Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2013_05_09-seq183> ?p ?o. }
Showing items 1 to 14 of
14
with 100 items per page.
- 2013_05_09-seq183 type Speech.
- 2013_05_09-seq183 number "183".
- 2013_05_09-seq183 date "2013-05-09".
- 2013_05_09-seq183 isPartOf 2013_05_09.
- 2013_05_09-seq183 spokenAs 101.
- 2013_05_09-seq183 spokenText "Kolēģi - īpaši Cileviča kungs un vēl pārējie! (No SC frakcijas: „Kuri tie pārējie?”) Uz Satversmi ir jāskatās sistēmiski. Nevar izraut vienu Satversmes normu, skatīt atrauti no citām Satversmes normām. Un, no vienas puses, šajā sakarā es gribu teikt, ka jēdziens „Latvijas tauta” Satversmes 2.panta izpratnē ir plašāks jēdziens nekā „Latvijas pilsonība”. Saskaņā ar Satversmes 2.pantu visi pilsoņi ietilpst Latvijas tautā. Taču Latvijas tauta ietver ne tikai pilsoņus, bet arī visus Latvijas nācijai piederīgos, arī tos, kuri nav pilsoņi un kuri atrodas ārzemēs. Tālāk. Vēsturiskās nacionālās kopienas, tas ir, valststiesiskā izpratnē tautas, kas nepieder pie valstsnācijas un ir dzīvojušas noteiktā teritorijā jau gadsimtiem ilgi, no valststiesību viedokļa ir mazākumtautības. Mazākumtautību statuss ir noteikts Satversmes 114.pantā. Visos gadījumos, kad ir runa par mazākumtautībām, kā komplementārs elements vienmēr jādomā līdzi arī valstsnācija, jo mazākumtautība bez valstsnācijas - tas vispār ir neloģisks priekšstats. Un tātad, ja Satversmes 114.pantā ir noteiktas mazākumtautību tiesības, tad no tā, godātie kolēģi, automātiski izriet, ka latvieši tomēr ir valstsnācija. Tas ir no vienas puses. No otras puses... Vēl vienu minūti! Uz ko tad lai mēs atsaucamies, ja ne uz mūsu valsts deleģētiem tiesnešiem Eiropas Cilvēktiesību tiesā vai Eiropas Savienības tiesā? Ja es teikšu, ka es tā domāju, tad jūs pateiksiet... nolīdzināsiet manis teikto līdz ar zemi. Un ko tad ir teikusi, piemēram, Ziemeles kundze šajā sakarā? Ziemeles kundze ir teikusi, ka personām, kuras ir nonākušas Latvijā padomju kolonizācijas politikas radītās imigrācijas procesa rezultātā, ir pienākums akceptēt valsts modeli, kādu Latvijas valsts veidotāji ir izraudzījušies. Un te ir tā lielākā kļūda, ka jūs to negribat darīt un arī saviem vēlētājiem sakāt, lai viņi to nedarītu! Un pašās beigās. Mēs par to ļoti daudz runājām Atmodas sākumā, taču, kā norāda Levita kungs (man viņš ir tiešām ļoti liela autoritāte!), pēc neatkarības atjaunošanas arī mūsu politiskā un pat intelektuālā elite... elites lielākā daļa, kā viņš saka (citēju): „ļaujoties pēckoloniālās mazvērtības kompleksam un kultivējot pārprastu politkorektumu, aizvien lielākā mērā izvairījās par to runāt...” (proti, par latviešiem kā valstsnāciju) „...un to uzsvērt.” Viņš uzskata: „Šāda „gļēvlatviska” nostāja padarīja šo Latvijas valsts aksiomātisko bāzi bālu un neskaidru.” Šeit es to citēju, to jūs varat palasīt žurnāla „Jurista Vārds” 2012.gada 3.janvāra numurā, ja runājam par šo Levita kunga rakstu, un 2012.gada 3.janvāra numurā ir arī Ziemeles kundzes...".
- 2013_05_09-seq183 language "lv".
- 2013_05_09-seq183 speaker Ilma_Cepane-1947.
- 2013_05_09-seq183 mentions Q211.
- 2013_05_09-seq183 mentions Q193089.
- 2013_05_09-seq183 mentions Q458.
- 2013_05_09-seq183 mentions Q2167704.
- 2013_05_09-seq183 mentions Q122880.
- 2013_05_09-seq183 mentions Q2484354.