Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2012_02_09-seq107 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 23.februāris. Paldies. Un pēdējais šīsdienas darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Fiskālās disciplīnas likums” (Nr.137/Lp11) otrajam lasījumam līdz 2012.gada 15.martam”. Vai komisijas vārdā kāds referēs? Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.".
- 2012_02_09-seq106 spokenText "Komisija ierosina šī gada 23.februāri.".
- 2012_02_09-seq105 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Parāda atgūšanas likums” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - nav, atturas - 28. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2012_02_09-seq104 spokenText "Līdz ar to komisijas vārdā aicinu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.".
- 2012_02_09-seq103 spokenText "Es atvainojos, par 3.priekšlikumu deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - ekonomikas ministra Pavļuta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 28, atturas - 1. Priekšlikums atbalstīts.".
- 2012_02_09-seq102 spokenText "Līdz ar to komisijas vārdā lūdzu...".
- 2012_02_09-seq100 spokenText "Arī 3.priekšlikumu iesniedzis ekonomikas ministrs. Un komisija to ir atbalstījusi.".
- 2012_02_09-seq98 spokenText "Arī 2.priekšlikumu iesniedzis ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Komisija atbalstīja, redakcionāli precizējot.".
- 2012_02_09-seq96 spokenText "Godātie kolēģi! Juridiskā komisija likumprojekta „Parāda atgūšanas likums” otrajam lasījumam ir saņēmusi trīs priekšlikumus, un visus trīs priekšlikumus ir iesniedzis ekonomikas ministrs Pavļuts. 1.priekšlikums. Komisija atbalstīja.".
- 2012_02_09-seq95 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Invaliditātes likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 2, pret - 88, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā nav atbalstīts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Parāda atgūšanas likums”, otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.".
- 2012_02_09-seq94 spokenText "Kolēģi! Šis ir no budžeta paketes faktiski izslēgtais likumprojekts, kas tika izslēgts budžeta pieņemšanas procesā. Šie jautājumi būtībā ir atrisināti savādākā veidā, un tāpēc tas mums ir jānoraida. Un lūgums ir noraidīt šo - visiem balsot „pret”.".
- 2012_02_09-seq93 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 15.februāris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Invaliditātes likumā”, pirmais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.".
- 2012_02_09-seq92 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 2012.gada 15.februāris.".
- 2012_02_09-seq91 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par Latvijas Banku”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2012_02_09-seq90 spokenText "Labdien, kolēģi! Es, iepriekšējās debates klausoties, domāju, ka jāuzņem ir filma, kas saucas „Trīs gadi Saeimā”... Bet nu par jautājumu! Tātad likumprojekts „Grozījums likumā „Par Latvijas Banku”” paredz, ka Saeima Latvijas Bankas prezidentu, bankas prezidenta vietnieku un padomes locekļus gan ievēlē, gan atsauc atklātā balsojumā. (No zāles starpsaucieni: „Pareizi! Pareizi!”, „Kā citādi zināsim, kas ir kas!”) Tātad atklātā atlaišana... Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā ir lūgums atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2012_02_09-seq89 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 9.marts. Paldies. (No zāles: „Līdz maijam vajadzēja!”) Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par Latvijas Banku””, pirmais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.".
- 2012_02_09-seq88 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 9.marts.".
- 2012_02_09-seq87 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Darba likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 30, atturas - 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2012_02_09-seq86 spokenText "Godātie kolēģi! Es saprotu un runāšu īsi. Saskaitīju, ka pavisam 13 deputāti izteica ļoti nopietnas domas, trīs no tiem - divas reizes. Tāds bija mans uzdevums. Un līdz ar to es saprotu - ja šodien parlaments atbalstīs likumprojektu „Grozījumi Darba likumā” pirmajā lasījumā, tad Sociālo un darba lietu komisijai būs ļoti daudz priekšlikumu - no Poriņas kundzes noteikti, no Dombrovska kunga, no Druvietes kundzes, protams, no Rasnača kunga, Parādnieka kunga un tā tālāk, un tā joprojām. Bet, godātie kolēģi, es saku to ļoti nopietni, jo Sociālo un darba lietu komisija, divas reizes izskatot likumprojektu „Grozījumi Darba likumā”, aicināja iesniedzējus ierasties komisijā un aizstāvēt savu likumprojektu. Diemžēl iesniedzēju pārstāvjus nesagaidījām (No zāles: „Ai-ai-ai!” Dep. J.Ādamsons: „Šausmas!”), tādēļ vēl jo vairāk... Tādēļ vēl jo vairāk es ļoti aicinu ne tik vien viedokļus izteikt šeit debatēs un censties pierādīt, kurš te ir lielāks latviešu valodas un latviešu uzņēmēju aizstāvis, bet tik tiešām likumprojektā sniegt priekšlikumus, ja mūsu balsojums būs pozitīvs. Un it sevišķi es vēlos vērsties pie Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra, jo komisijas sēdē parlamentārā sekretāra kungs mums vairākkārt stāstīja: „Mans viedoklis... Es domāju...” Bet diemžēl Saeimā, ierodoties komisijās, parlamentārie sekretāri nepauž vis savu viedokli, bet gan ministrijas viedokli. Taču man šodien gribas ticēt šim jaunajam parlamentārajam sekretāram, kurš teica, ka mēs neesam sevišķi labi izpratuši, kā ir domājuši ierēdņi. Nu, šīs domas tad nāksies uzlikt uz papīra. Aicinu, kolēģi, izteikt savu viedokli balsojot!".
- 2012_02_09-seq85 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Barčas kundze vēlas ko piebilst? (No zāles dep. J.Ādamsons: „Aicinu runāt latviski!”)".
- 2012_02_09-seq84 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Taisnība ir tiem, kas pauda bažas, ka šīs likuma normas būs grūti piemērojamas reālajā dzīvē. Bet, lai to varētu izdarīt, mēs nedrīkstam apmierināties tikai ar šī likuma pieņemšanu. Es uzskatu, ka obligāti būs vajadzīgi Ministru kabineta noteikumi, kas precīzi nosaka visas tās profesijas, kurās nevar izvirzīt šīs nepamatotās prasības. Pretējā gadījumā tiešām būs ļoti sarežģīti šo likumu dzīvē piemērot. Tā ka, ja mēs izdarīsim arī tos darbus, kas jāizdara pēc šī likuma pieņemšanas, lai likums tiešām varētu reāli darboties, tad pastāv iespēja, ka arī tas nesīs savu labumu. Paldies.".
- 2012_02_09-seq82 spokenText "Labdien, kolēģi! Es, kad iesistu sev ar āmuru pa pirkstiem, laikam teiktu: „Sasodīts!” Par to es esmu pārliecinājies... (Pauze. No zāles: „Ivar, ieslēdz mikrofonu!”) Bet tad skaļāk mikrofonu vienkārši uzgrieziet... Šeit tika runāts par regulēšanu. Desmit gadus es nodarbojos ar regulēšanas jautājumiem, un man ir bijusi iespēja iegūt plašu pieredzi, kā tas notiek pasaulē un kādas vispār ir šīs progresīvās atziņas attiecībā uz regulēšanu, jo ar regulēšanu mēs saprotam ne jau vienkārši to, ko pašlaik dara regulators, bet vispār šo principu, kā valsts var regulēt ekonomiskās darbības subjektus, lai tie darītu to, kas ir vajadzīgs sabiedrības interesēs. Un tas, pie kā ir beidzot nonākusi pasaule - un tā ļoti konkrēti un stingri! -, ir, ka tas veids - censties kaut ko imperatīvā aizlieguma veidā panākt - ir pats neefektīvākais. Diemžēl visa mūsu likumdošana pamatā ir vērsta šādā veidā, ka mēs cenšamies optimizēt kaut kādus procesus tieši caur šiem aizliegumiem, caur šiem imperatīviem. Tas, ko beidzot ir sapratis mežonīgais kapitālisms un ko droši vien arī mums būtu laiks saprast, - ka vislabāk mēs varam šos ekonomiskās darbības subjektus virzīt sev vēlamajā virzienā, ja mēs to darām nevis caur aizliegumiem, bet caur motivāciju. Attiecībā uz regulēšanu ir tāds starptautisks termins incentive regulation, tas nozīmē, ka jūs kaut ko cenšaties panākt, nevis aizliedzot, bet motivējot. Un tagad ļoti veiksmīgi, es domāju, motivācijas analīzi iedeva Vjačeslavs Dombrovskis. Kas notiks ar šiem likuma grozījumiem patiesībā? Tātad viens ir tas, ko mēs gribam panākt, otrs - ko mēs reāli panāksim. Ja mēs skatāmies tās iniciatīvas, kādas mēs radīsim, tad redzam, ka mēs radīsim tieši pretējo: mēs nevis pastiprināsim latviešu darba ņēmēju pozīciju darba tirgū, bet - tieši otrādi - pavājināsim. Jo - kas reāli notiks? Kā jau tas tika pieminēts arī no likumprojekta iniciatoru puses, tad, ja man kā darba devējam ir jāpieņem tagad darbā divi darbinieki un es esmu izvēles priekšā, jo ir viens, ar kuru man būs problēmas, un otrs, ar kuru man nebūs problēmu, tad kuru es pieņemšu darbā? Protams, es pieņemšu to, ar kuru, kā es zinu, man pēc tam nebūs problēmu, ko rada šis likums. Un ko tas nozīmē? To, ka no desmit potenciālajiem un tālāk... Jūs sakāt, ka ar to jūs aizsargāsiet latviešu darba ņēmēju tiesības. Nu kādā veidā jūs viņus aizsargāsiet, šos neuzņēmīgos, nedrošos, kā jūs teicāt, latviešus? Jā, no tiem desmit varbūt viens aizies un izmantos šīs likuma priekšrocības, bet pārējie desmit vispār netiks klāt pie šī darba, jo viņus darba devējs vienkārši neņems. Es aicinu par to padomāt. Jo tagad sanāk paradoksāli, ka „Saskaņas Centram” ir jāaicina pārējās frakcijas domāt par latviešu darba ņēmēju tiesībām. Paldies.".
- 2012_02_09-seq80 spokenText "Godājamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Kā jau mana kolēģe Iveta teica, mēs šo likumu, visticamāk, atbalstīsim pirmajā lasījumā. Bet tajā pašā laikā es tomēr gribētu jūsu uzmanību vērst uz to, ko teica Dombrovska kungs, un ieklausīties tajā, jo arī man šķiet, ka šajā likumā tomēr būtu jāparedz normas vai situācijas, kā noteikt, vai šī valoda... valodas prasmes pieprasīšana ir attaisnojama vai ne, jo... Visu cieņu Druvietes kundzei, bet apkopējas piemērs, es nezinu, vai bija veiksmīgs, jo, ja, pieņemsim, Pampāļu kultūras nama apkopējai šo valodu nevarētu prasīt, tad, teiksim, apkopējai Amerikas vēstniecībā, es domāju, tas būtu ļoti normāli - pieprasīt šīs valodas prasmi... (No zāles dep. I.Druviete kaut ko iebilst.) Nē, tāpēc jau es runāju, ka tomēr ir vajadzīgi šie kritēriji, kas noteiktu, kad šī valoda prasīta attaisnoti un kad - ne. Tas šinī likumā ir jāievieš arī tāpēc, lai padarītu neiespējamu ļoti daudzās situācijās tiesāšanos, jo tiesāšanās dzimst tur, kur ir zināmas neskaidrības. Un otra lieta. Es gribētu pievērst uzmanību kādam citam aspektam un varbūt atbildēt arī uz Rasnača kunga jautājumu: „Ar ko mežstrādnieks runās krieviski?” Viņš runās krieviski ar otru mežstrādnieku. Kā tad jūs domājat: vai mežstrādnieki mežā viens otram teiks tā, pat divi latvieši: „Cienījamais kolēģi Jāni! Es ļoti atvainojos, ka es biju tik neuzmanīgs un uzmetu jums uz kājas bluķīti!” (Zālē smiekli.) Viņi teiks... Nē, viņi teiks tā: „Jāni!” Sekos desmit netulkojami vārdi, un beigās būs kaut kas... viens vārds latviski. Par to es aicinu padomāt! Jūs neesat dzirdējuši, kā uz ielas runā latviešu skolnieki, sākot no 6.klases? Tur ir krievu valoda vairāk nekā latviešu. Par to mums arī ir jādomā! Un trešais, ko es gribētu teikt. Es labprāt sarīkotu eksperimentu ar visiem šeit, zālē, sēdošajiem vīriešiem naglu sišanā, un es labprāt paklausītos, ko visi šeit sēdošie teiktu brīdī, kad trāpītu ar āmuru sev pa pirkstiem. Un tad mēs konstatētu, ka tā krievu valoda mūsos sēž dziļāk, nekā mēs patiesībā domājam. Paldies. (Aplausi.)".
- 2012_02_09-seq78 spokenText "Paldies. Cienījamie kolēģi, es gribētu precizēt savu nostāju šajā jautājumā, kas ir ļoti sensitīvs. To es labi saprotu. Bet mums visiem vajag būt prātīgiem neatkarīgi no tā, no kurām frakcijām mēs esam. Es nekad neesmu uzskatījis, ka brīvais tirgus nostāda visu savās vietās, Imant! Tā nav mana ticība. Nekādā gadījumā! Šī neoliberālā ticība drīzāk raksturīga citu filozofiju piekritējiem. Es tiešām uzskatu, ka brīvais tirgus ir formējams, ir veidojams ar konkrētu valsts politiku, bet brīvajam tirgum ir jāpielāgojas noteikti. Nekad nebūs tā, ka likumdevējiem būs noslēdzošais vārds konkrētu darba attiecību veidošanā starp darba ņēmējiem un darba devējiem. Darba devējam vienmēr būs pēdējā lemšana, ar ko viņš vai viņa parakstīs līgumu un ar ko neparakstīs līgumu. Līdz ar to, ja mēs vēlamies mūsu jaunajai paaudzei palīdzēt rast vietu darba tirgū Latvijā, tomēr ir jāuzstāda pareizi akcenti, uzrādot, ka šeit, Latvijā, tomēr angļu valoda ir ļoti svarīga valoda nākotnē varbūt, bet šobrīd tomēr runājamas ir divas valodas. Visa mūsu nelielā nācija tomēr runā lielākoties divās valodās, kaut mēs daži esam... esam no daudzām etniskajām grupām. Bet paskatieties statistiku! Visa nācija tomēr dalās divās lingvistiskajās grupās: latviski runājošie un krieviski runājošie. 63 procenti un 36 procenti... Viens procents mājās runā dažreiz poļu valodā vai kādā citā valodā, bet tomēr pārsvarā divās valodās. Un vienkārši neredzēt vai mēģināt slēpt šo faktu nozīmē melot. Vai mēs vēlamies to darīt? Nu, drīzāk, ka ne! Nu, negribam mēs to darīt! Tad nemelosim un vienkārši arī nemānīsim mūsu bērnus! Vēlreiz saku: ir jāmāca tās valodas Latvijā, kas būs pieprasītas tirgū! Nekad Latvijā droši vien franču valodā tirgū nerunās, bet runās latviski noteikti, un es domāju, ka nākamajās desmitgadēs arī krievu valodā. Kas būs pēc tam? Es domāju, ka ķīniski gan mēs nerunāsim un droši vien (No zāles dep. I.Druvietes starpsaucieni.) arī citās valodās nerunāsim, bet šīs divas valodas saglabāsies mūsu valstī. Paldies.".
- 2012_02_09-seq77 spokenText "Paldies. Pirms mēs turpinām debates, informēju, ka ir saņemts piecu deputātu - Smiltēna, Zaķa, Čigānes, Kalniņa... - iesniegums ar lūgumu turpināt 9.februāra sēdi bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad turpinām debates. Vārds deputātam Igoram Pimenovam, otro reizi.".
- 2012_02_09-seq76 spokenText "Paldies. Nu, Parādnieka kungs ļoti uzskatāmi nodemonstrēja dažu latviešu iecietību un pieklājību. Es tomēr, kā saka, parasti nelietoju tādus vārdus, kādus jūs uzdrošināties lietot. Jūs varbūt patiešām esat liels eksperts ziloņkaula līmēšanas jautājumos, bet, piedodiet, Parādnieka kungs, antidiskriminācijas jautājumos jūs nesajēdzat neko. Un jūs to spīdoši nodemonstrējāt ar savu uzstāšanos. Augsti cienījamā Poriņas kundze! Patiešām, mēs runājam ar jums it kā par pilnīgi atšķirīgām lietām. Diskriminācija ir juridisks jēdziens. Jūs vai Parādnieka kungs, vai Lindermana kungs varat kaut kādu parādību uzskatīt par diskriminējošu, tā ir jūsu personiskā lieta. Pēc tam, kad Latvija pievienojās Eiropas Savienībai un uzņēmās saistības antidiskriminācijas jomā, tika nozīmēta arī atbildīgā institūcija. Tas ir tiesībsargs. Ir arī tiesu sistēma, ir ļoti labi izstrādāta un vispārpieņemta prakse, kā tiek iesniegtas sūdzības par diskrimināciju. Ir ļoti svarīgs princips - tas ir pierādīšanas nastas pārnešanas princips. Tas nozīmē, ka personai, kas uzskata, ka tā tiek diskriminēta, nav pienākuma pierādīt šo diskrimināciju. Protams, kaut kādi apliecinājumi jāiesniedz prima facie, bet principā, ja šāda sūdzība tiek iesniegta, tad šīs sūdzības objektam jāpierāda, ka šī objekta rīcība nebija diskriminējoša. Tas viss jau ļoti labi zināms, diemžēl ne jums. Un līdz ar to jūsu atsauces uz jūsu pētījumu... Ziniet, es to dzirdu nu jau vairākus gadus laikam. Arī tiesībsarga konferencē tika uzdots konkrēts jautājums: „Kur var to izlasīt?” Un es labprāt joprojām gribētu to saņemt un izlasīt. Jūs visu laiku atsaucaties uz to, bet neviens to nav redzējis. Tā tiešām ir ļoti dīvaina situācija. Jā, cik es sapratu, jūs esat savākusi daudzas liecības par to, kā cilvēki, latvieši, jūt diskomfortu zināmās situācijās. Tā ir problēma. Es domāju, ka ne tikai latvieši jūt diskomfortu valodu problēmu dēļ, bet arī ārzemnieki, arī vietējie mazākumtautībām piederošie cilvēki. Bet pats par sevi šis diskomforts vēl nav apliecinājums tam, ka notiek diskriminācija. Lai noteiktu, vai ir diskriminācija vai nav diskriminācijas, jāiziet tā procedūra, ko nosaka Eiropas Savienības direktīvas un Latvijas Republikas likumdošana, un tieši uz to mēs aicinām jūs. Izmantosim to likumdošanu, kas jau ir pieņemta un kas ir pietiekoši efektīva, piemēram, dzimumu līdztiesības nodrošināšanai! Un, ja mēs, pieņemsim, sekotu jūsu loģikai, ka ir kaut kādi psiholoģiski šķēršļi un tāpēc cilvēki to neizmanto... nu, neizmantos arī jaunās normas, jo tās ir pilnīgi citas dabas problēmas. (No zāles dep. R.Kārkliņas starpsaucieni.) Tāpēc patiešām es neredzu absolūti nekādus argumentus, kāpēc mums būtu būtiski jāpasliktina mūsu likumdošana. Protams, ja tas ir, kā saka, jūsu politiskā PR elements, to es varu saprast, bet man šķiet, ka tomēr taisīt sev politisku PR uz labas likumdošanas rēķina, uz labas likumdošanas pasliktināšanas rēķina, - tas ir politiski bezatbildīgi. Paldies.".
