Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_02_09-seq60> ?p ?o. }

• 2012_02_09-seq60 type Speech.
• 2012_02_09-seq60 number "60".
• 2012_02_09-seq60 date "2012-02-09".
• 2012_02_09-seq60 isPartOf 2012_02_09.
• 2012_02_09-seq60 spokenAs 101.
• 2012_02_09-seq60 spokenText "Cienījamie kolēģi! Par to, ka mums ir nepieciešams Satversmes 4.panta garu iedzīvināt konkrētos likumos, esam runājuši ne reizi vien. Tādēļ šoreiz par šīs normas filozofisko pamatu neatkārtošos. Runāšu tieši par to, kā konkrēta likuma konkrēti grozījumi var aizpildīt balto plankumu mūsu valodas politikā, kā arī centīšos atspēkot dažas šaubas un bažas par šādas normas mērķiem un tās lietderību. Vispārzināms fakts, ka Latvijā saskaņā ar Valsts valodas likumu citas valodas tiek atzītas par svešvalodām, un šis termins nav tikai nosacīts: tas norāda uz latviešu valodas vietu valodu hierarhijas virsotnē, un no tā savukārt izriet pieņēmums, ka Latvijā tikai latviešu valodas zināšanas var būt obligātas, ieņemot dažus amatus un strādājot dažās profesijās. Un latviešu valodas prasmes prasību līmenis ir skaidri noteikts. Tas ir noteikts Ministru kabineta 733.noteikumos, un darba devējs nevar voluntāri izvēlēties, kuru valodas prasmes līmeni prasīt. Ir skaidri noteikts, ka, piemēram, deputātam ir nepieciešams C2 līmenis, bet apkopējai - A1 līmenis. Ja darba devējs atļautos no apkopējas vai no apsarga prasīt augstāku valsts valodas prasmes līmeni, sekotu tiesu darbi. Tātad, lūdzu, nejauksim, par ko ir runa! Šoreiz nav runa par latviešu valodas kā valsts valodas prasmes likumīgu prasīšanu dažos amatos un profesijās, bet par to, ka pašreiz darba devēji nemotivēti izvirza citu valodu prasmes prasības, turklāt mums nav nekādu konkrētu kritēriju, kurā līmenī šī valoda jāprot, kā šī prasme jāpārbauda. Tātad nav nekādu garantiju, ka tik tiešām šī prasība pēc citu valodu prasmes ir nepieciešama vispār un ka šīs prasības pēc noteikta līmeņa ir samērīgas. Un ļoti daudzos iebildumos tieši pret konkrētajiem Darba likuma grozījumiem es gluži vienkārši redzu šo temata nobīdi. Diskusija notiek vai nu par Latvijas valsts valodas politiku vispār, vai arī par tām prasībām, kas ir izvirzītas tieši valsts valodas prasmes sakarā, un tikai nedaudzi no šiem iebildumiem tik tiešām ir par lietu. Un to es varētu attiecināt arī uz vairākās Sociālo un darba lietu komisijā saņemtajās vēstulēs izteiktajām tēzēm. Tās nav par būtību! Tās skar citus valodas politikas segmentus. Bet tagad runāsim tieši par šo. Kas tad šajā likuma normā tiek piedāvāts? Vienkāršiem vārdiem sakot, darba devējs nemotivēti nedrīkstēs pieprasīt citu valodu zināšanas. Un šajā normā ir arī pateikts, ka tad, kad tik tiešām šīs profesijas vai amata prasības objektīvi prasa šādas zināšanas, darba devējs prasību drīkst izvirzīt. Ļoti vienkārši un elementāri! Ja valoda tik tiešām ir nepieciešama, tad nebūs ne mazākās grūtības to objektīvi pierādīt. Un atgādināšu, ka Valsts valodas likuma norma un arī izpildes noteikumi skaidri norāda sfēras, kurās ir pieļaujama citu valodu lietošana. Un tur ietilpst starptautiskie sakari, tūrisms. Runājot par apkalpojošo sfēru, tā ir ietilpināma šajā tūrisma industrijā, vismaz nosacīti, vismaz pagaidām, un līdz ar to šo normu mēs varētu izslēgt no diskusijas par apkalpojošo sfēru. Tātad lūdzu nepiesaukt pārdevēju, lūdzu nepiesaukt dzelzceļa kasieri, jo tas ir cits stāsts! Mēs runājam par profesijām, kur darbinieks strādā Latvijas iekšējam tirgum. Darba devējam nebūs ne mazāko grūtību pierādīt, kāpēc tiek prasīta noteikta valoda, ja tā tiešām ir objektīva nepieciešamība. Grūtības radīsies tādā gadījumā, ja darba devējam šī nepieciešamība būs jāpievelk ar matiem... aiz matiem vai arī to būs pilnīgi neiespējami izdarīt. Un tieši tādēļ arī šie protesti. Kā jau pagājušajā reizē ne viens vien no kolēģiem konstatēja, Latvijas Darba devēju konfederācija gluži vienkārši aizsargā pati savas tiesības - tātad darba devēja tiesības būt monolingvālam valstī, kurā ir noteikta cita valsts valoda, vai, vēl precīzāk, šī norma par krievu valodas prasmi darbiniekiem ļoti bieži ir tieši darba devēju ērtību labad, nebūt ne klientu, nebūt ne apkalpotāju, nebūt ne sadarbības partneru labad. Un tas mums arī skaidri ir jāatzīst un nav jāpārvirza akcenti, jo tik tiešām darba devējs spēs pierādīt to, ka citu valodu prasme ir nepieciešama. Un, protams, aicinu diskusijā neizvērst tādus globālus tematus kā svešvalodu prasmes nepieciešamība vispār. To mēs atbalstām! Neizvirzīt argumentus par to, ka Latvijas valodu situācijā mēs virzāmies uz multilingvismu. Jā, bet valsts valodas prioritāte ir noteikta. Tātad runa ir par ļoti konkrētu normu. Un tā ir nepieciešama. Un es tāpēc, protams, aicinātu ieklausīties ne tikai darba devēju, bet arī darba ņēmēju domās, atcerēties, ka mums blakus nodarbinātības politikai ir arī valodas politika, un ar reāliem darbiem pierādīt to, ka mēs tik tiešām izprotam Satversmes 4.panta burtu, bet izprotam arī Satversmes 4.panta garu, un vienreiz aizpildīt šo balto plankumu mūsu valodas politikā. Paldies. (Aplausi.)".
• 2012_02_09-seq60 language "lv".
• 2012_02_09-seq60 speaker Ina_Druviete-1958.
• 2012_02_09-seq60 mentions Q211.