Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }

• 2013_09_19-seq516 spokenText "Strādājam ar dokumentu Nr.2763. Augsti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija savā šī gada 17.septembra sēdē ir izskatījusi un atbalstījusi pirmajam lasījumam likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” (Nr.899/Lp11), kas tika izstrādāts, lai novērstu atsevišķas tehniskas neprecizitātes, kas radušās tiesu darbību regulējošajos normatīvajos aktos, spēkā stājoties šī gada 13.jūnijā pieņemtajiem grozījumiem likumā „Par tiesu varu”. Proti, līdz šim Tiesu administrācija bija Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas turētājs, bet pārzinis bija Tieslietu ministrija. Ar minētajiem grozījumiem Tieslietu ministrijai pārziņa funkcijas tika noņemtas, bet attiecībā uz Tiesu administrāciju tās netika noteiktas. Šie papildu grozījumi tika sagatavoti, lai novērstu minēto neprecizitāti, norādot, ka Tiesu administrācija ir minētās sistēmas pārzinis. Vienlaikus tika konstatēts, ka saskaņā ar Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 2.panta otro un ceturto daļu Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieks saskaņā ar minēto normu ieņem Tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšsēdētāja amatu. Atbilstoši minētajiem šī gada 13.jūnijā pieņemtajiem grozījumiem likumā „Par tiesu varu” tika precizēts likuma 50.pants, ar kuru paredzēts atteikties no Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietniekiem ar 2014.gada 1.janvāri. Taču saskaņā ar Tiesnešu disciplinārās atbildības likumu Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieks ir arī Tiesnešu disciplinārkolēģijas loceklis un priekšsēdētājs. Un, lai nodrošinātu Tiesnešu disciplinārkolēģijas darba stabilitāti, ir nepieciešams noteikt, ka Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieks, kas ieņem Tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšsēdētāja amatu, turpina darbu līdz Tiesnešu disciplinārkolēģijas locekļa pilnvaru termiņa beigām - 2014.gada 3.septembrim. Ņemot vērā minēto un lai pēc iespējas ātrāk precizētu minētās likuma normas, komisija lūdz piešķirt likumprojektam steidzamību.".
• 2013_09_19-seq515 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 30.septembris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tiesu varu””, pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Irina Cvetkova.".
• 2013_09_19-seq514 spokenText "Komisijas vārdā lūdzu noteikt desmit dienas, tas ir, 30.septembri.".
• 2013_09_19-seq513 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
• 2013_09_19-seq512 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti un atbalstīti. Aicinu jūs atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
• 2013_09_19-seq510 spokenText "22. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Cilinska priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2013_09_19-seq508 spokenText "21. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2012_11_29-seq210 spokenText "21. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2013_09_19-seq506 spokenText "20. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums, kurš precizē Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja kompetenci administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanā. Ir atbalstīts.".
• 2013_09_19-seq504 spokenText "19.priekšlikums, kurā tātad tiek iekļauts arī mans iepriekš jau pieminētais cits likumprojekts, noteic, ka vairs netiek paredzēta administratīvā atbildība par filmu izplatīšanas noteikumu pārkāpšanu. Ir atbalstīts.".
• 2013_09_19-seq502 spokenText "18. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums, kas precizē Valsts policijas kompetenci administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanā. Ir atbalstīts.".
• 2013_09_19-seq500 spokenText "17. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2013_03_14-seq95 spokenText "17. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2013_02_14-seq497 spokenText "17. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2012_12_13-seq217 spokenText "17. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2011_12_15-seq153 spokenText "17. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2011_06_16-seq664 spokenText "17. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2013_09_19-seq498 spokenText "16. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 17. - komisijas priekšlikumā.".
• 2013_09_19-seq496 spokenText "15. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurā ir iekļauts vēl cits likumprojekts (Nr.737/Lp11), lai, raugoties no juridiskās tehnikas viedokļa, vienos administratīvo pārkāpumu noteikumos tiktu izskatīti pēc iespējas vairāki izskatāmie jautājumi... lai mums nebūtu jāpieņem šeit vairāki likumprojekti par to... Un, tā kā ir zaudējuši spēku Ministru kabineta noteikumi „Par filmu izplatīšanas noteikumu pārkāpšanu”, tad līdz ar to šāds administratīvais sods tiek izslēgts no Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa. Komisijā atbalstīts.".
• 2013_09_19-seq494 spokenText "14. - līdzīga satura priekšlikums, kas saņemts no tieslietu ministra Jāņa Bordāna. Ir atbalstīts.".
• 2013_09_19-seq492 spokenText "13. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums, kas ir attiecībā uz administratīvo arestu, sankcijā, kas paredz atbildību par nelikumīgu alkoholisko dzērienu izgatavošanu, ražošanu, glabāšanu un pārvietošanu. Komisijā ir atbalstīts.".
