Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }

• 2013_05_09-seq310 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā...? Lūdzu zvanu! (Starpsauciens: „Nav jābalso!”) Nav jābalso? Balsosim par 28. - Juridiskās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.".
• 2013_05_09-seq309 spokenText "Godātie kolēģi, jau tūdaļ atvainojos par to, ka es šodien runāju tik daudzas reizes. Vienkārši būtu svarīgi, lai mēs arī no šīs tribīnes pasakām dažas lietas saistībā ar to, kas ir komisijā vai apakškomisijā lemts. Un tas būtu tātad saistībā ar šiem pantiem. Trīs atsevišķas lietiņas. 8.1 panta pirmā un otrā daļa. Tā norma paredz Latvijas pilsonības iegūšanas nosacījumus noteiktai personu kategorijai. Proti, Latvijas pilsonību saskaņā ar šo pantu iegūst tie, kuri bija Latvijas pilsoņi 1940.gada 17.jūnijā, un viņu pēcnācēji, kuri normā norādīto iemeslu dēļ laikā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1990.gada 4.maijam bija atstājuši Latviju un normā norādīto iemeslu dēļ līdz 1990.gada 4.maijam nebija atgriezušies Latvijā. Viena no personu kategorijām, kas var izmantot šīs tiesības, ir tās personas un viņu pēcnācēji, kuras PSRS okupācijas vara deportēja no Latvijas un kuru izsūtīšana no Latvijas ir atzīta par nelikumīgu atbilstoši Latvijas PSR Augstākās padomes Prezidija 1989.gada 8.jūnija dekrētam „Par četrdesmitajos un piecdesmitajos gados no Latvijas PSR teritorijas izsūtīto pilsoņu reabilitāciju” un Latvijas PSR Ministru padomes 1988.gada 2.novembra lēmumam Nr.350 „Par pilsoņu nepamatotu administratīvu izsūtīšanu no Latvijas PSR 1949.gadā”. Tādējādi, pamatojoties uz šo pantu, personas, kuras minētajā laika periodā citu iemeslu dēļ bija izsūtītas no Latvijas vai kuras kādu citu iemeslu dēļ atstāja Latviju un pārcēlās uz dzīvi citās PSRS republikās, nevar iegūt Latvijas pilsonību. Par otro daļu. Personai, iesniedzot apliecinājumu tam, ka laikā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1990.gada 4.maijam viņa atstājusi Latviju, glābdamās no PSRS vai Vācijas okupācijas režīma, vai tikusi deportēta un minēto iemeslu dēļ līdz 1990.gada 4.maijam nav atgriezusies Latvijā uz pastāvīgu dzīvi, pietiekami detalizēti jāapraksta fakti un apstākļi, bet nav pienākuma iesniegt faktu apliecinošus dokumentus, ka viņa vai viens no viņas priekštečiem, glābdamies no PSRS vai Vācijas okupācijas režīmiem, ir ticis deportēts un kādēļ nav varējis atgriezties Latvijā uz pastāvīgu dzīvi. Iestādei, kura izskata personas iesniegumu, ir tiesības pārbaudīt personas deklarācijā sniegto ziņu patiesumu un, konstatējot nepatiesu ziņu sniegšanu, atteikt reģistrēt personu par Latvijas pilsoni vai pieņemt lēmumu par Latvijas pilsonības atņemšanu, ja nepatiesu ziņu sniegšana atklājas vēlāk. Un vēl par trešo daļu. Minētā 8.1 panta trešās daļas norma par trimdinieku dubulto pilsonību ir speciāla attiecībā pret 9.pantā minēto vispārējo dubultās pilsonības regulējumu. Tas ir, reģistrācijas brīdī trimdiniekiem var izveidoties dubultā pilsonība ar jebkuru pasaules valsti, taču, tiklīdz persona reģistrēta kā Latvijas pilsonis, tā pakļaujas vispārējam regulējumam. Tas ir, persona var saglabāt jebkuru līdz reģistrācijai iegūtu citas valsts pilsonību, bet jaunas citu valstu pilsonības var iegūt tikai saskaņā ar vispārējiem nosacījumiem, kas noteikti likuma 9.pantā. Paldies.".
• 2013_05_09-seq308 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Ingmāram Līdakam... Ingmāram Čaklajam, es atvainojos! Piedod, Ingmār Līdaka!".
• 2013_05_09-seq307 spokenText "28. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas precizē otrajā lasījumā atbalstīto panta redakciju par Latvijas trimdinieku un viņu pēcnācēju pilsonību. Komisijā ir atbalstīts.".
• 2013_05_09-seq305 spokenText "27. - Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Demitera priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 28.priekšlikumā.".
• 2013_05_09-seq303 spokenText "26. - Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Nav atbalstīts.".
• 2013_05_09-seq301 spokenText "25. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts.".
• 2013_05_09-seq299 spokenText "24. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts.".
• 2013_05_09-seq297 spokenText "23. - deputātes Lībiņas-Egneres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 22.priekšlikumā.".
• 2013_05_09-seq296 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. - Juridiskās komisijas izstrādāto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 23, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.".
• 2013_05_09-seq295 spokenText "Cienījamie kolēģi! Tas patiešām atbilst patiesībai, ka šī norma ir būtiski uzlabota, salīdzinot ar spēkā esošo normu. Un viens no uzlabojumiem, manā skatījumā, ir diezgan skaidrā struktūra. Bet tajā pašā laikā te tomēr ir iestrādātas arī jaunas normas, kas pilsonības iegūšanu var padarīt problemātiskāku. Tāpēc es aicinu jūs pievērst uzmanību normai, kura prasa pastāvīgo uzturēšanos bērniem, kuri reģistrējas patstāvīgi pēc 15 gadu vecuma sasniegšanas. Šī norma tiešām ir ļoti svarīga, jo, ja vecāki jau bērna dzimšanas brīdī neizmantoja šo iespēju - nereģistrēja viņu kā Latvijas pilsoni, tad likums paredz bērnam iespēju pašam to izdarīt. Un tas ir ļoti būtiski! Jo, sasniedzot 15 gadu vecumu, bērns patiešām jau pats var izvēlēties, kur viņš grib dzīvot un kādu pilsonību izvēlēties. Bet likuma jaunajā versijā parādās arī šī prasība - nodzīvot Latvijā faktiski vismaz četrus no pieciem pēdējiem gadiem. Un šādā vecumā bērns pats izvēlēties vēl nevar. Mēs faktiski turpinām saglabāt vec��ku iespējamo negatīvo ietekmi arī tajā brīdī, kad formāli dodam bērnam pašam tiesības pieņemt lēmumu. Un, ja vecāki dzīvo ārzemēs... strādā ārzemēs, tad, kā mēs zinām, ļoti daudziem cilvēkiem tagad diezgan regulāri jāpārvietojas starp Latviju un citām valstīm, vienkārši meklējot darbu... varbūt tur kādu sezonas darbu un tā tālāk. Viņi ņem līdzi šo bērnu, un tad no bērna neatkarīgu apstākļu dēļ viņš neatbilst šīs normas prasībām. Tā ka faktiski mēs dodam vecākiem iespēju turpināt atteikt... faktiski neļaut bērnam izmantot tās tiesības, ko mēs paredzējām. Tāpēc, manā skatījumā, šis ir ļoti būtisks šīs normas trūkums. Paldies.".
• 2013_05_09-seq293 spokenText "22. ir Juridiskās komisijas izstrādāts priekšlikums, par kuru jau sākotnēji šeit ir bijušas debates, proti, ka bērni, kuri ir dzimuši Latvijā pēc 1991.gada 21.augusta un kuru vecāki ir vai nu bezvalstnieki, vai nepilsoņi, ar šo Juridiskās komisijas izstrādāto piedāvājumu tiek sadalīti trīs grupās: pēc likuma spēkā stāšanās dzimušie (jaundzimušie) bērni, tad bērni līdz 15 gadu vecumam un visbeidzot bērni vecumā no 15 līdz 18 gadiem. Jaundzimušajiem bērniem līdz ar bērniņa dzimšanu vecāki reģistrē bērniņu - reģistrē viņa vārdu, un tanī pašā laikā (pretēji tam, kā tas ir šobrīd) ir nepieciešams vēl papildu iesniegums Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, kurā vecāki norāda bērna pilsonību. Pēc tam, ja tas netiks izdarīts līdz 15 gadu vecumam, arī viņa likumiskais pārstāvis varēs tādā veidā reģistrēt bērnam pilsonību. Savukārt, ja vecāki nebūs to izdarījuši, tad laika posmā no 15 līdz 18 gadu vecumam jaunietis pats varēs reģistrēties kā Latvijas Republikas pilsonis. Taču, ja viņš nebūs to izdarījis šajā laikā, tad uz šo jaunieti būs attiecināmi naturalizācijas noteikumi jau pēc pilngadības sasniegšanas. Tāda īsumā ir šī 22.priekšlikuma esence.".
• 2013_05_09-seq291 spokenText "21. - Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Demitera priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 22.priekšlikumā.".
• 2013_05_09-seq289 spokenText "20. - Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.".
• 2013_05_09-seq287 spokenText "19. - ārlietu ministra Rinkēviča priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2013_05_09-seq285 spokenText "18. - Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Demitera priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas izstrādātajā 22.priekšlikumā.".
• 2013_05_09-seq284 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 48, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts. (No zāles: „Opā!”)".
• 2013_05_09-seq283 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es gribētu atgādināt to, ko es teicu attiecībā uz 1.priekšlikumu, - tagad mēs tiešām sastopamies ar situāciju, kad bezvalstnieka definīcijai ir liela nozīme. Cienījamā referente, atbildot uz manu kritiku, to noraidīja un noliedza, taču tagad mēs redzam, ka tomēr praktiska nozīme ir. Protams, mēs varam pieņemt jebkuru likumu, bet, no starptautisko tiesību viedokļa, tie nepilsoņu bērni, kas piedzimst Latvijā, ir nepilsoņi. Un to ļoti viegli pārbaudīt - tā uzskata visas starptautiskās organizācijas. Kā zināms, ar ANO lēmumu, neiedziļinoties detaļās, kontrole pār to, kā tiek īstenota 1961.gada Konvencija par bezvalstniecības samazināšanu, tika uzdota ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos birojam, un šis birojs publicē datus par bezvalstnieku skaitu visās valstīs. Jūs varat ļoti vienkārši apmeklēt ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos biroja mājaslapu, un tur ir minēti konkrēti dati par Latviju. Tur patiešām... tur ir zināmas piezīmes par to, kas ir bezvalstnieki Latvijas likumdošanas izpratnē, kas ir bijušie PSRS pilsoņi vai nepilsoņi, kā mēs viņus saucam, bet tik un tā visi nepilsoņi viennozīmīgi tiek ieskaitīti bezvalstnieku skaitā. Mēs, protams, varam savas definīcijas noteikt jebkam, bet tas nenozīmē, ka tās būs atbilstošas starptautiskajām tiesībām un mūsu draugu un partnervalstu viedoklim. Otrais moments. Pavisam nesen Strasbūrā mums notika interesanta saruna, kurā piedalījās EPPA Latvijas delegācijas locekļi. Mēs runājām ar vienu ļoti kvalificētu ekspertu - cilvēktiesību ekspertu -, un viņš minēja tādu piemēru. Pavisam nesen šajā zālē mēs nobalsojām par to, ka vecākiem ir aizliegts smēķēt bērnu klātbūtnē. Un pareizi izdarījām. Kāpēc? Ja mēs tiešām konsekventi vadāmies pēc principa, ka vecāki vienmēr pārstāv bērnus un tieši vecākiem vienmēr ir tiesības lemt, kas atbilst bērna interesēm un kas ne, tad kāpēc mēs iejaucamies šajās lietās? Var būt, ka vecāki labāk zina, varbūt viņi dod rūdījumu saviem bērniem, jo uzskata, ka dzīvot piesmēķētā gaisotnē bērniem ir labi. Nē! Tomēr šajā gadījumā mēs uzskatām, ka valsts nevar uzticēties vecākiem, ka šeit tieši valstij ir jāuzņemas atbildība un jānosaka, kas ir bērna interesēs un kas nav. Un šeit ir absolūti tāda pati situācija. Ir vispāratzīts, ka situācija, kad bērni - it īpaši jaundzimušie bērni - paliek bez jebkādas pilsonības, ir ārkārtas situācija. Jebkurā demokrātiskā valstī jātiecas šādas situācijas novērst. Mēs to darīt negribam. Mēs meklējam ieganstus, lai rīkotos pretēji bērnu interesēm. Sauksim lietas to īstajā vārdā! Un pats pēdējais. Abstrahējoties no juridiskajām finesēm, tīri praktiski skatoties, ļoti bieži mēs runājam par demogrāfisko katastrofu - un tā tālāk, un tā tālāk. Cik lielā mērā arī Pilsonības likuma grozījumus var izmantot, lai vismaz drusciņ labotu demogrāfisko situāciju? Kā jūs domājat? Vai jūs domājat, ka Brazīlijas latvieši patiešām uzlabos mūsu demogrāfisko situāciju? Diez vai. Galvenā konkurence, kas notiek šobrīd Eiropā, ir konkurence par cilvēkresursiem. Un tik un tā - agri vai vēlu - mums būs jāpieņem kaut kādi lēmumi attiecībā uz imigrācijas veicināšanu, jo vienkārši kādam būs jāstrādā. Un šeit ir situācija, ka mūsu valstī piedzimst bērni, kuriem nav nekādas citas dzimtenes. Taču mēs atsakāmies atzīt viņus par mūsu pilsoņiem, mēs noliedzam viņu integrācijas potenciālu, un mēs visu atstājam viņu vecāku pārziņā, kaut gan vecākiem patiešām var būt visdažādākās intereses un visdažādākās emocijas. Es uzskatu, ka gan juridiski, gan arī valstiski tas ir absolūti nepareizi. Mūsu priekšlikums simtprocentīgi sakrīt ar absolūti visu starptautisko organizāciju viedokli, un es, saprotot visas emocijas, aicinu jūs pārtraukt karu vismaz pret bērniem. Tie ir mūsu bērni! Visi bērni, kuri piedzimst Latvijā, ir mūsu bērni! Un es aicinu jūs to atzīt. Paldies.".
