompleksi, tomēr Juridiskās komisijas locekļi ar balsu vairākumu nolēma turpināt izskatīt minēto likumprojektu un šim nolūkam izveidot darba grupu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu turpināt izskatīt likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā” Saeimas kārtības ruļļa 39.panta kārtībā.".
- 2011_12_22-seq17 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Vējoņa, Auguļa, Seržanta, Eigima un citu deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par nacionālās bankas „Latvijas Hipotēku un zemes banka” pārdošanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 48, atturas - 4. Pieprasījums nav atbalstīts. Paldies. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Priekšlikumi par iepriekšējās Saeimas likumprojektu izskatīšanas turpināšanu”. Tātad nākamais darba kārtības punkts - Juridiskās komisijas ierosinājums turpināt izskatīt 11.Saeimā likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā”, kura izskatīšana 10.Saeimas pilnvaru laikā nav pabeigta. Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Irina Cvetkova.".
- 2011_12_22-seq16 spokenText "Labdien, kolēģi! Nu, protams, pozīcijai ir jābalso „pret”. Viņa, protams, to var darīt, bet tad mēs atkal nonāksim tanī pašā situācijā, kāda ir ar Latvijas Krājbanku. Tātad gadījums arī ar Hipotēku un zemes banku ir satraucošs. Mēs redzam to, ko mēs redzam no tās informācijas, kas mums tiek sniegta, - briest kārtējā banku afēra par simts miljoniem. Tas, ko mēs lūdzam, ir atnākt, mums paskaidrot un kliedēt šīs šaubas. Un tā ir šā pieprasījuma būtība. Ļoti interesants process notiek ap šo banku. Es pats esmu piedalījies vairākās sēdēs, pats piedalījos arī šajā Pieprasījumu komisijas sēdē. Biju arī aizgājis... mēģināju aiziet uz to komisijas sēdi, kurā tika izskatīts jautājums par Hipotēku un zemes bankas pārdošanu, kur mani sagaidīja policisti, kuri vispār negribēja laist iekšā... tomēr man izdevās iekļūt šinī sēdē, balstoties uz savām deputāta tiesībām... Un, kad es uzdevu konkrētu jautājumu, uz kuru es gribēju saņemt atbildi un kurš uztrauc mūs visus, - kāpēc šī banka tūlīt un tagad par katru cenu ir jāpārdod -, konsultants sāka stostīties un neko konkrētu man pateikt nevarēja. Teica: „Nu, tāpēc, ka tā vajag, tā būs izdevīgāk!” Kad es prasīju: „Vai jūs varat piestādīt kādus aprēķinus par šo „izdevīgāk”?”, viņi nekādus aprēķinus nespēja iedot. Pēc tam Pieprasījumu komisijas sēdē, kurā tika izskatīts šis pieprasījums, es uzdevu... mēģināju atkal uzdot jautājumu, kuru man atkal neatļāva uzdot nez kāpēc, un vajadzēja atkal ļoti uzstāt un pajautāt šiem konsultantiem, kas savukārt tanī sēdē bija juridiskie konsultanti, kuri, atbildot uz manu jautājumu: „Kāpēc mums steidzami ir jāpārdod šī banka?”, teica: „Tāpēc, ka to prasa Eiropa.” Tad es paprasīju: „Lūdzu, konkrēti man iedodiet... iedodiet konkrētus punktus, konkrētus normatīvos aktus, kur ir šī Eiropas prasība.” Tika nosaukti divi dokumenti. Viens bija Banku komunikācijas, bet otrs - Restrukturizācijas komunikācijas dokuments. Es iepazinos ar šiem dokumentiem... palūdzu iepazīties. Es tur neatradu neko tādu, ko Eiropa no mums prasītu. Paprasīju vieniem juristiem arī iepazīties ar šo dokumentu, vai tiešām Eiropa to prasa. Viņi to neatrada. Es paprasīju vēl vienam juridiskajam birojam, lai iepazīstas ar šiem dokumentiem un man pasaka, vai tiešām Eiropa no mums steidzami prasa pārdot šo banku. Viņi arī neatrada šādu prasību. Nu, redziet! Un līdz ar to, ja mēs negribam piedzīvot atkal to pašu epopeju, kas bija ar Latvijas Krājbanku... lai mums nevajadzētu atkal taisīt kādu izmeklēšanas komisiju un sākt pašiem ar to nodarboties, nu, tad varbūt tomēr ir vērts atnākt mūsu varasvīriem un pastāstīt, ko viņi taisās darīt ar šo banku un kāpēc? Tāpēc nejauksim divas dažādas lietas, ar ko parasti notiek spēlēšanās... Tie, kuri varbūt nav lietas kursā par to, ko prasa Eiropa... Eiropa prasa... Jā, viņi saka, ka vajadzētu sadalīt šo banku, nodalīt nost attīstības daļu no komercdaļas, bet viņi nekur nerunā par to, ka mums tagad „pa ātro” ir jāpārdod šī banka, kā to iesaka mūsu konsultanti, kuri, starp citu, ir ļoti cieši saistīti ar kādu citu Latvijas banku, kura, visdrīzāk, arī iegādāsies šos aktīvus. Tā ka nepieļausim vēl vienu afēru, kur mēs atkal nevarīgi noplātīsim rokas un pateiksim: „Nu, ko tad mēs? Visi lēmumi jau ir pieņemti. Tagad nekas cits neatliek vien kā maksāt!” Es aicinu atbalstīt šo pieprasījumu, izskatīt šo lietu un saprast, kas tad šeit īsti notiek. Paldies.".
- 2011_12_22-seq14 spokenText "Godātie kolēģi! Dokuments pēc savas būtības... tas, kas tur ir iekļauts... šie jautājumi ir saprotami, korekti un atbalstāmi, vēl jo vairāk tāpēc, ka lielākā daļa no šiem jautājumiem ir manis paša formulēti, tos mēs kopā ar Auguļa kungu, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātu, izstrādājām un nosūtījām Finanšu ministrijai, un arī saņēmām atbildes. Varbūt tās nebija tik īsas kā tā, ko tikko kolēģis Ādamsona kungs nolasīja, bet katrā ziņā tās bija formālas. Bet jūs taču labi saprotat... es domāju, iesniedzēji no opozīcijas... ka tas bija pēc principa, ka pozīcija nekad neatbalstīs pieprasījumu Ministru kabinetam. Tas taču ir skaidrs. Tāpēc ir tādas divējādas sajūtas. It kā atbalsta šo nepieciešamību noskaidrot patiesību, bet tajā pašā laikā neatbalsta formu, kādā tas tiek darīts. Par to, ko mēs līdz šim esam veikuši, par šo izpēti attiecībā uz to, kas vispār ir noticis, jāteic, ka, protams, daudzas lietas, maigi sakot, dara uzmanīgu vai bažīgu, jo gan tā konkrētā persona, kura noslēdza ar Eiropas Komisiju vienošanos, pēc tam ir pārmetusies citā frontes pusē un noteikti neaizstāv valsts intereses... Dara bažīgu veids, kādā notiek šis Hipotēku un zemes bankas, varētu teikt, pārveides process jeb, pareizāk sakot, tas, kā tas tiek likts priekšā pārējām frakcijām, to skaitā Nacionālajai apvienībai, kad praktiski nav iespējams vairs kaut ko grozīt vai pieņemt citus lēmumus, jo tiek argumentēts ar to, ka vilciens jau ir aizgājis un ka mums nav citas iespējas. Manuprāt, iespējas ir vienmēr. Šobrīd tas, ko mēs varam darīt un ko esam izdarījuši, - ir izveidota atsevišķa darba grupa, kas šo jautājumu par iespējamo - es uzsveru, par iespējamo! - komercdaļas pārdošanu vēl tikai lems, kaut arī valdībā šāds lēmums jau ir pieņemts. Un, kā jau pirms tam kolēģi teica, situācijai mainoties, mums noteikti ir jāpārvērtē šie te... šīs uzņemtās saistības un, iespējams, būtu nepieciešams veikt būtiskas korekcijas. Tātad šinī konkrētajā gadījumā mēs balsosim „pret”, bet Nacionālā apvienība uzskata, ka Latvijas valstij ir jābūt valsts komercbankai. Paldies.".
