Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_02_02-seq434> ?p ?o. }

• 2012_02_02-seq434 type Speech.
• 2012_02_02-seq434 number "434".
• 2012_02_02-seq434 date "2012-02-02".
• 2012_02_02-seq434 isPartOf 2012_02_02.
• 2012_02_02-seq434 spokenAs 101.
• 2012_02_02-seq434 spokenText "Godātie kolēģi! Es esmu ļoti pateicīga Eināram Cilinskim, kurš patiešām ļoti objektīvi izvērtēja šo situāciju, un es aicinu to darīt arī no politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” puses, jo ierosinātais referendums gan konstitucionālo tiesību ekspertu vidū, gan arī politiķu vidū tiek dēvēts dažādi. No vienas puses, tas tika sākotnēji saukts par... kā pilnīgi pareizi teica Einārs Cilinskis, par parādīšanu, par izaicinājumu. No otras puses, tas tiek saukts par provokāciju, šantāžu, absurdu un valsts neatkarības apdraudējumu. Un tāpēc palūkosimies... Es esmu diezgan daudz izteikusies par šo lietu, un es esmu saņēmusi ārkārtīgi lielu nosodījumu no krievu valodā runājošajiem jeb krievvalodīgajiem, kuri nemēģina saprast, ko es gribu pateikt, lai gan es ļoti toleranti esmu izteikusies par šo problēmu, un es esmu saņēmusi no latviešiem gan uzslavas, gan arī pārmetumus šajā jomā... tieši par izteiktajiem viedokļiem. Un tāpēc šodien es pakavēšos tikai pie trijiem viedokļiem, proti, ko ir teikusi valsts augstākā amatpersona mūsu valstī un ko par valsts valodu saka gan no Rietumiem, gan arī no Austrumiem. Par to, ko ir teikusi augstākā mūsu valsts amatpersona. Es domāju, ka liela daļa jūsu zina to, bet es tomēr gribētu pievērst tam vēlreiz uzmanību. Tā ir Latvijas Valsts prezidenta 2011.gada 20.decembrī Saeimas priekšsēdētājai Āboltiņas kundzei rakstītā vēstule. Viņš norāda, ka krievu valodas noteikšana par otro valsts valodu ir atteikšanās no Latvijas kā nacionālas valsts un nonākšana pretrunā ar Satversmes kodolu - Latvijas Republikas dibināšanas un neatkarības atjaunošanas pamatā liktajām idejām. Mēs varam tikai interpretēt, ko ir teikuši Latvijas valsts dibinātāji. Mēs varam skatīties Satversmes sakarā tālaika stenogrammas, un es varu patiešām teikt, ka viņiem pat prātā nevarēja ienākt šī situācija, kāda ir izveidojusies pēc Otrā pasaules kara Latvijā un turpinās šeit 20 gadu garumā. Ja mēs vēršamies pie Latvijas neatkarības atjaunotājiem, es gribētu teikt, ka šajā... iepriekšējā sestdienā, šeit, Saeimā, ar laipnu Āboltiņas kundzes atļauju sanāca Augstākajā padomē ievēlētie Tautas frontes deputāti, kas ir apvienojušies 4.maija klubā. Un arī šis paziņojums ir... satur to, ka referendums par krievu valodu ir vērsts pret Latvijas neatkarības pastāvēšanu. Un tagad paskatīsimies, ko par valsts valodu saka no Rietumiem. Es nezinu, vai tā ir sagadīšanās, bet pagājušajā pirmdienā... proti, lai precīzāk būtu... es jau esmu teikusi... Arī 23.janvārī tādā avīzē kā Ņezavisimaja Gazeta mēs varam atrast Putina viedokli par krievu valodu. Es neesmu Putina piekritēja, taču es tomēr gribētu atgādināt, ko viņš ir teicis par krievu valodu. Proti, man šis teksts ir priekšā krievu valodā, bet es tulkošu latviešu valodā: (No zāles dep. A.Klementjevs: „Krieviski mēs saprotam!”) „Mums ir svarīgi, lai migranti varētu normāli adaptēties sabiedrībā. Jā, elementāra prasība cilvēkiem jeb ļaudīm, kas vēlas dzīvot un strādāt Krievijā, ir viņu gatavība apgūt mūsu kultūru un valodu, un līdz ar to no nākošā gada nepieciešams izdarīt obligāti šādu pasākumu, ka, lai varētu pagarināt iegūtu migranta statusu un pagarināt migrācijas atļauju, ir jāliek eksāmens krievu valodā, Krievijas vēsturē un literatūrā un arī jāpārzina ir mūsu valsts un tiesību pamati.” Ko saka no Rietumiem? Ko saka no Rietumiem profesore Ineta Ziemele, Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnese? Viņa saka to, ka piedāvātie grozījumi Satversmes 4.pantā beidzot likuši mums izvērtēt, kas ir Latvijas valsts un uz kādiem pamatiem tā turas. Acīm redzami, ka jautājums par krievu valodu kā otro valsts valodu ir pretrunā ar Latvijas valsts identitātes vienu no pamatelementiem, kas ar nodomu iekļauts Satversmes 1.nodaļā un ir viens no pirmajiem pantiem. Šis referendums ir ne tikai antikonstitucionāls, bet arī daudz fundamentālāk problemātisks, nekā mēs to vispār varam iedomāties. Un viņa jautā: „Vai jūs vēlaties izbeigt Latvijas valsts pastāvēšanu?” Tas ir analoģisks jautājums patlaban uzdotajam par krievu valodu kā otro valsts valodu. Es patiešām pieļauju, ka šajā flangā - no manis pa kreisi - ir arī deputāti, kas ir dziļi nelaimīgi, ka viņi ir iekūlušies šādā situācijā, un es aicinu patiešām pēc šī referenduma visus sēsties pie viena galda un mēģināt risināt šo problēmu. Paldies par uzmanību.".
• 2012_02_02-seq434 language "lv".
• 2012_02_02-seq434 speaker Ilma_Cepane-1947.
• 2012_02_02-seq434 mentions Q822919.
• 2012_02_02-seq434 mentions Q211.
• 2012_02_02-seq434 mentions Q193089.
• 2012_02_02-seq434 mentions Q159.
• 2012_02_02-seq434 mentions Q2340101.
• 2012_02_02-seq434 mentions Q2167704.
• 2012_02_02-seq434 mentions Q9251793.
• 2012_02_02-seq434 mentions Q903671.
• 2012_02_02-seq434 mentions Q122880.
• 2012_02_02-seq434 mentions Q433041.