• 2013_05_09-seq281 spokenText "Godātie kolēģi! Vienam otram šeit tikko aprunātajam bērnam ir jau 23 gadi, ja jūs protat rēķināt. Bet tā varbūt ir detaļa... 3.1 pants paredz iespēju nepilsoņu un bezvalstnieku bērnus atzīt par Latvijas pilsoņiem vienlaicīgi ar bērna dzimšanas reģistrāciju pašvaldības dzimtsarakstu nodaļā, tādējādi vēl vairāk atvieglojot šo procedūru. Faktiski vienīgais, kas tiek prasīts no vecākiem, ir dzimšanas reģistrācijas procesā paust gribu atzīt savu bērnu par Latvijas pilsoni, atbildot uz dzimtsarakstu nodaļas darbinieka jautājumu: „Kādu statusu jūs vēlaties savam bērnam - Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa statusu?” Turklāt tagad pietiek ar viena vecāka paustu gribu. Valsts lēmums par bērna atzīšanu par Latvijas pilsoni likumā bija ierakstīts jau deviņdesmitajos gados, un tāds tas ir spēkā līdz pat šai dienai. Ne Pilsonības likuma grozījumu apakškomisija, ne Juridiskā komisija, ne Saeima tagad to nemaina, tikai un vienīgi precizē procedūru bērnam labvēlīgākā virzienā. Turklāt vēsturiskās patiesības labā ir svarīgi zināt: sākot darbu pie šī likumprojekta, pie šī likuma labojumiem, politiķi lēmumu pieņēma ātri un vienprātīgi. Un tomēr šeit ir jāatgādina - piespiest ņemt pilsonību nedrīkst un nav iespējams. Valsts savu ir pateikusi, tagad atbildība ir tikai un vienīgi vecāku pusē. Mums atliek cerēt, ka viņi pieņems pareizo lēmumu. Es aicinu sekot komisijas lēmumam - 17.priekšlikumu noraidīt un atbalstīt 22.priekšlikumu, kurā ir apvienots, apkopots viss par 3.1 pantu domātais, kas nosaka 3.1 panta jauno redakciju. Paldies.".
• 2013_05_09-seq279 spokenText "(No zāles: „Tikai neskaties uz Parādnieku!”) Cienījamie kolēģi! Šeit principā pēc būtības parlaments atkal sadalās divās frontēs, divās daļās, kad vieni atceras un arī otri atceras tos notikumus un to situāciju, kāda bija Latvijas Tautas frontes laikā. Esmu piedzimis Padomju Savienības laikā. Diemžēl ļoti daudzi cilvēki... vai par laimi, kā nu kuram labāk patīk teikt, ir piedzimuši tajā laikā. Jūs, vecākā gadagājuma politiķi, strīdaties par to, vai nepilsoņu bērniem, kuri dzimuši neatkarīgajā Latvijā, automātiski būtu jādod pilsonība, taču tādiem cilvēkiem kā, piemēram, man nebija iespējas izvēlēties. Vecāki izvēlējās mūsu vietā! Bērniem nav iespējas ietekmēt vecāku varu attiecībā uz viņiem. Vecāki nevarēja vai arī varbūt vienā otrā situācijā negribēja naturalizēties un iegūt pilsonību. Tam iemesli varēja būt dažādi. Un šajā situācijā es tiešām aicinu visus politiķus par pamatu ņemt paša bērna intereses konkrētajā gadījumā. Un, ja tas bērns ir piedzimis šeit, tad kādēļ, pastāvot noteiktiem nosacījumiem, pēc 1991.gada 21.augusta viņam nevarētu iedot Latvijas Republikas pilsonību, ja reiz tam bērnam pašam nebija izvēles iespēju? Viņa vietā izlēma vecāki. Tādējādi vai nu vecāku kaut kādas darbības, vai arī bezdarbības dēļ bērni nebija spējīgi to darīt. Kādēļ tagad mums, Latvijas pilsoņiem, ir jāpiedāvā papildu nosacījumi tiem nepilsoņu bērniem, kuri dzimuši šeit un kuriem - es atkārtoju! - nebija iespējas izvēlēties, vēl kaut kādi kritēriji... kāpēc viņiem, kuri šeit ir gan piedzimuši, gan arī dzīvojuši Latvijas valstī, būtu vēl papildus kaut kas jāpierāda? Es tiešām, kolēģi, aicinu jūs saistībā ar šo priekšlikumu varbūt aizmirst par savām ambīcijām šajā jautājumā, jo tās ir jūsu personīgās ambīcijas, nevis šo bērnu ambīcijas, kuriem pilsonība būtu jāpiešķir automātiski.".
• 2013_05_09-seq277 spokenText "Godātie kolēģi! Mēs jau zinām, ka tas pats scenārijs, kas notika komisijā un apakškomisijā, notiek arī tagad. Bet es tomēr gribēju runāt, jo Agešina kungs ir noklusējis vairākus viņam ļoti labi zināmus faktus. Es viņam varu piekrist, ka no likuma spēkā stāšanās brīža nepilsonim, vienam no vecākiem, vienkārši vajadzēs ievilkt ķeksīti, ka viņš vēlas, lai viņa bērns kļūtu par pilsoni. Taču no otras puses... Šeit mums ir pētījumi. Tie, kas piedalījās konferencē... Žēl, ka jūs maz bijāt tur klāt... Mēs esam redzējuši, ka ir notikusi nepilsoņu aptauja, kādēļ viņi laikā no 2008.gada līdz 2011.gadam savus bērnus nav reģistrējuši par pilsoņiem. Un kāda ir statistika? Statistika ir tāda: nebija laika - tā 19 procenti uzskata; nebija pārliecināti - mazāk - 6 procenti; nezināja, ka var iegūt pilsonību šādā veidā, - 21 procents. Un ļoti liels procentos ir to skaits, kuri saka, ka viņiem vieglāk ir ceļot uz NVS valstīm. Un līdz ar to šeit arī statistika ir - šajā konferencē tika minēta -, ka notiek arī atteikšanās no pilsonības. Līdz ar to, piešķirot pret nepilsoņu gribu - automātiski - viņu bērnam pilsonību, pēc tam tikpat labi kāds no vecākiem var prasīt, lai šī pilsonība tiek anulēta. Tas likumā pašlaik nav paredzēts. Runājot par starptautisko institūciju pārstāvjiem, gribu teikt, ka es nezinu, kādu iemeslu dēļ Ārlietu komisija visu laiku ir ieturējusi vienu konkrētu līniju, proti, ka mēs nevaram likt vienlīdzības zīmi starp bezvalstnieku bērniem un nepilsoņu bērniem. Viņi nepamatoti arī vēstulēs raksta Juridiskajai komisijai, ka nepilsoņu bērni tiek uzskatīti par bezvalstniekiem. Tā tas nav nekādā ziņā! Un tas, spriežot arī pēc Ārlietu ministrijas atbildēm, vairāku pēdējo gadu garumā patiešām ir radījis pilnīgi aplamu priekšstatu par likumprojekta tvērumu un saturu, jo tas ir mēģinājums atkal kārtējo reizi, iespējams, ka arī nezināšanas dēļ, Latvijai uzspiest konceptu, kas ir pretrunā ar Latvijas okupācijas neatzīšanas un neatkarības turpināmības doktrīnu. Tādējādi es uzskatu, ka pašreizējais regulējums - iespējams, ka kolēģi par to tālāk runās, - ir patiešām izsvērts, un es šeit neredzu nekādas diskriminācijas pazīmes.".
• 2013_05_09-seq275 spokenText "Godātie deputāti! Es samērā bieži uzstājos, jo tas nāk manai kājai par labu: es varu vieglāk tagad pastaigāt. Pirmais, uz ko es gribu norādīt: tam bērnam, kurš tagad dzimst Latvijā un kura dzimšanu reģistrē, ir tiesības kļūt... viņš var automātiski kļūt par Latvijas pilsoni. Tur vajag izvēlēties tam vecākam vai vecākiem, kas viņu reģistrē, tieši pretējo - ka viņi negrib... ka viņi grib, lai viņš patur savu nepilsoņa statusu. Ir tādi... noteikti būs tādi vecāki, kas arī to izvēlēsies, un tad jādod ir cilvēkam iespēja līdz 15 gadu vecumam... Tie vecāki varbūt pārdomā, un viņi arī var viņu reģistrēt kā Latvijas pilsoni, un pēc tam viņš to pats var darīt. Tā ka, es domāju, te nekā komplicēta nav, ņemot vērā, ka arī viņam te jādzīvo ir. Tas ir pats par sevi saprotams. Ja viņš tagad būs aizbraucis prom, dzīvojis kaut kur, kādā citā valstī, 10 gadus un atbrauks atpakaļ, viņš varēs kļūt par Latvijas pilsoni. Tas vienkārši neiet... tas nav loģiski vairs... Tā ka, es domāju, tie Agešina kunga iebildumi absolūti nav pamatoti! Es aicinu jūs balsot „pret”... pret šo priekšlikumu. Paldies.".
• 2013_05_09-seq272 spokenText "17. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.".
• 2013_05_09-seq268 spokenText "15. - Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Demitera kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 16.priekšlikumā.".
• 2013_05_09-seq266 spokenText "14. - Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Demitera kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.".
• 2013_05_09-seq264 spokenText "13. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 16.priekšlikumā.".
• 2013_05_09-seq263 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Lībiņas-Egneres kundze vēlas ko piebilst? Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - Juridiskās komisijas izstrādāto un atbalstīto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 26, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.".
• 2013_05_09-seq262 spokenText "Samiernieciski citēšu, es domāju, daudziem pazīstamo Krievijas aktrisi Alisi Freindlihu, kas, cita starpā, ir pazīstama no filmas „Dienesta romāns”. (Starpsaucieni.) Nu, ne tikai, protams! Viņa intervijā Radio Baltkom ir teikusi šādus vārdus: „Ir jāsaglabā sava kultūra, valoda, savas saknes un tradīcijas. Taču, to darot, ir jāprot pielāgoties tās valsts tradīcijām, valodai un saknēm, kurā tu dzīvo. Ja tu dzīvo šeit, esi tik laipns - pielāgojies! To var lieliski apvienot, bez jebkādām ambīcijām,” atzīmē aktrise. Es aicinu bez ambīcijām, bez pretenzijām saprast, ka ir kādas īpašas... (No zāles dep. A.Elksniņš: „Neskaties uz mani!” Smiekli. Aplausi.) Ir kādas... Elksniņš mani samulsināja. Pielāgojieties!".
• 2013_05_09-seq260 spokenText "Desmit sekundes, ja drīkstu. ...bet arī Eiropas Savienības vērtības. Un vienlīdzība ir galvenā no šīm vērtībām! Paldies.".
• 2013_05_09-seq258 spokenText "Nu, protams, nevar neatzīt, ka Liepiņa kungs ir galvenais eksperts nepilsoņu jautājumos, acīmredzot viņš sazinās katru dienu ar nepilsoņiem, dziļi tos jautājumus pēta. Tiesa gan, viņam ir grūti: cik es zinu, Liepiņa kungs, jūs krieviski nerunājat, nu, bet tomēr... Kolēģi, man ļoti nepatīk šo diskusiju tonis. Protams, katram ir savas atmiņas par vēstures notikumiem, bet, kad jaunie cilvēki, kas vienkārši nevar atcerēties paši 1989., 1990., 1991.gada notikumus, sāk tagad mācīt mūs, tos cilvēkus, kuri... Daudzi no tiem, kas šeit sēž, ļoti labi tos atceras un paši tajos piedalījušies. Es ļoti uzmanīgi klausījos to, ko Ražuka kungs teica, jo Ražuka kungs jau bija pašā centrā. Es ceru, ka visi atceras, ka viņš vadīja Latvijas Tautas fronti, kuras aktīvs biedrs es biju. (No zāles dep. R.Ražuks: „Tu ātrāk aizgāji!”) Taču arī mūsu atmiņas var drusciņ atšķirties tomēr, bet... jā... Bet, ziniet, tomēr pirmām kārtām cienīsim viens otru! Man ļoti nepatīk tas tonis: „Nekaitiniet mani! Mēs jums to iedevām, un, ja kaitināsiet, tad mēs jūs padzīsim.” Nu, piedodiet, tas vienkārši nav deputātu cienīgs veids, kā izrunāties, bet tas atkal, vēlreiz, atspoguļo to valstsnācijas koncepciju, jo tie jaunie cilvēki, kas tikko runāja no tribīnes... viņi patiešām jūt, ka viņi ir te saimnieki. Neatkarīgi no tā, ka, piemēram, „Saskaņas Centra” deputāti ir tādi paši pilsoņi, kuru senči Latvijā dzīvoja gadsimtiem, viņi tomēr nav tādi paši: „Mēs jums iedevām to pilsonību! Varētu arī neiedot, jo mēs, latvieši, esam saimnieki!” (No zāles dep. I.Čepāne: „Jā!”) Ziniet, ja jūs tā uzskatāt... Nu, piedodiet, tad jūs paši atzīstat, ka jūs patiešām aicināt uz nevienlīdzību, un arī likumā jūs gribat nostiprināt nevienlīdzību. Un es vēlreiz aicinu kolēģus atcerēties ne tikai Satversmes vērtības...".
• 2013_05_09-seq256 spokenText "Vēlreiz vēršos pie jums, godātie deputāti! Es gribētu norādīt uz dažiem faktiem. Nav 360 tūkstoši nepilsoņu, ir zem 300 tūkstošiem. (No zāles dep. A.Elksniņš: „Nu izbeidz taču!”) Iemesli, kāpēc nepilsoņi negrib vai nejūtas spējīgi pieteikties uz naturalizāciju. Apmēram trīs ceturtdaļas min iemeslus, par kuriem Latvijai nav nekādas teikšanas. Ir runa par bezvīzu režīmu ar NVS valstīm, par to, ka viņi vienkārši nevēlas naturalizēties, ka viņi grib automātisku naturalizāciju, kas vienkārši nebūs iespējama un nav iespējama. Grib atvieglotus noteikumus, kaut gan tie ir tik vienkārši un viegli jau tagad! Tā ka nevajag pūst miglu mums acīs! Mēs redzam skaidri un gaiši, kas tie iemesli ir, kāpēc nepilsoņu skaits vēl arvien ir tik liels. Un to nu nekādā gadījumā nevar pierakstīt Latvijas valsts vainai vai mūsu vainai. Paldies.".
