Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_10_22_a-seq8> ?p ?o. }

• 2012_10_22_a-seq8 type Speech.
• 2012_10_22_a-seq8 number "8".
• 2012_10_22_a-seq8 date "2012-10-22".
• 2012_10_22_a-seq8 isPartOf 2012_10_22_a.
• 2012_10_22_a-seq8 spokenAs 49.
• 2012_10_22_a-seq8 spokenText "Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie deputāti, dāmas un kungi! 2013.gada valsts budžeta likumprojekts tika sagatavots, ņemot vērā skaidras valdības prioritātes, tātad nodokļu samazināšanu, demogrāfijas jautājumu risināšanu, kā arī nozīmīga loma ir pievērsta ceļu infrastruktūras sakārtošanai un veselības aprūpei, lai nākamgad mūsu valsts varētu pārliecinošāk virzīties uz ilgtspējīgāku un kvalitatīvāku izaugsmi. Nākamā gada budžeta iespējas jeb fiskālās telpas lielumu pamatā nosaka divi faktori: pirmkārt, jau pieņemtās nodokļu politikas izmaiņas, tātad iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšana trīs gadu periodā no 25 uz 20 procentiem un pievienotās vērtības nodokļa likmes samazināšana no 22 uz 21 procentu (jānorāda, ka Latvija ir Eiropas Savienībā gandrīz vienīgā valsts, kas var atļauties samazināt nodokļus!); otrkārt, Valdības deklarācijā ietvertā apņemšanās virzīties uz ekonomiskajā ciklā sabalansētu budžetu. Tas nozīmē, ka katra nākamā gada budžeta strukturālā deficīta uzlabojumam jābūt 0,5 procentu līmenī attiecībā pret iepriekšējo gadu. Vienlaikus gan jānorāda, ka abi faktori vērsti uz to, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi, tātad tie nav pretrunā ar izaugsmi. Latvijas mērķis ir stabilas fiskālās politikas īstenošana, samazinot nelietderīgus tēriņus, tādējādi nodrošinot valsts ilgtermiņa izaugsmi un finanšu stabilitāti. Šāda valdības politika skaidri demonstrēs Latvijas apņemšanos turpināt ieviest piesardzīgu fiskālo politiku, kā arī kalpos par apliecinājumu tam, ka Latvija spēj ilgstoši, ilgā laika periodā, ievērot Māstrihtas kritērijus. 2013.gada valsts budžeta likumprojekts tika veidots Ministru kabineta pārstāvju, kā arī valdības sociālo un sadarbības partneru intensīvu diskusiju procesā. Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 4,66 miljardu latu apmērā, savukārt izdevumi tiek plānoti 4,79 miljardu latu apmērā jeb aptuveni par 130 miljoniem latu lielāki. Tādējādi valsts konsolidētā budžeta deficīta līmenis atbilstoši naudas plūsmai ir paredzēts 0,8 procentu apmērā no kopprodukta. Savukārt konsolidētā kopbudžeta (kopā ar pašvaldībām) ieņēmumi nākamgad ir plānoti 5,66 miljardu latu apmērā, bet izdevumi - 5,82 miljardu latu apmērā. Līdz ar to konsolidētā kopbudžeta deficīts atbilstoši starptautiskajai metodoloģijai prognozēts ne lielāks kā 1,4 procenti no kopprodukta. Finanšu ministrija plāno, ka valdības vispārējā budžeta deficīts 2013.-2015.gadam nepārsniegs Konverģences programmā noteiktos griestus: tātad nākamgad budžeta deficīts nepārsniegs 1,4 procentus no kopprodukta, aiznākamgad - 2014.gadā - 0,8 procentus un 2015.gadā - 0,3 procentus. 2015.gadā vajadzētu patiesībā nonākt jau pie sabalansēta budžeta. Saskaņā ar vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru 2013.