Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2011_12_22-seq12> ?p ?o. }

• 2011_12_22-seq12 type Speech.
• 2011_12_22-seq12 number "12".
• 2011_12_22-seq12 date "2011-12-22".
• 2011_12_22-seq12 isPartOf 2011_12_22.
• 2011_12_22-seq12 spokenAs 10.
• 2011_12_22-seq12 spokenText "Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Kā jau Vējoņa kungs norādīja, diemžēl Pieprasījumu komisijas sēdes laikā mēs nesaņēmām nepieciešamās atbildes, kuras tika uzdotas Ministru prezidentam. Pēc šīs komisijas sēdes es palūdzu finanšu ekspertus, lai viņi izanalizē to situāciju un tās atbildes, kuras tika uzdotas Ministru prezidentam un uz kurām centās sniegt atbildes finanšu ministrs Vilka kungs. Pirmais jautājums: „Kāds precīzi tika dots uzdevums neatkarīgajiem konsultantiem, izstrādājot Hipotēku un zemes bankas pārveides plānu?” Atbilde nekonkrēta, nav dokumentāru pierādījumu par uzdevumu apjomu un būtību. Tāpat nav atbildes uz jautājumu, kāpēc tieši ar konkurējošo SEB banku saistītais uzņēmums SIA IBS SEB Enskild tika izvēlēts par neatkarīgu konsultantu un vai tā bija finanšu ministra iztapšana kaut kādiem saviem bijušajiem zviedru kolēģiem. Tāpat šajā atbildē nav dots arī Hipotēku un zemes bankas pārveides vadības grupas sastāvs, nemaz nerunājot par to, konkrēti ar kādiem Eiropas Komisijas darbiniekiem notika šīs konsultācijas. Otrais jautājums: „Vai neatkarīgie konsultanti izanalizēja arī alternatīvos plānus, ko varētu iegūt Latvijas valsts, ja nebūtu vienošanās ar Eiropas Komisiju par Hipotēku un zemes bankas pārveidi?” Atbilde samudžināta, lai noslēptu Finanšu ministrijas nelikumību - 2010.gadā bankas kapitāla palielināšanu 70,28 miljonu latu apjomā. Finanšu ministrija tā arī detāli nav pamatojusi, kāpēc 2010.gadā nebija iespējams pārliecināt Eiropas Komisiju par kapitāla palielinājumu tieši komerciālām vajadzībām. Tāpēc tālākie uzdevumi konsultantam tiek doti tādi, lai tikai šo neizdarību slēptu un banku sadalītu vai likvidētu, ko konsultants labprāt tālāk arī ir attīstījis. Atbildei nav pievienots pamatojums ar konkrētiem datiem no izmaksu, risku un juridiskā viedokļa par izvēlēto bankas aktīvu un pasīvu pārdošanas scenāriju. Šajā atbildes daļā, neņemot vērā šodienas reālijas pasaules un Eiropas finanšu tirgos, arī norādīts, ka bankas aktīvu pārdošanas plānu ir jau uzsākts realizēt. Trešais jautājums: „Kāpēc jāsteidzas ar Hipotēku un zemes bankas komercdaļas pārdošanu, ja saskaņā ar vienošanos Latvijai ir laiks līdz 2013.gada beigām? Vai, turpinot darboties vēl divus gadus, valsts neiegūtu papildu līdzekļus, ņemot vērā, ka banka pelna?” Atbilde vienkārša: 2011.gada aprīlī iepriekšējā vienošanās ir mainīta tieši tāpēc, ka 2010.gada ieguldījumi Finanšu ministrijas bezdarbības dēļ ir nelikumīgi no Eiropas Komisijas regulu viedokļa, un komercdaļas pārdošana ir jābeidz līdz šā gada beigām. Atbildē ir redzams, ka valdība demonstrē nespēju aizstāvēt savas nacionālās intereses un konsekventi realizē visnelabvēlīgāko scenāriju bankas aktīvu pārdošanā. Tāpat atbildē atklāti parādīts, ka bankas darbība apzināti tiek bremzēta, par ko būtu jāprasa atbildība no bankas akcionāru padomes un no valdes pārstāvjiem. „No kādiem līdzekļiem tiek plānots segt Hipotēku un zemes bankas pārdošanas zaudējumus?” Atbildes nav, ir tikai nekonkrēti mājieni uz kādām darbībām bez laika grafikiem, aprēķiniem un prognozēm par zaudējumu apmēru, taču jau ir norādīts, ka bankas atlikušais pamatkapitāls būs jāpalielina, bet nav norādes, no kurienes nāks šie finanšu resursi. „Vai sarunās ar Eiropas Komisiju piedalījās arī Latvijas Bankas pārstāvji un vai viņu viedoklis sakrita ar Ministru kabineta pārstāvju pausto?” Atbilde bija izvairīga, tajā skaitā arī komisijas sēdes