Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_10_22_a-seq10> ?p ?o. }

• 2012_10_22_a-seq10 type Speech.
• 2012_10_22_a-seq10 number "10".
• 2012_10_22_a-seq10 date "2012-10-22".
• 2012_10_22_a-seq10 isPartOf 2012_10_22_a.
• 2012_10_22_a-seq10 spokenAs 10.
• 2012_10_22_a-seq10 spokenText "Cienītā Prezidija priekšsēdētāja! Godātais Ministru prezident! Klātesošie valdības locekļi! Godātie deputāti! Ir precīzi sagatavots centrālās valdības izdevumu plāns un ir uzrādīts izdevumu segums. Tomēr valdības budžets ir vairāk nekā valdības deklarācijas finansiāls noformējums. Gada budžetā ir jābūt atbildei uz laika izaicinājumiem, kuri liek valdībai rast atbilstošus risinājumus. Budžetam vajag apliecināt valdības saprašanu par to, kādas pretrunas izvēršas ekonomikā un kā valdība šīs pretrunas izšķirs. Likumprojektā „Par valsts budžetu 2013.gadam”, manuprāt, nav norādītas šīs problēmas, tāpēc nav piedāvāti risinājumi. Lai noformulētu iebildumus pret valdības iesniegto budžeta projektu un priekšlikumus budžetam, ir jāuzrāda valdības paveiktā vērtējumi, kuri izraisa kritiku, jo tie bruģē ceļu budžeta projektam. Kādi ir tie vērtējumi? Tātad - „Latvijas veiksmes stāsts”! Ministru prezidents prezentē budžetu, kurš domāts valstij, kas piedzīvojusi ekonomisko veiksmi. Pēdējā piektdienā Eiropas lietu komisijas sēdē uzstājās Eiropas Savienības komisārs Andris Piebalgs, kurš arī teica: „Veiksmes stāsts.” Bet viņš ļoti eleganti pēc tam precizēja: „Makroekonomiskās veiksmes stāsts.” Tā ir makroekonomiskā veiksme! Makroekonomiskais rezultāts ir vairāk ekonomiskās attīstības solījums, cerība uz attīstību nekā attīstības rādītājs. Kāds ir pamats secināt par ekonomisko izveseļošanos? Un par kādu cenu tā ir atgūta? Darba meklētāju īpatsvars Latvijā ir joprojām ļoti augsts - 16 procenti. Bezdarbs tiek pārvarēts lielā mērā uz emigrācijas rēķina, emigrācija ir strauji augusi pēdējo trīs gadu laikā. Emigrēja arī pirms krīzes, bet prombraukšana uz Rietumiem ir palielinājusies tieši pēc krīzes sākuma. Plašsaziņas līdzekļu neatkarīgie pētnieki uzvēra, ka ārpus Latvijas atrodas 200 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Es labprāt uzzinātu no Ministru prezidenta precīzu skaitli vai to, kādi pasākumi ir veikti, lai šo skaitli precizētu. Šā gada jūlijā darba vietu skaits bija par 166 tūkstošiem mazāks nekā pirms krīzes - 2008.gada jūlijā. Ko valdība darīs, lai radītu jaunas darba vietas jaunajā gadā - budžeta projekts par to klusē. Ekonomiskā katastrofa Latvijā nebija pasaules krīzes sekas vien. Tas ir esošās valdības un pirms krīzes virknes valdību un Latvijas Bankas īstenotās neoliberālās politikas rezultāts. Ar pasaules krīzi Latvija sadūrās jau ievērojami noplicināta - ar milzīgu privātā sektora parādu, kas izpaudās ar pārkarsētu ekonomiku, kredītu burbuli un lielu tirdzniecības bilances deficītu. Piekoptā politika bija arī Eiropas Komisijas veicināta. Starptautiskā aizņēmuma programma piedāvāja izdevīgus nosacījumus, bet vienlaikus izvirzīja prasības, konsolidējot budžetu, piekopjot skarbas taupības politiku. Tā sakrita ar valdības nolūku mazināt budžeta deficītu un inflāciju, lai pēc iespējas stiprāk atbilstu Māstrihtas prasībām tieksmē pēc ātrākas eiro