Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_10_18-seq35> ?p ?o. }

• 2012_10_18-seq35 type Speech.
• 2012_10_18-seq35 number "35".
• 2012_10_18-seq35 date "2012-10-18".
• 2012_10_18-seq35 isPartOf 2012_10_18.
• 2012_10_18-seq35 spokenAs 10.
• 2012_10_18-seq35 spokenText "Cienījamie kolēģi! Cienījamā kolēģe Mūrniece izsmeļoši izklāstīja situāciju, un es nevaru viņai nepiekrist. Patiešām šis likumprojekts ir vajadzīgs, lai labotu tās kļūdas, kas tika pieļautas, pārejot uz apraidi ciparu formātā, un šie kļūdainie lēmumi noveda pie situācijas, ka maksa ir nesamērīgi augsta, un tas rada lielas problēmas gan sabiedriskajai televīzijai, gan komerctelevīzijām. Tātad kopumā „Saskaņas Centrs” atbalsta piedāvāto regulējumu. Es šobrīd nerunāšu par izvēli no šiem diviem variantiem, jo principā katrs no šiem variantiem... katram no šiem variantiem ir gan priekšrocības, gan trūkumi, un mums visiem būtu ļoti rūpīgi jāpadomā par to, kuru no variantiem izvēlēties. Tomēr mums ļoti lielas bažas izraisa viens no likumprojekta pantiem, proti, 7.pants, par grozījumiem likuma 60.pantā. Faktiski šis grozījums tieši nav saistīts ar piedāvāto regulējumu, un man šķiet, ka vienkārši tiek izmantota iespēja, lai mainītu diezgan principiālas nostājas mūsu televīzijas apraides organizācijā. Proti, runa ir par to, ka Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei tiek piešķirtas tiesības saskaņot un apstiprināt to maksas televīzijas programmu sarakstu, kura izplatīšana ciparu formātā... zemes apraide notiks, izmantojot LVRTC pakalpojumus. Tātad faktiski runa ir par visu nacionālo apraidi. Tātad likumprojekts paredz situāciju, ka programmas īpašnieks vai veidotājs vienojas ar programmas izplatītāju, tātad elektronisko sakaru komersantu, par programmas izplatīšanu. Programma ir pieprasīta, skatītāji grib to redzēt, bet padome var to neatļaut un aizliegt. Protams, valstij ir tiesības regulēt šo jautājumu. Šeit nav pilnīgi brīvs tirgus, un Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva paredz situācijas, kad šāds regulējums ir iespējams. Bet, nosakot šo regulējumu, būtu jāņem vērā divi fundamentāli principi. Pirmais princips ir vārda brīvība. Attiecībā uz jautājumu, cik tālu valsts var iejaukties komerciālu programmu izplatīšanā, pastāv virkne Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu. Es gribu minēt dažus no tiem. Jau 1990.gadā lietā „Autronic AG pret Šveici” tiesa konstatēja, ka konvencijas 10.pants - tātad brīvība paust savus uzskatus - attiecas ne tikai uz informācijas saturu, bet arī uz tās sniegšanas vai saņemšanas veidu. Tāpēc jebkurš ierobežojums, kas attiecas uz informācijas izplatīšanas līdzekļiem, veidiem un formām, noteikti ir informācijas iegūšanas un izplatīšanas brīvības ierobežošana. Lietā „Informationsverein Lentia pret Austriju” 1993.gadā tiesa novērtēja atteikumu izsniegt licenci privātas radiostacijas dibināšanai kā Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.panta pārkāpumu, un savā lēmumā tiesa atzīmēja (tiesa vairākkārt ir to uzsvērusi!) vārda brīvības fundamentālo lomu demokrātiskā sabiedrībā - īpaši, ja ar preses