Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2013_05_09-seq224> ?p ?o. }

• 2013_05_09-seq224 type Speech.
• 2013_05_09-seq224 number "224".
• 2013_05_09-seq224 date "2013-05-09".
• 2013_05_09-seq224 isPartOf 2013_05_09.
• 2013_05_09-seq224 spokenAs 101.
• 2013_05_09-seq224 spokenText "Cienījamā priekšsēdētājas kundze, godātie kolēģi! 2.pants ir Pilsonības likuma pamats, kurā ir noteikts to personu loks, kas ir Latvijas pilsoņi. Tas arī nosaka, kā Latvijas pilsoņi var savu Latvijas pilsonību noformēt. 2.panta pirmās daļas 1.punkts paredz, ka personas, kuras līdz šo grozījumu spēkā stāšanās brīdim bija Latvijas pilsoņi, protams, paliek Latvijas pilsoņi arī turpmāk, bet tiem, kuri saskaņā ar šo punktu ir Latvijas pilsoņi, taču savu pilsonību vēl nav noformējuši, saglabājas šīs tiesības to nokārtot līdz 2013.gada 1.oktobrim. Praksē joprojām Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes redzeslokā turpina nonākt personas, Latvijas pilsoņu pēcteči, kuri jau vairāk nekā 20 gadus kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas nav kontaktējušies ar valsts pārvaldes iestādēm un nokārtojuši formalitātes, kas saistītas ar pilsonības iegūšanu. Pārsvarā tie ir Latvijā dzīvojošie bezpajumtnieki, kā arī kaimiņvalstīs dzīvojošie Latvijas pilsoņu pēcteči, kuri nav ieguvuši citas valsts pilsonību un ir bezvalstnieki. 2.panta pirmās daļas 2.punktā ir noregulēta vispārējā kārtība, kādā pilsonību iegūst jus sanguinis ceļā, tas ir, persona iegūst Latvijas pilsonību, ja vismaz viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis. Pamatojoties uz šo normu, persona Latvijas pilsonību var iegūt jebkurā brīdī visā savas dzīves laikā, bet ievērojot likuma 9.pantā minētos dubultās pilsonības nosacījumus. 2.panta pirmās daļas 3.punkta norma nosaka, kā Latvijas pilsonību iegūst valstnācijai piederīgie latvieši un autohtoni - līvi. Tātad latvieši un līvi, kuri vienlaicīgi izpilda visus 3.punktā minētos nosacījumus (pirmkārt, laika periodā no 1881.gada līdz 1940.gadam cēlušies no Latvijas teritorijas un, otrkārt, likumā noteiktajā kārtībā apliecinājuši latviešu valodas prasmi, un, treškārt, apliecinājuši, ka viņš vai vismaz viens viņa vecāks vai vecvecāks ir piederīgs valstsnācijai) tiek atzīti par Latvijas pilsoņiem. Likums paredz, ka latviešiem un līviem valsts valodas prasmes pārbaudei izvirzāmas tādas pašas prasības kā personām, kuras vecākas par 65 gadiem un kuras Latvijas pilsonību iegūst naturalizācijas ceļā, tas ir, tātad tiek atbrīvotas no rakstītprasmes pārbaudes. Būtiski uzsvērt, ka, iegūstot Latvijas pilsonību, pamatojoties uz šo punktu, uz personu neattiecas 9.pantā minētie dubultās pilsonības ierobežojumi. Tas ir, personai var izveidoties dubultā pilsonība vai multipilsonība ar jebkuru no pasaules valstīm, taču pēc tam, kad persona atzīta par Latvijas pilsoni, jaunas, citas pilsonības tā var iegūt tikai saskaņā ar likuma 9.panta nosacījumiem. Jāatzīmē, ka arī uz personas, kura atzīta par Latvijas pilsoni saskaņā ar šo normu, pēcnācējiem, kā arī uz bērniem līdz 15 gadu vecumam, kuri iegūst Latvijas pilsonību vienlaikus ar vecākiem, attiecas likuma 9.panta pirmajā daļā un 23.panta trešajā daļā ietvertais vispārējais dubultās pilsonības regulējums. Persona savu piederību valstsnācijai var apliecināt vairākos alternatīvos veidos: ar ierakstu „Latvietis” personu apliecinošā dokumentā, ar apliecinājumu (pieļaujot, ka to iesniegs pati persona par sevi vai ka tas būtu trešo personu apliecinājums) par piederību latviešu kopienai savā dzīvesvietā ārpus Latvijas vai ar citu apliecinājumu par piederību valstsnācijai. 2.panta pirmās daļas 5.punkta norma paredz atzīt par Latvijas pilsoņiem bērnus, kuri palikuši bez vecāku gādības, ieskaitot bērnus, kuru vecāki nav zināmi, kā arī bērnus, kuri Latvijā atrodas ārpusģimenes aprūpē, izņemot bērnus, kuru vecākiem ir pārtrauktas aizgādības tiesības. Izņēmums attiecībā uz bērniem, kuru vecākiem pārtrauktas aizgādības tiesības, izdarīts tāpēc, ka aizgādības tiesību pārtraukšana ir pagaidu pasākums bērna interešu aizsardzībai (saskaņā ar Civillikuma 203.pantu, ja gada laikā no aizgādības tiesību pārtraukšanas nav iespējams tās atjaunot, bāriņtiesa lemj par prasības celšanu tiesā aizgādības tiesību atņemšanai, izņemot gadījumu, kad aizgādības tiesības nevar atjaunot no vecāka neatkarīgu apstākļu dēļ) un nevar būt par pamatu tāda pastāvīga statusa kā pilsonība noteikšanai. Būtiski piezīmēt, ka, atzīstot bērnu par Latvijas pilsoni, nepastāv ierobežojumi attiecībā uz dubulto pilsonību. Tas ir, bērnam var izveidoties dubultā pilsonība ar jebkuru pasaules valsti, vienlaikus ņemot vērā 9.panta piektās daļas nosacījumus. 2.panta trešajā daļā un turpmāk arī visā likumā (skatīt arī likuma 3.1 panta trešo daļu, 8.1 panta otro daļu un 17.panta pirmo daļu!) ir ietverts princips, ka līdz bērna 15 gadu vecumam attiecībā uz pilsonības jautājumiem gribu pauž bērna likumiskais pārstāvis, bet no 15 gadu vecuma - pati persona. Minētais princips saskaņots ar šā likuma 2.panta ceturtajā daļā un arī turpmāk likumā (skatīt 15.pantu!) ietverto principu, ka vienlaikus ar personu Latvijas pilsonību...".
• 2013_05_09-seq224 language "lv".
• 2013_05_09-seq224 speaker Ingmars_Caklais-1971.
• 2013_05_09-seq224 mentions Q211.
• 2013_05_09-seq224 mentions Q8436.
• 2013_05_09-seq224 mentions Q23012016.
• 2013_05_09-seq224 mentions Q16361176.