laikā. „Vai ir izstrādāts un apstiprināts plāns Hipotēku un zemes bankas pārveidei par Attīstības banku gadījumā, ja tiek pārdota Hipotēku un zemes bankas komercdaļa?” Atbilde ir šokējoša, jo tikai līdz 2012.gada 1.jūlijam ir jāizstrādā plāns Hipotēku un zemes bankas darbībai pēc komercdaļas atsavināšanas. Plāna apstiprināšanas laiks nav minēts. „Cik naudas ir paredzēts ieguldīt Attīstības bankas izveidošanai? Kāds ir resursu avots?” Atbilde ir ļoti interesanta: „Gaidāms jauns finansējums attīstības programmas realizācijai.” Un nu daži secinājumi un priekšlikumi par Hipotēku un zemes bankas tālāko darbību. Finanšu ministrija 2010.gadā ir izdarījusi rupjas kļūdas, nepanākot Hipotēku un zemes bankas pamatkapitāla palielināšanu atbilstoši Eiropas Komisijas regulām, tāpēc valsts saistībā ar šīs bankas tālāko likteni ir nonākusi ķīlnieka lomā. Valdība 2011.gadā nav meklējusi ceļus, kā 2010.gadā pieļautās kļūdas labot, bet piekritusi Hipotēku un zemes bankas komercdaļas paātrinātai pārdošanai jau līdz šā gada beigām. Hipotēku un zemes bankas pārveidošanai par Attīstības banku nav izstrādāts plāns. Tas varētu tikt pabeigts nākamā gada otrajā pusē. Taču tam nav paredzēti arī finansēšanas avoti. Hipotēku un zemes bankas komercdaļas darbība ir daļēji paralizēta politiķu nolaidības dēļ, tāpēc vispār brīnums, ka tā ir strādājusi ar kaut kādu peļņu. Eiropas finanšu krīzes apstākļos ir nepieļaujama valsts komercbankas nerentabla pārdošana, kas apdraud valsts budžeta stabilitāti, kā arī sekmīgu Attīstības bankas izveidi nākotnē. Saeimas deputātiem ir jābūt gribai glābt Hipotēku un zemes banku no valdības bezatbildīgās rīcības un pārtraukt nesaimnieciskās rīcības, par kurām vienošanos valdība ir noslēgusi šā gada aprīlī. Deputātiem jāvēršas pie tiesībsargājošajām iestādēm ar lūgumu pārbaudīt Hipotēku un zemes bankas komercdaļas bezsaimniecisko pārdošanas procesu, kā arī izvērtēt atsevišķu politiķu ieinteresētību šajā procesā. Valdībai jāpieprasa akcionāru pārstāvju un padomes nomaiņa un valdes attīrīšana no politisko personu pārstāvniecības, jo tās nav spējušas nodrošināt valsts interešu aizsardzību šajā bankā. Noskaidrojami un saucami pie atbildības būtu arī sarunu vedēji, kas šīs sarunas veda ar Eiropas Komisiju. Nekavējoties izstrādājami bankas komercdaļas piesaistāmo līdzekļu veidi un apjomi, ņemot vērā valsts un pašvaldību un to komercsabiedrību resursu pārvietošanas iespējas no privātām un nestabilām komercbankām. Cienījamie kolēģi! Nobeigumā par to, kas skar Krājbanku, par krīzi, kas ir saistīta ar šo banku. Ziniet, mani vienā ziņā pat pārsteidz gan finanšu ministra, gan arī Ministru prezidenta uzstāšanās publikas priekšā par to. Kad Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji uzdeva jautājumu, kurās bankās labāk ir turēt naudu, kuras bankas ir drošas, tad Latvijas valsts pārstāvis, akcionārs vismaz divās valstij piederošās bankās, pēkšņi pasaka, ka viņš nevar nosaukt šādas bankas. Ziniet, man grūti iedomāties, ka kāds akcionārs savus naudas līdzekļus izvietotu kādā citā bankā. Es 20 gadu garumā tā arī līdz šim neesmu sapratis, kāpēc valsts un pašvaldību budžeta līdzekļi, valsts un pašvaldību uzņēmumu finanšu līdzekļi netiek turēti valstij piederošajās bankās. Kāpēc mēs tādā veidā nestimulējam mūsu ekonomikas attīstību? Tāpēc es aicinu atbalstīt šo pieprasījumu un ļoti gribētu dzirdēt Ministru prezidenta uzstāšanos no šīs tribīnes. Paldies.".
• 2011_12_22-seq12 language "lv".
• 2011_12_22-seq12 speaker Janis_Adamsons-1956.
• 2011_12_22-seq12 mentions Q822919.
• 2011_12_22-seq12 mentions Q211.
• 2011_12_22-seq12 mentions Q4294791.
• 2011_12_22-seq12 mentions Q193089.
• 2011_12_22-seq12 mentions Q687709.
• 2011_12_22-seq12 mentions Q8880.