Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_10_18-seq31> ?p ?o. }
Showing items 1 to 14 of
14
with 100 items per page.
- 2012_10_18-seq31 type Speech.
- 2012_10_18-seq31 number "31".
- 2012_10_18-seq31 date "2012-10-18".
- 2012_10_18-seq31 isPartOf 2012_10_18.
- 2012_10_18-seq31 spokenAs 17.
- 2012_10_18-seq31 spokenText "Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 304/Lp11, - „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”, kas skar virszemes televīzijas apraidi pēc 2014.gada 1.janvāra. Šobrīd zemes televīzijas apraidi ciparu formātā nodrošina SIA „Lattelecom”, un tas notiks līdz 2013.gada 31.decembrim. Šopavasar valdība izskatīja Satiksmes ministrijas virzīto koncepciju „Par zemes ciparu televīzijas programmu izplatīšanu no 2014.gada” un izšķīrās atbalstīt koncepcijas otro variantu. Tas nosaka, ka turpmāk Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs būs tas, kas nodrošinās galalietotājiem bez maksas pieejamo programmu izplatīšanu, tātad tā dēvēto bezmaksas televīzijas apraidi. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atbalsta šo risinājumu, jo tas ļaus būtiski samazināt apraides maksu, ko komersantiem... kas televīzijas kanāliem būs jāmaksā tātad šim attiecīgajam komersantam. Ir izskanējuši atbildīgo amatpersonu solījumi, ka apraides maksa no 650 tūkstošiem latu, kāda tā ir šobrīd, saruks līdz 200 tūkstošiem latu. To atzinīgi novērtējuši arī televīzijas kanāli. Līdz ar to paveras lieliska iespēja no 2014.gada paplašināt skatītājiem bez maksas uztveramo programmu klāstu. Komisija uz to mudina un sekos līdzi, lai tā arī tiktu darīts. Attiecībā uz to, kā notiks maksas televīzijas programmu apraide, jāteic, ka atbilstoši Satiksmes ministrijas iesniegtajai koncepcijai ir divi apakšvarianti: 2.1.apakšvariants nosaka, ka maksas televīzijas programmu apraidi nodrošinās viens komersants, bet 2.2.apakšvariants - ka to veiks vairāki, tātad vismaz divi komersanti. Likumprojekta teksts, kāds tas ir šobrīd, neparedz neviena no minētajiem variantiem ieviešanu, un deputātu uzdevums vēl ir izšķirties par konkrētu apakšvariantu. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija saņēma līdzatbildīgās komisijas - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas - atzinumu. Šī komisija atbalstīja attiecīgo likuma grozījumu izskatīšanu Saeimas sēdē pirmajā lasījumā, bet tikai trīs no komisijas deputātiem spēja formulēt savu viedokli attiecībā uz to, kā nodrošināt maksas programmu ieviešanu. Tas ir saprotami, jo apraides lietas ir sarežģītas, un deputātiem ir nepieciešams laiks, lai izprastu un iedziļinātos. Saprotams, ka ar divām komisijas sēdēm, kā tas bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, izrādījās, iespējams, nepietiek. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir regulāri sekojusi līdzi apraides jautājumiem, deputāti jau pirms likumprojekta izskatīšanas bija iepazinušies ar koncepciju. Bet tas nenozīmē, ka diskusijas būtu bijušas mazāk karstas. Uzklausījusi Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, Satiksmes ministrijas, Konkurences padomes, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas, kā arī nozares pārstāvju viedokļus, komisija izšķīrās atbalstīt likuma grozījumus pirmajā lasījumā. Komisijas vairākums - pieci deputāti no deviņiem - izšķīrās par atbalstu Satiksmes ministrijas virzītās koncepcijas 2.2.apakšvariantam, iestādamies par konkurences principu un tātad par vairāku komersantu iesaisti. Komisijas sēdē deputāti pauda pārliecību, ka diskusijas par šiem apakšvariantiem ir jāturpina. Būtiski ir sasniegt divus mērķus - nodrošināt televīzijas skatītāju intereses un valsts intereses. Līdz ar to ir jāstiprina Latvijas piederība Eiropas kultūrtelpai un jāveicina sabiedrības vienotība uz valsts valodas pamata. Šobrīd neregulēta brīva tirgus... brīvā tirgus ietekmē ir izveidojusies situācija, ka pastāv divas lingvistiski, ģeopolitiski, demokrātijas tradīciju un kultūras ziņā atšķirīgas informatīvās telpas, ko mērķtiecīgi cenšas izmantot trešā valsts - Krievija. Likumprojekts paredz, ka nepieciešams noteikt kritērijus, kuriem jāatbilst maksas programmu sarakstam. Nobeigumā, pirmkārt, vēlos uzsvērt, ka Satiksmes ministrijas virzītās koncepcijas abi minētie apakšvarianti vēl nesniedz atbildes uz visiem jautājumiem un Satiksmes ministrijai acīmredzot vēl ir jāizdara neizdarītie darbi un jānovērš virkne neskaidrību. Otrkārt, tā kā šis likumprojekts attiecībā uz televīzijas apraidi skars plaša iedzīvotāju loka intereses, tas prasa vienlaikus arī ļoti rūpīgu iedziļināšanos, tāpēc es šodien no šīs tribīnes aicinu deputātus sekot līdzi diskusijām par šo likumprojektu, pārrunāt šo jautājumu frakcijās, uzaicināt un tikties ar Konkurences padomi, Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju un arī ar nozares pārstāvjiem. Katrā ziņā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā diskusijas turpināsies. Šodien komisijas vārdā es aicinu jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2012_10_18-seq31 language "lv".
- 2012_10_18-seq31 speaker Inara_Murniece-1970.
- 2012_10_18-seq31 mentions Q822919.
- 2012_10_18-seq31 mentions Q211.
- 2012_10_18-seq31 mentions Q193089.
- 2012_10_18-seq31 mentions Q159.
- 2012_10_18-seq31 mentions Q12725402.
- 2012_10_18-seq31 mentions Q404542.