Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }

• 2012_10_22_a-seq31 spokenText "Godātais Ministru prezident, ministri, deputāti! Ministru prezidenta Valda Dombrovska prioritāte iepriekšējos gados ir bijusi budžeta sabalansēšana, kredītreitingu uzlabošana, ekonomiskās izaugsmes atjaunošana. Šajos rādītājos ir novērojama pozitīva virzība, progress, un varam par to izteikt tikai atzinību valdības vadītājam. Bet bez šiem rādītājiem ir arī citi rādītāji! Šie rādītāji vieni paši automātiski nenozīmē mūsu valsts tālāku attīstību un izaugsmi. Ir jāskatās arī uz tādiem rādītājiem, kas ietekmēs mūsu valsts nākotni ilgtermiņā. Viens no tiem ir demogrāfija, kura tagad ir iekļuvusi valdības darba kārtībā kā prioritāte, un es ceru, ka jau šis budžets ļaus uzsākt samilzušo problēmu risināšanu. Tomēr, ja mēs vēlamies nodrošināt mūsu tautsaimniecības un tautas ilgtermiņa attīstību, tad tuvākajos gados valdībai ir jāpievēršas arī citu problēmu risināšanai, kurām ir tieša saistība ar demogrāfiju. Pirmā. Viena no prioritātēm ir eksporta un importa bilances uzlabošana, lai mums neveidotos ārējās tirdzniecības deficīts. Atgādinu, ka 2011.gadā mūsu tautsaimniecība saistībā ar negatīvu tirdzniecības bilanci zaudēja vairāk nekā 1,7 miljardus. Un, lai gan mums eksports ir pēdējos gados pieaudzis, imports ir pieaudzis straujāk. Un arī šajā gadā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, mēs esam iekļuvuši par 220 miljoniem lielākos mīnusos attiecībā uz tirdzniecības bilanci. Nākamais jautājumu bloks, kur arī ir svarīgi skatīties rādītājus, - tā ir mūsu tautiešu atgriešanās Latvijā un emigrācijas apturēšana. Trešais uzdevums būtu reģionālās nevienlīdzības mazināšana, jo sevišķi pierobežas reģionos. Atgādinu, ka iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju dažādos Latvijas reģionos atšķiras pat 2,5 reizes, un, ja šos rādītājus salīdzinātu... Ja salīdzina, piemēram, Rīgu un kādu pierobežas pagastu, tad šīs atšķirības ir vēl lielākas. Ceturtais. Sociālās nevienlīdzības mazināšana, par kuru jau runāja mans kolēģis Einārs Cilinskis. Piektais. Vietējo ražotāju un zemnieku atbalsts, nacionālā kapitāla īpatsvars mūsu tautsaimniecībā. Jāatzīst, ka tieši nacionālie uzņēmēji un atbalsta programmas, kas paredzētas viņiem kreditēšanas veidā, ir daudz vērtīgākas nekā ārvalstu investori, jo tieši nacionālais kapitāls ir tas, kas paliek mūsu tautsaimniecībā un dod daudz lielāku atdevi. Visi šie daudzie jautājumi un rādītāji ir tie, kuriem būtu jāpievēršas nākamajos gados, un es ceru un novēlu, ka mums tas izdosies... ka mums šos uzlabojumus izdosies panākt kopīgā darbā. Paldies.".
• 2012_10_22_a-seq29 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Priekšsēdētājas kundze! Ministru prezident! Valdības pārstāvji! Esmu pārliecināta, ka jūs kā vecāki ļoti lepojaties ar saviem bērniem, jo viņi aktīvi iesaistās sporta nodarbībās, apmeklē treniņus un, protams, sasniedz augstus rezultātus. Jūs apmeklējat viņu sacensības un uzskatāt, ka jūsu bērna treneris ir pelnījis cieņu. Jūs pat ieteicāt viņu paziņām, jo šis cilvēks dod jūsu bērnam galveno - veselību, mērķtiecību, spēju pārvarēt grūtības un kautrību. Vai tad šis cilvēks nav pelnījis arī labu darba algu? Pēc Latvijas Sporta izglītības iestāžu direktoru padomes atzinuma, šodien jaunatnes sporta treneru atalgojums ir viens no zemākajiem valstī. Un lielākā daļa treneru saņem tikai minimālo pedagoga atalgojumu. Vai jūs zināt, cik tas ir? Tie ir 180 lati uz rokas. 180 lati! Un maksimums, kas gaida sporta pedagogus nākamgad, ir minimālās likmes paaugstināšana par 10 procentiem. Bet vai šo niecīgo uzlabojumu treneri vispār sajutīs? Nē! Jo tik un tā saglabāsies negodīgs finansēšanas modelis, kad valsts dotē tikai 57 procentus no sporta treneru darba samaksai nepieciešamā. Trūkstošo naudu sedz pašvaldības. Skaidrs, ka Ventspils un Talsu iespējas uzturēt savus sporta trenerus nav vienlīdzīgas, un rezultātā šis pieredzējušais treneris nekad nebrauks strādāt uz tālākajiem, nabagajiem novadiem, jo par to algu, ko viņam piedāvās tur, viņš nevarēs uzturēt savu ģimeni. Ko tas nozīmē? To, ka tie bērni, kuru talants varētu būt atklāts ar prasmīgu sporta pedagogu palīdzību, tā arī paliks viduvējības, vieni no daudziem - bez perspektīvas un iespējām realizēt sevi. Mēs nevaram noliegt, ka neadekvāti zemais sporta skolu treneru atalgojums nemotivē jaunus speciālistus darbam sporta skolās. Tas pat nav spējīgs konkurēt ar vispārizglītojošo skolu skolotāju atalgojumu, un attiecīgi cieš sportistu sagatavošanas kvalitāte un karjeras iespējas. Un cietīs arī turpmāk, jo šīgada finansējums treneru algām sastāda tika 39 procentus, salīdzinot ar 2008.gadu, bet nākamgad diez vai pārvarēs 40 procentus. Šodien piketa laikā pie Saeimas sapulcējās sporta pedagogi no visas Latvijas, viņi neprasīja daudz - tikai vienādot „spēles noteikumus” gan sporta treneriem, gan skolotājiem bērnu mākslas, mūzikas un deju skolās, kuri, kā zināms, saņem valsts dotācijas 80 procentu apmērā. Lai to nodrošinātu, ir nepieciešami 1,2 miljoni latu, tas dos cerību uz attīstību ļoti daudziem - gan pašiem treneriem, kuri noteikti novērtēs viņiem pretī sperto soli, gan bērniem, kuri varēs pavadīt nodarbībās ar treneri vairāk laika, jo viņam nevajadzēs skraidīt no vienas darbavietas uz otru, lai piepelnītos, gan arī vecākiem, kuri, nebūdami Saeimas deputāti vai valdības pārstāvji, arī grib lepoties ar saviem bērniem un viņu veiksmēm sportā. Paldies. (Aplausi.)".
• 2012_10_22_a-seq27 spokenText "Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātais Ministru prezidenta kungs! Deputāti! Dāmas un kungi! Ministri! Es gribu izteikt savu atzinību valdībai un finanšu ministram par milzīgo darbu, kas ir ieguldīts šī budžeta izstrādē. Un es domāju, ka, protams, mēs katrs varam atrast daudzas dažādas jomas, kam finansējums ir nepietiekams, un daudzos gadījumos tas arī būtu pamatoti. Un noteikti ir godprātīgi darbinieki, kuri jau sen būtu pelnījuši algu pielikumu, noteikti ir jomas, kurās būtu daudz vairāk naudas investējams, un tā tālāk, un tā joprojām. Tomēr diemžēl tā situācija ir tāda, ka līdzšinējā pieredze, arī pasaules pieredze, šī gada laikā arvien vairāk un vairāk ir parādījusi, ka tā ideja, ar ko šeit regulāri ir nācis „Saskaņas Centrs”, proti, palielināt budžeta deficītu un šo uz deficīta rēķina iegūto finansējumu investēt tautsaimniecībā... ka tas ir diemžēl mūsdienu apstākļos nereāls, bīstams un faktiski neiespējams variants. Taču tas nenozīmē, ka šī budžeta pakete ir pilnībā ideāla. Es domāju, ka pavisam noteikti ir iespējams to uzlabot, un it īpaši ir iespējams to uzlabot tieši demogrāfijas jomā. Un, pateicoties arī sabiedrisko organizāciju atbalstam, ir jau šobrīd izdarīts liels darbs un veiktas iestrādes, lai šie jautājumi uz otro lasījumu tiktu sakārtoti un uzlaboti. Un tas parāda, ka tomēr mēs arī varam virzīties tajā virzienā, lai mazinātu sabiedrībā valdošo nevienlīdzību. Nevienlīdzības mazināšana ir arī viens no uzdevumiem un pamatindikatoriem Latvijas Nacionālajā attīstības plānā, kuru, es ceru, valdība apstiprinās pirmajā lasījumā jau šajā nedēļā, un tas nozīmēs, ka Saeimā būs diskusijas jau par nepieciešamajām investīcijām un finansējumu ilgākā laika periodā. Un, runājot gan par Nacionālo attīstības plānu, gan par šo nevienlīdzības palielināšanos, kāda ir notikusi pēdējā laikā, jāteic, ka ir labi, ka arī šis jautājums šobrīd sabiedrībā ir aktualizēts. Es nedomāju, ka šis jautājums nebija zināms. Nacionālā apvienība jau savulaik vairākkārt ir nākusi ar priekšlikumiem gan par progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli, gan arī par samazināto PVN likmi pārtikai. Nu, pagaidām tas nebija izdevies. Taču šī jautājuma aktualizēšana - un ir labi, ka tas ir aktualizēts, - nozīmē, ka šobrīd ir īstais laiks domāt, kā šo sociālo nevienlīdzību mazināt, kas ir iespējams un kādi ir lētākie un efektīvākie pasākumi, lai to izdarītu. Šeit jau Ozoliņa kungs minēja, ka varbūt ne viss ir kārtībā ar sociālā pabalsta sistēmām, kur finansējums varbūt netiek izlietots pietiekami efektīvi. Tāpat mums ir jādomā par to, kādā veidā tomēr varbūt nākotnē palielināt neapliekamo minimumu, varbūt to attiecināt tieši uz bērniem, nevis uz visiem apgādājamiem. Tie ir tikai daži varianti, un droši vien ir arī citi varianti. Iespējams, ka ir jāatgriežas vēlreiz arī pie domas par progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli. Taču tas, ko es gribētu rosināt, ir līdzīgu darba grupu veidošana, kā tas notika demogrāfijas jautājumu risināšanas nolūkā ar mērķi atrast risinājumus un pamēģināt tos atrast kompleksi tieši sociālās nevienlīdzības mazināšanai. Tas būtu jāizdara vairāku mēnešu laikā, lai skaidri iezīmētu ceļu uz konkrētiem priekšlikumiem varbūt jau budžeta grozījumos vai nākamā gada budžetā. Bet šie jautājumi ir samilzuši, un šobrīd arī sabiedrības uzmanība ļauj tam pieķerties aktīvāk. Un es ceru, ka arī ienākumu pieaugums un tautsaimniecības attīstība ļaus rast risinājumus šajā virzienā. Turklāt ne visi risinājumi prasa papildu ieņēmumus, noteikti ir arī tādi, kas vienkārši nozīmē efektīvāku to pašu sociālās palīdzības līdzekļu sadali tā, lai tie būtu precīzi mērķēti un nonāktu tieši pie maznodrošinātajām personām. Tas ir tas jautājums, ar kuru es arī vēlos uzrunāt valdību, it īpaši finanšu ministru un labklājības ministri, un es ceru, ka kopīgiem spēkiem mēs arī atradīsim tādu iespēju, lai tomēr būtu lūzuma punkts, kad šī sabiedrības ienākumu nevienlīdzība sāk mazināties, nevis pieaug. Paldies par uzmanību. (Aplausi.)".
• 2012_10_22_a-seq25 spokenText "Labdien, godātie deputāti! Ministri! 2013.gada budžets ir ceļš uz Māstrihtas kritēriju izpildi, nevis uz cilvēku labklājību. Šī budžeta uzdevums ir deficīta mazināšana, nepieļaujot valsts parādu pieaugumu un nodrošinot Latvijā eiro ieviešanu. Valdībai jāpievērš uzmanība sociāli atbildīgai valsts politikai, nevis jācenšas izpildīt visus prasītos kritērijus, neveicot sabiedrībai nepieciešamās darbības sociālajā un ekonomiskajā jomā. Kā minēja kolēģi, 2013.gada budžetā nevar saskatīt valdības darbības un risinājumus eksporta attīstībai, lai gan tieši tas nosaka tirdzniecības bilanci, kura vairāku gadu garumā ir bijusi negatīva, un tādējādi Latvija nav spējīga konkurēt ar citām valstīm. Valdībai ir jāatrod risinājums eksporta un importa izlīdzināšanai. Nākamā gada budžets neskar mums jau sen pazīstamo problēmu - ekonomisko emigrāciju, nav definētas valsts darbības attiecībā uz ārpus Latvijas strādājošo emigrantu atgriešanu dzimtenē. Finanšu ministrija sniedz datus par bezdarba līmeņa samazināšanos. Var piekrist, ka jauniešu vidū šis īpatsvars ir mazinājies vēl vairāk, taču visiem ir skaidrs, ka tas ir samazinājies ne jau darba atrašanas dēļ, bet gan sakarā ar došanos uz ārzemēm. Neraugoties uz to, valdība joprojām nedomā par jaunu darba vietu radīšanu. To skaits joprojām ir mazāks nekā pirms 2008.gada krīzes. Ir jāsamazina nodokļu slogs darbaspēkam, citādi darba devēji, kā arī darba ņēmēji turpinās meklēt ceļu, kā izvairīties no nodokļu maksāšanas. Tas atrisinās ēnu ekonomikas problēmu, un nevajadzēs strīdēties par algas paaugstinājumu ēnu ekonomikas apkarotājiem, bet šos līdzekļus varēs virzīt uz pensiju indeksāciju. Finanšu ministrija informē, ka viena no būtiskajām prioritātēm nākamā gada budžetā ir demogrāfiskās politikas īstenošanas pasākumi, kas veicina dzimstību. Demogrāfiskais stāvoklis neuzlabosies, ja bērnu pabalsts joprojām būs 8 lati mēnesī, neskatoties uz to, ka tiks samazināti izmaksu griesti jeb ierobežojumi māmiņu algām un atvēlēti līdzekļi mātes un bērna veselības uzlabošanai. Demogrāfija nozīmē atbalstu veselībai, atbalstu izglītībai, atbalstu strādājošām ģimenēm, drošību mūsu valstī. Šī gada budžets nespēj sniegt atbalstu mūsu valsts iedzīvotājiem. Atalgojuma palielināšana sabiedriskajā sektorā strādājošiem. Pedagogiem, policistiem, ugunsdzēsējiem, robežsargiem ir niecīgs algu paaugstinājums. Izglītības un zinātnes ministrija nevarēs atrisināt skolotāju zemo algu problēmu ar 10 latiem. Valdībai ir jāatbalsta sociālā joma jau 2013.gadā, jo Latvija bez izglītotiem, veseliem, nodarbinātiem un drošībā esošiem cilvēkiem nevar pastāvēt kā neatkarīga valsts. Aicinu neatbalstīt 2013.gada budžetu pirmajā lasījumā. Paldies. (Aplausi.)".
• 2012_10_22_a-seq24 spokenText "Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām Saeimas ārkārtas sēdi, kurā mēs izskatām likumprojektu „Par valsts budžetu 2013.gadam” un to pavadošo likumprojektu paketi. Pirms pārtraukuma mēs bijām uzsākuši debates par visu paketi kopumā, tātad šobrīd turpināsim debates. Vārds deputātam Dmitrijam Rodionovam.".
• 2012_10_22_a-seq22 spokenText "Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Augusts Brigmanis... nav, Ina Druviete... nav, Rihards Eigims... nav, Igors Meļņikovs... nav, Sergejs Mirskis... nav, Romāns Naudiņš... nav, Raimonds Vējonis... nav, Mihails Zemļinskis... arī nav. Paldies.".
• 2012_10_22_a-seq21 spokenText "Paldies. Debates turpināsim pēc pārtraukuma, bet, pirms mēs reģistrējamies pārtraukumam, es vēlos visu mūsu vārdā sirsnīgi sveikt dzimšanas dienā Ojāru Ēriku Kalniņu, kam dzimšanas diena ir tieši šodien. (Aplausi.) Paldies. Un tagad lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies. Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.".