• 2013_05_09-seq254 spokenText "Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Pašreiz tiešām man ir kauns, ka mēs nodarbojamies ar 20 gadu vecu notikumu interpretāciju, un arī parlamentā katram deputātam ir sava taisnība. Es esmu Latvijas pilsonis, arī etniskais latvietis, bet es nezinu, vai šajā situācijā man ir jālepojas par to, ko viens vai otrs latvietis stāsta par vieniem vai otriem notikumiem. Šajā brīdī ir acīm redzams tas, ka Saeima, parlaments, turpina faktiski šķelt sabiedrību. (No zāles dep. J.Reirs: „Ar jūsu palīdzību!”) Nacionālā apvienība! Ja jums tik lielā mērā nepatīk Latvijā dzīvojošie nepilsoņi, tad iedodiet viņiem pilsonību! Šie cilvēki aizbrauks. Jo tie Latvijas pilsoņi, tie Latvijas iedzīvotāji, kuriem pilsonība bija, aizbrauca projām no Latvijas, jo šeit nodrošināt tiešām labus dzīves apstākļus viens otrs cilvēks nevar. Un vienīgā iespēja, kas tagad tiek piedāvāta gan no jūsu puses, gan arī daļēji, es varētu piekrist, arī no mūsu puses, ir vienkārši savstarpējo attiecību, kuras turpinās jau 20 gadu, risināšana. Problēma šajā gadījumā ir vienīgi attiecībā uz konkrēto likumprojektu, jo šajā situācijā visas tās idejas - neapstrīdamas, protams, - attiecībā uz valstsnāciju, uz tikko parādījušos Satversmes kodolu, patiesībā ir ļoti īpatnējas. Kāpēc? Tāpēc - ja mēs izpētām tos vēsturiskos notikumus un palasām, piemēram, Saeimas... Satversmes sapulces stenogrammas, tad redzam, ka visnotaļ tā Latvijas Republikas kā valsts dibināšana un Satversmes rakstīšana nebija, tā teikt, vienīgi lauru vainagiem klāta. Tā situācija tiešām bija svarīga, ņemot vērā to, ka Latvijā dzīvoja dažādu tautību pārstāvji, dažādi cilvēki. Tādēļ arī tajā laikā... Satversmes sapulce bija prātīga un pieņēma lēmumu attiecībā uz suverēnās varas piederību Latvijas tautai, ne latviešu tautai. Tur ir tā sāls! Un tiešām es šajā situācijā vienkārši aicinātu: kolēģi, nu kaut kādai apskaidrībai taču ir jābūt! Nu nevajag katru reizi dauzīt to nepilsoni ar tiem nosacījumiem! Nu ieklausieties to cilvēku viedokļos par to, ka nu ir ierobežoti tie naturalizācijas nosacījumi! Šajā situācijā vieni - faktiski latviešu tautas daļa vai tie cilvēki, kuri runā tās vārdā, - mēģina vienkārši uzkundzēties un būt par tiem pašiem okupantiem nepilsoņiem. To mūsu valsts ir piedzīvojusi padomju laikos. Vai jūs apzināties to situāciju, uz kuru jūs vedat? Vai jums tiešām ir nepieciešama tā sašķeltā sabiedrība, no kuras ieguvēji patiesībā ir šīs divas solu rindas?".
• 2013_05_09-seq252 spokenText "Cienījamie kolēģi! Šeit tika pieminēts tāds vārds kā „okupācija”. Okupēt var kaut ko ar ieročiem rokās. Vienkārši ieiet zālē un pateikt, ka mēs okupējam šo zāli, nu nevar. Un mēs par to runājam jau 22 gadus un nevaram vien tikt galā. Es uzskatu, ka, raugoties no demokrātiskā viedokļa, ja valsts, tā teikt, maina savu uzvārdu vai vārdu, tad tie, kuri tur dzīvo... šiem cilvēkiem uz laiku ir tiesības, ja viņi to vēlas, protams, paturēt to pašu valsti. Tā tas bija arī 1918.gadā, kad tika dibināta Latvijas Republika. Lai gan tur nenotika nekāda naturalizācija, visi, kuri tur dzīvoja tajā laikā... visi, kuri gribēja būt Latvijas pilsoņi, par tādiem arī kļuva. Pareizi laikam, ja jūs pētāt vēsturi... Tāpat notika arī 1990. vai 1991.gadā. Kad valsts atjaunoja savu nosaukumu, tad šiem cilvēkiem, kuri Latvijā dzīvoja tajā laikā un bija te pierakstīti, nevis deklarēti, arī bija tiesības atrasties šeit, tāpēc ka viņi bija uzaicināti uz šejieni darbā kā labi speciālisti daudzās nozarēs un sekmēja mūsu ekonomisko izaugsmi. Un aicināja viņus uz Latviju tautas vēlēti deputāti, no kuriem daži sēž arī šajā zālē un labi zina, ka pieņēma lēmumu uzaicināt jaunos speciālistus. Tad nevajag jaukt vienu ar otru! Tas, ka mums pašlaik vēl joprojām ir 360 tūkstoši cilvēku bez nekādas pilsonības, tas ir kauns mums, turklāt visas Eiropas Savienības priekšā kauns. Tā ka iesim drusciņ tālāk, kā to dara 21.gadsimta eiropieši!".
• 2013_05_09-seq250 spokenText "Neliels citāts: kad 1992.gada 1.janvārī beidza eksistēt Padomju Savienība, ārpus tās atradās seši vai septiņi miljoni PSRS pilsoņu, no tiem aptuveni 0,7 miljoni - Latvijā. Vēl lielāks skaits PSRS pilsoņu atradās Francijā, Vācijā - vairāk par miljonu. Viņi atradās tieši tādā pašā situācijā kā Latvijā. Visi ārpus PSRS teritorijas dzīvojošie PSRS pilsoņi ar 1992.gada 1.janvāri kļuva par bezvalstniekiem. Pēc tam laika gaitā vairākums no viņiem piereģistrējās kā Krievijas vai kādas citas PSRS pēcnācējvalsts pilsoņi, tomēr ievērojama daļa no viņiem palika bezvalstnieka statusā. Ar to gribu uzsvērt, ka jūs nespējat novērtēt šo privilēģiju, kas no Latvijas valsts puses ir dota tiem, kuri nelikumīgi ieceļojuši Latvijas teritorijā un šeit uzturas. Tāpēc arī pēdējā reizē, kad Ārlietu komisija tikās ar Krievijas vēstnieku Latvijā, tika uzsvērts, ka mums tomēr ir ļoti daudz Krievijas patriotu. Un arī šodien mēs varam redzēt, ka ir tādi, kuri staigā ar Krievijas karogiem, sagaida Jauno gadu pēc Krievijas laika, un mums viņiem, iespējams, būtu jāpalīdz pārcelties. Noteikti to būtu vieglāk izdarīt cilvēkiem ar bezvalstnieka statusu. Tomēr mēs esam devuši šo privilēģiju, un tas ir vienkārši jānostiprina.".
• 2013_05_09-seq248 spokenText "Kolēģi deputāti! Draugi mīļie! Visi taču zina, kādi mēs esam draugi, cik mēs esam draudzīgi! Ja jums būtu tāda vēlme, teiksim, atsvabināties no okupantu zemes pilsoņiem... Taču jums bija tāda iespēja. Jūs esat pietiekoši pieaudzis cilvēks, jūs esat vienu gadu, teiksim tā, vecāks par mani, jūs varējāt, teiksim tā, 1991.gadā pamēģināt to izdarīt, bet tomēr jums tolaik bija tāds... tāda pase kā man. Jūs bijāt PSRS pavalstnieks, PSRS pilsonis, jūs nesadedzinājāt savu pasi, un jūs bijāt okupētājvalsts pilsonis. (Starpsaucieni: „Ja saņēma pasi, nenozīmē, ka bija pilsonis!”)".
• 2013_05_09-seq247 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam. (Starpsaucieni no VL-TB/LNNK frakcijas: „S prazdņikom!”)".
• 2013_05_09-seq246 spokenText "Cienītā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Esmu viens no tiem jaunpilsoņiem, kuri kļuvuši par Latvijas pilsoņiem, izejot naturalizāciju. Es teikšu godīgi: jā, es savulaik nobalsoju par Latvijas neatkarību, ticot Latvijas Tautas frontei, taču mēs tikām „uzmesti” tāpat kā visi citi nepilsoņi tajos laikos. Un, ziniet, es neatceros, kurā gadā tika noņemti... atcelti tie „naturalizācijas logi”. Ja tie būtu... nebūtu atcelti, tad diez vai es kļūtu par Latvijas pilsoni tikai divus gadus atpakaļ, neskatoties uz to, ka esmu šeit piedzimis. Tikai divus gadus dienēju ārpus Latvijas robežas. Līdz ar to es uzskatu, ka nevajadzētu, Parādnieka kungs, teikt šeit no tribīnes to, ka tie viedokļi, kuri izskan no „Saskaņas Centra”, ir murgs un ka tas neatbilst kaut kādai patiesībai. Esmu liecinieks tam, kas bija savulaik, un kā nepilnīgs... kā nepilsonis izjutis to uz savas ādas.".
• 2013_05_09-seq244 spokenText "Arī es tāpat kā Ražuka kungs nesaprotu, kāpēc no Saeimas tribīnes vajag murgot (No SC frakcijas starpsaucieni: „Tad ej prom!”), izteikt šādus apgalvojumus, ka atņēma iespēju kļūt par Latvijas Republikas pilsoņiem. Šādus apgalvojumus nekā citādāk kā vien par murgiem nosaukt nevar. Ziniet, okupētājvalsts pilsoņiem bija palikušas iespējas - un joprojām ir šīs iespējas! - dzīvot neatkarīgā valstī. Un Latvija nav izmantojusi savas ANO konvencijā paredzētās tiesības un citos starptautiskos aktos noteiktās tiesības pieprasīt okupētājvalstij no šejienes savus pilsoņus paņemt līdzi kopā ar visu armiju. Mēs to neesam izdarījuši! Mēs bijām pietiekoši draudzīgi, lai saprastu, ka daži cilvēki, kas šeit ir ieradušies (Starpsaucieni no SC frakcijas.)... viņi, iespējams, tiešām var būt lojāli pret neatkarīgu Latvijas valsti. Un to dokumentu, ko jūs citējāt, Latvijas Tautas frontes programmu, mums vajadzētu tomēr mazliet paanalizēt. (No zāles dep. I.Cvetkova: „Pārvērtēt demokrātiski!”) Šeit jau pieskārās tam, ka bija dažādi dokumenti un dažādi viedokļi, bet ja mēs pat pieņemam, ka šis bija absolūti universāls dokuments un patiesība pēdējā instancē, un deklarēja kādu pamatpozīciju... Vēlreiz citēšu, kas tur rakstīts: „(..) iestājas par to, ka pilsonību iegūst pastāvīgie Latvijas iedzīvotāji, kuri deklarē savu vēlēšanos iegūt Latvijas pilsonību un nepārprotami saista savu likteni ar Latvijas valsti.” Ko tas nozīmē - nepārprotami saistīt savu likteni ar Latvijas valsti? Latvijas valsts ir nacionāla valsts, latviešu tautas pašnoteikšanās rezultātā veidota valsts, un, ja cilvēks atzīst šīs pamatlietas, tad viņam nerodas nekādi sarežģījumi, lai uzrakstītu iesniegumu, nokārtotu valsts valodas prasmes pārbaudījumus. Tas parādīs, ka viņš nepārprotami saista savu likteni ar Latvijas valsti, un viņam šāda iespēja tiek dota. Tāpēc tiešām nemurgojiet, lūdzu, šeit no tribīnes un vismaz cieniet latviešu tautas draudzīgo attieksmi! Nekaitiniet mūs! Paldies.".
• 2013_05_09-seq242 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Deputāti! Es cienu deputāta Igora Pimenova pārliecību, bet tas nenozīmē, ka, lai šo pārliecību paustu, var izmantot neprecīzus vai pat nepatiesus argumentus. Jā, Tautas frontes otrajā programmā attiecībā uz pilsonību bija ierakstīts tieši tā, kā Pimenova kungs nocitēja, bet viņš nenocitēja otro teikumu tajā pašā paragrāfā: „Latvijas Republikas pilsonības jautājums tiks atrisināts tikai pēc pilnīgas Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas.” (Starpsaucieni no frakcijas VIENOTĪBA: „Tieši tā!”)Tieši tā! Un 2.kongress nebija pēdējais kongress vēl galīgi neatbrīvotajā Latvijā. Bija arī 3.kongress (No zāles dep. J.Ādamsons: „Apsolīja un „uzmeta”!”), kad mēs vairs netikām Politiskās izglītības namā. Tumšajā 1990.gada rudenī 3.kongresā tika pieņemta rezolūcija, kas noteica Latvijas Tautas frontes viedokli par to, kas ir Latvijas Republikas pilsoņu kopums. Un tas principā sakrīt ar to konceptu, kāds mums ir pašreiz un kuru vēlāk 5.Saeima pieņēma kā likumu. Tāpēc būsim precīzi un neizmantosim sagrozītus vēsturiskos faktus savu, atšķirīgu no maniem, uzskatu, bet kurus es cienu, paušanai! (No zāles dep. A.Lejiņš: „Paldies!”)".
• 2013_05_09-seq240 spokenText "...bija skaidrs... Vēl divi teikumi! Bija skaidrs, ka Latvijas Tautas fronte kļūs par varošu... vadošo politisko spēku valstī, un līdz ar to Latvijas Tautas frontei ticēja, un arī tie, kas bija frontē - un arī es biju starp tiem! -, pārliecināja cilvēkus, ka tā ir tā organizācija, kas nodrošinās turpmāku Latvijas demokrātisku attīstību. Meloju, kaut negribēju to darīt! Un es gribētu, lai tie, kuri piedalījās Latvijas Tautas frontes darbībā, tomēr ņemtu vērā šo efektu, šo notikumu un labotu to grēku, kuru mēs toreiz esam izdarījuši.".
• 2013_05_09-seq238 spokenText "Latvijas nepilsoņi ir gan Latvijai piederīgie, es to labi atceros, Čepānes kundze! Es apliecinu arī to faktu vai faktus, ka pēdējo desmit vai pat piecpadsmit gadu laikā ir notikusi zināma liberalizācija likumdošanā attiecībā uz nepilsoņa statusu, attiecībā uz naturalizācijas procesu, kas arī ir fakts. Bet palicis negrozīts tas, kas notika 1991.gada 15.oktobrī, proti, vēlētājiem, kuri ievēlēja Augstāko padomi un tad nodrošināja šīs padomes leģitimitāti, tā pati padome atņēma iespējas arī turpmāk palikt par Latvijas Republikas pilsoņiem, un šis fakts nav mainīts ne par matu. Par to ir mana uzstāšanās, un tieši šā iemesla dēļ man ir priekšlikums neatbalstīt konkrēto pantu konkrētajā skatāmajā likumprojektā. Attiecībā uz to, kas ir noticis referendumos un aptaujās 1991.gada sākumā. Neviens neskaitīja viņus pēc uzvārdiem vai pēc citām pazīmēm, kas un par ko balsoja. Bija skaidrs... Un nav arī jāmeklē vaina tiem cilvēkiem, kuri dzīvoja Latvijas PSR 1991.gadā, kad notika šīs vēlēšanas. Nav nekādu saišu - nu vienkārši nav saišu! - ar tiem notikumiem, kas bijuši 1940.gadā. Cilvēki, kuri dzīvoja Padomju Savienībā, uztvēra Latviju, pasauli un savu valsti no tīras lapas. Bija iespēja un bija mēģinājums, bija tieksme un vēlme mainīt, demokratizēt savu valsti, un visi piedalījās tā, kā viņi to uzskatīja par godīgu. Bet tomēr es gribu atkārtot: bija skaidrs, ka...".