- 2012_02_09-seq74 spokenText "Labdien, godātie kolēģi! Man ļoti patika Cileviča kunga sacītais, kad viņš teica: „Ja būtu problēma, mēs paši nāksim un palīdzēsim to risināt.” Aicinu uzrotīt piedurknes! Ir īstais brīdis to darīt. Un Pimenova kunga sacītais par to, ka brīvais tirgus visu sakārtos... Tas ir tāds aicinājums laikam vispār atcelt šo diskriminācijas aizliegumu kā normu, jo brīvais tirgus jau var visu sakārtot. Darba devējs var beigu beigās pajautāt... paskatīties pasē, pajautāt, vai viņš ir bijis parakstīties par krievu valodu kā otro valsts valodu, un brīvais tirgus... Darba devējs izspriež, ka tāds darbinieks viņam īsti nav vajadzīgs. Tad viņam varbūt vēl neiepatiksies kāda šī darbinieka pārliecība, un viņš kā brīvā tirgus dalībnieks izlems tā, kā viņam labpatīkas... Tā ka šādi aicinājumi no Saeimas tribīnes laikam būtu nu... mazākā mērā nekorekti. Bet kas attiecas uz to argumentu, ko arī Cileviča kungs ir teicis, ka tur taču viss ir ierakstīts... Tur ir rakstīts, ka ir aizliegta jebkāda veida diskriminācija. Nu, ziniet, Cileviča kungs, nu jau jūs esat demagogs augstākajā mērā... Ir evolucionējušas daudzas likuma normas, arī šī, un daudzas lietas tur lēnā garā tika ierakstītas. Un arī šī norma, kas tiks ierakstīta, - tā noteikti tiks ierakstīta! - cilvēkiem beidzot liks apzināties, ka tā patiešām ir diskriminācija, jo latvieši... viņi pēc savas būtības ir pārāk iecietīgi, pieklājīgi... dažbrīd pat uz savu tiesību rēķina... tikai tāpēc, lai kādam citam būtu ērtāk. Jā, tādi latvieši ir! Brīžiem mums savas tiesības vienkārši ir jāpieprasa pamatīgi, skaidri un atbilstoši, nevis jāpakļaujas dažādiem pseidoargumentiem. Ziniet, nesen es nopirku... gāju uz veikalu pirkt līmi... epoksīda sveķus, jo man vajadzēja salīmēt koku, un es paskatījos, kas ir rakstīts instrukcijā. Instrukcijā bija rakstīts tā: „Šī līme ir paredzēta visu veidu materiālu līmēšanai.” Principā vajadzēja pielikt punktu un vairāk neko nerakstīt tālāk. Nē, tur tālāk bija rakstīts: „Kokam, finierim, mālam, keramikai, porcelānam, pat ziloņkaulam...” Ziniet, varbūt var pateikt: nu kāpēc kādam vajadzēja ierakstīt tur ziloņkaulu? Nu, cik daudz cilvēku līmē Latvijā ziloņkaulu... (Zālē smiekli.) Nu, nezinu... Bet nez kāpēc ziloņkaulu tur vajadzēja pieminēt, laikam tātad tas bija aktuāli. Redziet, aktualitāte... neviens... arī šobrīd, ka šāda aktualitāte varētu būt divdesmit gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, nevarēja paredzēt, tāpēc mēs to ierakstīsim un cilvēkiem skaidri pateiksim: diskriminācija pēc valodas prasmes nepamatoti šeit nenotiks! Paldies. (Aplausi.)".
- 2012_02_09-seq72 spokenText "Cienījamie kolēģi! Labdien! Mēs gan nebijām domājuši kāpt šeit, tribīnē, un aģitēt par it kā saprotamu lietu. Mums bija valdes... nevis valdes, bet frakcijas sēde pagājušajā trešdienā, un šo jautājumu mēs jau frakcijas sēdē izdiskutējām, izanalizējām pagājušajā trešdienā. Bet, tā kā Rasnača kungs tagad mūs ir samulsinājis ar savu aicinājumu mainīt mūsu viedokli, tad es gribētu tomēr kolēģiem atgādināt, ko mēs lēmām... ZZS kolēģiem... ko mēs runājām pagājušās trešdienas sēdē. Mēs taču bijām jau pagājušajā ceturtdienā gatavi atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Tā ka nepakļaujieties Rasnača kunga provokācijām, lai gan mēs viņu ļoti cienām! (Aplausi.)".
- 2012_02_09-seq70 spokenText "Labdien! Šajā diskusijā labi pamatots teorētiski, kāpēc mums tomēr jāaizsargā darba ņēmēji no nepamatotām prasībām - prasībām prast krievu valodu. Ir arī tiesiski pamatots, kāpēc tas ir nepieciešams. Bet pavisam savādāk izskatās šī problēma, ja skatāmies tieši no praktiskā viedokļa. Ja tas būtu regulējams administratīvi - tā, kā bija padomju Latvijā -, tad varbūt tas būtu iespējams, bet brīvajā tirgū noslēdzošais vārds, pēdējais vārds jebkādās debatēs būs darba devējam. Darba devējs vienmēr atradīs iespēju pieņemt darbā tieši to personu, kuru viņš vēlas. Un neviens likums viņam to nenorādīs - pieņemt šo un neņemt to. Un līdz ar to es domāju, ka mēs vienkārši izdarām lāča pakalpojumu mūsu latviešu bērniem, kad pārliecinām viņus, ka viņiem būs iespēja tomēr pieprasīt sev vietu jebkurā darba... pie jebkura darba devēja tikai ar šā konkrētā likuma normu palīdzību. Tas, ka viņi brauks, saduroties ar problēmām, pēc tam uz ārzemēm, - tā nebūs negodīga darba devēja vaina, bet būs drīzāk mūsu vaina, ka mēs vienkārši neesam viņiem paskaidrojuši pareizi, kas ir jādara. Tas, ka viņi ir iemācījušies angļu valodu un pēc tam brauc projām strādāt, nevis paliek šeit, nozīmē tikai to, ka viņi mācījās droši vien ne to valodu, ko viņiem vajadzēja mācīties. Jo, dzīvojot šeit, Latvijā, un ar visu cieņu izturoties pret latviešu valodu, saglabājot visu to nozīmi un to simbolu nozīmi, un arī politisko nozīmi mūsu likumdošanā, tomēr ir jāatceras, ka prakse pavisam savādāk liek akcentus. Un prakse ir noteikti tāda, ka dažās vietās Latvijas Republikā krievu valoda joprojām tiek izmantota ļoti aktīvi. Un, ja persona, jauna persona, vēlas turpināt strādāt šajos reģionos, aktīvi meklējot darba vietu, tad droši vien lietderīgi tomēr mācīties kā otro svešvalodu krievu valodu, nevis kādu citu. Es domāju, tas ir vienkāršs atrisinājums problēmai, mēģinot pacelt kādas citas valodas. Pazeminot statusu ar konkrēto likuma normu, mēs... atkal saku... mēs mēģinām grozīt praksi, kura mums nekā nepakļausies. Galu galā - vēlreiz! - noslēdzošais vārds būs nevis likuma normai, bet konkrētajam pieprasījumam tirgū. Nemānīsim ne sevi, ne mūsu bērnus! Es vienkārši rosinu šo likumprojektu un šo konkrēto priekšlikumu likumprojektā neatbalstīt, jo mēs zaudēsim laiku. Un es vēlreiz saku: mēs mānīsim savus bērnus! Paldies.".
- 2012_02_09-seq68 spokenText "Man ir īss komentārs par Cileviča kunga teikto. Kā jau es savā uzrunā teicu, Cileviča kungs, nepārvērtējiet savas spējas! Par to, kas ir manā pētījumā, es pati labāk zināšu: vai tā ir neērtības sajūta darba ņēmējam vai tā ir diskriminācija. Latvijā ir vērojama situācija, kuru, es domāju, kliedēs arī šīsdienas Saeimas debates. Un tā ir situācija, ka iedzīvotāji, latviski runājošie cilvēki, vispār neapzinās, ka uz valodas pamata var notikt diskriminācija. Ir zināma diskriminācija dzimuma, vecuma un citu jautājumu sakarā, bet valoda vienmēr ir palikusi novārtā. Bet tas, ko cilvēki, vairāki simti... kādus atgadījumus ir rakstījuši kā savu kritiskāko pieredzi starpkultūru komunikācijā Latvijā, lielākā daļa no tiem ir kvalificējami kā diskriminācijas gadījumi. Vēl pie savas atbildes es gribu teikt par to, ka Vācijas likumdošanā, piemēram, šobrīd ir noteikts, ka darba vajadzībām drīkst lietot tikai vācu valodu un nekādā citā valodā darba vietās cilvēkiem nav pieļaujama sarunāšanās. Tā ka Latvija ir patiesībā ļoti tālu aizmugurē aiz Eiropas progresīvo valstu likumdošanas. Bet tātad es jau savā uzrunā iepriekš teicu, ka, ja Cileviča kungs min, ka nav tiesās neviena gadījuma iesniegta par to, ka cilvēki - latviski runājošie latvieši visbiežāk! - ir diskriminēti uz valodas pamata... Pirmkārt, kā jau es minēju, tad, kad cilvēks tiešām, meklējot darbu, ir diskriminēts, ja viņš neprot krievu valodu, viņš parasti tādā situācijā sūdzību tiesā nesniegs, jo viņam primārais ir atrast darbu un viņš nevēlas izsaukt uguni uz sevi. Otrkārt, es varu teikt savu vēlētāju vārdā, ka latviešiem tā ir pēc būtības pazemojoša situācija - savā valstī iet un kārtot tiesas lietas par to, ka viņš (vai viņa) nav varējis, nav drīkstējis runāt latviešu valodā un ka no viņa ir pieprasīta kāda mazākumtautas valoda darba vajadzībām. Tas ir ļoti sensitīvs jautājums, un es domāju, ka cilvēki nesniedz tiesās prasības tādēļ, ka viņiem tas ir aizvainojoši, tas ir aizskaroši pamatnācijas cilvēkam. Par to patiesībā latvieši negrib runāt, un tāpēc arī nav liels iesniegumu skaits. Bet es ceru, ka situācija mainīsies, un no savu pētījumu pieredzes es varu teikt, ka tad, kad cilvēki atzinās, kā viņi ir jutušies šajās situācijās, vairāki no viņiem jautāja: „Vai es vispār pareizi domāju? Vai man tikai šķiet, ka tā ir diskriminējoša situācija? Vai tas būtu pareizi?” Jo, kā es, šo uzrunu sākot, teicu, cilvēki neapzinās, ka ir iespējama diskriminācija uz valodas pamata.".
- 2012_02_09-seq67 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Vinetai Poriņai, otro reizi.".
- 2012_02_09-seq66 spokenText "Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Es domāju, ka pirmām kārtām pie šībrīža bezdarba līmeņa mums viennozīmīgi jādomā arī par darba ņēmējiem, bet primāri jādomā arī par to, kā jūtas mūsu darba devēji. Un es atceros vienu gadījumu. Kad mani tikko ievēlēja pašvaldībā un es biju jauns pašvaldības deputāts, es iedomājos: „Nu, tagad braukšu tikties ar iedzīvotājiem!” Un pirmie bija uzņēmēji. Es aizbraucu tikties ar uzņēmējiem, bija atbraukuši daži uzņēmēji, un tad es viņiem prasīju: „Nu, sak, kā tad es tagad varu jums palīdzēt? Re, man tagad tāds statuss, un tagad es varu visādus labumus varbūt izdabūt.” Un viņi pateica man ļoti konkrētu frāzi. Viņi teica: „Vladimir, tu esi baigi foršs čoms, bet pasaki tur savējiem, lai viņi netraucē mums strādāt!” Es domāju, ka tagad šis ir tieši tas gadījums. Netraucēsim nevienam strādāt! Paldies. (No zāles dep. I.Čaklais: „Baigi foršs čalis. Bet netraucē mums strādāt!”)".
- 2012_02_09-seq64 spokenText "Cienījamie kolēģi! Protams, valsts valodas aizsargāšana ir ļoti laba lieta, bet imitācija... aizsargāšanas imitācija ir ļoti slikta lieta. (No zāles dep. I.Druvietes starpsaucieni.) Ja mēs pasliktinām mūsu likumu juridisko kvalitāti dēļ tā, lai izskatītos pēc patriotiem, tas ir neprofesionāli, un šie grozījumi ir tīri politiski. Es ļoti ieteiktu kolēģiem neatkārtot kārtējo reizi tos briesmu stāstus par krievu valodas statusu Latvijā un tā tālāk, bet ieklausīties juristu argumentos. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā notika ļoti interesanta diskusija. Es neatkārtošu visus tos argumentus, ko jau minēja gan darba devēji, gan juristi. No juridiskās tehnikas viedokļa, šie grozījumi nekādu kritiku neiztur, un tie nav labojami. Dombrovska kungs, jūs ļoti labi uzstājāties, bet vienā lietā es jums gan nepiekrītu: neko šeit nevar labot ne uz otro, ne uz trešo lasījumu. Tā ka es... Es saprotu, ka jūs esat ļoti disciplinēts koalīcijas deputāts, jums nav citas izejas. Nu, bet... nu tomēr kaut kādai konsekvencei būtu jābūt. Nu, ko tur var labot? (No zāles dep. I.Druvietes starpsaucieni.) Jau tagad Latvijas antidiskriminācijas likumdošana, kas pilnībā atbilst Eiropas Savienības direktīvu prasībām, aizliedz jebkuras nepamatotas prasības, ieskaitot svešvalodu prasmes prasības. Nekā jauna jūsu priekšlikumā nav. Kolēģi! Nu, pamēģiniet, lūdzu, to saprast! Šis ir tīri politisks priekšlikums, jā, un Druvietes kundze uzsver šī priekšlikuma politisko raksturu. Nekāda juridiskā satura tur absolūti nav. Tā ir tīra politika, nekas cits. Jau tagad ir visas iespējas sodīt darba devēju, kas izvirza nepamatotas prasības, gan nepamatotas svešvalodu prasmes prasības, gan jebkuras citas prasības. Mūsu likumdošana to pieļauj. Mums ir mehānismi. Kāpēc šis priekšlikums ir slikts? Tāpēc, ka tas... Nu, es ilgi nerunāšu, jo katrs, kam ir ausis, var sadzirdēt, bet tam, kas negrib dzirdēt, es nemēģināšu pierādīt. Tas ir aptuveni tas pats, kas iestrādāt likumā normu, ka ir aizliegts diskriminēt vīriešus pēc dzimuma pazīmes. (No zāles: „Jā! Jā!”) Taču mēs tā nerakstām, jo Satversmē ir ietverta pretdiskriminācijas norma, ir aizliegta jebkura veida diskriminācija. Tātad... Tātad mums šādas normas, kas aizsargā darba ņēmējus pret diskrimināciju, ir. Vai šīs normas tiek izmantotas? Cik aktuāla ir problēma? Kolēģi, mēs jau diskutējām par šo jautājumu šeit, un es jau minēju šo problēmu. Parādiet man konkrētas sūdzības! Latvijas nevalstiskās organizācijas izpētīja šo jautājumu, cik daudz sūdzību ir tiesībsargam par to, ka darba ņēmēji tiek diskriminēti krievu valodas nezināšanas dēļ. Jūs zināt, cik ir tādu sūdzību? Es jums pateikšu: nav nevienas! Cik daudz ir sūdzību Valsts darba inspekcijai par šo jautājumu? Zināt? Es jums pateikšu: nevienas! Cik daudz sūdzību ir Valsts valodas centram? Tam pašam Kursīša kungam, kas tīri politiski par šo lietu runā visās avīzēs un tā tālāk... Kad viņam uzdeva tiešu jautājumu un vērsās pie Kursīša kunga ar lūgumu parādīt nu vismaz vienu konkrētu sūdzību, viņš neko nebija spējīgs parādīt. Tātad praksē šādas problēmas nav. Tā ir tīri politiski izdomāta problēma, kas faktiski ļoti būtiski pasliktina mūsu pretdiskriminācijas likumdošanu un ļauj jums kārtējo reizi parādīt savu nacionālo stāju. Es vēlreiz gribu uzsvērt: „Saskaņas Centrs” stingri iebilst pret jebkura veida diskrimināciju. Mēs esam gatavi aizstāvēt jebkuru cilvēku, kas tiek pakļauts diskriminācijai, ieskaitot cilvēku, kas tiek diskriminēts krievu valodas nezināšanas dēļ. Parādiet man kaut vai vienu konkrētu gadījumu, un mēs nevis ar lozungiem, nevis ar politisko retoriku, bet praksē šim cilvēkam palīdzēsim! Jūsu mērķi ir acīmredzot pilnīgi atšķirīgi. Es labi atceros, cik daudz Saeimai bija jāpiestrādā, lai tomēr sakārtotu Latvijas likumdošanu saskaņā ar Eiropas Savienības pretdiskriminācijas normām. Tagad šis darbs daudzmaz ir izdarīts. Tagad ir vajadzīga īstenošana. Cilvēkiem - ieskaitot darba ņēmējus - jāskaidro, kādas tiesības viņiem ir, kādas praktiskās iespējas viņiem ir, lai aizstāvētu šādas tiesības. Tā vietā, lai ķertos pie šī konkrētā darba, mēs nodarbojamies ar tīru politisko retoriku. Manā skatījumā, tas nevis palīdz, bet kaitē antidiskriminācijas likumdošanas un prakses pilnveidošanai Latvijā. „Saskaņas Centrs” nevar atbalstīt šādu priekšlikumu. Paldies.".
