Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_02_09-seq58> ?p ?o. }
Showing items 1 to 11 of
11
with 100 items per page.
- 2012_02_09-seq58 type Speech.
- 2012_02_09-seq58 number "58".
- 2012_02_09-seq58 date "2012-02-09".
- 2012_02_09-seq58 isPartOf 2012_02_09.
- 2012_02_09-seq58 spokenAs 69.
- 2012_02_09-seq58 spokenText "Tā, godātie kolēģi! Es gribu pateikt paldies Nacionālajai apvienībai par šo likumprojektu. Es domāju, ka tā iecere ir, manuprāt, ļoti laba, jo es domāju, ka mēs visi varam piekrist tam, ka prasīt - nepamatoti prasīt! - svešvalodas zināšanas ir nepareizi. Nu, vispār kaut ko prasīt nepamatoti ir nepareizi. Es domāju, ka diez vai kāds varētu apgalvot pretējo. Es arī ceru, ka mēs redzēsim tālākos soļus šajā virzienā no Nacionālās apvienības, lai sakārtotu darba tirgu. Nu, piemēram, es varu te rekomendēt vēl dažas iniciatīvas kā, piemēram, aizliegt darba devējam nepamatoti prasīt darba ņēmējam augstāko izglītību vai izglītību kā tādu, noteiktas darba prasmes... nu, vai vispār nepamatoti prasīt strādāt... Taču, kā es jau teicu, iecere ir laba, bet ir daži jautājumi par tās izpildījumu. Un te, manuprāt, es gribētu pagaidām pievērst uzmanību dažām problēmām. Pirmā. Es domāju, ka mums būs dažas diskusijas par to, kas ir pamatoti un kas nav. Nu, piemēram, ņemsim pakalpojumu nozari, un mums te, Latvijā, lielā mērā ir tikai pakalpojumu nozares. Mēs runājam par tādām lietām kā kafejnīcas, frizētavas, restorāni un tā tālāk. Nu, ņemsim kaut vai kafejnīcas! Vai tas pakalpojums, ko sniedz kafejnīca, ir tikai kafija vai tā ir arī kaut kāda apkalpošanas kultūra, prasme runāt laipni? Bet varbūt arī prasme runāt klientu valodā? Un tad arī sanāk, ka tās kafejnīcas, kur oficianti vai oficiantes māk runāt viņu klientu valodā, sniedz labākus pakalpojumus nekā citi. Un tad varētu sanākt, ka svešvalodu prasmes ir pamatotas. (No zāles dep. J.Kursītes-Pakules starpsaucieni.) Nu, mums te būs domstarpības. Es negribu argumentēt ne „par”, ne „pret”, bet es domāju, ka juristi pavisam noteikti būs priecīgi par to, jo noteikti būs kādas tiesvedības par to, kas ir un kas nav pamatoti konkrēti pakalpojumu nozarēs. Otrā ir tā, ka man ir šaubas par to, vai šis likumprojekts vispār atrisinās problēmu pēc būtības. Pieņemsim, ka mums ir kāds negodprātīgs darba devējs, kurš nepamatoti prasa svešvalodu zināšanas. Tātad šis likumprojekts aizliedz šādam darba devējam prasīt svešvalodu zināšanas konkrēti darba sludinājumā. Bet vai tas kaut kā novērsīs un nedos šim negodprātīgajam darba devējam vispār iespēju pārbaudīt kandidāta svešvalodu zināšanas? Diezgan skaidri, ka ne. Tad viņš var uzaicināt uz interviju. Protams, mēs varam pilnveidot šo likumu, pasakot, ka arī intervijā ir aizliegts nepamatoti runāt svešvalodās vai uzdot jautājumus, bet droši vien darba devējs atradīs iespēju kaut kā saprast, vai cilvēks var vai nevar runāt svešvalodās. Te, manuprāt... Pēc būtības man pagaidām ir šaubas par to, vai šis mērķis vispār tiek sasniegts. Tā trešā problēma, manuprāt, ir daudz nopietnāka, jo, manuprāt, šī likumprojekta galarezultāts būs tāds, ka tas, visticamāk, diskriminēs latviešus darba tirgū. Kāpēc? Es gribu pievērst jūsu uzmanību vēl vienam pantam, kurā pateikts apmēram sekojošais, ka, ja strīda gadījumā darbinieks norāda uz diskrimināciju attiecībā uz valodas zināšanām, tad tas būtu darba devēja pienākums - pierādīt, ka konkrētais cilvēks tika atlaists no darba, kā es sapratu, vai arī netika pieņemts darbā kādu objektīvu iemeslu dēļ, nevis valodas... svešvalodu zināšanas vai nezināšanas dēļ. Tad, citiem vārdiem runājot, padomājiet par to, kas notiks. Piemēram, darba devējs grib pieņemt darbā kādu cilvēku. Viņam ir divi kandidāti: latvietis un krievvalodīgais, un abi ir līdzvērtīgi, ja mēs runājam par kādām objektīvām prasmēm, izņemot attiecīgo svešvalodu zināšanas. Darba devējs, protams, saprot jau pašā sākumā, ka dzīvē var daudz kas gadīties, darba ņēmējs varētu būt pēc tam neapmierināts vai nu, viņaprāt, zemas samaksas dēļ, vai... Viss kas var būt... Citiem vārdiem, cilvēki var „kasīties”, un, kad „kasās”, viņi var piesaukt kādus citus iemeslus. Darba devējs, protams, sapratīs, ka latvietim ir daudz lielākas iespējas „kasīties”, jo viņš var piesaukt šīs svešvalodu zināšanas vai nepietiekamas zināšanas kā iespējamu iemeslu, kāpēc viņš nav apmierināts ar darba devēju, un tad tas būs darba devēja pienākums - pierādīt, ka tas iemesls būs kaut kas cits. Citiem vārdiem - darba devējam varētu rasties papildu izmaksas no tā, ja viņš pieņems darbā tieši latvieti, nevis krievu. Es domāju, ka jebkurš racionāls darba devējs, ja viņam būs tāda izvēle, pieņems darbā krievvalodīgo, nevis latvieti, tāpēc ka tas nākotnē varētu radīt mazāk problēmu. Tātad, manuprāt, te nepavisam nav skaidrs, vai šis likumprojekts mazinās vai turpretī veicinās latviešu diskrimināciju darba tirgū. Tāpēc, summējot, kolēģi, tas, manuprāt... Tā iecere ir laba, bet ar izpildījumu, manuprāt, dotajā brīdī ir, teiksim tā, problēmas. Bet es tomēr aicināšu dot sākotnējo uzticības kredītu kolēģiem un atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, cerot, ka uz otro un trešo lasījumu tie trūkumi tiks vai nu novērsti, vai kaut kādā veidā mīkstināti. Paldies. (Aplausi.)".
- 2012_02_09-seq58 language "lv".
- 2012_02_09-seq58 speaker Vjaceslavs_Dombrovskis-1977.
- 2012_02_09-seq58 mentions Q211.
- 2012_02_09-seq58 mentions Q1576026.
- 2012_02_09-seq58 mentions Q3743265.