Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_10_22_a-seq12> ?p ?o. }

• 2012_10_22_a-seq12 type Speech.
• 2012_10_22_a-seq12 number "12".
• 2012_10_22_a-seq12 date "2012-10-22".
• 2012_10_22_a-seq12 isPartOf 2012_10_22_a.
• 2012_10_22_a-seq12 spokenAs 10.
• 2012_10_22_a-seq12 spokenText "Augsti godājamais Prezidij! Ministru prezidenta kungs! Ministri! Godātie kolēģi! Šodien Saeimā mēs pirmajā lasījumā skatīsim 2013.gada valsts budžetu. Valdība mūs mēģina pārliecināt, ka šis budžets ir pirmais kopš 2008.gada, kurā ietvertais finansējums tiek piešķirts papildus, nevis samazināts; ka pēdējo četru gadu laikā šis ir pirmais budžets, ko valdība sagatavojusi patstāvīgi, bez tiešas starptautisko aizdevēju līdzdalības, un ka tas ir pirmais izaugsmes budžets. Valdība apgalvo, ka jau šogad esam sasnieguši tādus izaugsmes rādītājus, kādus starptautiskie aizdevēji Latvijai prognozēja tikai 2017.gadā. Šis budžeta projekts jau parāda plānotos 2020.gada rādītājus. Lieliski! Kāpēc ne 2050.gada? 2013.gada budžeta projektā esot ietverta tautsaimniecības izaugsme, nodokļu mazināšana, labklājības palielināšana un tā tālāk. Šis esot pirmais gads, kad izdevies paredzēt papildu finansējumu valsts prioritārajiem mērķiem: prioritārajām nozarēm papildus tiks piešķirti 147 miljoni latu. Viena no prioritārajām ir demogrāfiskās politikas īstenošanas pasākumu finansēšana. Reira kungs mums apgalvoja, ka demogrāfija nav tikai pabalsti (mūsu valstī tie ir 8 lati mēnesī par vienu bērnu, kā jūs zināt), ka galvenais demogrāfiju stimulējošais pasākums nākamajā gadā būs māmiņu algu izmaksu griestu jeb izmaksu ierobežojumu samazināšana. Diemžēl tā skars tikai ģimenes, kuru darba alga sastāda vairāk nekā 800 latus pirms nodokļu nomaksas. Mūsu valstī tie ir tikai 10,9 procenti no visiem iedzīvotājiem! Šie ir Centrālā statistikas biroja dati. Bet ko darīt un kā dzīvot pārējām ģimenēm ar bērniem? Kā uzturēt bērnu mammai, kura strādā par pārdevēju, medmāsu vai bibliotekāri? 43,1 procents cilvēku Latvijā saņem darba algā 300 latus mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Pēc nodokļu nomaksas šī alga sastāda 229 latus, ja ir viens bērns, un 246 latus, ja ir divi bērni. Kā demogrāfiskās politikas īstenošanas pasākumu jūs plānojat no 2013.gada 1.jūlija palielināt par 10 latiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošām personām. Tas nozīmē - ja viens no vecākiem pēc nodokļu nomaksas saņēma „uz rokas” 229 latus, tad pēc demogrāfiskās politikas īstenošanas pasākuma viņš saņems 231 latu un 50 santīmus. Starpība jau „milzīga” - 2 lati un 50 santīmi! Ja viens no vecākiem pēc nodokļu nomaksas saņem „uz rokas” 295,75 latus, tad viņš saņems 298,75 latus. Par kādu labklājības palielināšanu jūs šeit runājat?! Varbūt šie skaitļi ietekmē valsts budžetu, bet ģimenes budžetu - ne. Gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka šādā situācijā atrodas liels ģimeņu skaits Latvijā. Un tagad par sportu un tā vietu mūsu dzīvē un valsts budžeta projektā. Pagājušajā nedēļā veselības ministre Circenes kundze mums paziņoja, ka Latvijā ar katru gadu pieaug smēķētāju skaits starp jauniešiem. Un tā ir nacionāla traģēdija! 13 gadu vecumā smēķē katrs desmitais bērns, bet 15 gadu vecumā - jau katrs trešais. 