- 2012_02_09-seq62 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ne pirmo reizi mēs debatējam par šo jautājumu. Un tomēr man rodas iespaids, ka daudzi no klātesošajiem dzīvo atrauti no realitātes un neredz to, kas notiek patiesībā. Patiesībā situācija ir tāda: kad jūs atvērsiet „Neatkarīgās Rīta Avīzes” 11.lapaspusi noteiktā nedēļas dienā, jūs varēsiet redzēt daļu no šīs patiesības. Un tā daļa ir ļoti vienkārša: adītājai, mežstrādniekam, krāvējam prasa krievu valodas zināšanas. Ar ko mežstrādnieks šeit, Latvijā, sarunāsies krievu valodā? (No zāles: „Ar darba devēju!”, „Nav motivācijas!”) Ar kokiem? Tātad, ja būs motivācija šādai prasībai, - to arī šis likums paredz... Ja būs motivācija, tad varēs rakstīt tā. Bet motivācijas nav! Un, kolēģi Zaļie un Zemnieki, zināt, kāpēc nav motivācijas? Motivācijas nav tāpēc, ka darba devējs ir vai nu sliņķis un nevēlas apgūt valsts valodu, vai arī skopulis un nevēlas maksāt tulkam. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Tas otrais!”) Ir tikai divas motivācijas. Un, lai novērstu šo diskrimināciju, kolēģi, es tomēr aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā, mainīt savu viedokli. (No zāles: „Kāds tad būs viedoklis?” Deputātu A.Bērziņa un I.Grigules starpsaucieni.) Un uz otro, trešo lasījumu... (Starpsaucieni no zāles.) Jo komisijā jūs balsojāt „pret” kopā ar „Saskaņas Centru”. Tā ka aicinu atbalstīt un virzīt šo projektu pieņemšanai otrajā un trešajā lasījumā, lai novērstu latviešu diskrimināciju darba tirgū. Tie ir jūsu vēlētāji, starp citu.".
- 2012_02_09-seq60 spokenText "Cienījamie kolēģi! Par to, ka mums ir nepieciešams Satversmes 4.panta garu iedzīvināt konkrētos likumos, esam runājuši ne reizi vien. Tādēļ šoreiz par šīs normas filozofisko pamatu neatkārtošos. Runāšu tieši par to, kā konkrēta likuma konkrēti grozījumi var aizpildīt balto plankumu mūsu valodas politikā, kā arī centīšos atspēkot dažas šaubas un bažas par šādas normas mērķiem un tās lietderību. Vispārzināms fakts, ka Latvijā saskaņā ar Valsts valodas likumu citas valodas tiek atzītas par svešvalodām, un šis termins nav tikai nosacīts: tas norāda uz latviešu valodas vietu valodu hierarhijas virsotnē, un no tā savukārt izriet pieņēmums, ka Latvijā tikai latviešu valodas zināšanas var būt obligātas, ieņemot dažus amatus un strādājot dažās profesijās. Un latviešu valodas prasmes prasību līmenis ir skaidri noteikts. Tas ir noteikts Ministru kabineta 733.noteikumos, un darba devējs nevar voluntāri izvēlēties, kuru valodas prasmes līmeni prasīt. Ir skaidri noteikts, ka, piemēram, deputātam ir nepieciešams C2 līmenis, bet apkopējai - A1 līmenis. Ja darba devējs atļautos no apkopējas vai no apsarga prasīt augstāku valsts valodas prasmes līmeni, sekotu tiesu darbi. Tātad, lūdzu, nejauksim, par ko ir runa! Šoreiz nav runa par latviešu valodas kā valsts valodas prasmes likumīgu prasīšanu dažos amatos un profesijās, bet par to, ka pašreiz darba devēji nemotivēti izvirza citu valodu prasmes prasības, turklāt mums nav nekādu konkrētu kritēriju, kurā līmenī šī valoda jāprot, kā šī prasme jāpārbauda. Tātad nav nekādu garantiju, ka tik tiešām šī prasība pēc citu valodu prasmes ir nepieciešama vispār un ka šīs prasības pēc noteikta līmeņa ir samērīgas. Un ļoti daudzos iebildumos tieši pret konkrētajiem Darba likuma grozījumiem es gluži vienkārši redzu šo temata nobīdi. Diskusija notiek vai nu par Latvijas valsts valodas politiku vispār, vai arī par tām prasībām, kas ir izvirzītas tieši valsts valodas prasmes sakarā, un tikai nedaudzi no šiem iebildumiem tik tiešām ir par lietu. Un to es varētu attiecināt arī uz vairākās Sociālo un darba lietu komisijā saņemtajās vēstulēs izteiktajām tēzēm. Tās nav par būtību! Tās skar citus valodas politikas segmentus. Bet tagad runāsim tieši par šo. Kas tad šajā likuma normā tiek piedāvāts? Vienkāršiem vārdiem sakot, darba devējs nemotivēti nedrīkstēs pieprasīt citu valodu zināšanas. Un šajā normā ir arī pateikts, ka tad, kad tik tiešām šīs profesijas vai amata prasības objektīvi prasa šādas zināšanas, darba devējs prasību drīkst izvirzīt. Ļoti vienkārši un elementāri! Ja valoda tik tiešām ir nepieciešama, tad nebūs ne mazākās grūtības to objektīvi pierādīt. Un atgādināšu, ka Valsts valodas likuma norma un arī izpildes noteikumi skaidri norāda sfēras, kurās ir pieļaujama citu valodu lietošana. Un tur ietilpst starptautiskie sakari, tūrisms. Runājot par apkalpojošo sfēru, tā ir ietilpināma šajā tūrisma industrijā, vismaz nosacīti, vismaz pagaidām, un līdz ar to šo normu mēs varētu izslēgt no diskusijas par apkalpojošo sfēru. Tātad lūdzu nepiesaukt pārdevēju, lūdzu nepiesaukt dzelzceļa kasieri, jo tas ir cits stāsts! Mēs runājam par profesijām, kur darbinieks strādā Latvijas iekšējam tirgum. Darba devējam nebūs ne mazāko grūtību pierādīt, kāpēc tiek prasīta noteikta valoda, ja tā tiešām ir objektīva nepieciešamība. Grūtības radīsies tādā gadījumā, ja darba devējam šī nepieciešamība būs jāpievelk ar matiem... aiz matiem vai arī to būs pilnīgi neiespējami izdarīt. Un tieši tādēļ arī šie protesti. Kā jau pagājušajā reizē ne viens vien no kolēģiem konstatēja, Latvijas Darba devēju konfederācija gluži vienkārši aizsargā pati savas tiesības - tātad darba devēja tiesības būt monolingvālam valstī, kurā ir noteikta cita valsts valoda, vai, vēl precīzāk, šī norma par krievu valodas prasmi darbiniekiem ļoti bieži ir tieši darba devēju ērtību labad, nebūt ne klientu, nebūt ne apkalpotāju, nebūt ne sadarbības partneru labad. Un tas mums arī skaidri ir jāatzīst un nav jāpārvirza akcenti, jo tik tiešām darba devējs spēs pierādīt to, ka citu valodu prasme ir nepieciešama. Un, protams, aicinu diskusijā neizvērst tādus globālus tematus kā svešvalodu prasmes nepieciešamība vispār. To mēs atbalstām! Neizvirzīt argumentus par to, ka Latvijas valodu situācijā mēs virzāmies uz multilingvismu. Jā, bet valsts valodas prioritāte ir noteikta. Tātad runa ir par ļoti konkrētu normu. Un tā ir nepieciešama. Un es tāpēc, protams, aicinātu ieklausīties ne tikai darba devēju, bet arī darba ņēmēju domās, atcerēties, ka mums blakus nodarbinātības politikai ir arī valodas politika, un ar reāliem darbiem pierādīt to, ka mēs tik tiešām izprotam Satversmes 4.panta burtu, bet izprotam arī Satversmes 4.panta garu, un vienreiz aizpildīt šo balto plankumu mūsu valodas politikā. Paldies. (Aplausi.)".
- 2012_02_09-seq58 spokenText "Tā, godātie kolēģi! Es gribu pateikt paldies Nacionālajai apvienībai par šo likumprojektu. Es domāju, ka tā iecere ir, manuprāt, ļoti laba, jo es domāju, ka mēs visi varam piekrist tam, ka prasīt - nepamatoti prasīt! - svešvalodas zināšanas ir nepareizi. Nu, vispār kaut ko prasīt nepamatoti ir nepareizi. Es domāju, ka diez vai kāds varētu apgalvot pretējo. Es arī ceru, ka mēs redzēsim tālākos soļus šajā virzienā no Nacionālās apvienības, lai sakārtotu darba tirgu. Nu, piemēram, es varu te rekomendēt vēl dažas iniciatīvas kā, piemēram, aizliegt darba devējam nepamatoti prasīt darba ņēmējam augstāko izglītību vai izglītību kā tādu, noteiktas darba prasmes... nu, vai vispār nepamatoti prasīt strādāt... Taču, kā es jau teicu, iecere ir laba, bet ir daži jautājumi par tās izpildījumu. Un te, manuprāt, es gribētu pagaidām pievērst uzmanību dažām problēmām. Pirmā. Es domāju, ka mums būs dažas diskusijas par to, kas ir pamatoti un kas nav. Nu, piemēram, ņemsim pakalpojumu nozari, un mums te, Latvijā, lielā mērā ir tikai pakalpojumu nozares. Mēs runājam par tādām lietām kā kafejnīcas, frizētavas, restorāni un tā tālāk. Nu, ņemsim kaut vai kafejnīcas! Vai tas pakalpojums, ko sniedz kafejnīca, ir tikai kafija vai tā ir arī kaut kāda apkalpošanas kultūra, prasme runāt laipni? Bet varbūt arī prasme runāt klientu valodā? Un tad arī sanāk, ka tās kafejnīcas, kur oficianti vai oficiantes māk runāt viņu klientu valodā, sniedz labākus pakalpojumus nekā citi. Un tad varētu sanākt, ka svešvalodu prasmes ir pamatotas. (No zāles dep. J.Kursītes-Pakules starpsaucieni.) Nu, mums te būs domstarpības. Es negribu argumentēt ne „par”, ne „pret”, bet es domāju, ka juristi pavisam noteikti būs priecīgi par to, jo noteikti būs kādas tiesvedības par to, kas ir un kas nav pamatoti konkrēti pakalpojumu nozarēs. Otrā ir tā, ka man ir šaubas par to, vai šis likumprojekts vispār atrisinās problēmu pēc būtības. Pieņemsim, ka mums ir kāds negodprātīgs darba devējs, kurš nepamatoti prasa svešvalodu zināšanas. Tātad šis likumprojekts aizliedz šādam darba devējam prasīt svešvalodu zināšanas konkrēti darba sludinājumā. Bet vai tas kaut kā novērsīs un nedos šim negodprātīgajam darba devējam vispār iespēju pārbaudīt kandidāta svešvalodu zināšanas? Diezgan skaidri, ka ne. Tad viņš var uzaicināt uz interviju. Protams, mēs varam pilnveidot šo likumu, pasakot, ka arī intervijā ir aizliegts nepamatoti runāt svešvalodās vai uzdot jautājumus, bet droši vien darba devējs atradīs iespēju kaut kā saprast, vai cilvēks var vai nevar runāt svešvalodās. Te, manuprāt... Pēc būtības man pagaidām ir šaubas par to, vai šis mērķis vispār tiek sasniegts. Tā trešā problēma, manuprāt, ir daudz nopietnāka, jo, manuprāt, šī likumprojekta galarezultāts būs tāds, ka tas, visticamāk, diskriminēs latviešus darba tirgū. Kāpēc? Es gribu pievērst jūsu uzmanību vēl vienam pantam, kurā pateikts apmēram sekojošais, ka, ja strīda gadījumā darbinieks norāda uz diskrimināciju attiecībā uz valodas zināšanām, tad tas būtu darba devēja pienākums - pierādīt, ka konkrētais cilvēks tika atlaists no darba, kā es sapratu, vai arī netika pieņemts darbā kādu objektīvu iemeslu dēļ, nevis valodas... svešvalodu zināšanas vai nezināšanas dēļ. Tad, citiem vārdiem runājot, padomājiet par to, kas notiks. Piemēram, darba devējs grib pieņemt darbā kādu cilvēku. Viņam ir divi kandidāti: latvietis un krievvalodīgais, un abi ir līdzvērtīgi, ja mēs runājam par kādām objektīvām prasmēm, izņemot attiecīgo svešvalodu zināšanas. Darba devējs, protams, saprot jau pašā sākumā, ka dzīvē var daudz kas gadīties, darba ņēmējs varētu būt pēc tam neapmierināts vai nu, viņaprāt, zemas samaksas dēļ, vai... Viss kas var būt... Citiem vārdiem, cilvēki var „kasīties”, un, kad „kasās”, viņi var piesaukt kādus citus iemeslus. Darba devējs, protams, sapratīs, ka latvietim ir daudz lielākas iespējas „kasīties”, jo viņš var piesaukt šīs svešvalodu zināšanas vai nepietiekamas zināšanas kā iespējamu iemeslu, kāpēc viņš nav apmierināts ar darba devēju, un tad tas būs darba devēja pienākums - pierādīt, ka tas iemesls būs kaut kas cits. Citiem vārdiem - darba devējam varētu rasties papildu izmaksas no tā, ja viņš pieņems darbā tieši latvieti, nevis krievu. Es domāju, ka jebkurš racionāls darba devējs, ja viņam būs tāda izvēle, pieņems darbā krievvalodīgo, nevis latvieti, tāpēc ka tas nākotnē varētu radīt mazāk problēmu. Tātad, manuprāt, te nepavisam nav skaidrs, vai šis likumprojekts mazinās vai turpretī veicinās latviešu diskrimināciju darba tirgū. Tāpēc, summējot, kolēģi, tas, manuprāt... Tā iecere ir laba, bet ar izpildījumu, manuprāt, dotajā brīdī ir, teiksim tā, problēmas. Bet es tomēr aicināšu dot sākotnējo uzticības kredītu kolēģiem un atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, cerot, ka uz otro un trešo lasījumu tie trūkumi tiks vai nu novērsti, vai kaut kādā veidā mīkstināti. Paldies. (Aplausi.)".
