Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_02_09-seq56> ?p ?o. }

• 2012_02_09-seq56 type Speech.
• 2012_02_09-seq56 number "56".
• 2012_02_09-seq56 date "2012-02-09".
• 2012_02_09-seq56 isPartOf 2012_02_09.
• 2012_02_09-seq56 spokenAs 17.
• 2012_02_09-seq56 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze un godātie kolēģi! Esošās un nākamās latviski runājošās paaudzes būs pateicīgas mums, ja šodien pieņemsim pirmajā lasījumā Darba likuma grozījumus, kas paredz aizliegt nepamatotu svešvalodu prasmes pieprasīšanu darba ņēmējam. Arī šodien Saeimai ir būtiski apzināties savu spēku un atbildību, pirmkārt, latviski runājošo jauniešu priekšā, kuri pēc vidējās un augstākās izglītības iestāžu absolvēšanas ir spiesti meklēt darbu ārpus Latvijas, jo darba tirgū nepamatoti tiek pieprasītas vienas svešvalodas – krievu valodas – prasme un ar likumdošanas palīdzību situācija joprojām netiek koriģēta. Otrkārt, mūsu atbildība ir to ārzemju latviešu priekšā, kuri atgriežas savā un savu vecāku dzimtenē – Latvijā. Lai arī vairumam no viņiem ir izcilas profesionālās prasmes un daudzvalodu pieredze, tā kā krievu valodu viņi neprot, Latvijā darbu viņi neatrod un ir spiesti kopā ar ģimenēm doties atkal prom no Latvijas. Mani pētījumi ir vienīgie Latvijā par lingvistiskās diskriminācijas tēmu, kuros uz zinātniskiem pamatiem ir pētīta un gan Latvijā, gan ārvalstīs publiskota šī ciniskā attieksme pret latviski runājošajiem cilvēkiem, pārsvarā tieši latviešiem. Kopš 2005.gada esmu apkopojusi vairākus desmitus gadījumu, kad darba devēji nepamatoti pieprasījuši krievu valodas zināšanas. Sākotnēji Eiropas Komisijas projekta ietvaros ar Getingenes Universitātes piedāvāto metodiku anketēju un vēlāk arī intervēju Latvijas cilvēkus par viņu kritiskāko pieredzi starpkultūru komunikācijā Latvijā. Tas ir pētījums, kurā var uzskatāmi redzēt diskriminējošas situācijas latviešu valodas lietojumā visdažādākajās dzīves jomās, ne tikai darba tirgū. Lūgti aprakstīt kritiskāko atgadījumu savā dzīvē komunikācijā ar citu kultūru cilvēku vai cilvēkiem, vairāki desmiti respondentu aprakstīja savu dramatisko pieredzi tieši darba meklējumos. Ieskatam daži piemēri no mana pētījuma. Kādai jaunietei, 21 gadu jaunai optiķei, kura runā latviski un vairākās Eiropas Savienības oficiālajās valodās, atteikts darbs divos optikas salonos Rīgā un vēl krievu valodā izteiktas pamācības, lai iemācās krievu valodu, ja vispār grib strādāt savā profesijā. Trešajā optikas salonā Rīgā darba intervija notikusi bilingvāli. Jauniete uz jautājumiem krievu valodā atbildējusi latviski. Viņa ir pieņemta darbā, bet viņas kolēģiem piekodināts ar jauno darbinieci sarunāties tikai krieviski, lai viņa ātrāk iemācītos šo svešvalodu. Arī kādam daudzvalodīgam ārzemju latvietim, augsta līmeņa datorspeciālistam, kurš atgriezies uz dzīvi Latvijā, darbs ir atteikts krievu valodas neprasmes dēļ. Vīrieša ģimene tā rezultātā spiesta no Latvijas aizbraukt. Tātad Latvijā pastāv tā saucamie stikla griesti: cilvēks var būt nezin cik izcils savā profesijā, bet, ja viņš nezina krievu valodu, Latvijā darbu viņš var arī nekad neatrast. Un trešais piemērs. Cilvēkam, kurš meklēja krāvēja darbu, tas ir atteikts, jo viņš nepārzināja krievu valodu, kaut arī šajā darbā viņam pilnīgi noteikti nav jādibina vai jāuztur sakari ar Krieviju. Var tikai atgādināt, ka mani kolēģi starptautiskajā projektā, augsta līmeņa profesionāļi, izglītības