• 2013_05_09-seq236 spokenText "Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Es domāju, tomēr ir jāpasaka, ka Augstākā padome nepieņēma Pilsonības likumu, kā to Cileviča kungs apgalvoja. Pilsonības likumu pieņēma 5.Saeima. (No zāles: „Kurš to nezināja?” - „Cilevičs!”) Paldies.".
• 2013_05_09-seq234 spokenText "Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! Es atļaušos arī par nepilsoņiem bilst, jo, runājot par nepilsoņu jautājumu, mēs visu laiku skatāmies atpakaļ: kurš kur un kad ir „uzmetis”? Un šajā jautājumā es piekrītu, ka nepilsoņu institūcijas pirmsākumi ir radušies ar viltu un, piebildīšu, arī ar varu. Taču tie pirmsākumi nav vis meklējami deviņdesmitajos gados, bet tas pamats ir ielikts jau 1940.gadā. Vai ir vērts skatīties uz to, kurš kuru ir tad piemānījis, un vai par to vajag apvainoties daudzus gadus? Es domāju, ka tādi atskati pagātnē nebūs mums produktīvi. Un patiešām, ja atsaucamies arī uz Tautas frontes 2.kongresu, daudzi šeit to atceras, pietiekami labā saprātā toreiz bija. Patiešām tur bija tādas domas izteiktas, no kurām varētu izrietēt interpretācija, ka visiem tika solīta pilsonība. Bet tā bija viena konkrēta organizācija vienā konkrētā vēsturiskā situācijā. Bija tajā pašā laikā arī Pilsoņu kongress, kurš kaut ko pavisam citu teica. Un nāca vēsturiskie notikumi pēc tam ar dažādiem referendumiem, kuros pret Latvijas neatkarību balsoja 400 tūkstoši, un šis skaitlis ir daudzmaz konstanti saglabājies arī vēlāk. Šodien nepilsoņiem nav nekādu būtisku šķēršļu, lai viņi varētu naturalizēties. Mēs īsti nezinām viņu motivāciju. Cik ir daudz to, kuri grib kļūt par pilsoņiem un kuri negrib, un kādi ir motīvi, kāpēc viņi neiet uz šiem eksāmeniem, - tas būtu viena pētījuma jautājums. Arī pēc jaunā... pēc priekšlikumiem jaunajā Pilsonības likuma grozījumu projektā nepilsoņu bērniem ir... nav nekādu ierobežojumu, lai uzreiz ar dzimšanu kļūtu par pilsoņiem. Tā ka es aicinātu izmantot visas šīs iespējas un nespekulēt ar šo nepilsoņu jautājumu kā ar kaut kādu, teiksim, viltu un neskatīties atpakaļ. Es aicinu atbalstīt 12.priekšlikumu.".
• 2013_05_09-seq232 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es negribu runāt par vēsturi, jo šī 1990.gada situācija aprakstāma ar diezgan labi pazīstama Latvijas politiķa teicienu: „Paņēma un „uzmeta”!” Un es domāju, ka visi, kuri tur piedalījās, to labi atceras. Nav vērts tagad tam tērēt laiku! Tagad tiešām veidojas ļoti interesanta situācija. Čepānes kundze, būdama Augstākās padomes deputāte, arī piedalījās Pilsonības likuma izstrādē (No zāles dep. I.Čepāne: „Nē! Nepiedalījos!”). Pēc tam, būdama Satversmes tiesas tiesnese, viņa izvērtēja šī likuma atbilstību Satversmei, un tagad atkal, būdama Saeimas deputāte, atsaucas uz Satversmes tiesas lēmumu, lai pamatotu to, ka ar Pilsonības likumu viss ir kārtībā. Es domāju, ka tas ir cits jautājums. Es gribu parunāt par šī panta būtību. Diskusija, kas mums pirms pārtraukuma notika par valstsnāciju, nav tikai teorētiska diskusija. Un šī panta formulējums skaidri to pierāda. Ja jūs paskatīsieties 3.punktu, kas attiecas uz latviešiem un līviem, tad ir acīm redzams, ka ir ļoti būtiski paplašinātas iespējas reģistrēties kā Latvijas pilsoņiem tieši latviešiem un līviem. Un patiešām man ir grūti iedomāties, cik ticama ir šī reģistrācijas vai apliecināšanas procedūra. Ja piederība kopienai kaut kur ārvalstīs... Es negribētu minēt, es domāju, ka kopumā šīs normas ir formulētas diezgan sabalansētā veidā. Patiešām tur ir paredzēta prasība, lai cilvēki runātu valsts valodā, un es domāju, ka tas patiešām vislabāk apliecina esošo saikni ar valsti. Tā ka „Saskaņas Centrs” neiebilst pret šīm normām, mēs visnotaļ atbalstām to, ka gan trimdiniekiem, gan arī latviešiem un līviem tiek paplašinātas iespējas attiecībā uz Latvijas pilsonības atzīšanu. Tajā pašā laikā attiecībā uz citām personām, kas nav latvieši un līvi, šī norma, gluži otrādi, salīdzinot ar spēkā esošo likumu, kļūst striktāka, ierobežojumu ir vairāk. Piemēram, vispār pazuda norma par to, ka tie nepilsoņi, kas beidz latviešu skolas, reģistrējami kā Latvijas pilsoņi. Tagad viņiem ir paredzēti tikai naturalizācijas atvieglojumi. Tātad nevajadzētu man teikt, ka tā ir tīra deklarācija, kas neko neietekmē. Nē, tās ir vadlīnijas, ko konsekventi Juridiskā komisija arī lietoja, izstrādājot šos grozījumus. Šie grozījumi patiešām ļoti būtiski atvieglo iespējas iegūt Latvijas pilsonību vai atjaunot Latvijas pilsonību, vai atzīt Latvijas pilsonību latviešiem - to, vēlreiz uzsveru, mēs visnotaļ atbalstām! -, bet attiecībā uz mazākumtautībām, uz personām, kas nepieder latviešiem, situācija diemžēl ir pilnīgi pretēja. Paldies.".
• 2013_05_09-seq230 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Cienījamais Pimenova kungs! Man nepatīk, ka jūs ļoti bieži spekulējat ar lietām, kas notika saistībā ar Latvijas Tautas fronti. Jūs pats šeit, no tribīnes, teicāt vārdus, ka Latvijas Tautas fronte solīja pilsonību tiem, kuri saista savu likteni ar Latviju - ar neatkarīgu Latviju. 1991.gadā notika visas Latvijas aptauja, kurā tika uzdots viens jautājums: „Vai jūs vēlaties dzīvot neatkarīgā un demokrātiskā Latvijā?” Nu apmēram tā tas jautājums skanēja, pilnīgi precīzi varbūt nenocitēju. 73 procenti cilvēku atbildēja „jā”, bet apmēram 27 procenti pateica „nē” - ka viņi nevēlas dzīvot brīvā un neatkarīgā Latvijā. Pilsonības likums tika pieņemts pēc tam, un tas tikai pauda šīs iedzīvotāju daļas vēlmi, ka viņi nevēlas nekādu automātisku pilsonību. Tā ka šeit spekulēt ar lietām, kas notika Latvijas Tautas frontē, nevajadzētu.".
• 2013_05_09-seq229 spokenText "Paldies. Bet, pirms mēs turpinām debates, es izmantošu Kārtības ruļļa 47.pantā doto iespēju pārliecināties par kvorumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies. Tātad turpinām debates. Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.".
• 2013_05_09-seq228 spokenText "Kolēģi! Par nepilsoņiem un par šo statusu. Es sapratu, ka Pimenova kungs uzskata, ka visiem nepilsoņiem būtu automātiski jākļūst par Latvijas pilsoņiem. Taču es gribu šajā sakarā teikt divas lietas. Kas tad ir Latvijas nepilsoņi? 1995.gadā, kā jūs zināt ļoti labi, tika pieņemts likums, kas nepilsoņiem paredzēja īpašu statusu (atšķirībā no citām valstīm, piemēram, Vācijas un Francijas, kur PSRS sabrukuma rezultātā atradās miljoniem PSRS pilsoņu, kas kļuva par bezvalstniekiem). Pirmkārt. Latvijas nepilsoņi ir vienīgā iedzīvotāju kategorija, kas nav Latvijas pilsoņi, bet kam ir automātiskas tiesības uzturēties Latvijā; visiem pārējiem, tostarp bezvalstniekiem, ir nepieciešama uzturēšanās atļauja. Otrkārt. Latvija attiecībā uz šīm personām, proti, nepilsoņiem, uzņemas noteiktas saistības - garantē diplomātisko aizsardzību ārvalstīs, kā arī tiesības atgriezties Latvijā un netikt izraidītam no Latvijas. Treškārt. Latvijas valsts uzņemas garantēt viņiem tādas pašas tiesības kā Latvijas Republikas Satversmē noteiktās cilvēktiesības pilsoņiem. Līdz ar to vienīgā atšķirība starp Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem ir tiesības vēlēt un tikt ievēlētam un tiesības strādāt valsts dienestā vai ieņemt amatus, kas saistīti ar valsts drošību. Vēl pavisam neliels izņēmums - valsts drošības interesēs ir aizliegts atsevišķās vietās iegūt nekustamos īpašumus. Tālāk. Protams, atsevišķai cilvēku kategorijai tā lieta nepatika. Tā nepatika arī PCTVL frakcijai, un, proti, 2005.gadā tā vērsās Satversmes tiesā, mēģinot apstrīdēt šī tā sauktā Nepilsoņu likuma atbilstību... faktiski neatbilstību Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 4.protokola 3.panta 1.punktam. Un jūs ļoti labi zināt, kolēģi, ko pateica Satversmes tiesa! Satversmes tiesa, izanalizējusi Satversmi, izanalizējusi Neatkarības atjaunošanas deklarāciju un starptautiskos dokumentus, pateica, ka nav pamatots tāds viedoklis, ka Latvijai bijis pienākums automātiski garantēt pilsonību tiem indivīdiem un viņu pēctečiem, kuri nekad nav bijuši Latvijas pilsoņi un Latvijā ieceļojuši tikai okupācijas laikā. Turklāt šīm personām ir bijušas dotas tiesības iegūt Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā. Līdz ar to Satversmes tiesa pateica, ka šis likums atbilst Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 4.protokola 3.panta 1.punktam.".
• 2013_05_09-seq226 spokenText "Es tūlīt beigšu. ... ka vienlaikus ar personu Latvijas pilsonību iegūst arī personas bērni līdz 15 gadu vecumam. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.".
• 2013_05_09-seq225 spokenText "Čaklā kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies! (No zāles dep. V.Orlovs, I.Zariņš: „Pietiks!”)".
• 2013_05_09-seq224 spokenText "Cienījamā priekšsēdētājas kundze, godātie kolēģi! 2.pants ir Pilsonības likuma pamats, kurā ir noteikts to personu loks, kas ir Latvijas pilsoņi. Tas arī nosaka, kā Latvijas pilsoņi var savu Latvijas pilsonību noformēt. 2.panta pirmās daļas 1.punkts paredz, ka personas, kuras līdz šo grozījumu spēkā stāšanās brīdim bija Latvijas pilsoņi, protams, paliek Latvijas pilsoņi arī turpmāk, bet tiem, kuri saskaņā ar šo punktu ir Latvijas pilsoņi, taču savu pilsonību vēl nav noformējuši, saglabājas šīs tiesības to nokārtot līdz 2013.gada 1.oktobrim. Praksē joprojām Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes redzeslokā turpina nonākt personas, Latvijas pilsoņu pēcteči, kuri jau vairāk nekā 20 gadus kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas nav kontaktējušies ar valsts pārvaldes iestādēm un nokārtojuši formalitātes, kas saistītas ar pilsonības iegūšanu. Pārsvarā tie ir Latvijā dzīvojošie bezpajumtnieki, kā arī kaimiņvalstīs dzīvojošie Latvijas pilsoņu pēcteči, kuri nav ieguvuši citas valsts pilsonību un ir bezvalstnieki. 2.panta pirmās daļas 2.punktā ir noregulēta vispārējā kārtība, kādā pilsonību iegūst jus sanguinis ceļā, tas ir, persona iegūst Latvijas pilsonību, ja vismaz viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis. Pamatojoties uz šo normu, persona Latvijas pilsonību var iegūt jebkurā brīdī visā savas dzīves laikā, bet ievērojot likuma 9.pantā minētos dubultās pilsonības nosacījumus. 2.panta pirmās daļas 3.punkta norma nosaka, kā Latvijas pilsonību iegūst valstnācijai piederīgie latvieši un autohtoni - līvi. Tātad latvieši un līvi, kuri vienlaicīgi izpilda visus 3.punktā minētos nosacījumus (pirmkārt, laika periodā no 1881.gada līdz 1940.gadam cēlušies no Latvijas teritorijas un, otrkārt, likumā noteiktajā kārtībā apliecinājuši latviešu valodas prasmi, un, treškārt, apliecinājuši, ka viņš vai vismaz viens viņa vecāks vai vecvecāks ir piederīgs valstsnācijai) tiek atzīti par Latvijas pilsoņiem. Likums paredz, ka latviešiem un līviem valsts valodas prasmes pārbaudei izvirzāmas tādas pašas prasības kā personām, kuras vecākas par 65 gadiem un kuras Latvijas pilsonību iegūst naturalizācijas ceļā, tas ir, tātad tiek atbrīvotas no rakstītprasmes pārbaudes. Būtiski uzsvērt, ka, iegūstot Latvijas pilsonību, pamatojoties uz šo punktu, uz personu neattiecas 9.pantā minētie dubultās pilsonības ierobežojumi. Tas ir, personai var izveidoties dubultā pilsonība vai multipilsonība ar jebkuru no pasaules valstīm, taču pēc tam, kad persona atzīta par Latvijas pilsoni, jaunas, citas pilsonības tā var iegūt tikai saskaņā ar likuma 9.panta nosacījumiem. Jāatzīmē, ka arī uz personas, kura atzīta par Latvijas pilsoni saskaņā ar šo normu, pēcnācējiem, kā arī uz bērniem līdz 15 gadu vecumam, kuri iegūst Latvijas pilsonību vienlaikus ar vecākiem, attiecas likuma 9.panta pirmajā daļā un 23.panta trešajā daļā ietvertais vispārējais dubultās pilsonības regulējums. Persona savu piederību valstsnācijai var apliecināt vairākos alternatīvos veidos: ar ierakstu „Latvietis” personu apliecinošā dokumentā, ar apliecinājumu (pieļaujot, ka to iesniegs pati persona par sevi vai ka tas būtu trešo personu apliecinājums) par piederību latviešu kopienai savā dzīvesvietā ārpus Latvijas vai ar citu apliecinājumu par piederību valstsnācijai. 2.panta pirmās daļas 5.punkta norma paredz atzīt par Latvijas pilsoņiem bērnus, kuri palikuši bez vecāku gādības, ieskaitot bērnus, kuru vecāki nav zināmi, kā arī bērnus, kuri Latvijā atrodas ārpusģimenes aprūpē, izņemot bērnus, kuru vecākiem ir pārtrauktas aizgādības tiesības. Izņēmums attiecībā uz bērniem, kuru vecākiem pārtrauktas aizgādības tiesības, izdarīts tāpēc, ka aizgādības tiesību pārtraukšana ir pagaidu pasākums bērna interešu aizsardzībai (saskaņā ar Civillikuma 203.pantu, ja gada laikā no aizgādības tiesību pārtraukšanas nav iespējams tās atjaunot, bāriņtiesa lemj par prasības celšanu tiesā aizgādības tiesību atņemšanai, izņemot gadījumu, kad aizgādības tiesības nevar atjaunot no vecāka neatkarīgu apstākļu dēļ) un nevar būt par pamatu tāda pastāvīga statusa kā pilsonība noteikšanai. Būtiski piezīmēt, ka, atzīstot bērnu par Latvijas pilsoni, nepastāv ierobežojumi attiecībā uz dubulto pilsonību. Tas ir, bērnam var izveidoties dubultā pilsonība ar jebkuru pasaules valsti, vienlaikus ņemot vērā 9.panta piektās daļas nosacījumus. 2.panta trešajā daļā un turpmāk arī visā likumā (skatīt arī likuma 3.1 panta trešo daļu, 8.1 panta otro daļu un 17.panta pirmo daļu!) ir ietverts princips, ka līdz bērna 15 gadu vecumam attiecībā uz pilsonības jautājumiem gribu pauž bērna likumiskais pārstāvis, bet no 15 gadu vecuma - pati persona. Minētais princips saskaņots ar šā likuma 2.panta ceturtajā daļā un arī turpmāk likumā (skatīt 15.pantu!) ietverto principu, ka vienlaikus ar personu Latvijas pilsonību...".