- 2011_12_22-seq12 spokenText "Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Kā jau Vējoņa kungs norādīja, diemžēl Pieprasījumu komisijas sēdes laikā mēs nesaņēmām nepieciešamās atbildes, kuras tika uzdotas Ministru prezidentam. Pēc šīs komisijas sēdes es palūdzu finanšu ekspertus, lai viņi izanalizē to situāciju un tās atbildes, kuras tika uzdotas Ministru prezidentam un uz kurām centās sniegt atbildes finanšu ministrs Vilka kungs. Pirmais jautājums: „Kāds precīzi tika dots uzdevums neatkarīgajiem konsultantiem, izstrādājot Hipotēku un zemes bankas pārveides plānu?” Atbilde nekonkrēta, nav dokumentāru pierādījumu par uzdevumu apjomu un būtību. Tāpat nav atbildes uz jautājumu, kāpēc tieši ar konkurējošo SEB banku saistītais uzņēmums SIA IBS SEB Enskild tika izvēlēts par neatkarīgu konsultantu un vai tā bija finanšu ministra iztapšana kaut kādiem saviem bijušajiem zviedru kolēģiem. Tāpat šajā atbildē nav dots arī Hipotēku un zemes bankas pārveides vadības grupas sastāvs, nemaz nerunājot par to, konkrēti ar kādiem Eiropas Komisijas darbiniekiem notika šīs konsultācijas. Otrais jautājums: „Vai neatkarīgie konsultanti izanalizēja arī alternatīvos plānus, ko varētu iegūt Latvijas valsts, ja nebūtu vienošanās ar Eiropas Komisiju par Hipotēku un zemes bankas pārveidi?” Atbilde samudžināta, lai noslēptu Finanšu ministrijas nelikumību - 2010.gadā bankas kapitāla palielināšanu 70,28 miljonu latu apjomā. Finanšu ministrija tā arī detāli nav pamatojusi, kāpēc 2010.gadā nebija iespējams pārliecināt Eiropas Komisiju par kapitāla palielinājumu tieši komerciālām vajadzībām. Tāpēc tālākie uzdevumi konsultantam tiek doti tādi, lai tikai šo neizdarību slēptu un banku sadalītu vai likvidētu, ko konsultants labprāt tālāk arī ir attīstījis. Atbildei nav pievienots pamatojums ar konkrētiem datiem no izmaksu, risku un juridiskā viedokļa par izvēlēto bankas aktīvu un pasīvu pārdošanas scenāriju. Šajā atbildes daļā, neņemot vērā šodienas reālijas pasaules un Eiropas finanšu tirgos, arī norādīts, ka bankas aktīvu pārdošanas plānu ir jau uzsākts realizēt. Trešais jautājums: „Kāpēc jāsteidzas ar Hipotēku un zemes bankas komercdaļas pārdošanu, ja saskaņā ar vienošanos Latvijai ir laiks līdz 2013.gada beigām? Vai, turpinot darboties vēl divus gadus, valsts neiegūtu papildu līdzekļus, ņemot vērā, ka banka pelna?” Atbilde vienkārša: 2011.gada aprīlī iepriekšējā vienošanās ir mainīta tieši tāpēc, ka 2010.gada ieguldījumi Finanšu ministrijas bezdarbības dēļ ir nelikumīgi no Eiropas Komisijas regulu viedokļa, un komercdaļas pārdošana ir jābeidz līdz šā gada beigām. Atbildē ir redzams, ka valdība demonstrē nespēju aizstāvēt savas nacionālās intereses un konsekventi realizē visnelabvēlīgāko scenāriju bankas aktīvu pārdošanā. Tāpat atbildē atklāti parādīts, ka bankas darbība apzināti tiek bremzēta, par ko būtu jāprasa atbildība no bankas akcionāru padomes un no valdes pārstāvjiem. „No kādiem līdzekļiem tiek plānots segt Hipotēku un zemes bankas pārdošanas zaudējumus?” Atbildes nav, ir tikai nekonkrēti mājieni uz kādām darbībām bez laika grafikiem, aprēķiniem un prognozēm par zaudējumu apmēru, taču jau ir norādīts, ka bankas atlikušais pamatkapitāls būs jāpalielina, bet nav norādes, no kurienes nāks šie finanšu resursi. „Vai sarunās ar Eiropas Komisiju piedalījās arī Latvijas Bankas pārstāvji un vai viņu viedoklis sakrita ar Ministru kabineta pārstāvju pausto?” Atbilde bija izvairīga, tajā skaitā arī komisijas sēdes laikā. „Vai ir izstrādāts un apstiprināts plāns Hipotēku un zemes bankas pārveidei par Attīstības banku gadījumā, ja tiek pārdota Hipotēku un zemes bankas komercdaļa?” Atbilde ir šokējoša, jo tikai līdz 2012.gada 1.jūlijam ir jāizstrādā plāns Hipotēku un zemes bankas darbībai pēc komercdaļas atsavināšanas. Plāna apstiprināšanas laiks nav minēts. „Cik naudas ir paredzēts ieguldīt Attīstības bankas izveidošanai? Kāds ir resursu avots?” Atbilde ir ļoti interesanta: „Gaidāms jauns finansējums attīstības programmas realizācijai.” Un nu daži secinājumi un priekšlikumi par Hipotēku un zemes bankas tālāko darbību. Finanšu ministrija 2010.gadā ir izdarījusi rupjas kļūdas, nepanākot Hipotēku un zemes bankas pamatkapitāla palielināšanu atbilstoši Eiropas Komisijas regulām, tāpēc valsts saistībā ar šīs bankas tālāko likteni ir nonākusi ķīlnieka lomā. Valdība 2011.gadā nav meklējusi ceļus, kā 2010.gadā pieļautās kļūdas labot, bet piekritusi Hipotēku un zemes bankas komercdaļas paātrinātai pārdošanai jau līdz šā gada beigām. Hipotēku un zemes bankas pārveidošanai par Attīstības banku nav izstrādāts plāns. Tas varētu tikt pabeigts nākamā gada otrajā pusē. Taču tam nav paredzēti arī finansēšanas avoti. Hipotēku un zemes bankas komercdaļas darbība ir daļēji paralizēta politiķu nolaidības dēļ, tāpēc vispār brīnums, ka tā ir strādājusi ar kaut kādu peļņu. Eiropas finanšu krīzes apstākļos ir nepieļaujama valsts komercbankas nerentabla pārdošana, kas apdraud valsts budžeta stabilitāti, kā arī sekmīgu Attīstības bankas izveidi nākotnē. Saeimas deputātiem ir jābūt gribai glābt Hipotēku un zemes banku no valdības bezatbildīgās rīcības un pārtraukt nesaimnieciskās rīcības, par kurām vienošanos valdība ir noslēgusi šā gada aprīlī. Deputātiem jāvēršas pie tiesībsargājošajām iestādēm ar lūgumu pārbaudīt Hipotēku un zemes bankas komercdaļas bezsaimniecisko pārdošanas procesu, kā arī izvērtēt atsevišķu politiķu ieinteresētību šajā procesā. Valdībai jāpieprasa akcionāru pārstāvju un padomes nomaiņa un valdes attīrīšana no politisko personu pārstāvniecības, jo tās nav spējušas nodrošināt valsts interešu aizsardzību šajā bankā. Noskaidrojami un saucami pie atbildības būtu arī sarunu vedēji, kas šīs sarunas veda ar Eiropas Komisiju. Nekavējoties izstrādājami bankas komercdaļas piesaistāmo līdzekļu veidi un apjomi, ņemot vērā valsts un pašvaldību un to komercsabiedrību resursu pārvietošanas iespējas no privātām un nestabilām komercbankām. Cienījamie kolēģi! Nobeigumā par to, kas skar Krājbanku, par krīzi, kas ir saistīta ar šo banku. Ziniet, mani vienā ziņā pat pārsteidz gan finanšu ministra, gan arī Ministru prezidenta uzstāšanās publikas priekšā par to. Kad Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji uzdeva jautājumu, kurās bankās labāk ir turēt naudu, kuras bankas ir drošas, tad Latvijas valsts pārstāvis, akcionārs vismaz divās valstij piederošās bankās, pēkšņi pasaka, ka viņš nevar nosaukt šādas bankas. Ziniet, man grūti iedomāties, ka kāds akcionārs savus naudas līdzekļus izvietotu kādā citā bankā. Es 20 gadu garumā tā arī līdz šim neesmu sapratis, kāpēc valsts un pašvaldību budžeta līdzekļi, valsts un pašvaldību uzņēmumu finanšu līdzekļi netiek turēti valstij piederošajās bankās. Kāpēc mēs tādā veidā nestimulējam mūsu ekonomikas attīstību? Tāpēc es aicinu atbalstīt šo pieprasījumu un ļoti gribētu dzirdēt Ministru prezidenta uzstāšanos no šīs tribīnes. Paldies.".
