Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_10_22_a-seq20> ?p ?o. }

• 2012_10_22_a-seq20 type Speech.
• 2012_10_22_a-seq20 number "20".
• 2012_10_22_a-seq20 date "2012-10-22".
• 2012_10_22_a-seq20 isPartOf 2012_10_22_a.
• 2012_10_22_a-seq20 spokenAs 10.
• 2012_10_22_a-seq20 spokenText "Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pārdomājot šodien izskatāmos jautājumus, budžeta likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā, es arī sev uzdevu jautājumu: ar ko šīgada budžeta pieņemšana atšķiras no iepriekšējiem gadiem? Laikam ne ar ko, izņemot to, ka tagad mums pie varas ir tā saucamā tiesiskuma koalīcija ar reformu pieskaņu, kaut gan tajās jomās, kuras es pārstāvu arī komisijā, - aizsardzības un drošības jomā - es kaut kā šīs reformas īpaši neredzēju. Tā ir absolūti absurda situācija, ka mums par drošību uz ūdens atbild četras ministrijas, ka ir šī sadalīšana, ka nav konkrētu atbildīgo. Ka mums ir 13 operatīvās darbības subjekti un ka arī šajā jomā neviens neko negrib sākt darīt. Ir absolūti absurda situācija, ka iepriekšējā Valda Dombrovska vadītā valdība likvidēja Policijas akadēmiju, un tas mums laika gaitā „atspēlēsies” nākotnē pietiekoši spēcīgi. Un ne jau velti es pieminēju tiesiskuma koalīciju. 1996.gadā, Šķēlem nākot pie varas, viņš panāca vienu - ka tie jautājumi, kurus izlemj valdība, parlamentā praktiski netiek apspriesti. Jebkurā gadījumā, lai arī cik tie būtu absurdi, tiem parlamentā būs vairākuma atbalsts. Un šī situācija, ko viņš iedibināja, turpina attīstīties arī šobrīd. Šīgada pavasarī mēs lielā vienprātībā atbalstījām aizsardzības koncepciju, kuru šeit arī pieņēmām, un tur tika minēts arī tāds cipars, ka līdz 2020.gadam mums jāpalielina budžets līdz 2 procentiem no IKP. Kā tas mums notiek realitātē? Realitātē ir sekojoši: nākošajā gadā mums budžetā tiek paredzēti 0,99 procenti, bet 2015.gadā - 0,76 procenti. Varētu jau teikt, ka absolūtajos skaitļos mēs tad paskatīsimies, jo varbūt ir pieaugums... IKP ir pieaudzis. Nebūt ne! Absolūtajos skaitļos arī ir kritums par vairāk nekā 20 miljoniem. Tādā gadījumā mēs varam paskatīties atalgojumu. Varbūt atalgojumā ir pieaugums vai tiek saglabāts esošais? Arī nē! Arī atalgojums mums krītas aizsardzības sfērā. Es uzdevu ministram vienu naivu jautājumu: vai jūs plānojat samazināt bruņoto spēku sastāvu? Viņam tas bija diezgan liels pārsteigums. Mēs varam paskatīties uz ko citu. Te Ministru prezidents runāja par to, ka mēs palielinām atalgojumu tiesību aizsardzības sistēmā - policistiem, Ieslodzījuma vietu pārvaldei un tā tālāk. Realitātē tā tas nav! Mēs vienkārši uzturdevu, kuru mēģinām atjaunot iepriekšējā apjomā, pārliekam atalgojumā, un tā vietā, lai „uz rokas” saņemtu 50 latus, tagad gan policists, gan Ieslodzījuma vietu pārvaldes speciālisti saņems 30 latus. Vai tas ir kaut kāds pluss? Jā, tas plusu dod: šiem darbiniekiem agrāk vai vēlāk būs jāiet pensijā, un tas būs pielikums pie pensijas. Bet vai var runāt par atalgojuma pieaugumu? Nu, absolūti nevar! Mēs ar valdību savulaik... Savulaik