- 2012_02_09-seq56 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze un godātie kolēģi! Esošās un nākamās latviski runājošās paaudzes būs pateicīgas mums, ja šodien pieņemsim pirmajā lasījumā Darba likuma grozījumus, kas paredz aizliegt nepamatotu svešvalodu prasmes pieprasīšanu darba ņēmējam. Arī šodien Saeimai ir būtiski apzināties savu spēku un atbildību, pirmkārt, latviski runājošo jauniešu priekšā, kuri pēc vidējās un augstākās izglītības iestāžu absolvēšanas ir spiesti meklēt darbu ārpus Latvijas, jo darba tirgū nepamatoti tiek pieprasītas vienas svešvalodas – krievu valodas – prasme un ar likumdošanas palīdzību situācija joprojām netiek koriģēta. Otrkārt, mūsu atbildība ir to ārzemju latviešu priekšā, kuri atgriežas savā un savu vecāku dzimtenē – Latvijā. Lai arī vairumam no viņiem ir izcilas profesionālās prasmes un daudzvalodu pieredze, tā kā krievu valodu viņi neprot, Latvijā darbu viņi neatrod un ir spiesti kopā ar ģimenēm doties atkal prom no Latvijas. Mani pētījumi ir vienīgie Latvijā par lingvistiskās diskriminācijas tēmu, kuros uz zinātniskiem pamatiem ir pētīta un gan Latvijā, gan ārvalstīs publiskota šī ciniskā attieksme pret latviski runājošajiem cilvēkiem, pārsvarā tieši latviešiem. Kopš 2005.gada esmu apkopojusi vairākus desmitus gadījumu, kad darba devēji nepamatoti pieprasījuši krievu valodas zināšanas. Sākotnēji Eiropas Komisijas projekta ietvaros ar Getingenes Universitātes piedāvāto metodiku anketēju un vēlāk arī intervēju Latvijas cilvēkus par viņu kritiskāko pieredzi starpkultūru komunikācijā Latvijā. Tas ir pētījums, kurā var uzskatāmi redzēt diskriminējošas situācijas latviešu valodas lietojumā visdažādākajās dzīves jomās, ne tikai darba tirgū. Lūgti aprakstīt kritiskāko atgadījumu savā dzīvē komunikācijā ar citu kultūru cilvēku vai cilvēkiem, vairāki desmiti respondentu aprakstīja savu dramatisko pieredzi tieši darba meklējumos. Ieskatam daži piemēri no mana pētījuma. Kādai jaunietei, 21 gadu jaunai optiķei, kura runā latviski un vairākās Eiropas Savienības oficiālajās valodās, atteikts darbs divos optikas salonos Rīgā un vēl krievu valodā izteiktas pamācības, lai iemācās krievu valodu, ja vispār grib strādāt savā profesijā. Trešajā optikas salonā Rīgā darba intervija notikusi bilingvāli. Jauniete uz jautājumiem krievu valodā atbildējusi latviski. Viņa ir pieņemta darbā, bet viņas kolēģiem piekodināts ar jauno darbinieci sarunāties tikai krieviski, lai viņa ātrāk iemācītos šo svešvalodu. Arī kādam daudzvalodīgam ārzemju latvietim, augsta līmeņa datorspeciālistam, kurš atgriezies uz dzīvi Latvijā, darbs ir atteikts krievu valodas neprasmes dēļ. Vīrieša ģimene tā rezultātā spiesta no Latvijas aizbraukt. Tātad Latvijā pastāv tā saucamie stikla griesti: cilvēks var būt nezin cik izcils savā profesijā, bet, ja viņš nezina krievu valodu, Latvijā darbu viņš var arī nekad neatrast. Un trešais piemērs. Cilvēkam, kurš meklēja krāvēja darbu, tas ir atteikts, jo viņš nepārzināja krievu valodu, kaut arī šajā darbā viņam pilnīgi noteikti nav jādibina vai jāuztur sakari ar Krieviju. Var tikai atgādināt, ka mani kolēģi starptautiskajā projektā, augsta līmeņa profesionāļi, izglītības un zinātnes eksperti savā valstī, no Vācijas, Francijas, Anglijas, Zviedrijas un citām Eiropas Savienības valstīm nespēja noticēt – un tas viņiem bija liels pārsteigums –, ka vispār ir iespējama šāda valstsnācijas pārstāvju un valsts valodā runājošo diskriminācija. Vēl ir jāuzsver... Ir raksturīgi: ja cilvēks meklē darbu un ir diskriminēts krievu valodas neprasmes dēļ, viņš parasti sūdzību tiesā nesniegs, lai vispār nezaudētu iespējas atrast darbu. Uz šī lingvistiskās diskriminācijas pētījuma fona ir redzams, cik kļūdaini Latvijas valodas politikā reizēm tikusi popularizēta doma, ka attieksme nosaka visu, lai tiktu lietota vai nelietota konkrētā valoda. Latvijā, protams, tā tas nav. Attieksme nenosaka visu, kas attiecas uz latviešu valodas izvēli, un attieksme nespēlē lomu situācijā, kad (pie pašreizējās likumdošanas) cilvēks meklē darbu un vēlas runāt tikai valsts valodā. Darba meklējumos viņam jāsaskaras ar situācijām, kad tiek pieprasīta krievu valodas prasme neatkarīgi no izraudzītā darba. Savā jaunākajā monogrāfijā „Valsts valoda daudzvalodīgajā sabiedrībā” biju spiesta konstatēt, ka par krievu valodas prasmes nepieciešamību ar katru gadu arvien vairāk sāk liecināt prakse, kas pārkāpj pamata cilvēktiesības Latvijā pret valsts valodā runājošajiem, jo valodas izvēles iespējas runāt valsts valodā ir iluzoras. Respektīvi, it kā skaitās, ka ir izvēle, bet patiesībā tādas izvēles nav. Piemēram, daudzvalodīgam latvietim vai latvietei ar attieksmi jeb priekšstatu, ka latviešu valodai publiskajā telpā ir jābūt dominējošai valodai, un kas neprot krievu valodu, šī valoda ir jāapgūst un jālieto, ja viņš vai viņa vēlas turpmāk Latvijā strādāt savā profesijā. Tādējādi veidojas sociālpsiholoģiski konflikti, kas vēl vairāk sarežģī publiskajā telpā latviešu valodas kļūšanu par faktiski dominējošo valodu. Tātad ir jāuzsver, ka latviešu attieksme lietot latviešu valodu Latvijā ir jāatbalsta ar likumdošanas palīdzību, nevis ar saukļiem: „Latvieši paši vainīgi pie pašreizējās valodas situācijas!”, „Vajag tik lietot latviešu valodu!”, jo darba tirgū šie saukļi ir bez faktiska seguma. Pirms nedēļas laikrakstā „Latvijas Avīze” manu lingvistiskās diskriminācijas pētījumu atkal ir komentējis kāds Saeimas deputāts, sakot: „Tas, ka kādas darba devēja prasības likušas cilvēkiem just diskomfortu, vēl nenozīmē, ka varam runāt par diskriminācijas gadījumu.” Es vēlētos teikt: kurš tad galu galā labāk pazīst manu pētījumu – es kā šī pētījuma autore un veicēja vai kāds cits? Es taču pati zinu, kas ir šajā pētījumā par latviski runājošo diskrimināciju, jo esmu šī pētījuma autore un interviju veicēja. Un neaicinu savā vietā veikt intervijas un anketēšanu kādu citu Saeimas deputātu... Nepārtraukti akcentējot – bez valsts valodas prasmes – krievu un angļu valodas kā pirmās nepieciešamības svešvalodas, mēs noplicinām mūsu valsts lingvistisko dažādību. Kāpēc gan paralēli latviešu valodai lai tās nebūtu igauņu un dāņu valodas, kāpēc apstāties pie krievu un angļu valodām kā rekomendējamām svešvalodām, kuras jaunākai paaudzei iesaka apgūt viņu vecāki un skolotāji? Ar Darba likuma pašreizējo redakciju, kas stimulē krievu valodas apguvi, Latvija ir pretrunā ar Eiropas Savienības daudzvalodības politiku, kurā nekas nav teikts par krievu valodu kā rekomendējamo svešvalodu, kura jāapgūst. Arī politiķi reizēm apgalvo: „Ļoti labi, ka krievu valodas prasme iedzīvotājiem neizzūd. Ko gan darīsim, ja bērni nemācīsies krievu valodu?” Kamēr šāda Eiropas Savienības valstij neraksturīga politika turpināsies, situācija uz labu nemainīsies. Mūsu bērniem nākotne saistās ar Eiropu, nevis ar Krieviju, tāpēc mums ir svarīgi radīt apstākļus, lai bērni neierobežotu sevi minētajā trīsvalodu rāmī, bet valstī paralēli latviešu kā vienīgajai valsts valodai tiktu veicināta svešvalodu izvēle, priekšroku dodot Eiropas Savienības oficiālajām valodām. Tā ir mazvērtības izjūta, ja kāds uzskata, ka bez krievu valodas prasmes pasaulē viņš būs pazudis un ka krievu valoda būtu būtiskāka valoda par igauņu, spāņu vai dāņu valodu. Cilvēks Eiropā nepazudīs bez krievu valodas prasmes, bet fakts gan ir tāds, kuru izsaka mans pētījums, ka Latvijā cilvēks bez krievu valodas prasmes jūtas neaizsargāts. Lūk, tik tālu esam nonākuši! Dažādi Latvijas cilvēktiesību eksperti un sabiedrības integrācijas veicinātāji saka: „Vai, cik labi, ka pamīšus runājam latviski un krieviski!” Patiesībā tas uz latviešu valodu atstāj katastrofālu ietekmi. Sabiedrības divvalodība, kas joprojām eksistē – un lielos apgriezienos! – Latvijā, latviešu valodu ietekmē līdz latviešu valodas dziļākajām struktūrām, līdz sintaksei, vārdu kārtībai teikumā. Atcerēsimies nu jau folklorizējušos priekšpēdējo vēlēšanu saukli „Cieti!”, kas bija rakstīts it kā latviski, bet, ja cilvēks nezinātu krievu valodu, šī vārda nozīmi viņš nesaprastu. Tātad šobrīd Latvijā ir izveidojusies situācija: ja cilvēks nezina krievu valodu, no kuras nākusi ietekme latviešu valodā, atsevišķus it kā latviešu valodas vārdus vai izteicienus var pilnīgi pārprast. Nav taisnība tiem, kas saka: „Latviešu valoda attīstās, tā ir valodas attīstības pazīme.” Vai arī: „Ir pieaugusi sabiedrības saskaņa, jo visi pamīšus spējam runāt divās valodās.” Kad valstī ir bilingvāla situācija, valoda mainās pavisam neprognozējami. Var veidoties trešā valoda, un, ja šāda divvalodu situācija turpinās sabiedrībā pastāvēt, mēs nezinām, vai tā valoda, kas veidosies, vispār būs baltu valoda. Sabiedrības divvalodība, kuru veicina pašreizējā iespēja pieprasīt krievu valodu darba tirgū, nav vēlama, jo tā apdraud latviešu valodas – senas valodas un informācijas nesējas – kā baltu valodas nākotni. Valda Dombrovska valdības deklarācijā ir teikts: „Nodrošināsim latviešu valodas kā nacionālās bagātības, garīgā mantojuma un demokrātiskās līdzdalības valodas popularizēšanu un prestiža celšanu.” Saeima pirms nedēļas pieņēma paziņojumu „Par latviešu valodas valstisko lomu”, kurā teikts, ka latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda ir ietverta Satversmes kodolā un ir viens no Latvijas valsts konstitucionālās iekārtas virsprincipiem. Mans aicinājums šodien Saeimai: apliecināsim šos vārdus ar darbiem, pieņemot jau pārdomāti un profesionāli sagatavotus grozījumus Darba likumā! Paldies par uzmanību.".
- 2012_02_09-seq54 spokenText "Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi! Paldies, ka devāt iespēju man uzstāties! Es gribētu izteikties par šo likumprojektu, nedaudz precīzāk paskaidrojot, ko Tieslietu ministrijas atzinumā ir minējuši Tieslietu ministrijas darbinieki, ko ir vēlējies pateikt un kas arī šajā atzinumā, ko Barčas kundze citēja (tiesa, nedaudz, manuprāt, izraujot no konteksta atsevišķus teikumus)... ko tieslietu ministrs patiesībā vēlējies teikt. Proti, Tieslietu ministrija ir sniegusi pozitīvu atzinumu par šo likumprojektu, un tas, kas ir bijis attiecībā uz zināmiem redakcionāliem labojumiem... tad šāda kritika normāli būtu kolēģiem jāpieņem, un, manuprāt, tas arī ir Saeimas parlamentārā darba process, ka tiek veikti zināmi redakcionāli labojumi, ja tas ir nepieciešams. Taču kopumā... Un to būs arī iespējams darīt, ja jūs apstiprināsiet šī likumprojekta tālāku virzīšanu. Es ceru, ka tā arī būs, un lūgšu to darīt. Kopumā es gribētu teikt, ka, godātie deputāti, mēs nevaram būt naivi jautājumā par to, kāds tieši nolūks... un kā tieši darba tirgū izpaužas šī latviešu jaunās paaudzes diskriminācija. Mēs esam izaudzinājuši pa 20 gadiem jaunu paaudzi, un šobrīd mēs viņu nododam darba tirgū, un tajā šie cilvēki sastopas ar, mūsuprāt, negodprātīgiem darba devējiem, kuri ļaunprātīgi izmanto to, ka šie cilvēki nav auguši Padomju Savienībā, viņi nav mācījušies 12 gadus krievu valodu, bet viņi ir mācījušies latviešu valodu. Un, izmantojot šos apstākļus, bieži vien tiek konstatēti šādi diskriminējoši fakti. Un, ja tas ir nepieciešams, tad... nepietiek ar to, ka mums ir Satversme un dažādi deklaratīvi paziņojumi, ko mēs varam pieņemt šeit, Saeimā. Bet, ja tas dzīvē nestrādā, tad ir jālabo materiālās tiesību normas, un tādējādi šis likums atbilst šīm prasībām - precizēt, kādā veidā nedrīkst notikt diskriminācija darba tirgū. Tas arī būtu viss. Un lūdzu atbalstīt šo likumprojektu.".
- 2012_02_09-seq52 spokenText "Augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi deputāti! Sociālo un darba lietu komisija likumprojektu „Grozījumi Darba likumā”, kuru iesniedza mūsu kolēģi no Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, skatīja divas reizes komisijas sēdē. Ņemot vērā, ka komisija likumprojektus izskata ļoti nopietni, mēs pieprasījām daudz atzinumu atbilstoši tam, kā tas ir noteikts Saeimas kārtības rullī. Un vēl vairāk! Kolēģi, šodien mans uzdevums ir informēt jūs par to, kādus atzinumus Sociālo un darba lietu komisija šajā sakarā saņēma, un, tā kā komisija nolēma likumprojektu „Grozījumi Darba likumā” nevirzīt pirmajam lasījumam, līdz ar to nav atbildīgā referenta. Tātad Sociālo un darba lietu komisija saņēma atzinumus no Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas, Finanšu ministrijas un Ekonomikas ministrijas. Uzrunājām Latvijas Darba devēju konfederāciju, uzrunājām Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, un, lūk, ko viņi vēsta mums rakstveidā un arī vēstīja, piedaloties otrajā komisijas sēdē. Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Meņģelsones kundze savā likumprojekta „Grozījumi Darba likumā” izvērtējumā saka tā: „Līdz ar likumprojektu tiek vairots tiesiskais nihilisms, kas rosina meklēt risinājumus, lai apietu likumu, kas savukārt veicina negodīgu konkurenci darba devēju starpā un nemotivē darbiniekus celt savu individuālo konkurētspēju darba tirgū. Tādējādi likumprojekts var ietekmēt tikai to, ka Latvijas darbaspēks kļūs nekonkurētspējīgs.” Un Meņģelsones kundze pēdējā teikumā raksta, ka „ņemot vērā augstāk minēto, Latvijas Darba devēju konfederācija aicina jūs neatbalstīt likumprojektu „Grozījumi Darba likumā” pirmajā lasījumā”. Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera... tās valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņa kungs saka vēl skarbāk: „Latvijas attīstībai izšķiroši svarīgi ir mērķtiecīgi strādāt pie Latvijas uzņēmumu un Latvijas uzņēmējdarbības vides konkurētspējas, tai skaitā pie komercdarbības vides tiesiskā regulējuma pilnveidošanas. Likumprojekts ar kārtējo nepamatoto ierobežojumu diemžēl ir solis pretējā virzienā.” Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas atzinumu parakstījis ekonomikas ministrs Pavļuts. Un ko viņš saka? Viņš norāda, ka pagaidām Ekonomikas ministrijai nav skaidrs, kādēļ šādi Darba likuma grozījumi ir izstrādāti, un ministra kunga teksts: „Viens no uzņēmuma konkurētspēju ietekmējošiem faktoriem ir uzņēmumā strādājošo profesionālās kvalifikācijas līmenis un zināšanas. Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi valsts valoda ir latviešu valoda, līdz ar to uzskatāms, ka pārējās valodas ir svešvalodas. Uzņēmuma vadītājs, ievērojot saimnieciskās darbības specifiku, var pieprasīt konkrētas svešvalodu zināšanas, lai sekmētu uzņēmuma attīstību.” Ņemot vērā iepriekš minēto, ministra kungs uzskata, ka, neveicot papildu izvērtējumus problēmjautājumu un ar tiem saistītās situācijas apzināšanā, šobrīd nav atbalstāma likumprojekta tālāka virzība. Ko mums saka Tieslietu ministrija? Un Tieslietu ministrijas atzinumu parakstījis ministrs Gaidis Bērziņš. Un šajā atzinumā ir vēstīts... ministra kungs vērš uzmanību uz likumprojekta juridiskajām nepilnībām, kas - gadījumā, ja likumprojekts tiek pieņemts, - galīgajā lasījumā būtu jālabo. Tālāk ministra kungs saka, ka likumprojekta 1.pants paredz papildināt Darba likuma 29.pantu ar jaunu pirmo prim daļu (protams, tā tas ir), un ministra kungs vērš uzmanību uz to, ka piedāvātais grozījums Darba likuma 29.pantā neatbilst minētā panta mērķim un struktūrai, jo Darba likuma 29.panta mērķis ir regulēt jautājumus, kas saistīti ar atšķirīgu attieksmi atkarībā no darbinieka dzimuma. Ministra kungs savā izvērtējumā tālāk ir skaidri un gaiši pateicis un aicinājis izslēgt no likumprojekta divus pantus. Pēc taisnības... pēc ministra kunga Gaida Bērziņa izteiktā rakstiskā viedokļa, likumprojektā paliek virsraksts un pāris vārdu no 2.panta. Labklājības ministre ir parakstījusi Labklājības ministrijas atzinumu, un mūsu labklājības ministre Ilze Viņķele saka tā. Viņa norāda uz to, kas pašreiz Darba likumā jau ir noteikts. Arī labklājības ministre runā par 29.pantu, runā par Darba likuma 7.pantu, un labklājības ministre secina: „Līdz ar to var secināt, ka likumprojektā „Grozījumi Darba likumā” piedāvātais regulējums faktiski dublē jau šobrīd Darba likumā ietvertās tiesību normas, kas nodrošina personām iespēju efektīvi aizstāvēt savas tiesības un intereses, ja tās tiek diskriminētas pēc valodas.” Godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija aicināja... Komisijas sēdē piedalījās arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvji, un jurists Kaspars Rācenājs bija absolūti tādās pašās domās kā tieslietu ministrs un arīdzan labklājības ministre. Godātie kolēģi! Mans uzdevums tātad šodien bija jūs iepazīstināt un pastāstīt, kādus atzinumus Sociālo un darba lietu komisija ir saņēmusi, kuri pēc būtības ir negatīvi. Pozitīvs atzinums ir saņemts no Finanšu ministrijas, un tas ir pilnībā saprotams, jo valstij šis grozījums Darba likumā nekādu fiskālu kaitējumu nodarīt nevar. Vēl komisija ir saņēmusi atzinumu no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, kur mūsu kolēģe Ināra Mūrnieces kundze saka tā: „Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šā gada 6.decembrī izskatīja likumprojektu „Grozījumi Darba likumā” un nolēma to konceptuāli atbalstīt izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā.” Atbilstoši Saeimas kārtības rullim komisija lēma likumprojektu nevirzīt, bet atbilstoši Saeimas kārtības rullim iesniedzējiem tādas tiesības ir. Aicinu jūs, kolēģi, diskutēt, bet beigās - kā lemsiet, tā arī būs! Paldies.".