- 2011_12_22-seq10 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Pēdējā mēneša laikā, protams, Latvijas sabiedrību ir satricinājusi situācija ar Latvijas Krājbanku. Slēdzot Latvijas Krājbanku, ir izmaksāta garantētā atlīdzība, un tā valstij radījusi pašreizējā brīdī zaudējumus. Protams, mēs varam cerēt uz to, ka, pārdodot banku, mēs atgūsim daļu naudas. Tajā pašā laikā mēs valdībā pieņemam lēmumus par Latvijā, pēc oficiāliem datiem, pelnošas bankas „Latvijas Hipotēku un zemes banka” pārdošanas stratēģiju, banku paredzot sadalīt sešās daļās un pārdot. Un pats interesantākais šajā situācijā ir tas, ka šī pārdošana ir plānota jau sākotnēji ar zaudējumiem, kuri var svārstīties no pāris desmitiem miljonu līdz pat simts miljoniem. Un tad, protams, rodas jautājums: kā visus šos zaudējumus, kas radīsies pārdošanas dēļ, mēs kompensēsim? Kas ir tie līdzekļi, kas tiks ieguldīti, lai segtu šos zaudējumus? Diemžēl Pieprasījumu komisijā, uz kuru bija ieradies ekonomikas ministrs, kas diemžēl vēl nav paspējis iepazīties ar konkrēto situāciju, šajā jautājumā netika sniegtas atbildes. Runājot par Hipotēku un zemes banku, vienmēr tiek pieminēts, ka apņemšanās pārdot banku ir ierakstīta aizdevuma līgumā un ka vienošanās ar Eiropas Komisiju un Starptautisko Valūtas fondu paredz to, ka Hipotēku un zemes banka ir jāpārdod. Jā, tur tas ir ierakstīts. Bet tur nav ierakstīts tas, ka banka ir jāpārdod ar zaudējumiem! Mēs vienmēr esam uzsvēruši, ka gan Starptautiskais Valūtas fonds, gan Eiropas Komisija ir organizācijas, ar kurām, ja mainās lietas apstākļi, var runāt par tām lietām, kas ir ierakstītas konkrētajā vienošanās dokumentā, un ka mēs varam arī mainīt vienošanās saturu. Taču jāatzīst, ka diemžēl tie cilvēki, kas piedalījās šajā diskusijā ar Starptautisko Valūtas fondu un Eiropas Komisiju, nespēja izdarīt izmaiņas šajā vienošanās punktā un ka šis punkts joprojām ir palicis tāds, kāds tas ir bijis. Tas kārtējo reizi parāda to, ka īstenībā Latvijas nacionālo interešu aizstāvība sarunās gan ar Starptautisko Valūtas fondu, gan ar Eiropas Komisiju ne vienmēr tiek nostādīta pienācīgā līmenī. Tas, ka uz šīm sarunām visbiežāk dodas ierēdņi, nevis politiskās amatpersonas, liecina par Latvijas valsts attieksmi pret šo jautājumu svarīgumu. Manuprāt, šo jautājumu risināšanā ir jāpiedalās nevis ierēdņiem, bet gan augstākajām amatpersonām. Ierēdņu darbs, neapšaubāmi, ir vajadzīgs valstij un vajadzīgs arī sarunās ar dažādām finanšu institūcijām, bet tomēr, lai pieņemtu šos politiskos lēmumus, ir nepieciešama aktīva amatpersonu - augstāko amatpersonu! - iesaistīšanās. Runājot par Hipotēku un zemes banku, protams, nedrīkst nepieminēt faktu, ka Ministru prezidents, piedalīdamies lēmuma pieņemšanā par Hipotēku un zemes bankas pārdošanas stratēģiju, tomēr, mūsuprāt, ir bijis interešu konfliktā. To viņš ir atzinis, šajā nedēļā nepiedalīdamies balsojumā par tālāko rīcību ar Hipotēku un zemes banku. Tātad īstenībā ir jautājums par to, cik korekti bija 1.novembrī, pieņemot lēmumu par pārdošanas stratēģiju, Ministru prezidentam piedalīties lēmuma pieņemšanā. Tas, protams, ir jautājums mūsu tiesībsargājošajām institūcijām, lai tās izvērtē premjera iespējamo... viņa kā amatpersonas pārkāpumu. Līdz ar to Pieprasījumu komisijā mēs īstenībā neguvām atbildes uz šiem jautājumiem, ko ZZS deputāti bija uzdevuši Ministru prezidentam, un tāpēc lūdzam atbalstīt ZZS pieprasījumu Ministru prezidentam, lai Ministru prezidents sniedz konkrētas, korektas atbildes uz deputātu pieprasījumā uzdotajiem jautājumiem. Paldies.".
- 2011_12_22-seq9 spokenText "Paldies. Sākam debates. Vārds deputātam Raimondam Vējonim.".
- 2011_12_22-seq8 spokenText "Par šo jautājumu pagājušajā nedēļā bija balsojums, un komisija to noraidīja. Tad man ir lūgums balsot „pret” šo pieprasījumu.".
- 2011_12_22-seq7 spokenText "Paldies. Tātad mums ir jābalso par to, vai atzīt šo pieprasījumu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai pieprasījumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par valdības bezdarbību valsts interešu aizstāvībā saistībā ar SIA „LatRosTrans” naftas vadā Polocka-Ventspils esošās tehnoloģiskās naftas (bufernaftas) īpašuma tiesībām” atzītu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 50, atturas - 2. Pieprasījums par steidzamu nav atzīts. Tātad pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai. Nākamais darba kārtības jautājums - deputātu Vējoņa, Auguļa, Seržanta, Eigima, Vucāna, Bērziņa un citu deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par nacionālās bankas „Latvijas Hipotēku un zemes banka” pārdošanu”. Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.".
- 2011_12_22-seq6 spokenText "Labdien, godājamie deputāti! Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Uz doto brīdi es vēlētos pievērst jūsu uzmanību tam, ka tik tiešām Latvija ir parlamentāra republika un ka šajā gadījumā ir iespējama Saeimas kontrole attiecībā uz izpildvaras darbībām. Sabiedrībā ir aktualizējies jautājums par „Ventspils naftas” valsts kapitāldaļu privatizācijas pamatnoteikumos nenorādītās... precīzāk sakot, naftas cauruļvadā izmantotās bufernaftas kā privatizācijas objekta neminēšanu, kā arī par pastāvošajiem strīdiem starp „LatRosTrans” un Balkrievijas uzņēmumu attiecībā uz konkrētās naftas piederību. Pašreizējā situācija rada virkni jautājumu, kuri, manā skatījumā, ir jāatrisina valdības līmenī, tādējādi valdības vadītājam būtu jāsniedz paskaidrojumi, kāpēc līdz šim brīdim valdība nekādā veidā nav veicinājusi iesaistīšanos minētajā tiesvedības procesā un nav aizsargājusi valsts īpašumtiesības uz minēto īpašumu, kura aptuvenā vērtība ir no 50 līdz 80 miljoniem latu. Šajā situācijā, es domāju, godājamie deputāti, ir jāatzīst minētais pieprasījums par steidzamu, vēl jo vairāk, ņemot vērā to, ka tiesvedība minētajā procesā turpinās. Valsts bezdarbība šajā jautājumā ilgst jau vairākus gadus, un gadījumā, ja šī situācija netiks atrisināta tiesiski, tad mēs zaudēsim iespēju ietekmēt kaut kādā veidā gan, piemēram, jauno bērnudārzu celtniecību, gan arī citu valstij svarīgu un vitālu jautājumu risināšanu. Līdz ar to, godājamie kolēģi, es lūdzu atzīt minēto pieprasījumu par steidzamu un to attiecīgi arī virzīt. Paldies.".