• 2013_05_09-seq222 spokenText "Cienījamās dāmas un kungi! 12.priekšlikums atražo atšķirīgas attieksmes pamatus Latvijas politiskajā sistēmā, līdz ar to tas atražo arī lielu nepatiesību un netaisnīgumu, kas bija ielikti pamatos 1991.gadā. Es atgādināšu, ka Latvijas Tautas fronte savā 2.kongresā 1990.gada rudenī, tas ir, pusgadu pirms Latvijas PSR Augstākās padomes vēsturiskajām vēlēšanām, pieņēma programmu, kurā izsludināja savu principiālo nostāju pilsonības jautājumā. Es citēšu LTF programmas 2.5.punkta pirmo teikumu: „LTF iestājas par to, ka pilsonību iegūst pastāvīgie Latvijas iedzīvotāji, kuri deklarē savu vēlēšanos iegūt Latvijas pilsonību un nepārprotami saista savu likteni ar Latvijas valsti.” Citāta beigas. Tātad pilsonība tika solīta, to solīja visiem vēlētājiem, kuri nepārprotami saistīja savu likteni ar Latvijas valsti. Gadu vēlāk, 1991.gada 15.oktobrī, tika pieņemts LTF vadītās Augstākās padomes lēmums „Par Latvijas Republikas pilsoņu tiesību atjaunošanu un naturalizācijas pamatnoteikumiem”, kurš izslēdza vienu trešdaļu vēlētāju no pilsoņu loka. Un vēlāk šī atšķirība tika nostiprināta, izveidojot nepilsonības institūtu. Tātad nepilsonības institūts pamatojas uz viltu. Ir pienācis laiks novērst šo Latvijas valsts negodu, tāpēc es aicinu neatbalstīt 12.priekšlikumu. Paldies.".
• 2013_05_09-seq220 spokenText "12. - atbildīgās komisijas izstrādāts priekšlikums, kurā ir savietoti visi šie manis iepriekš minētie priekšlikumi un kurš nosaka piederību pie Latvijas pilsonības. Izteikts jaunā redakcijā.".
• 2013_05_09-seq219 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 44, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.".
• 2013_05_09-seq218 spokenText "Savukārt 11. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums - nav atbalstīts.".
• 2013_05_09-seq216 spokenText "10. - Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Demitera priekšlikums. Daļēji atbalstīts. Iekļauts 12.priekšlikumā.".
• 2013_05_09-seq212 spokenText "8. - Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Arī tas daļēji atbalstīts. Iekļauts 12.priekšlikumā.".
• 2013_05_09-seq210 spokenText "7. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas atbalstīts daļēji. Iekļauts 12.priekšlikumā.".
• 2013_05_09-seq208 spokenText "6. - Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Atbalstīts daļēji. Iekļauts 12. - komisijas izstrādātajā priekšlikumā.".
• 2013_05_09-seq206 spokenText "5. - Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Demitera kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.".
• 2013_05_09-seq204 spokenText "4. - Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2013_05_09-seq202 spokenText "3. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas saistīts ar to, ka 1.pants šobrīd ir šis mērķa pants un līdzšinējais 1.pants pārtaptu par 1.1 pantu. Aicinu atbalstīt.".
• 2013_05_09-seq201 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - Juridiskās komisijas izstrādāto un atbalstīto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 21, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.".
• 2013_05_09-seq200 spokenText "Godātie kolēģi, šeit tiešām izskanēja jau visi tie paši argumenti, par kuriem mēs aktīvi debatējām gan apakškomisijā, gan Juridiskajā komisijā. Apakškomisijas priekšsēdētājs Čaklā kungs un Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Čepānes kundze tiešām to pauda. Komisija šo priekšlikumu ir izstrādājusi un pati arī atbalsta. Aicinu atbalstīt.".
• 2013_05_09-seq199 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Lībiņas-Egneres kundzei ir kas piebilstams?".
• 2013_05_09-seq198 spokenText "Godātie deputāti! Diemžēl, man liekas, Pimenova kunga nav klāt, bet viņš minēja par to, ka kaut kā... ir latvieši un cittautieši. Pirms Otrā pasaules kara Latvijas pilsoņi bija latvieši, baltvācieši, krievi, lietuvieši - visādi! Te nekādas diskriminācijas nav. Un te atkal ir tas jautājums par pilsonības nepārtrauktību, un tā tāda ir, un tam nav nekādas nozīmes - tagad mēģināt dalīt cilvēkus divās daļās. Tā ka es varbūt mēģināšu ar Pimenova kungu kādreiz, tā teikt, zem četrām acīm parunāt un izstāstīšu. Paldies.".
• 2013_05_09-seq197 spokenText "Cienījamie kolēģi, ir pulksten 13.30. Turpinām Saeimas 9.maija sēdi. Atgādinu, ka pirms pārtraukuma mēs skatījām likumprojektu „Grozījumi Pilsonības likumā” un bijām uzsākuši debates par 2. - Juridiskās komisijas priekšlikumu. Turpinām debates. Vārds deputātam Valdim Liepiņam, otro reizi.".
• 2013_05_09-seq195 spokenText "Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Marjana Ivanova-Jevsejeva... nav, Daina Kazāka... nav, Jānis Klaužs... nav, Ainars Latkovskis... nav, Jānis Lāčplēsis... nav, Vladimirs Reskājs... nav, Gunārs Rusiņš... nav, Kārlis Seržants... nav, Jānis Urbanovičs... nav, Valdis Zatlers... nav, Mihails Zemļinskis... nav.".
• 2013_05_09-seq107 spokenText "Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Marjana Ivanova-Jevsejeva... nav, Daina Kazāka... nav, Jānis Klaužs... nav, Ainars Latkovskis... nav, Jānis Lāčplēsis... nav, Vladimirs Reskājs... nav, Gunārs Rusiņš... nav, Kārlis Seržants... nav, Jānis Urbanovičs... nav, Valdis Zatlers... nav, Mihails Zemļinskis... nav.".
• 2013_05_09-seq194 spokenText "Paldies. Ir pienācis laiks pārtraukumam. Tātad debates turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies. Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.".
• 2013_05_09-seq193 spokenText "Es drīkstu? Paldies. Un tas ir ļoti bīstami, jo faktiski notiek... piedodiet, ka es izteikšos rupji... pastāvīga smadzeņu skalošana. Jūs pastāvīgi runājat par to, it kā visi pilsoņi ir latvieši, bet visi nepilsoņi vai imigranti ir nelatvieši. Tā tas nav! Jo liela daļa mazākumtautību jau no paša sākuma piedalījās Latvijas valsts veidošanā, un tieši par šiem cilvēkiem ir runa. Viņi jau no paša sākuma, no Satversmes pieņemšanas brīža, tika uzskatīti par līdzīgiem līdzpilsoņiem. Taču tagad jūs piedāvājat to mainīt! Paldies.".
• 2013_05_09-seq191 spokenText "Es lūdzu 30 sekundes.".
• 2012_05_31-seq66 spokenText "Es lūdzu 30 sekundes.".
• 2013_05_09-seq190 spokenText "Cileviča kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies! (Starpsaucieni. Dep. Dz.Rasnačs: „Jūsu laiks ir beidzies!”)".
• 2013_05_09-seq189 spokenText "Paldies visiem kolēģiem, kuri mēģināja atbildēt uz manām kritiskajām piezīmēm. Kārkliņas kundze un Čepānes kundze minēja Satversmes 115.pantu: ja ir mazākumtautības, tad ir jābūt arī valstsnācijai. Tas vienkārši nav pareizi, un tas atbilst patiesībai, jo nevienā no starptautiskajām konvencijām, kur ir runa par mazākumtautību tiesībām, nekāda vairākuma pieminēšana nenotiek. Un tas ir ļoti vienkārša apsvēruma dēļ. Tas ir ļoti plaši izplatīts arguments no to cilvēku un to politiķu puses, kuri apstrīd mazākumtautību tiesības, un man ar to vairākkārt bija jāsaskaras starptautiskajā arēnā un vairākās valstīs. Situācija ir ļoti vienkārša: vairākuma tiesības nodrošina demokrātija, vienkārši demokrātisks balsojums. Tieši tāpēc starptautiskās tiesības neparedz nekādas vairākuma tiesības, bet paredz tikai mazākumtautību tiesības, un tāpēc šis arguments „neiet cauri”. Parādnieka kungs! Tas ir ļoti nozīmīgi, ka jūs pieminējāt Izraēlu, kaut gan, protams, par Izraēlas sistēmu ir uzrakstīts ļoti daudz kas. Acīmredzot no tā es konstatēju, ka Eiropas Savienības ietvaros vai vispār Eiropā jūs nekādu pamatu saviem argumentiem atrast nevarējāt. Par Izraēlu būtu jārunā atsevišķi. Arī es saskatu problēmu tajā faktā, ka Izraēla tiek definēta kā ebreju valsts un ka Izraēla dēļ tā sastopas ar nopietnām problēmām. Tā bija tāda vēsturiska situācija, tā bija atbilde uz holokaustu, kāpēc ANO Ģenerālā Asambleja nobalsoja par ebreju valsts izveidošanu, kaut gan sākotnēji, kā jūs laikam zināt, runa bija par divām valstīm. Arābi vienkārši neveidoja savu valsti, tāpēc palika tikai viena valsts. Bet es gribu jums vienkārši atgādināt, ka no tā nekas neizriet, ka, piemēram, Izraēlā ir divas oficiālās valodas (atšķirībā no Latvijas). Tā ka šī definīcija, ziniet, vēl ne par ko neliecina. Liepiņa kungs un Čepānes kundze! Vēlreiz gribu uzsvērt to, ko Pimenova kungs jau teica: jūs visu laiku jaucat divas atšķirīgas lietas! Es neesmu iebraucējs, es neesmu naturalizēts emigrants! Es esmu tāds pats pilsonis kā jūs, Liepiņa kungs! Un ja mēs...".
• 2013_05_09-seq187 spokenText "Paldies. Replika kolēģim Valdim Liepiņam un visiem, kas viņu uzmanīgi klausījās. Valdi! Tautas sadalīšana uz pusēm, proti, pilsoņos un nepilsoņos, nesakrīt ar tautas sadalīšanu valstsnācijā un pārējās Latvijā esošajās nācijās. Mēs, apspriežot šo 2.priekšlikumu, runājām tieši par šo otro sadalīšanu - par valstsnāciju un par tiem cilvēkiem, kuri ir piederīgi citām etniskajām grupām. Līdz ar to par pilsonību un nepilsonību, par šo sadalīšanu, par kuru tu minēji, mēs runāsim, turpmāk apspriežot 12.priekšlikumu. Bet šeit es uzstāju, ka, ieviešot jēdzienu „valstsnācija”, to gabaliņu, ap kuru veidojas visa Latvijas tauta... mēs tiešām sadalām mūsu iedzīvotājus Latvijai piederīgajos un vecākajos brāļos un jaunākajos brāļos. Tas nav taisnīgi! Par nepilsoņiem - vēlāk. Paldies.".
• 2013_05_09-seq185 spokenText "...publikācija. Šeit jūs varētu iegūt patiešām ļoti plašu ieskatu par Satversmes attiecīgo normu interpretāciju.".
• 2013_05_09-seq184 spokenText "Čepānes kundze, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.".
• 2013_01_10-seq145 spokenText "Čepānes kundze, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.".
• 2011_01_27-2-seq185 spokenText "Čepānes kundze, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.".
• 2009_12_01-seq1616 spokenText "Čepānes kundze, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.".