- 2012_02_09-seq51 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 22.februāris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Darba likumā”, pirmais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Aija Barča.".
- 2012_02_09-seq50 spokenText "2012.gada 22.februāris.".
- 2012_02_09-seq49 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Finanšu konglomerātu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2012_02_09-seq48 spokenText "Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūgums atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.".
- 2012_02_09-seq46 spokenText "Kolēģi! Ņemot vērā iepriekšējā finanšu krīzē, teiksim tā, gūto pieredzi, šis likumprojekts ievieš prasību, ka lielu finanšu konglomerātu vadošajai sabiedrībai riska vadības procesos ir jānodrošina atbilstošs mehānisms, lai nepieciešamības gadījumā varētu īstenot gan kontroles prasības, gan darbības atjaunošanas vai konglomerāta izbeigšanas plānu. Ir saņemti priekšlikumi un visi atbalstīti. Iziesim tiem cauri... Tikai viens priekšlikums, man liekas, ir. Tātad ir viens priekšlikums. Tas ir Juridiskā biroja priekšlikums, un tas guvis atbalstu.".
- 2012_02_09-seq45 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 22.februāris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Finanšu konglomerātu likumā”, otrais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.".
- 2012_02_09-seq44 spokenText "Šā gada 22.februāris.".
- 2012_02_09-seq43 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2012_02_09-seq42 spokenText "Šis likumprojekts ir izstrādāts, lai atspoguļotu Eiropas Savienības finanšu reformas rezultātā izveidotās Eiropas Vērtspapīru tirgus komisijas iestādes pilnvaras un noteiktu, par kādiem jautājumiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijai tās ir jāinformē - gan tirgus iestāde, gan Eiropas Sistēmisko risku kolēģija. Uz otro lasījumu komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu. Lūgums atbalstīt likumprojektu. Komisija ir atbalstījusi.".
- 2012_02_09-seq41 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 22.februāris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās””, otrais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.".
- 2012_02_09-seq40 spokenText "Tātad... 22.februāris.".
- 2012_02_09-seq39 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par privātajiem pensiju fondiem”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2012_02_09-seq38 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir atbalstīti. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
- 2012_02_09-seq34 spokenText "11. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums par to, ka vismaz 70 procenti no pensiju plāna ieguldījumiem ir jāveic noteiktos ieguldījuma segmentos. Ir atbalstīts.".
- 2012_02_09-seq32 spokenText "10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts, iekļauts 11. - komisijas priekšlikumā.".
- 2012_02_09-seq24 spokenText "6. - Juridiskā biroja precizējums par nosacījumiem jauna līdzekļu pārvaldītāja piesaistīšanai. Ir atbalstīts.".
- 2012_02_09-seq22 spokenText "5. - Juridiskā biroja precizējums par līdzekļu pārvaldīšanu. Ir atbalstīts.".
- 2012_02_09-seq20 spokenText "4. - Juridiskā biroja priekšlikums - attiecas uz fonda pārvaldes veikšanu. Ir atbalstīts.".
- 2012_02_09-seq18 spokenText "3. - Juridiskā biroja precizējums attiecībā uz darījumu rīkojumu izpildi. Ir atbalstīts.".
- 2012_02_09-seq16 spokenText "2. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionālas dabas. Ir atbalstīts.".
- 2012_02_09-seq14 spokenText "Labrīt, godājamie kolēģi! Likumprojekts ir izstrādāts, lai likumā „Par privātajiem pensiju fondiem” atspoguļotu Eiropas Savienības finanšu uzraudzības reformas rezultātā izveidotās Eiropas apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes, teiksim tā, kas aizstāja Eiropas Apdrošināšanas un pensiju fondu uzraugu komiteju, pilnvaras un noteiktu, par kādiem jautājumiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir jāinformē šī iepriekš minētā iestāde. Uz otro lasījumu komisija ir saņēmusi 12 priekšlikumus, kuri visi ir guvuši komisijas atbalstu. Bet mums ir jāiet tiem visiem cauri. 1.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2012_02_09-seq13 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Māra Šļakotas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par privātajiem pensiju fondiem””, otrais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.".
- 2012_02_09-seq12 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Kristīnes Vanagas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Māra Šļakotas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.".
- 2012_02_09-seq11 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Madaras Ābeles apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Kristīnes Vanagas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.".
- 2012_02_09-seq10 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Lalas Apšenieces atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 1, atturas - 2. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Madaras Ābeles apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.".
- 2012_02_09-seq9 spokenText "Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiktu nodots komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Līgumu starp Beļģijas Karalisti, Bulgārijas Republiku, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Īriju, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Rumāniju, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības dalībvalstīm) un Horvātijas Republiku par Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par atvaļinājuma piešķiršanu”. Tātad deputāts Romāns Naudiņš ir lūdzis piešķirt viņam atvaļinājumu no šā gada 21.februāra līdz 23.februārim. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai piešķirtu neapmaksātu atvaļinājumu deputātam Romānam Naudiņam no šā gada 21. līdz 23.februārim! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Saeimas deputāts Jānis Lāčplēsis lūdz piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 20.februāra līdz 23.februārim. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu deputātam Jānim Lāčplēsim no 20.februāra līdz 23.februārim! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Savukārt deputāte Elīna Siliņa ir lūgusi piešķirt viņai atvaļinājumu no 7.februāra līdz 9.februārim. Saeimas Prezidijs šo atvaļinājumu ir piešķīris, un par to jūs tiekat informēti. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Lalas Apšenieces atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.".
- 2012_02_09-seq8 spokenText "Labrīt, godātie kolēģi! Es īpaši vēršos šeit pie saviem kolēģiem pedagogiem un augstskolu docētājiem. Kādēļ ir nepieciešams izdarīt grozījumus Fizisko personu datu aizsardzības likumā? Šobrīd saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma 2.panta 3.punktu personas dati ir jebkāda informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu. Likuma 3.panta trešajā daļā ir noteikts, ka šis likums neattiecas vienīgi uz personas datu apstrādi, ko fiziskās personas veic personiskām vai mājas un ģimenes vajadzībām, un tādējādi saskaņā ar šo likumu faktiski visi dati, kas attiecas uz personu, ir aizsargājami kā personas dati. Manuprāt... mūsuprāt, šāds nesamērīgi plašs personas datu jēdziens praksē aptver arī studentu atzīmes un to apstrādi augstskolu studiju procesā. Proti, atsevišķās augstskolās, piemēram, Latvijas Universitātē, vadoties pēc Fizisko personu datu aizsardzības likuma tiesiskā regulējuma, studentu atzīmju publiska atklāšana vai to publiska izvietošana... nu, piemēram, pārbaudījumu analizēšana, nolasīšana, pielikšana pie ziņojumu dēļa kopā ar studenta vārdu un uzvārdu, studentu praktisko darbu analīze tiek uzskatīta par personas datu aizsardzības un tādējādi arī personas privātās dzīves neaizskaramības pārkāpumu. Ir bijuši gadījumi, ka Datu valsts inspekcija kā pārkāpumu ir konstatējusi to, ka viens no Latvijas Universitātes profesoriem internetā uz vienas studentu grupas e-pastu bija nosūtījis vērtējumus kopā ar attiecīgo studentu uzvārdiem. Kā vēlāk norādīja „vainīgais” (es gribu teikt pēdiņās) profesors, šo gadījumu kāds nesekmīgs students bija atcerējies pēc vairāk nekā gada un vērsies Datu valsts inspekcijā. Augstskolas vadība bija nobijusies ne pa jokam, jo Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem juridiskajām personām paredz administratīvo atbildību no 1000 līdz 8000 latiem. Un fakultāte saņēma atgādinājumu, ka studējošo atzīmes nedrīkstot izpaust arī vecākiem, kas uzskatāmi par trešajām personām. Juridiskajā fakultātē, kur es pati strādāju ilgus gadus, ir bijuši gadījumi pēdējā laikā, ka kāds no vecākiem, kas finansē studentu mācības un interesējas, kad nu viņu dēlam vai meitai būs izlaidums, nevar saņemt informāciju, ka viņu lolojums jau vairākus gadus šo naudiņu tērē citām vajadzībām, nevis studijām. Arī mani savulaik viens no ļoti nesekmīgiem studentiem piedraudēja iesūdzēt tiesā, jo es praktiskās nodarbības laikā, norādot uz viņa kļūdām juridiska kāzusa risināšanā, esot pārkāpusi viņa tiesības uz privāto dzīvi. Un tādējādi šāda izpratne par studentu atzīmju statusu neveicina, manuprāt, atklātību studiju procesā un studentu zināšanu novērtēšanā, kā arī nevērtē... es īpaši gribētu uzsvērt, nesekmē studentu savstarpējo konkurenci. Teorētiski nav izslēdzams, ka Latvijā šāda izpratne par atzīmēm kādā brīdī tiek nostiprināta un praktizēta arī vidējās un profesionālās izglītības mācību iestādēs. Izpētot Igaunijas pieredzi, ir secināms, ka tur studentu un skolēnu atzīmes netiek uzskatītas par personas datiem un netiek aizsargātas ar Personas datu aizsardzības likumu. Igaunijas Izglītības ministrijas speciālisti man ir apstiprinājuši, ka Igaunijā studentu sekmju novērtējums studiju procesa ietvaros drīkst brīvi tikt publiskots kopā ar studenta vārdu un uzvārdu, jo Personas datu aizsardzības likuma 4.paragrāfā jēdziens „personas dati” neietver studentu atzīmes. Tāpēc, ņemot vērā iepriekš minēto, es lūdzu nodot komisijai izstrādātos grozījumus Fizisko personu datu aizsardzības likuma 3.panta trešajā daļā, kas paredz, ka likuma tiesiskais regulējums neattiecas uz skolēnu un studentu sekmju novērtējuma apstrādi, kuru veic visās izglītības pakāpēs. Paldies par uzmanību.".
- 2012_02_09-seq7 spokenText "Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts „Grozījums likumā „Par arodbiedrībām”” tiktu nodots Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā, un arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā līdzatbildīgajai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu... Nē... Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Čepānes, Druvietes, Kursītes-Pakules, Buiķa, Kārkliņas un Judina iesniegto likumprojektu „Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. „Par” pieteikusies runāt deputāte Ilma Čepāne.".
- 2012_02_09-seq6 spokenText "Cienījamie kolēģi! Komisijas vārdā es lūdzu nodot šo likumprojektu arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.".
- 2012_02_09-seq5 spokenText "Paldies. Viens deputāts runājis „par”, viens – „pret”. Lēmums jāpieņem balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Urbanoviča, Kabanova, Agešina, Ribakova un citu deputātu iesniegto likumprojektu „Par Eiropas Padomes 1997.gada 6.novembra Konvenciju par pilsonību” nodotu Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 60, atturas - 3. Likumprojekts komisijām nav nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Valsts prezidenta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Pasaules Tūrisma organizācijas statūtu denonsēšanu” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par arodbiedrībām”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Sergejam Dolgopolovam!".
- 2012_02_09-seq4 spokenText "Cienījamās deputātes, godātie deputāti! Kabanova kungs jau jums nedaudz izstāstīja vēsturisko situāciju, kāda ir radusies ar pilsonības konvencijas ratifikācijas gaitu šeit, Latvijā. Bet es vēlētos pievērsties dažiem praktiskiem aspektiem, lai nesanāktu tā, ka mēs domājam visupirms par starptautiskajām saistībām un tikai pēc tam paši par sava Pilsonības likuma regulējumu, tā teikt, lai mēs nejūgtu ratus priekšā zirgiem. Jūs visi zināt, ka šobrīd pēc ļoti ilga pārtraukuma ir atvērts Pilsonības likums. Saeimā pie Juridiskās komisijas ir izveidota Pilsonības likuma grozījumu apakškomisija, un mēs tādā ļoti intensīvā darbā vētām dažādas problēmas ar Pilsonības likumu, kas ir radušās, un mums tik tiešām ir šī apņemšanās, iespējams, vēl šīs vai nākamās sesijas laikā šo likumprojektu nodot šeit visai Saeimai izskatīšanai, un tas tad arī būtu tas loģiskais ceļš, ka mēs sakārtojam savu Pilsonības likumu un tad raugāmies uz šo konvenciju, lai domātu par to atrunu tvērumu, kāds ir nepieciešams Latvijai, pievienojoties konvencijai. Kabanova kungs jau nedaudz iezīmēja, ka toreiz, kad 2000.gadā tika izveidota darba grupa jautājumā par to, ka mēs pievienojamies konvencijai un domājam par atrunu tvērumu, tika konstatēti dažādi jautājumi, kas būtu jāietver atrunās. Šodien piedāvātais likumprojekts par konvencijas ratifikāciju šādas atrunas neparedz, taču mums tiešām pie tām ir jāstrādā. Mēs nevaram uzņemties tādas starptautiskās saistības, jo vēlāk mūsu nacionālais regulējums varbūt to pilnībā nenosedz. Tādēļ ieteiktu iet mums visiem šo loģisko gaitu – visupirms sakārtot Pilsonības likumu, tad kopā ar starptautisko tiesību ekspertiem domāt par atrunu tvērumu, par to, kā mēs varam pievienoties šai konvencijai, un tad tik tiešām arī pievienoties konvencijai. Šodien par to ir pāragri runāt. Godātie kolēģi, aicinu balsot „pret”.".
- 2012_02_09-seq3 spokenText "Paldies. „Pret” pieteikusies runāt deputāte Inese Lībiņa-Egnere.".
- 2012_02_09-seq2 spokenText "Cienījamie kolēģi deputāti! Saskaņā ar Eiropas Padomes statūtiem katram Eiropas Padomes loceklim ir jāakceptē principi, kas nodrošina tiesiskumu un visu cilvēku tiesības uz pilsonību, kuras pieskaitāmas pie cilvēktiesībām. Latvijas Republikai būtu ļoti svarīgi ratificēt Eiropas Padomes 1997.gada 6.novembra Konvenciju par pilsonību, ko mēs uzskatām par modernu pilsonības jautājuma regulēšanas instrumentu Eiropā. Konvencija ir pasaulē pirmais visaptverošais instruments pilsonības jomā, un tā definē kopējo un uz valstu praksi balstītu modernu tiesību standartu. Konvencijā ir ietverti vispārīga rakstura principi un konkrētas normas attiecībā uz pilsonību. Un viena no svarīgākajām atziņām konvencijā ir fundamentālā ideja, ka pilsonības jomā ir jāņem vērā ne tikai valsts intereses, bet arī katra konkrētā indivīda likumīgās intereses. Latvijas Republikas tiesību sistēma kopumā atbilst konvencijas principiem, tomēr pastāv dažas pretrunas starp konvencijas prasībām un Latvijas Pilsonības likumu; piemēram, naturalizācijas veicināšana atsevišķām iedzīvotāju grupām, noteikumi par atteikšanos no Latvijas pilsonības, noteikumi par pilsonības atzīšanu bezvalstnieku bērniem, jautājums par dubultpilsonību, tiesības pārsūdzēt lēmumus par pilsonības iegūšanu, saglabāšanu, zaudēšanu, atgūšanu vai apliecināšanu, un tā tālāk. Mēs piedāvājam ratificēt šo konvenciju bez atrunām, nosakot, ka konvencijā noteiktās bezvalstnieku tiesības tiek attiecinātas arī uz Latvijas Republikas nepilsoņiem. Bez atrunām ratificējot konvenciju, būs nepieciešams izdarīt atbilstošus grozījumus Pilsonības likumā un citos normatīvajos aktos, lai panāktu to atbilstību konvencijas garam un burtam. 2001.gada 23.maijā Ministru kabinets akceptēja konvencijas parakstīšanu un uzdeva Tieslietu ministrijai sagatavot likumprojektu par konvencijas ratificēšanu. Likumprojekts tika nodots Saeimas komisijām 2002.gada 24.janvārī. Konvencijas neatbilstība Latvijas tiesību aktiem toreiz tika skaidrota ar vēsturisko un politisko cēloņu diktētu īpašu pieeju pilsonības jautājumu risināšanā Latvijas Republikā. Taču ir pagājuši tieši desmit gadi, kopš konvencija pirmo reizi tika iesniegta Saeimā ratifikācijai. Latvija ir pilntiesīga Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts, tāpēc, pēc iesniedzēju domām, visbeidzot var atļauties ratificēt šo moderno pilsonības jautājumu risināšanas instrumentu pilnīgi bez atrunām. Paldies.".
- 2012_02_09-seq1 spokenText "Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sākam Saeimas 9.februāra sēdi. Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, informēju, ka ir saņemti divi priekšlikumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā. Juridiskā komisija ir lūgusi izdarīt izmaiņas Saeimas 9.februāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Māra Šļakotas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Savukārt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir lūgusi izdarīt izmaiņas 9.februāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Fiskālās disciplīnas likums” (Nr.137/Lp11) otrajam lasījumam līdz 2012.gada 15.martam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Sākam izskatīt apstiprināto grozīto darba kārtību. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Urbanoviča, Kabanova, Agešina, Ribakova, Cileviča, Mirska, Rubika, Ņikiforova, Elksniņa un Rodionova iesniegto likumprojektu „Par Eiropas Padomes 1997.gada 6.novembra Konvenciju par pilsonību” nodot Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. „Par” pieteicies runāt deputāts Nikolajs Kabanovs.".