un zinātnes eksperti savā valstī, no Vācijas, Francijas, Anglijas, Zviedrijas un citām Eiropas Savienības valstīm nespēja noticēt – un tas viņiem bija liels pārsteigums –, ka vispār ir iespējama šāda valstsnācijas pārstāvju un valsts valodā runājošo diskriminācija. Vēl ir jāuzsver... Ir raksturīgi: ja cilvēks meklē darbu un ir diskriminēts krievu valodas neprasmes dēļ, viņš parasti sūdzību tiesā nesniegs, lai vispār nezaudētu iespējas atrast darbu. Uz šī lingvistiskās diskriminācijas pētījuma fona ir redzams, cik kļūdaini Latvijas valodas politikā reizēm tikusi popularizēta doma, ka attieksme nosaka visu, lai tiktu lietota vai nelietota konkrētā valoda. Latvijā, protams, tā tas nav. Attieksme nenosaka visu, kas attiecas uz latviešu valodas izvēli, un attieksme nespēlē lomu situācijā, kad (pie pašreizējās likumdošanas) cilvēks meklē darbu un vēlas runāt tikai valsts valodā. Darba meklējumos viņam jāsaskaras ar situācijām, kad tiek pieprasīta krievu valodas prasme neatkarīgi no izraudzītā darba. Savā jaunākajā monogrāfijā „Valsts valoda daudzvalodīgajā sabiedrībā” biju spiesta konstatēt, ka par krievu valodas prasmes nepieciešamību ar katru gadu arvien vairāk sāk liecināt prakse, kas pārkāpj pamata cilvēktiesības Latvijā pret valsts valodā runājošajiem, jo valodas izvēles iespējas runāt valsts valodā ir iluzoras. Respektīvi, it kā skaitās, ka ir izvēle, bet patiesībā tādas izvēles nav. Piemēram, daudzvalodīgam latvietim vai latvietei ar attieksmi jeb priekšstatu, ka latviešu valodai publiskajā telpā ir jābūt dominējošai valodai, un kas neprot krievu valodu, šī valoda ir jāapgūst un jālieto, ja viņš vai viņa vēlas turpmāk Latvijā strādāt savā profesijā. Tādējādi veidojas sociālpsiholoģiski konflikti, kas vēl vairāk sarežģī publiskajā telpā latviešu valodas kļūšanu par faktiski dominējošo valodu. Tātad ir jāuzsver, ka latviešu attieksme lietot latviešu valodu Latvijā ir jāatbalsta ar likumdošanas palīdzību, nevis ar saukļiem: „Latvieši paši vainīgi pie pašreizējās valodas situācijas!”, „Vajag tik lietot latviešu valodu!”, jo darba tirgū šie saukļi ir bez faktiska seguma. Pirms nedēļas laikrakstā „Latvijas Avīze” manu lingvistiskās diskriminācijas pētījumu atkal ir komentējis kāds Saeimas deputāts, sakot: „Tas, ka kādas darba devēja prasības likušas cilvēkiem just diskomfortu, vēl nenozīmē, ka varam runāt par diskriminācijas gadījumu.” Es vēlētos teikt: kurš tad galu galā labāk pazīst manu pētījumu – es kā šī pētījuma autore un veicēja vai kāds cits? Es taču pati zinu, kas ir šajā pētījumā par latviski runājošo diskrimināciju, jo esmu šī pētījuma autore un interviju veicēja. Un neaicinu savā vietā veikt intervijas un anketēšanu kādu citu Saeimas deputātu... Nepārtraukti akcentējot – bez valsts valodas prasmes – krievu un angļu valodas kā pirmās nepieciešamības svešvalodas, mēs noplicinām mūsu valsts lingvistisko dažādību. Kāpēc gan paralēli latviešu valodai lai tās nebūtu igauņu un dāņu valodas, kāpēc apstāties pie krievu un angļu valodām kā rekomendējamām svešvalodām, kuras jaunākai paaudzei iesaka apgūt viņu vecāki un skolotāji? Ar Darba likuma pašreizējo redakciju, kas stimulē krievu valodas apguvi, Latvija ir pretrunā ar Eiropas Savienības daudzvalodības politiku, kurā nekas nav teikts par krievu valodu kā rekomendējamo svešvalodu, kura jāapgūst. Arī politiķi reizēm apgalvo: „Ļoti labi, ka krievu valodas prasme iedzīvotājiem neizzūd. Ko gan darīsim, ja