Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2013_05_09-seq177> ?p ?o. }

• 2013_05_09-seq177 type Speech.
• 2013_05_09-seq177 number "177".
• 2013_05_09-seq177 date "2013-05-09".
• 2013_05_09-seq177 isPartOf 2013_05_09.
• 2013_05_09-seq177 spokenAs 101.
• 2013_05_09-seq177 spokenText "Cienījamie kolēģi! Mēs pašlaik runājam par ļoti būtisku likuma pantu -1.pantu, kas definē likuma mērķi. Es gribu uzsvērt, ka šeit ir trīs daļas, kas man liekas īpaši svarīgas. Pirmā ir tā, kas atkal dod jaunu iespēju trimdiniekiem un viņu pēctečiem reģistrēties par Latvijas pilsoņiem. Tas novērš to administratīvo problēmu, ka līdz šim tas bija iespējams tikai tiem, kas reģistrējās līdz 1995.gada 1.jūlijam. Otra. Panta ceturtajā daļā ir atsauce uz Latvijas tautu. Proti, tur ir teikts, ka likuma mērķis ir „veicināt saliedētas un uz Latvijas tautas kopīgajām vērtībām balstītas Latvijas sabiedrības attīstību”. Tā ir atsauce uz Satversmes 2.pantu, kur tiešām ir runa par Latvijas tautu. Trešā ir tā daļa, kas runā par to, ka likuma mērķis ir „nodrošināt valstsnācijas piederīgajiem (latviešiem) un autohtoniem (līviem) tiesības reģistrēties par Latvijas pilsoņiem”. Šo jēdzienu „latvieši kā valstsnācija” var pamatot ļoti daudzos veidos. Man diemžēl ir tikai dažas minūtes, es gribētu pirmām kārtām norādīt uz dažu runātāju atsaucēm uz pašnoteikšanās doktrīnu, ko ir atbalstījušas valststiesībās gan Apvienotās Nācijas, gan kopš 1980.gada ir atbalstījuši ļoti daudzi starptautiskie likumi. Par valstsnāciju netieši runā arī Satversmes 114.pants, jo tur ir runa par mazākumtautībām, tur ir uzsvērts, kas ir mazākumtautību tiesības, proti: „Personām, kuras pieder pie mazākumtautībām, ir tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību.” Ja ir runāts par mazākumtautībām un ir definētas mazākumtautības, tad, loģiski, ir arī jautājums, kas tad tie pārējie ir. Proti, tie ir, pēc loģiskiem aspektiem, valstsnācija, proti, latvieši. Tālāk. Jēdzienu „valstsnācija” var pamatot ar to, ka arī Satversmē ir daudzos veidos runāts par to. Piemēram, Satversmes 4.pantā ir teikts, ka mūsu valsts valoda ir latviešu valoda. Un valoda, zināms, ir viens no būtiskiem etniskiem un nacionāliem pamatprincipiem. Par valsts valodas īpašo statusu runāts arī citos likumos. Atcerēsimies arī to, ka mums pirms gada, vairāk nekā gada, bija referendums par valsts valodu! Un, ja mēs runājam par demokrātiskām tiesībām, tas atkal bija viens gadījums, kur valsts pilsoņi ar lielu vairākumu apstiprināja, ka latviešu valoda ir valsts valoda un vienīgā valsts valoda Latvijā. Tā ka tā ir viena tieša saite, kas jau ir apstiprināta gan Satversmē, gan referendumos, - ka latviešu tautai ir īpaša situācija mūsu politiskajā sistēmā. Es vēl gribētu arī norādīt uz vēsturiskiem aspektiem. Arī teritoriālā ziņā galvenie iedzīvotāji Latvijas teritorijā ir bijuši latvieši, ir latviešu tauta, un, ja mēs skatāmies uz visu garo vēsturi, kā tā ir veidojusies, tad tā dod pamatu teikt, ka viņi ir tāds, varētu teikt, stūrakmens visai mūsu valsts attīstībai un tālākajai virzībai. Es aicinu atbalstīt šos mērķus.".
• 2013_05_09-seq177 language "lv".
• 2013_05_09-seq177 speaker Rasma_Karklina-1946.
• 2013_05_09-seq177 mentions Q211.