-2015.gadam nākamgad ekonomikas izaugsme tiek plānota 3,7 procentu apmērā, bet turpmākajos gados - 4 procentu apmērā no kopprodukta. Budžeta papildu iespējas prioritāriem pasākumiem nākamajā gadā valdība paredzējusi 122 miljonus latu, kā arī 25 miljonus latu jaunu politiku iniciatīvām, piemēram, iekšlietu sistēmas darbinieku uzturdevu palielināšanai. Sākotnēji ministriju pieprasījumi prioritātēm sasniedza pat 340 miljonus latu, kas trīs reizes pārsniedza fiskālās iespējas nākamajam gadam. Diemžēl visu ministriju pieprasījumus nākamgad vēl nav iespējams akceptēt, tādēļ valdība vienojās par pasākumiem, kas vērsti uz konkrētu mērķu un valdības izvirzīto prioritāšu sasniegšanu, kā arī aktivitātēm sabiedrībai nozīmīgās jomās, kurās iepriekšējo gadu budžetu konsolidāciju rezultātā tika visbūtiskāk samazināts finanšu apjoms. Gatavojot nākamā gada budžeta projektu, nozaru ministriju pieprasījumi pamatā bija saprotami un atbalstāmi, jo līdz šim visas nozares ir strādājušas līdzekļu samazināšanas režīmā, taču jāapzinās, ka viena gada laikā nav iespējams atjaunot finansējumu visām nozarēm uzreiz, turklāt nākamā gada budžetā valstiskajām vajadzībām finansējums tiek piešķirts papildus, nevis samazināts. Ministriju griezumā lielākais budžeta līdzekļu pieprasījums ir veselības, satiksmes un kultūras nozarēm. Veselības ministrijas izdevumi nākamajam gadam tiek pielīdzināti šā gada budžeta izdevumiem. Tāpat diskusijā ar Latvijas Pašvaldību savienību valdība rada iespēju nākamgad finansiāli atbalstīt pašvaldības reģionos, kuros ir zemākie ieņēmumi. Ir svarīgi novirzīt papildu līdzekļus reģioniem un atbalstīt tur dzīvojošos cilvēkus, tāpēc lēmums sniegt atbalstu pašvaldībām ar zemākiem attīstības indeksiem dos reģionālajām pašvaldībām lielāku atspaidu nekā iedzīvotāju ienākuma nodokļa vienkārša proporcijas pārdale par labu pašvaldībām. Latvijas Pašvaldību savienības domes šā gada sēdē tika atbalstīts priekšlikums piešķirt papildu finansējumu reģionālajām pašvaldībām ar zemākiem ieņēmumiem. No 110 pašvaldībām papildu līdzekļus saņems 89 pašvaldības 5,6 miljonu latu apmērā. Šo papildus atbalstīto pašvaldību ieņēmumi būs 2-5 reizes lielāki nekā gadījumā, ja tiktu par 1 procentu sadalīts... pārdalīts iedzīvotāju ienākuma nodoklis par labu pašvaldībām. Tāpat valdība ir apņēmusies nākt palīgā Daugavpils, Rēzeknes, Jēkabpils un Liepājas pašvaldībām, piešķirot papildu dotāciju kopumā 5,9 miljonu latu apmērā. Savukārt pašvaldību ar lielākiem ienākumiem uz vienu iedzīvotāju kopējie iedzīvotāju ienākuma nodokļa nominālie ienākumi nākamā gada budžetā, pat neskatoties uz IIN samazinājumu par vienu procentpunktu, tiek prognozēti lielāki, nekā tie bija šogad. Svarīgi valdībai turpmāk nepieļaut „gāzi grīdā” politikas atjaunošanu, saglabāt piesardzību valsts finanšu plānošanā un tiekties uz to, lai tērējam tik, cik spējam nopelnīt, jo vidējā termiņa makroekonomiskās attīstības scenārija galvenie riski, līdzīgi kā pēdējos divus gadus, pamatā ir saistīti ar ārējo vidi, tātad notikumiem pasaules finanšu jomā, ekonomikā un eirozonas parādu krīzes atrisināšanā. Šobrīd prognozes paredz eirozonas situācijas stabilizāciju un pakāpenisku uzlabošanos, kas arī veicinātu Latvijas ekonomikas attīstību. Papildus, protams, arī saglabājas dažādi riski, kas saistīti ar naftas cenām vai pārtikas cenām. Iespējama arī izaugsmes palēnināšanās Āzijas tirgos, Ķīnā... iespējams, ASV. Tāpēc ļoti svarīgi ir Latvijas uzņēmējiem arī turpmāk palielināt savu klātbūtni dažādos noieta tirgos, diversificēt dažādus tirgus. Un arī ļoti svarīgs Latvijai, protams, ir iekšzemes patēriņš, lai būtu sabalansēta attīstība - tāda, kādu mēs to redzam vairāku pēdējo ceturkšņu laikā. Kopumā, veidojot nākamā gada budžetu, valdības lēmumi vērsti uz ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, lai nodrošinātu pilnvērtīgu mūsu valsts tautsaimniecības atveseļošanos, kā arī konkurences spējas atjaunošanos un maksimāli arī censtos aizsargāt sabiedrības sociāli jutīgās daļas. Vēl es gribētu savā runā piebilst par sekojošiem ļoti svarīgiem argumentiem. Latvija ir pirmoreiz nonākusi tik unikālā