Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_10_18-seq2> ?p ?o. }
Showing items 1 to 22 of
22
with 100 items per page.
- 2012_10_18-seq2 type Speech.
- 2012_10_18-seq2 number "2".
- 2012_10_18-seq2 date "2012-10-18".
- 2012_10_18-seq2 isPartOf 2012_10_18.
- 2012_10_18-seq2 spokenAs 150.
- 2012_10_18-seq2 spokenText "Labrīt, kolēģi! ZZS likumprojekts „Par eiro ieviešanas termiņu” paredz, ka valdība piedāvā eiro ieviešanas datumu, par to lemj Saeima un galīgajai izlemšanai to nodod tautai. Kolēģi! Lietuvas premjerministrs pirms mēneša sacīja, ka Lietuva ieviesīs eiro, kad Eiropa būs tam gatava, ka Lietuva grib redzēt skaidrāku un stabilāku situāciju eirozonā. Čehija izvēlas neatbilst konverģences kritērijiem, attālinot eiro ieviešanas datumu, un tā vietā valsts nolēma investēt infrastruktūrā. Pirms gada Ungārijas Ministru prezidents paziņoja, ka Ungārija eirozonā plāno iestāties tikai 2020.gadā. Pagājušā gada beigās Polijas ārlietu ministrs paziņoja, ka arī Polija nesteigsies ar eiro ieviešanu un to darīs tikai tad, ja tas atbildīs Polijas interesēm. Eirozonas krīzes situācijā absolūtais vairākums Eiropas Savienības valstu, kas šobrīd nav eirozonas valstis, atšķirībā no Latvijas, nesaskata nekādu vajadzību stāties eirozonā. Kādēļ? Iespējams, ka Latvijas premjerministrs Valdis Dombrovskis un finanšu ministrs Andris Vilks ir izrēķinājuši, ka Latvijas ekonomiskos rādītājus un situāciju noturēt konverģences kritēriju robežās nevarēs daudz ilgāk par 2014.gada 1.janvāri, ka ilgi vairs nevarēs nedz saviem iedzīvotājiem, nedz arī Eiropai iestāstīt, cik izcils ir šis Dombrovska valdības kultivētais Latvijas veiksmes stāsts ar faktisku demogrāfisko katastrofu, ar ikgadējiem 30 tūkstošu lieliem ekonomisko emigrantu plūdiem, rekordlielu privātpersonu parādu jūgu un katru piekto iedzīvotāju tuvu nabadzības slieksnim, ar izcili nesaimniecisku darbību, Latvijas Krājbankas likvidāciju, Hipotēku bankas pārdošanu, „izgāztu” vilcienu konkursu, nejēdzīgu radaru iepirkumu, naudas nepārtrauktu ieplūdināšanu airBaltic, padomju atjaunošanu un plānotu algu dubultošanu valsts kapitālsabiedrībās. Šīs valdības laikā radītā absolūtā krīze visās jomās ir acīm redzama, un, iespējams, šis ir iemesls, kādēļ valdība vēl mēģina ielēkt krīzes skartās eirozonas vilcienā, lai noņemtu no sevis šo politisko atbildību. 2003.gada 16.aprīlī Latvija parakstīja līgumu par pievienošanos Eiropas Savienībai. No šī līguma izriet, ka Latvija ir piekritusi pēc Eiropas Savienības noteiktu nosacījumu izpildes pievienoties Eiropas Savienības monetārajai savienībai un ieviest eiro. Taču no šā līguma neizriet ierobežojums Latvijai lemt par ieviešanas termiņiem. Latvijas sabiedrībā, kā jūs zināt, eiro ieviešanai atbalsts ir kritiski zems - 59 procenti iedzīvotāju ir pret eiro ieviešanu šobrīd. Un tikai 3 procenti - 3 procenti! - ir pilnīgi pārliecināti, ka eiro būtu jāievieš jau 2014.gadā. Kolēģi! ZZS likumprojekta mērķis ir nodrošināt efektīvu un caurskatāmu eiro ieviešanu, ņemot vērā arī sabiedrības intereses, ļaujot pašiem iedzīvotājiem lemt, vai valdība ir pietiekami skaidri pamatojusi, kādēļ šobrīd Latvijai ir izdevīgi iestāties eirozonā, kādi ir iepējamie ieguvumi pretēji jau ļoti skaidrajām finansiālajām saistībām, kas Latvijai - mūsu valstij - jāuzņemas, piemēram, ar 28,8 miljonu latu lielām ikgadējām iemaksām Eiropas stabilitātes mehānismā, ar daļēju suverenitātes un viena skaidra finanšu instrumenta zaudēšanu. Jūs nereti dzirdat un arī paši izmantojat viedokli, ka tauta nespēs kompetenti lemt par šādu svarīgu jautājumu. Tas tiesa! Nespēs, ja nepietiks informācijas, un tad ir jautājums, vai notiek kvalitatīvs skaidrojošais darbs par eiro ieviešanas plusiem un arī iespējamiem zaudējumiem. Jāteic, ka ne tik, cik melns aiz naga. Eiro ieviešanas reklāmai ir paredzēti 1,4 miljoni latu, bet līdz šim nezin cik saturīgu, kvalitatīvu informāciju mēs neesam dzirdējuši, ja nu vienīgi dzirdam premjerministra personisko reklāmu, kāds viņš ir malacis, ka Latvija stūrē eiro virzienā. Tā vietā tiek darīts viss, lai īslaicīgi, uz svarīgo atskaites brīdi, mākslīgi noregulētu Latvijas tautsaimniecības rādītāju stīgu atbilstoši Māstrihtas kritērijiem. Lai samazinātu inflāciju, pretēji ekspertu viedoklim, ka Latvijas ražotāju konkurētspējas paaugstināšanai nepieciešams būtiski pazemināt darbaspēka nodokļus, mēs ar lielu pompu pamazinājām pievienotās vērtības nodokli par 1 procentu, lai samazinātu inflāciju. Budžeta deficīta rāmju vārdā izglītības un zinātnes zirgam jau grib iemācīt ne tikai neēst, bet arī nedzert, pie reizes piebilstot, ka būs vien jāvelk arī ekonomiskā izrāviena vezums. (No zāles dep. Dz.Zaķis: „Demogrāfija!”) Pensionāri un bērni vispār lai stāv pie ratiem...".
- 2012_10_18-seq2 language "lv".
- 2012_10_18-seq2 speaker Dana_Reizniece-Ozola-1981.
- 2012_10_18-seq2 mentions Q822919.
- 2012_10_18-seq2 mentions Q211.
- 2012_10_18-seq2 mentions Q37.
- 2012_10_18-seq2 mentions Q193089.
- 2012_10_18-seq2 mentions Q458.
- 2012_10_18-seq2 mentions Q25931626.
- 2012_10_18-seq2 mentions Q36.
- 2012_10_18-seq2 mentions Q57630.
- 2012_10_18-seq2 mentions Q16351421.
- 2012_10_18-seq2 mentions Q28.
- 2012_10_18-seq2 mentions Q213.
- 2012_10_18-seq2 mentions Q2984071.
- 2012_10_18-seq2 mentions Q8268.
- 2012_10_18-seq2 mentions Q1130098.