• 2012_10_22_a-seq20 spokenText "Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pārdomājot šodien izskatāmos jautājumus, budžeta likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā, es arī sev uzdevu jautājumu: ar ko šīgada budžeta pieņemšana atšķiras no iepriekšējiem gadiem? Laikam ne ar ko, izņemot to, ka tagad mums pie varas ir tā saucamā tiesiskuma koalīcija ar reformu pieskaņu, kaut gan tajās jomās, kuras es pārstāvu arī komisijā, - aizsardzības un drošības jomā - es kaut kā šīs reformas īpaši neredzēju. Tā ir absolūti absurda situācija, ka mums par drošību uz ūdens atbild četras ministrijas, ka ir šī sadalīšana, ka nav konkrētu atbildīgo. Ka mums ir 13 operatīvās darbības subjekti un ka arī šajā jomā neviens neko negrib sākt darīt. Ir absolūti absurda situācija, ka iepriekšējā Valda Dombrovska vadītā valdība likvidēja Policijas akadēmiju, un tas mums laika gaitā „atspēlēsies” nākotnē pietiekoši spēcīgi. Un ne jau velti es pieminēju tiesiskuma koalīciju. 1996.gadā, Šķēlem nākot pie varas, viņš panāca vienu - ka tie jautājumi, kurus izlemj valdība, parlamentā praktiski netiek apspriesti. Jebkurā gadījumā, lai arī cik tie būtu absurdi, tiem parlamentā būs vairākuma atbalsts. Un šī situācija, ko viņš iedibināja, turpina attīstīties arī šobrīd. Šīgada pavasarī mēs lielā vienprātībā atbalstījām aizsardzības koncepciju, kuru šeit arī pieņēmām, un tur tika minēts arī tāds cipars, ka līdz 2020.gadam mums jāpalielina budžets līdz 2 procentiem no IKP. Kā tas mums notiek realitātē? Realitātē ir sekojoši: nākošajā gadā mums budžetā tiek paredzēti 0,99 procenti, bet 2015.gadā - 0,76 procenti. Varētu jau teikt, ka absolūtajos skaitļos mēs tad paskatīsimies, jo varbūt ir pieaugums... IKP ir pieaudzis. Nebūt ne! Absolūtajos skaitļos arī ir kritums par vairāk nekā 20 miljoniem. Tādā gadījumā mēs varam paskatīties atalgojumu. Varbūt atalgojumā ir pieaugums vai tiek saglabāts esošais? Arī nē! Arī atalgojums mums krītas aizsardzības sfērā. Es uzdevu ministram vienu naivu jautājumu: vai jūs plānojat samazināt bruņoto spēku sastāvu? Viņam tas bija diezgan liels pārsteigums. Mēs varam paskatīties uz ko citu. Te Ministru prezidents runāja par to, ka mēs palielinām atalgojumu tiesību aizsardzības sistēmā - policistiem, Ieslodzījuma vietu pārvaldei un tā tālāk. Realitātē tā tas nav! Mēs vienkārši uzturdevu, kuru mēģinām atjaunot iepriekšējā apjomā, pārliekam atalgojumā, un tā vietā, lai „uz rokas” saņemtu 50 latus, tagad gan policists, gan Ieslodzījuma vietu pārvaldes speciālisti saņems 30 latus. Vai tas ir kaut kāds pluss? Jā, tas plusu dod: šiem darbiniekiem agrāk vai vēlāk būs jāiet pensijā, un tas būs pielikums pie pensijas. Bet vai var runāt par atalgojuma pieaugumu? Nu, absolūti nevar! Mēs ar valdību savulaik... Savulaik tika piedāvāta un ar lielu atbalstu tika arī parlamentā atbalstīta vienotā atalgojuma sistēma. Bet par kādu vienoto atalgojuma sistēmu mēs runājam, ja karavīrs armijā pirmajā gadā „uz rokas” saņem 179 latus? Vai mēs gribam, lai viņš ar pilnu krūti iet mūs visus aizstāvēt, ja viņam visu laiku jādomā par to, kā aizsargāt savu ģimeni? Un arī policisti un citi tiesību aizsardzības sistēmas darbinieki, kuru atalgojums sastāda „uz rokas” 250-280 latus... Pēc tam, kad viņš ir diennakti nodežurējis, nostrādājis, viņš tā vietā, lai atpūstos un pēc tam jau, pilnīgi atsvaidzināts, varētu iet pildīt savus tiešos dienesta pienākumus, ir spiests domāt, kā uzturēt ģimeni un meklēt kaut kur... kur piestrādāt. Tāpēc nav jābrīnās, ka mums parādās informācija par kaut kādiem darbiniekiem, kas brīvajā laikā, tajā laikā, kad viņiem būtu jāatpūšas, iet kaut kur meklēt papildu darbu. Vai arī, labākajā gadījumā, viņi aizbrauc atvaļinājuma laikā uz Īriju vai kaut kur uz Rietumiem, kur var kaut kādu naudiņu nopelnīt, lai varētu norēķināties par kredītiem. Ilgtermiņā ļoti labi, ka beidzot... Nepagāja ne divdesmit gadi, kad mēs sākam runāt par to, ka beidzot sāksim celt jaunus cietumus. Viena jauna cietuma celtniecība izmaksās apmēram 5 miljonus latu. Tas principā ir pozitīvi, jo tie cietumi ir novecojuši gan morāli, gan tehniski. Bet mēs neko negribam darīt, lai samazinātu cietumnieku skaitu. Lai Valsts probācijas dienests varētu sākt strādāt pilnā apjomā, mums no budžeta ir nepieciešami 375 tūkstoši latu, bet mēs budžetā tādu naudu nevaram atrast. Lai izlīdzinātu atalgojuma sistēmu prokuratūrā, ir nepieciešams darbiniekiem papildus 241 tūkstotis latu, bet arī to mēs nevaram atrast. Pats smieklīgākais. Mums ir viena iestāde - kontroles dienests, kas cīnās ar nelegālās naudas apriti un atmazgāšanu. Lai viņiem izlīdzinātu atalgojumu, ir nepieciešami 14 tūkstoši latu, bet arī tos mēs budžetā nez kāpēc nevaram atrast! Lielākā daļa valsts amatpersonu saņem transportlīdzekļa kompensācijas. Un pats smieklīgākais: lai robežsargi, kinologi pildītu savas funkcijas un ar suņiem varētu aizbraukt uz notikuma vietu, viņiem kompensācijās ir nepieciešami 193 tūkstoši latu, bet arī šo naudu mēs nevaram atrast! Nez kāpēc valdība mums nesaprot vienu elementāru lietu - ka viens lats, kas ieguldīts drošībā, netiešā veidā gada laikā atdod atpakaļ vismaz 10 latus. Un tas ir pierādījies: ja mēs nestiprināsim savu drošību, mēs nekur tālu arī netiksim. Un nobeigumā es arī tādu retorisku jautājumu gribu uzdot. Ja mēs runājam par izeju no krīzes, tas man izraisa smaidu viena iemesla dēļ: ja valsts augstākās amatpersonas nav spējīgas nomaksāt savas kredītsaistības tādā vai citādā veidā, tad par kādu izeju no krīzes mēs runājam?! Paldies.".
• 2012_10_22_a-seq19 spokenText "Paldies. Vai Ādamsona kungam pietiks ar deviņām minūtēm? (No zāles dep. J.Ādamsons: „Absolūti!”) Jūs saskaņā ar Kārtības rulli varat runāt 15 minūtes, bet līdz pārtraukumam ir atlikušas 9 minūtes. Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.".
• 2012_10_22_a-seq18 spokenText "Šo budžetu šeit pirmajā lasījumā mēs atbalstīsim un skatīsimies, lai tie tēriņi, kurus mēs prasām, būtu saprātīgi, Latvijas iedzīvotājiem saprotami un lai tas darbs virzītos uz priekšu. Paldies.".
• 2012_10_22_a-seq16 spokenText "Labdien, godājamie kolēģi! Manai runai būs divas daļas. Viena - par valsts centrālās valdības parādu un otra - par to, cik mēs esam parādā un kad Latvijai šis parāds ir jādzēš, cik svarīgi ir šo parādu pēc iespējas ātrāk pārfinansēt un šo jautājumu atrisināt. Aizņemšanās apjomu, centrālās valdības parādu līmeni, vidējā termiņā ietekmē kopējā finansēšanas nepieciešamība valsts budžeta izpildes nodrošināšanai un centrālās valdības parādsaistību atmaksai attiecīgajā periodā nepieciešamais resursu apjoms. Un papildus vēl ir nepieciešams resursu rezerves uzturēšanai nepieciešamais finansējums. Protams, mēs varam teikt: „Vai tas ir daudz vai maz?” Bet, kolēģi, atcerieties: Latvija ir aizņēmusies uz doto brīdi 5 miljardus 600 miljonus latu (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Pagaidām!”), ko mums vajadzēs atdot! Šis parāds mums pa gadiem pieaug. Kopš 2011.gada tas ir pieaudzis par vairāk nekā 390 miljoniem latu. Un loģisks ir jautājums: kam tad mēs esam parādā? Galvenie, kam mēs esam parādā, ir Eiropas Komisija (mums apmēram 2 miljardi ir jāatmaksā tai), Starptautiskais Valūtas fonds (700 miljoni)... Eiroobligācijas... Investori, ārvalstu pilsoņi, nerezidenti, ir nopirkuši Latvijas eiroobligācijas 1,4 miljardu apmērā. Tas ir parāds. Eiropas Investīciju banka, Pasaules Banka... Citas ārējā parāda saistības... Un iekšējā tirgus jeb iekšējā parāda saistības - 600 miljonu latu apmērā. Protams, mēs varam teikt, ka mums vajag papildu naudu vienai aktivitātei, vienai prioritātei, otrai prioritātei... Vajag skolām jumtus labot, vajag nodrošināt autopārvadājumus, vajag bezmaksas brīvbiļetes - un tā tālāk, un tā tālāk. Bet atcerieties: šis parāds ir jāmaksā Latvijas iedzīvotājiem! Šis parāds ir jāmaksā mūsu bērniem, šis parāds attiecas uz visiem, kas Latvijā strādā, maksā nodokļus un turpina... ir lojāli šai valstij. Protams, jautājums ir par to, vai to var izdarīt. Mēs saņēmām zināma, teiksim, veida informāciju no Finanšu ministrijas, ka tas ir iespējams. Kolēģi, redzat, kā ir! Ja mēs vienā brīdī šogad esam 150 miljonu latu apmērā ātrāk atmaksājuši starptautisko aizdevumu - tas ir labi, tāpēc ka šajā brīdī likmes ir zemākas un mums ir mazāk pēc tam jāmaksā, mēs nesamaksājam procentos tik daudz. Kas dara mani bažīgu? Bažas ir par šī parāda atmaksas grafiku. Ieklausieties! 2013.gadā - nākamgad! - mums ir jāatdod vairāk nekā 540 miljoni latu, 2014.gadā - vairāk nekā 1 miljards 150 miljoni. Tā nav maza nauda! Un bez disciplīnas budžeta sastādīšanā, bez pārdomātas līdzekļu tērēšanas mēs nekad šo naudu nevarēsim atdot. Mums vienmēr būs problēma ar to, ka mums naudas pietrūkst pensiju indeksācijai, pietrūkst bērnudārziem, pietrūkst visām tām labajām lietām, ko - es ticu, kolēģi! - jūs visi gribat nodrošināt Latvijai. Tāpēc noslēgumā es gribu pastāstīt vienu situāciju no dzīves. Sabiedrība ļoti ilgi kritizē Latvijas Republikas sociālo pabalstu sistēmu, izskan argumenti, ka tā ir dārga, netaisnīga, neefektīva, mazina vēlmi strādāt. Respektīvi, pabalstu sistēma trūkumcietējiem dod savā veidā zivi, nevis makšķeri. Vienu dramatisku piemēru sociālās palīdzības sistēmā vēlos jums izklāstīt un pievērst uzmanību šīm problēmām, kas vēl joprojām ir. Tās tiek risinātas, bet lēni. Es devos uz savu vēlēšanu apgabalu - Zemgali. Vienā no šādām vizītēm pienāca klāt gados vecāka gadagājuma kundze un uzdeva jautājumu par 2013.gada budžetu. Viņa skarbā tonī teica: „Jūs tur, augšā, skandējat, ka valsts kasē naudas trūkstot. Nauda ir, bet vienkārši jūs to nemākat iztērēt!” Es jautāju šai kundzei: vai jūs varat minēt kādu konkrētu piemēru? Un tad šī kundze man par pārsteigumu izvilka no maisiņa šo paku. Tā ir Eiropas Savienības bezmaksas pārtikas paka, kas ir domāta Latvijas trūcīgajiem un, neapšaubāmi, ir vajadzīga. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Dod atpakaļ tai sievietei! Kāpēc atņēmi?”) Bet izrādās, ka šī kundze šo paku ir nopirkusi tirgū, kur nokļūst diemžēl liela daļa no šīm pakām. Tās ir domātas trūcīgajiem, bet diemžēl bieži vien tiek gan izbarotas dzīvniekiem, gan pārdotas, gan samainītas pret citu preci. Man neatlika nekas cits kā vien šai kundzei piekrist, ka sociālajā sistēmā ir problēmas, kuras mums ir jārisina. Šis labi domātais Eiropas Savienības atbalsta pasākums Latvijas trūcīgajiem cilvēkiem, kas tiek finansēts no Eiropas Savienības lauksaimniecības budžeta, izmaksā 5,2 miljonus eiro. Šis ir skaidrs piemērs, ka ļoti bieži mums budžetu izdodas iztērēt ne tur, kur mēs esam sākotnēji varbūt to gribējuši. Godājamie kolēģi! Aicinu visus pievērst uzmanību ne tikai budžeta tērēšanai, budžeta ieņēmumu un izdevumu skaitļiem, bet arī šo līdzekļu tērēšanas pamatotībai un efektivitātei. Es šo paku vēlos nodot finanšu ministram Andrim Vilkam, labklājības ministrei Ilzei Viņķelei un premjeram, lai jūs vienmēr to paturētu prātā, kad skatīsieties budžeta līdzekļu papildu tērēšanu... lai tā paka paliek vēsturei. (Aplausi.)".
• 2012_10_22_a-seq14 spokenText "Godātais Prezidij! Godātais Ministru prezidenta kungs, ministri, kolēģi! Vai Latvijai ir sapnis? Man liekas, ka jā. Šīs valdības daudzu gadu valdīšanas laikā ir mehāniski veikti tādi pasākumi kā griešana, cirpšana, apgriešana vai vēl kaut kādi, lai īstenotu valdības ļoti loloto sapni - iegūtu vajadzīgos valsts makroekonomiskos rādītājus, kas ļautu iestāties Latvijai eirozonā jau 2014.gada 1.janvārī. Šī sapņa īstenošanai arī tiek izvirzīti mērķi 2013.gada budžetā. Šī mērķa īstenošanas rezultāts ir tas, ka plaisa starp Latvijas turīgajiem un ne tik turīgajiem iedzīvotājiem ir palielinājusies. Un tā palielinās ar katru brīdi! Bagātākie kļūst vēl bagātāki, ne tik bagātie kļūst vēl nabadzīgāki. Latvijas „veiksmes stāsta” un nodokļu reformas rezultāts ir tas, ka Latvija Eiropas Savienībā atrodas pirmajā vietā tieši ienākumu nevienlīdzības ziņā. Tātad valdības īstenotā politika ir nākusi par labu tikai bagātajiem, bet ne visai Latvijas tautai. Izskatās, ka Latvijas „veiksmes stāsts” ir kāda cilvēka personīgās karjeras un iespēju veiksmes stāsts. Šāda stāsta scenāriju diemžēl neviena cita valsts negrasās īstenot. Kā izmainīt situāciju Latvijā? Ir jādod iespēja mazāk turīgiem cilvēkiem savos makos redzēt vairāk latu, nekā viņi tos redz un jūt pašreiz. Krīzes laikā 2009.gada 1.jūlijā iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamais minimums tika nogriezts no 90 līdz 35 latiem. 2011.gadā to mainīja, palielinot tikai par 10 latiem. Atvieglojums par apgādājamiem ir 70 lati, un 2013.gada budžetā tas būtu jāpalielina, un būtu jāparedz arī turpmākajos gados to paaugstināt. Bet valdība neplāno to mainīt. Piektajā gadā pēc krīzes valdība nevēlas atdot parādus savai tautai. Tāpēc 2013.gada budžetā „Saskaņas Centrs” ierosinās veikt grozījumus, kas ir par labu Latvijas ne tik turīgajiem iedzīvotājiem, un no 1.janvāra palielināt neapliekamo minimumu vismaz uz 60 latiem, atvieglojumu par apgādājamiem - vismaz uz 80 latiem, attaisnotos izdevumus no pašreiz esošajiem 150 latiem - vismaz uz 300 latiem. Var jau pārmest mums - kur ņemsiet naudu? Tas, ko mēs prasām, dārgi maksāšot, un budžets to nevarot atļauties. Bet mūsu analīze parāda, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi 2013.gada budžetā ir ieplānoti ar lielu, lielu piesardzību un faktiski tie būs lielāki, nekā ir plānots. To pierāda gan 2011.gada, gan 2012.gada budžeta izpildes dati, to pierāda kaut vai pēdējie grozījumi 2012.gada budžetā. „Nu, re, cik mēs labi strādājam - mums radās lieki naudas līdzekļi! Sāksim tos tērēt un neņemsim vērā fiskālo disciplīnu!” Bet varbūt tos vajadzēja pataupīt, paturēt sliktākiem laikiem, kā to pastāvīgi deklarēja valdība? Tādēļ mēs uzskatām: ja valdošā koalīcija grib pierādīt savu uzticību Latvijai un tās tautai, tad tai jāmaina savi uzskati, nodrošinot papildu ieņēmumus katram Latvijas iedzīvotājam, nevis tikai tiem, kuri saņem lielu atalgojumu. Pagaidām ir ieplānots tikai iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazinājums, un no tā labumu izjutīs tikai tie, kuriem alga ir virs 500 latiem. Tie, kam zemāka alga, šo samazinājumu neizjutīs. Pārskata gadā iedzīvotāju ienākumu sadales proporcija bija šāda: 80 procenti - pašvaldībai, 20 - valdībai. 2013.gadā ir piedāvāts šo proporciju saglabāt, bet uz pašvaldību pleciem būs pārliktas papildu izmaksas, kuras agrāk tika segtas no valsts budžeta, - garantētais iztikas minimuma pabalsts, dzīvokļa pabalsts, papildu izmaksas bērnudārziem, lai tie varētu uzņemt bērnus no pusotra gada vecuma, kā arī izmaksas, kas saistītas ar pašvaldību sagatavošanu eiro ieviešanai. Mēs uzskatām, ka, lai pašvaldības varētu izpildīt šos papildu pienākumus un veikt arī savas pamatfunkcijas, ir jāmaina ienākuma nodokļa sadales proporcija, un tā būtu šāda: 84 procenti - pašvaldībām un 16 procenti - valdībai. Lai cilvēkam sāktu rasties motivācija meklēt darbu un sākt strādāt, mēs piedāvāsim ieviest transporta izdevumu kompensāciju, ko darba devējs maksā savam darbiniekam, neapliekot to ar nodokli. Šī kompensācija izlīdzinās divu darbinieku neto ieņēmumus pie nosacījuma, ja viens dzīvo šeit, bet otrs - kaut kur tālāk no darbavietas. Kopumā tas dos tautsaimniecībai gan iekšzemes patēriņa pieaugumu, gan pasažieru pārvadātāju zaudējumu samazinājumu, kuri pašreiz ir kompensējami no valsts budžeta. Mēs piedāvāsim iespējas attīstīties mazajam biznesam. Likumdošana tagad paredz šīm grupām neizdevīgus apstākļus un pieprasa maksāt 25 procentus no peļņas, bet citas juridiskās personas maksā tikai 15 procentus. No 2013.gada 1.janvāra ir jāsamazina iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme attiecībā uz ienākumiem no saimnieciskās darbības - līdz 15 procentiem. Un pēdējais... Mēs nedrīkstam aizmirst arī tādus cilvēkus kā pensionāri, invalīdi, pavisam neaizsargāti iedzīvotāji un uzskatām, ka 2013.gada budžetā ir jāparedz pensiju indeksācija. Kopš krīzes sākšanās, lai nodrošinātu budžeta konsolidāciju, Latvijā netika veikta pensiju indeksācija. Vienlaicīgi pēdējos gados Centrālā statistikas pārvalde Latvijā uzrāda cenu kāpumu: 2008.gadā - plus 15,3 procenti, 2009.gadā - plus 3,3 procenti, 2010.gadā - mīnus 1,2 procenti, 2011.gadā - plus 4,2 procenti, bet 2012.gada septembrī - plus 2,9 procenti. Tas nozīmē, ka cilvēkiem ar fiksētiem ienākumiem - tas ir, pensionāriem - pa šiem gadiem ir samazinājušies reālie ienākumi. Atjaunojot pensiju indeksāciju, valsts, palielinot reālos pensionāru ienākumus, var atgūt zaudēto tautas uzticību. Valsts nodrošinās arī iekšējā patēriņa pieaugumu. Piedāvātā pensiju indeksācija skartu ne mazāk par 370 tūkstošiem cilvēku, kas ir apmēram 62 procenti no kopējā valsts pensiju saņēmēju skaita. Mūsu skatījumā, šādā čaulā piedāvātais budžets 2013.gadam pirmajā lasījumā nebūtu atbalstāms. Un vispār, VIENOTĪBA, Reformu partija, Nacionālā apvienība, Zaļo un Zemnieku savienība, pie frakcijām nepiederošie deputāti un „Saskaņas Centrs”, atcerieties: dots devējam atdodas! Tas ir, jebkurā brīdī viss nāk atpakaļ. Mīlēsim savu tautu! Paldies. (Aplausi.)".
• 2012_10_22_a-seq13 spokenText "Paldies. Es tomēr aicinu frakciju vadītājus parūpēties, lai frakcijas pilnā sastāvā sekotu līdzi budžeta sēdei, jo ir ļoti dīvaini, redzot, ka, parlamentam debatējot par svarīgāko likumu, ir tik daudz tukšu vietu zālē. Turpinām debates. Vārds deputātam Jānim Tutinam.".