- 2012_02_02-seq441 spokenText " Paldies. Līdz ar to Saeimas 2.februāra sēdi pasludinu par slēgtu. ".
- 2012_02_02-seq440 spokenText "Godātie kolēģi! Elektroniski nav reģistrējušies: Andrejs Judins... ir klāt, Kārlis Krēsliņš... nav, Jānis Reirs.. arī nav.".
- 2012_02_02-seq438 spokenText "Cienījamie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Aicinām pēc piecām minūtēm jūs uz sēdi komisijas telpās. Paldies.".
- 2012_02_02-seq437 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Latvijas Republikas Saeimas paziņojums „Par latviešu valodas valstisko lomu””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Līdz ar to visi Saeimas 2.februāra sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, man ir divi paziņojumi visiem deputātiem, īpaši Elksniņa kungam, kurš aicināja parlamentā runāt par demogrāfiju. Es vēlos, ja kādam nav šīs informācijas, atgādināt, ka rīt Saeimā notiks konference „Demogrāfija un reproduktīvā veselība. Risinājumi un nākotnes izaicinājumi”, kuru kopā ar ģimenes plānošanas un seksuālās veselības asociāciju „Papardes zieds” rīko Latvijas Republikas parlaments. Tātad būs iespējams par to diskutēt. Tas notiek rīt, 3.februārī, pulksten 11.00 Sarkanajā zālē. Savukārt otrs, saliedējošais, pasākums - Klementjeva kungs, es atgādinu arī jums, ka sports ir tas, kas vieno un kur visiem ir vienotas idejas! - ir saistīts ar sportu: 4.februārī Zemgales hokeja hallē Jelgavā, Rīgas ielā 11, pulksten 17.00 Saeimas hokeja komanda mērosies spēkiem ar Zemnieku Saeimas komandu. Tātad es aicinu visus doties uz Jelgavu un atbalstīt Saeimas komandu. Jā, mums ir komanda. Visa informācija ir pieejama Saeimas mājaslapā. Es dodu vārdu paziņojumam deputātei Initai Bišofai.".
- 2012_02_02-seq436 spokenText "Cienījamie kolēģi! Laikam es tagad esmu visvecākais Saeimas deputāts, gados visvecākais (No zāles: „Liepiņš ir vecākais!”)... Klausoties visu, kas šodien izskan, man visvairāk patika Cilinska kunga teiktais. 18.februāris pienāks un aizies, dzīve turpināsies. Kā mēs turpināsim šo dzīvi? Ko mēs darīsim? Kādus soļus mēs spersim, lai tā smagā, sarežģītā situācija, kas ir izveidojusies šodien, tālāk neturpinātos un lai tiešām mēs ne vārdos, bet tiešām darbos mēģinātu saliedēt mūsu sabiedrību? Katrai pusei ir sava taisnība. Katrai pusei! Bet man šķiet, ka pirmām kārtām jāieskatās sevī. Te viens otrs bija pareizi teicis: ko mēs darījām, kā mēs darījām, vai tiešām mēs darījām visu, lai mūsu sabiedrība būtu saliedēta, lai nebūtu šāda veida konfliktu un konfrontācijas? Un es domāju, ka šeit tā vaina nevarētu tikt novelta tikai uz „Saskaņas Centra” pleciem. Kas ir valodas rezervāts vai kas ir valodas saglabāšanas centri vispār visā pasaulē? Tie ir lauki. Vai mēs tos esam saglabājuši 20 gados? Nebūt ne! Un šķiet, ka mums ir daudzas sarežģītas un smagas problēmas un mums ir jāmeklē tas, kas cilvēkus vieno. (No zāles dep. I.Druviete: „Nenovirziet akcentus!”) Nevis ar aicinājumiem, nevis ar paziņojumiem, bet ar saviem darbiem. Un man šķiet, ka tagad ir pienācis īstais brīdis tomēr sēsties pie galda un sākt runāt - atklāti runāt par sāpēm, runāt ar mēģinājumiem izprast vienam otru, nepārmetot to, kas ir darīts, bet domājot par nākotni - par mūsu bērniem, par mūsu mazbērniem. Paldies. (Aplausi.)".
- 2012_02_02-seq434 spokenText "Godātie kolēģi! Es esmu ļoti pateicīga Eināram Cilinskim, kurš patiešām ļoti objektīvi izvērtēja šo situāciju, un es aicinu to darīt arī no politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” puses, jo ierosinātais referendums gan konstitucionālo tiesību ekspertu vidū, gan arī politiķu vidū tiek dēvēts dažādi. No vienas puses, tas tika sākotnēji saukts par... kā pilnīgi pareizi teica Einārs Cilinskis, par parādīšanu, par izaicinājumu. No otras puses, tas tiek saukts par provokāciju, šantāžu, absurdu un valsts neatkarības apdraudējumu. Un tāpēc palūkosimies... Es esmu diezgan daudz izteikusies par šo lietu, un es esmu saņēmusi ārkārtīgi lielu nosodījumu no krievu valodā runājošajiem jeb krievvalodīgajiem, kuri nemēģina saprast, ko es gribu pateikt, lai gan es ļoti toleranti esmu izteikusies par šo problēmu, un es esmu saņēmusi no latviešiem gan uzslavas, gan arī pārmetumus šajā jomā... tieši par izteiktajiem viedokļiem. Un tāpēc šodien es pakavēšos tikai pie trijiem viedokļiem, proti, ko ir teikusi valsts augstākā amatpersona mūsu valstī un ko par valsts valodu saka gan no Rietumiem, gan arī no Austrumiem. Par to, ko ir teikusi augstākā mūsu valsts amatpersona. Es domāju, ka liela daļa jūsu zina to, bet es tomēr gribētu pievērst tam vēlreiz uzmanību. Tā ir Latvijas Valsts prezidenta 2011.gada 20.decembrī Saeimas priekšsēdētājai Āboltiņas kundzei rakstītā vēstule. Viņš norāda, ka krievu valodas noteikšana par otro valsts valodu ir atteikšanās no Latvijas kā nacionālas valsts un nonākšana pretrunā ar Satversmes kodolu - Latvijas Republikas dibināšanas un neatkarības atjaunošanas pamatā liktajām idejām. Mēs varam tikai interpretēt, ko ir teikuši Latvijas valsts dibinātāji. Mēs varam skatīties Satversmes sakarā tālaika stenogrammas, un es varu patiešām teikt, ka viņiem pat prātā nevarēja ienākt šī situācija, kāda ir izveidojusies pēc Otrā pasaules kara Latvijā un turpinās šeit 20 gadu garumā. Ja mēs vēršamies pie Latvijas neatkarības atjaunotājiem, es gribētu teikt, ka šajā... iepriekšējā sestdienā, šeit, Saeimā, ar laipnu Āboltiņas kundzes atļauju sanāca Augstākajā padomē ievēlētie Tautas frontes deputāti, kas ir apvienojušies 4.maija klubā. Un arī šis paziņojums ir... satur to, ka referendums par krievu valodu ir vērsts pret Latvijas neatkarības pastāvēšanu. Un tagad paskatīsimies, ko par valsts valodu saka no Rietumiem. Es nezinu, vai tā ir sagadīšanās, bet pagājušajā pirmdienā... proti, lai precīzāk būtu... es jau esmu teikusi... Arī 23.janvārī tādā avīzē kā Ņezavisimaja Gazeta mēs varam atrast Putina viedokli par krievu valodu. Es neesmu Putina piekritēja, taču es tomēr gribētu atgādināt, ko viņš ir teicis par krievu valodu. Proti, man šis teksts ir priekšā krievu valodā, bet es tulkošu latviešu valodā: (No zāles dep. A.Klementjevs: „Krieviski mēs saprotam!”) „Mums ir svarīgi, lai migranti varētu normāli adaptēties sabiedrībā. Jā, elementāra prasība cilvēkiem jeb ļaudīm, kas vēlas dzīvot un strādāt Krievijā, ir viņu gatavība apgūt mūsu kultūru un valodu, un līdz ar to no nākošā gada nepieciešams izdarīt obligāti šādu pasākumu, ka, lai varētu pagarināt iegūtu migranta statusu un pagarināt migrācijas atļauju, ir jāliek eksāmens krievu valodā, Krievijas vēsturē un literatūrā un arī jāpārzina ir mūsu valsts un tiesību pamati.” Ko saka no Rietumiem? Ko saka no Rietumiem profesore Ineta Ziemele, Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnese? Viņa saka to, ka piedāvātie grozījumi Satversmes 4.pantā beidzot likuši mums izvērtēt, kas ir Latvijas valsts un uz kādiem pamatiem tā turas. Acīm redzami, ka jautājums par krievu valodu kā otro valsts valodu ir pretrunā ar Latvijas valsts identitātes vienu no pamatelementiem, kas ar nodomu iekļauts Satversmes 1.nodaļā un ir viens no pirmajiem pantiem. Šis referendums ir ne tikai antikonstitucionāls, bet arī daudz fundamentālāk problemātisks, nekā mēs to vispār varam iedomāties. Un viņa jautā: „Vai jūs vēlaties izbeigt Latvijas valsts pastāvēšanu?” Tas ir analoģisks jautājums patlaban uzdotajam par krievu valodu kā otro valsts valodu. Es patiešām pieļauju, ka šajā flangā - no manis pa kreisi - ir arī deputāti, kas ir dziļi nelaimīgi, ka viņi ir iekūlušies šādā situācijā, un es aicinu patiešām pēc šī referenduma visus sēsties pie viena galda un mēģināt risināt šo problēmu. Paldies par uzmanību.".
- 2012_02_02-seq432 spokenText "Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Saeimas lēmums, protams, ir labi pamatots, un latvieši to atbalstīs. Es tomēr gribētu mazliet plašāk paskatīties uz šo situāciju, arī uz to, kas notiks pēc tam. Ko šobrīd domā latvieši? Apmēram tā: „Latviešu valoda ir tas pats, kas mūsu valsts. Šobrīd notiek uzbrukums mūsu valstij. Visi tie, kas iestājas par otro valodu, īstenībā vēlas iznīcināt Latvijas valsti. Tam ir jādod pretspars.” Ko savukārt domā cittautieši? Atkal apmēram tā: „Pēc tam, kad Latvija izstājās no PSRS, krieviem netika dota solītā pilsonība, visu laiku valdošās Latvijas partijas bija zaglīgas un izsaimniekoja to, kas padomju laikā bija sarūpēts, tāpēc ir īstā reize viņiem parādīt. Vai tur būs rezultāts, nav tik būtiski, bet vajag parādīt.” Problēma ir tā, ka abos šajos viedokļos ir vairāk taisnības, nekā otra puse domā. Tagad, kad pienāks 18.februāris, mēs būsim viens otram parādījuši diezgan jau prognozējamo - ka cittautiešu ir daudz un viņi ir vienoti, bet ka latviešu tomēr ir vairāk un viņi visi ir „pret”. Ko nu? Cittautieši domās: „Re, cik mūsu daudz un kā mēs viņiem parādījām! Tagad jākaļ dzelzs, kamēr karsta. Tagad - referendumu par pilsonības nulles variantu, rudenī atlaidīsim Saeimu, gan jau vēl kaut ko izdomāsim. Maskava ir ar mums.” Un varbūt patiešām ir. Latvieši sapratīs, ka ar ienaidnieku nevar jokot, jāpretojas: „Pasludināsim Satversmes svarīgākos pantus par negrozāmiem, bet varbūt agri vai vēlu sāksim vākt parakstus par Dekolonizācijas likumu vai kaut ko tamlīdzīgu. Nebūs jau tā, ka visu laiku tikai aizstāvēsimies. Katrā karā ir jāpāriet pretuzbrukumā, un mūsu ir vairāk.” Gluži pārsteidzoši, ka arī nesenie liberāļi un integrētāji kļuvuši par pārliecinātiem nacionālistiem. Tagad neliela atkāpe. Skatoties internetā komentārus, arvien regulārāk var sastapt - un tas attiecas uz abās valodās rakstītiem komentāriem - pieļāvumus bruņotai cīņai ar „pretinieku” (nu, pēdiņās). (No zāles: „Kas to raksta?”) Var jau nelikties ne zinis, un droši vien visiem šiem rakstītājiem vienīgais ierocis ir datorpele, un tomēr tā ir jauna iezīme, kādas agrāk nebija. Otrā atkāpe. Nesen laikrakstā „Latvijas Avīze” bija raksts par 1.ģimnāziju. Tā ir ļoti laba skola, un tajā, šķiet, ir īstenojusies sabiedrības integrācija, proti, gan latviešu, gan diezgan liels skaits cittautiešu bērnu un jauniešu mācās valsts valodā. Viss būtu jauki, bet 40 procenti skolēnu pēc skolas beigšanas neplāno palikt Latvijā. Trešā atkāpe. 16 procenti no Latvijā profesionālo izglītību ieguvušajām medmāsām paliek strādāt valsts medicīnas iestādēs. Nu, es domāju, ka puslīdz skaidrs, kur pārējās paliek. Tagad es gribētu uzdot vienu jautājumu: vai notiekošie procesi plašākā nozīmē, ne tikai nacionālie procesi, bet valsts attīstība, demogrāfija un cilvēku aizbraukšana no valsts, atbilst Latvijas nacionālajām interesēm? Es esmu lasījis viedokli, ka viss būtu kārtībā, ja Latvijā būtu 300 tūkstoši iedzīvotāju un tie visi būtu latvieši, mēs tad dzīvotu labi. Bet vai galu galā nebūs kaut kas pavisam pretējs - ka Latvijā pēc kādiem gadu desmitiem pats populārākais vīrieša vārds būs nevis Jānis un arī ne Ivans, bet - līdzīgi kā šodienas Francijā - Muhameds? Tāpēc ļoti svarīgs ir arī šāds jautājums: kas notiks tūlīt pēc 18.februāra? Vai virzāmies uz nākošajiem referendumiem? Dažus iespējamos es jau minēju. Vai arī tomēr būtu laiks tam visam pielikt punktu un panākt sabiedrības vienošanos par valsts attīstības modeļiem? Paldies. (Aplausi.)".
- 2012_02_02-seq430 spokenText "Es ļoti īsi. Te kolēģis no politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” teica, ka mēs katrs varētu pateikt, ko mēs darām. Tad es, piemēram, varu pateikt, mums fakultātē matemātikas nodaļā vienā grupā - latviešu grupā - mācās gan latvieši, gan krievi, gan ebreji. Un pie manis gan bakalaura, gan maģistra darbus un pat disertācijas raksta krievi un ebreji, un nav nekādu problēmu. Visi viņi ir lieliski iemācījušies latviski runāt. Tā vispār nav problēma. Tā ka no tāda viedokļa mēs ļoti daudz darām. Tālāk. Jūs brīnāties un sakāt, ka mums ir ļoti daudz kļūdu... un ka, lai savas kļūdas segtu, mēs tagad vēlamies šo paziņojumu. Zināt, man ir vairāki cilvēki zvanījuši - un arī no tāda latviska novada kā Vidzeme, kur es nesen dzīvoju -, un cilvēki saka: „Vai Saeima kaut ko mums pateiks?” Cilvēki laukos daudz kur neredz televīziju, ne sevišķi labi dzird radio, un viņi ir apjukuši un gaida, ka Saeima kā tāda kaut ko pateiks. Un kā cilvēks, kas ir vēlētāju ievēlēts, es pildu viņu gribu. Un tas ir tas, ko es saku: iesim 18.februārī un visi balsosim pret šo viedokli, ka jābūt otrai valodai! Jo tas ir pilnīgi skaidrs, ka miljons cilvēku pret kādiem trīssimt miljoniem, kuri runā krievu valodā, ir Latvijas valodai drauds. Un mums šis drauds šajā vienīgajā vietā pasaulē, šeit, Latvijā, ir jānovērš. Paldies. (Aplausi.)".
- 2012_02_02-seq428 spokenText "Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Es gribētu runāt mazliet no... varētu teikt, no ārzemju viedokļa. Ko es gribu teikt? Latvijas tauta izturēja tās apspiešanu visus šos garos padomju okupācijas gadus. Viena no svarīgākajām lietām, ko mēs aizstāvējām šeit un ko mēs aizstāvējām ārzemēs, bija latviešu valoda. Mēs tagad esam atguvuši neatkarību, bet izrādās, ka mums atkal ir jācīnās par vienu no tām lietām, kas ir Latvijas pamatos - latviešu tautas un Latvijas tautas pamatos -, un tā ir latviešu valoda. Man ir jautājums politisko partiju apvienībai „Saskaņas Centrs”: ko apvienība „Saskaņas Centrs” ir darījusi šos pēdējos 20 gadus, lai saliedētu Latvijas tautu un sabiedrību Latvijā? Es gribētu redzēt skaidri un gaiši, ko viņi ir darījuši, lai tas tā būtu, lai mēs būtu saliedēti. Otrs. Mani pārsteidz, ka šajos gados apvienība „Saskaņas Centrs” nav varējusi pārliecināt savus vēlētājus, ka viņi dzīvo Latvijā, kur vienīgā valsts valoda ir latviešu valoda, un es lūdzu apvienību „Saskaņas Centrs” pie tā ļoti nopietni piestrādāt Sabiedrības saliedēšanas komisijā un Saeimā. Un, ja mēs runājam par godīgu un lepnu rezultātu, es aicinu visus šodien atbalstīt šo paziņojumu un 18.novembrī visiem iet uz referendumu un balsot par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Paldies.".
