Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2011_12_22-seq71> ?p ?o. }

• 2011_12_22-seq71 type Speech.
• 2011_12_22-seq71 number "71".
• 2011_12_22-seq71 date "2011-12-22".
• 2011_12_22-seq71 isPartOf 2011_12_22.
• 2011_12_22-seq71 spokenAs 10.
• 2011_12_22-seq71 spokenText "Ikviens, kas ir iedziļinājies šajā problēmā un ir vispār izlasījis šo priekšlikumu (No zāles dep. I.Čepāne: „Pats esat?”), par kuru mums pašlaik vajadzētu balsot, zina, ka tas nav labākais risinājums. Taču mēs nekad nenonāksim pie labāka risinājuma, ja nesāksim risināt šo problēmu. Tāpēc mans aicinājums ir atbalstīt un turpināt darbu pie šā projekta. Čepānes kundze ieminējās, ka cilvēks, kurš atrisinās šo problēmu, ir pelnījis Triju Zvaigžņu ordeni. Tas liecina, ka viņa tik tiešām ir iedziļinājušies šinī problēmā. Tā tiešām ir ļoti kompleksa problēma. Man ir šāds risinājums. Es gan to būtu atradis arī bez Triju Zvaigžņu ordeņa... Un tas, ko Čepānes kundze tagad teica savā otrajā uzrunā, tik tiešām mani pārliecināja par to, ka... Personīgi es esmu pārliecināts, ka Čepānes kundze tiešām nav nekāds banku lobijs. Viņa tik tiešām grib atrast risinājumu šai situācijai. Es atbildu: par to, ka jūs tādu pretimnākšanu man esat izdarījuši, es arī gribu jums palīdzēt un dot varbūt tiltiņu, ko var izmantot juridiskajai konstrukcijai. Satversmes tiesa ir norādījusi, ka tiesiskās paļāvības princips neizslēdz valsts iespēju grozīt pastāvošo tiesisko regulējumu. Pretēja pieeja novestu pie valsts nespējas reaģēt uz mainīgiem dzīves apstākļiem. Vienlaikus, arī grozot tiesisko regulējumu, valstij ir jāņem vērā tās tiesības, uz kuru saglabāšanu vai īstenošanu personai var būt izveidojusies paļāvība. Tiesiskās paļāvības princips prasa, lai valsts, mainot normatīvo regulējumu, ievērotu saprātīgu līdzsvaru starp personas paļāvību un tām interesēm, kuru nodrošināšanas labad regulējums tiek mainīts. Tā ir lieta Nr.2009-44-01. Ko es ar to gribu pateikt? Kas ir noticis? Ko bankas ir veiksmīgi izdarījušas? Tās ir nošķēlušas... sašķēlušas šo problēmu divās daļās. Līdzīgi kā to izdara ar mašīnu, kad pasaka, ka uz mašīnas virsbūvi tas attiecas... ka mēs par to rūpēsimies, savukārt ritošā daļa, kas šo virsbūvi aizved vajadzīgajā virzienā... kas dod iespēju to lietot... ka tā uz mums neattiecas. Tātad izdara šo mākslīgo sadalījumu. Un tagad tās pasaka: „Ja jūs rūpēsieties par ritošo daļu, tad tas ir vērsts pret mūsu interesēm.” Lai gan patiesībā šī ritošā... bez šīs ritošās daļas šī mašīna nekur nebrauks. Lūk! Tad nu šeit ir tāda pati situācija izveidojusies, ka bankas ir ļoti veikli nodalījušas, un tas, kas attiecas uz nekustamo īpašumu, ir tikai šīs sienas. Savukārt visa tā infrastruktūra, viss tas, kas liek šīm sienām... ieliek tām vērtību, lai šajā mājā būtu siltums, lai būtu elektrība, lai būtu pieejami visi šie komunālie pakalpojumi... Tās pasaka: „Tas uz mums neattiecas! Par to mums nav jārūpējas!” Un šeit iznāk tas absurds! Ja mēs to visu saliekam kopā un iedodam principiālu šo skatījumu, tad viss, kas mums ir vajadzīgs, ir vienkārša politiskā griba to izdarīt. Tehniski, kā tas ir darāms un ar kādiem grozījumiem - to mums var palīdzēt Juridiskajā komisijā noformulēt. Paldies.".
• 2011_12_22-seq71 language "lv".
• 2011_12_22-seq71 speaker Ivars_Zarins-1969.
• 2011_12_22-seq71 mentions Q2498135.
• 2011_12_22-seq71 mentions Q4511827.