• 2012_10_22_a-seq12 spokenText "Augsti godājamais Prezidij! Ministru prezidenta kungs! Ministri! Godātie kolēģi! Šodien Saeimā mēs pirmajā lasījumā skatīsim 2013.gada valsts budžetu. Valdība mūs mēģina pārliecināt, ka šis budžets ir pirmais kopš 2008.gada, kurā ietvertais finansējums tiek piešķirts papildus, nevis samazināts; ka pēdējo četru gadu laikā šis ir pirmais budžets, ko valdība sagatavojusi patstāvīgi, bez tiešas starptautisko aizdevēju līdzdalības, un ka tas ir pirmais izaugsmes budžets. Valdība apgalvo, ka jau šogad esam sasnieguši tādus izaugsmes rādītājus, kādus starptautiskie aizdevēji Latvijai prognozēja tikai 2017.gadā. Šis budžeta projekts jau parāda plānotos 2020.gada rādītājus. Lieliski! Kāpēc ne 2050.gada? 2013.gada budžeta projektā esot ietverta tautsaimniecības izaugsme, nodokļu mazināšana, labklājības palielināšana un tā tālāk. Šis esot pirmais gads, kad izdevies paredzēt papildu finansējumu valsts prioritārajiem mērķiem: prioritārajām nozarēm papildus tiks piešķirti 147 miljoni latu. Viena no prioritārajām ir demogrāfiskās politikas īstenošanas pasākumu finansēšana. Reira kungs mums apgalvoja, ka demogrāfija nav tikai pabalsti (mūsu valstī tie ir 8 lati mēnesī par vienu bērnu, kā jūs zināt), ka galvenais demogrāfiju stimulējošais pasākums nākamajā gadā būs māmiņu algu izmaksu griestu jeb izmaksu ierobežojumu samazināšana. Diemžēl tā skars tikai ģimenes, kuru darba alga sastāda vairāk nekā 800 latus pirms nodokļu nomaksas. Mūsu valstī tie ir tikai 10,9 procenti no visiem iedzīvotājiem! Šie ir Centrālā statistikas biroja dati. Bet ko darīt un kā dzīvot pārējām ģimenēm ar bērniem? Kā uzturēt bērnu mammai, kura strādā par pārdevēju, medmāsu vai bibliotekāri? 43,1 procents cilvēku Latvijā saņem darba algā 300 latus mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Pēc nodokļu nomaksas šī alga sastāda 229 latus, ja ir viens bērns, un 246 latus, ja ir divi bērni. Kā demogrāfiskās politikas īstenošanas pasākumu jūs plānojat no 2013.gada 1.jūlija palielināt par 10 latiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošām personām. Tas nozīmē - ja viens no vecākiem pēc nodokļu nomaksas saņēma „uz rokas” 229 latus, tad pēc demogrāfiskās politikas īstenošanas pasākuma viņš saņems 231 latu un 50 santīmus. Starpība jau „milzīga” - 2 lati un 50 santīmi! Ja viens no vecākiem pēc nodokļu nomaksas saņem „uz rokas” 295,75 latus, tad viņš saņems 298,75 latus. Par kādu labklājības palielināšanu jūs šeit runājat?! Varbūt šie skaitļi ietekmē valsts budžetu, bet ģimenes budžetu - ne. Gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka šādā situācijā atrodas liels ģimeņu skaits Latvijā. Un tagad par sportu un tā vietu mūsu dzīvē un valsts budžeta projektā. Pagājušajā nedēļā veselības ministre Circenes kundze mums paziņoja, ka Latvijā ar katru gadu pieaug smēķētāju skaits starp jauniešiem. Un tā ir nacionāla traģēdija! 13 gadu vecumā smēķē katrs desmitais bērns, bet 15 gadu vecumā - jau katrs trešais. 15 gadu vecumā katrs ceturtais pusaudzis ikdienā lieto alkoholu. Pēc ministres domām, skolēnus nepieciešams izglītot par veselīga dzīvesveida jautājumiem. Viņa aicina deputātus atbalstīt atsevišķa priekšmeta - veselības mācības - ieviešanu skolu programmās. Manuprāt, tas šo problēmu neatrisinās. Pusaudži smēķē un lieto alkoholu, zinot par nikotīna un alkohola slikto ietekmi uz veselību, bet diemžēl viņiem nav ar ko nodarboties pēc skolas - savā brīvajā laikā. Valdības deklarācijā nav neviena vārda par sportu. Veselības jomā ir tikai viens punkts - veicināsim veselīga dzīvesveida un uztura popularizēšanu sabiedrībā, kā arī atjaunosim veselības mācību skolās kā atsevišķu mācību priekšmetu. Sadarbojoties ar pašvaldībām un NVO, nodrošināsim iespējami veselīgu vidi! Bet atvainojiet! Visā civilizētajā pasaulē sports ir veselīga dzīvesveida pamats. Būsim precīzi! Salīdzināsim skaitļus! Vispirms jau skolu finansēšanas jomā. Vispārizglītojošajās skolās skolēns valstij izmaksā 678 latus gadā, mūzikas skolas audzēknis - attiecīgi 335 latus gadā, bet sporta skolas audzēknis - tikai 114 latus. Starpība starp mūzikas skolas un sporta skolas audzēkņa finansējumu ir 221 lats. Izskaidrojiet man, ar ko sportisti ir sliktāki par muzikantiem un dziedātājiem! Man negribētos domāt, ka tik netaisnīga starpība finansējumā ir veidota ar nolūku, lai skolēni nenodarbotos ar sportu. Tā ir rupja kļūda, kuru var viegli izlabot! Tādēļ es jūs lūdzu izlīdzināt finansējumu. 2008.gadā profesionālās ievirzes sporta izglītības programmā pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām bija paredzēti 8 miljoni 235 tūkstoši 266 lati, bet 2012.gadā - tikai 3 miljoni 220 tūkstoši 677 lati. 2012.gada finansējums pret 2008.gadu sastāda tikai 39,1 procentu, kā rezultātā 2012.gadā no valsts budžeta līdzekļiem bija iespējams nodrošināt tikai 57 procentus no sporta treneru darba samaksai nepieciešamā finansējuma. Man nav saprotams, kāpēc budžetā atrasta nauda visam citam, izņemot sportu. Pievērsīsim uzmanību sporta organizāciju statistikas datiem. Varbūt tur situācija ir labāka. 2009.gadā Latvijā, pēc izglītības un zinātnes ministra datiem, bija 1024 sporta organizācijas un 5107 sporta speciālisti. 2011.gadā bija tikai 762 sporta organizācijas un 4322 sporta speciālisti. Tas nozīmē, ka mēs zaudējam speciālistus, jo viņi saņem neadekvāti mazu atalgojumu par savu darbu. Diemžēl arī šajā jomā nav nekā iepriecinoša. Gribu pievērst jūsu uzmanību arī faktam, ka mūsu valstī ir novadi, kuros nav nevienas sporta skolas. Tāds ir Sējas, Salas, Rundāles, Lubānas, Krimuldas, Jaunpiebalgas, Ērgļu, Ciblas, Cesvaines, Baltinavas un Auces novads. Daudzos novados, tādos kā Kokneses, Jaunjelgavas, Dundagas, Dagdas, Brocēnu, Beverīnas, Alsungas un Aglonas novads, ir tikai viena sporta organizācija. Kā jūs domājat, ar ko bērni varētu nodarboties pēc skolas šajos novados? Pēc izglītības un zinātnes ministra datiem, 2009.gadā no 236 tūkstošiem 223 skolniekiem (no 1. līdz 12.klasei) ar sportu nodarbojās tikai 69 tūkstoši 776 bērni, un tie bija tikai 29,5 procenti skolēnu. 2011.gadā no 216 tūkstošiem 307 skolēniem ar sportu nodarbojās tikai 47 tūkstoši 767 skolēni, un tie bija vairs tikai 22 procenti... no 29 uz 22 procentiem no kopējā skolēnu skaita. Šie skaitļi ļauj izdarīt divus secinājumus. Pirmais. Sporta popularitāte jaunatnes vidū strauji krītas. Otrais. Nodarbošanās ar sportu kļūst finansiāli nepieejama lielai daļai jaunatnes. Diemžēl man nav pārliecības, ka mēs šobrīd spēsim radikāli uzlabot situāciju, bet mums steidzami būtu jāpalielina sporta popularitāte jaunatnes vidū. Jāpanāk, lai sporta nodarbības ārpus skolas būtu finansiāli pieejamas ikvienam skolēnam. Mums būtu jāattīsta ne tikai basketbols un bobslejs, bet arī citi sporta veidi. Tad mums būs cerība, ka pēc desmit gadiem jaunā paaudze nebūs smēķētāju un dzērāju paaudze, kura, izdzirdot vārdu „sports”, zaudētu samaņu. Es aicinu šobrīd rīkoties atbildīgi. Atbildīgi pret nākamajām paaudzēm. Uzskatu, ka šo budžeta projektu, kāds tas ir šobrīd, atbalstīt nevar. Paldies par uzmanību. (Aplausi.)".
• 2012_10_22_a-seq10 spokenText "Cienītā Prezidija priekšsēdētāja! Godātais Ministru prezident! Klātesošie valdības locekļi! Godātie deputāti! Ir precīzi sagatavots centrālās valdības izdevumu plāns un ir uzrādīts izdevumu segums. Tomēr valdības budžets ir vairāk nekā valdības deklarācijas finansiāls noformējums. Gada budžetā ir jābūt atbildei uz laika izaicinājumiem, kuri liek valdībai rast atbilstošus risinājumus. Budžetam vajag apliecināt valdības saprašanu par to, kādas pretrunas izvēršas ekonomikā un kā valdība šīs pretrunas izšķirs. Likumprojektā „Par valsts budžetu 2013.gadam”, manuprāt, nav norādītas šīs problēmas, tāpēc nav piedāvāti risinājumi. Lai noformulētu iebildumus pret valdības iesniegto budžeta projektu un priekšlikumus budžetam, ir jāuzrāda valdības paveiktā vērtējumi, kuri izraisa kritiku, jo tie bruģē ceļu budžeta projektam. Kādi ir tie vērtējumi? Tātad - „Latvijas veiksmes stāsts”! Ministru prezidents prezentē budžetu, kurš domāts valstij, kas piedzīvojusi ekonomisko veiksmi. Pēdējā piektdienā Eiropas lietu komisijas sēdē uzstājās Eiropas Savienības komisārs Andris Piebalgs, kurš arī teica: „Veiksmes stāsts.” Bet viņš ļoti eleganti pēc tam precizēja: „Makroekonomiskās veiksmes stāsts.” Tā ir makroekonomiskā veiksme! Makroekonomiskais rezultāts ir vairāk ekonomiskās attīstības solījums, cerība uz attīstību nekā attīstības rādītājs. Kāds ir pamats secināt par ekonomisko izveseļošanos? Un par kādu cenu tā ir atgūta? Darba meklētāju īpatsvars Latvijā ir joprojām ļoti augsts - 16 procenti. Bezdarbs tiek pārvarēts lielā mērā uz emigrācijas rēķina, emigrācija ir strauji augusi pēdējo trīs gadu laikā. Emigrēja arī pirms krīzes, bet prombraukšana uz Rietumiem ir palielinājusies tieši pēc krīzes sākuma. Plašsaziņas līdzekļu neatkarīgie pētnieki uzvēra, ka ārpus Latvijas atrodas 200 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Es labprāt uzzinātu no Ministru prezidenta precīzu skaitli vai to, kādi pasākumi ir veikti, lai šo skaitli precizētu. Šā gada jūlijā darba vietu skaits bija par 166 tūkstošiem mazāks nekā pirms krīzes - 2008.gada jūlijā. Ko valdība darīs, lai radītu jaunas darba vietas jaunajā gadā - budžeta projekts par to klusē. Ekonomiskā katastrofa Latvijā nebija pasaules krīzes sekas vien. Tas ir esošās valdības un pirms krīzes virknes valdību un Latvijas Bankas īstenotās neoliberālās politikas rezultāts. Ar pasaules krīzi Latvija sadūrās jau ievērojami noplicināta - ar milzīgu privātā sektora parādu, kas izpaudās ar pārkarsētu ekonomiku, kredītu burbuli un lielu tirdzniecības bilances deficītu. Piekoptā politika bija arī Eiropas Komisijas veicināta. Starptautiskā aizņēmuma programma piedāvāja izdevīgus nosacījumus, bet vienlaikus izvirzīja prasības, konsolidējot budžetu, piekopjot skarbas taupības politiku. Tā sakrita ar valdības nolūku mazināt budžeta deficītu un inflāciju, lai pēc iespējas stiprāk atbilstu Māstrihtas prasībām tieksmē pēc ātrākas eiro ieviešanas. Mums saka: „Ekonomikas izaugsme Latvijā saglabājas viena no straujākajām Eiropas Savienībā, un strauji aug eksports”. Bet neaizmirsīsim, ka pasaules ekonomikas vēsturē Latvijai bija lielākais IKP kritums pēc ASV Lielās depresijas 30.gados un Argentīnas krīzes 21.gadsimta sākumā! Pēc liela krituma mēdz būt arī ātra celšanās, ja uzņēmēji nesaduras ar stipru konkurenci, kā tas notiek attīstītajā tirgū. Šā gada jūlijā eksports bija par 16 procentiem lielāks par eksportu pērnā gada jūlijā; tas varētu izskatīties visai pārliecinoši. Bet eksports iekļauj sevī arī tranzītu. Tranzīts ir iekļauts eksporta izaugsmē. Piemēram, lielākais Latvijas uzņēmums, mērot pēc apgrozījuma, šodien ir Krievijas ķīmiskās rūpniecības giganta Uralhim meitasuzņēmums SIA Uralchem trading, kas darbojas agroķīmijas un mēslošanas līdzekļu nozarē. Viss Uralchem radītais „eksports” un „imports” ir tikai tranzīts, bet Uralchem taču ir arī eksporta „veiksmes stāsta” daļa. Es gribētu dzirdēt no Ministru prezidenta kunga viņa viedokli, kādā mērā tomēr eksporta pieaugumu nosaka iekšzemē eksportam ražotās preces un kādā mērā - tranzīts. Valdība sludina par budžeta deficīta samazināšanu un publiskā sektora parāda apkarošanu kā par spilgtāko ekonomiskās izveseļošanās pazīmi un priekšnosacījumu. Bet valstij ir taču divi parādi! Par to atkal nav ne vārda! Bez publiskā sektora parāda vēl ir arī privātā sektora parāds. To raksturo ārējās tirdzniecības bilance, starpība starp eksportu un importu. Šo rādītāju Ministru prezidents atkal neminēja. Ārējās tirdzniecības deficīts gandrīz nav mainījies pēdējo 12 mēnešu laikā, šā gada jūlijā bija 30 procentu, un tas pieaug. Šī starpība ir valsts starptautiskās konkurētspējas mērs. Un valstis ar pozitīvu tirdzniecības bilanci ir labāk aizsargātas ekonomiskās krīzes laikā, tās var drošāk paļauties uz savām ekonomikas jaudām un nebūt atkarīgas no finanšu tirgiem. Kam Eiropā ir lielākā pozitīvā tirdzniecības bilance? Vācijai, Dānijai, Nīderlandei, Beļģijai, Zviedrijai, Somijai. Vai esat atpazinuši, kas tās ir par valstīm? Kodols! Tas ir pats kodols, pie kā mēs tagad tiecamies ar visiem saviem spēkiem. Un kas stāv blakus Latvijai ar negatīvām tirdzniecības bilancēm? Spānija, Portugāle un Grieķija. Tās ir tās valstis, kuras ekonomisti ierindoja ar saīsinājumu GIPS jeb PIGS. Lietuvai un Igaunijai arī ir negatīva tirdzniecības bilance, kas nesola tām neko labu. Ko valdība taisās darīt, lai mazinātu plaisu starp importu un eksportu, tātad lai pastiprinātu Latvijas konkurētspēju jau nākamajā gadā? Budžeta projektā uz to nav atbildes. Valdība cer uz to, ka pēc tam, kad valsts budžets būs sabalansēts līdz nullei un kad Latvijas valūtas riski eirozonā būs novērsti vispār... ka pēc tam investīcijas ieplūdīs Latvijā. Taču Eiropas ekonomikas pieredze liecina, ka šāda politika nemaz nelīdzēja valstīm, kurām bija liels privātā sektora parāds, piemēram, Spānijai un Īrijai, un arī Latvijas pieredze par to neliecina. Burbuļa gados ar latu, kas piesaistīts pie eiro, bet ar milzīgu privātā sektora parādu Latvija bija cietusi visvairāk starp Eiropas valstīm. Es pieļauju, ka eirozonas ietvaros, kur ir ierobežotas dalībvalstu neatkarīgās monetārās un fiskālās politikas iespējas, tām dalībvalstīm, kam ir mazāka konkurētspēja, būs vēl grūtāk pretoties finanšu tirgiem, ja notiks ekonomiskais satricinājums. Vēl drūmāka izskatās Latvijas atkarība no importa nākamā Eiropas Savienības daudzgadu budžeta pieņemšanas priekšvakarā. Eiropas Savienības dalībvalstis, tostarp Latvija, visdrīzāk saņems mazāk Eiropas naudas nākamajos septiņos gados. Daudzgadu budžeta „apcirpšana” var novest pie valsts izdevumu ievērojamas samazināšanās vairākās dalībvalstīs, arī Latvijā, līdz ar to veicinot stipru prociklisku efektu. Tāda perspektīva vēl vairāk liek mums paļauties uz saviem resursiem, nevis cerēt uz finanšu tirgiem. Tāpēc pirms iestāšanās eirozonā visu turpmāko valsts budžetu uzdevumam ir jābūt Latvijas, cik vien iespējams, eksporta pārsvaram pār importu un, cik vien iespējams, imports jāaizstāj ar iekšzemē ražotu produkciju. Ko tad darīt? Es rosinu nesamazināt budžeta deficītu, paturot bilanci 1,9 procentu līmenī pret IKP, bet to summu, kas izveidosies virs valdības ieplānotā tēriņa, ieguldīt Latvijas Hipotēku bankas pamatkapitālā valsts mērķprogrammu nodrošināšanai. Mēs esam suverēna valsts, un mēs varam tā rīkoties. Tie ir apmēram 80 miljoni latu, un tāds kapitāls dotu bankai iespēju piesaistīt vēl vismaz 800 miljonus latu dažādām valsts atbalsta programmām, un, sadarbojoties ar komercbankām, varētu ieplūdināt tautsaimniecībā ap 1 miljardu latu kredītu veidā. Es atkārtoju: šī nauda tiktu piešķirta valsts mērķprogrammu nodrošināšanai, tātad jaunu aktīvu izveidošanai, un tā neradīs inflāciju. Valsts mērķprogrammu ietvaros kredīti tiek piešķirti attīstībai, nevis tēriņiem, tāpēc šī nauda neveicinās importa pieaugumu. Zinu, man iebildīs, ka zemāks budžeta deficīts nozīmēs mazākus aizņēmumus finanšu tirgos deficīta finansēšanai, tātad arī mazākus procentus par aizņēmumiem. Un tādā taupīgā ekonomikā atliks vairāk līdzekļu slimnīcām, skolotāju algām, policistiem, taču liela deficīta dēļ Latvijai būs jāmaksā lielāka nauda. Apsvērums ir šāds: ir jāpanāk ekonomikas pārkārtošana no patēriņa uz pašu ražošanu. Tas laiks ir klāt! Taču šobrīd mēs vēl arvien patērējam daudz vairāk importa preču nekā spējam paši saražot, tā dzīvojot uz parāda, privātā sektora parāda. Ir nepieciešams valsts virzīts attīstības grūdiens. Paļāvība uz finanšu tirgiem mums tādu grūdienu nenodrošinās. Ir jārūpējas par sevi, izmantojot savus resursus. Paldies. (Aplausi.)".