15 gadu vecumā katrs ceturtais pusaudzis ikdienā lieto alkoholu. Pēc ministres domām, skolēnus nepieciešams izglītot par veselīga dzīvesveida jautājumiem. Viņa aicina deputātus atbalstīt atsevišķa priekšmeta - veselības mācības - ieviešanu skolu programmās. Manuprāt, tas šo problēmu neatrisinās. Pusaudži smēķē un lieto alkoholu, zinot par nikotīna un alkohola slikto ietekmi uz veselību, bet diemžēl viņiem nav ar ko nodarboties pēc skolas - savā brīvajā laikā. Valdības deklarācijā nav neviena vārda par sportu. Veselības jomā ir tikai viens punkts - veicināsim veselīga dzīvesveida un uztura popularizēšanu sabiedrībā, kā arī atjaunosim veselības mācību skolās kā atsevišķu mācību priekšmetu. Sadarbojoties ar pašvaldībām un NVO, nodrošināsim iespējami veselīgu vidi! Bet atvainojiet! Visā civilizētajā pasaulē sports ir veselīga dzīvesveida pamats. Būsim precīzi! Salīdzināsim skaitļus! Vispirms jau skolu finansēšanas jomā. Vispārizglītojošajās skolās skolēns valstij izmaksā 678 latus gadā, mūzikas skolas audzēknis - attiecīgi 335 latus gadā, bet sporta skolas audzēknis - tikai 114 latus. Starpība starp mūzikas skolas un sporta skolas audzēkņa finansējumu ir 221 lats. Izskaidrojiet man, ar ko sportisti ir sliktāki par muzikantiem un dziedātājiem! Man negribētos domāt, ka tik netaisnīga starpība finansējumā ir veidota ar nolūku, lai skolēni nenodarbotos ar sportu. Tā ir rupja kļūda, kuru var viegli izlabot! Tādēļ es jūs lūdzu izlīdzināt finansējumu. 2008.gadā profesionālās ievirzes sporta izglītības programmā pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām bija paredzēti 8 miljoni 235 tūkstoši 266 lati, bet 2012.gadā - tikai 3 miljoni 220 tūkstoši 677 lati. 2012.gada finansējums pret 2008.gadu sastāda tikai 39,1 procentu, kā rezultātā 2012.gadā no valsts budžeta līdzekļiem bija iespējams nodrošināt tikai 57 procentus no sporta treneru darba samaksai nepieciešamā finansējuma. Man nav saprotams, kāpēc budžetā atrasta nauda visam citam, izņemot sportu. Pievērsīsim uzmanību sporta organizāciju statistikas datiem. Varbūt tur situācija ir labāka. 2009.gadā Latvijā, pēc izglītības un zinātnes ministra datiem, bija 1024 sporta organizācijas un 5107 sporta speciālisti. 2011.gadā bija tikai 762 sporta organizācijas un 4322 sporta speciālisti. Tas nozīmē, ka mēs zaudējam speciālistus, jo viņi saņem neadekvāti mazu atalgojumu par savu darbu. Diemžēl arī šajā jomā nav nekā iepriecinoša. Gribu pievērst jūsu uzmanību arī faktam, ka mūsu valstī ir novadi, kuros nav nevienas sporta skolas. Tāds ir Sējas, Salas, Rundāles, Lubānas, Krimuldas, Jaunpiebalgas, Ērgļu, Ciblas, Cesvaines, Baltinavas un Auces novads. Daudzos novados, tādos kā Kokneses, Jaunjelgavas, Dundagas, Dagdas, Brocēnu, Beverīnas, Alsungas un Aglonas novads, ir tikai viena sporta organizācija. Kā jūs domājat, ar ko bērni varētu nodarboties pēc skolas šajos novados? Pēc izglītības un zinātnes ministra datiem, 2009.gadā no 236 tūkstošiem 223 skolniekiem (no 1. līdz 12.klasei) ar sportu nodarbojās tikai 69 tūkstoši 776 bērni, un tie bija tikai 29,5 procenti skolēnu. 2011.gadā no 216 tūkstošiem 307 skolēniem ar sportu nodarbojās tikai 47 tūkstoši 767 skolēni, un tie bija vairs tikai 22 procenti... no 29 uz 22 procentiem no kopējā skolēnu skaita. Šie skaitļi ļauj izdarīt divus secinājumus. Pirmais. Sporta popularitāte jaunatnes vidū strauji krītas. Otrais. Nodarbošanās ar sportu kļūst finansiāli nepieejama lielai daļai jaunatnes. Diemžēl man nav pārliecības, ka mēs šobrīd spēsim radikāli uzlabot situāciju, bet mums steidzami būtu jāpalielina sporta popularitāte jaunatnes vidū. Jāpanāk, lai sporta nodarbības ārpus skolas būtu finansiāli pieejamas ikvienam skolēnam. Mums būtu jāattīsta ne tikai basketbols un bobslejs, bet arī citi sporta veidi. Tad mums būs cerība, ka pēc desmit gadiem jaunā paaudze nebūs smēķētāju un dzērāju paaudze, kura, izdzirdot vārdu „sports”, zaudētu samaņu. Es aicinu šobrīd rīkoties atbildīgi. Atbildīgi pret nākamajām paaudzēm. Uzskatu, ka šo budžeta projektu, kāds tas ir šobrīd, atbalstīt nevar. Paldies par uzmanību. (Aplausi.)".
• 2012_10_22_a-seq12 language "lv".
• 2012_10_22_a-seq12 speaker Ivans_Klementjevs-1960.
• 2012_10_22_a-seq12 mentions Q822919.
• 2012_10_22_a-seq12 mentions Q211.
• 2012_10_22_a-seq12 mentions Q8436.
• 2012_10_22_a-seq12 mentions Q19896846.
• 2012_10_22_a-seq12 mentions Q1547190.