Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2011_12_22-seq20> ?p ?o. }

• 2011_12_22-seq20 type Speech.
• 2011_12_22-seq20 number "20".
• 2011_12_22-seq20 date "2011-12-22".
• 2011_12_22-seq20 isPartOf 2011_12_22.
• 2011_12_22-seq20 spokenAs 10.
• 2011_12_22-seq20 spokenText "Kolēģi! Šis jautājums zināmā mērā ir saistīts ar iepriekšējo - ar jautājumu par to, cik lielā mērā esam saimnieki paši savā zemē un cik lielā mērā mums ir jāklausa kāds cits. Arī šinī gadījumā... Kāpēc jautājums par šiem grozījumiem ir iestrēdzis? Es ar šo jautājumu nodarbojos, strādādams regulatorā, ļoti krietnu laika posmu un diezgan sīvās debatēs panācu to, ka šis jautājums tiek valdībā akceptēts un tālāk virzīts uz Saeimu. Jautājuma būtība ir ļoti vienkārša. Un kā ir radusies problēma? Problēma radusies no tā, ka, mainoties ekonomiskajai situācijai valstī (kā jūs zināt, tas bija saistīts ar nopietnu hipotekāro bumu pirms tam), liela daļa sabiedrības, kura bija paņēmusi hipotekāros kredītus, nespēja par tiem vairs norēķināties, un, lai kaut kādā veidā varētu saglabāt savu īpašumu, nodrošināt sev nepieciešamo naudas plūsmu, viņi vienkārši nemaksā par komunālajiem pakalpojumiem un var atļauties to nedarīt, jo, ja viņiem naudas nav, tad vienīgais, ko no viņiem var paņemt, ir dzīvoklis vai nekustamais īpašums, kurā viņi dzīvo un kuru apsaimnieko apsaimniekotājs, kuram piegādā siltumu komunālā pakalpojuma sniedzējs. Šie īpašnieki izmanto visas šīs ērtības un nemaksā par tām, jo viņi var atļauties to nedarīt, jo uz šā īpašuma ir uzlikta hipotēka virsū un, ja kāds mēģinās vērst prasību, tad tas būs pilnīgi bezjēdzīgi. Un tieši tāpēc neviens prasību nevērš, jo visu naudiņu, nākdama pirmā, paņems banka. Bankas tagad it kā ļoti uztraucas par šo pasākumu. Tās saka: „Ziniet, jūs tādā veidā neļausiet mums realizēt savas tiesības.” Bet patiesībā pašas bankas šo situāciju ir arī radījušas un būtu pareizi tām lūgt par to atbildēt. Kā tas ir radies? Līdz krīzei paši kārtīgākie maksātāji, paši kārtīgākie komunālo pakalpojumu apmaksātāji, bija tieši tie, kuri bija paņēmuši hipotekāro kredītu, jo visos hipotekāro kredītu līgumos, nu praktiski visos, - es neesmu redzējis nevienu, kurā tas nebūtu, - ir paredzēts, ka bez šiem hipotekārā kredīta maksājumiem ir jāveic arī regulāri komunālie maksājumi - tātad jāapmaksā viss, kas saistīts ar šo īpašumu. Tas, protams, ir loģiski, jo, ja šis kredītņēmējs nerūpēsies par savu īpašumu... tātad tas netiks pienācīgi apsaimniekots, tad šā nekustamā īpašuma vērtība nozīmīgi kritīsies. Un visas bankas tam sekoja rūpīgi līdzi - līdz krīzei. Un visi maksāja, jo zināja, ka šis īpašums, tā vērtība ir augstāka nekā šī kredītvērtība, tāpēc ir izdevīgi par to rūpēties. Savukārt krīzes laikā situācija pamainījās, un ir tā, ka principā šis kredīts ir lielāks nekā īpašuma vērtība. Līdz ar to cilvēkam zuda motivācija par to cīnīties: „Labāk tad paņemiet no manis šo īpašumu, nekā es jums maksāšu šo kredītu!” Savukārt bankas to uzreiz ļoti labi saprata, un tāpēc tās sāka šo it kā (pēdiņās) „sociāli atbildīgo politiku”. Tās saka: „Labi! Pat tad, ja jūs mums nemaksājat, dzīvojiet tajā dzīvoklī, un mēs būsim pret jums iecietīgi!” Patiesībā tā ir tāda krokodila viltība, jo pēc esošās likumdošanas sanāk tā, ka šis kredītņēmējs, kas dzīvo šajā īpašumā, vienkārši uzņemas visus parādus, kas ir. Tie nekrājas attiecībā uz banku! Tie nekrājas attiecībā uz šo īpašumu, bet krājas šim naivajam nemaksātājam, kurš domā, ka banka pret viņu izturas iecietīgi. Bankai tas savukārt ir ļoti izdevīgi. Tā gaida šīs tirgus situācijas izmaiņu, kad īpašumu vērtība sāks celties, un tad tā varēs izlikt laukā šo nemaksātāju un dabūt sev tīru īpašumu - bez jebkādām šīm saistībām... tātad nemaksājot neko par to, kas bija jānomaksā par šo īpašumu visā šajā laika periodā, lai to uzturētu. Tas ir absolūti neloģiski! Un bankas, protams, tagad iestājas par šo. Tās pirmām kārtām pašas ir radījušas šo situāciju, ilgstoši to izmanto un grib, lai to varētu turpināt izmantot. Mūsu priekšlikums ir par to, lai mēs tomēr aizdomātos un paskatītos uz to tieši no šīs saimnieciskās puses. Jo - kas sanāk? Ir tā, ka parāds jau nekur nepazūd, kādam tas ir jāsamaksā. Šī māja ir apsaimniekota, par siltumu ir jāsamaksā. Un tagad sanāk tā, ka visi šie parādi krājas, un kurš tad tos beigās samaksās? Protams, samaksās godīgais maksātājs. Tā ka šeit ir runa par to, vai mēs esam gatavi domāt par kaut kādu sociālo taisnīgumu, par kaut kādu tiesiskumu - par to, vai katram ir jāizpilda savas saistības un par to jāatbild. Tā ka pāriesim no vārdiem pie darbiem un reāli tagad to pierādīsim! Paldies.".
• 2011_12_22-seq20 language "lv".
• 2011_12_22-seq20 speaker Ivars_Zarins-1969.
• 2011_12_22-seq20 mentions Q822919.
• 2011_12_22-seq20 mentions Q1020384.