• 2013_05_09-seq183 spokenText "Kolēģi - īpaši Cileviča kungs un vēl pārējie! (No SC frakcijas: „Kuri tie pārējie?”) Uz Satversmi ir jāskatās sistēmiski. Nevar izraut vienu Satversmes normu, skatīt atrauti no citām Satversmes normām. Un, no vienas puses, šajā sakarā es gribu teikt, ka jēdziens „Latvijas tauta” Satversmes 2.panta izpratnē ir plašāks jēdziens nekā „Latvijas pilsonība”. Saskaņā ar Satversmes 2.pantu visi pilsoņi ietilpst Latvijas tautā. Taču Latvijas tauta ietver ne tikai pilsoņus, bet arī visus Latvijas nācijai piederīgos, arī tos, kuri nav pilsoņi un kuri atrodas ārzemēs. Tālāk. Vēsturiskās nacionālās kopienas, tas ir, valststiesiskā izpratnē tautas, kas nepieder pie valstsnācijas un ir dzīvojušas noteiktā teritorijā jau gadsimtiem ilgi, no valststiesību viedokļa ir mazākumtautības. Mazākumtautību statuss ir noteikts Satversmes 114.pantā. Visos gadījumos, kad ir runa par mazākumtautībām, kā komplementārs elements vienmēr jādomā līdzi arī valstsnācija, jo mazākumtautība bez valstsnācijas - tas vispār ir neloģisks priekšstats. Un tātad, ja Satversmes 114.pantā ir noteiktas mazākumtautību tiesības, tad no tā, godātie kolēģi, automātiski izriet, ka latvieši tomēr ir valstsnācija. Tas ir no vienas puses. No otras puses... Vēl vienu minūti! Uz ko tad lai mēs atsaucamies, ja ne uz mūsu valsts deleģētiem tiesnešiem Eiropas Cilvēktiesību tiesā vai Eiropas Savienības tiesā? Ja es teikšu, ka es tā domāju, tad jūs pateiksiet... nolīdzināsiet manis teikto līdz ar zemi. Un ko tad ir teikusi, piemēram, Ziemeles kundze šajā sakarā? Ziemeles kundze ir teikusi, ka personām, kuras ir nonākušas Latvijā padomju kolonizācijas politikas radītās imigrācijas procesa rezultātā, ir pienākums akceptēt valsts modeli, kādu Latvijas valsts veidotāji ir izraudzījušies. Un te ir tā lielākā kļūda, ka jūs to negribat darīt un arī saviem vēlētājiem sakāt, lai viņi to nedarītu! Un pašās beigās. Mēs par to ļoti daudz runājām Atmodas sākumā, taču, kā norāda Levita kungs (man viņš ir tiešām ļoti liela autoritāte!), pēc neatkarības atjaunošanas arī mūsu politiskā un pat intelektuālā elite... elites lielākā daļa, kā viņš saka (citēju): „ļaujoties pēckoloniālās mazvērtības kompleksam un kultivējot pārprastu politkorektumu, aizvien lielākā mērā izvairījās par to runāt...” (proti, par latviešiem kā valstsnāciju) „...un to uzsvērt.” Viņš uzskata: „Šāda „gļēvlatviska” nostāja padarīja šo Latvijas valsts aksiomātisko bāzi bālu un neskaidru.” Šeit es to citēju, to jūs varat palasīt žurnāla „Jurista Vārds” 2012.gada 3.janvāra numurā, ja runājam par šo Levita kunga rakstu, un 2012.gada 3.janvāra numurā ir arī Ziemeles kundzes...".
• 2013_05_09-seq181 spokenText "Godātie Saeimas deputāti! Es gribu tikai dažas lietas minēt un parunāšu par pilsonības nepārtrauktību. Mēs varam tūlīt pāriet pie jautājuma par nepilsoņiem. Tiem cilvēkiem, kas tagad ir nepilsoņi, nav pilsonības nepārtrauktības ar Latvijas pilsonību. Tā, saprotams, ir viena cilvēku kategorija, kas vēsturisku apstākļu dēļ atrodas Latvijā. Viņiem ir dotas visas iespējas naturalizēties, un tas arī ir iekļauts šinī mērķī, ka mēs veidojam vienotu, saliedētu sabiedrību. Jautājums ir tikai par to, cik daudz viņi vēlas izmantot tās privilēģijas, kas viņiem ir dotas, lai naturalizētos un kļūtu par pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem. Tā ka te nevar būt nekādas runas par kaut kādiem vecākiem vai jaunākiem brāļiem. Naturalizācija ir ļoti normāls, parasts process, kā var iegūt kādas valsts pilsonību. Un šiem nepilsoņiem ir tādas pašas tiesības iegūt Latvijas pilsonību kā kādam citam cilvēkam, kas varbūt ir kanādietis vai anglis, vai francūzis un tā tālāk. Tā ka te pat nedrīkstētu pieminēt kaut kādu šķelšanos vai kā... Tā doma tiešām ir tāda, ka mēs gribam mēģināt saliedēt sabiedrību, un mēs aicinām šos cilvēkus iekļauties mūsu sabiedrībā, kuri tiešām to grib un kuri var apsolīt... turēt savu zvērestu būt lojāliem pret Latviju, iemācīties latviešu valodu, Latvijas vēsturi, Satversmi, himnu... varbūt pat ja ne nodziedāt, tad var arī teikt. Tas ir tas, par ko mēs te runājam! Un es gribu arī lūgt „Saskaņas Centru” turpmāk nemēģināt veidot te kaut kādas divas daļas. Teiksim, mums ar Valēriju Agešinu bija viena tāda saruna, kur iznāca, ka ir baltais saraksts un ir melnais saraksts. Par to mēs varbūt runāsim vēlāk. Bet es tiešām domāju, ka nevajadzētu kaut kādā veidā nostādīt likumu un visus tos priekšlikumus, kas faktiski ir veidoti tā, lai mums būtu saliedēta, laba Latvijas tauta, kas ir spējīga dzīvot ilgstoši, kur latviešu valoda ir primārā un kur mēs aicinām visus, kas tiešām jūt to piederības sajūtu Latvijai tādā nopietnā veidā, arī kļūt par Latvijas pilsoņiem. Tā ka, lūdzu, nešķelsim! Neizmantosim šo likumu, lai šķeltu tieši to, ko mēs negribam šķelt! Paldies.".
• 2013_05_09-seq179 spokenText "Vēlreiz labdien, kolēģi! Cileviča kungs teica, ka tās valstis, kuras noteic, ka kāda tauta ir valstsnācija... ja latviešu tauta tiek apzīmēta kā valstsnācija... ka tādas valstis pieder nacionālkomunisma grupai. Tas ir kaut kas unikāls! Arī es atļaušos kaut ko citēt. Es citēšu Āronu Baraku, viņš ir tiesību zinātņu profesors Jeruzalemes Ebreju universitātē, un viņš ir Izraēlas Augstākās tiesas prezidents. Savā rakstā, kas saucas „Tiesnesis demokrātiskā iekārtā”, viņš apcerēja tēmu par to, vai drīkst kādam indivīdam vai partijai ļaut kandidēt un kādi ir šie ierobežojumi. Viņš, cita starpā, saka: „Izraēla tika dibināta kā valsts jūdu cilvēkiem. Iemesls, kāpēc pastāv Izraēlas Valsts, ir tās pastāvēšana kā jūdu valstij. Šis raksturojums ir centrālais tās eksistencē, un tā ir šīs valsts aksioma, tas ir mūsu likumu un sistēmas fundamentālais princips.” Vēl vairāk! Turpinot rakstīt vai izteikt savu viedokli par šo tēmu, viņš konstatēja, ka Izraēlas pamatlikums ir mainīts tā, lai tajā iekļautu normu, ka kandidātu saraksti vai indivīdi, kuru mērķi vai darbības eksplicīti vai implicīti iekļauj noliegumu pret Izraēlas Valsts kā jūdu valsts un demokrātiskas valsts pastāvēšanu, nevar kandidēt Kneseta vēlēšanās. Es domāju, Cileviča kungs, ka jūs varētu aizbraukt uz Izraēlu pamācīties un iegūt pieredzi. Mums vēl ir tālu jāiet un daudz vēl darāmā, lai tādi cilvēki kā jūs, kuri noliedz latviešu valsts eksistences pamatus un sistēmu, nevarētu kandidēt vēlēšanās. Paldies. (VL-TB/LNNK frakcijas aplausi.)".
• 2013_05_09-seq177 spokenText "Cienījamie kolēģi! Mēs pašlaik runājam par ļoti būtisku likuma pantu -1.pantu, kas definē likuma mērķi. Es gribu uzsvērt, ka šeit ir trīs daļas, kas man liekas īpaši svarīgas. Pirmā ir tā, kas atkal dod jaunu iespēju trimdiniekiem un viņu pēctečiem reģistrēties par Latvijas pilsoņiem. Tas novērš to administratīvo problēmu, ka līdz šim tas bija iespējams tikai tiem, kas reģistrējās līdz 1995.gada 1.jūlijam. Otra. Panta ceturtajā daļā ir atsauce uz Latvijas tautu. Proti, tur ir teikts, ka likuma mērķis ir „veicināt saliedētas un uz Latvijas tautas kopīgajām vērtībām balstītas Latvijas sabiedrības attīstību”. Tā ir atsauce uz Satversmes 2.pantu, kur tiešām ir runa par Latvijas tautu. Trešā ir tā daļa, kas runā par to, ka likuma mērķis ir „nodrošināt valstsnācijas piederīgajiem (latviešiem) un autohtoniem (līviem) tiesības reģistrēties par Latvijas pilsoņiem”. Šo jēdzienu „latvieši kā valstsnācija” var pamatot ļoti daudzos veidos. Man diemžēl ir tikai dažas minūtes, es gribētu pirmām kārtām norādīt uz dažu runātāju atsaucēm uz pašnoteikšanās doktrīnu, ko ir atbalstījušas valststiesībās gan Apvienotās Nācijas, gan kopš 1980.gada ir atbalstījuši ļoti daudzi starptautiskie likumi. Par valstsnāciju netieši runā arī Satversmes 114.pants, jo tur ir runa par mazākumtautībām, tur ir uzsvērts, kas ir mazākumtautību tiesības, proti: „Personām, kuras pieder pie mazākumtautībām, ir tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību.” Ja ir runāts par mazākumtautībām un ir definētas mazākumtautības, tad, loģiski, ir arī jautājums, kas tad tie pārējie ir. Proti, tie ir, pēc loģiskiem aspektiem, valstsnācija, proti, latvieši. Tālāk. Jēdzienu „valstsnācija” var pamatot ar to, ka arī Satversmē ir daudzos veidos runāts par to. Piemēram, Satversmes 4.pantā ir teikts, ka mūsu valsts valoda ir latviešu valoda. Un valoda, zināms, ir viens no būtiskiem etniskiem un nacionāliem pamatprincipiem. Par valsts valodas īpašo statusu runāts arī citos likumos. Atcerēsimies arī to, ka mums pirms gada, vairāk nekā gada, bija referendums par valsts valodu! Un, ja mēs runājam par demokrātiskām tiesībām, tas atkal bija viens gadījums, kur valsts pilsoņi ar lielu vairākumu apstiprināja, ka latviešu valoda ir valsts valoda un vienīgā valsts valoda Latvijā. Tā ka tā ir viena tieša saite, kas jau ir apstiprināta gan Satversmē, gan referendumos, - ka latviešu tautai ir īpaša situācija mūsu politiskajā sistēmā. Es vēl gribētu arī norādīt uz vēsturiskiem aspektiem. Arī teritoriālā ziņā galvenie iedzīvotāji Latvijas teritorijā ir bijuši latvieši, ir latviešu tauta, un, ja mēs skatāmies uz visu garo vēsturi, kā tā ir veidojusies, tad tā dod pamatu teikt, ka viņi ir tāds, varētu teikt, stūrakmens visai mūsu valsts attīstībai un tālākajai virzībai. Es aicinu atbalstīt šos mērķus.".
• 2013_05_09-seq175 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Deputāti! Mēs šodien skatām likumprojektu, kurš satur tik daudz grozījumu un tādus būtiskus grozījumus, ka var teikt, ka Pilsonības likums tiek izstrādāts no jauna pēc tam, kad tas tika pieņemts 1994.gadā. Tajā gadā un vēl agrāk - 1991.gada 15.oktobrī - ar Augstākās padomes lēmumu „Par Latvijas Republikas pilsoņa tiesību atjaunošanu un naturalizācijas pamatnoteikumiem” tika likti nepilsonības tiesiskā institūta pamati. Kopš tā laika nepilsonība ir kļuvusi par vienu no Latvijas Republikas unikālām atpazīstamības pazīmēm pasaulē līdz ar valsts karogu, ģerboni un himnu. Bez tam likuma normas un tajās izmantotie jēdzieni ne tikai attīsta Latvijas Republikas politisko sistēmu un nosaka politisko spēku sadalījumu, bet arī tiek aicināti kļūt par neaizskaramām sarkanajām līnijām un aksiomām sabiedriskajā apziņā, kuras atkārto kā mantras, proti, PSRS okupācijas režīms, komunisma idejas pielīdzināšana nacionālsociālisma idejām. Un arī ar 2.priekšlikumu - Juridiskās komisijas priekšlikumu - tiek ieviests vēl viens jēdziens - „valstsnācija”. Pavisam nesen mēs iztirzājām Saeimas seminārā... konferencē iespējas Latvijā veidoties vienotai nācijai kā sabiedrības saliedētības un integrācijas priekšnoteikumam un līdzeklim. Izskatās, ka, atbildot uz semināra retorisko jautājumu: „Vai Latvijā iespējama vienota nācija?”, Juridiskā komisija uzsvēra, ka, ja vienota Latvijas nācija pat ir iespējama, tad tikai tad, ja nācija vienojas ap to nāciju, kura veido valsti. Ar šo jēdzienu likums dalīs tautu divās daļās: būs vecākais brālis un būs jaunākie brāļi. Tautas pašnoteikšanās demokrātiskajā pasaulē nozīmē ko citu - spēju nodrošināt ar likuma spēku tautas kultūras un labklājības attīstības iespējas valsts jurisdikcijā, neatņemot šīs iespējas citām tautām, kas mīt valstī, un neceļot vienu tautu virs citas pat vārdos. Tikmēr kategorijas „valstsnācija” ieviešana nodala - tomēr nodala kaut vārdos! - no latviešiem cittautiešus. Līdz ar to pants par likuma mērķi... Tas ir tajā pašā priekšlikumā, proti, „veicināt saliedētas un uz Latvijas tautas kopīgajām vērtībām balstītas Latvijas sabiedrības attīstību”... Līdz ar to šis pants kļūst par zobgalību un izsmieklu attiecībā uz sabiedrības saliedētības augsto mērķi. Nācijas pašnoteikšanos veicinot, nedrīkst tomēr radīt vecākos un jaunākos brāļus valstī. Tas ir kaitīgi mūsu tautas vienotībai. Līdz ar to es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.".
