Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2013_05_09-seq171> ?p ?o. }
Showing items 1 to 10 of
10
with 100 items per page.
- 2013_05_09-seq171 type Speech.
- 2013_05_09-seq171 number "171".
- 2013_05_09-seq171 date "2013-05-09".
- 2013_05_09-seq171 isPartOf 2013_05_09.
- 2013_05_09-seq171 spokenAs 101.
- 2013_05_09-seq171 spokenText "Godātie kolēģi! Tātad pēc Pilsonības likuma grozījuma apstiprināšanas Pilsonības likuma 1.pantā būs definēts likuma mērķis. 2012.gada 23.oktobrī Juridiskās komisijas Pilsonības likuma grozījumu apakškomisija pirmo reizi lēma, ka Pilsonības likumā nepieciešams mērķis, lai noteiktu, kas jāsasniedz un uz ko mēs tiecamies. Toreiz apakškomisijas sēdē Gunārs Kusiņš likuma mērķi metaforiski nosauca par enkuru. Apakškomisijā mēs nonācām pie secinājuma: lai Pilsonības likums būtu stabils kā noenkurots kuģis, likuma mērķim jābūt izvērstam un pamatotam. Uzklausot Latvijas tiesību speciālistu viedokļus un starptautisko ekspertu padomes ieteikumus, noteicām, kuras personas uzskatāmas par Latvijas pilsoņiem, kuras personas garantē Latvijas pilsonības pastāvēšanu un turpināšanu un kas atbilst Latvijas interesēm un politiskajiem mērķiem. Pilsonības likuma mērķis ir izvērsts un balstīts uz trim pamatnostādnēm. Pirmkārt, 1919.gada Pavalstniecības likums, uz kā pamata sākotnēji tika noteikts Latvijas pilsoņu kopums. Otrkārt, Latvijas valsts nepārtrauktības doktrīna, ko jau pieminēja Čepānes kundze. Uz šī principa balstās gan trimdinieku pilsonība, gan jautājumi, kas saistīti ar Latvijas pilsonības atjaunošanu pēc 1991.gada. Un, treškārt, Latvijas valsts intereses - tātad politiskie mērķi. Lai sasniegtu likuma mērķi, likumā noteikts to personu loks, kuras uzskatāmas par Latvijas pilsoņiem. Tas nozīmē, ka likuma mērķis tiks sasniegts gan ar 2.pantu, gan ar 3.1 pantu, 8.1 pantu, 9.pantu, arī ar pantiem, kas attiecināmi uz latviešiem, līviem, trimdiniekiem un viņu pēcnācējiem. Īpaši esam diskutējuši par likuma mērķa sasniegšanu attiecībā uz personām, kas iegūst pilsonību naturalizācijas ceļā. Jaunie pilsoņi veicinātu saliedētas, uz Latvijas tautas kopīgām vērtībām balstītas Latvijas sabiedrības attīstību. No likuma mērķa izriet arī pamatojums, kāpēc naturalizējoties tiek prasīta valsts valodas prasme, Latvijas vēstures, Satversmes un himnas zināšanas un citi apliecinājumi jaunā pilsoņa piederībai un lojalitātei Latvijai. Latvija savu pilsonību neuzspiež, bet gan aicina un veicina Latvijas iedzīvotājus to iegūt. Pilsonības likuma grozījumi atzīst dubulto pilsonību, un tas ietver pamatojumu tam, ka valsts interesēs ir pieļaut dubulto pilsonību. Dubultās pilsonības mērķgrupas ir identificētas tā, lai reizē arī aprakstītu Latvijas vēsturisko situāciju 20. un 21.gadsimtā saistībā ar Latvijas pilsoņiem. Var teikt, ka Latvijas dubultā pilsonība izriet no ikdienas nepieciešamības, taču atbilst izvirzītajiem likuma politiskajiem mērķiem, uz kā būvētas tālākās šī likuma normas. Svarīgi, ka tur, kur runa par likuma mērķi, noteikts, ka latvieši ir Latvijas valstsnācija, un kā termins tā minēta arī Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnēs un Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas atzinumā. Protams, runājot par likuma mērķi, nerunājam par tehniskajām procedūrām. Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.".
- 2013_05_09-seq171 language "lv".
- 2013_05_09-seq171 speaker Ingmars_Caklais-1971.
- 2013_05_09-seq171 mentions Q211.
- 2013_05_09-seq171 mentions Q17593792.