Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2011_12_22-seq43> ?p ?o. }

• 2011_12_22-seq43 type Speech.
• 2011_12_22-seq43 number "43".
• 2011_12_22-seq43 date "2011-12-22".
• 2011_12_22-seq43 isPartOf 2011_12_22.
• 2011_12_22-seq43 spokenAs 101.
• 2011_12_22-seq43 spokenText "Godātie kolēģi! Vispirms es gribu izteikt atzinību Dolgopolova kungam, kurš, manuprāt, ļoti objektīvi novērtēja šo likumprojektu un runāja par šā likumprojekta galvenajām problēmām. Diemžēl liela daļa no jums, kas, nenoliedzami, redz šo problēmu, manuprāt, nav iepazinušies ar konkrēto likumprojektu. Un es to noraidu, ja pret mani tiks izteikti apvainojumi, ka es jebkad būtu bijusi kāds banku lobijs. Nekādā ziņā tas tā nav! Un līdz ar to es gribu jums paskaidrot varbūt ne tik daudz juridiskā veidā, bet tā, lai patiešām visi zālē klātesošie saprastu, kāda ir šā likumprojekta jēga un kādēļ mans kā Juridiskās komisijas vadītājas pienākums ir skatīties, lai likumprojekti nepārkāptu Satversmi, lai likumprojekti atbilstu Satversmei. Šeit konkrēti tika izteiktas arī pilnīgi pamatotas bažas no Dolgopolova puses tieši par attiecīgo diskrimināciju. Proti, tātad šajā procesā - mēs runājam par maksājumiem, ko dzīvokļu īpašniekiem un īrniekiem ir pienākums maksāt, - piedalās diezgan daudz komersantu, ne tikai apsaimniekotāji. Saskaņā ar šā likuma pārejas noteikumu 44.punkta 7.apakšpunktu šeit piedalās, protams, apsaimniekotāji. Daudzos gadījumos caur šiem apsaimniekotājiem... viņi ievāc visus tos pārējos maksājumus. Taču šeit, visā šajā ķēdītē, piedalās vēl arī ūdens piegādātāji - siltā un aukstā ūdens piegādātāji -, šeit piedalās atkritumu apsaimniekotāji, šeit piedalās atsevišķos gadījumos arī elektroenerģijas piegādātāji, šeit piedalās arī kanalizācijas, asenizācijas apsaimniekotāji, un tā tālāk. Un, protams, arī bankas piedalās visā šajā procesā. Un šis likumprojekts mēģina regulēt to situāciju, kura attiecas uz tiem gadījumiem, kad kādas personas, kas nemaksā šos komunālos maksājumus, proti, nemaksā par siltumu, par elektrību, par atkritumu izvešanu un tā tālāk, ir paņēmušas kredītu. Un patiešām ir tāda situācija, ka dažkārt viņi maksā bankām diezgan regulāri, bet šos pārējos izdevumus viņi nemaksā. Viņi ir paņēmuši kredītu, varbūt viņi būvē māju, viņi brauc ar labām automašīnām, viņi iepērkas labos veikalos, bet viņi nemaksā šos nepieciešamos maksājumus. Un, no vienas puses, tas ir ļoti vilinoši - mēģināt paredzēt tagad tādu risinājumu, ka tie, kas ir saskaņā ar Civillikumu un citiem pārējiem normatīvajiem aktiem paņēmuši šo kredītu, ieķīlājuši savu dzīvokli... ka nu tad tagad vainīgās būs bankas... ar atpakaļejošu datumu bankas tātad maksās... bankas nesaņems šo patieso ķīlas vērtību, kad šis nekustamais īpašums tiks izsolīts, bet zināmi procenti, proti, 10 procenti, aizies visiem šiem apsaimniekotājiem. Tātad visā šajā ķēdītē viens komersants - bankas - cietīs visvairāk. Pret šo likumprojektu jau iepriekšējā Saeimā kategoriski iebilda Tieslietu ministrija, iebilda Juridiskais birojs. Man visi šie atzinumi