• 2013_09_19-seq490 spokenText "Arī 12. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums - ir saistīts ar administratīvā aresta konceptu. Ir atbalstīts.".
• 2013_09_19-seq488 spokenText "11. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Tas ir līdzīga satura kā nupat izskatītais. Ir atbalstīts Juridiskajā komisijā.".
• 2013_09_19-seq486 spokenText "10. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums paredz izslēgt administratīvo arestu no panta sankcijas, kas paredz atbildību par naftas produktu tirdzniecību neatļautās vietās. Komisijā tas ir atbalstīts. Šis un vēl citi tieslietu ministra priekšlikumi ir saistīti ar piekritības sakārtošanu, proti, tika pārskatīti tie Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa panti, kuros pārklājas kompetence administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanā tiesai vai kādai no iestādēm. Tātad Juridiskā komisija ir ņēmusi vērā principu - maksimāli atteikties no administratīvā aresta - un, ja, pēc kompetentās iestādes ieskata, lietā uzliekams naudas sods, tad lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu pieņem iestāde, bet, ja lietā piemērojams administratīvais arests, tad materiāli tiek nosūti rajona (pilsētas) tiesas tiesnesim lēmuma par administratīvā soda uzlikšanu pieņemšanai. Līdz šim jautājumu par administratīvā aresta piemērošanas nepieciešamību lēma Valsts policija un VID, taču šāda situācija, pēc mūsu ieskata, turpmāk nebūtu pieļaujama, to būtu tiesīgs piemērot tikai rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis. Komisijā atbalstīts.".
• 2013_09_19-seq484 spokenText "9. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz noteikt administratīvo atbildību par makšķerēšanas un zvejas noteikumu pārkāpšanu. Atšķirībā no pirmajā lasījumā atbalstītās redakcijas ir pārskatīts naudas soda apmērs, kā sankcija paredzēts arī brīdinājums, diferencēta atbildība atkarībā no tā, vai pārkāpums ir pirmreizējs vai gada laikā izdarīts atkārtoti. Komisijā atbalstīts.".
• 2013_09_19-seq482 spokenText "8. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Eināra Cilinska priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.".
• 2013_09_19-seq480 spokenText "7. - deputātu Agešina un Cvetkovas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.".
• 2013_09_19-seq478 spokenText "6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts. Tas paredz noteikt administratīvo atbildību par zivju, nēģu, vēžu vai citu ūdens bezmugurkaulnieku pirkšanu, pārstrādāšanu, pārdošanu, glabāšanu vai transportēšanu, pārkāpjot noteikumus, un atbildība galvenokārt diferencēta atkarībā no tā, vai šis pārkāpums ir pirmreizējs vai izdarīts atkārtoti gada laikā.".
• 2013_09_19-seq476 spokenText "5. - deputātu Agešina un Cvetkovas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.".
• 2013_09_19-seq474 spokenText "4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts. Tas paredz administratīvo pārkāpumu skaitā iekļaut šo aktīvo vielu kontroles vai izplatīšanas noteikumu pārkāpšanu.".
• 2013_09_19-seq472 spokenText "3. - veselības ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā.".
• 2013_09_19-seq470 spokenText "2. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas saistīts ar nupat izskatīto iepriekšējo priekšlikumu. Atbalstīts.".
• 2013_09_19-seq468 spokenText "Godātie kolēģi! Dokuments Nr.2758. Juridiskajā komisijā ir saņemta virkne priekšlikumu. Izskatīti kopumā 22 priekšlikumi, tātad visi šie priekšlikumi, un, tā kā tas skar vairākus jauninājumus, es detalizēti par tiem jums ziņošu. 1. - veselības ministres Ingrīdas Circenes priekšlikums. Tas ir atbalstīts, un tas paredz, ka administratīvā atbildība turpmāk iestāsies ne tikai par zāļu izplatīšanu bez normatīvajos aktos noteiktajiem dokumentiem, bet, ņemot vērā to, ka tiek izplatītas, importētas un ražotas ne tikai zāles kā galaprodukts, bet arī kā sastāvdaļas, atbildība ir paredzēta arī par šo aktīvo vielu izplatīšanu. Komisijā atbalstīts.".
• 2013_09_19-seq467 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 24.septembris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.".
• 2013_09_19-seq466 spokenText "Šā gada 24.septembris.".