• 2013_05_09-seq173 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es gribu citēt vienu interesantu dokumentu, izvilkumus tikai. Tātad: „(..) suverēna (..) valsts, kas izveidota, lai īstenotu latviešu nācijas pašnoteikšanās tiesības un aizsargātu visu republikas pilsoņu intereses. (..)” „(..) teritorija ir neatņemama un neaizskarama vēsturiska latviešu nācijas un valsts rašanās vieta, vienīgā vieta pasaulē, kur latviešu nācija var pilnā mērā realizēt tās tiesības uz savu valstiskumu, netraucēti attīstīt latviešu valodu, nacionālo kultūru un ekonomiku.” Nu, tas gluži labi saskan ar šo priekšlikumu par valstsnāciju un pilnībā atbilst iepriekšējo kolēģu runām. Vai jūs zināt, kas šis ir par dokumentu? Nu, kas to zina? (No zāles: „Es zinu!”) Tas ir Latvijas PSR Konstitūcijas 1.pants. Satversmi es necitēšu, es domāju, ka visi... nu, vismaz var izlasīt, ja neatceras no galvas. Parādiet man, kur Satversmē ir kaut kāda etniska nācijas interpretācija! Satversme ļoti konsekventi traktē Latvijas tautu tieši kā Latvijas tautu un balstās uz pilsoņu vienlīdzības principu. Tas nav... Tas, protams, ir skaidrs, jo ideja, ka valsts pieder kādai etniskai grupai, ir tipiska nacionālkomunisma sastāvdaļa - faktiski tā ir Staļina nacionālā jautājuma teorijas sastāvdaļa. Un šķiet, ka daži no VIENOTĪBAS ideologiem un ideoloģēm ļoti cītīgi savulaik mācījušies zinātnisko komunismu, jo šīs idejas joprojām ir ļoti tuvas. Tātad faktiski šis priekšlikums aicina mūs atteikties no Satversmes kodola (ja, protams, jūs piekrītat, ka visu pilsoņu vienlīdzība pieder Satversmes kodolam; jūs varat uzskatīt arī citādāk, bet tad sakiet to!) un atgriezties pie Latvijas PSR Konstitūcijas sastāvdaļas. Vēlreiz uzsveru: Satversme nedala pilsoņus etniskās kategorijās! Pat valsts valodas jēdziens tika iestrādāts, kā jūs labi zināt, 1998.gadā, kārtējo reizi grozot konstitūciju. Es vairākkārt uzdevu jautājumu, kā šo jēdzienu „valstsnācija” var pārtulkot angliski. Nu, grūti! Es nesaņēmu atbildi, jo ne starptautiskos instrumentos, ne demokrātisko valstu likumos tāda jēdziena nav. Visu pilsoņu vienlīdzība neatkarīgi no viņu etniskās izcelsmes ir patiešām viens no mūsdienu demokrātijas izpratnes stūrakmeņiem. Un faktiski mani tiešām ļoti sarūgtina tas, ka šobrīd šis stūrakmens tiek apšaubīts, atsaucoties uz kaut kādām publikācijām... mūsu cienījamo juristu publikācijām. Ziniet, tas man atkal atgādina jaunības gadus: kad zinātniskā komunisma pasniedzēji nevarēja atbildēt uz neērtiem jautājumiem, viņi vienkārši teica, ka tā rakstīja Ļeņins vai Staļins. Piedodiet, bet tagad es dzirdu, ka tā rakstīja Egils Levits. Tātad Egils Levits ir Ļeņins šodien? Ziniet, mēs visi protam lasīt. Paužot, protams, visu cieņu mūsu cienījamiem juristiem un tā tālāk, tomēr jāteic: tas, kas ir rakstīts Satversmē, ir rakstīts melns uz balta. Protams, jūs varat pierādīt, ka melns nav melns, bet ir balts. Jautājums ir ļoti vienkāršs: vai mēs atzīstam, ka visi Latvijas pilsoņi ir vienlīdzīgi? Tas nekādā gadījumā nav saistīts ne ar pilsonības koncepcijas nepārtrauktību, ne ar valsts valodas statusu. Tie visi ir pilnīgi atsevišķi jautājumi! Vai mēs atzīstam, ka visi Latvijas pilsoņi veido Latvijas tautu un ka politiskā vara pieder tieši Latvijas tautai neatkarīgi no katra konkrētā pilsoņa tautības, vai mēs to neatzīstam un tad veidojam valsti pilnīgi uz citiem pamatiem? Protams, tas ir konstitucionālas dabas jautājums, un tas ir ļoti nozīmīgi, ka tagad vienā ļoti būtiskā, bet ne konstitucionāla līmeņa likumā mēs iestrādājam šo koncepciju, kas ļoti būtiski atšķiras no Satversmē nostiprinātās koncepcijas. Šķiet, ka tas patiešām ir pirmais tāds solis un ka jūs patiešām gribat pārskatīt valsts pamatus. Un mans pēdējais jautājums: kur jūs esat, Satversmes kodola aizstāvji? Man šķiet, ka tieši tagad ir tas brīdis, kad būtu ļoti būtiski jāprotestē pret Satversmes pamatu grozīšanu. Paldies. (SC frakcijas aplausi.)".
• 2013_05_09-seq171 spokenText "Godātie kolēģi! Tātad pēc Pilsonības likuma grozījuma apstiprināšanas Pilsonības likuma 1.pantā būs definēts likuma mērķis. 2012.gada 23.oktobrī Juridiskās komisijas Pilsonības likuma grozījumu apakškomisija pirmo reizi lēma, ka Pilsonības likumā nepieciešams mērķis, lai noteiktu, kas jāsasniedz un uz ko mēs tiecamies. Toreiz apakškomisijas sēdē Gunārs Kusiņš likuma mērķi metaforiski nosauca par enkuru. Apakškomisijā mēs nonācām pie secinājuma: lai Pilsonības likums būtu stabils kā noenkurots kuģis, likuma mērķim jābūt izvērstam un pamatotam. Uzklausot Latvijas tiesību speciālistu viedokļus un starptautisko ekspertu padomes ieteikumus, noteicām, kuras personas uzskatāmas par Latvijas pilsoņiem, kuras personas garantē Latvijas pilsonības pastāvēšanu un turpināšanu un kas atbilst Latvijas interesēm un politiskajiem mērķiem. Pilsonības likuma mērķis ir izvērsts un balstīts uz trim pamatnostādnēm. Pirmkārt, 1919.gada Pavalstniecības likums, uz kā pamata sākotnēji tika noteikts Latvijas pilsoņu kopums. Otrkārt, Latvijas valsts nepārtrauktības doktrīna, ko jau pieminēja Čepānes kundze. Uz šī principa balstās gan trimdinieku pilsonība, gan jautājumi, kas saistīti ar Latvijas pilsonības atjaunošanu pēc 1991.gada. Un, treškārt, Latvijas valsts intereses - tātad politiskie mērķi. Lai sasniegtu likuma mērķi, likumā noteikts to personu loks, kuras uzskatāmas par Latvijas pilsoņiem. Tas nozīmē, ka likuma mērķis tiks sasniegts gan ar 2.pantu, gan ar 3.1 pantu, 8.1 pantu, 9.pantu, arī ar pantiem, kas attiecināmi uz latviešiem, līviem, trimdiniekiem un viņu pēcnācējiem. Īpaši esam diskutējuši par likuma mērķa sasniegšanu attiecībā uz personām, kas iegūst pilsonību naturalizācijas ceļā. Jaunie pilsoņi veicinātu saliedētas, uz Latvijas tautas kopīgām vērtībām balstītas Latvijas sabiedrības attīstību. No likuma mērķa izriet arī pamatojums, kāpēc naturalizējoties tiek prasīta valsts valodas prasme, Latvijas vēstures, Satversmes un himnas zināšanas un citi apliecinājumi jaunā pilsoņa piederībai un lojalitātei Latvijai. Latvija savu pilsonību neuzspiež, bet gan aicina un veicina Latvijas iedzīvotājus to iegūt. Pilsonības likuma grozījumi atzīst dubulto pilsonību, un tas ietver pamatojumu tam, ka valsts interesēs ir pieļaut dubulto pilsonību. Dubultās pilsonības mērķgrupas ir identificētas tā, lai reizē arī aprakstītu Latvijas vēsturisko situāciju 20. un 21.gadsimtā saistībā ar Latvijas pilsoņiem. Var teikt, ka Latvijas dubultā pilsonība izriet no ikdienas nepieciešamības, taču atbilst izvirzītajiem likuma politiskajiem mērķiem, uz kā būvētas tālākās šī likuma normas. Svarīgi, ka tur, kur runa par likuma mērķi, noteikts, ka latvieši ir Latvijas valstsnācija, un kā termins tā minēta arī Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnēs un Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas atzinumā. Protams, runājot par likuma mērķi, nerunājam par tehniskajām procedūrām. Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.".
• 2013_05_09-seq169 spokenText "Godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Pilsonības likuma grozījumiem ir izstrādāts mērķis. Dažkārt mēs ļoti pavirši izturamies pret likuma mērķi un domājam, ka tā ir tāda lieta, kas katram likumam ir nepieciešama, un nepievēršam tam īpašu uzmanību. Kāda nozīme ir likuma mērķim? Likuma mērķis ļauj saprast likumdevēja motīvus un atvieglo likuma interpretāciju un piemērošanu praksē. Likumprojekta mērķis īsi un kodolīgi pasaka, ko Saeima politiski grib panākt ar šiem grozījumiem, un pasaka, kādi ir svarīgākie likuma „smaguma punkti”. Ievērojot laika limitu, es parunāšu tikai par trijiem šādiem „smaguma punktiem”. Es pieļauju iespēju, ka par nepamatotu informāciju, par segregāciju, par Latvijas tautas interpretāciju sekos... arī turpmāk runās no „Saskaņas Centra” puses. Kolēģi! Kā redzams, likuma mērķis tiek noteikts, visupirms balstoties uz Latvijas valsts nepārtrauktības doktrīnu, uz kuru, atjaunojot valsts neatkarību, balstījās Augstākā padome 4.maija deklarācijā. Valsts nepārtrauktības doktrīna ietver arī pilsonības nepārtrauktības doktrīnu. Tas ir uzsvērts gan Satversmes tiesas spriedumos, gan arī tiesību doktrīnā. Ja valsts izvēlas balstīties uz savu nepārtrauktību, tad pilsonības jautājumu regulējumam ir jāatbilst šim principam. Un Satversmes tiesa 2010.gada 13.jūnija... maija spriedumā ir norādījusi (citēju): „Tas nozīmē, ka valstij, saglabājot savus būtiskos elementus, tostarp tautu, ir iespēju robežās jārūpējas par to, lai grozījumi tiesiskajā regulējumā tiktu izdarīti, ievērojot no nepārtrauktības doktrīnas izrietošos principus.” Citāta beigas. Tālāk. Runājot par mērķi, otrs svarīgs moments ir valsts interesēs nodrošināt valstsnācijas piederīgajiem, latviešiem un autohtoniem, līviem, tiesības reģistrēties par Latvijas pilsoņiem. Šajā sakarā man atkal ir jāatsaucas ne tikai uz Satversmes tiesas spriedumiem, kas saistīti ar valsts valodas jautājumu risināšanu, bet arī uz Satversmes 4.pantu. Nenoliedzami, latviešiem ir īpašas tiesības uz Latvijas pilsonību, salīdzinot, piemēram, ar vāciešiem, gruzīniem, urugvajiešiem, krieviem un tā tālāk, kuriem likumā šādas tiesības nav paredzētas. Latvieši Latvijā, Agešina kungs, ir valstsnācija, tā ir nācija, kas, kā savās publikācijās ir norādījuši mūsu ļoti augsti stāvošie tiesneši Eiropas institūcijās - Ziemeles kundze un Levita kungs -, pamatā veido mūsu valsts nacionālkulturālo identitāti. Un tādējādi tieši starp latviešiem un Latvijas valsti pastāv īpaša nacionālkulturāla saikne, jo tikai un vienīgi Latvijā latvieši kā nācija var pilnvērtīgi kopt un attīstīt savu valodu un kultūru. Runājot par līviem, tā ir īpaša latviešu nācijas sastāvdaļa, Latvijas pirmiedzīvotāji, un Valodas likuma 4.pantā viņi zinātniski tiek dēvēti par autohtoniem. Tādā veidā viņi tiek atšķirti gan no valstsnācijas, gan arī no Latvijā dzīvojošām mazākumtautībām. Un tālāk. Trešais likumprojekta „smaguma punkts” ir dubultās pilsonības atzīšana, un nu dažas tēzes par dubulto pilsonību, kuras vajadzētu ņemt vērā, diskutējot par turpmākajiem priekšlikumiem. Kā izriet no manis iepriekš minētā Satversmes tiesas 2010.gada sprieduma, dubultās pilsonības piešķiršana ir politisks jautājums, un es aicinu „Saskaņas Centru” atcerēties, ka tiesa ir pateikusi, ka tam nav tiešas saiknes ar cilvēktiesībām. Otrkārt. Pēdējos divdesmit gadus Latvija gandrīz nav izšķīrusies mainīt dubultās pilsonības institūtu, lai aptvertu plašāku to personu loku, kurām būtu tiesības uz dubulto pilsonību, bet šodienas apstākļos Saeima sper šādu nozīmīgu soli. Pabeidzot savu uzstāšanos, es gribu aicināt kolēģus atcerēties, ka likumprojekts ir precīzi sabalansēts. Tam ir veltīts ievērojams laiks, ekspertu līdzdalība un starptautiska konference, kā jau minēja mana kolēģe Lībiņas-Egneres kundze. Šajā laikā ar likuma grozījumu palīdzību mēs gan Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijā, gan Juridiskajā komisijā esam domājuši par saliedētas un uz Latvijas tautas kopīgajām vērtībām balstītas Latvijas sabiedrības attīstību. Un es gribu savas uzstāšanās vēl vienā pusminūtē teikt, ka es šo likumprojektu tēlaini varētu salīdzināt ar daudzdzīvokļu dzīvojamo māju, kura tika pamatīgi projektēta, kura netika būvēta no dzelzsbetona blokiem, bet kurai gandrīz divu gadu garumā tika likts ķieģelītis pie ķieģelīša. Un, ja mēs šajā likumprojektā tagad mēģinām ar nepamatotiem priekšlikumiem šai daudzdzīvokļu mājai izsist no otrā stāva šos ķieģeļus, tad šī māja var sabrukt. Es aicinu atbalstīt arī šo priekšlikumu, kurā mēs runājam par likumprojekta mērķi, bet acīmredzot mēs būsim spiesti pie tā atgriezties vēl vairākkārt, runājot par valstsnāciju un runājot arī par citām šīm problēmām. Paldies.".
• 2013_05_09-seq166 spokenText "Arī 2.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Pēc šīs ārlietu ministra izveidotās Starptautisko un Eiropas tiesību neatkarīgo ekspertu padomes apsvērumiem mēs apakškomisijā uzklausījām priekšlikumu, kurā ekspertu padome ieteica veidot likumam preambulu. Apakškomisija, uzklausījusi Kusiņa kungu, sliecās noteikt likumam mērķi. No vienas puses, varētu teikt, ka likumam, kurš tiek grozīts... ka tam no jauna jaunu mērķi it kā parasti nenoteic. Taču mēs šeit nevaram runāt par tādiem nelieliem grozījumiem. Mēs šeit runājam par, manuprāt, pilnīgi jaunā redakcijā izteiktu Pilsonības likumu. Līdz ar to šis mērķis kodēti un ļoti konspektīvi ietver visu to jautājumu loku, par kādiem jauninājumiem mēs šeit šodien ar balsojumu vēlamies runāt, un, pirmkārt, tas ir par valstsnācijas, latviešu nācijas, definīciju; otrkārt, gribam rast atbildi arī uz to, kā ar Pavalstniecības likuma regulējumu tiek sasaistīts šis Pilsonības likuma apzināmo personu loks. Tāpat šeit ar likumdevēja gribu tiek nostiprināts trimdinieku īpašais statuss un piederība latviešu tautai. Tāpat arī, ņemot vērā gan politiskos, gan ekonomiskos apsvērumus un cilvēku brīvu kustību, mēs esam izšķīrušies par labu dubultās pilsonības nostiprināšanai šajā likumā. Tātad šis mērķis kalpos katras citas šā likuma tiesību normas interpretācijai. Šī interpretācija no tādas teorijas viedokļa noritēs šī mērķa gaismā, un šajā mērķī ir iekodēti visi manis iepriekš nosauktie apsvērumi.".