- 2012_02_02-seq426 spokenText "Labvakar, augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Nu, kā es saprotu vārdu „paziņojums”? Paziņojums ir tad, ja, piemēram, visi 100 deputāti nolemj, ka mēs gribam iziet pie tautas un kaut ko paziņot, tāpēc ka mēs esam vienbalsīgi. Bet, tā kā šis paziņojums nebija saskaņots ar visām Saeimas frakcijām un, kā jūs saprotat, uzreiz bija skaidrs, ka visi nebūs par to, tad es uzskatu, ka mēs nevaram vērsties pie tautas un paziņot, ka mums ir kopējs viedoklis. Kāpēc? Tāpēc, ka es uzdodu jums jautājumu: a tauta ir kopā ar Saeimu vai pret Saeimu? Vot, tas ir labs jautājums, ko neviens šodien nevar atbildēt. Šeit ir rakstīts arī, ka... tā kā atgādina mums, ka Latvija ir vienīgā vieta pasaulē, kur iespējama latviešu kultūras un valodas pastāvēšana un attīstība. Nu kā vienīgā vieta? Man liekas, ka daudzās valstīs... Pasaulē ir 67 latviešu valodas skolas. Nesen taču rādīja pa televizoru, ka 67 latviešu valodas skolas. Un tas nozīmē, ka, ja ir latviešu valodas skola, tad arī latviešu kultūra tur ir attīstīta. Pats labākais veids, kā saliedēt sabiedrību, - tas ir sports. Jūs zināt, ka sports ir bez nekādiem ierobežojumiem valodā, mēs pat dzirdam, ka mūsu vadošajās basketbola komandās, gan VEF, gan „Barona” komandā, runā brīvi ar treneri angļu valodā visi spēlētāji. Tas ir tas rādītājs, kā mēs gribam nostiprināt un stiprinām jau 20 gadu laikā to valsts valodu. Bet kas ir izdarīts pa 20 gadiem? Jūs šeit visi gribat parakstīties par to. Bet nu katrs no jums taču var pateikt: „Ko es personīgi izdarīju, lai būtu tā saliedētā sabiedrība un lai valsts valoda būtu nostiprināta?” Nu, neiet tik viegli, un nav nostiprināta tā valsts valoda! Jā, mēs zvērējām jau kuro - trešo vai ceturto - Saeimu, katrs deputāts: es apņemos pildīt to un to. Bet nav tā faktiski! Es uzskatu, ka šis paziņojums nav vietā, kamēr nav vienošanās mums šeit, Saeimā, starp 100 deputātiem. Vajag pagaidīt! Bet tas, ko jūs visi šeit rakstījāt, - tas ir jau ierakstīts gan Satversmē, gan mūsu zvērestā. Nav ko atkārtot! Un cilvēki mūs tiesā tieši pēc darba, nevis pēc paziņojuma. Paldies.".
- 2012_02_02-seq425 spokenText "Paldies. Ir pienācis laiks pārtraukumam, bet Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu - Čigānes, Kalniņa, Ašeradena, Zaķa un Smiltēna - iesniegumu ar lūgumu turpināt 2.februāra sēdi līdz jautājuma izskatīšanai. (No zāles: „Ļoti pareizi!”) Vai deputāti piekrīt? (No zāles: „Jā!”) Deputāti piekrīt. Tātad turpinām debates. Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.".
- 2012_02_02-seq424 spokenText "Labi. Lai parādītu to savu attieksmi latviešu valodai, es nerunāšu sākotnēji sagatavotajā manā runā, tātad latgaliski, bet runāšu jums labāk pierastajā un biežāk dzirdētajā vidusdialektā. (No zāles dep. I.Druviete: „Tas nav dialekts!”) Es ļoti lūdzu uzklausīt manu viedokli par šo jautājumu, jo es tieši gribēju paskaidrot, kāpēc es balsošu par šo aicinājumu, lai gan formāli šajā aicinājumā nav ne vārda par Latgales latviešu jeb latgaliešu valodu. Gan latgaliešiem, gan Saeimas deputātiem man gribējās atgādināt, ka Latvijas valsts valodai ir divas vēsturiski izveidojušās formas, un tās abas kopā veido to jēdzienu, ko mēs zinām kā latviešu valodu. Jāatzīmē dokumentā sacītais, ka Latvijas valsts ir izveidota latviešu nācijas pašnoteikšanās ceļā. Un te es gribu atkal atgādināt vēl 1917.gada Latgales kongresa lēmumu apvienot... apvienoties ar pārējiem novadiem, lai Latvijas valsts vispār varētu izveidoties. Tas faktiski arī parāda, ka Latgales latviešu valoda jeb latgaliešu valoda ir senāka par pašu valsti. Man jāpiekrīt dokumentā sacītajam, ka Latvija ir vienīgā vieta uz pasaules, kur iespējama latviešu - visu latviešu, tātad arī latgaliešu! - kultūras un valodas pastāvēšana un attīstība (vismaz es tā ceru, ka tas ir iespējams). Tāpēc arī uz priekšu es aicinātu gan Saeimas deputātus, gan ministriju un citu valsts iestāžu darbiniekus, kā arī Latvijas tiesu sistēmas pārstāvjus nekad nepielīdzināt latgaliešu valodu kādai... jebkādai citai svešvalodai. Atgādināšu, ka latgaliešu valodas ortogrāfija ir apstiprināta gan 1929.gadā, gan arī pārapstiprināta 2007.gadā Valsts valodas centrā. Mums vēl tāls ceļš ejams, lai Latvijā paši latvieši pilnvērtīgi zinātu latviešu valodu, bet man ir prieks, ka gan sabiedrības, gan politiķu, faktiski visu partiju, atbalsts latgaliešu valodai tomēr pakāpeniski pieaug, un arī Latgales ekonomisko jautājumu risināšana šobrīd ir ļoti aktuāla kļuvusi. Lūdzu Latgales reģiona iedzīvotājus nesaistīt valodas jautājumu ar bieži ne bez pamata izteikto aizvainojumu pret dažādām valsts neizdarībām ekonomiskajā sfērā. Jāuzsver, ka 18.februāra referendumā balsojums nebūs pret tagadējo - pareizo vai nepareizo - iekārtu vai kādu politisko spēku, lai cik ļoti gribētu arī jums to kāds iestāstīt. Izmantojot iespēju, tomēr aicinu katru latgalieti, Latgales latvieti obligāti piedalīties gaidāmajā referendumā un balsot „pret”. Mēs neesam pret krievu, poļu vai ukraiņu valodu un tiem mūsu kaimiņiem, kas to lieto ikdienā. Latvijas, it sevišķi Latgales, pieredze dažādu tautību mierīgā sadzīvošanā daudzu gadsimtu garumā ir tam labākais pierādījums. Mēs esam pret sabiedrības šķelšanu, pret sabiedrības sanaidošanu, pret valodas jautājuma tuvredzīgu izmantošanu atsevišķu politiķu bezjēdzīgu īstermiņa vajadzību apmierināšanai. Es esmu... Okay... Teikšu vismaz pēdējo teikumu (Smiekli, starpsaucieni.)... vismaz pēdējo teikumu es pateikšu latgaliski: asu latvīts, arī tagad asu latvīts, arī tagad as runoju latvīšu volūdā, Latvejis vaļsts volūdā, un dareišu vysu, lai Latgolys latvīši arī uz prīšku byiutu pilntīseigi Latvejis vaļsts pilsūņi. Paļdis! (Aplausi.)".
- 2012_02_02-seq423 spokenText "Nē, šis jautājums nav balsojams, jo šis jautājums ir noteikts likumā un tas nav no tiem jautājumiem, par kuriem var lemt. Šis jautājums ir Satversmes jautājums, un ir jārunā latviešu literārajā valodā. Ja jūs vēlaties runāt latgaliešu valodā - latviešu valodas latgaliešu dialektā -, tad jūs varat to pēc tam pats pārtulkot.".
- 2012_02_02-seq422 spokenText "Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Ņemot vērā to, ka mana runa bija paredzēta latviešu valodā, bet Latgales latviešu valodā un, ņemot vērā Kusiņa kunga uztraukumu, es gribu lūgt jūsu atļauju: vai es drīkstu to teikt latviešu valodas otrajā vēsturiskajā tradīcijā? (No zāles dep. I.Druviete: „Nē!” No zāles: „Nē!”, „Jā!”) Vai vajadzīgs balsojums?".
- 2012_02_02-seq420 spokenText "Godātie kolēģi! Es domāju, ka ir skaidrs absolūtajam vairākumam klātesošo deputātu, ka Latvijā jābūt vienai valsts valodai. Tā ir latviešu valoda. Tieši tāpat, es esmu pārliecināts, absolūtajam vairākumam klātesošo deputātu ir skaidrs, kāds būs šodienas balsojums, ka mēs šo paziņojumu pieņemsim. Līdz ar to šī debašu sacensība drīzāk ir daiļrunībā, nevis par gaidāmo rezultātu. Es gribētu vienīgi teikt, ka visiem mums, kad balsosim un atbalstīsim šodien šo paziņojumu, ir jāsaprot, ka paziņojums jebkurā gadījumā ir tikai papīrs, tas ir nodoms, un šis nodoms ir jāpiepilda ar saturu. Un šķiet, ka referendums nebūtu bijis tad, ja šo divdesmit gadu laikā tas, ko mēs šodien pasakām uz papīra, būtu ticis pildīts ar saturu. Un šis saturs izpaužas daudzās konkrētās lietās, konkrētos balsojumos, un pavisam drīz, iespējams, nākamajā - es ļoti ceru, ka nākamajā! - Saeimas sēdē būs iespējams mums šo saturu pildīt, balsojot par Darba likuma grozīšanu, lai tas ne mazākajā mērā neapdraud nevienu no Latvijas tautībām, nevienu no dažādu valodu pārstāvjiem, bet novērš diskrimināciju pret latviešiem, pret tiem latviešiem, kas neprot svešvalodas darba tirgū. Es ļoti ceru, ka mēs šodien ne tikai pieņemsim šo dokumentu, bet arī būsim konsekventi turpmākajos balsojumos. Paldies.".
- 2012_02_02-seq418 spokenText "Cienījamās dāmas! Kungi! Man bija vairākas iespējas gan presē, gan televīzijā izteikties pret likumprojektu par otrās valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Bet šobrīd izveidojusies situācija, kura nozīmē pavisam citu izaicinājumu katram no tiem, kas ir tagad šeit - mūsu zālē. Un tas izaicinājums pavisam citādi diktē mums arī rīcības loģiku un katra atsevišķa Saeimas locekļa uzvedību. Es vienkārši aicinu jūs padomāt nopietni, kā mums no šīs situācijas iziet cēli, lepni un pārliecinātiem, ka mēs rīkojamies profesionāli, nevis tiešām populistiski. Jo, manuprāt, tomēr paziņojumā, kuru skatām tagad, trūkst profesionālisma. Saeimas pienākums ir, pieņemot jaunus likumus vai grozot esošos likumus, risināt uzdevumus, kurus izvirza sabiedrības attīstība, un novērst pieprasījumus pēc visādiem referendumiem. Es gribētu pasvītrot, ka tiem Latvijas iedzīvotājiem, kas ir parakstījušies zem šā likumprojekta (un to personu nav maz - 180 tūkstoši cilvēku!), ir katram sava motivācija. Kāpēc 20 gadu laikā šī motivācija izveidojusies tāda, ka viņi un viņas parakstījās zem šā likumprojekta? Kaut kas bija tomēr, kas viņus mudināja tā rīkoties. Es nerunāju par viltīgiem politiķiem, kuri viņus stūma darīt tieši šādi, nevis citādi. Es runāju tieši par iemesliem. Un šeit es gribētu vismaz šo motivāciju jums norādīt, jo tā ir pieredze, kuru var apliecināt jebkurš cilvēks, kurš izgājis valsts valodas prasmes pārbaudes. Es vairākkārt esmu redzējis cienījama vecuma personas, profesorus, kuri ar drebošām rokām izgāja no auditorijas, kurā viņus pārbaudīja inspektori. Es gribētu atgādināt par to, ka mums ir tomēr dubultstandarti izglītības jomā, ka mums ir garantijas, ka var mācīt savu bērnu dzimtajā valodā - latviešu valodā -, bet citiem, pie mazākumtautībām piederošiem Latvijas iedzīvotājiem, tas ir dots tikai kā iespēja. Un tas, vai būs šī iespēja nodrošināta vai nebūs, ir atkarīgs no tā, kāda situācija izveidosies šādā vai tādā pašvaldībā. Mums jāatceras arī par to, ka mēs dzirdam no politiķiem skaidri un gaiši norādīto prasību nepieļaut turpmāku krievu valodas pašpietiekamību Latvijā. Bet ko tas nozīmē? Ka pie krievu lingvistiskās minoritātes piederošajiem vienkārši nevajag būt iespējai pateikt visu jebkurās sabiedriskās dzīves jomās? Tas patiesībā nozīmē atņemt viņiem iespēju izmantot savu dzimto valodu tajā jomā, kurā viņi vēlas. To es gribētu pateikt. Un, ja mēs tiešām nevēlamies, lai būtu kādi referendumi par valsts valodas statusa piešķiršanu citām valodām, tomēr vajag izņemt vēju no referenduma buras un no referendumu burām, nevis ļaut burām tikt norautām ar vēju vispār no mūsu laivas. Es domāju, ka tas ir galvenais, kā tiešām vajadzētu rīkoties Saeimai, nevis vienkārši pacelt karogu virs mūsu ēkas. Neviens nedraud latviešu valodai. Cita lieta, ka pastāv pieprasījums pēc kārtības maiņas mūsu valstī, un šis pieprasījums ir jāskata ļoti nopietni, detalizēti, jo savādāk mēs būsim vienkārši spiesti visu laiku šādus paziņojumus pieņemt vienu pēc otra. Vēlreiz es gribētu pateikt, ka šis paziņojums nenozīmē mūsu augstās profesionalitātes pakāpi. Tas zināmā mērā nozīmē tikai vēlmi saglabāt mūsu politisko partiju seju, nevis atrisināt sabiedrības problēmas pēc būtības. Es tieši tāpēc uzskatu, ka apvienības „Saskaņas Centrs” viedoklis par nepiedalīšanos balsojumā ir pareizs, jo šajā paziņojumā pietrūkst profesionalitātes. Paldies jums.".
- 2012_02_02-seq416 spokenText "Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Valdošais vairākums ir aizmirsis, ka tautas griba ir varas avots. Arī 18.februāra referendums ir ilggadējās neveiksmīgās etniskās politikas rezultāts. Tas pierāda, ka valsts nav spējīga nodrošināt latviešu valodas stiprināšanu un nacionālās valsts veiksmīgu attīstību. Taču tā vietā, lai atzītu savas kļūdas, valdošā koalīcija tagad mēģina vainu par šīm neveiksmēm novelt uz tautu. Referendums ir valdošās koalīcijas politiķu populistiskās sacensības rezultāts. Koalīcijas partiju haotiskā rīcība, no sākuma vērojot parakstu vākšanu par otro valsts valodu, pēc tam ar balsojumu Saeimā nosakot, ka referendumam jānotiek, bet uzreiz pēc tam mēģinot to apturēt ar prasību Satversmes tiesā, parāda politiķu nespēju piedāvāt risinājumu savos darbos, vien aprobežojoties ar runām. Arī šodienas valdošā koalīcija ir viena populistiska rīkojuma rezultāts, un acīmredzot arī turpmāk tā plāno nodarboties ar populismu un uzmanības novēršanu no valstij vitāli svarīgām problēmām. Saeimas vairākums un Saeimas vēlētās amatpersonas visu šo periodu rīkojās, ignorējot ievērojamas sabiedrības daļas viedokli. Vēl vairāk. Saeimas vairākums turpina mēģināt apšaubīt tautas gribu paust savu viedokli, aizmirstot, ka tauta ir pašas valsts varas avots. Latvijas tautai ir savs viedoklis, un tai ir tiesības šo viedokli paust 18.februāra referendumā. Kādēļ šodien ir nepieciešams Saeimas vairākuma paziņojums? Vai tas nav novēlots vismaz par 20 gadiem? Kāpēc nebija Saeimas paziņojuma par nodokļu izmaiņām? Kāpēc nav Saeimas paziņojuma par demogrāfisko stāvokli valstī? Kāpēc pēkšņi ir nepieciešams šāds spiediens? Vienīgais šāda paziņojuma mērķis ir ietekmēt cilvēkus, uzskatot, ka Latvijas tauta ir analfabētisks pūlis. Politiķiem ir jāstrādā, lai saliedētu tautu. Diemžēl mūsu valsts valdošie politiķi veicina pavisam pretējus procesus. Ir redzama to vēlme sarīdīt cilvēkus savā starpā, nevienot sabiedrību, iznīcināt saskaņu starp šeit dzīvojošajiem, jo ar šādu sabiedrību šai varai būs vieglāk manipulēt un to savtīgi izmantot. Latvijā jau gadsimtiem ilgi sadzīvo visdažādākās tautas. Latvijas Republikas Satversme ir apvienojusi šeit dzīvojošos cilvēkus. Šeit dzīvo cilvēki, kurus saista visdažādākās kopīgās intereses. Šodien politiķi padara valsti par stihisku kopmītni, bet bez redzējuma, kā dzīvot tālāk. Īstais politiķis būs tas, kas ir derīgs un uzticīgs idejai par saliedētu sabiedrību un tās vienotību kopīga mērķa sasniegšanā. 18.februāra referendums ir pagātne. Mums ir jāzina, ko mēs darīsim rīt. Mūs pagātne ir mūsu kļūdas, mūsu nākotne ir kopīgs un saskaņots darbs. (Aplausi.)".
