Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2013_05_09-seq169> ?p ?o. }
Showing items 1 to 14 of
14
with 100 items per page.
- 2013_05_09-seq169 type Speech.
- 2013_05_09-seq169 number "169".
- 2013_05_09-seq169 date "2013-05-09".
- 2013_05_09-seq169 isPartOf 2013_05_09.
- 2013_05_09-seq169 spokenAs 101.
- 2013_05_09-seq169 spokenText "Godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Pilsonības likuma grozījumiem ir izstrādāts mērķis. Dažkārt mēs ļoti pavirši izturamies pret likuma mērķi un domājam, ka tā ir tāda lieta, kas katram likumam ir nepieciešama, un nepievēršam tam īpašu uzmanību. Kāda nozīme ir likuma mērķim? Likuma mērķis ļauj saprast likumdevēja motīvus un atvieglo likuma interpretāciju un piemērošanu praksē. Likumprojekta mērķis īsi un kodolīgi pasaka, ko Saeima politiski grib panākt ar šiem grozījumiem, un pasaka, kādi ir svarīgākie likuma „smaguma punkti”. Ievērojot laika limitu, es parunāšu tikai par trijiem šādiem „smaguma punktiem”. Es pieļauju iespēju, ka par nepamatotu informāciju, par segregāciju, par Latvijas tautas interpretāciju sekos... arī turpmāk runās no „Saskaņas Centra” puses. Kolēģi! Kā redzams, likuma mērķis tiek noteikts, visupirms balstoties uz Latvijas valsts nepārtrauktības doktrīnu, uz kuru, atjaunojot valsts neatkarību, balstījās Augstākā padome 4.maija deklarācijā. Valsts nepārtrauktības doktrīna ietver arī pilsonības nepārtrauktības doktrīnu. Tas ir uzsvērts gan Satversmes tiesas spriedumos, gan arī tiesību doktrīnā. Ja valsts izvēlas balstīties uz savu nepārtrauktību, tad pilsonības jautājumu regulējumam ir jāatbilst šim principam. Un Satversmes tiesa 2010.gada 13.jūnija... maija spriedumā ir norādījusi (citēju): „Tas nozīmē, ka valstij, saglabājot savus būtiskos elementus, tostarp tautu, ir iespēju robežās jārūpējas par to, lai grozījumi tiesiskajā regulējumā tiktu izdarīti, ievērojot no nepārtrauktības doktrīnas izrietošos principus.” Citāta beigas. Tālāk. Runājot par mērķi, otrs svarīgs moments ir valsts interesēs nodrošināt valstsnācijas piederīgajiem, latviešiem un autohtoniem, līviem, tiesības reģistrēties par Latvijas pilsoņiem. Šajā sakarā man atkal ir jāatsaucas ne tikai uz Satversmes tiesas spriedumiem, kas saistīti ar valsts valodas jautājumu risināšanu, bet arī uz Satversmes 4.pantu. Nenoliedzami, latviešiem ir īpašas tiesības uz Latvijas pilsonību, salīdzinot, piemēram, ar vāciešiem, gruzīniem, urugvajiešiem, krieviem un tā tālāk, kuriem likumā šādas tiesības nav paredzētas. Latvieši Latvijā, Agešina kungs, ir valstsnācija, tā ir nācija, kas, kā savās publikācijās ir norādījuši mūsu ļoti augsti stāvošie tiesneši Eiropas institūcijās - Ziemeles kundze un Levita kungs -, pamatā veido mūsu valsts nacionālkulturālo identitāti. Un tādējādi tieši starp latviešiem un Latvijas valsti pastāv īpaša nacionālkulturāla saikne, jo tikai un vienīgi Latvijā latvieši kā nācija var pilnvērtīgi kopt un attīstīt savu valodu un kultūru. Runājot par līviem, tā ir īpaša latviešu nācijas sastāvdaļa, Latvijas pirmiedzīvotāji, un Valodas likuma 4.pantā viņi zinātniski tiek dēvēti par autohtoniem. Tādā veidā viņi tiek atšķirti gan no valstsnācijas, gan arī no Latvijā dzīvojošām mazākumtautībām. Un tālāk. Trešais likumprojekta „smaguma punkts” ir dubultās pilsonības atzīšana, un nu dažas tēzes par dubulto pilsonību, kuras vajadzētu ņemt vērā, diskutējot par turpmākajiem priekšlikumiem. Kā izriet no manis iepriekš minētā Satversmes tiesas 2010.gada sprieduma, dubultās pilsonības piešķiršana ir politisks jautājums, un es aicinu „Saskaņas Centru” atcerēties, ka tiesa ir pateikusi, ka tam nav tiešas saiknes ar cilvēktiesībām. Otrkārt. Pēdējos divdesmit gadus Latvija gandrīz nav izšķīrusies mainīt dubultās pilsonības institūtu, lai aptvertu plašāku to personu loku, kurām būtu tiesības uz dubulto pilsonību, bet šodienas apstākļos Saeima sper šādu nozīmīgu soli. Pabeidzot savu uzstāšanos, es gribu aicināt kolēģus atcerēties, ka likumprojekts ir precīzi sabalansēts. Tam ir veltīts ievērojams laiks, ekspertu līdzdalība un starptautiska konference, kā jau minēja mana kolēģe Lībiņas-Egneres kundze. Šajā laikā ar likuma grozījumu palīdzību mēs gan Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijā, gan Juridiskajā komisijā esam domājuši par saliedētas un uz Latvijas tautas kopīgajām vērtībām balstītas Latvijas sabiedrības attīstību. Un es gribu savas uzstāšanās vēl vienā pusminūtē teikt, ka es šo likumprojektu tēlaini varētu salīdzināt ar daudzdzīvokļu dzīvojamo māju, kura tika pamatīgi projektēta, kura netika būvēta no dzelzsbetona blokiem, bet kurai gandrīz divu gadu garumā tika likts ķieģelītis pie ķieģelīša. Un, ja mēs šajā likumprojektā tagad mēģinām ar nepamatotiem priekšlikumiem šai daudzdzīvokļu mājai izsist no otrā stāva šos ķieģeļus, tad šī māja var sabrukt. Es aicinu atbalstīt arī šo priekšlikumu, kurā mēs runājam par likumprojekta mērķi, bet acīmredzot mēs būsim spiesti pie tā atgriezties vēl vairākkārt, runājot par valstsnāciju un runājot arī par citām šīm problēmām. Paldies.".
- 2013_05_09-seq169 language "lv".
- 2013_05_09-seq169 speaker Ilma_Cepane-1947.
- 2013_05_09-seq169 mentions Q822919.
- 2013_05_09-seq169 mentions Q211.
- 2013_05_09-seq169 mentions Q193089.
- 2013_05_09-seq169 mentions Q2167704.
- 2013_05_09-seq169 mentions Q2498135.
- 2013_05_09-seq169 mentions Q903671.