- 2011_12_22-seq5 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai veiktu izmaiņas Saeimas 22.decembra sēdes darba kārtībā un svītrotu no tās likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 51, atturas - 2. Darba kārtība nav grozīta. Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī deputātu Dzintara Rasnača, Eināra Cilinska, Dzintara Kuduma, Raivja Dzintara un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu mainīt 22.decembra sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputāta Nikolaja Kabanova atsaukšanu no NATO Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas locekļu sastāva”. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Jā!”) Deputātiem ir iebildumi. Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas Saeimas 22.decembra sēdes darba kārtībā un iekļautu tajā lēmuma projektu „Par deputāta Nikolaja Kabanova atsaukšanu no NATO Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas locekļu sastāva”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 28, atturas - nav. Darba kārtība grozīta, lēmuma projekts tajā iekļauts. Tātad sākam izskatīt apstiprināto grozīto darba kārtību. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dūklava, Brigmaņa, Bērziņa, Klauža un Jurševskas iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi. Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojektu „Grozījums likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” nodotu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 44, atturas - 8. Likumprojekts komisijai nav nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Detektīvdarbības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Kredītiestāžu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Kredītu reģistra likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Kredītiestāžu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Komerclikumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Ir lūgums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz likumprojektam „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” kā atbildīgo noteikt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju... ā, kā līdzatbildīgo komisiju. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” tiktu nodots Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka atbildīgā ir Juridiskā komisija? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par atvaļinājuma piešķiršanu”. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jura Viļuma iesniegumu ar lūgumu piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu no 20.decembra līdz 22.decembrim. Saeimas Prezidijs šo atvaļinājumu ir piešķīris, par to jūs tiekat informēti. Nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts „Par Saeimas rudens sesijas slēgšanu un ziemas sesijas sākšanu”. Frakciju padome ir vienojusies, ka Saeimas rudens sesija tiks slēgta 23.decembrī un ziemas sesija tiks atsākta 9.janvārī. Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas rudens sesijas slēgšanu un ziemas sesijas sākšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Deputātu pieprasījumi”. Deputātu Vējoņa, Auguļa, Seržanta, Eigima, Vucāna, Bērziņa un citu deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par nacionālās bankas „Latvijas Hipotēku un zemes banka” pārdošanu”. Pieprasījumu komisijas vārdā... Kurš runās Pieprasījumu komisijas vārdā? Kalniņa kungs, kurš runās Pieprasījumu komisijas vārdā par šo pieprasījumu? Kādam ir jāziņo par pieprasījumu. (Starpsaucieni no zāles: „Ai, ai, ai! ” No SC frakcijas: „Es varu noziņot”) Ja nav referenta, tad nākamais darba kārtības jautājums ir deputātu Elksniņa, Agešina, Zariņa, Rodionova, Ivanovas-Jevsejevas un citu deputātu iesniegtais pieprasījums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par valdības bezdarbību valsts interešu aizstāvībā saistībā ar SIA „LatRosTrans” naftas vadā Polocka-Ventspils esošās tehnoloģiskās naftas (bufernaftas) īpašuma tiesībām”. Deputāti ir lūguši atzīt šo pieprasījumu par steidzamu un ir lūguši vārdu steidzamības pamatojumam. Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.".
- 2011_12_22-seq4 spokenText "Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Patiešām ir tā, ka uzkrāto komunālo un apsaimniekošanas parādu apjoms ir ļoti, ļoti smaga problēma. Un diemžēl ir tā, ka vissmagāk tie nogulstas tieši mazturīgo un godprātīgo maksātāju maciņos. Ir tā, ka iepriekšējā Saeimā, 10.Saeimā, bija izveidota Mājokļa jautājumu apakškomisija, kurai bija jāmeklē šīs problēmas komplekss risinājums. Šī apakškomisija paļāvās uz to, ka piedāvātais un salīdzinoši ļoti šaurais risinājums tiek nodots Juridiskās komisijas rīcībā, kas tad meklēs risinājumu. Mājokļa jautājumu apakškomisija, kuru vadīja, starp citu, „Saskaņas Centra” deputāts, ar šo jautājumu kompleksi nenodarbojās un kompleksi to nerisināja. Tāpēc mēs šobrīd esam nonākuši tādā situācijā, kur Juridiskā komisija patiesi ir meklējusi risinājumu, bet šis risinājums šobrīd vēl ir nepilnīgs, pirmkārt, tāpēc, ka to var salīdzinoši ļoti viegli apiet; otrkārt, tas dod priekšrocības lielajiem komunālo pakalpojumu sniedzējiem, bet nenodrošina iespēju atgūt tieši apsaimniekošanas parādus. Tas nozīmē, ka šobrīd Mājokļa jautājumu apakškomisijai, kuru atkal vada „Saskaņas Centra” deputāts, kas, cerams, to darīs ļoti prasmīgi, ir jāmeklē komplekss risinājums. Man ir prieks, ka Juridiskajā komisijā šobrīd ir izveidota darba grupa, kurā ir deputāti, kas aktīvi grib nodarboties ar šīs problēmas risināšanu, un viņi aktīvi strādās pie tā, lai risinājumu atrastu kompleksā veidā - lai parādus piesaistītu gan konkrētam nemaksātājam, gan konkrētam īpašumam, bet lai neliktu par parādiem ciest godprātīgiem maksātājiem, kuri bieži vien ir tieši pensionāri. Un es gribu teikt, ka šobrīd jau ir mehānisms, kas to paredzēs. Tātad būs iespējams veikt arī maza apmēra prasības. Diemžēl apsaimniekotāji šīs maza apmēra prasību iespējas tiesās pret parādniekiem izmanto nepilnīgi. Tā ka es aicinu visiem cilvēkiem, par kuru tiesībām jūs iestājaties, skaidrot šīs juridiskās iespējas. Paldies.".
- 2011_12_22-seq3 spokenText "Paldies. „Par” darba kārtības izmaiņām pieteikusies runāt deputāte Lolita Čigāne.".
- 2011_12_22-seq2 spokenText "Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Jau trešo reizi VIENOTĪBAS deputāti lūdz izslēgt no Saeimas sēdes darba kārtības jautājumu par grozījumiem Civilprocesa likumā. Es konstatēju, ka visus šos lūgumus pirmais ir parakstījis Zaķa kungs. Zaķa kungs, es tiešām aicinu paskaidrot, kādēļ jau trešo reizi šos grozījumus jūs nevirzāt izskatīšanai (No zāles dep. Dz.Zaķis: „Tāpēc, ka jūs...” - un runā vienlaikus ar I.Cvetkovu.) un ar kādiem argumentiem jūs pierunājāt savus kolēģus no partijas parakstīt šo lūgumu! Tagad nedaudz statistikas. SIA „Bauskas namsaimnieks” klientu parāds par komunālajiem pakalpojumiem jau pārsniedz 200 tūkstošus latu. Novembra beigās pašvaldības SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” klientu parādi par komunālajiem pakalpojumiem sasniedza 18,5 miljonus latu. (No zāles dep. Dz.Zaķis: „Kur skatās Rīgas dome?”) No minētās parāda summas aptuveni 4 miljoni latu bija apkures parādi, vairāk nekā 2 miljoni - parāds par ūdeni, bet pārējo summu veidoja mazākas parādsaistības par citiem pakalpojumiem, no kurām lielākās summas ir ap 200 tūkstošiem latu. Un, lai segtu rīdzinieku apkures parādus un tādējādi nodrošinātu apkures pieslēgšanu visos mājokļos, uzņēmums oktobra sākumā aizņēmies DnB bankā 5 miljonus latu. (No zāles dep. Dz.Zaķa un dep. J.Reira starpsaucieni.) Pēc Latvijas Pašvaldību savienības informācijas, vairāk nekā 40 procentu no iedzīvotājiem nevar laikus samaksāt par siltumu, un kopējais Latvijas iedzīvotāju parāds par apkuri jau ir sasniedzis 30 miljonus latu. Es atļaušos izteikt „pateicību” Latvijas pašvaldību un apsaimniekotāju vārdā VIENOTĪBAS deputātiem par to, ka viņi ar savu rīcību veicina pašvaldību uzņēmumu un apsaimniekošanas uzņēmumu zaudējumu palielināšanos milzīgos apmēros un to loģisku novešanu līdz faktiskai maksātnespējai. VIENOTĪBAS deputāti, kur pēkšņi pazuda jūsu valstiskā domāšana? (No zāles dep. R.Kārkliņa: „Nepazuda! Nepazuda!”)".
