Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_02_09-seq70> ?p ?o. }
Showing items 1 to 9 of
9
with 100 items per page.
- 2012_02_09-seq70 type Speech.
- 2012_02_09-seq70 number "70".
- 2012_02_09-seq70 date "2012-02-09".
- 2012_02_09-seq70 isPartOf 2012_02_09.
- 2012_02_09-seq70 spokenAs 10.
- 2012_02_09-seq70 spokenText "Labdien! Šajā diskusijā labi pamatots teorētiski, kāpēc mums tomēr jāaizsargā darba ņēmēji no nepamatotām prasībām - prasībām prast krievu valodu. Ir arī tiesiski pamatots, kāpēc tas ir nepieciešams. Bet pavisam savādāk izskatās šī problēma, ja skatāmies tieši no praktiskā viedokļa. Ja tas būtu regulējams administratīvi - tā, kā bija padomju Latvijā -, tad varbūt tas būtu iespējams, bet brīvajā tirgū noslēdzošais vārds, pēdējais vārds jebkādās debatēs būs darba devējam. Darba devējs vienmēr atradīs iespēju pieņemt darbā tieši to personu, kuru viņš vēlas. Un neviens likums viņam to nenorādīs - pieņemt šo un neņemt to. Un līdz ar to es domāju, ka mēs vienkārši izdarām lāča pakalpojumu mūsu latviešu bērniem, kad pārliecinām viņus, ka viņiem būs iespēja tomēr pieprasīt sev vietu jebkurā darba... pie jebkura darba devēja tikai ar šā konkrētā likuma normu palīdzību. Tas, ka viņi brauks, saduroties ar problēmām, pēc tam uz ārzemēm, - tā nebūs negodīga darba devēja vaina, bet būs drīzāk mūsu vaina, ka mēs vienkārši neesam viņiem paskaidrojuši pareizi, kas ir jādara. Tas, ka viņi ir iemācījušies angļu valodu un pēc tam brauc projām strādāt, nevis paliek šeit, nozīmē tikai to, ka viņi mācījās droši vien ne to valodu, ko viņiem vajadzēja mācīties. Jo, dzīvojot šeit, Latvijā, un ar visu cieņu izturoties pret latviešu valodu, saglabājot visu to nozīmi un to simbolu nozīmi, un arī politisko nozīmi mūsu likumdošanā, tomēr ir jāatceras, ka prakse pavisam savādāk liek akcentus. Un prakse ir noteikti tāda, ka dažās vietās Latvijas Republikā krievu valoda joprojām tiek izmantota ļoti aktīvi. Un, ja persona, jauna persona, vēlas turpināt strādāt šajos reģionos, aktīvi meklējot darba vietu, tad droši vien lietderīgi tomēr mācīties kā otro svešvalodu krievu valodu, nevis kādu citu. Es domāju, tas ir vienkāršs atrisinājums problēmai, mēģinot pacelt kādas citas valodas. Pazeminot statusu ar konkrēto likuma normu, mēs... atkal saku... mēs mēģinām grozīt praksi, kura mums nekā nepakļausies. Galu galā - vēlreiz! - noslēdzošais vārds būs nevis likuma normai, bet konkrētajam pieprasījumam tirgū. Nemānīsim ne sevi, ne mūsu bērnus! Es vienkārši rosinu šo likumprojektu un šo konkrēto priekšlikumu likumprojektā neatbalstīt, jo mēs zaudēsim laiku. Un es vēlreiz saku: mēs mānīsim savus bērnus! Paldies.".
- 2012_02_09-seq70 language "lv".
- 2012_02_09-seq70 speaker Igors_Pimenovs-1953.
- 2012_02_09-seq70 mentions Q211.