palīdzību tā kalpo tādas informācijas un ideju izplatīšanai, kuras sabiedrība ir tiesīga saņemt. Šī loma nevar tikt veiksmīgi īstenota bez plurālisma, kuram valsts ir augstākais garants. Lietā „Radio ABC pret Austriju” 1997.gadā tiesa arī konstatēja 10.panta pārkāpumu un norādīja, ka licences izsniegšanas vai tās atteikuma nosacījumi varētu tikt izskatīti, vadoties pēc piedāvātās stacijas mērķiem un būtības, tās potenciālās auditorijas nacionālajā, reģionālajā un vietējā līmenī, specifiskās auditorijas tiesībām un vajadzībām un starptautisko tiesību aktu noteiktām saistībām. 2003.gadā lieta „Murphy pret Īriju” tiesa izvērtēja reliģiskas dabas reklāmas aizliegšanas pamatotību un vēlreiz uzsvēra, ka vārda brīvības garantijas pilnībā attiecas uz medijiem. 2008.gadā lietā „Glas Nadezhda EOOD and Elenkov pret Bulgāriju” tiesa izvērtēja atteikumu izsniegt licenci minoritāšu konferences reliģiskās radiostacijas darbībai un konstatēja konvencijas 10.panta pārkāpumu. Piedāvātajos grozījumos nekāda analīze netika veikta. Ne konvencijas piemērotība, ne arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūra netika izvērtēta. Otrs fundamentālais princips, kas būtu jāņem vērā, nosakot šādu regulējumu, ir brīvā tirgus princips Eiropas Savienības tiesību kontekstā. Es necitēšu Luksemburgas tiesas judikatūru, kaut gan tur arī ir vesela virkne piemērojamu spriedumu. Atzīmēšu tikai to, ka padome acīmredzot ļoti labi apzinās, ka jānodrošina brīva konkurence ne tikai vienas platformas ietvaros, bet arī starp tehnoloģiskām platformām, un padome pauda savu pārliecību, ka jānosaka regulējums ne tikai attiecībā uz zemes apraidi, bet arī attiecībā uz citām platformām - gan uz kabeļtelevīziju, gan uz satelīttelevīziju, gan arī uz interneta televīziju. Ļoti interesanti, kā padome domā to panākt, jo faktiski visi satelīttelevīzijas operatori vienkārši neatrodas Latvijas jurisdikcijā. Mēs nevaram tos regulēt vispār. Attiecībā uz internetu, uz IP televīziju, nekāds regulējums vispār nepastāv. Tagad, nosakot šo regulējumu, šos ierobežojumus zemes apraidei, mēs radām nevienlīdzīgus nosacījumus dažādām platformām. Līdz ar to tie skatītāji, kas grib redzēt tās programmas, ko padome neatļaus izplatīt, vienkārši pāries uz citām platformām, zemes apraide zaudēs skatītājus, un vairāk cilvēku izmantos satelītus vai IP televīziju, kas ļoti ātri attīstās, un šis regulējums ir ļoti apšaubāms tieši no Eiropas Savienības tiesību viedokļa. Jā, Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva pieļauj valsts regulējumu, pieļauj izņēmumus no brīvā tirgus principiem, bet direktīva skaidri pasaka, ka jābūt ļoti nopietnam pamatojumam un ka kritērijiem jābūt ļoti skaidri noformulētiem likumā. Šobrīd mums tiek piedāvāts noteikt šos kritērijus politikas plānošanas dokumentā - stratēģijā, ko izstrādā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, nevis tas tiek ierakstīts likumā. Un faktiski tas dod zināmu pamatu šaubām, vai šis regulējums atbilst Eiropas Savienības direktīvai. Un vēl pats pēdējais. Es vairs neesmu jauns cilvēks, un lielāko daļu sava mūža es nodzīvoju tieši valstī, kurā