situācijā: mēs nekad neesam bijuši priekšā ekonomikas ciklā Eiropas Savienībā, bet patlaban tas notiek. Ja mēs atskatāmies un paskatāmies kopumā, kā izskatās eirozona, Eiropas Savienība, tad mēs redzam to apmēram tādā situācijā, kādā Latvija bija 2008. vai 2009.gadā. Tas ir tiešām ļoti, ļoti unikāli! Konsolidācijas ēra ir neizbēgama. Dažās valstīs tā būs mazāka, dažās - lielāka. Bet ir skaidrs, ka ilūzijas par to, ka ar zināmām manipulācijām var panākt budžeta vai parādu līmeņa noturēšanu un tajā pašā laikā nomierināt starptautiskos tirgus, izzūd. Konsolidācija notiek ļoti plašā apmērā: Grieķijā (par to mēs visi zinām), Portugālē, Spānijā, Īrijā, arī Lielbritānijā un arī pat tādās valstīs, par kurām mēs varbūt... arī varbūt brīnāmies. Bet arī tur politiķi un valsts iedzīvotāji saprot, ka nevar atļauties tēriņus tādā apmērā un aizņemties tādā apmērā, kā tas ir bijis iepriekšējās dekādēs. Un tas ir redzams gan Nīderlandē, gan Beļģijā, gan Dānijā, gan Luksemburgā, gan arī Somijā. Principā nav tādu valstu, kuras tas neskartu, jo tas ir likumsakarīgi. Dažās valstīs konsolidācija vai recesija, vai stagnācija ilgs ļoti ilgu laiku, dažās - mazāk. Sekmīgajās valstīs pietiktu ar vienu vai diviem gadiem, līdzīgi kā Latvijā, lai nostātos uz tādas ilgtermiņa, ilgtspējīgas izaugsmes ceļa. Savukārt vairākās valstīs, sevišķi Dienvideiropā, tas varētu ieilgt 5-10, varbūt pat 15 gadus. Attiecībā uz Latviju. Vērojot, kas notiek pārējās valstīs, mēs varam arī varbūt iedomāties, kas varētu būt Latvijā bijis, ja Latvijā nebūtu tautas izpratnes par to, ka šis posms diemžēl ir jāpārvar. Mēs redzam protestus un savu valstu pat zināmā mērā demolāciju, kas notiek lielā daļā Dienvideiropas valstu, un diezin vai šī aina tik ātri nomainīsies. Un te mums ir tiešām jāsaka visiem paldies: paldies Latvijas iedzīvotājiem par to, ka mēs neejam šādu ceļu, mēs neizvairāmies no problēmām, mēs negrasāmies savas valstis, tā teikt, nodedzināt vai paralizēt! To ir ļoti svarīgi saprast. Savukārt, ja mēs runājam par dažādiem citiem jautājumiem, kas ir saistīti ar... Varbūt arī tiek minēts, ka Latvijas izaugsme patlaban nav pārliecinoša, ka joprojām ir problēmas, un tad tomēr jāpaskatās arī, kāda bija situācija kaut vai tajā pašā migrācijas jomā 2004. vai 2007.gadā. Arī tajā laikā Latvija katru gadu zaudēja tādu pilsētu, kāda ir Sigulda vai Kuldīga. Katru gadu! Tikai par to nerunāja neviens! Tas process... Esot iekšā Eiropas Savienības valstīs, var teikt, ir ļoti grūti pretoties iespējām doties kādu brīdi strādāt citās valstīs. Vienkārši tas ir... to ir ļoti grūti izdarīt - kaut kādā veidā nobremzēt. Pieņemsim, tāda valsts kā Polija, kuru mēs uzskatām... valsts, kura ir ļoti labi pretojusies krīzei, kurai nav bijušas lielas problēmas, joprojām turpina zaudēt katru gadu entās šādas pilsētas. Polijā ekonomiskā situācija nebūt nav slikta. Pieaugušas ir darba algas, budžeta deficīts ir mazs, ir pārliecība par savas dzīves uzlabošanos, bet Polijas valdībai tik un tā nav iespējams apturēt to. Tas ir organisks process, uz kuru atbilde var būt tikai tad, kad valsts kļūst aizvien sabalansētāka un pievilcīgāka uzņēmējdarbībai. Tad tas process arī palēnināsies! Ja runājam par Latvijas izaugsmi, tad man tieši pašam iznāca ļoti daudz strīdēties ar starptautiskajiem aizdevējiem par to, kāda būs Latvijas ekonomika, kādi skaitļi mums būs šogad un nākamgad. Un arī šeit ir noticis tas, ko negaidīja neviens. Mūsu kopprodukts šogad, kas būs vismaz... principā pārsniegs 15 miljardus latu, ir tas, ko starptautiskie aizdevēji un eksperti no kredītreitingu aģentūrām un Eiropas Komisijas saredzēja, ka Latvijā tas varētu būt 2016.