Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2011_12_15-seq980> ?p ?o. }
Showing items 1 to 12 of
12
with 100 items per page.
- 2011_12_15-seq980 type Speech.
- 2011_12_15-seq980 number "980".
- 2011_12_15-seq980 date "2011-12-15".
- 2011_12_15-seq980 isPartOf 2011_12_15.
- 2011_12_15-seq980 spokenAs 84.
- 2011_12_15-seq980 spokenText "Labdien, cienījamie deputāti! Valsts kontrole ir pabeigusi finanšu revīziju „Par Latvijas Republikas 2010.gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem apstiprināšanu” un par to ir sniegusi atzinumu ar iebildēm. Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija vairākās komisijas sēdēs uzklausīja Valsts kontroli, arī Finanšu ministrijas pārstāvjus un ir izvērtējusi Valsts kontroles 2010.gada pārskata revīzijā izdarītos secinājumus. Īsam ieskatam. 2010.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi bija 3,78 miljardi latu, izdevumi - 4,69 miljardi latu, attiecīgi budžeta deficītam sasniedzot 912 miljonus. Gribu vērst uzmanību uz to, ka budžeta deficīts pārsniedza plānoto deficītu divas reizes nevis tādēļ, ka nebūtu piepildījušās plānotās ieņēmumu prognozes, bet gan tādēļ, ka papildu apropriācijās tika palielināta izdevumu sadaļa par pusmiljardu latu, no kuriem tikai 76 miljoni bija klasificējami kā līdzekļi neparedzētiem gadījumiem. Ar to es gribu atgādināt gan Ministru kabinetam, gan arī mums, Saeimas deputātiem, ka Likums par budžetu un finanšu vadību paredz, ka papildu apropriācijas galvenokārt ir paredzētas ārkārtas fiskālās nestabilitātes vai neparedzētu gadījumu situācijām, nevis iepriekš labi prognozējamām vajadzībām un saistībām. Tādēļ turpmāk aicinu būt tālredzīgākiem un virs plāna iekasētos valsts budžeta ieņēmumus izmantot deficīta mazināšanai, nevis tūlītējiem papildu tēriņiem. Jau trešo gadu pēc kārtas Valsts kontrole un arī Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija ir secinājusi divas pamatproblēmas budžeta izpildē. Pirmā lieta ir tā, ka valsts pamatbudžeta tēriņu plānošanā trūkst sasaistes ar valsts politiskajiem mērķiem un prioritārajiem attīstības virzieniem. Otrā lieta. Nav izstrādāta valsts un pašvaldību uzņēmumu kapitāldaļu un kapitālsabiedrību efektīva pārvaldības politika. Mums trūkst principu, pēc kuriem izvērtēt, ir vai nav pamatoti tie vai citi valsts kapitālieguldījumi, nav definēti valsts kapitālieguldījumu mērķi, mums trūkst kritēriju valsts kapitālieguldījumu atdeves noteikšanai. Bez stingra regulējuma valsts nenodrošina pietiekamu kontroli pār šādām valsts kapitālsabiedrībām. Līdz ar to tiek pieļauta situācija, ka laikā, kad valsts atrodas smagā finanšu situācijā, kādā tā tiešām bija 2010.gadā, virknē valsts kapitālsabiedrību bija bezskaidrās naudas uzkrājumi, kas nav nepieciešami ne saimnieciskajai darbībai, ne attīstības nodrošināšanai, bet kas būtu izmaksājami dividendēs, tomēr valstiski tie nepamatoti tiek kapitalizēti un paturēti šo uzņēmumu kontos. Tāpat es teiktu, ka šī vienotā valsts kapitālpārvaldes koncepcija ir nepieciešama, lai spētu izvērtēt, cik lielā mērā kapitālsabiedrību veiktie ziedojumi, kas 2010.gadā bija 5,6 miljonu apmērā, atbilst šo kapitālsabiedrību mērķiem. Es aicinu vēlreiz pārskatīt iespēju varbūt pavisam liegt kapitālsabiedrībām veikt šādus ziedojumus, bet pilnībā iekasēt dividenžu naudas un to izlietojumu uzticēt Ministru kabinetam un Saeimai, kas daudz kompetentāk spētu novērtēt, kuram kultūras, sporta vai labdarības pasākumam būtu šī nauda visobjektīvāk vajadzīga, un iekļaut šos tēriņus pamatbudžetā, lai tādā jomā kā, piemēram, sports varētu paredzami, nevis kampaņveidīgi plānot savas aktivitātes. Es atgādinu, ka Saeima, apstiprinot iepriekšējos - 2008. un 2009.gada - finanšu pārskatus, papildus pieņēma Saeimas paziņojumus, kuros tika atzīts, ka valsts budžeta līdzekļu tēriņi orientēti uz konkrētu rezultātu un valstisku mērķu sasniegšanu ilgtermiņā, un kuros jau tad tika uzdots Ministru kabinetam izstrādāt principus, pēc kuriem valsts budžeta veidošana tiktu sasaistīta ar valsts politikas mērķiem un prioritārajiem attīstības virzieniem, un izstrādāt grozījumus likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”, kas nodrošinātu efektīvu valsts un pašvaldību kapitāla ieguldījumu pārvaldību. Tādēļ, izvērtējot Valsts kontroles revīzijas rezultātus, Publisko izdevumu un revīzijas komisija aicina Saeimu uzturēt iepriekšējos divos gados Ministru kabinetam izvirzītās prasības un šajā sakarā ir sagatavojusi divu lēmumu projektus. Viens ir lēmuma projekts par 2010.gada pārskata apstiprināšanu, un otrs ir patstāvīgais priekšlikums par papildu uzdevumiem valdībai ar konkrētiem izpildes termiņiem. Es vēlos uzteikt jaunā ekonomikas ministra Daniela Pavļuta izrādīto lielo ieinteresētību šā otrā uzdevuma risināšanā, kas liek cerēt, ka pēc trīs gadu atkārtota Saeimas uzstādījuma Ministru kabinetam risināt jautājumu... ka šoreiz tiešām mums ir izredzes redzēt reālus darbus reālos termiņos, kādi ir saskaņoti un jau iekļauti šajā Saeimas paziņojumā. Lūdzu atbalstīt un pieņemt komisijas sagatavotos lēmumu projektus.".
- 2011_12_15-seq980 language "lv".
- 2011_12_15-seq980 speaker Elina_Silina-1977.
- 2011_12_15-seq980 mentions Q822919.
- 2011_12_15-seq980 mentions Q211.
- 2011_12_15-seq980 mentions Q4294791.
- 2011_12_15-seq980 mentions Q3015072.