• 2012_10_22_a-seq8 spokenText "Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie deputāti, dāmas un kungi! 2013.gada valsts budžeta likumprojekts tika sagatavots, ņemot vērā skaidras valdības prioritātes, tātad nodokļu samazināšanu, demogrāfijas jautājumu risināšanu, kā arī nozīmīga loma ir pievērsta ceļu infrastruktūras sakārtošanai un veselības aprūpei, lai nākamgad mūsu valsts varētu pārliecinošāk virzīties uz ilgtspējīgāku un kvalitatīvāku izaugsmi. Nākamā gada budžeta iespējas jeb fiskālās telpas lielumu pamatā nosaka divi faktori: pirmkārt, jau pieņemtās nodokļu politikas izmaiņas, tātad iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšana trīs gadu periodā no 25 uz 20 procentiem un pievienotās vērtības nodokļa likmes samazināšana no 22 uz 21 procentu (jānorāda, ka Latvija ir Eiropas Savienībā gandrīz vienīgā valsts, kas var atļauties samazināt nodokļus!); otrkārt, Valdības deklarācijā ietvertā apņemšanās virzīties uz ekonomiskajā ciklā sabalansētu budžetu. Tas nozīmē, ka katra nākamā gada budžeta strukturālā deficīta uzlabojumam jābūt 0,5 procentu līmenī attiecībā pret iepriekšējo gadu. Vienlaikus gan jānorāda, ka abi faktori vērsti uz to, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi, tātad tie nav pretrunā ar izaugsmi. Latvijas mērķis ir stabilas fiskālās politikas īstenošana, samazinot nelietderīgus tēriņus, tādējādi nodrošinot valsts ilgtermiņa izaugsmi un finanšu stabilitāti. Šāda valdības politika skaidri demonstrēs Latvijas apņemšanos turpināt ieviest piesardzīgu fiskālo politiku, kā arī kalpos par apliecinājumu tam, ka Latvija spēj ilgstoši, ilgā laika periodā, ievērot Māstrihtas kritērijus. 2013.gada valsts budžeta likumprojekts tika veidots Ministru kabineta pārstāvju, kā arī valdības sociālo un sadarbības partneru intensīvu diskusiju procesā. Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 4,66 miljardu latu apmērā, savukārt izdevumi tiek plānoti 4,79 miljardu latu apmērā jeb aptuveni par 130 miljoniem latu lielāki. Tādējādi valsts konsolidētā budžeta deficīta līmenis atbilstoši naudas plūsmai ir paredzēts 0,8 procentu apmērā no kopprodukta. Savukārt konsolidētā kopbudžeta (kopā ar pašvaldībām) ieņēmumi nākamgad ir plānoti 5,66 miljardu latu apmērā, bet izdevumi - 5,82 miljardu latu apmērā. Līdz ar to konsolidētā kopbudžeta deficīts atbilstoši starptautiskajai metodoloģijai prognozēts ne lielāks kā 1,4 procenti no kopprodukta. Finanšu ministrija plāno, ka valdības vispārējā budžeta deficīts 2013.-2015.gadam nepārsniegs Konverģences programmā noteiktos griestus: tātad nākamgad budžeta deficīts nepārsniegs 1,4 procentus no kopprodukta, aiznākamgad - 2014.gadā - 0,8 procentus un 2015.gadā - 0,3 procentus. 2015.gadā vajadzētu patiesībā nonākt jau pie sabalansēta budžeta. Saskaņā ar vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru 2013.-2015.gadam nākamgad ekonomikas izaugsme tiek plānota 3,7 procentu apmērā, bet turpmākajos gados - 4 procentu apmērā no kopprodukta. Budžeta papildu iespējas prioritāriem pasākumiem nākamajā gadā valdība paredzējusi 122 miljonus latu, kā arī 25 miljonus latu jaunu politiku iniciatīvām, piemēram, iekšlietu sistēmas darbinieku uzturdevu palielināšanai. Sākotnēji ministriju pieprasījumi prioritātēm sasniedza pat 340 miljonus latu, kas trīs reizes pārsniedza fiskālās iespējas nākamajam gadam. Diemžēl visu ministriju pieprasījumus nākamgad vēl nav iespējams akceptēt, tādēļ valdība vienojās par pasākumiem, kas vērsti uz konkrētu mērķu un valdības izvirzīto prioritāšu sasniegšanu, kā arī aktivitātēm sabiedrībai nozīmīgās jomās, kurās iepriekšējo gadu budžetu konsolidāciju rezultātā tika visbūtiskāk samazināts finanšu apjoms. Gatavojot nākamā gada budžeta projektu, nozaru ministriju pieprasījumi pamatā bija saprotami un atbalstāmi, jo līdz šim visas nozares ir strādājušas līdzekļu samazināšanas režīmā, taču jāapzinās, ka viena gada laikā nav iespējams atjaunot finansējumu visām nozarēm uzreiz, turklāt nākamā gada budžetā valstiskajām vajadzībām finansējums tiek piešķirts papildus, nevis samazināts. Ministriju griezumā lielākais budžeta līdzekļu pieprasījums ir veselības, satiksmes un kultūras nozarēm. Veselības ministrijas izdevumi nākamajam gadam tiek pielīdzināti šā gada budžeta izdevumiem. Tāpat diskusijā ar Latvijas Pašvaldību savienību valdība rada iespēju nākamgad finansiāli atbalstīt pašvaldības reģionos, kuros ir zemākie ieņēmumi. Ir svarīgi novirzīt papildu līdzekļus reģioniem un atbalstīt tur dzīvojošos cilvēkus, tāpēc lēmums sniegt atbalstu pašvaldībām ar zemākiem attīstības indeksiem dos reģionālajām pašvaldībām lielāku atspaidu nekā iedzīvotāju ienākuma nodokļa vienkārša proporcijas pārdale par labu pašvaldībām. Latvijas Pašvaldību savienības domes šā gada sēdē tika atbalstīts priekšlikums piešķirt papildu finansējumu reģionālajām pašvaldībām ar zemākiem ieņēmumiem. No 110 pašvaldībām papildu līdzekļus saņems 89 pašvaldības 5,6 miljonu latu apmērā. Šo papildus atbalstīto pašvaldību ieņēmumi būs 2-5 reizes lielāki nekā gadījumā, ja tiktu par 1 procentu sadalīts... pārdalīts iedzīvotāju ienākuma nodoklis par labu pašvaldībām. Tāpat valdība ir apņēmusies nākt palīgā Daugavpils, Rēzeknes, Jēkabpils un Liepājas pašvaldībām, piešķirot papildu dotāciju kopumā 5,9 miljonu latu apmērā. Savukārt pašvaldību ar lielākiem ienākumiem uz vienu iedzīvotāju kopējie iedzīvotāju ienākuma nodokļa nominālie ienākumi nākamā gada budžetā, pat neskatoties uz IIN samazinājumu par vienu procentpunktu, tiek prognozēti lielāki, nekā tie bija šogad. Svarīgi valdībai turpmāk nepieļaut „gāzi grīdā” politikas atjaunošanu, saglabāt piesardzību valsts finanšu plānošanā un tiekties uz to, lai tērējam tik, cik spējam nopelnīt, jo vidējā termiņa makroekonomiskās attīstības scenārija galvenie riski, līdzīgi kā pēdējos divus gadus, pamatā ir saistīti ar ārējo vidi, tātad notikumiem pasaules finanšu jomā, ekonomikā un eirozonas parādu krīzes atrisināšanā. Šobrīd prognozes paredz eirozonas situācijas stabilizāciju un pakāpenisku uzlabošanos, kas arī veicinātu Latvijas ekonomikas attīstību. Papildus, protams, arī saglabājas dažādi riski, kas saistīti ar naftas cenām vai pārtikas cenām. Iespējama arī izaugsmes palēnināšanās Āzijas tirgos, Ķīnā... iespējams, ASV. Tāpēc ļoti svarīgi ir Latvijas uzņēmējiem arī turpmāk palielināt savu klātbūtni dažādos noieta tirgos, diversificēt dažādus tirgus. Un arī ļoti svarīgs Latvijai, protams, ir iekšzemes patēriņš, lai būtu sabalansēta attīstība - tāda, kādu mēs to redzam vairāku pēdējo ceturkšņu laikā. Kopumā, veidojot nākamā gada budžetu, valdības lēmumi vērsti uz ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, lai nodrošinātu pilnvērtīgu mūsu valsts tautsaimniecības atveseļošanos, kā arī konkurences spējas atjaunošanos un maksimāli arī censtos aizsargāt sabiedrības sociāli jutīgās daļas. Vēl es gribētu savā runā piebilst par sekojošiem ļoti svarīgiem argumentiem. Latvija ir pirmoreiz nonākusi tik unikālā situācijā: mēs nekad neesam bijuši priekšā ekonomikas ciklā Eiropas Savienībā, bet patlaban tas notiek. Ja mēs atskatāmies un paskatāmies kopumā, kā izskatās eirozona, Eiropas Savienība, tad mēs redzam to apmēram tādā situācijā, kādā Latvija bija 2008. vai 2009.gadā. Tas ir tiešām ļoti, ļoti unikāli! Konsolidācijas ēra ir neizbēgama. Dažās valstīs tā būs mazāka, dažās - lielāka. Bet ir skaidrs, ka ilūzijas par to, ka ar zināmām manipulācijām var panākt budžeta vai parādu līmeņa noturēšanu un tajā pašā laikā nomierināt starptautiskos tirgus, izzūd. Konsolidācija notiek ļoti plašā apmērā: Grieķijā (par to mēs visi zinām), Portugālē, Spānijā, Īrijā, arī Lielbritānijā un arī pat tādās valstīs, par kurām mēs varbūt... arī varbūt brīnāmies. Bet arī tur politiķi un valsts iedzīvotāji saprot, ka nevar atļauties tēriņus tādā apmērā un aizņemties tādā apmērā, kā tas ir bijis iepriekšējās dekādēs. Un tas ir redzams gan Nīderlandē, gan Beļģijā, gan Dānijā, gan Luksemburgā, gan arī Somijā. Principā nav tādu valstu, kuras tas neskartu, jo tas ir likumsakarīgi. Dažās valstīs konsolidācija vai recesija, vai stagnācija ilgs ļoti ilgu laiku, dažās - mazāk. Sekmīgajās valstīs pietiktu ar vienu vai diviem gadiem, līdzīgi kā Latvijā, lai nostātos uz tādas ilgtermiņa, ilgtspējīgas izaugsmes ceļa. Savukārt vairākās valstīs, sevišķi Dienvideiropā, tas varētu ieilgt 5-10, varbūt pat 15 gadus. Attiecībā uz Latviju. Vērojot, kas notiek pārējās valstīs, mēs varam arī varbūt iedomāties, kas varētu būt Latvijā bijis, ja Latvijā nebūtu tautas izpratnes par to, ka šis posms diemžēl ir jāpārvar. Mēs redzam protestus un savu valstu pat zināmā mērā demolāciju, kas notiek lielā daļā Dienvideiropas valstu, un diezin vai šī aina tik ātri nomainīsies. Un te mums ir tiešām jāsaka visiem paldies: paldies Latvijas iedzīvotājiem par to, ka mēs neejam šādu ceļu, mēs neizvairāmies no problēmām, mēs negrasāmies savas valstis, tā teikt, nodedzināt vai paralizēt! To ir ļoti svarīgi saprast. Savukārt, ja mēs runājam par dažādiem citiem jautājumiem, kas ir saistīti ar... Varbūt arī tiek minēts, ka Latvijas izaugsme patlaban nav pārliecinoša, ka joprojām ir problēmas, un tad tomēr jāpaskatās arī, kāda bija situācija kaut vai tajā pašā migrācijas jomā 2004. vai 2007.gadā. Arī tajā laikā Latvija katru gadu zaudēja tādu pilsētu, kāda ir Sigulda vai Kuldīga. Katru gadu! Tikai par to nerunāja neviens! Tas process... Esot iekšā Eiropas Savienības valstīs, var teikt, ir ļoti grūti pretoties iespējām doties kādu brīdi strādāt citās valstīs. Vienkārši tas ir... to ir ļoti grūti izdarīt - kaut kādā veidā nobremzēt. Pieņemsim, tāda valsts kā Polija, kuru mēs uzskatām... valsts, kura ir ļoti labi pretojusies krīzei, kurai nav bijušas lielas problēmas, joprojām turpina zaudēt katru gadu entās šādas pilsētas. Polijā ekonomiskā situācija nebūt nav slikta. Pieaugušas ir darba algas, budžeta deficīts ir mazs, ir pārliecība par savas dzīves uzlabošanos, bet Polijas valdībai tik un tā nav iespējams apturēt to. Tas ir organisks process, uz kuru atbilde var būt tikai tad, kad valsts kļūst aizvien sabalansētāka un pievilcīgāka uzņēmējdarbībai. Tad tas process arī palēnināsies! Ja runājam par Latvijas izaugsmi, tad man tieši pašam iznāca ļoti daudz strīdēties ar starptautiskajiem aizdevējiem par to, kāda būs Latvijas ekonomika, kādi skaitļi mums būs šogad un nākamgad. Un arī šeit ir noticis tas, ko negaidīja neviens. Mūsu kopprodukts šogad, kas būs vismaz... principā pārsniegs 15 miljardus latu, ir tas, ko starptautiskie aizdevēji un eksperti no kredītreitingu aģentūrām un Eiropas Komisijas saredzēja, ka Latvijā tas varētu būt 2016.-2017.gadā. Nākamgad kopprodukts noteikti sasniegs 16 miljardus. Tātad mēs pieaudzēsim savu ekonomiku par vienu miljardu vēl klāt. Par tādu skaitli vispār runa bija kādā 2018., 2019., pat 2020.gadā. To vajag novērtēt! Taču tas ir noticis. No opozīcijas puses bieži izskan arī tāda... arī pagājušajā gadā, kā es atceros, budžetu prezentējot, šeit bija ļoti liela skepse. Tika teikts, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums, ka bezdarbs pieaugs un ka Latvijai nebūs iespējams atgriezt jeb atmaksāt starptautisko aizdevumu. Par to pat nav ko domāt! Kas reāli notiek? Realitāte ir pavisam citādāka. Ekonomika mums aug būtiski straujāk, un Latvija var atdot ātrāk par grafikā noteikto starptautisko aizdevumu, lai mums nebūtu liekas rezerves jātur, lai mums nebūtu jāpārmaksā procenti. Tas, ka mēs spējam tagad pakāpeniski savu ārējo parādu pārfinansēt, ietaupot, iespējams, vairākus desmitus miljonu latu jau nākamgad, kurus varēsim novirzīt citām jomām, manuprāt, ir ļoti svarīgs arguments tam, ka tomēr tas, kas ir bijis izdarīts, dod rezultātu. Jā, makroekonomiskie rādītāji ar novēlošanos sniedz konkrētāku ainu par to, kas notiek kopumā sabiedrībā. Bet es esmu pilnīgi pārliecināts, ka tas, kas notiek šogad ekonomikā, šī izaugsme, noteikti nākamgad atspoguļosies pieaugošā labklājībā un pakāpeniski pieaugošā arī pirktspējā jau nākamgad. Tā ir ekonomiskā cikla tāda likumsakarība - no makroekonomiskiem līdz mikroekonomiskiem skaitļiem parasti ir viena līdz pusotra gada laikposms. Ekonomiskā izaugsme viennozīmīgi liecinās arī beidzot par pārliecību sabiedrībā un uzņēmējos, kā arī par drošību. Joprojām mēs sevi šaustām: vai tiešām tas smagākais periods ir pāri? Vai tiešām Latvijas ekonomika aug? Tas tā nevar būt! Bet ar katru nākamo ceturksni šai pārliecībai ir jāaug. Jā, tas notiek! Mēs tiešām augam! Ekonomika aug! Un tā pārliecība ir tā, kas viennozīmīgi radīs lielāku uzņēmējdarbības aktivitāti. Būs lielāks nodarbinātības pieaugums. Darba algu pieaugums jau ir sācies. Tas viss summēsies lielākās investīcijās uzņēmumos un arī lielākā patēriņā, kas savukārt summēsies lielākos nodokļu ieņēmumos, un mums būs iespēja vairāk līdzekļu novirzīt jomās, kurām mums tiešām tas ir vajadzīgs. Tā ka lūdzu deputātus atbalstīt nākamā gada valsts budžeta likumprojektu. Tas tiešām ir pietiekami sabalansēts starp dažādām jomām un iespējām, un tas tiešām ir vērsts uz izaugsmi. Nav nekādu šaubu par to, ka Latvijā šogad bija visstraujāk augošā ekonomika Eiropas Savienībā, un arī nākamgad mēs tāda būsim. Mums ir visas iespējas parādīt pat vēl labākus rādītājus. Paldies. (Aplausi.)".