- 2011_12_22-seq1 spokenText "Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto šīsdienas sēdes darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairākus priekšlikumus par iespējamām izmaiņām tajā. (Zālē ienāk SC frakcija. Starpsaucieni.) Deputāti Elksniņš, Agešins, Zariņš, Rodionovs un Ivanova-Jevsejeva ir iesnieguši pieprasījumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par valdības bezdarbību valsts interešu aizstāvībā saistībā ar SIA „LatRosTrans” naftas vadā Polocka–Ventspils esošās tehnoloģiskās naftas (bufernaftas) īpašuma tiesībām”. Šis pieprasījums ir iesniegts līdz pulksten 12.00 un deputātiem ir bijis pieejams no pulksten diviem, tātad tas ir iekļaujams šīsdienas sēdes darba kārtībā. Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu izslēgt no 22.decembra sēdes darba kārtības likumprojektu „Atjaunojamās enerģijas likums”, kurš ir skatāms Saeimas kārtības ruļļa 39.panta kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu ar lūgumu iekļaut 22.decembra sēdes darba kārtībā lēmuma projektu „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2011.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī piecu deputātu - Zaķa, Smiltēna, Druvietes, Čigānes un Ābiķa - iesniegumu ar lūgumu mainīt 22.decembra sēdes darba kārtību - izslēgt no tās likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi. „Pret” darba kārtības maiņu ir pieteikusies runāt deputāte Irina Cvetkova. Lūdzu!".
- 2011_12_15-seq997 spokenText " Paldies. Līdz ar to Saeimas 15.decembra sēdi pasludinu par slēgtu. Paldies. ".
- 2011_12_15-seq996 spokenText "Godātie kolēģi! Elektroniski nav reģistrējušies deputāti Jānis Dūklavs un Ilona Jurševska, viņu abu nav arī klāt. Paldies.".
- 2011_12_15-seq995 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par piekrišanu 11.Saeimas deputāta Mihaila Zemļinska saukšanai pie administratīvās atbildības”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Līdz ar to visi šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti. (Aplausi.) Bet man vēl ir divi paziņojumi, pirms mēs reģistrējamies. Mēs šodien daudz runājām par budžetu, par iespējām, kur ņemt naudu, un tika piesaukta arī ēnu ekonomikas apkarošana. Tieši tāpēc kopā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju rītdien Saeimā tiek rīkots seminārs „Godīga uzņēmējdarbība pret ēnu ekonomiku. Cilvēkresursu pārvaldība un nodokļu politikas loma godīgas konkurences nodrošināšanā”, kurā Latvijas Darba devēju konfederācija arī prezentēs viņu pašu apmaksātu un veiktu pētījumu par tiem faktoriem, kas varētu ietekmēt to, lai ēnu ekonomika samazinātos. Visi jūs esat laipni aicināti rītdien pulksten 13.00 Sarkanajā zālē šajā pasākumā piedalīties. Īpaši atgādinu to Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadībai un dalībniekiem. Un otrs paziņojums. Tradicionāli pēc padarīta darba lemj arī par iespējamo atpūtu. Tātad pēc šīs sēdes tūlīt Sarkanajā zālē Saeimas Prezidija un Frakciju padomes kopsēde lems par Saeimas rudens sesijas slēgšanu un ziemas sesijas sākšanu. Tātad lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies. Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.".
- 2011_12_15-seq994 spokenText "Ar sāpēm sirdī turpinu. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir saņēmusi un izskatīja Valsts ieņēmumu dienesta iesniegumu ar lūgumu piekrist 11.Saeimas deputāta Mihaila Zemļinska saukšanai pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.1 207.panta. Komisija nolēma atbalstīt 11.Saeimas deputāta Mihaila Zemļinska saukšanu pie administratīvās atbildības par administratīvajā protokolā norādīto pārkāpumu. (No zāles: „Ko viņš izdarīja?”)".
- 2011_12_15-seq993 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par piekrišanu 11.Saeimas deputāta Jāņa Klauža saukšanai pie administratīvās atbildības”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 1, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Paldies. Un pēdējais šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par piekrišanu 11.Saeimas deputāta Mihaila Zemļinska saukšanai pie administratīvās atbildības”. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.".
- 2011_12_15-seq992 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija saņēmusi un izskatījusi Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes iesniegumu ar lūgumu piekrist 11.Saeimas deputāta Jāņa Klauža saukšanai pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.1 8.panta divdesmit piektās daļas un 149.1 24.panta pirmās daļas. Komisija nolēma atbalstīt 11.Saeimas deputāta Jāņa Klauža saukšanu pie administratīvās atbildības par administratīvajā protokolā norādīto pārkāpumu.".
- 2011_12_15-seq991 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2011.gadam” noteiktās apropriācijas palielināšanai”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 1, atturas - 29. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par piekrišanu 11.Saeimas deputāta Jāņa Klauža saukšanai pie administratīvās atbildības”. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.".
- 2011_12_15-seq990 spokenText "Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja jautājumu par resursu ieguldīšanu akciju sabiedrības AirBaltic Corporation pamatkapitālā un piekrita, ka akciju sabiedrība ir tiesīga ieguldīt pamatkapitālā 57,6 miljonus no izsniegtā valsts aizdevuma, un lūdz Saeimu atbalstīt lēmuma projektu „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2011.gadam” noteiktās apropriācijas palielināšanai”.".
- 2011_12_15-seq989 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2011.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 2, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2011.gadam” noteiktās apropriācijas palielināšanai”. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.".
- 2011_12_15-seq988 spokenText "Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja Ministru kabineta pieprasījumu apropriācijas pārdalei un sagatavoja lēmuma projektu „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2011.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz pārdalīt no valsts parāda vadības 2 miljonus 206 tūkstošus latu: uz Satiksmes ministriju novirzīt 1,5 miljonus latu programmai „Valsts autoceļu pārvaldīšana, uzturēšana un atjaunošana” un uz Labklājības ministriju - 706 tūkstošus latu budžeta apakšprogrammai „Tehnisko palīglīdzekļu nodrošināšana”. Lūdzu atbalstīt lēmuma projektu.".
- 2011_12_15-seq987 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vadītajā operācijā Afganistānā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2011.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.".