ieviešanas. Mums saka: „Ekonomikas izaugsme Latvijā saglabājas viena no straujākajām Eiropas Savienībā, un strauji aug eksports”. Bet neaizmirsīsim, ka pasaules ekonomikas vēsturē Latvijai bija lielākais IKP kritums pēc ASV Lielās depresijas 30.gados un Argentīnas krīzes 21.gadsimta sākumā! Pēc liela krituma mēdz būt arī ātra celšanās, ja uzņēmēji nesaduras ar stipru konkurenci, kā tas notiek attīstītajā tirgū. Šā gada jūlijā eksports bija par 16 procentiem lielāks par eksportu pērnā gada jūlijā; tas varētu izskatīties visai pārliecinoši. Bet eksports iekļauj sevī arī tranzītu. Tranzīts ir iekļauts eksporta izaugsmē. Piemēram, lielākais Latvijas uzņēmums, mērot pēc apgrozījuma, šodien ir Krievijas ķīmiskās rūpniecības giganta Uralhim meitasuzņēmums SIA Uralchem trading, kas darbojas agroķīmijas un mēslošanas līdzekļu nozarē. Viss Uralchem radītais „eksports” un „imports” ir tikai tranzīts, bet Uralchem taču ir arī eksporta „veiksmes stāsta” daļa. Es gribētu dzirdēt no Ministru prezidenta kunga viņa viedokli, kādā mērā tomēr eksporta pieaugumu nosaka iekšzemē eksportam ražotās preces un kādā mērā - tranzīts. Valdība sludina par budžeta deficīta samazināšanu un publiskā sektora parāda apkarošanu kā par spilgtāko ekonomiskās izveseļošanās pazīmi un priekšnosacījumu. Bet valstij ir taču divi parādi! Par to atkal nav ne vārda! Bez publiskā sektora parāda vēl ir arī privātā sektora parāds. To raksturo ārējās tirdzniecības bilance, starpība starp eksportu un importu. Šo rādītāju Ministru prezidents atkal neminēja. Ārējās tirdzniecības deficīts gandrīz nav mainījies pēdējo 12 mēnešu laikā, šā gada jūlijā bija 30 procentu, un tas pieaug. Šī starpība ir valsts starptautiskās konkurētspējas mērs. Un valstis ar pozitīvu tirdzniecības bilanci ir labāk aizsargātas ekonomiskās krīzes laikā, tās var drošāk paļauties uz savām ekonomikas jaudām un nebūt atkarīgas no finanšu tirgiem. Kam Eiropā ir lielākā pozitīvā tirdzniecības bilance? Vācijai, Dānijai, Nīderlandei, Beļģijai, Zviedrijai, Somijai. Vai esat atpazinuši, kas tās ir par valstīm? Kodols! Tas ir pats kodols, pie kā mēs tagad tiecamies ar visiem saviem spēkiem. Un kas stāv blakus Latvijai ar negatīvām tirdzniecības bilancēm? Spānija, Portugāle un Grieķija. Tās ir tās valstis, kuras ekonomisti ierindoja ar saīsinājumu GIPS jeb PIGS. Lietuvai un Igaunijai arī ir negatīva tirdzniecības bilance, kas nesola tām neko labu. Ko valdība taisās darīt, lai mazinātu plaisu starp importu un eksportu, tātad lai pastiprinātu Latvijas konkurētspēju jau nākamajā gadā? Budžeta projektā uz to nav atbildes. Valdība cer uz to, ka pēc tam, kad valsts budžets būs sabalansēts līdz nullei un kad Latvijas valūtas riski eirozonā būs novērsti vispār... ka pēc tam investīcijas ieplūdīs Latvijā. Taču Eiropas ekonomikas pieredze liecina, ka šāda politika nemaz nelīdzēja valstīm, kurām bija liels privātā sektora parāds, piemēram, Spānijai un Īrijai, un arī Latvijas pieredze par to neliecina. Burbuļa gados ar latu, kas piesaistīts pie eiro, bet ar milzīgu privātā sektora parādu Latvija bija cietusi visvairāk starp Eiropas valstīm. Es pieļauju, ka eirozonas ietvaros, kur ir ierobežotas dalībvalstu neatkarīgās monetārās un fiskālās politikas