• 2012_10_22_a-seq6 spokenText "Priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Ministri! Dāmas un kungi! Šodien Saeimas vērtējumam ir nodots 2013.gada valsts budžeta projekts. Šis ir pirmais budžets pēc starptautiskā aizdevuma programmas un fiskālās konsolidācijas pabeigšanas. Šis ir pirmais budžets pēc četru gadu pārtraukuma, kurā mēs varam atļauties piešķirt papildu finansējumu prioritāriem pasākumiem. Lielā mērā tas kļuvis iespējams, pateicoties iepriekšējos gados veiktajiem finansēšanas stabilizēšanas pasākumiem, kas ļāvuši sakārtot valsts finanses un atgriezties pie ekonomikas izaugsmes. Latvijas ekonomikā turpinās stabila izaugsme. Ja iepriekšējos gados ekonomikas izaugsme balstījās galvenokārt uz ražošanas un eksporta pieaugumu, tad šogad ir vērojams arī būtisks iekšzemes pieprasījuma pieaugums, kas liecina, ka ne tikai eksportējošie uzņēmumi, bet arī Latvijas iedzīvotāji jūtas stabilāki un ir sākuši optimistiskāk raudzīties nākotnē. Līdz ar ekonomikas izaugsmi tiek radītas jaunas darba vietas un pakāpeniski samazinās bezdarbs. Jau trešo ceturksni pēc kārtas Latvija ir visstraujāk augošā Eiropas Savienības ekonomika. Šī gada pirmajā pusgadā ekonomikas pieaugums bija 5,9 procenti, un var prognozēt, ka šogad plānotais izaugsmes temps - 4,0 procentu - tiks pārsniegts. Ražošanā un eksportā saglabājas stabila pieauguma tendence: eksports pagājušajā gadā ir pieaudzis par 28 procentiem, bet šī gada septiņos mēnešos - par 13 procentiem. Apstrādes rūpniecība - eksporta galvenais dzinējspēks - pagājušajā gadā ir pieaugusi par 12 procentiem, bet šī gada astoņos mēnešos - par 11 procentiem. Līdzšinējie pieauguma tempi liecina par paveikto valsts ekonomikas atjaunošanā, tomēr, raugoties nākotnē, aicinu būt reālistiskiem. Šobrīd visā pasaulē, arī mūsu galvenajos eksporta tirgos, valda liela neskaidrība attiecībā uz izaugsmes potenciālu tuvākajos gados. Nelabvēlīga scenārija gadījumā arī mūsu izaugsmes tempi var būtiski samazināties. Pārlieku liels optimisms prognozēs var novest pie nepatīkamiem pārsteigumiem. Galvenās makroekonomiskās prognozes, balstoties uz kurām ir veidots 2013.gada budžets, ir ekonomikas pieaugums 3,7 procentu apmērā un inflācija - 2,0 procentu apmērā. Valsts ekonomiskās attīstības svarīgs priekšnoteikums ir finanšu stabilitāte. Tāpēc valdība ir pieturējusies pie iepriekš nospraustā kursa uz budžeta deficīta samazināšanu. 2013.gada budžeta deficītu plānots samazināt līdz 1,4 procentiem no IKP (pēc EKS 95 metodikas). Arī turpmākajos gados budžeta deficītu būs jāturpina mazināt, nonākot pie sabalansēta budžeta, vēlākais, 2016.gadā. Runājot par stabilitāti, vēlos atgādināt, ka, krīzei sākoties, pirmais, ko zaudējām, bija finanšu tirgu uzticība. Šo uzticību atgūt nebija viegli, un atkal varam to ātri zaudēt, ja atkāpsimies no mūsu pašu uzņemtajām saistībām makroekonomiskās un fiskālās stabilitātes jomā. Vēlos uzsvērt, ka atgriezties pie „trekno gadu” nekontrolētās nodokļu maksātāju naudas tērēšanas nav ne pieļaujams, ne nepieciešams. Tas būtu pretrunā gan ar labas ekonomiskās pārvaldības principiem, gan ar mūsu apņemšanos virzīties uz sabalansētu budžetu un īstenot pretciklisku fiskālo politiku. Mēs zinām, cik vētrainas debates pēdējā mēneša laikā ir notikušas par nākamā gada budžetu. Politiķi vienmēr varēs atrast tūkstošiem veidu, kā visus padarīt laimīgus uz nodokļu maksātāju rēķina. Un šo vētraino debašu laikā nereti izskan jautājumi: „Kāpēc budžeta deficīts tiek samazināts no 1,9 procentiem no IKP uz 1,4 procentiem nākošgad? Kāpēc tieši 1,4 procenti? Vai tad, piemēram, 1,5 procenti vai 1,6 procenti arī nebūtu labi diezgan? Kāpēc nevaram mazliet pamanipulēt ieņēmumu prognozes? Tad taču būtu vairāk naudas, ko tērēt!” Mēģināšu paskaidrot, kāpēc šāda pieeja nav atbalstāma un pie kādām sekām tā var novest. Starptautiskā aizdevuma programmas laikā mēs uzņēmāmies saistības: pēc programmas pabeigšanas katru gadu samazināt budžeta deficītu par pusprocentu no IKP, līdz tiek sasniegts vidēja termiņa budžeta deficīta mērķis. 2013.gada budžets lielā mērā ir tests, vai Latvijas politiķi patstāvīgi, bez starptautisko aizdevēju uzraudzības, spēj īstenot atbildīgu fiskālo politiku vai arī atkal sāks „gāzēt līdz grīdai”. Jebkura atkāpšanās no budžeta deficīta mērķiem vai ieņēmumu prognožu nepamatota manipulēšana no finanšu tirgu puses tiks viennozīmīgi uztverta kā Latvijas atkāpšanās no savām saistībām un radīs bažas par Latvijas spēju nodrošināt finanšu stabilitāti. Arī te varētu rasties jautājums: „Kāpēc gan mums būtu jāuztraucas par to, ko par mums domā finanšu tirgi?” Problēma ir tā, ka, kamēr vien mēs turpināsim dzīvot pāri saviem līdzekļiem, tas ir, kamēr mums būs budžeta deficīts, mums būs jāveic aizņemšanās šajos pašos finanšu tirgos, lai šo deficītu nosegtu. Un no finanšu tirgu viedokļa būs atkarīgs, par kādām procentu likmēm mēs varēsim aizņemties. Vēl jo vairāk, 2014. un 2015.gadā mums ir jāveic valsts parāda pārfinansēšana - katru gadu vairāk nekā miljarda latu apjomā. Mūsu spēja vai nespēja ievērot fiskālo disciplīnu lielā mērā noteiks procentu likmes, par kādām mēs veiksim pārfinansēšanu. Piemēram, ja aizņemamies par 5 procentiem gadā (nevis par 4 procentiem), tad šis neietaupītais procents nozīmē pārmaksāt katru gadu ap 38 miljoniem latu. Tādā gadījumā par 10 gadu valsts vērtspapīriem mēs procentos pārmaksāsim 380 miljonus latu. Līdz ar to, nepieturoties pie fiskālās disciplīnas mērķiem šodien, mēs vēlāk varēsim brīnīties, kāpēc atkal nepietiek naudas, lai īstenotu dažādas skaistas ieceres. Mēs šo naudu gluži vienkārši pārmaksāsim procentos. Minēšu vēl dažus skaitļus. Nākamā gada budžetā procentos mums būs jāsamaksā pāri par 250 miljoniem latu. Tā ir milzīga summa. Tomēr vēl pirms mēneša... Es atvainojos, vēl pirms gada mēs plānojām, ka šī summa būs vēl lielāka - pāri par 280 miljoniem latu. Mēs esam panākuši 30 miljonu latu ietaupījumu tikai tāpēc, ka valsts budžeta deficīts ir mazāks par sākotnēji plānoto un valsts kase var piesaistīt finansējumu par zemākām likmēm. Tomēr, ja mēs atkāpsimies no fiskālās disciplīnas, situācija strauji mainīsies un ietaupījuma vietā mēs katru gadu procentos pārmaksāsim desmitiem miljonu latu. Tāpēc ir svarīgi pieturēties pie reālajām budžeta iespējām, nodrošināt fiskālo disciplīnu, līdz ar to nepārmaksājot naudu procentos un iegūstot līdzekļus prioritāro pasākumu finansēšanai. Tagad ir ļoti populāri piesaukt Igaunijas piemēru, apspriest jomas, kurās igauņi mūs ir apsteiguši, un tur daudz kam var piekrist. Tomēr, runājot par Igaunijas pieredzi, jāsaprot, kas ir šīs pieredzes pamatā. Viens no būtiskākajiem Igaunijas veiksmes stāsta iemesliem ir tas, ka Igaunijas politiķi ir bijuši pacietīgāki un tālredzīgāki. Jau 90.gadu sākumā Igaunija pieņēma lēmumu par sabalansētu valsts budžetu un pie tā ir pieturējusies. Rezultātā viņi nemaksā 250 miljonus latu procentos, bet novirza šos līdzekļus dažādiem prioritāriem pasākumiem. Savukārt ārvalstu investori novērtē Igaunijas finansiālo stabilitāti, un tai ir vieglāk piesaistīt investīcijas, kas veicina ekonomikas izaugsmi un arī budžeta ieņēmumu pieaugumu. Ja gribam ko mācīties no Igaunijas pieredzes, tad pirmais, kas jāmācās, ir samērot vēlmes ar iespējām. Tomēr atgriezīsimies pie šodien apspriežamā valsts budžeta projekta. 2013.gada valsts budžeta prioritātes ir ekonomikas attīstība, demogrāfiskās situācijas uzlabošana un atalgojuma palielināšana noteiktām sabiedriskajā sektorā strādājošo kategorijām. Tāpat budžetā paredzēts finansējums, lai sagatavotos vairākiem būtiskiem notikumiem - Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē 2015.gadā, Rīgai kā Eiropas kultūras galvaspilsētai 2014.gadā, Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem un citiem pasākumiem. Salīdzinot ar šī gada budžeta bāzi, ievērojami papildu līdzekļi piešķirti veselības aprūpei. Paredzēts finansējums arī reģionu attīstībai, tajā skaitā Latgales atbalsta programmai. Turpinām finansēt sabiedrības saliedēšanas plāna pasākumus. Runājot par ekonomikas attīstību, valdība turpina darbu pie uzņēmējdarbības vides uzlabošanas un nodokļu sloga samazināšanas. Jau šī gada vidū tika īstenota PVN pamatlikmes samazināšana no 22 procentiem uz 21 procentu, savukārt ar 2013.gada sākumu sāksim iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanu, bet no gada vidus palielināsim atvieglojumu par apgādībā esošu personu. Tuvāko trīs gadu laikā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi plānots samazināt no 25 uz 20 procentiem. Cik no šīs nodokļa samazināšanas ietaupīs vidusmēra ģimene? Jau 2013.gadā ģimene ar diviem bērniem, kur katrs no vecākiem saņem vidējo algu - 464 latus, uz veiktā nodokļu samazinājuma rēķina ietaupīs apmēram 103 latus, un turpmākajos gados šī summa ievērojami pieaugs. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, ievērojams līdzekļu apjoms paredzēts Eiropas Savienības fondu apguvei, kas kalpo kā būtisks ekonomikas stimulēšanas instruments. Eiropas Savienības fondu apguvei atvēlētā nauda arī krīzes gados skaidri liecināja par valdības apņemšanos veicināt pēc iespējas drīzāku atgriešanos pie ekonomikas izaugsmes. Šī apņemšanās ir nodrošinājusi strauju piešķirto Eiropas Savienības fondu apguves kāpumu, kura rezultātā Latvija šobrīd atrodas 4.vietā starp jaunajām dalībvalstīm pēc piešķirto Eiropas Savienības fondu apguves intensitātes. Nākamā gada budžetā šī politika tiek turpināta un Eiropas Savienības fondu un citas ārvalstu finanšu palīdzības apguvei novirzīts 961 miljons latu. Domājot par izaugsmi, gribētu uzsvērt, ka ekonomikas izaugsmei un ar to saistītajam labklājības pieaugumam ir jēga tikai tad, ja tas kalpo visas sabiedrības interesēm. Pēdējie tautas skaitīšanas dati runā paši par sevi - no 2,7 miljoniem iedzīvotāju, kas Latvijā bija pēc neatkarības atjaunošanas, tagad Latvijā palikuši tikai 2 miljoni iedzīvotāju. Šādas negatīvas demogrāfiskās un emigrācijas tendences ir nekavējoties jāaptur, tāpēc demogrāfija ir valdības prioritāte, kas atspoguļota arī valsts budžetā. Demogrāfiskās situācijas uzlabošanai budžetā paredzēti līdzekļi māmiņu algu griestu dubultošanai, tiek dubultotas arī valsts veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas par personām, kas kopj bērnu, paredzēts papildu atbalsts ģimenēm bērna pieskatīšanai, finansēta mātes un bērna veselības programma un uzsākts valsts atbalsts mākslīgajai apaugļošanai, pašvaldībām nodrošināta aizņemšanās iespēja bērnudārzu infrastruktūras sakārtošanai, kā arī īstenoti citi pasākumi. Kopumā demogrāfijas mērķiem nākošā gada budžetā paredzēti apmēram 38 miljoni latu, un turpmākajos gados šī summa pieaugs virs 60 miljoniem latu. Tieši demogrāfijas jautājumi ir izraisījuši viskarstākās debates par nākamā gada budžetu, līdz ar to pašreiz strādājam pie tā, lai sagatavotu vēl papildu priekšlikumus otrajam lasījumam saistībā ar valsts atbalstu ģimenēm ar bērniem un demogrāfiskās situācijas uzlabošanu. Atbilstoši budžeta iespējām turpināsim kāpināt šo atbalstu arī turpmāko gadu budžetos. Krīzes laikā gan privātajā, gan sabiedriskajā sektorā strādājošajiem nācās saskarties ar algu samazināšanu, turklāt sabiedriskajā sektorā algu samazinājums bija ļoti ievērojams - vidēji par 25 procentiem. Pie šāda algu līmeņa, atjaunojoties valsts ekonomiskajai izaugsmei, ir aizvien grūtāk noturēt valsts darbā kvalificētus speciālistus. Tādēļ viena no budžeta prioritātēm ir atalgojuma palielināšana noteiktām sabiedriskajā sektorā strādājošo kategorijām. Izglītības un kultūras jomās jau no 1.septembra ir paaugstinātas algas vispārizglītojošo skolu pedagogiem, bet kultūrizglītības iestāžu pedagogu algas ir pielīdzinātas vispārizglītojošo skolu pedagogu algām. Iekšlietu jomā tiek palielināts atalgojums policistiem, ugunsdzēsējiem un robežsargiem. Tieslietu jomā - Ieslodzījuma vietu pārvaldes un tiesu darbiniekiem. Labklājības jomā - sociālās aprūpes centru darbiniekiem. Esošā atalgojuma fonda ietvaros tiek nodrošinātas arī elastīgākas valsts pārvaldes darbinieku motivācijas iespējas. Pēdējo gadu laikā mēs esam īstenojuši vairākas reformas, lai uzlabotu valsts budžeta pārvaldību. Attiecīgi 2013.gada valsts budžets ir pirmais budžets, ko mēs izskatām kopā ar likumu „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2013.-2015.gadam”, kurā ir skaidri noteikti budžeta deficīta mērķi turpmākajiem trim gadiem. Pirms vairākiem mēnešiem Saeima ar pārliecinošu balsu vairākumu ratificēja Fiskālās disciplīnas līgumu, tādējādi paužot atbalstu ilgtspējīgai fiskālai politikai un valsts budžeta strukturālā deficīta ierobežošanai. Tomēr ir svarīgi Fiskālās disciplīnas līguma normas iestrādāt arī nacionālajā likumdošanā, tāpēc aicinu Saeimu paātrināt darbu pie Fiskālās disciplīnas likumprojekta izskatīšanas. 2013.gada budžets ir pirmais budžets pēc četru gadu pārtraukuma, kura izstrādē un pieņemšanā mūs neierobežo starptautisko aizdevēju diktētie noteikumi. Līdz ar to šis budžets ir arī tests mūsu politiskās sistēmas briedumam, nepārdodot vēlētājiem īstermiņa labumus uz valsts ilgtermiņa attīstības rēķina. Tests tam, vai mēs spēsim būt atbildīgi un domāt ilgtermiņā vai arī paļausimies eiforijai un priekšvēlēšanu populismam. Tests tam, vai domāsim par stabilu valsts attīstību vai arī, tikko pārvarējuši iepriekšējo krīzi, tūlīt atkal kāpsim uz fiskālās „gāzēšanas līdz grīdai” grābekļa. Aicinu Saeimu apstiprināt 2013.gada valsts budžeta projektu. Šis budžets ir apliecinājums tam, ka valsts ir atgriezusies pie normāla darba un dzīves ritma. Tas nodrošina gan līdzsvarotu ekonomikas izaugsmi, gar ir vērsts uz to, lai pēc iespējas ātrāk mūsu valsts iedzīvotāji ekonomikas izaugsmi redzētu atspoguļojamies arī savos personiskajos budžetos. Paldies par uzmanību! (Aplausi.)".
• 2012_10_22_a-seq5 spokenText "Paldies. Uzsākam debates. Vārds Latvijas Republikas Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim.".
• 2012_10_22_a-seq4 spokenText "Jā, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz likumprojektu „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2013.-2015.gadam” un likumprojektu „Par valsts budžetu 2013.gadam”, kā arī pavadošos likumprojektus atbalstīt pirmajā lasījumā.".
• 2012_10_22_a-seq3 spokenText "Tātad saskaņā ar Kārtības rulli mums ir jābalso par katru no likumprojektiem - par tā atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojektu „Grozījums Kriminālprocesa likumā” atzītu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 35, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 32, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 35, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 34, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2014.gadam”” atzītu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 36, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 36, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 35, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 34, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Invaliditātes likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 33, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Pacientu tiesību likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 37, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 34, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts kompensāciju cietušajiem”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 36, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 34, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 35, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 37, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 36, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 38, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 38, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 38, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 36, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 36, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 36, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Izglītības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 38, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Augstskolu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 38, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Vispārējās izglītības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 38, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Profesionālās izglītības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 37, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 34, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 35, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2013.-2015.gadam” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 36, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies. Un lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par valsts budžetu 2013.gadam” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 37, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Un tagad, lūdzu, par pirmo lasījumu. Vai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā runās deputāts Jānis Reirs?".
• 2012_10_22_a-seq2 spokenText "Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Augsti godātais finanšu ministra kungs! Godātie deputāti! Godātie ministri! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi 2013.gada valsts budžeta projektu, 2013.-2015.gada budžeta ietvara projektu un 31 budžetu pavadošo likumprojektu. Iepriekšējā Saeimas sēdē mēs esam izslēguši divus likumprojektus no budžeta likumprojektu paketes. Līdz ar to mums skatīšanai ir atlikuši 29 likumprojekti. Komisija izskatīja šos likumprojektus un lūdz Saeimu piešķirt visiem likumprojektiem steidzamību.".
• 2012_10_22_a-seq1 spokenText "Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sākam Saeimas ārkārtas sēdi. Šodienas sēdes darba kārtībā praktiski ir viens jautājums - likumprojekts „Par valsts budžetu 2013.gadam”, kā arī to pavadošo likumprojektu pakete. Pirms mēs sākam sēdi, es vēlreiz vēlos atgādināt procedūru. Tā kā par budžetu pavadošo likumprojektu paketi debatē par visu kopumā un tā kā komisija ir lūgusi atzīt budžeta likumprojektu paketi par steidzamu, tad vispirms es došu vārdu referentam šajā jautājumā - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājam. Viņš ziņos komisijas vārdā par šiem likumprojektiem un lūgs tos atzīt par steidzamiem. Mēs balsosim par katra šā likumprojekta atzīšanu par steidzamu, un tad pirms pirmā lasījuma mēs sāksim debates - es atgādinu! - par visu likumprojektu paketi kopumā. Pēc tam, kad būs beigušās debates par visu paketi kopumā, mēs balsosim par katru no likumprojektiem atsevišķi, par to pieņemšanu pirmajā lasījumā, un noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam. Tātad sākam izskatīt budžetu pavadošo likumprojektu paketi. Vārds Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājam Jānim Reiram.".
• 2012_10_18-seq92 spokenText " Paldies. Līdz ar to Saeimas 18.oktobra sēdi pasludinu par slēgtu. ".
• 2012_10_18-seq91 spokenText "Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Dzintars Ābiķis... nav klāt, Raivis Dzintars... nav, Kārlis Krēsliņš... nav, Raimonds Vējonis... arī nav. Paldies.".
• 2012_10_18-seq89 spokenText "Kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde pulksten 10.15. Visi laipni gaidīti!".
• 2012_10_18-seq85 spokenText "Godātie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Aicinām jūs uz sēdi pulksten 10.45 komisijas telpās. Paldies.".
• 2012_10_18-seq83 spokenText "Labdien, kolēģi! Vēlos paziņot, ka tūlīt pēc sēdes Dzeltenajā zālē tiek dibināta deputātu grupa Latvijas Okupācijas muzeja atbalstam. (No SC frakcijas: „Kas tas tāds?”) Tā ka visi laipni tiek aicināti.".
• 2012_10_18-seq82 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” (Nr.401/Lp11)”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Tātad atbildīgā par likumprojektu ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Un pēdējais šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās””(Nr.363/Lp11) otrajam lasījumam”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” (Nr.363/Lp11) otrajam lasījumam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam pagarināts. Līdz ar to visi šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti, bet, pirms mēs reģistrējamies, atgādinu, ka šodien bija paredzēta atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem. Deputāti bija iesnieguši piecus jautājumus ekonomikas ministram Danielam Pavļutam par enerģētikas tirgus liberalizāciju, par energostandartu apstiprināšanu, par enerģētikas stratēģijas dokumentu, par Visaginas atomelektrostaciju un par enerģiju, kas ražota no atjaunojamiem energoresursiem. Ministrs ir sniedzis rakstveida atbildes, kā arī informāciju, ka diemžēl viņš nevar ierasties uz jautājumu un atbilžu sesiju ne šodien - 18.oktobrī -, ne arī nākamajā ceturtdienā - 25.oktobrī - darba pienākumu veikšanas dēļ. Tātad šī atbilžu sniegšanas sesija tiek pārcelta uz 1.novembri. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Inesei Laizānei.".
• 2012_10_18-seq81 spokenText "Komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu, kurš nosaka, ka atbildīgā par likumprojektu „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Komisija balsoja un atbalstīja šo lēmuma projektu, un es lūdzu arī Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu.".
• 2012_10_18-seq80 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par likumprojekta „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” (Nr.401/Lp11) izslēgšanu no 2013.gada valsts budžeta likumprojektu paketes”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Tātad likumprojekts izslēgts no valsts budžeta likumprojektu paketes. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” (Nr.401/Lp11)”. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.".