tika piedāvāta un ar lielu atbalstu tika arī parlamentā atbalstīta vienotā atalgojuma sistēma. Bet par kādu vienoto atalgojuma sistēmu mēs runājam, ja karavīrs armijā pirmajā gadā „uz rokas” saņem 179 latus? Vai mēs gribam, lai viņš ar pilnu krūti iet mūs visus aizstāvēt, ja viņam visu laiku jādomā par to, kā aizsargāt savu ģimeni? Un arī policisti un citi tiesību aizsardzības sistēmas darbinieki, kuru atalgojums sastāda „uz rokas” 250-280 latus... Pēc tam, kad viņš ir diennakti nodežurējis, nostrādājis, viņš tā vietā, lai atpūstos un pēc tam jau, pilnīgi atsvaidzināts, varētu iet pildīt savus tiešos dienesta pienākumus, ir spiests domāt, kā uzturēt ģimeni un meklēt kaut kur... kur piestrādāt. Tāpēc nav jābrīnās, ka mums parādās informācija par kaut kādiem darbiniekiem, kas brīvajā laikā, tajā laikā, kad viņiem būtu jāatpūšas, iet kaut kur meklēt papildu darbu. Vai arī, labākajā gadījumā, viņi aizbrauc atvaļinājuma laikā uz Īriju vai kaut kur uz Rietumiem, kur var kaut kādu naudiņu nopelnīt, lai varētu norēķināties par kredītiem. Ilgtermiņā ļoti labi, ka beidzot... Nepagāja ne divdesmit gadi, kad mēs sākam runāt par to, ka beidzot sāksim celt jaunus cietumus. Viena jauna cietuma celtniecība izmaksās apmēram 5 miljonus latu. Tas principā ir pozitīvi, jo tie cietumi ir novecojuši gan morāli, gan tehniski. Bet mēs neko negribam darīt, lai samazinātu cietumnieku skaitu. Lai Valsts probācijas dienests varētu sākt strādāt pilnā apjomā, mums no budžeta ir nepieciešami 375 tūkstoši latu, bet mēs budžetā tādu naudu nevaram atrast. Lai izlīdzinātu atalgojuma sistēmu prokuratūrā, ir nepieciešams darbiniekiem papildus 241 tūkstotis latu, bet arī to mēs nevaram atrast. Pats smieklīgākais. Mums ir viena iestāde - kontroles dienests, kas cīnās ar nelegālās naudas apriti un atmazgāšanu. Lai viņiem izlīdzinātu atalgojumu, ir nepieciešami 14 tūkstoši latu, bet arī tos mēs budžetā nez kāpēc nevaram atrast! Lielākā daļa valsts amatpersonu saņem transportlīdzekļa kompensācijas. Un pats smieklīgākais: lai robežsargi, kinologi pildītu savas funkcijas un ar suņiem varētu aizbraukt uz notikuma vietu, viņiem kompensācijās ir nepieciešami 193 tūkstoši latu, bet arī šo naudu mēs nevaram atrast! Nez kāpēc valdība mums nesaprot vienu elementāru lietu - ka viens lats, kas ieguldīts drošībā, netiešā veidā gada laikā atdod atpakaļ vismaz 10 latus. Un tas ir pierādījies: ja mēs nestiprināsim savu drošību, mēs nekur tālu arī netiksim. Un nobeigumā es arī tādu retorisku jautājumu gribu uzdot. Ja mēs runājam par izeju no krīzes, tas man izraisa smaidu viena iemesla dēļ: ja valsts augstākās amatpersonas nav spējīgas nomaksāt savas kredītsaistības tādā vai citādā veidā, tad par kādu izeju no krīzes mēs runājam?! Paldies.".
• 2012_10_22_a-seq20 language "lv".
• 2012_10_22_a-seq20 speaker Janis_Adamsons-1956.
• 2012_10_22_a-seq20 mentions Q8436.
• 2012_10_22_a-seq20 mentions Q25931626.
• 2012_10_22_a-seq20 mentions Q1092499.
• 2012_10_22_a-seq20 mentions Q57630.
• 2012_10_22_a-seq20 mentions Q22890.