iespējas, tām dalībvalstīm, kam ir mazāka konkurētspēja, būs vēl grūtāk pretoties finanšu tirgiem, ja notiks ekonomiskais satricinājums. Vēl drūmāka izskatās Latvijas atkarība no importa nākamā Eiropas Savienības daudzgadu budžeta pieņemšanas priekšvakarā. Eiropas Savienības dalībvalstis, tostarp Latvija, visdrīzāk saņems mazāk Eiropas naudas nākamajos septiņos gados. Daudzgadu budžeta „apcirpšana” var novest pie valsts izdevumu ievērojamas samazināšanās vairākās dalībvalstīs, arī Latvijā, līdz ar to veicinot stipru prociklisku efektu. Tāda perspektīva vēl vairāk liek mums paļauties uz saviem resursiem, nevis cerēt uz finanšu tirgiem. Tāpēc pirms iestāšanās eirozonā visu turpmāko valsts budžetu uzdevumam ir jābūt Latvijas, cik vien iespējams, eksporta pārsvaram pār importu un, cik vien iespējams, imports jāaizstāj ar iekšzemē ražotu produkciju. Ko tad darīt? Es rosinu nesamazināt budžeta deficītu, paturot bilanci 1,9 procentu līmenī pret IKP, bet to summu, kas izveidosies virs valdības ieplānotā tēriņa, ieguldīt Latvijas Hipotēku bankas pamatkapitālā valsts mērķprogrammu nodrošināšanai. Mēs esam suverēna valsts, un mēs varam tā rīkoties. Tie ir apmēram 80 miljoni latu, un tāds kapitāls dotu bankai iespēju piesaistīt vēl vismaz 800 miljonus latu dažādām valsts atbalsta programmām, un, sadarbojoties ar komercbankām, varētu ieplūdināt tautsaimniecībā ap 1 miljardu latu kredītu veidā. Es atkārtoju: šī nauda tiktu piešķirta valsts mērķprogrammu nodrošināšanai, tātad jaunu aktīvu izveidošanai, un tā neradīs inflāciju. Valsts mērķprogrammu ietvaros kredīti tiek piešķirti attīstībai, nevis tēriņiem, tāpēc šī nauda neveicinās importa pieaugumu. Zinu, man iebildīs, ka zemāks budžeta deficīts nozīmēs mazākus aizņēmumus finanšu tirgos deficīta finansēšanai, tātad arī mazākus procentus par aizņēmumiem. Un tādā taupīgā ekonomikā atliks vairāk līdzekļu slimnīcām, skolotāju algām, policistiem, taču liela deficīta dēļ Latvijai būs jāmaksā lielāka nauda. Apsvērums ir šāds: ir jāpanāk ekonomikas pārkārtošana no patēriņa uz pašu ražošanu. Tas laiks ir klāt! Taču šobrīd mēs vēl arvien patērējam daudz vairāk importa preču nekā spējam paši saražot, tā dzīvojot uz parāda, privātā sektora parāda. Ir nepieciešams valsts virzīts attīstības grūdiens. Paļāvība uz finanšu tirgiem mums tādu grūdienu nenodrošinās. Ir jārūpējas par sevi, izmantojot savus resursus. Paldies. (Aplausi.)".
• 2012_10_22_a-seq10 language "lv".
• 2012_10_22_a-seq10 speaker Igors_Pimenovs-1953.
• 2012_10_22_a-seq10 mentions Q211.
• 2012_10_22_a-seq10 mentions Q37.
• 2012_10_22_a-seq10 mentions Q191.
• 2012_10_22_a-seq10 mentions Q193089.
• 2012_10_22_a-seq10 mentions Q458.
• 2012_10_22_a-seq10 mentions Q33.
• 2012_10_22_a-seq10 mentions Q687709.
• 2012_10_22_a-seq10 mentions Q35.
• 2012_10_22_a-seq10 mentions Q159.
• 2012_10_22_a-seq10 mentions Q31.
• 2012_10_22_a-seq10 mentions Q55.
• 2012_10_22_a-seq10 mentions Q8880.
• 2012_10_22_a-seq10 mentions Q183.
• 2012_10_22_a-seq10 mentions Q34.
• 2012_10_22_a-seq10 mentions Q22890.
• 2012_10_22_a-seq10 mentions Q41.
• 2012_10_22_a-seq10 mentions Q29.
• 2012_10_22_a-seq10 mentions Q45.
• 2012_10_22_a-seq10 mentions Q414.
• 2012_10_22_a-seq10 mentions Q318940.