• 2012_10_18-seq79 spokenText "Komisija ar balsu vairākumu izslēdza likumprojektu... atbalstīja lēmuma projektu „Par likumprojekta „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” (Nr.401/Lp11) izslēgšanu no 2013.gada valsts budžeta likumprojektu paketes”. Kā pamatojums bija gan Latvijas Pašvaldību savienības, gan plānošanas reģionu pārstāvju iebildumi, gan arī VARAM iebildumi. Šis likumprojekts komisijā ir jau otro reizi - jau 2012.gada budžeta grozījumos tas tika iesniegts -, bet netika atrasts kompromiss starp transporta pakalpojumu pieejamību un ekonomisko pamatojumu. Līdz ar to komisija uzskatīja, ka loģiskāk būtu šo likumprojektu izskatīt trijos lasījumos un skatīt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Lūdzu Saeimu izslēgt likumprojektu „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” no 2013.gada valsts budžeta likumprojektu paketes. (Starpsauciens no SC frakcijas: „Izslēdzam budžetu arī!”)".
• 2012_10_18-seq78 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” (Nr.398/Lp11)”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Tātad atbildīgā par šo likumprojektu ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par likumprojekta „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” (Nr.401/Lp11) izslēgšanu no 2013.gada valsts budžeta likumprojektu paketes”. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.".
• 2012_10_18-seq77 spokenText "Komisija lūdz mainīt atbildīgo komisiju un ir sagatavojusi lēmuma projektu - noteikt, ka atbildīgā komisija būs Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Komisija vienbalsīgi atbalstīja šo lēmuma projektu, un lūdzu arī Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu.".
• 2012_10_18-seq76 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” (Nr.398/Lp11) izslēgšanu no 2013.gada valsts budžeta likumprojektu paketes”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Tātad likumprojekts izslēgts no valsts budžeta likumprojektu paketes. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” (Nr.398/Lp11)”. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.".
• 2012_10_18-seq75 spokenText "Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja budžeta likumprojektu paketi. Esam nobalsojuši par visiem likumprojektiem, arī par 2013.gada budžeta likumprojektu un par budžeta ietvara likumu. Lūdzam Prezidiju sasaukt sēdi nākampirmdien pulksten 11.00. Bet divi likumprojekti tiek izņemti no budžeta likumprojektu paketes. Un pirmais ir likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””. Komisija to izskatīja un konstatēja, ka piedāvātais atalgojuma regulējums varētu būt nesamērīgs, un, ņemot vērā to, ka tiek gatavotas izmaiņas kapitāla daļu pārvaldībā, šo likumprojektu būtu loģiskāk izskatīt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā kopā ar jauno likumprojektu par izmaiņām kapitālsabiedrību pārvaldībā. Un tāpēc komisija lūdz izslēgt šo likumprojektu no 2013.gada valsts budžeta likumprojektu paketes.".
• 2012_10_18-seq74 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” (Nr.12/Lp11) trešajam lasījumam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir pagarināts līdz 25.oktobrim. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” (Nr.398/Lp11) izslēgšanu no 2013.gada valsts budžeta likumprojektu paketes”. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.".
• 2012_10_18-seq73 spokenText "Sveiki! Komisija aicina Saeimu pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam un noteikt, ka tas būs šī gada 25.oktobris.".
• 2012_10_18-seq72 spokenText "Nākamā darba kārtības sadaļa - „Lēmumu projektu izskatīšana”. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” (Nr.12/Lp11) trešajam lasījumam”. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.".
• 2012_10_18-seq70 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Reklāmas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Reklāmas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka mēs atbalstām likumprojektu arī otrajā lasījumā? Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Reklāmas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.".
• 2012_10_18-seq69 spokenText "Kolēģi! Situācija ir identiska tai, kāda bija ar iepriekšējo likumprojektu. Arī šeit runa ir par direktīvas pārņemšanu - burtiski tas pats teksts. Lūdzu piešķirt arī šim likumprojektam steidzamības statusu un atbalstīt to šodien abos lasījumos.".
• 2012_10_18-seq68 spokenText "Saskaņā ar Kārtības rulli vispirms ir jābalso par steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojektu „Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā” atzītu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka mēs pēc komisijas lūguma izskatām likumprojektu arī otrajā lasījumā? Deputātiem iebildumu nav. Tātad lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Reklāmas likumā”, pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.".
• 2012_10_18-seq67 spokenText "Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir saņēmusi divus likumprojektus - „Grozījumi Reklāmas likumā” un „Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā”. Izskatot abus šos likumprojektus, komisija ir pieņēmusi lēmumu tos sadalīt un izņemt ārā to daļu, kas ir saistīta ar Eiropas Savienības direktīvas pārņemšanu. Tātad šie ir tie divi likumprojekti, kurus komisija ir iesniegusi Saeimā. Komisija lūdz, pirmkārt, piešķirt tiem steidzamības statusu un, otrkārt, izskatīt tos šodien abos lasījumos.".
• 2012_10_18-seq66 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 1.novembris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā”, pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.".
• 2012_10_18-seq65 spokenText "Paldies, kolēģi, par atbalstu! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 1.novembris.".
• 2012_10_18-seq64 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
• 2012_10_18-seq61 spokenText "Un 3. - aizsardzības ministra Arta Pabrika priekšlikums. Komisija atbalstīja.".
• 2012_10_18-seq59 spokenText "2. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Arī atbalstīts.".
• 2012_10_18-seq57 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.1343 - likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” otrajā lasījumā. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šā likumprojekta otrajam lasījumam saņēma trīs priekšlikumus. 1. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Komisija atbalstīja.".
• 2012_10_18-seq56 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 15.novembris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, otrais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Lolita Čigāne.".
• 2012_10_18-seq55 spokenText "15.novembris.".
• 2012_10_18-seq54 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Arhīvu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
• 2012_10_18-seq53 spokenText "Visi priekšlikumi izskatīti. Komisijas vārdā aicinu likumprojektu apstiprināt otrajā lasījumā.".
• 2012_10_18-seq45 spokenText "2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 3. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumā.".
• 2012_10_18-seq43 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās dāmas un godātie kungi! Skatām likumprojektu „Grozījumi Arhīvu likumā” otrajā lasījumā (likumprojekta reģistrācijas numurs 242/Lp11). Visi pieci priekšlikumi komisijā izskatīti un atbalstīti vai daļēji atbalstīti. 1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2012_10_18-seq42 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 1.novembris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājumus - likumprojekts „Grozījumi Arhīvu likumā”, otrais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Juris Viļums.".
• 2012_10_18-seq41 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 1.novembris. Tātad divas nedēļas.".
• 2012_10_18-seq40 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 29. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
• 2012_10_18-seq39 spokenText "Komisijas vārdā vēlos piebilst, ka, protams, viss notiks atbilstoši demokrātiskas valsts principiem un atbilstoši arī regulācijai. Otrkārt. Par termiņiem. Komisija nevilcināsies un ies uz priekšu strauji. Par likuma 60.pantu. Protams, tas tiks detalizēti apspriests. Tātad komisijas vārdā aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.".
• 2012_10_18-seq37 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Godājamais Prezidij! Liels paldies Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītājai par izsvērto argumentāciju, kā arī paldies kolēģim Cileviča kungam par viņa argumentiem. Savukārt es vēlētos precizēt, ka mēs nevēlamies neko aizliegt vai ierobežot vārda brīvību, bet gan nodrošināt konkrētas lietas, kas mums kā valstij būtu svarīgas. Un runa ir par Latvijas nacionālās drošības un Latvijas informatīvās telpas aizsargātību. Svarīgi ir nodrošināt, lai mūsu valsts vietējā - reģionālā, nacionālā - un arī Eiropas satura informācija būtu iekļauta Latvijas televīzijas programmās un lai iedzīvotāji tad var izvēlēties, ko skatīties, un tas viss notiks atbilstoši Eiropas regulām. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā. Liels paldies.".
• 2012_10_18-seq35 spokenText "Cienījamie kolēģi! Cienījamā kolēģe Mūrniece izsmeļoši izklāstīja situāciju, un es nevaru viņai nepiekrist. Patiešām šis likumprojekts ir vajadzīgs, lai labotu tās kļūdas, kas tika pieļautas, pārejot uz apraidi ciparu formātā, un šie kļūdainie lēmumi noveda pie situācijas, ka maksa ir nesamērīgi augsta, un tas rada lielas problēmas gan sabiedriskajai televīzijai, gan komerctelevīzijām. Tātad kopumā „Saskaņas Centrs” atbalsta piedāvāto regulējumu. Es šobrīd nerunāšu par izvēli no šiem diviem variantiem, jo principā katrs no šiem variantiem... katram no šiem variantiem ir gan priekšrocības, gan trūkumi, un mums visiem būtu ļoti rūpīgi jāpadomā par to, kuru no variantiem izvēlēties. Tomēr mums ļoti lielas bažas izraisa viens no likumprojekta pantiem, proti, 7.pants, par grozījumiem likuma 60.pantā. Faktiski šis grozījums tieši nav saistīts ar piedāvāto regulējumu, un man šķiet, ka vienkārši tiek izmantota iespēja, lai mainītu diezgan principiālas nostājas mūsu televīzijas apraides organizācijā. Proti, runa ir par to, ka Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei tiek piešķirtas tiesības saskaņot un apstiprināt to maksas televīzijas programmu sarakstu, kura izplatīšana ciparu formātā... zemes apraide notiks, izmantojot LVRTC pakalpojumus. Tātad faktiski runa ir par visu nacionālo apraidi. Tātad likumprojekts paredz situāciju, ka programmas īpašnieks vai veidotājs vienojas ar programmas izplatītāju, tātad elektronisko sakaru komersantu, par programmas izplatīšanu. Programma ir pieprasīta, skatītāji grib to redzēt, bet padome var to neatļaut un aizliegt. Protams, valstij ir tiesības regulēt šo jautājumu. Šeit nav pilnīgi brīvs tirgus, un Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva paredz situācijas, kad šāds regulējums ir iespējams. Bet, nosakot šo regulējumu, būtu jāņem vērā divi fundamentāli principi. Pirmais princips ir vārda brīvība. Attiecībā uz jautājumu, cik tālu valsts var iejaukties komerciālu programmu izplatīšanā, pastāv virkne Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu. Es gribu minēt dažus no tiem. Jau 1990.gadā lietā „Autronic AG pret Šveici” tiesa konstatēja, ka konvencijas 10.pants - tātad brīvība paust savus uzskatus - attiecas ne tikai uz informācijas saturu, bet arī uz tās sniegšanas vai saņemšanas veidu. Tāpēc jebkurš ierobežojums, kas attiecas uz informācijas izplatīšanas līdzekļiem, veidiem un formām, noteikti ir informācijas iegūšanas un izplatīšanas brīvības ierobežošana. Lietā „Informationsverein Lentia pret Austriju” 1993.gadā tiesa novērtēja atteikumu izsniegt licenci privātas radiostacijas dibināšanai kā Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.panta pārkāpumu, un savā lēmumā tiesa atzīmēja (tiesa vairākkārt ir to uzsvērusi!) vārda brīvības fundamentālo lomu demokrātiskā sabiedrībā - īpaši, ja ar preses palīdzību tā kalpo tādas informācijas un ideju izplatīšanai, kuras sabiedrība ir tiesīga saņemt. Šī loma nevar tikt veiksmīgi īstenota bez plurālisma, kuram valsts ir augstākais garants. Lietā „Radio ABC pret Austriju” 1997.gadā tiesa arī konstatēja 10.panta pārkāpumu un norādīja, ka licences izsniegšanas vai tās atteikuma nosacījumi varētu tikt izskatīti, vadoties pēc piedāvātās stacijas mērķiem un būtības, tās potenciālās auditorijas nacionālajā, reģionālajā un vietējā līmenī, specifiskās auditorijas tiesībām un vajadzībām un starptautisko tiesību aktu noteiktām saistībām. 2003.gadā lieta „Murphy pret Īriju” tiesa izvērtēja reliģiskas dabas reklāmas aizliegšanas pamatotību un vēlreiz uzsvēra, ka vārda brīvības garantijas pilnībā attiecas uz medijiem. 2008.gadā lietā „Glas Nadezhda EOOD and Elenkov pret Bulgāriju” tiesa izvērtēja atteikumu izsniegt licenci minoritāšu konferences reliģiskās radiostacijas darbībai un konstatēja konvencijas 10.panta pārkāpumu. Piedāvātajos grozījumos nekāda analīze netika veikta. Ne konvencijas piemērotība, ne arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūra netika izvērtēta. Otrs fundamentālais princips, kas būtu jāņem vērā, nosakot šādu regulējumu, ir brīvā tirgus princips Eiropas Savienības tiesību kontekstā. Es necitēšu Luksemburgas tiesas judikatūru, kaut gan tur arī ir vesela virkne piemērojamu spriedumu. Atzīmēšu tikai to, ka padome acīmredzot ļoti labi apzinās, ka jānodrošina brīva konkurence ne tikai vienas platformas ietvaros, bet arī starp tehnoloģiskām platformām, un padome pauda savu pārliecību, ka jānosaka regulējums ne tikai attiecībā uz zemes apraidi, bet arī attiecībā uz citām platformām - gan uz kabeļtelevīziju, gan uz satelīttelevīziju, gan arī uz interneta televīziju. Ļoti interesanti, kā padome domā to panākt, jo faktiski visi satelīttelevīzijas operatori vienkārši neatrodas Latvijas jurisdikcijā. Mēs nevaram tos regulēt vispār. Attiecībā uz internetu, uz IP televīziju, nekāds regulējums vispār nepastāv. Tagad, nosakot šo regulējumu, šos ierobežojumus zemes apraidei, mēs radām nevienlīdzīgus nosacījumus dažādām platformām. Līdz ar to tie skatītāji, kas grib redzēt tās programmas, ko padome neatļaus izplatīt, vienkārši pāries uz citām platformām, zemes apraide zaudēs skatītājus, un vairāk cilvēku izmantos satelītus vai IP televīziju, kas ļoti ātri attīstās, un šis regulējums ir ļoti apšaubāms tieši no Eiropas Savienības tiesību viedokļa. Jā, Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva pieļauj valsts regulējumu, pieļauj izņēmumus no brīvā tirgus principiem, bet direktīva skaidri pasaka, ka jābūt ļoti nopietnam pamatojumam un ka kritērijiem jābūt ļoti skaidri noformulētiem likumā. Šobrīd mums tiek piedāvāts noteikt šos kritērijus politikas plānošanas dokumentā - stratēģijā, ko izstrādā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, nevis tas tiek ierakstīts likumā. Un faktiski tas dod zināmu pamatu šaubām, vai šis regulējums atbilst Eiropas Savienības direktīvai. Un vēl pats pēdējais. Es vairs neesmu jauns cilvēks, un lielāko daļu sava mūža es nodzīvoju tieši valstī, kurā ļoti stingri regulēja to, ko es varu skatīties un klausīties un ko - nevaru. Līdz šim man šķita, ka tagad es dzīvoju demokrātiskā valstī un ka es pats varu izvēlēties, ko man skatīties, kādas televīzijas programmas, it īpaši tad, ja es maksāju par tām programmām. Faktiski - kas tiek piedāvāts? Nu, runāsim skaidru valodu! Tiek piedāvāts atjaunot cenzūru, jo faktiski cenzūra ir tā programmu izvērtēšana un atļauja izplatīt vai aizliegums izplatīt pirms izplatīšanas. Šobrīd mums darbojas cits princips. Protams, atbildība par programmu saturu ir paredzēta likumā, un arī praksē tā tiek īstenota, bet tikai pēc tam. Tātad es nevaru atbalstīt šādu normu. Un es vēlreiz uzsveru, ka patiešām pirmajā lasījumā piedāvātā projekta lielākā daļa mums ir pilnīgi pieņemama, tā ir racionāla, un mēs to atbalstām. Bet es vēlreiz gribu ļoti nopietni brīdināt, ka mēs tagad sākam iet ļoti bīstamu ceļu. Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva paredz regulējumu un ierobežojumus kā pagaidu pasākumus, pie kuriem regulāri jāatgriežas un kuri jāpārskata. Šajā regulējumā šie ierobežojumi tiek paredzēti kā pastāvīgi, tāpēc „Saskaņas Centrs” šobrīd balsojumā atturēsies, un es aicinu jūs ļoti nopietni visu pārdomāt un nevadīties pēc tīri emocionāliem argumentiem, ka, redziet, mums ir pārāk daudz programmu krievu valodā un pārāk maz - latviešu valodā. Nu, piedodiet! Latvija ir maza valsts, un cik tad to programmu mums var būt? Jo proporcijas, protams, vienmēr nebūs par labu programmām latviešu valodā. Vienmēr krievu, angļu vai vācu valodā tiks veidots daudz vairāk programmu nekā latviešu valodā. Un ne jau tas ir pats būtiskākais, cik programmu ir iekļauts vienā vai otrā paketē. Būtiskākais ir tas, ko cilvēki reāli izvēlas, ko cilvēki skatās. Un šeit vienīgā iespēja, kā nodrošināt konkurētspēju, tieši latviešu programmu konkurētspēju, ir palīdzēt programmu veidotājiem - ieguldīt vairāk līdzekļu sabiedriskajā televīzijā, paredzēt režīmu, nepārkāpjot brīvās konkurences principus, sekmēt nacionālā satura attīstību. Bet tas, kas tiek piedāvāts, ir kaut kas pilnīgi cits - tas paredz ierobežot konkurentu programmas. Es nedomāju, ka no tā kaut kas prātīgs var iznākt. Es atceros, ka arī padomju laikā, neskatoties uz daudz bargākiem aizliegumiem, mēs tik un tā klausījāmies BBC un „Amerikas balsi”. Un nekādi aizliegumi šeit nepalīdzēs! Es aicinu tomēr pieturēties pie demokrātiskas valsts principiem un vēlreiz ļoti rūpīgi pārdomāt, kādu regulējumu mēs šeit varam noteikt. Paldies.".
• 2012_10_18-seq33 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mūrnieces kundze jau diezgan precīzi paskaidroja situāciju, kāda tā ir šodien. Runājot par šo likumprojektu, par kuru šodien tiek piedāvāts balsot pirmajā lasījumā, būtiskā lieta ir tāda, ka šis likumprojekts tiešām paredz nākotnē... ka otrajā lasījumā mums vajadzēs balsot par abiem variantiem, jo savu variantu piedāvās arī Satiksmes ministrija. Satiksmes ministrija piedāvās ar saviem priekšlikumiem noteikt... iekļaut likumprojektā abas iespējas, lai deputātiem būtu iespējams izvēlēties un atbalstīt vienu vai vairākus... divus vai vairākus uzvarētājus konkursā. Tas, ko es gribētu norādīt: ja mēs gribam laikus paspēt šo likumprojektu ieviest dzīvē un arī izsludināt konkursu, tad mēs nevaram ilgi kavēties ar šā likumprojekta virzīšanu tālāk - otrajā un trešajā lasījumā, jo šie termiņi šobrīd ir noteikti, var teikt, maksimāli īsi, lai mēs pagūtu jau no 2014.gada ieviest gan jaunu apraidi, gan izsludināt konkursu, gan arī pasludināt tā uzvarētājus. Jāatzīst gan ir tas, ka tiešām mūsu vidū šeit domas dalās un ka diskusijas ir sākušās diezgan plašā spektrā par to, kurš ir labākais no variantiem. Kā jau Mūrnieces kundze minēja, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā tikai trim deputātiem bija tāds viedoklis šajā jautājumā, kas parādīja, ka parlamenta deputātiem diemžēl nav iespēju tik ātri iedziļināties tik specifiskā jautājumā, un es vēl aizvien uzskatu, ka pēc būtības šis ir valdības izšķiršanās jautājums. Tas bija jāizšķir valdībai, ko mēs izvēlamies, - to, kādu ceļu iet, un noteikti arī pareizāk būtu tomēr izvēlēties, ka konkursā uzvar viens pretendents, nevis vairāki, jo pēc tam, kā jau norādīja arī Konkurences padome, mēs nevarētu pateikt... nevarētu no konkurences aspekta izvērtēt to, vai tiek vai netiek ievērota šī konkurence, kā arī nevarētu konkrēti sadalīt šos tirgus: kurā tad strādās viens vai otrs pretendents, kas būs uzvarējis konkursā. Paldies.".
