Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_02_02-seq410> ?p ?o. }

• 2012_02_02-seq410 type Speech.
• 2012_02_02-seq410 number "410".
• 2012_02_02-seq410 date "2012-02-02".
• 2012_02_02-seq410 isPartOf 2012_02_02.
• 2012_02_02-seq410 spokenAs 101.
• 2012_02_02-seq410 spokenText "Cienījamie kolēģi Saeimas deputāti! Ar šo paziņojumu mūsu parlaments apliecinās, ka tas stāv Latvijas valsts un valstisko vērtību sardzē, iestājoties par Latvijas valsts pamatiem. Latviešu valoda ir mūsu valsts pamatvērtība, mūsu valsts iedzīvotāju vienotāja, un parlaments, skaidri norādot, ka deputāti ir zvērējuši ne tikai sargāt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, bet arī būt mūsu vēlētāju interešu pārstāvji, skaidri paudīs savu politisko gribu. Un mūsu politiskā griba ir nodrošināt Latvijas valsts ilgtspēju, Latvijas valsts iedzīvotāju saliedētību un mūsu valsts pamatprincipu aizsardzību. Tāpēc šajā paziņojumā ir skaidri pateikts, ka mēs aicinām visus Latvijas pilsoņus piedalīties referendumā un skaidri aicinām izteikt atbalstu latviešu valodai kā vienīgajai valsts valodai, balsojot pret otrās valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Blakus politiskiem un emocionāliem argumentiem ir racionāli argumenti, kas izriet no pasaules valstu vēsturiskās pieredzes un kas skaidri rāda, ka nacionāla valsts, kas ir izveidojusies viena etnosa pašnoteikšanās tiesību īstenošanas ceļā, ir vienīgais ietvars, kas var nodrošināt tautas izredzes dinamiskajā izzūdošo robežu un attālumu pasaulē. Tikai un vienīgi nacionālā valstī Latvijas tauta varēs nodrošināt savu ilgtspēju, tautas ataudzi un identitātes saglabāšanu. Par to ir atbildīgi visi parlamenta deputāti kā Latvijas tautas priekšstāvji. Un latviešu valoda tādēļ ir ne tikai valsts simbols un saziņas valoda, bet tā ir valsts valoda, un šajā terminā ir daudz dziļāka jēga. Valsts valodas statuss latviešu valodai tika atjaunots 1988.gadā. Un atgādināšu, ka tas notika līdz šim lielākās tautas aptaujas jeb plebiscīta ceļā: 354 tūkstoši dažādu tautību Latvijas iedzīvotāju jau tad parakstījās par valsts valodas statusa piešķiršanu latviešu valodai. Vēlāk valsts valoda tika nostiprināta arī Satversmē, un latviešu valoda ierindojās to ne vairāk kā simts pasaules valodu pulkā, kurām ir šī konstitucionālā aizsardzība. Valsts valoda nav tikai simbolisks gods vai nodeva mūsu valsts dibinātājiem; ja valsts ir daudzvalodīga, ja sabiedrībā dzīvo dažādu valodu runātāji, valsts valoda atrodas augstākajā valodu hierarhijas pakāpē, un tam tā ir jābūt. Mūsu dienās demokrātiskās valstīs, arī Latvijā, tiek pilnībā nodrošinātas mazākumtautību valodu runātāju tiesības, tomēr valsts valodai jābūt sabiedrības vienotājai un reālai saziņas valodai, un valsts valodu no citām valodām šķir vairākas pazīmes, kuras nebūs lieki atgādināt arī šodien: tieši šī valoda tiek lietota visās jomās, no valsts pārvaldes līdz ģimenei; tieši šīs valodas lietošanu visā valsts teritorijā valsts garantē saviem pilsoņiem; tieši šīs valodas prasme ir nepieciešama, lai varētu strādāt noteiktās profesijās un ieņemt noteiktus amatus; tieši šīs valodas apguve ir obligāta izglītības sistēmā; tieši šīs valodas aizsardzību garantē valsts, un tās literārās formas izkopšana ir valsts pamatuzdevums, un