• 2013_05_09-seq165 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - Juridiskās komisijas izstrādāto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 24, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.".
• 2013_05_09-seq164 spokenText "Godātie kolēģi! Es vēlos uzsvērt, ka šeit piedāvātie terminu skaidrojumi pēc būtības atgriezās pie tās juridiskās tehnikas, kāda sākotnēji Pilsonības likumā jau bija; proti, spēkā esošajā likumā terminu skaidrojumi ir pieejami, un, pēc Starptautisko un Eiropas tiesību neatkarīgo ekspertu padomes apsvērumiem, ko apakškomisijai iesniedza ārlietu ministrs, jo tā ir viņa izveidota ekspertu padome, šī padome ieteica tieši šā likuma piemērošanai noteikt terminu skaidrojumus, jo tiesību teorijā attiecībā uz katru speciālo likumu ir ērtāk un piemērotājam arī ir labāk, ka šādi terminu skaidrojumi ir. (No zāles: „Balsojam!”) Tas, par ko runāja Cileviča kungs. Viņš runāja par debatēm, kas, visticamāk, tūlīt sekos, par 3.1 pantu, bet tas nav šo terminu skaidrojuma jautājums. Terminu skaidrojumi, no juridiskās tehnikas viedokļa raugoties, ir nepieciešami, un tie nav politiskas izšķiršanās produkts, bet gan tik tiešām juridiskās tehnikas jautājums. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt.".
• 2013_05_09-seq162 spokenText "Cienījamie kolēģi! Mēs saskatām šeit zināmas problēmas. Čaklā kungs pareizi teica, ka bezvalstnieka definīcija ir domāta tieši šī likuma izpratnē, bet priekšlikuma tekstā šie vārdi un šī atruna nav iekļauta. Līdz ar to veidojas tāda diezgan īpatnēja situācija, jo termins „bezvalstnieks” ir definēts arī starptautiskajās konvencijās. Pastāv vismaz divas Latvijai saistošas ANO konvencijas - 1954.gada Konvencija par bezvalstnieka statusu un 1961.gada Konvencija par bezvalstniecības gadījumu skaita samazināšanu -, kurās ietilpst bezvalstnieka definīcija. Un tātad šīs konvencijas mums ir saistošas, līdz ar to arī definīcijas ir saistošas. Turklāt mums ir likums par pašiem bezvalstniekiem, kas gan neietver sevī tādā skaidrā veidā definīciju un ir uzbūvēts tā diezgan īpatnēji. Nu, principā skaidrs, kāpēc. Es negribētu atgādināt visu šo vēsturi. Bet 3.pantā ir tāds formulējums, ka personu Latvijas Republikā nevar atzīt par bezvalstnieku, ja uz šo personu neattiecas 1954.gada Konvencijas par bezvalstnieka statusu noteikumi. Tātad faktiski šis likums netieši arī atsaucas uz šo konvenciju. Tagad mēs pieņemam jaunu definīciju, kur tiek izslēgti arī likuma par bijušās PSRS pilsoņa statusu subjekti. Tātad līdz ar to veidojas tāda juridiska neskaidrība. Es domāju, ka faktiski šis ir mēģinājums sašaurināt šo definīciju vienā likumā. Vai tas ir labi vai slikti? Kāpēc tas tiek darīts? Protams, tas nav juridisks jautājums. Protams, priekšlikuma autori to dara politisku apsvērumu dēļ - nolūkā izvairīties no zināmām saistībām, kas izriet no šīm ANO konvencijām, jo visas starptautiskās organizācijas vairākkārt atgādinājušas mums, ka nedrīkst pieļaut, lai dzimst jauni bezvalstnieki. Neatkarīgi no tā, kā tiek vērtēta mūsu pilsonības koncepcija, visu var pieņemt. Nevar pieņemt to, ka bērni, kas tagad, jau pēc vairāk nekā 20 gadiem, piedzimst neatkarīgajā Latvijā, paliek bez pilsonības, un līdz ar to visu starptautisko organizāciju izpratnē viņi ir bezvalstnieki. Un nevar teikt, ka to apgalvo tikai tie cilvēki, kas nezina mūsu vēsturi, un tā tālāk. Pats pēdējais ļoti skaidrais paziņojums šajā ziņā bija dzirdams no Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra Nila Muižnieka, kas ļoti labi pārzina šo situāciju. Tātad faktiski jautājums ir par to, vai uz jaundzimušiem bērniem, kuru abi vecāki ir nepilsoņi, ir attiecināms ANO Bērnu tiesību aizsardzības konvencijas pants. Tāpēc domāju, ka tas juridiski ir diezgan nekorekts un politiski motivēts mēģinājums izvairīties no tām saistībām, kas izriet no starptautiskajām konvencijām. Manā skatījumā, tas ir nepareizi. Nevajag baidīties no tiem bērniem, kuri piedzims šodien Latvijā. Es nerunāšu šeit daudz par demogrāfiju, par to, ka notiek depopulācija un ka valsts paliek vienkārši bez cilvēkiem. Taču mēs atgrūžam pat tos bērnus, kuri šobrīd piedzimst šeit un kuri var kļūt par valstij ļoti vajadzīgiem pilsoņiem. Tāpēc es uzskatu, ka mums tiešām vajadzētu ieklausīties starptautisko organizāciju rekomendācijās, atzīt, ka nepilsoņu bērni ir bezvalstnieki, un līdz ar to šāda definīcija nemaz nav vajadzīga. Aicinu balsot „pret”. Paldies.".
• 2013_05_09-seq160 spokenText "Augsti godātā priekšsēdētājas kundze, godātie kolēģi! Par likuma terminiem. Likuma ievadā ietverts likumā lietoto terminu skaidrojums, taču daži no šiem terminiem tiek skaidroti arī citos likumos. Līdz ar to, ierakstot terminu skaidrojumu šajā likumā, mēs runājam tikai un vienīgi par šā likuma ietvaros izmantojamo terminoloģiju. Tie termini, kas ir ietverti šajā likumā, bet netiek šeit skaidroti, ir tulkoti citos likumos, un to izpratne sakrīt ar šī likuma ietvaros izmantoto terminoloģiju. Šajā likumā ietvertā jaunā termina „dubultā pilsonība” jēga ir skaidrota tikai šajā likumā. Kā jau minēju, šis likums skaidro jaunu terminu „dubultā pilsonība”, kas nozīmē, ka persona vienlaicīgi ir divu valstu pilsonis. Bet iespējams pat triju vai vairāku valstu pilsonis, kad ir tā sauktā multipilsonība. Paralēli citiem likumiem šajā likumā ir ietverti termini, kas jau skaidroti citos likumos, taču šo terminu skaidrojums ietverts arī šajā likumā, lai precīzi attiecīgā termina izpratni turpmāk pielietotu Pilsonības likumā ietvertajās normās. Pie šādiem terminiem pieder, piemēram, termins „bezvalstnieks”, kas likumā skaidrots, lai uztvertu tā nozīmi šī likuma izpratnē. Tas ir „persona, kuru neviena valsts nav saskaņā ar tās likumiem atzinusi par savu pilsoni, izņemot...”...protams, „izņemot personu, kura ir likuma „Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības” subjekts.” Termins „pēcnācēji” skaidrots kā „lejupējie radinieki taisnā līnijā” (nevis sānu līnijā, jo pilsonību iegūst no vecākiem, nevis no māsām vai brāļiem!). Ieviests arī skaidrojums terminam „pastāvīgā dzīvesvieta”. Termins „pastāvīgā dzīvesvieta”, pēc pašreizējās interpretācijas, nozīmē, ka persona, vai nu ierazdamās pati vai no attāluma, deklarējas, kur vien vēlas, un nekādi papildu nosacījumi tai nav izvirzīti, tas ir, persona faktiski var nedzīvot savā pastāvīgajā dzīvesvietā. Pilsonības likuma grozījumos ietvertais termins nosaka, ka pastāvīgā dzīvesvieta šī likuma izpratnē ir personas faktiskā dzīvesvieta, kaut arī lietoto terminu skaidrojumā noteikts, ka pastāvīgo dzīvesvietu var apliecināt, iesniedzot valsts, pašvaldības vai komersanta izziņu vai citus pierādījumus, kas apstiprina faktu, ka persona dzīvo Latvijā. Veidojot no šī likuma izrietošus Ministru kabineta noteikumus, darba grupai būs uzdevums veikt to dokumentu... būs uzdevums noteikt to dokumentu vai cita veida pierādījumu aprakstu, kuri kalpos par pierādījumu personas faktiskajai dzīvesvietai, ko šajā likumā saucam par pastāvīgo dzīvesvietu. Ņemot vērā to, ka termins „ārvalstnieks”, kas skaidrots Imigrācijas likumā, un tāpat termins „nepilsonis”, kas definēts citos likumos, sakrīt ar šajā likumā ietverto jēgu un būtību, tie šeit atkārtoti nav skaidroti. Paldies. Tas bija neliels paskaidrojums.".
• 2013_05_09-seq159 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Ingmāram Čaklajam.".
• 2012_09_06-seq41 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Ingmāram Čaklajam.".
• 2013_05_09-seq158 spokenText "Godātie kolēģi! Šodien varu teikt, ka zināmā mērā šodien ir vēsturisks brīdis, jo, kopš mēs pagājušā gada 6.septembrī otrajā lasījumā pieņēmām grozījumus Pilsonības likumā, mēs esam gana daudz strādājuši gan īpaši izveidotajā Juridiskās komisijas Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijā, gan arī Juridiskajā komisijā un esam jums šodien izskatīšanai trešajā lasījumā sagatavojuši kopumā 93 priekšlikumus par nepieciešamiem grozījumiem šajā likumā. Šodien man komisijas vārdā ir tas gods jums tik tiešām iespējami koncentrēti, bet arī gana detalizēti izklāstīt katra šī priekšlikuma būtību, jo vēlāk, piemērojot šī likuma normas, tik tiešām svarīgs būs arī likumdevēja mērķis, likumdevēja sākotnējā griba. Mēs Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijā un Juridiskajā komisijā uzklausījām gan ekspertus, gan arī citus iesaistītos, kuri mums ar savu padomu un ekspertīzi ir palīdzējuši, lai šie grozījumi, kas ir gana apjomīgi, tiešām aptvertu pēc iespējas visas faktiskās situācijas, kur līdz šim ir konstatētas kādas nepilnības vai ir bijuši vajadzīgi uzlabojumi. Tāpat arī, pirms es sāku ziņot par katru priekšlikumu atsevišķi, es vēlos komisijas vārdā izteikt dziļu pateicību gan Pasaules brīvo latviešu apvienības pārstāvjiem, kuri piedalījās šajās ļoti daudzajās apakškomisijas un komisijas sēdēs un neliedza mums savu padomu par tām praktiskajām situācijām, ar kurām tautieši saskaras ārvalstīs, gan arī vairākām ministrijām, kuras bija iesaistītas šā likumprojekta apspriešanā, - gan Iekšlietu ministrijai, kura ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes amatpersonu starpniecību bija klāt visās šajās komisiju sēdēs, gan Tieslietu ministrijai, gan Ārlietu ministrijai, gan Izglītības un zinātnes ministrijai. Tāpat arī vēlos pateikties Latvijas Universitātei, jo kopsadarbībā ar Pasaules brīvo latviešu apvienību mēs esam noturējuši starptautisku konferenci. Un šajā konferencē mēs uzklausījām arī citu valstu pieredzi, tajā tiešām izkristalizējās daudzas lietas, kuras mēs ņēmām vērā, gatavojot trešo lasījumu. Tāpat arī īpašu pateicību vēlos izteikt Juridiskā biroja vadītājam Kusiņa kungam, kurš patiesi ļoti nesavtīgi strādāja tieši pie šī likumprojekta. Viņš vadīja īpašu darba grupu, kura vēl pirms apakškomisijas un komisijas darba kopā ar atbildīgajām amatpersonām mums piedāvāja dažādas likumprojekta grozījumu redakcijas, lai mēs Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijas sēdēs varētu izteikt savas vēlmes, un tik tiešām šī sadarbība ar Kusiņa kungu ir vainagojusies, manuprāt, ļoti labos priekšlikumos. Tāpēc es ļoti ceru, ka mans ziņojums mums palīdzēs izšķirties un atbalstīt priekšlikumus tā, kā tie ir atbalstīti gan apakškomisijā, gan atbildīgajā komisijā. Taču, ja radīsies vēl kādas nesaskaņas, domstarpības vai asas debates šajā jautājumā, tad es centīšos no apakškomisijas protokoliem un no komisijas protokoliem ziņot jums pašu esenci, jo vēlreiz uzklausīt ekspertus mums šeit, Saeimas sēdē, nav iespējams. Tagad par katru priekšlikumu pēc kārtas. 1. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts un paredz atgriezties pie likumā lietoto terminu skaidrojuma un precizēt to.".
• 2013_05_09-seq157 spokenText "Pirms mēs sākam izskatīt nākamo darba kārtības jautājumu, informēju, ka ir saņemti četri iesniegumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā. Deputāti Demiters, Kalniņa-Lukaševica, Dombrovskis, Viļums un citi lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 9.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu par deputāta Romualda Ražuka atsaukšanu no Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas saistībā ar Ķemeru sanatorijas pārvaldīšanu. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles starpsaucieni: „Nu nē!”; „Par ko?”; dep. Dz.Rasnačs: „Lai strādā!”) Deputāti neiebilst pret darba kārtības maiņu. Saeimas Prezidijs ir arī saņēmis deputātu Demitera, Kalniņas-Lukaševicas, Dombrovska, Viļuma, Liepiņa, Eņģeļa un citu deputātu lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 9.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu par deputāta Kārļa Eņģeļa ievēlēšanu Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijā saistībā ar Ķemeru sanatorijas pārvaldīšanu un pārējiem jautājumiem. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Dombrovska, Kalniņas-Lukaševicas, Demitera, Bilsēna un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 9.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputāta Vjačeslava Dombrovska atsaukšanu no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Lai strādā!”) Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Ir arī saņemts deputātu Dombrovska, Kalniņas-Lukaševicas, Demitera, Bilsēna un citu deputātu iesniegums ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 9.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputāta Vjačeslava Dombrovska ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Pilsonības likumā”, trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.".
• 2013_05_09-seq155 spokenText "Paldies. Neviens neiebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Augstskolu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.".
• 2013_05_09-seq154 spokenText "Kolēģi! Tā kā esam saņēmuši vispusīgu informāciju un vienbalsīgu atbalstu, lūdzu jūs apstiprināt likumprojektu arī otrajā, galīgajā, lasījumā.".
• 2013_05_09-seq153 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Augstskolu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.".

• first
• previous
• next