• 2012_10_18-seq32 spokenText "Paldies. Uzsākam debates. Vārds deputātam Klāvam Olšteinam.".
• 2012_10_18-seq31 spokenText "Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 304/Lp11, - „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”, kas skar virszemes televīzijas apraidi pēc 2014.gada 1.janvāra. Šobrīd zemes televīzijas apraidi ciparu formātā nodrošina SIA „Lattelecom”, un tas notiks līdz 2013.gada 31.decembrim. Šopavasar valdība izskatīja Satiksmes ministrijas virzīto koncepciju „Par zemes ciparu televīzijas programmu izplatīšanu no 2014.gada” un izšķīrās atbalstīt koncepcijas otro variantu. Tas nosaka, ka turpmāk Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs būs tas, kas nodrošinās galalietotājiem bez maksas pieejamo programmu izplatīšanu, tātad tā dēvēto bezmaksas televīzijas apraidi. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atbalsta šo risinājumu, jo tas ļaus būtiski samazināt apraides maksu, ko komersantiem... kas televīzijas kanāliem būs jāmaksā tātad šim attiecīgajam komersantam. Ir izskanējuši atbildīgo amatpersonu solījumi, ka apraides maksa no 650 tūkstošiem latu, kāda tā ir šobrīd, saruks līdz 200 tūkstošiem latu. To atzinīgi novērtējuši arī televīzijas kanāli. Līdz ar to paveras lieliska iespēja no 2014.gada paplašināt skatītājiem bez maksas uztveramo programmu klāstu. Komisija uz to mudina un sekos līdzi, lai tā arī tiktu darīts. Attiecībā uz to, kā notiks maksas televīzijas programmu apraide, jāteic, ka atbilstoši Satiksmes ministrijas iesniegtajai koncepcijai ir divi apakšvarianti: 2.1.apakšvariants nosaka, ka maksas televīzijas programmu apraidi nodrošinās viens komersants, bet 2.2.apakšvariants - ka to veiks vairāki, tātad vismaz divi komersanti. Likumprojekta teksts, kāds tas ir šobrīd, neparedz neviena no minētajiem variantiem ieviešanu, un deputātu uzdevums vēl ir izšķirties par konkrētu apakšvariantu. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija saņēma līdzatbildīgās komisijas - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas - atzinumu. Šī komisija atbalstīja attiecīgo likuma grozījumu izskatīšanu Saeimas sēdē pirmajā lasījumā, bet tikai trīs no komisijas deputātiem spēja formulēt savu viedokli attiecībā uz to, kā nodrošināt maksas programmu ieviešanu. Tas ir saprotami, jo apraides lietas ir sarežģītas, un deputātiem ir nepieciešams laiks, lai izprastu un iedziļinātos. Saprotams, ka ar divām komisijas sēdēm, kā tas bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, izrādījās, iespējams, nepietiek. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir regulāri sekojusi līdzi apraides jautājumiem, deputāti jau pirms likumprojekta izskatīšanas bija iepazinušies ar koncepciju. Bet tas nenozīmē, ka diskusijas būtu bijušas mazāk karstas. Uzklausījusi Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, Satiksmes ministrijas, Konkurences padomes, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas, kā arī nozares pārstāvju viedokļus, komisija izšķīrās atbalstīt likuma grozījumus pirmajā lasījumā. Komisijas vairākums - pieci deputāti no deviņiem - izšķīrās par atbalstu Satiksmes ministrijas virzītās koncepcijas 2.2.apakšvariantam, iestādamies par konkurences principu un tātad par vairāku komersantu iesaisti. Komisijas sēdē deputāti pauda pārliecību, ka diskusijas par šiem apakšvariantiem ir jāturpina. Būtiski ir sasniegt divus mērķus - nodrošināt televīzijas skatītāju intereses un valsts intereses. Līdz ar to ir jāstiprina Latvijas piederība Eiropas kultūrtelpai un jāveicina sabiedrības vienotība uz valsts valodas pamata. Šobrīd neregulēta brīva tirgus... brīvā tirgus ietekmē ir izveidojusies situācija, ka pastāv divas lingvistiski, ģeopolitiski, demokrātijas tradīciju un kultūras ziņā atšķirīgas informatīvās telpas, ko mērķtiecīgi cenšas izmantot trešā valsts - Krievija. Likumprojekts paredz, ka nepieciešams noteikt kritērijus, kuriem jāatbilst maksas programmu sarakstam. Nobeigumā, pirmkārt, vēlos uzsvērt, ka Satiksmes ministrijas virzītās koncepcijas abi minētie apakšvarianti vēl nesniedz atbildes uz visiem jautājumiem un Satiksmes ministrijai acīmredzot vēl ir jāizdara neizdarītie darbi un jānovērš virkne neskaidrību. Otrkārt, tā kā šis likumprojekts attiecībā uz televīzijas apraidi skars plaša iedzīvotāju loka intereses, tas prasa vienlaikus arī ļoti rūpīgu iedziļināšanos, tāpēc es šodien no šīs tribīnes aicinu deputātus sekot līdzi diskusijām par šo likumprojektu, pārrunāt šo jautājumu frakcijās, uzaicināt un tikties ar Konkurences padomi, Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju un arī ar nozares pārstāvjiem. Katrā ziņā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā diskusijas turpināsies. Šodien komisijas vārdā es aicinu jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
• 2012_10_18-seq30 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Republikas valdības un Meksikas Savienoto Valstu valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tās Protokolu” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”, pirmais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ināra Mūrniece.".
• 2012_10_18-seq27 spokenText "Arī likumprojektam „Par Latvijas Republikas valdības un Meksikas Savienoto Valstu valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tās Protokolu” tika iesniegts no Juridiskā biroja puses viens tehniska rakstura priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.".
• 2012_10_18-seq26 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Republikas un Gruzijas protokolu, ar ko groza 2004.gada 13.oktobra konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Meksikas Savienoto Valstu valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tās Protokolu”, otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Mirskis.".
• 2012_10_18-seq23 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Par Latvijas Republikas un Gruzijas protokolu, ar ko groza 2004.gada 13.oktobra konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem”. Tātad, godātie kolēģi, no Juridiskā biroja puses tika iesniegts viens tehniska rakstura priekšlikums. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.".
• 2012_10_18-seq22 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Latvijas Republikas un Gruzijas protokolu, ar ko groza 2004.gada 13.oktobra konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem”, otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Mirskis.".
• 2012_10_18-seq21 spokenText "Paldies jums, kolēģi! Vēlreiz lūdzu jūs atbalstīt arī likumprojektu kopumā.".
• 2012_10_18-seq19 spokenText "Un 3. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Komisijas atbalstīts priekšlikums.".
• 2012_10_18-seq17 spokenText "2. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz, ka Ministru kabinets līdz 2013.gada 31.decembrim izstrādā un iesniedz Saeimai nepieciešamos likumprojektus, lai pilnveidotu valsts nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu amatpersonām. Komisija šo priekšlikumu, protams, pati ir atbalstījusi.".
• 2012_10_18-seq15 spokenText "Es ļoti atvainojos! 1. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz pārejas noteikumos izslēgt vārdus un skaitļus „no 2012.gada 1.novembra”. Komisijā atbalstīts.".
• 2012_10_18-seq14 spokenText "Ir jāziņo par katru no priekšlikumiem atsevišķi, deputāte!".
• 2012_10_18-seq13 spokenText "Kolēģi! Ir saņemti trīs Juridiskā biroja priekšlikumi. Visi ir tehniska rakstura un komisijā atbalstīti. Līdz ar to lūdzu likumprojektu atbalstīt arī kopumā.".
• 2012_10_18-seq12 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ernesta Joksta atcelšanu no Daugavpils tiesas tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 9, atturas - 12. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Dana Reizniece-Ozola.".
• 2012_10_18-seq11 spokenText "Labrīt, godātie kolēģi! Labrīt, Prezidij! Pēc Jakimova kunga uzstāšanās es uzskatu par savu pienākumu nedaudz sīkāk paraksturot jums šo situāciju. Protams, tā nav ikdienišķa parādība, kad Saeima ir spiesta atcelt no amata kādas tiesas tiesnesi, šajā gadījumā - tiesas priekšsēdētāju. Juridiskajā komisijā, kā jūs dzirdējāt un kā teica kolēģis Agešina kungs, mēs patiešām ļoti sīki izskatījām šo lietu, un visi kolēģi bija arī iepazinušies ar Sevišķajā lietvedībā esošajiem dokumentiem, un es arī aicināju kolēģus informēt frakcijas... attiecīgo frakciju kolēģus, ka viņiem arī ir šādas tiesības. Es nezinu, vai Jakimova kungs ir iepazinies ar šiem lietas materiāliem vai nav iepazinies, bet es gan gribētu noraidīt to, ka šeit šī lieta varētu tikt kaut kādā veidā speciāli vilcināta, tikai pret kādu šo personu vērsta, varbūt nepamatota. Katrā ziņā iespējams, ka jūs arī sakarā ar budžetu... aizņemtības dēļ neesat izlasījuši Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumu. Manuprāt, šie iemesli šeit ir pietiekami argumentēti, un mēs nevaram teikt, ka šajā ziņā nav nodarīts kaitējums kādai personai, jo, kā liecina Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumā norādītie fakti, situācija ir bijusi šāda: tiesnesis ir izskatījis krimināllietu un pasludinājis šajā lietā saīsinātu notiesājošu spriedumu, taču noteiktajā laikā nav sagatavojis pilnu šo spriedumu, un notiesātā persona, kas ir atradusies brīvības atņemšanas vietā, nevarēja sagatavot apelācijas sūdzību. Šajā gadījumā, protams, ir arī šo darbinieku vēstule, kuru ir parakstījuši gandrīz visi tiesneši un arī visi darbinieki. Es esmu runājusi ar šiem cilvēkiem, tika uzaicināts arī priekšsēdētāja vietnieks... Joksta kungs ir tiešām ilggadējs tiesnesis, un viņš kā cilvēks tiek vērtēts ļoti atzinīgi, bet diemžēl... Arī Latgales apgabaltiesas priekšsēdētājs Strauta kungs atzina viņa pozitīvās īpašības, taču... Kā darba organizatoram viņam patiešām ir diezgan lielas problēmas. Un es domāju, ka, neskatoties uz to, ka... Šis nav pirmais gadījums, kad tiesnesis ir stājies Tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšā. Lai gan šī sodāmība skaitās tikai gadu, es... Ņemot vērā pārmetumus, ka, iespējams, šeit nav objektīvi šī situācija izvērtēta, es tomēr gribu teikt, ka jau ir bijuši divi gadījumi, kuros šis tiesnesis ir saukts pie disciplināratbildības, un, manuprāt, arī šoreiz varētu būt problēmas... Arī šoreiz varētu būt runa par šādu lietu, jo netiek savlaicīgi sniegti paskaidrojumi ne Tiesnešu disciplinārkolēģijai, ne tieslietu ministram, ne apgabaltiesas priekšsēdētājam, ne prokuroram. Ziniet, es ar smagu sirdi... Arī mēs frakcijā to izdiskutējām, it sevišķi ar tiem deputātiem, kas ir no Latgales puses. Es nevaru nostāties pret Tiesnešu discplinārkolēģijas lēmumu, kurš patiešām ir pamatots, un ar nožēlu man nākas secināt, ka es... Man ir jūs patiešām jāaicina atbalstīt šo lēmumu, jo tiesnesis ir pieļāvis rupjus pārkāpumus, kas var radīt mums sekas saistībā ar Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas pārkāpšanu. Paldies.".
• 2012_10_18-seq9 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es neesmu pārliecināts, ka šo cilvēku nepieciešams atbrīvot no amata. Jā, viņam ir bijuši pārkāpumi, bet tie nav tīši. Jā, viņam ir bijuši pārkāpumi, bet tiem nav seku. (No zāles dep. I.Čepāne: „Kam nav seku?”) Jā, viņam ir bijuši pārkāpumi, bet katrs no mums var kļūdīties. Bet galvenais, manuprāt, šajā lietā ir tas, ka ir diezgan daudz šaubu. Pirmkārt, šis cilvēks jau ļoti ilgi strādā par tiesnesi, var teikt, ka viņš ir viens no vecākajiem tiesnešiem Latgalē, tātad nedrīkst uzskatīt viņu par sliktu speciālistu. Otrkārt, šis cilvēks ļoti ilgi strādā par tiesas priekšsēdētāju, var teikt, ka viņš ir viens no vecākajiem tiesas priekšsēdētājiem Latgalē, tātad viņu nedrīkst uzskatīt par sliktu organizatoru. Treškārt, pārāk ilgi tika gatavota lieta pret viņu. Ko tas nozīmē? To, ka vai nu ir daudz pārkāpumu, vai arī nebija vainas pierādījumu. Man personīgi tas nav skaidrs. Ceturtkārt, lietā ir tiesnešu un tiesas darbinieku vēstule viņa atbalstam. Tātad viņu ciena profesionālajā vidē. Pēdējais moments: kāpēc viņu uzreiz ir nepieciešams atbrīvot gan no tiesas priekšsēdētāja amata, gan no tiesneša amata? Vai nebija iespējas vai arī vēlmes viņu vienkārši pazemināt amatā? Atkārtošos, sacīdams, ka, manuprāt, šajā lietā ir diezgan daudz šaubu. Aicinu, kolēģi, neuzņemties atbildību par šā cilvēka likteni.".
• 2012_10_18-seq8 spokenText "Paldies. Uzsākam debates. Vārds deputātam Aleksandram Jakimovam.".
• 2012_10_18-seq7 spokenText "Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek no darba kārtības izslēgts? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Ir saņemti vēl divi priekšlikumi par iespējamām sēdes darba kārtības izmaiņām. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā tās sagatavoto likumprojektu „Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā tās sagatavoto likumprojektu „Grozījumi Reklāmas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad darba kārtība grozīta. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par atvaļinājuma piešķiršanu”. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Igora Meļņikova iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 11.oktobrī. Atvaļinājums ir piešķirts, un par to jūs tagad tiekat informēti. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Ernesta Joksta atcelšanu no Daugavpils tiesas tiesneša amata”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.".
• 2012_10_18-seq6 spokenText "Godātie kolēģi! Nacionālās apvienības iesniegtais likumprojekts būtu jāizskata iespējami ātrāk, taču mēs respektējam Reformu partijas iesniegto priekšlikumu izskatīt to jaunnedēļ, jo, es domāju, Reformu partija nav informēta par daudzām lietām, ko Iekšlietu ministrijas ierēdņi ir noklusējuši. Un viens no faktiem... pirmais fakts ir tāds, ka Latvijas Republikā savulaik tautība tika pasē ierakstīta. Un te ir 1920.gadā izsniegtas pases kopija, tajā pasē ir ierakstīts: tautība - latvietis. Un mēs ar to lepojamies. Mēs nepieļausim, ka šī tautība tiek izņemta no pases, un cīnīsimies par šā ieraksta saglabāšanu. Otrs. Ir mazākumtautību tiesības. Jūs neesat respektējuši to, ka Latvijā ir mazākumtautības, pirmām kārtām jau līvi, kuri stingri uzstāj uz tautības ieraksta atjaunošanu. Lūdzu, ņemiet to vērā, un jums ir nedēļa laika padomāt par to! Paldies.".
• 2012_10_18-seq5 spokenText "Paldies. „Pret” neviens nav pieteicies runāt, bet deputāti lūdz balsojumu. Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Reiznieces-Ozolas, Seržanta, Vucāna, Brigmaņa un Grigules iesniegto likumprojektu „Par eiro ieviešanas termiņu” nodotu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 49, atturas - 1. Likumprojekts komisijai nav nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Civillikumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību”” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Notariāta likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Bāriņtiesu likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par zemes dzīlēm”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Reklāmas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Pirms mēs izskatām tālāk šīsdienas sēdes darba kārtību, daru jums zināmu, ka ir saņemts vēl viens iesniegums par iespējamām izmaiņām tajā. Pieci deputāti - Dombrovskis, Demiters, Kalniņa-Lukaševica, Igaunis... - lūdz izdarīt izmaiņas 18.oktobra sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās 17.jautājumu - likumprojektu „Grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā”. „Pret” pieteicies runāt deputāts Dzintars Rasnačs... „Par” pieteicies runāt deputāts Dzintars Rasnačs. Lūdzu!".
• 2012_10_18-seq4 spokenText "ZZS uzskata, ka jāturpina darbs pie valsts makroekonomiskās situācijas uzlabošanas, virzība uz Māstrihtas kritēriju izpildi, taču lēmumu, kad Latvijai būtu jāpievienojas eirozonai, valdība nedrīkst pieņemt voluntāri - bez sabiedrības vairākuma atbalsta un neieklausoties pretrunīgajos ekonomikas ekspertu viedokļos. Aicinu atbalstīt likumprojektu. Paldies jums, kolēģi!".
