Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2013_05_09-seq309> ?p ?o. }
Showing items 1 to 12 of
12
with 100 items per page.
- 2013_05_09-seq309 type Speech.
- 2013_05_09-seq309 number "309".
- 2013_05_09-seq309 date "2013-05-09".
- 2013_05_09-seq309 isPartOf 2013_05_09.
- 2013_05_09-seq309 spokenAs 101.
- 2013_05_09-seq309 spokenText "Godātie kolēģi, jau tūdaļ atvainojos par to, ka es šodien runāju tik daudzas reizes. Vienkārši būtu svarīgi, lai mēs arī no šīs tribīnes pasakām dažas lietas saistībā ar to, kas ir komisijā vai apakškomisijā lemts. Un tas būtu tātad saistībā ar šiem pantiem. Trīs atsevišķas lietiņas. 8.1 panta pirmā un otrā daļa. Tā norma paredz Latvijas pilsonības iegūšanas nosacījumus noteiktai personu kategorijai. Proti, Latvijas pilsonību saskaņā ar šo pantu iegūst tie, kuri bija Latvijas pilsoņi 1940.gada 17.jūnijā, un viņu pēcnācēji, kuri normā norādīto iemeslu dēļ laikā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1990.gada 4.maijam bija atstājuši Latviju un normā norādīto iemeslu dēļ līdz 1990.gada 4.maijam nebija atgriezušies Latvijā. Viena no personu kategorijām, kas var izmantot šīs tiesības, ir tās personas un viņu pēcnācēji, kuras PSRS okupācijas vara deportēja no Latvijas un kuru izsūtīšana no Latvijas ir atzīta par nelikumīgu atbilstoši Latvijas PSR Augstākās padomes Prezidija 1989.gada 8.jūnija dekrētam „Par četrdesmitajos un piecdesmitajos gados no Latvijas PSR teritorijas izsūtīto pilsoņu reabilitāciju” un Latvijas PSR Ministru padomes 1988.gada 2.novembra lēmumam Nr.350 „Par pilsoņu nepamatotu administratīvu izsūtīšanu no Latvijas PSR 1949.gadā”. Tādējādi, pamatojoties uz šo pantu, personas, kuras minētajā laika periodā citu iemeslu dēļ bija izsūtītas no Latvijas vai kuras kādu citu iemeslu dēļ atstāja Latviju un pārcēlās uz dzīvi citās PSRS republikās, nevar iegūt Latvijas pilsonību. Par otro daļu. Personai, iesniedzot apliecinājumu tam, ka laikā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1990.gada 4.maijam viņa atstājusi Latviju, glābdamās no PSRS vai Vācijas okupācijas režīma, vai tikusi deportēta un minēto iemeslu dēļ līdz 1990.gada 4.maijam nav atgriezusies Latvijā uz pastāvīgu dzīvi, pietiekami detalizēti jāapraksta fakti un apstākļi, bet nav pienākuma iesniegt faktu apliecinošus dokumentus, ka viņa vai viens no viņas priekštečiem, glābdamies no PSRS vai Vācijas okupācijas režīmiem, ir ticis deportēts un kādēļ nav varējis atgriezties Latvijā uz pastāvīgu dzīvi. Iestādei, kura izskata personas iesniegumu, ir tiesības pārbaudīt personas deklarācijā sniegto ziņu patiesumu un, konstatējot nepatiesu ziņu sniegšanu, atteikt reģistrēt personu par Latvijas pilsoni vai pieņemt lēmumu par Latvijas pilsonības atņemšanu, ja nepatiesu ziņu sniegšana atklājas vēlāk. Un vēl par trešo daļu. Minētā 8.1 panta trešās daļas norma par trimdinieku dubulto pilsonību ir speciāla attiecībā pret 9.pantā minēto vispārējo dubultās pilsonības regulējumu. Tas ir, reģistrācijas brīdī trimdiniekiem var izveidoties dubultā pilsonība ar jebkuru pasaules valsti, taču, tiklīdz persona reģistrēta kā Latvijas pilsonis, tā pakļaujas vispārējam regulējumam. Tas ir, persona var saglabāt jebkuru līdz reģistrācijai iegūtu citas valsts pilsonību, bet jaunas citu valstu pilsonības var iegūt tikai saskaņā ar vispārējiem nosacījumiem, kas noteikti likuma 9.pantā. Paldies.".
- 2013_05_09-seq309 language "lv".
- 2013_05_09-seq309 speaker Ingmars_Caklais-1971.
- 2013_05_09-seq309 mentions Q211.
- 2013_05_09-seq309 mentions Q183.
- 2013_05_09-seq309 mentions Q15180.
- 2013_05_09-seq309 mentions Q4109067.