tieši šī valoda reprezentē valsti starptautiskajā arēnā. Tās ir šīs ekskluzīvās valsts valodas pazīmes, kas piemīt tieši latviešu valodai. Protams, šis valodas statuss tiek nostiprināts valodu likumos, kas ir nodrošinājuši nenoliedzamu situācijas uzlabošanos, salīdzinot ar 1988.gadu, tomēr joprojām ir vērojama nesakritība starp valsts valodas un minoritātes valodas - krievu valodas - nominālajām un faktiskajām funkcijām, un mūsu valsts valodas aizsardzība tādēļ joprojām ir tikpat aktuāls uzdevums kā pirms gadiem divdesmit. Krievu valodas runātāju lingvistiskā pašpietiekamība joprojām ir nopietns šķērslis mūsu valsts iedzīvotāju saliedētībai. Nopietna problēma ir arī latviešu valodas runātāju lingvistiskā uzvedība, nemotivēti pārejot uz krievu valodu. Par to ir jārunā, un tas ir vienīgais jautājums, kurā latviešu kolektīvs var vainot sevi. Latvijas valsts ir izdarījusi visu vai gandrīz visu valodas nostiprināšanai, diemžēl to nevaram teikt tieši par latviešu sabiedrību, bet es ceru, ka šis referendums liks arī pārdomāt savu rīcību ikdienā. Latviešu valodas pozīcijas pašreiz vēl nav pietiekami stabilas, bet tieši tādēļ ir svarīgi latviešu valodai saglabāt vienīgās valsts valodas statusu, un tādēļ ir jānorāda uz dažiem apstākļiem, kuru dēļ Latvijā citai valodai piešķirt līdzvērtīgu statusu mēs gluži vienkārši nedrīkstam. Pirmkārt. Latvija pasaulē ir vienīgā teritorija, kur dzīvo skaitliski nozīmīgs un kompakts latviešu valodas runātāju kolektīvs. Otrkārt. Latviešu valoda pastāv asā valodu konkurences situācijā. Mums ir lielas tautas valoda. Atgādināšu jaunāko statistiku. Pēc etnologu datiem, pašlaik pasaulē ir 6 tūkstoši 909 valodas un latviešu valoda pēc runātāju skaita ir 2003.vietā. Kur vēl labāku rezultātu? Un tādēļ nekad nerunāsim par latviešiem kā par mazu tautu un par latviešu valodu kā mazas tautas valodu, bet atcerēsimies, ka mūsu lingvistiskajā telpā konkurējošās valodas - angļu valoda un krievu valoda - ir megavalodas un valodu konkurencē jāņem vērā arī valodu runātāju skaits aiz robežām. Un, lai līdzsvarotu šo valodu augsto ekonomisko vērtību, mums šis juridiskās aizsardzības mehānisms ir absolūti nepieciešams. Treškārt. Neaizmirsīsim, ka Latvija ir unitāra, nevis federāla valsts, tādēļ vietā un nevietā nepiesauksim ne federālu valstu pieredzi, ne arī runāsim par valstīm, kur valodas situācija ir īpaša. Latvija nekādā gadījumā nav pielīdzināma tām valstīm, kur noteiktas divas vai vairākas valsts valodas vēsturisku, etnodemogrāfisku, ģeopolitisku un simbolisku iemeslu dēļ. Mums, protams, ir vairāki iemesli runāt par to, kādēļ ir tik svarīgi visai sabiedrībai pašlaik darīt zināmu mūsu parlamenta politisko nostāju latviešu valodas jautājumā. Šis mūsu Saeimas paziņojums ir pārdomāts, tas aptver visus svarīgākos jautājumus, kas mūsu sabiedrībai ir sakāmi par referendumu un valodas situāciju. Un es aicinu šo paziņojumu atbalstīt, jo tas liecina par mūsu parlamenta valstisko atbildību un par mūsu spēju valstij nozīmīgās situācijās pieņemt lēmumu. Paldies. (Aplausi.)".
• 2012_02_02-seq410 language "lv".
• 2012_02_02-seq410 speaker Ina_Druviete-1958.
• 2012_02_02-seq410 mentions Q822919.
• 2012_02_02-seq410 mentions Q211.
• 2012_02_02-seq410 mentions Q8436.
• 2012_02_02-seq410 mentions Q52371.