-2017.gadā. Nākamgad kopprodukts noteikti sasniegs 16 miljardus. Tātad mēs pieaudzēsim savu ekonomiku par vienu miljardu vēl klāt. Par tādu skaitli vispār runa bija kādā 2018., 2019., pat 2020.gadā. To vajag novērtēt! Taču tas ir noticis. No opozīcijas puses bieži izskan arī tāda... arī pagājušajā gadā, kā es atceros, budžetu prezentējot, šeit bija ļoti liela skepse. Tika teikts, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums, ka bezdarbs pieaugs un ka Latvijai nebūs iespējams atgriezt jeb atmaksāt starptautisko aizdevumu. Par to pat nav ko domāt! Kas reāli notiek? Realitāte ir pavisam citādāka. Ekonomika mums aug būtiski straujāk, un Latvija var atdot ātrāk par grafikā noteikto starptautisko aizdevumu, lai mums nebūtu liekas rezerves jātur, lai mums nebūtu jāpārmaksā procenti. Tas, ka mēs spējam tagad pakāpeniski savu ārējo parādu pārfinansēt, ietaupot, iespējams, vairākus desmitus miljonu latu jau nākamgad, kurus varēsim novirzīt citām jomām, manuprāt, ir ļoti svarīgs arguments tam, ka tomēr tas, kas ir bijis izdarīts, dod rezultātu. Jā, makroekonomiskie rādītāji ar novēlošanos sniedz konkrētāku ainu par to, kas notiek kopumā sabiedrībā. Bet es esmu pilnīgi pārliecināts, ka tas, kas notiek šogad ekonomikā, šī izaugsme, noteikti nākamgad atspoguļosies pieaugošā labklājībā un pakāpeniski pieaugošā arī pirktspējā jau nākamgad. Tā ir ekonomiskā cikla tāda likumsakarība - no makroekonomiskiem līdz mikroekonomiskiem skaitļiem parasti ir viena līdz pusotra gada laikposms. Ekonomiskā izaugsme viennozīmīgi liecinās arī beidzot par pārliecību sabiedrībā un uzņēmējos, kā arī par drošību. Joprojām mēs sevi šaustām: vai tiešām tas smagākais periods ir pāri? Vai tiešām Latvijas ekonomika aug? Tas tā nevar būt! Bet ar katru nākamo ceturksni šai pārliecībai ir jāaug. Jā, tas notiek! Mēs tiešām augam! Ekonomika aug! Un tā pārliecība ir tā, kas viennozīmīgi radīs lielāku uzņēmējdarbības aktivitāti. Būs lielāks nodarbinātības pieaugums. Darba algu pieaugums jau ir sācies. Tas viss summēsies lielākās investīcijās uzņēmumos un arī lielākā patēriņā, kas savukārt summēsies lielākos nodokļu ieņēmumos, un mums būs iespēja vairāk līdzekļu novirzīt jomās, kurām mums tiešām tas ir vajadzīgs. Tā ka lūdzu deputātus atbalstīt nākamā gada valsts budžeta likumprojektu. Tas tiešām ir pietiekami sabalansēts starp dažādām jomām un iespējām, un tas tiešām ir vērsts uz izaugsmi. Nav nekādu šaubu par to, ka Latvijā šogad bija visstraujāk augošā ekonomika Eiropas Savienībā, un arī nākamgad mēs tāda būsim. Mums ir visas iespējas parādīt pat vēl labākus rādītājus. Paldies. (Aplausi.)".
• 2012_10_22_a-seq8 language "lv".
• 2012_10_22_a-seq8 speaker Andris_Vilks-1963.
• 2012_10_22_a-seq8 mentions Q822919.
• 2012_10_22_a-seq8 mentions Q211.
• 2012_10_22_a-seq8 mentions Q4294791.
• 2012_10_22_a-seq8 mentions Q193089.
• 2012_10_22_a-seq8 mentions Q458.
• 2012_10_22_a-seq8 mentions Q33.
• 2012_10_22_a-seq8 mentions Q148.
• 2012_10_22_a-seq8 mentions Q35.
• 2012_10_22_a-seq8 mentions Q957137.
• 2012_10_22_a-seq8 mentions Q4459436.
• 2012_10_22_a-seq8 mentions Q2167704.
• 2012_10_22_a-seq8 mentions Q31.
• 2012_10_22_a-seq8 mentions Q55.
• 2012_10_22_a-seq8 mentions Q32.
• 2012_10_22_a-seq8 mentions Q8880.
• 2012_10_22_a-seq8 mentions Q80021.
• 2012_10_22_a-seq8 mentions Q23666.
• 2012_10_22_a-seq8 mentions Q36.
• 2012_10_22_a-seq8 mentions Q22890.
• 2012_10_22_a-seq8 mentions Q1773319.
• 2012_10_22_a-seq8 mentions Q41.
• 2012_10_22_a-seq8 mentions Q29.
• 2012_10_22_a-seq8 mentions Q465698.
• 2012_10_22_a-seq8 mentions Q45.