- 2012_02_02-seq414 spokenText "Godājamie kolēģi! Zaļo un Zemnieku savienības nostāja valsts valodas jautājumā ir bijusi vienmēr stingra un pārliecinoša: mēs esam par to, ka ir viena valsts valoda - tā ir latviešu valoda. Un tāpēc mēs jau šī jautājuma sākotnējā posmā, kad parādījās jau pirmie signāli, ka mums briest šis referendums, bijām par to, ka cilvēkiem jāiet uz šo referendumu. Cilvēkiem pēc iespējas vairāk jāiet uz to, jāpauž savs viedoklis. Un mēs arī minējām, ka šis miljons balsu, kas būtu pret otro valsts valodu - krievu valodu -, būtu labs arguments tam, lai mēs skaidri un gaiši dotu atbildi un viedokli šajā konkrētajā valstiskajā jautājumā. Zaļo un Zemnieku savienība ir iesniegusi savus priekšlikumus arī likumdošanas jomā. Tie tiek diskutēti, labi, tie pašreiz atrodas attiecīgajā komisijā, un tie paredz izmaiņas Satversmē: mēs aicinām arī stiprināt šos negrozāmos pantus. Par šodien apspriežamo tēmu. Ja mēs runājam par jēdzienu „Saeimas paziņojums”, man tomēr gribētos, lai nākotnē, kad mēs šādu jautājumu apspriedīsim, vajadzētu, nu, vismaz censties Saeimas Prezidijam šā jautājuma sagatavošanā iesaistīt visas Saeimā pārstāvētās partijas, un tad mēs varētu runāt visplašākajā mērogā, ka šis tiešām ir Saeimas paziņojums, kas ir tapis, visu Saeimā pārstāvēto partiju pārstāvjus iesaistot. Vai būtu rezultāts? (Nu, tas ir labs jautājums.) Diez vai, jo mēs šodien jūtam, ka viena partija jau skaidri un gaiši šajā brīdī pasaka, ka viņi norobežojas no šī jautājuma. Zaļo un Zemnieku savienība šajā jautājumā pauž stingru attieksmi. Mēs atbalstīsim šo paziņojumu. Bet turpmāk, vērtējot un veidojot šāda tipa un šādas formas paziņojumus no Saeimas puses, man būtu aicinājums pieiet šim jautājumam konstruktīvāk. Paldies.".
- 2012_02_02-seq412 spokenText "Godātie kolēģi! Jūsu priekšā ir paziņojums „Par latviešu valodas valstisko lomu”. Paziņojumā Saeimas deputāti norāda, ka ikviens Saeimas deputāts ir zvērējis vai svinīgi solījis stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Tagad runāšu tikai un vienīgi par šo vienu frāzi - „stiprināt latviešu valodu” -, kas ietverta arī Satversmē un deputāta zvērestā, kuru katrs deputāts vismaz vienu reizi no šīs tribīnes ir teicis (kā mēs zinām, īpaši talantīgie to ir teikuši vairākas reizes). Ko nozīmē - „stiprināt”? Skatāmies, kas rakstīts latviešu valodas gramatikas grāmatās un vārdnīcās. Vārdnīcā Letonika.lv ir teikts, ka vārda „stiprināt” sinonīmi ir „spirtot”, „spēcināt”, „uzmundrināt”, „atspirdzināt”, „nostiprināt”. „Stiprināt” ir darbības vārds. Darbības vārds ir patstāvīga vārdšķira, kas nosauc darbības vai stāvokļus, kā laikā norisinās procesi. Darbības vārds nenoteiksmē nosauc darbību. Darbība ir kustība, pāreja no kāda stāvokļa citā, spēju, enerģiju izmantošana, lai ko pārveidotu, lai radītu; enerģijas izpausme, kas rada pārmaiņas apkārtējā vidē; pasākumi, ko darbošanās reizē realizē; gribas izpaudums, kas saskaņā ar likumu ir tiesiskas sekas; raksturīga norise; dzīves procesi; darbošanās, darba procesi. Tas no vārdnīcas viss. Darbības vārds „stiprināt” nozīmē „panākt, būt par cēloni, ka kļūst stiprs vai stiprāks, ka palielinās stiprība, spēks, kļūst intensīvs vai intensīvāks, noturīgs vai noturīgāks”. Tātad šis darbības vārds nozīmē kaut ko darīt pozitīvā nozīmē, nevis nedarīt neko, atturēties no darbības vai nedarboties. Ja es kādam gribu pārmest bezdarbību, jāpalūkojas pirmām kārtām ir uz sevi. Un tagad par latviešu valodu. Kā es stiprinu latviešu valodu? Es tajā runāju pats, runāju ar citiem. Latviešu valodā es lasu, rakstu, mācu to, laboju valodu sevī, laboju citiem, ikdienā uzlaboju. Es analizēju valodu, izmantoju to darbā, radu šajā valodā darbus. Tas nozīmē - stiprināt latviešu valodu sevī, vidē un sabiedrībā. Ko darāt jūs - katrs no jums? Kādas ir jūsu darbības attiecībā uz valsts valodas stiprināšanu? Ir deputāti, kas šajā valodā nerunā savā starpā, arī publiski un ikdienas darbā to nelieto. Latvijas parlamenta deputāti, kas savā mūžā ne reizi nav veikuši nevienu darbību latviešu valodas stiprināšanai! (Starpsaucieni no zāles.) Minētais ir aicinājums - aicinājums pārdomām un rīcībai. Bet šobrīd es rosinu jūs visus veikt vienu konkrētu darbību - kāds noteikti to veiks pirmo reizi savā mūžā - latviešu valodas stiprināšanas labā: visi kopīgi godprātīgi nobalsosim „par” šo paziņojumu! Ja kāds balso „pret” vai atturas, tad man ir aizdomas, ka viņš no vārdnīcas ir spējis saprast tikai pirmo darbības vārda „stiprināt” sinonīmu - „spirtot”, pie tam kopā ar prievārdu „par” - „spirtot par latviešu valodu”. Kolēģi! Stiprināsim savu latviešu valodu un sevi! Dievs, svētī latviešu valodu! (Aplausi.)".
- 2012_02_02-seq410 spokenText "Cienījamie kolēģi Saeimas deputāti! Ar šo paziņojumu mūsu parlaments apliecinās, ka tas stāv Latvijas valsts un valstisko vērtību sardzē, iestājoties par Latvijas valsts pamatiem. Latviešu valoda ir mūsu valsts pamatvērtība, mūsu valsts iedzīvotāju vienotāja, un parlaments, skaidri norādot, ka deputāti ir zvērējuši ne tikai sargāt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, bet arī būt mūsu vēlētāju interešu pārstāvji, skaidri paudīs savu politisko gribu. Un mūsu politiskā griba ir nodrošināt Latvijas valsts ilgtspēju, Latvijas valsts iedzīvotāju saliedētību un mūsu valsts pamatprincipu aizsardzību. Tāpēc šajā paziņojumā ir skaidri pateikts, ka mēs aicinām visus Latvijas pilsoņus piedalīties referendumā un skaidri aicinām izteikt atbalstu latviešu valodai kā vienīgajai valsts valodai, balsojot pret otrās valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Blakus politiskiem un emocionāliem argumentiem ir racionāli argumenti, kas izriet no pasaules valstu vēsturiskās pieredzes un kas skaidri rāda, ka nacionāla valsts, kas ir izveidojusies viena etnosa pašnoteikšanās tiesību īstenošanas ceļā, ir vienīgais ietvars, kas var nodrošināt tautas izredzes dinamiskajā izzūdošo robežu un attālumu pasaulē. Tikai un vienīgi nacionālā valstī Latvijas tauta varēs nodrošināt savu ilgtspēju, tautas ataudzi un identitātes saglabāšanu. Par to ir atbildīgi visi parlamenta deputāti kā Latvijas tautas priekšstāvji. Un latviešu valoda tādēļ ir ne tikai valsts simbols un saziņas valoda, bet tā ir valsts valoda, un šajā terminā ir daudz dziļāka jēga. Valsts valodas statuss latviešu valodai tika atjaunots 1988.gadā. Un atgādināšu, ka tas notika līdz šim lielākās tautas aptaujas jeb plebiscīta ceļā: 354 tūkstoši dažādu tautību Latvijas iedzīvotāju jau tad parakstījās par valsts valodas statusa piešķiršanu latviešu valodai. Vēlāk valsts valoda tika nostiprināta arī Satversmē, un latviešu valoda ierindojās to ne vairāk kā simts pasaules valodu pulkā, kurām ir šī konstitucionālā aizsardzība. Valsts valoda nav tikai simbolisks gods vai nodeva mūsu valsts dibinātājiem; ja valsts ir daudzvalodīga, ja sabiedrībā dzīvo dažādu valodu runātāji, valsts valoda atrodas augstākajā valodu hierarhijas pakāpē, un tam tā ir jābūt. Mūsu dienās demokrātiskās valstīs, arī Latvijā, tiek pilnībā nodrošinātas mazākumtautību valodu runātāju tiesības, tomēr valsts valodai jābūt sabiedrības vienotājai un reālai saziņas valodai, un valsts valodu no citām valodām šķir vairākas pazīmes, kuras nebūs lieki atgādināt arī šodien: tieši šī valoda tiek lietota visās jomās, no valsts pārvaldes līdz ģimenei; tieši šīs valodas lietošanu visā valsts teritorijā valsts garantē saviem pilsoņiem; tieši šīs valodas prasme ir nepieciešama, lai varētu strādāt noteiktās profesijās un ieņemt noteiktus amatus; tieši šīs valodas apguve ir obligāta izglītības sistēmā; tieši šīs valodas aizsardzību garantē valsts, un tās literārās formas izkopšana ir valsts pamatuzdevums, un tieši šī valoda reprezentē valsti starptautiskajā arēnā. Tās ir šīs ekskluzīvās valsts valodas pazīmes, kas piemīt tieši latviešu valodai. Protams, šis valodas statuss tiek nostiprināts valodu likumos, kas ir nodrošinājuši nenoliedzamu situācijas uzlabošanos, salīdzinot ar 1988.gadu, tomēr joprojām ir vērojama nesakritība starp valsts valodas un minoritātes valodas - krievu valodas - nominālajām un faktiskajām funkcijām, un mūsu valsts valodas aizsardzība tādēļ joprojām ir tikpat aktuāls uzdevums kā pirms gadiem divdesmit. Krievu valodas runātāju lingvistiskā pašpietiekamība joprojām ir nopietns šķērslis mūsu valsts iedzīvotāju saliedētībai. Nopietna problēma ir arī latviešu valodas runātāju lingvistiskā uzvedība, nemotivēti pārejot uz krievu valodu. Par to ir jārunā, un tas ir vienīgais jautājums, kurā latviešu kolektīvs var vainot sevi. Latvijas valsts ir izdarījusi visu vai gandrīz visu valodas nostiprināšanai, diemžēl to nevaram teikt tieši par latviešu sabiedrību, bet es ceru, ka šis referendums liks arī pārdomāt savu rīcību ikdienā. Latviešu valodas pozīcijas pašreiz vēl nav pietiekami stabilas, bet tieši tādēļ ir svarīgi latviešu valodai saglabāt vienīgās valsts valodas statusu, un tādēļ ir jānorāda uz dažiem apstākļiem, kuru dēļ Latvijā citai valodai piešķirt līdzvērtīgu statusu mēs gluži vienkārši nedrīkstam. Pirmkārt. Latvija pasaulē ir vienīgā teritorija, kur dzīvo skaitliski nozīmīgs un kompakts latviešu valodas runātāju kolektīvs. Otrkārt. Latviešu valoda pastāv asā valodu konkurences situācijā. Mums ir lielas tautas valoda. Atgādināšu jaunāko statistiku. Pēc etnologu datiem, pašlaik pasaulē ir 6 tūkstoši 909 valodas un latviešu valoda pēc runātāju skaita ir 2003.vietā. Kur vēl labāku rezultātu? Un tādēļ nekad nerunāsim par latviešiem kā par mazu tautu un par latviešu valodu kā mazas tautas valodu, bet atcerēsimies, ka mūsu lingvistiskajā telpā konkurējošās valodas - angļu valoda un krievu valoda - ir megavalodas un valodu konkurencē jāņem vērā arī valodu runātāju skaits aiz robežām. Un, lai līdzsvarotu šo valodu augsto ekonomisko vērtību, mums šis juridiskās aizsardzības mehānisms ir absolūti nepieciešams. Treškārt. Neaizmirsīsim, ka Latvija ir unitāra, nevis federāla valsts, tādēļ vietā un nevietā nepiesauksim ne federālu valstu pieredzi, ne arī runāsim par valstīm, kur valodas situācija ir īpaša. Latvija nekādā gadījumā nav pielīdzināma tām valstīm, kur noteiktas divas vai vairākas valsts valodas vēsturisku, etnodemogrāfisku, ģeopolitisku un simbolisku iemeslu dēļ. Mums, protams, ir vairāki iemesli runāt par to, kādēļ ir tik svarīgi visai sabiedrībai pašlaik darīt zināmu mūsu parlamenta politisko nostāju latviešu valodas jautājumā. Šis mūsu Saeimas paziņojums ir pārdomāts, tas aptver visus svarīgākos jautājumus, kas mūsu sabiedrībai ir sakāmi par referendumu un valodas situāciju. Un es aicinu šo paziņojumu atbalstīt, jo tas liecina par mūsu parlamenta valstisko atbildību un par mūsu spēju valstij nozīmīgās situācijās pieņemt lēmumu. Paldies. (Aplausi.)".
- 2012_02_02-seq408 spokenText "Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija uzskata, ka ir iestājies laiks, kad tauta ir arī likumdevējs. Saeimas vairākums jau decembrī ir izteicis savu viedokli par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē, un tagad vārds ir Latvijas tautai. Tauta ir varas avots. Un, kad runā suverēns, priekšstāvjiem ir jāklusē. Tāpēc šodien Saeimas paziņojums ar norādījumiem tautai ir nevietā. Satversme ir mūsu valsts dvēsele, bet ne valsti, ne tās Satversmi cilvēks nesaņem jau gatavu. Tā ir dažādu uzskatu piekritēju kopīga un saskaņota gribas izpausme. Gaidāmais referendums nozīmē, ka pie varas esošie nav spējuši saglabāt tautas vienprātību, kas vienoja mūsu tautu gan 1918., gan 1990.gadā. Piedāvātais Saeimas paziņojums turpina šķelt sabiedrību un cīnās ar sekām, nevis cēloņiem. Tāpēc politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija norobežojas no šādas rīcības un nepiedalīsies balsojumā. (Deputāts Dz.Rasnačs: „Ārā neies?”)".
- 2012_02_02-seq407 spokenText "Paldies. Sākam debates. Vārds deputātam Vladimiram Reskājam.".
- 2012_02_02-seq406 spokenText "Labdien, dāmas un kungi! Pēc tam, kad Latvijā ir noslēdzies tautas skaitīšanas pasākums, mēs zinām, ka Latvijā cilvēku ir kļuvis mazāk: mūsu ir drusku vairāk par 2 miljoniem. Mēs zinām arī to, ka Latvijā šobrīd dzīvo vairāk nekā 170 tautību pārstāvji. Katrai no šīm tautībām ir sava dzimtā valoda, bet tas nav viņiem traucējis ikdienā veiksmīgi veikt saziņu vienīgajā valsts valodā, un tas nav bijis par pamatu tam, ka viņi prasītu, lai viņu dzimtā valoda kļūtu par otro, trešo, piekto, septīto vai simt septiņdesmito Latvijas valodu. Šī iemesla dēļ mēs aicinām Saeimu pieņemt paziņojumu „Par latviešu valodas valstisko lomu”, kurā mēs skaidri Latvijas sabiedrību aicinātu... mēs aicinātu visus Latvijas pilsoņus piedalīties 18.februāra tautas nobalsošanā un atbalstīt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Mēs aicinātu visus Latvijas iedzīvotājus un to apvienības sadarboties Latvijas valstiskuma nostiprināšanā un sabiedrības saliedēšanā. Mēs aicinātu nosodīt jebkāda veida nacionālā naida un neiecietības sludināšanu, aicinātu valsts institūcijas aktīvi īstenot sabiedrības saliedēšanas politiku, popularizēt latviešu valodu un paplašināt tās apgūšanas iespējas, veicināt uzticēšanos starp sabiedrības grupām, starp iedzīvotājiem un valsti. Mēs aicinātu informēt visus Latvijas iedzīvotājus par Latvijas valstiskuma un tiesiskuma politiskajiem un vēsturiskajiem pamatiem un pilsoņu demokrātiskās līdzdalības iespējām. Kolēģi, es aicinu atbalstīt šādu paziņojumu!".
- 2012_02_02-seq405 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likuma „Grozījumi Latvijas Republikas Valsts robežas likumā” (Nr.26/Lp11) otrreizējai caurlūkošanai”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.100/Lp11) otrajam lasījumam” (Nr.168/Lm11). Vai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā... Ja ziņotāja nav, tad lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.100/Lp11) otrajam lasījumam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Un pēdējā mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības sadaļa un pēdējais jautājums - patstāvīgā priekšlikuma izskatīšana. Lēmuma projekts „Latvijas Republikas Saeimas paziņojums „Par latviešu valodas valstisko lomu””. Iesniedzēju vārdā - deputāts Dzintars Zaķis.".
- 2012_02_02-seq404 spokenText "Lūdzu pagarināt, jo Ministru kabinets ir apņēmies izskatīt savā 7.februāra sēdē jautājumu, ko Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija uzdeva Ministru kabinetam jau laikā starp otro un trešo šā atgrieztā likumprojekta lasījumu.".
- 2012_02_02-seq403 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Lēmumu projektu izskatīšana”. Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likuma „Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” (Nr.26/Lp11) otrreizējai caurlūkošanai” (Nr.167/Lm11). Vai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā būs ziņojums? Ziņojuma nav. Latkovska kungs ir aizrāvies draudzīgās sarunās... (Starpsauciens no zāles.) par lēmuma projektu, par termiņa pagarināšanu. (No zāles dep. A.Latkovskis: „Vai ir nepieciešams ziņojums?”) Jā, nepieciešams ziņojums. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainārs Latkovskis.".
- 2012_02_02-seq402 spokenText "Paldies, kolēģi! Lūdzu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.".