- 2011_12_15-seq986 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! 5.decembrī Bonnā 85 valstu un 15 starptautisko organizāciju pārstāvji sanāca kopā, lai apstiprinātu savu apņēmību sniegt ilgtermiņa atbalstu Afganistānai ne tikai šogad, bet arī pēc 2014.gada, tad, kad ir paredzēts nodot pašiem afgāņiem atbildību par savu drošību. Angļu valodā šis plašais starptautiskais solījums ilglaicīgi iesaistīties Afganistānā tiek saukts par enduring engagement, kaut gan šai stratēģijai ir gan ģeopolitiski, gan ekonomiski apsvērumi. Galvenais mērķis ir tīri cilvēcisks - darīt visu, lai dotu afgāņu tautai iespēju dzīvot normālu dzīvi. Bet šis mērķis nav sasniedzams, ja Afganistānā nav miera, drošības un kārtības. Kā es nupat dzirdēju NATO Parlamentārās Asamblejas sanāksmē Londonā pirms divām nedēļām, bez attīstības drošībai nav jēgas. Bez drošības attīstība nav iespējama. Lai šīs 85 pasaules valstis varētu palīdzēt veicināt Afganistānas attīstību nākotnē, 48 valstis patlaban aktīvi atbalsta un piedalās NATO ISAF operācijā Afganistānā. Un, kā ministrs jau teica, Latvija ir viena no tām valstīm. Nav zināms, kāda būs situācija Afganistānā 2014.gadā, bet ir skaidrs, ka, ja ISAF neturpina savu darbību, tad nav nekādas cerības nonākt pie miera, drošības un attīstības. Ja pasaule pamet Afganistānu, tad mēs visi esam zaudētāji. Es zinu, ka daudziem ir skepse pret to, vai Afganistānā var kaut ko atrisināt. Skepse jau ir saprotama un diezgan modīga, bet tai nav pamata. Medijos mēs dzirdam tikai sliktās ziņas, bet realitāte ir daudz cerīgāka. Pēdējā laikā... pēdējā gadā plānveidīgi talibanu uzbrukumi ir mazinājušies, afgāņu kontrole pār savu teritoriju ir paplašinājusies un narkotiku loma afgāņu ekonomikā ir samazinājusies no 61 procenta 2004.gadā līdz 11 procentiem pagājušajā gadā. Tie ir konkrēti sasniegumi! Mūsu Bruņotie spēki, Latvijas zēni un meitenes, var lepoties ar to, ka viņi ir daļēji atbildīgi par šiem sasniegumiem. Latvijas karaspēks ir spēlējis svarīgu lomu šajā ISAF operācijā kopš 2003.gada. Mūsu karavīri, konsultanti un eksperti ir nopelnījuši milzīgu respektu un slavu par savu profesionalitāti un efektivitāti. Nevienam nav pamata apšaubīt, ka Latvijas karaspēka dalība ISAF operācijā ir bijis veiksmes stāsts. Mēs esam cienīgi pildījuši savus pienākumus NATO, snieguši palīdzību afgāņu tautai un ieguvuši augstu novērtējumu no mūsu sabiedrotajiem un sadarbības partneriem. Vienlaicīgi mūsu Bruņotie spēki ir ieguvuši neatvietojamu pieredzi. Latvija vēl joprojām ir vadošā valsts, kas nodrošina nemilitāro kravu tranzītu uz Afganistānu. Šis ziemeļu transporta koridors no Rīgas līdz Afganistānai ir nepieciešams ne tikai ISAF operācijai šodien, bet tā ir stratēģiski svarīga sastāvdaļa Afganistānas ekonomiskajai izaugsmei nākotnē. Latvijas vadošā loma šajā transporta koridorā arī rada ekonomiskus labumus Latvijai, un tajā brīdī, kad Rīgas Ziemeļu transporta koridoru savienos ar jauno Zīda ceļu, Latvijas uzņēmējiem, ostām un dzelzceļiem būs jaunas iespējas iesaistīties reģionālā ekonomiskā uzplaukumā. Taču tas ir iespējams tikai tad, ja mēs pabeidzam to, ko esam uzsākuši. Mēs šodien balsojam par mūsu karaspēka mandāta pagarināšanu dalībai operācijā Afganistānā, par to, ka mēs turpinām strādāt plecu pie pleca ar 47 citām valstīm, lai panāktu kaut ko vērtīgu, labu un cilvēcisku. Un, ja kādam vēl ir šaubas par mūsu karaspēka lomu Afganistānā, es iesaku noskatīties dokumentālo filmu „Astoņi pilnmēneši”. Jūs redzēsiet paši, kāpēc mums ir pamats būt lepniem par mūsu Bruņotajiem spēkiem. Tāpēc es uzskatu šo par uzticības balsojumu mūsu karaspēkiem. Balsojot par mandāta pagarināšanu, mēs vēlreiz apstiprinām mūsu uzticību, cieņu un pateicību visiem Latvijas Bruņotajiem spēkiem. Es aicinu jūs atbalstīt mūsu Bruņotos spēkus un balsot par mandāta pagarināšanu.".
- 2011_12_15-seq985 spokenText "Paldies. Pirms mēs sākam debates, informēju jūs, ka ir saņemts piecu deputātu - Čigānes, Kalniņa, Smiltēna, Zaķa un Ašeradena - iesniegums ar lūgumu turpināt Saeimas sēdi līdz visu jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad turpināsim darbu. Sākam debates. Vārds deputātam Ojāram Ērikam Kalniņam.".
- 2011_12_15-seq984 spokenText "Paldies, priekšsēdētājas kundze! Cienītās deputātes! Cienītie deputāti! Šodien jums ir jāizlemj tas, vai pagarināt mandātu mūsu karaspēka klātbūtnei Afganistānā. Un es gribu pāris punktos jums atgādināt faktus, kā mēs pašreiz sevi tur pārstāvam un kāpēc mēs tur esam. Šodien NATO vadītajā operācijā Afganistānā Latvija piedalās ar 198 karavīriem. Mēs lēnām esam pārorientējušies uz palīdzības sniegšanu Afganistānas spēkiem, kuri pašreizējā situācijā jau ir uzņēmušies atbildību tuvu pie 50 procentiem Afganistānas teritorijā. Pēdējā gada laikā mēs esam arī aktīvi piedalījušies tā sauktajā manevru rotā, kas dod arī ļoti veiksmīgu profesionālo izaugsmi mūsu karavīriem blakus tam, ka mēs kalpojam lielākam, stratēģiskākam mērķim NATO alianses iekšienē. Runājot par šo lielāko stratēģisko mērķi NATO alianses iekšienē, es gribu pievērst uzmanību tam, ka, ņemot vērā to, ka Latvijas aizsardzības budžets pašreiz ir uz naža asmens, kad mēs gatavojamies, ja jūs pret to neiebildīsiet, noslīdēt zem 1 procenta no iekšzemes kopprodukta, mūsu karavīri ar savu esamību Afganistānā šajā NATO operācijā patiesībā garantē mums šo otru procentu, kuru mēs savlaik apsolījām saviem partneriem NATO iekšienē. Tie, kas ir bijuši politikā ilgāku laiku, varbūt atceras, ka savlaik, iestājoties NATO, mēs apsolījām, ka līdz 2012.gadam ar likuma spēku 2 procenti no iekšzemes kopprodukta būs veltīti aizsardzībai. Diemžēl, kā tas bieži gadās politikā - un sevišķi bieži tas gadās arī mūsu, Latvijas, politikā! -, mēs neturam savus likumus pietiekami augstu, un šie 2 procenti mums nekad nav bijuši sasniegti. Man ir jāsaka, ka mums nav izdevies sasniegt tā pa īstam pat pusotru procentu. Un pašreiz, kad notiek budžeta konsolidācija, mēs vienmēr atrodam iemeslus, kas ir svarīgāki nekā mūsu valsts drošība. Un tāpēc es gribu atgādināt, ka valstij ir tikai pāris, manuprāt, neizkustināmu, fundamentālu akmeņu vai ķieģelīšu, uz kā nacionāla valsts balstās: tā ir valoda (jau iepriekš ir daudz diskutēts par valodas jautājumu), tā ir arī mūsu armija, mūsu Bruņotie spēki, un - vēl vairāk! - mūsu vēlme savu valsti aizstāvēt kaut vai hipotētiskā situācijā, ja tāda būs. Šajā sakarā mani uztrauc visvairāk tas, ka 2.punkts... Mums armija eksistē, bet mēs ar budžetāru attieksmi... ar šādu attieksmi pret mūsu Bruņotajiem spēkiem mēs patiesībā pasaulei rādām to, ka mūsu motivācija kaut vai hipotētiski aizstāvēt savu valsti ir diezgan ievērojami pazeminājusies. Tāpēc man ir jāatgādina par to, ka šī mandāta