• 2012_10_18-seq2 spokenText "Labrīt, kolēģi! ZZS likumprojekts „Par eiro ieviešanas termiņu” paredz, ka valdība piedāvā eiro ieviešanas datumu, par to lemj Saeima un galīgajai izlemšanai to nodod tautai. Kolēģi! Lietuvas premjerministrs pirms mēneša sacīja, ka Lietuva ieviesīs eiro, kad Eiropa būs tam gatava, ka Lietuva grib redzēt skaidrāku un stabilāku situāciju eirozonā. Čehija izvēlas neatbilst konverģences kritērijiem, attālinot eiro ieviešanas datumu, un tā vietā valsts nolēma investēt infrastruktūrā. Pirms gada Ungārijas Ministru prezidents paziņoja, ka Ungārija eirozonā plāno iestāties tikai 2020.gadā. Pagājušā gada beigās Polijas ārlietu ministrs paziņoja, ka arī Polija nesteigsies ar eiro ieviešanu un to darīs tikai tad, ja tas atbildīs Polijas interesēm. Eirozonas krīzes situācijā absolūtais vairākums Eiropas Savienības valstu, kas šobrīd nav eirozonas valstis, atšķirībā no Latvijas, nesaskata nekādu vajadzību stāties eirozonā. Kādēļ? Iespējams, ka Latvijas premjerministrs Valdis Dombrovskis un finanšu ministrs Andris Vilks ir izrēķinājuši, ka Latvijas ekonomiskos rādītājus un situāciju noturēt konverģences kritēriju robežās nevarēs daudz ilgāk par 2014.gada 1.janvāri, ka ilgi vairs nevarēs nedz saviem iedzīvotājiem, nedz arī Eiropai iestāstīt, cik izcils ir šis Dombrovska valdības kultivētais Latvijas veiksmes stāsts ar faktisku demogrāfisko katastrofu, ar ikgadējiem 30 tūkstošu lieliem ekonomisko emigrantu plūdiem, rekordlielu privātpersonu parādu jūgu un katru piekto iedzīvotāju tuvu nabadzības slieksnim, ar izcili nesaimniecisku darbību, Latvijas Krājbankas likvidāciju, Hipotēku bankas pārdošanu, „izgāztu” vilcienu konkursu, nejēdzīgu radaru iepirkumu, naudas nepārtrauktu ieplūdināšanu airBaltic, padomju atjaunošanu un plānotu algu dubultošanu valsts kapitālsabiedrībās. Šīs valdības laikā radītā absolūtā krīze visās jomās ir acīm redzama, un, iespējams, šis ir iemesls, kādēļ valdība vēl mēģina ielēkt krīzes skartās eirozonas vilcienā, lai noņemtu no sevis šo politisko atbildību. 2003.gada 16.aprīlī Latvija parakstīja līgumu par pievienošanos Eiropas Savienībai. No šī līguma izriet, ka Latvija ir piekritusi pēc Eiropas Savienības noteiktu nosacījumu izpildes pievienoties Eiropas Savienības monetārajai savienībai un ieviest eiro. Taču no šā līguma neizriet ierobežojums Latvijai lemt par ieviešanas termiņiem. Latvijas sabiedrībā, kā jūs zināt, eiro ieviešanai atbalsts ir kritiski zems - 59 procenti iedzīvotāju ir pret eiro ieviešanu šobrīd. Un tikai 3 procenti - 3 procenti! - ir pilnīgi pārliecināti, ka eiro būtu jāievieš jau 2014.gadā. Kolēģi! ZZS likumprojekta mērķis ir nodrošināt efektīvu un caurskatāmu eiro ieviešanu, ņemot vērā arī sabiedrības intereses, ļaujot pašiem iedzīvotājiem lemt, vai valdība ir pietiekami skaidri pamatojusi, kādēļ šobrīd Latvijai ir izdevīgi iestāties eirozonā, kādi ir iepējamie ieguvumi pretēji jau ļoti skaidrajām finansiālajām saistībām, kas Latvijai - mūsu valstij - jāuzņemas, piemēram, ar 28,8 miljonu latu lielām ikgadējām iemaksām Eiropas stabilitātes mehānismā, ar daļēju suverenitātes un viena skaidra finanšu instrumenta zaudēšanu. Jūs nereti dzirdat un arī paši izmantojat viedokli, ka tauta nespēs kompetenti lemt par šādu svarīgu jautājumu. Tas tiesa! Nespēs, ja nepietiks informācijas, un tad ir jautājums, vai notiek kvalitatīvs skaidrojošais darbs par eiro ieviešanas plusiem un arī iespējamiem zaudējumiem. Jāteic, ka ne tik, cik melns aiz naga. Eiro ieviešanas reklāmai ir paredzēti 1,4 miljoni latu, bet līdz šim nezin cik saturīgu, kvalitatīvu informāciju mēs neesam dzirdējuši, ja nu vienīgi dzirdam premjerministra personisko reklāmu, kāds viņš ir malacis, ka Latvija stūrē eiro virzienā. Tā vietā tiek darīts viss, lai īslaicīgi, uz svarīgo atskaites brīdi, mākslīgi noregulētu Latvijas tautsaimniecības rādītāju stīgu atbilstoši Māstrihtas kritērijiem. Lai samazinātu inflāciju, pretēji ekspertu viedoklim, ka Latvijas ražotāju konkurētspējas paaugstināšanai nepieciešams būtiski pazemināt darbaspēka nodokļus, mēs ar lielu pompu pamazinājām pievienotās vērtības nodokli par 1 procentu, lai samazinātu inflāciju. Budžeta deficīta rāmju vārdā izglītības un zinātnes zirgam jau grib iemācīt ne tikai neēst, bet arī nedzert, pie reizes piebilstot, ka būs vien jāvelk arī ekonomiskā izrāviena vezums. (No zāles dep. Dz.Zaķis: „Demogrāfija!”) Pensionāri un bērni vispār lai stāv pie ratiem...".
• 2012_10_18-seq1 spokenText "Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sākam Saeimas 18.oktobra sēdi. Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, daru jums zināmu, ka ir saņemti vairāki priekšlikumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir lūgusi izdarīt izmaiņas 18.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Saeimas lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” (Nr.12/Lp11) trešajam lasījumam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Savukārt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir lūgusi izdarīt izmaiņas 18.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” (Nr.398/Lp11) izslēgšanu no 2013.gada valsts budžeta likumprojektu paketes”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Tāpat Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir lūgusi izdarīt izmaiņas 18.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” (Nr.398/Lp11)”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir lūgusi izdarīt izmaiņas Saeimas 18.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par likumprojekta „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” (Nr.401/Lp11) izslēgšanu no 2013.gada valsts budžeta likumprojektu paketes”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir lūgusi izdarīt izmaiņas Saeimas 18.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” (Nr.401/Lp11)”. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens no zāles: „Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 18.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Tāpat Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir lūgusi izdarīt izmaiņas Saeimas 18.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Reklāmas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Savukārt deputāti Zaķis, Smiltēns, Reirs, Loskutovs un Čigāne ir lūguši izdarīt izmaiņas Saeimas 18.oktobra sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās darba kārtības 20.jautājumu - lēmuma projektu „Par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.392/Lp11) izslēgšanu no 2013.gada valsts budžeta likumprojektu paketes”. Tāpat šie paši pieci deputāti ir lūguši izdarīt izmaiņas 18.oktobra sēdes darba kārtībā un izslēgt no darba kārtības 21.jautājumu - lēmuma projektu „Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.392/Lp11)”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad arī šie dokumenti ir izslēgti no darba kārtības. Savukārt deputāti Dombrovskis, Lībiņa-Egnere, Ozoliņš, Zatlers, Eņģelis un citi deputāti lūdz izdarīt izmaiņas 18.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās””(Nr.363/Lp11) otrajam lasījumam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Pieci deputāti - Zaķis, Čaklais, Čigāne, Loskutovs un Rībena - ir lūguši izdarīt izmaiņas Saeimas 18.oktobra sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās 12.jautājumu - lēmuma projektu „Par Jāņa Brazovska iecelšanu par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja vietnieku”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Jautājums izslēgts no darba kārtības. Sākam izskatīt apstiprināto grozīto sēdes darba kārtību. Tātad pirmā sadaļa ir „Par iesniegtajiem likumprojektiem”. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Reiznieces-Ozolas, Seržanta, Vucāna, Brigmaņa un Grigules iesniegto likumprojektu „Par eiro ieviešanas termiņu” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. „Par” pieteikusies runāt deputāte Dana Reizniece-Ozola.".
• 2012_10_11-seq650 spokenText " Paldies. Līdz ar to Saeimas 11.oktobra sēdi pasludinu par slēgtu. ".
• 2012_10_11-seq649 spokenText "Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Irina Cvetkova... nav, Ina Druviete... nav, Iveta Grigule... nav, Jānis Junkurs... nav, Nikolajs Kabanovs... nav, Zanda Kalniņa-Lukaševica... nav, Ojārs Ēriks Kalniņš... nav, Andrejs Klementjevs... nav, Janīna Kursīte-Pakule... nav, Inese Laizāne... nav, Igors Meļņikovs... nav, Sergejs Potapkins... nav, Raimonds Vējonis... nav, Mihails Zemļinskis... nav.".
• 2012_10_11-seq648 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies. Bet es aizmirsu jūs informēt vēl par pieciem deputātu jautājumiem. Kamēr vēl tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, es vēlos jūs informēt, ka ir saņemts deputātu Zariņa, Pimenova, Reskāja, Lazarevas un Nikonova jautājums ekonomikas ministram Danielam Pavļutam „Par enerģētikas tirgus liberalizāciju”. Jautājums tiks nodots ekonomikas ministram. Ir saņemts arī piecu deputātu - Zariņa, Pimenova, Reskāja, Lazarevas un Nikonova - jautājums ministram Pavļutam „Par energostandartu apstiprināšanu”. Arī šis jautājums tiks nodots ekonomikas ministram. Tāpat ir saņemts arī šo pašu piecu deputātu - Zariņa, Pimenova, Reskāja, Lazarevas un Nikonova - jautājums ekonomikas ministram Pavļutam „Par enerģētikas stratēģiju”. Arī šis jautājums tiks nodots ekonomikas ministram. Pieci deputāti - Zariņš, Ivanova-Jevsejeva, Reskājs, Lazareva un Nikonovs - ir iesnieguši jautājumu ekonomikas ministram Pavļutam „Par Visaginas atomelektrostaciju”. Arī šis jautājums tiks nodots ekonomikas ministram. Un vēl pieci deputāti - Zariņš, Pimenovs, Reskājs, Lazareva un Nikonovs - ir iesnieguši jautājumu ekonomikas ministram Pavļutam „Par atjaunojamiem energoresursiem”. Arī šis jautājums nododams ekonomikas ministram. Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.".
• 2012_10_11-seq647 spokenText "Eiropas lietu komisijai es vēlos atgādināt, ka rīt pulksten 10.00 notiks komisijas sēde Sarkanajā zālē.".
• 2012_10_11-seq645 spokenText "Godātie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti, aicinām jūs uz sēdi pulksten 13.00 komisijas telpās. Paldies.".
• 2012_10_11-seq644 spokenText "Paldies. Tātad viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret”. Lēmums jāpieņem balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Zaķa, Cilinska, Dombrovska, Dzintara, Bērziņa, Upenieka un Naudiņa iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” nodotu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 35, atturas - nav. Tātad lēmums pieņemts. Likumprojekts komisijai nodots. Tas bija mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības pēdējais jautājums. Līdz ar to visi jautājumi ir izskatīti. Pirms mēs reģistrējamies, es vēlos aicināt komisiju vadītājus pēc piecām minūtēm uz īsu sanāksmi Viesu zālē. Un vēl vārds paziņojumam deputātei Initai Bišofai.".
• 2012_10_11-seq643 spokenText "Cienījamais Saeimas Prezidij! Godājamie kolēģi! Kolēģe Dana! Jāsaka, man arī ir prieks, ka bija tik daudz prieka. (Zālē smiekli.) Ir neliels rūgtums, ka bija rūgtums, bet mēģināsim kaut kā kliedēt rūgtumu! Kas attiecas uz to sieru peļu slazdā, tad es tādu siera gabaliņu, ja varētu tā alegoriski salīdzināt, atradu arī savā darba kastītē šeit, Saeimā, proti, likumprojektu par eiro ieviešanas termiņiem, un jāteic, ka tas, manuprāt, ir tāds siera gabaliņš, kurš ir ielikts peļu slazdā, un, aizkrītot šim peļu slazdam, iespējams, ka mēs sāktu dzīvot citā ģeopolitiskajā telpā. Bet tas nu ir cits jautājums. Lūk, attiecībā uz iesniegto likumprojektu jāteic, ka par šo likumprojektu tiešām ir bijušas plašas diskusijas. Gribētos arī teikt, ka Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvji attiecībā uz šiem jau minētajiem 30 tūkstošu vēlētāju parakstiem bija pauduši savu atbalstu, iesniedzot priekšlikumus Saeimas Juridiskajā komisijā. Varu tikai uzsvērt to, ka regulējums ir ļoti nepieciešams, un, manuprāt, būtu arī jāvienojas Juridiskajā komisijā par to, lai šis regulējams stātos spēkā pēc iespējas ātrāk. Līdz ar to mans aicinājums būtu nodot... atbalstīt tātad šī likumprojekta nodošanu Juridiskajai komisijai. Paldies.".
• 2012_10_11-seq642 spokenText "Paldies. „Par” pieteicies runāt deputāts Gaidis Bērziņš.".
• 2012_10_11-seq641 spokenText "Kolēģi! Kad šorīt Saeimas sēdes laikā saņēmām šo likumprojektu uz 12 lapām, tad bija tādas dalītas jūtas: bija prieks par to, ka Latvijā ir ceturtā vara jeb žurnālisti, no kuriem deputāts var dienu iepriekš izlasīt par to, par ko viņam būs pēkšņi jāpieņem lēmums Saeimas sēdē, jo Saeimas sēdes laikā tā īsti, pēc būtības izlasīt un iedziļināties likumprojektā droši vien nebūs iespējams. Bija prieks par to, ka konstruktīvs opozīcijas darbs tiešām ir nesis augļus, ka Nacionālā apvienība ne tikai ir pati sapratusi, ka Zaļo un Zemnieku savienības priekšlikums par 30 tūkstošiem kā iespējamo maksimālo slieksni pirmajā kārtā ir labs priekšlikums... ne tikai pati to sapratusi, bet arī VIENOTĪBAS un pārējos koalīcijas partnerus par to pārliecinājusi. Pārsteidzoši, bet prieks bija arī par to, ka prezidents ir piekāpies, vismaz publiskajā telpā tas ir pausts... ir atkāpies no savas ļoti stingrās nostājas par to, ka 50 tūkstoši ir pats minimums, kas būtu savācams pirmajā kārtā, un arī piekritis attiecībā uz 30 tūkstošiem, ko piedāvāja Zaļo un Zemnieku savienība. Prieks, ka Nacionālā apvienība noreaģēja un faktiski glābj koalīcijas partnerus no ļoti sarežģītas situācijas, jo kolēģi no VIENOTĪBAS gan dedzīgi runā par to, cik svarīgi ir apstiprināt finansējuma kontroles noteikumus, cik bīstams ir ārvalstu finansējums dažādām kampaņām, bet tā vietā savas stūrgalvības dēļ, diskutējot par sliekšņiem, ir panākuši, ka likumprojekts ir reāli iestrēdzis Juridiskajā komisijā, un tad vienīgais risinājums ir gatavot jaunu. (Starpsaucieni.) Tas ir pozitīvais. Ir arī rūgtums visā šajā lietā. Šis likumprojekts, kolēģi, tikai izskatās kā dāvana vēlētājiem. Patiesībā tas ir - nu, kā jūs labāk gribat teikt? - siers peļu slazdā vai tārps uz āķa. Jo - par ko ir runa? Runa ir par to, ka šie 30 tūkstoši... ka šis slieksnis būs spēkā tikai līdz 2015.gadam, bet pēc 2015.gada mēs turpināsim vispārējās varas vilciena „rullēšanu” (es atvainojos par tādu izteicienu!), un mēs paredzam, ka tautas iniciatīvai būs jāsavāc pašiem uz sava rēķina... iniciatīvas grupai būs jāsavāc vairāk nekā 150 tūkstoši jeb viena desmitā daļa vēlētāju balsu. (No zāles dep. Dz.Zaķis: „150 tūkstošus - un uz priekšu!”) Tā ka Zaļo un Zemnieku savienība šo likumprojektu atbalstīt nevar. Un es aicinu tomēr atcerēties visas tās debates, visu to, ko mēs iepriekš jau esam pārrunājuši, tos argumentus, kuru dēļ šis slieksnis - 150 tūkstoši - ir pārlieku augsts Latvijas demokrātijas veicināšanai. Lūdzu šo likumprojektu šādā formulējumā komisiju darbam nenodot. Paldies.".
• 2012_10_11-seq640 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vadītajā operācijā Afganistānā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 4, atturas - 18. Lēmums pieņemts. Paldies. Un pēdējais šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums ir Prezidija iesniegtais ziņojums - tātad papildus iekļautais jautājums par likumprojekta nodošanu komisijām. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Zaķa, Cilinska, Dombrovska, Dzintara, Bērziņa, Upenieka un Naudiņa iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. „Pret” pieteikusies runāt deputāte Dana Reizniece-Ozola.".
• 2012_10_11-seq639 spokenText "Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome šī gada 9.oktobrī ir pieņēmusi rezolūciju Nr.2069 par Starptautisko drošības atbalsta spēku (ISAF) mandāta pagarināšanu starptautiskajā operācijā Afganistānā līdz nākamā gada 13.oktobrim. Atbilstoši Latvijas likumam „Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās” ir nepieciešams Saeimas lēmums par ANO Drošības padomes mandātā noteiktā laika pagarināšanu un par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku kontingenta dalības turpināšanu. Es nedaudz, īsumā, iezīmēšu pašreizējo situāciju saistībā ar Latvijas Nacionālo bruņoto spēku dalību Afganistānā, un es gribētu atzīmēt to, ka jau no pagājušā gada vidus NATO ir sākusi atbildības nodošanu par savas valsts drošību Afganistānas nacionālajiem drošības spēkiem. Šim procesam ir jānoslēdzas 2014.gada beigās. Šobrīd pašu afgāņu atbildībā jau ir nodoti aptuveni 75 procenti no visas Afganistānas teritorijas. Uzsāktais pārejas process ir pavēris iespēju arī aizsargspēku pakāpeniskai samazināšanai un pielāgošanai jaunajai situācijai. Runājot par tālākajiem Latvijas bruņoto spēku piesaistes plāniem, gribu atzīmēt to, ka jau šī gada maijā pārejas procesa trešajā kārtā tika iekļauta arī Fārjābas province, kurā Norvēģijas vadītās pārejas atbalsta vienības „Faryab” sastāvā uzdevumus pildīja arī Latvijas karavīri. Šī gada 11.septembrī Meimanes bāzē svinīgās ceremonijas laikā notika atbildības nodošana vietējiem drošības spēkiem. Norvēģijas un Latvijas kontingenti pārdislocēja savus spēkus no Fārjābas provinces uz Mazārešārīfu, un mūsu atbalsts tur būs nepieciešams. Sākot no 2013.gada janvāra, Zviedrijas-Norvēģijas-Somijas un Latvijas kopīgās vienības sastāvā - šīs vienības nosaukums būs „Nordic Plus” - tiks veidota pārejas atbalsta vienība, kas atbalstīs Afganistānas nacionālo drošības spēku, galvenokārt policijas, darbību Afganistānas ziemeļos. Vienlaikus Latvija saglabās klātbūtni Kabulā, kā arī Afganistānas dienvidos - Kandahārā - NATO apmācības misijas ietvaros. Pamatā tas notiks aviācijas un helikopteru apmācības komandā sadarbībā ar Lietuvu un Beļģiju un Zabulas provincē - ar speciālo uzdevumu vienību sadarbībā ar Lietuvu. Kopējais kontingenta skaits plānots aptuveni 150 karavīru sastāvā. Es vēlreiz gribētu uzsvērt, ka mums ir būtiska dalība šajā NATO vadītajā operācijā, gan izrādot solidaritāti, gan arī rēķinoties ar to, ka NATO valstis ļoti daudz iegulda mūsu valsts gaisa telpas patrulēšanā, kā arī Lielvārdes lidlauka modernizācijā. Tāpat mūsu ostas un dzelzceļš tiek intensīvi izmantots nemilitāro kravu pārvadājumiem, lai nodrošinātu ISAF kontingentus. Ņemot vērā visu iepriekšminēto, aicinu Saeimu atbalstīt lēmumu par mandāta pagarināšanu mūsu karavīru dalībai operācijās Afganistānā. Paldies.".
• 2012_10_11-seq638 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.oktobris. Paldies. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Lēmumu projektu izskatīšana”. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Aizsargjoslu likumā” (Nr.244/Lp11) otrajam lasījumam”. Tātad - vai ir kāds ziņotājs? Ziņotāja nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Aizsargjoslu likumā” (Nr.244/Lp11) otrajam lasījumam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Termiņš tātad pagarināts. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vadītajā operācijā Afganistānā”. Vārds Latvijas Republikas ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam.".
• 2012_10_11-seq637 spokenText "Divas nedēļas - 25.oktobris.".
• 2012_10_11-seq636 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Krimināllikumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
• 2012_10_11-seq635 spokenText "Mēs izskatījām likumprojektu. Lūdzu atbalstīt otrajā lasījumā.".
• 2012_10_11-seq633 spokenText "123. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.".

• first
• previous
• next