šeit ir. Mēs visus tos skatījām. Starp citu, arī Komercbanku asociācija iesniedza jau Satversmes tiesā pieteikuma projektu... Ar to visu Juridiskās komisijas deputāti ir iepazinušies, un arī Juridiskā komisija, saņemot šādu, manuprāt, nepamatotu... Pašlaik, starp citu, Ekonomikas ministrija, kas iepriekšējās Saeimas laikā tik ļoti atbalstīja šo likumprojektu, arī ir sapratusi šo savu kļūdu un piedāvā tagad pilnīgi citu risinājumu sadarbībā ar komercbankām. Un Juridiskā komisija Ekonomikas ministrijai iepriekšējās Saeimas laikā uzdeva vairākus jautājumus, piemēram, šādu: cik liels valstī ir to cilvēku skaits, kuri ir parādnieki par likumprojektā minētajiem pakalpojumiem un kuriem dzīvokļa īpašums ir vienīgais mājoklis un vienlaikus kalpo par nodrošinājumu hipotekārajam kredītam? Ekonomikas ministrija uz to nevarēja atbildēt. Faktisko datu nav. Otrkārt. Cik procentu no daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieku kopējā skaita ir parādnieki, un cik no viņiem ir dzīvokļu īpašnieki, kuriem ir hipotekārais kredīts? Arī par to statistikas nav. Treškārt. Kāda ir to dzīvokļu īpašnieku, kuriem ir hipotekārie kredīti, uzkrāto parādu struktūra, tas ir, par kādiem pakalpojumiem viņiem ir izveidojušies parādi? Cik liels ir dzīvokļu īpašnieku parāds par mājas apsaimniekošanu, par ūdensapgādi, par kanalizācijas pakalpojumiem, par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumiem un tā tālāk? Un cik ilgā laika posmā šie parādi ir uzkrāti un izveidojušies? Mēs arī uz šiem jautājumiem nesaņēmām atbildi. Ekonomikas ministrija atsūtīja mums viena patiešām tāda apzinīga apsaimniekotāja no Cēsu puses statistiku. Tur apmēram 30 procenti ir tādu, kuri ir ieķīlājuši šo savu nekustamo īpašumu, apgrūtinājuši to ar hipotekāro kredītu. Bet valstij mums tādas nav. Tātad jūs redzat šeit, ka „Rīgas Ūdens”, piemēram, arī ir monopolists. Nu, varbūt tad arī viņi varētu kādu artavu iemest bez bankām? Paskatīsimies varbūt arī „Rīgas Siltumu”! Piemēram, šeit ir statistika, ko Ekonomikas ministrija atsūtīja, par tiesā celto prasību skaitu par parādu piedziņu no tiem, kam piegādā silto ūdeni. Tātad šī statistika ir ļoti interesanta. Jēkabpilī ir SIA „Jēkabpils Siltums”, parādnieku skaits 2010.gadā ir bijis 3763, bet prasību skaits ir 78. Jūrmalā - 3937 parādnieki, prasību skaits - nulle. Rēzeknē - 2466 parādnieku skaits, prasību skaits - tikai 62 prasības. Jelgava ir visčaklākā, jo tur ir bijuši 2884 parādnieki, bet SIA „Fortuna Jelgava” ir vērsusies tiesā 1015 reizes. Ir arī atsevišķi šie monopolisti, kas pat neliekas ne zinis, lai gan šoreiz... šodien, kā jau te tika minēts, ir arī maza apmēra prasības, kuras arī var izmantot, jo tad ir daudz vienkāršāka šī piedziņa. Un līdz ar to, kolēģi, es jums gribu teikt, ka likumprojekta piemērošana, ja kāds ir apgrūtinājis šo savu nekustamo īpašumu vai dzīvokli ar ķīlu... lai tagad varētu šo normu piemērot, šis parādnieka dzīvoklis ir jālaiž izsolē. Likumā tas nav noteikts, vai ir vajadzīgs simt, divsimt latu, trīssimt latu vai piecsimt latu liels