apstiprināšana ir ļoti būtiska arī no stratēģiskās drošības viedokļa, jo šie cilvēki, kas Afganistānā riskē ar savām dzīvībām un ar savu drošību, to dara, lai aizpildītu to robu, kas ir radies, mums nepildot savus uzdevumus attiecībā uz mūsu aizsardzības budžetu un vieglprātīgi izturoties pret valsts aizsardzību kopumā. Man ir jānorāda arī tas, ka, piedalīdamies starptautiskajās operācijās, patiesībā mūsu karavīri ar savu dzīvību un ar savu veselību garantē to, ka, piemēram, pastāvīgi notiek Latvijas gaisa telpas patrulēšana. Jo, ja mēs nepiedalītos starptautiskajās operācijās, mums būtu daudz grūtāk pārliecināt mūsu sabiedrotos par to, ka Latvijas gaisa telpa ir jākontrolē. Atkal atgādināšu - īpaši tiem, kuri nav tik ilgu laiku politikā -, ka līdz 2004.gadam Latvijas gaisa telpa tika pastāvīgi pārkāpta. Pēc iestāšanās NATO, pēc gaisa patrulēšanas uzsākšanas mūsu nacionālajā gaisa telpā šādi pārkāpumi vairs nav notikuši. Taču vienlaikus man ir jāatgādina tas, ko nesen jūs varējāt lasīt daudzos masu saziņas līdzekļos pēc manas tikšanās ar Dānijas aizsardzības ministru, jo tieši Dānija bija viena no pēdējām valstīm, kas nupat beidza patrulēšanu, - ka atsevišķu kaimiņvalstu aviācijas aktivitātes mūsu gaisa telpas tuvumā pēdējā laikā ir radikāli pieaugušas skaita ziņā. Es gribu pateikt vēl arī to, ka mēs, protams, negatavojamies mūžīgi palikt Afganistānā un ka šī NATO klātbūtne Afganistānā nav salīdzināma ar senāko PSRS vai angļu karaspēka uzturēšanos Afganistānā. Mēs tur esam, lai no turienes aizietu. Taču tas vēl jo vairāk saasina situāciju jautājumā par to, kāda būs nākotne Latvijas aizsardzībai un Latvijas drošības sistēmai, ja mums pat tuvākajos plānos joprojām nav īstas vēlmes domāt par mūsu aizsardzības budžetu. Mūsu sabiedrotie - gan ASV, gan arī citas NATO dalībvalstis, kuras ir no Eiropas, - arvien uzstājīgāk taujā mums: „Kāpēc mums ir jāatlicina nauda jūsu aizsardzībai NATO iekšienē, ja jūs paši nevīžojat par savu aizsardzību padomāt un jūs turpināt samazināt savu aizsardzības budžeta procentuālo izteiksmi salīdzinājumā ar iekšzemes kopproduktu?” Man šiem mūsu kolēģiem no NATO nav ko atbildēt, varu vien apelēt pie saviem kolēģiem valdībā un pie jums, pie parlamenta, cerot, ka jūs ne tikai apstiprināsiet šo mandātu 2012.gadam, bet arī padomāsiet par to, kā mēs varam izmantot arī vairāk līdzekļu mūsu aizsardzībai, par spīti tam, ka ekonomiskā situācija ne reģionā, ne pasaulē nav pati labākā. Mūsu karavīri nespēs mūžīgi starptautiskajās operācijās aizstāt šo te 1 procenta zudumu, kā to viņi dara pašreiz. Es gribu izmantot iespēju un mūsu valsts vārdā pateikt viņiem paldies par viņu dienestu, un es aicinu arī jūs uz atbildīgu balsojumu šodien un arī vēlāk nākotnē, kad runāsim par aizsardzības budžetu. Paldies. (Aplausi.)".
- 2011_12_15-seq983 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par ekonomisku, efektīvu un lietderīgu rīcību ar valsts budžeta līdzekļiem”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Lēmumu projektu izskatīšana”. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vadītajā operācijā Afganistānā”. Ministru kabineta vārdā - aizsardzības ministrs Artis Pabriks.".
- 2011_12_15-seq982 spokenText "Godātie kolēģi! Aicinu jūs uzmanīgi izlasīt Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sagatavoto lēmuma projektu, kuru mēs ceram šodien apstiprināt. Respektīvi, komisija apgalvo, ka Latvija ir zaudējusi galveno radniecisko saiti starp māti un meitu, proti, starp valsts politikas vidējā termiņa prioritātēm, mērķiem un budžetu. Manuprāt, situācija liecina par valdības pilnīgu nespēju domāt stratēģiski. Tā īsteno tikai īslaicīgu budžeta politiku ar vienīgo mērķi - nodzīvot līdz pirmdienai. Citiem vārdiem sakot, tā domā par to, kā nofinansēt institūciju darbību vienam gadam uz priekšu, un pēc tam - kaut vai grēku plūdi! Man tiešām ir žēl, ka tas ir tā. Līdzīga nostāja ir ne tikai man, bet arī Valsts kontrolei un minētās komisijas locekļiem, kuri ne vienu vien stundu pavadīja, apspriežot valdības pagājušā gada darbības tārpainos un sapuvušos augļus. Jūs varētu man oponēt, ka 2010.gada kļūdas, piemēram, valsts aparāta uzturēšanas izmaksu kļūdas vai nodokļu iekasēšanas aprēķinu kļūdas... ka pie tām ir vainīga krīze un ka izvairīties no tām tuvākajos gados nav iespējams. Bet vai premjera kungs var apgalvot, zvērēt pie Bībeles, ka viņš, izstrādājot rīcības plānus, ņēma vērā krīzes apstākļus un ka matemātiskā uzdevuma noteikumi tika koriģēti, lai sasniegtu vēlamo rezultātu? Mana atbilde - nē! Un galvenais pierādījums tam ir tas, ko secināja Valsts kontrole un kas sāp arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Tas ir esošais Nacionālais attīstības plāns, kas nesniedz nekādas prognozes valsts ekonomikas attīstībai vidējam termiņam un nenosaka nekādu nozaru politiku. Un arī otrais dokuments, mūsu priekšpostenis, kas ir valsts stratēģiskais ietvardokuments un kas veidots kohēzijas politikas realizēšanai, neizvirza nekādus konkrētus rezultātus, kuri būtu jāsasniedz ar fondu apguvi. Un pēdējais moments, atgriežoties pie uzdevuma noteikumiem. Abi iepriekš minētie dokumenti ir izstrādāti laikā, kad tika prognozēta ekonomiskā izaugsme - iekšzemes pieprasījuma pieaugums un bezdarba samazināšanās, respektīvi, tad, kad mēs jutāmies kā Baltijas ekonomikas tīģeri. Diemžēl šie laiki jau sen aizgājuši, bet mēs vēl turpinām dzīvot pēc vecajiem standartiem. Vai tad mēs panāksim vēlamo, ja vēlamais ir nevis veiksmīga budžeta fiskālā konsolidācija, bet iedzīvotāju labklājības pieaugums, proti, vidējās darba algas palielināšana, cilvēku dabiskais pieaugums un dzīves ilguma kāpums? Galu galā - arī mūsu izglītības kvalitātes paaugstināšana pasaules reitingā. Visiem šiem kritērijiem ir jābūt atrunātiem Valsts budžeta likumā. Tikai tad tauta mūs sapratīs, un tikai tad mēs runāsim vienā valodā! Tā ir - veselā saprāta valoda. Aicinu jūs atbalstīt likumprojektu... lēmuma projektu, es atvainojos, jo es uzskatu, ka tas ir pirmais solis gan NAP veiksmīgai pilnveidošanai, gan ikgadējā budžeta piesaistīšanai tam. Paldies.".
- 2011_12_15-seq981 spokenText "Jā. Tātad vispirms mums ir jābalso par lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas 2010.gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem apstiprināšanu”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta „Par Latvijas Republikas 2010.gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par ekonomisku, efektīvu un lietderīgu rīcību ar valsts budžeta līdzekļiem”, kurš uzskatāms par patstāvīgo priekšlikumu. Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vārdā tātad deputāte Elīna Siliņa jau runāja. Sākam debates. Vārds deputātei Marjanai Ivanovai-Jevsejevai.".