ļoti stingri regulēja to, ko es varu skatīties un klausīties un ko - nevaru. Līdz šim man šķita, ka tagad es dzīvoju demokrātiskā valstī un ka es pats varu izvēlēties, ko man skatīties, kādas televīzijas programmas, it īpaši tad, ja es maksāju par tām programmām. Faktiski - kas tiek piedāvāts? Nu, runāsim skaidru valodu! Tiek piedāvāts atjaunot cenzūru, jo faktiski cenzūra ir tā programmu izvērtē��ana un atļauja izplatīt vai aizliegums izplatīt pirms izplatīšanas. Šobrīd mums darbojas cits princips. Protams, atbildība par programmu saturu ir paredzēta likumā, un arī praksē tā tiek īstenota, bet tikai pēc tam. Tātad es nevaru atbalstīt šādu normu. Un es vēlreiz uzsveru, ka patiešām pirmajā lasījumā piedāvātā projekta lielākā daļa mums ir pilnīgi pieņemama, tā ir racionāla, un mēs to atbalstām. Bet es vēlreiz gribu ļoti nopietni brīdināt, ka mēs tagad sākam iet ļoti bīstamu ceļu. Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva paredz regulējumu un ierobežojumus kā pagaidu pasākumus, pie kuriem regulāri jāatgriežas un kuri jāpārskata. Šajā regulējumā šie ierobežojumi tiek paredzēti kā pastāvīgi, tāpēc „Saskaņas Centrs” šobrīd balsojumā atturēsies, un es aicinu jūs ļoti nopietni visu pārdomāt un nevadīties pēc tīri emocionāliem argumentiem, ka, redziet, mums ir pārāk daudz programmu krievu valodā un pārāk maz - latviešu valodā. Nu, piedodiet! Latvija ir maza valsts, un cik tad to programmu mums var būt? Jo proporcijas, protams, vienmēr nebūs par labu programmām latviešu valodā. Vienmēr krievu, angļu vai vācu valodā tiks veidots daudz vairāk programmu nekā latviešu valodā. Un ne jau tas ir pats būtiskākais, cik programmu ir iekļauts vienā vai otrā paketē. Būtiskākais ir tas, ko cilvēki reāli izvēlas, ko cilvēki skatās. Un šeit vienīgā iespēja, kā nodrošināt konkurētspēju, tieši latviešu programmu konkurētspēju, ir palīdzēt programmu veidotājiem - ieguldīt vairāk līdzekļu sabiedriskajā televīzijā, paredzēt režīmu, nepārkāpjot brīvās konkurences principus, sekmēt nacionālā satura attīstību. Bet tas, kas tiek piedāvāts, ir kaut kas pilnīgi cits - tas paredz ierobežot konkurentu programmas. Es nedomāju, ka no tā kaut kas prātīgs var iznākt. Es atceros, ka arī padomju laikā, neskatoties uz daudz bargākiem aizliegumiem, mēs tik un tā klausījāmies BBC un „Amerikas balsi”. Un nekādi aizliegumi šeit nepalīdzēs! Es aicinu tomēr pieturēties pie demokrātiskas valsts principiem un vēlreiz ļoti rūpīgi pārdomāt, kādu regulējumu mēs šeit varam noteikt. Paldies.".
• 2012_10_18-seq35 language "lv".
• 2012_10_18-seq35 speaker Boriss_Cilevics-1956.
• 2012_10_18-seq35 mentions Q211.
• 2012_10_18-seq35 mentions Q193089.
• 2012_10_18-seq35 mentions Q40.
• 2012_10_18-seq35 mentions Q458.
• 2012_10_18-seq35 mentions Q2167704.
• 2012_10_18-seq35 mentions Q32.
• 2012_10_18-seq35 mentions Q872.
• 2012_10_18-seq35 mentions Q219.
• 2012_10_18-seq35 mentions Q22890.
• 2012_10_18-seq35 mentions Q39.
• 2012_10_18-seq35 mentions Q9531.
• 2012_10_18-seq35 mentions Q903671.
• 2012_10_18-seq35 mentions Q122880.
• 2012_10_18-seq35 mentions Q13405617.
• 2012_10_18-seq35 mentions Q169889.