bērni nemācīsies krievu valodu?” Kamēr šāda Eiropas Savienības valstij neraksturīga politika turpināsies, situācija uz labu nemainīsies. Mūsu bērniem nākotne saistās ar Eiropu, nevis ar Krieviju, tāpēc mums ir svarīgi radīt apstākļus, lai bērni neierobežotu sevi minētajā trīsvalodu rāmī, bet valstī paralēli latviešu kā vienīgajai valsts valodai tiktu veicināta svešvalodu izvēle, priekšroku dodot Eiropas Savienības oficiālajām valodām. Tā ir mazvērtības izjūta, ja kāds uzskata, ka bez krievu valodas prasmes pasaulē viņš būs pazudis un ka krievu valoda būtu būtiskāka valoda par igauņu, spāņu vai dāņu valodu. Cilvēks Eiropā nepazudīs bez krievu valodas prasmes, bet fakts gan ir tāds, kuru izsaka mans pētījums, ka Latvijā cilvēks bez krievu valodas prasmes jūtas neaizsargāts. Lūk, tik tālu esam nonākuši! Dažādi Latvijas cilvēktiesību eksperti un sabiedrības integrācijas veicinātāji saka: „Vai, cik labi, ka pamīšus runājam latviski un krieviski!” Patiesībā tas uz latviešu valodu atstāj katastrofālu ietekmi. Sabiedrības divvalodība, kas joprojām eksistē – un lielos apgriezienos! – Latvijā, latviešu valodu ietekmē līdz latviešu valodas dziļākajām struktūrām, līdz sintaksei, vārdu kārtībai teikumā. Atcerēsimies nu jau folklorizējušos priekšpēdējo vēlēšanu saukli „Cieti!”, kas bija rakstīts it kā latviski, bet, ja cilvēks nezinātu krievu valodu, šī vārda nozīmi viņš nesaprastu. Tātad šobrīd Latvijā ir izveidojusies situācija: ja cilvēks nezina krievu valodu, no kuras nākusi ietekme latviešu valodā, atsevišķus it kā latviešu valodas vārdus vai izteicienus var pilnīgi pārprast. Nav taisnība tiem, kas saka: „Latviešu valoda attīstās, tā ir valodas attīstības pazīme.” Vai arī: „Ir pieaugusi sabiedrības saskaņa, jo visi pamīšus spējam runāt divās valodās.” Kad valstī ir bilingvāla situācija, valoda mainās pavisam neprognozējami. Var veidoties trešā valoda, un, ja šāda divvalodu situācija turpinās sabiedrībā pastāvēt, mēs nezinām, vai tā valoda, kas veidosies, vispār būs baltu valoda. Sabiedrības divvalodība, kuru veicina pašreizējā iespēja pieprasīt krievu valodu darba tirgū, nav vēlama, jo tā apdraud latviešu valodas – senas valodas un informācijas nesējas – kā baltu valodas nākotni. Valda Dombrovska valdības deklarācijā ir teikts: „Nodrošināsim latviešu valodas kā nacionālās bagātības, garīgā mantojuma un demokrātiskās līdzdalības valodas popularizēšanu un prestiža celšanu.” Saeima pirms nedēļas pieņēma paziņojumu „Par latviešu valodas valstisko lomu”, kurā teikts, ka latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda ir ietverta Satversmes kodolā un ir viens no Latvijas valsts konstitucionālās iekārtas virsprincipiem. Mans aicinājums šodien Saeimai: apliecināsim šos vārdus ar darbiem, pieņemot jau pārdomāti un profesionāli sagatavotus grozījumus Darba likumā! Paldies par uzmanību.".
• 2012_02_09-seq56 language "lv".
• 2012_02_09-seq56 speaker Vineta_Porina-1970.
• 2012_02_09-seq56 mentions Q822919.
• 2012_02_09-seq56 mentions Q211.
• 2012_02_09-seq56 mentions Q2660080.
• 2012_02_09-seq56 mentions Q193089.
• 2012_02_09-seq56 mentions Q458.
• 2012_02_09-seq56 mentions Q159.
• 2012_02_09-seq56 mentions Q8436.
• 2012_02_09-seq56 mentions Q142.
• 2012_02_09-seq56 mentions Q25931626.
• 2012_02_09-seq56 mentions Q8880.
• 2012_02_09-seq56 mentions Q183.
• 2012_02_09-seq56 mentions Q57630.
• 2012_02_09-seq56 mentions Q34.
• 2012_02_09-seq56 mentions Q3033.