- 2011_12_15-seq980 spokenText "Labdien, cienījamie deputāti! Valsts kontrole ir pabeigusi finanšu revīziju „Par Latvijas Republikas 2010.gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem apstiprināšanu” un par to ir sniegusi atzinumu ar iebildēm. Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija vairākās komisijas sēdēs uzklausīja Valsts kontroli, arī Finanšu ministrijas pārstāvjus un ir izvērtējusi Valsts kontroles 2010.gada pārskata revīzijā izdarītos secinājumus. Īsam ieskatam. 2010.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi bija 3,78 miljardi latu, izdevumi - 4,69 miljardi latu, attiecīgi budžeta deficītam sasniedzot 912 miljonus. Gribu vērst uzmanību uz to, ka budžeta deficīts pārsniedza plānoto deficītu divas reizes nevis tādēļ, ka nebūtu piepildījušās plānotās ieņēmumu prognozes, bet gan tādēļ, ka papildu apropriācijās tika palielināta izdevumu sadaļa par pusmiljardu latu, no kuriem tikai 76 miljoni bija klasificējami kā līdzekļi neparedzētiem gadījumiem. Ar to es gribu atgādināt gan Ministru kabinetam, gan arī mums, Saeimas deputātiem, ka Likums par budžetu un finanšu vadību paredz, ka papildu apropriācijas galvenokārt ir paredzētas ārkārtas fiskālās nestabilitātes vai neparedzētu gadījumu situācijām, nevis iepriekš labi prognozējamām vajadzībām un saistībām. Tādēļ turpmāk aicinu būt tālredzīgākiem un virs plāna iekasētos valsts budžeta ieņēmumus izmantot deficīta mazināšanai, nevis tūlītējiem papildu tēriņiem. Jau trešo gadu pēc kārtas Valsts kontrole un arī Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija ir secinājusi divas pamatproblēmas budžeta izpildē. Pirmā lieta ir tā, ka valsts pamatbudžeta tēriņu plānošanā trūkst sasaistes ar valsts politiskajiem mērķiem un prioritārajiem attīstības virzieniem. Otrā lieta. Nav izstrādāta valsts un pašvaldību uzņēmumu kapitāldaļu un kapitālsabiedrību efektīva pārvaldības politika. Mums trūkst principu, pēc kuriem izvērtēt, ir vai nav pamatoti tie vai citi valsts kapitālieguldījumi, nav definēti valsts kapitālieguldījumu mērķi, mums trūkst kritēriju valsts kapitālieguldījumu atdeves noteikšanai. Bez stingra regulējuma valsts nenodrošina pietiekamu kontroli pār šādām valsts kapitālsabiedrībām. Līdz ar to tiek pieļauta situācija, ka laikā, kad valsts atrodas smagā finanšu situācijā, kādā tā tiešām bija 2010.gadā, virknē valsts kapitālsabiedrību bija bezskaidrās naudas uzkrājumi, kas nav nepieciešami ne saimnieciskajai darbībai, ne attīstības nodrošināšanai, bet kas būtu izmaksājami dividendēs, tomēr valstiski tie nepamatoti tiek kapitalizēti un paturēti šo uzņēmumu kontos. Tāpat es teiktu, ka šī vienotā valsts kapitālpārvaldes koncepcija ir nepieciešama, lai spētu izvērtēt, cik lielā mērā kapitālsabiedrību veiktie ziedojumi, kas 2010.gadā bija 5,6 miljonu apmērā, atbilst šo kapitālsabiedrību mērķiem. Es aicinu vēlreiz pārskatīt iespēju varbūt pavisam liegt kapitālsabiedrībām veikt šādus ziedojumus, bet pilnībā iekasēt dividenžu naudas un to izlietojumu uzticēt Ministru kabinetam un Saeimai, kas daudz kompetentāk spētu novērtēt, kuram kultūras, sporta vai labdarības pasākumam būtu šī nauda visobjektīvāk vajadzīga, un iekļaut šos tēriņus pamatbudžetā, lai tādā jomā kā, piemēram, sports varētu paredzami, nevis kampaņveidīgi plānot savas aktivitātes. Es atgādinu, ka Saeima, apstiprinot iepriekšējos - 2008. un 2009.gada - finanšu pārskatus, papildus pieņēma Saeimas paziņojumus, kuros tika atzīts, ka valsts budžeta līdzekļu tēriņi orientēti uz konkrētu rezultātu un valstisku mērķu sasniegšanu ilgtermiņā, un kuros jau tad tika uzdots Ministru kabinetam izstrādāt principus, pēc kuriem valsts budžeta veidošana tiktu sasaistīta ar valsts politikas mērķiem un prioritārajiem attīstības virzieniem, un izstrādāt grozījumus likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”, kas nodrošinātu efektīvu valsts un pašvaldību kapitāla ieguldījumu pārvaldību. Tādēļ, izvērtējot Valsts kontroles revīzijas rezultātus, Publisko izdevumu un revīzijas komisija aicina Saeimu uzturēt iepriekšējos divos gados Ministru kabinetam izvirzītās prasības un šajā sakarā ir sagatavojusi divu lēmumu projektus. Viens ir lēmuma projekts par 2010.gada pārskata apstiprināšanu, un otrs ir patstāvīgais priekšlikums par papildu uzdevumiem valdībai ar konkrētiem izpildes termiņiem. Es vēlos uzteikt jaunā ekonomikas ministra Daniela Pavļuta izrādīto lielo ieinteresētību šā otrā uzdevuma risināšanā, kas liek cerēt, ka pēc trīs gadu atkārtota Saeimas uzstādījuma Ministru kabinetam risināt jautājumu... ka šoreiz tiešām mums ir izredzes redzēt reālus darbus reālos termiņos, kādi ir saskaņoti un jau iekļauti šajā Saeimas paziņojumā. Lūdzu atbalstīt un pieņemt komisijas sagatavotos lēmumu projektus.".
- 2011_12_15-seq979 spokenText "Nākamā darba kārtības sadaļa - „Lēmuma projektu izskatīšana”. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Latvijas Republikas 2010.gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem apstiprināšanu”. Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vārdā - deputāte Elīna Siliņa.".
- 2011_12_15-seq977 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.janvāris. Paldies.".
- 2011_12_15-seq976 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 16.janvāris.".
- 2011_12_15-seq975 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Tūrisma likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2011_12_15-seq974 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam... Atvainojos, vispirmām kārtām lūgums atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
- 2011_12_15-seq972 spokenText "13. - ekonomikas ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
- 2011_12_15-seq970 spokenText "12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.".
- 2011_12_15-seq964 spokenText "9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.".
- 2011_12_15-seq962 spokenText "8. - ekonomikas ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
- 2011_12_15-seq956 spokenText "5. - ekonomikas ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
- 2011_12_15-seq954 spokenText "4. - ekonomikas ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
- 2011_12_15-seq952 spokenText "3. - ekonomikas ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
- 2011_12_15-seq950 spokenText "2. - ekonomikas ministra Daniela Pavļuta priekšlikums. Komisijā atbalstīts, redakcionāli precizēts.".
- 2011_12_15-seq948 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Tūrisma likumā”. Kopumā saņemti 13 priekšlikumi. 1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.".
- 2011_12_15-seq947 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 20.decembris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Tūrisma likumā”, otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Klāvs Olšteins.".
- 2011_12_15-seq946 spokenText "Priekšlikumus gaidīsim līdz 20.decembrim.".
- 2011_12_15-seq945 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2011_12_15-seq944 spokenText "Šis likumprojekts ir izstrādāts, lai ieviestu „inteliģento transporta sistēmu” jēdzienu, tādējādi nodrošinot, ka nākotnē, Latvijā ieviešot šo inteliģento transporta sistēmu lietotnes vai pakalpojumus attiecībā uz dažādiem transporta veidiem un satiksmes vadību, lietotājiem tiks dota iespēja labāk piekļūt informācijai par to, kā drošāk, saskaņotāk un ērtāk izmantot transporta tīklus. Komisijas vārdā aicinu pirmajā lasījumā šo likumprojektu atbalstīt.".
- 2011_12_15-seq943 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 22.decembris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”, pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.".
- 2011_12_15-seq942 spokenText "Par minēto apmācību priekšlikumus gaidīsim līdz 22.decembrim.".
- 2011_12_15-seq941 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2011_12_15-seq940 spokenText "Kolēģi! Šā likumprojekta mērķis ir izslēgt no likuma tiesību normas, kas nosaka pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt klaiņojošu suņu un kaķu ķērāju apmācības kārtību, un biedrībai „Latvijas Veterinārārstu biedrība” noteiktos valsts pārvaldes uzdevumus klaiņojošu suņu un kaķu ķērāju apmācības jomā. (No zāles dep. Dz.Zaķis: „Beidzot! Ļoti labs likumprojekts!”) Ļoti labs likumprojekts! Komisijas vārdā aicinu atbalstīt to pirmajā lasījumā.".
- 2011_12_15-seq939 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 20.decembris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” , pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.".
- 2011_12_15-seq938 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 20.decembris.".