parāds. Tātad šie dzīvokļi tiks izsolīti. Kur nonāks šie cilvēki? Šie cilvēki nonāks uz ielas. Vai tas ir samērīgi šajā gadījumā? Turklāt vēl piešķirot likumprojektam šeit atpakaļejošu spēku. Šeit bez tam vēl ir daudzas citas... ļoti daudzas problēmas, uz kurām ir norādījis gan Juridiskais birojs, gan arī Tieslietu ministrija. Šī kārtība attiecas uz tiem nemaksātājiem, kuri savu īpašumu ir apgrūtinājuši ar ķīlu, bet tie, kuriem nav nekādas ķīlas, tie arī nemaksā. Attiecībā uz tiem šeit nav paredzēts absolūti nekāds risin��jums. Turklāt es gribu pieminēt vēl tādu lietu, ka parādu saistības ir samazinājušās. Tad, kad pagājušajā reizē es šeit stāvēju tribīnē, parādu saistības bija 40 miljoni. Tagad šīs parādu saistības ir 30 miljoni. Iespējams, ka tas ir izskaidrojams ar vasaras periodu. Nu un nobeigumā es tomēr gribu, kolēģi, teikt... Arī es esmu strādājusi šajā Dzīvokļa jautājumu apakškomisijā, un sākumā patiešām tas likās vilinoši, ka šādu risinājumu mēs varētu pieņemt. Es no šīs tribīnes jums apsolu... es redzu, ka šis likumprojekts acīmredzot tiks atbalstīts... Nu, lai tad... es novēlu veiksmi šai darba grupai, un tas kolēģis, kas varēs atrast risinājumu šim padomju laika mantojumam, proti, ka šeit mums ir vairāki monopolisti, kas mums diktē visu šo kārtību, ka mēs nevaram atslēgt siltumu, piemēram, šiem nemaksātājiem... Tad es aicināšu noteikti arī kolēģus palīgā, lai šim cilvēkam vai cilvēku grupai piešķir Triju Zvaigžņu ordeni... (Aplausi.) ja kāds to atrisinās. Jo es pagaidām juridisku risinājumu nesaskatu, ņemot vērā visas šīs tehniskās problēmas, ņemot vērā visu šo monopolistu tiesisko statusu, ka šeit nav līgumisko attiecību ar konkrētā dzīvokļa īpašnieku tādiem apsaimniekotājiem kā, piemēram, „Rīgas Siltumam” vai atkritumu apsaimniekotājiem... Tas viss iet caur apsaimniekotājiem... Nu, es gribu zināt, kā tas varētu beigties. Un vēl pašās beigās es gribu teikt, ka tie Ministru kabineta noteikumi, kas paredz, ka tad, ja dzīvojamā mājā kādu dzīvokļu saimnieki nemaksā par siltumu... tad faktiski tā kārtība, ko paredz Ministru kabineta noteikumi, ka „Rīgas Siltumam” ir tiesības atslēgt šo apkuri, ir pretrunā ar Satversmi, un tas ir pretrunā arī ar likumiem, jo likumā tāda deleģējuma no likumdevēju puses Ministru kabinetam nav bijis. Paldies par uzmanību! Šādā redakcijā es neuzdrošinos atbalstīt šo likumprojektu, it īpaši tāpēc, ka Ekonomikas ministrija, sadarbojoties ar Latvijas Komercbanku asociāciju, ar Tieslietu ministriju, ir pateikusi, ka līdz 1.martam atradīs optimālu risinājumu. Bet patiešām mēs šeit nevaram iet uz Satversmes pārkāpšanu. Paldies par uzmanību.".
• 2011_12_22-seq43 language "lv".
• 2011_12_22-seq43 speaker Ilma_Cepane-1947.
• 2011_12_22-seq43 mentions Q822919.
• 2011_12_22-seq43 mentions Q211.
• 2011_12_22-seq43 mentions Q2660080.
• 2011_12_22-seq43 mentions Q21625222.
• 2011_12_22-seq43 mentions Q1771611.
• 2011_12_22-seq43 mentions Q2167704.
• 2011_12_22-seq43 mentions Q2498135.
• 2011_12_22-seq43 mentions Q179830.
• 2011_12_22-seq43 mentions Q1773319.