• 2013_09_19-seq465 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Daugavpils Universitātes Satversmes grozījumiem” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
• 2013_09_19-seq464 spokenText "Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir izskatījusi likumprojektu „Par Daugavpils Universitātes Satversmes grozījumiem”. Šis likumprojekts ir izstrādāts, pamatojoties uz Augstskolu likuma 10.pantu, kas paredz, ka valsts dibinātu augstskolu Satversmes un grozījumus tajās pieņem attiecīgās augstskolas Satversmes sapulce un pēc izglītības un zinātnes ministra ieteikuma ar likumu apstiprina Saeima.(Starpsauciens no zāles. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Šobrīd spēkā esošā Daugavpils Universitātes Satversme ir pieņemta 2001.gada oktobrī, tātad pirms nepilniem 12 gadiem, un šajā laikā Augstskolu likumā un citos normatīvajos aktos ir veikta virkne izmaiņu, kas skar augstskolu darbību. Latvija ir iestājusies Eiropas Savienībā, un arī Eiropas Padomes regulas... Ir virkne tādu regulu, kas tiešā veidā skar augstskolu darbību, tātad attiecas arī uz iespēju augstskolām iegādāties aparatūru un dažādas citādas nepieciešamās preces un lietas ārpus Latvijas ietvariem. Un tas skar muitas jautājumus. Ņemot vērā visu to, Daugavpils Universitāte ir veikusi... ir izstrādājusi grozījumus savā Satversmē. Šie grozījumi augstskolas Satversmes sapulcē ir pieņemti 2012.gada 30.maijā, tātad pirms vairāk nekā gada, un tie galvenokārt skar izmaiņas augstskolas personālu regulējošajos noteikumos, skar jautājumus, kas saistīti ar iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas ieviešanu augstskolā. Tie skar arī jautājumus, kas saistīti ar augstskolas organizatorisko struktūru, padarot to kvalitatīvāk pārvaldāmu, un skar, kā es jau minēju, arī jautājumus, kas ir saistīti ar īpašumu iegādi, īpašumu uzturēšanu, īpašumu pārvaldīšanu atbilstoši tām normām, kuras šobrīd nosaka Latvijā spēkā esošie likumi. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija izskatīja iesniegtos Daugavpils Universitātes Satversmes grozījumus un atzina tos par pieņemamiem. Tas nenozīmē, ka šajā Satversmē nebūtu veicami vēl citi grozījumi, uz to arī tika norādīts. Bet tātad šie šobrīd izdarītie grozījumi ir atbalstāmi, no komisijas viedokļa, un komisijas vārdā es lūdzu tātad balsot „par”. Paldies.".
• 2013_09_19-seq463 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 30.septembris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Daugavpils Universitātes Satversmes grozījumiem”, pirmais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.".
• 2013_09_19-seq462 spokenText "30.septembris, tātad 10 dienas.".
• 2013_09_19-seq461 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
• 2013_09_19-seq460 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Ar šo likumprojektu noslēdzas četrus gadus ildzis vairāku lauksaimnieku organizāciju, Labklājības ministrijas, Zemkopības ministrijas un Finanšu ministrijas kopīgs darbs pie problēmas, kas skar tā sauktos sezonas laukstrādniekus - tātad faktiski cilvēkus, kas dažus mēnešus vai pat īsāku posmu gadā nodarbojas ar ogu lasīšanu vai tamlīdzīgu darbu. Tātad principā tas ir nekvalificēts roku darbs. Pēc Zemkopības ministrijas aplēsēm, tādu laukstrādnieku varētu būt ap trim tūkstošiem, taču pašreizējā brīdī pieteikti ir tikai pāri par diviem simtiem, par kuriem attiecīgi iedzīvotāju ienākuma nodoklis un pārējie nodokļi tiek maksāti. Tāpēc likumprojekta mērķis ir palīdzēt šo sfēru izvilkt ārā no pelēkās zonas un mudināt... motivēt zemniekus maksāt šo nodokli. Nodokļa būtība ir tāda, ka šī likme sastāda 15 procentus tādā gadījumā, ja laika posmā no 1.aprīļa līdz 30.novembrim cilvēks ir nostrādājis ne vairāk kā 65 kalendārās dienas. Gadījumā, ja katrā kalendārajā mēnesī viņš nopelna vairāk par 70 eiro, tas tiek sadalīts: 90 procenti iet kā sociālais nodoklis, bet 10 procenti - kā iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Ja ir mazāk, tad tas viss tiek skaitīts ienākuma nodokļa jomā. Tātad principā šis piedāvājums ir no visām pusēm atbalstīts. Mēs to izskatījām gan Nodokļu politikas apakškomisijā, gan Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, un likumprojekts guva nedalītu atbalstu, jo principā visas ieinteresētās puses par to ir vienojušās, un valsts budžetam noteikti no tā būs fiskālais labums. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.".
• 2013_09_19-seq459 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 19.oktobris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, pirmais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.".
• 2013_09_19-seq458 spokenText "Tātad viens mēnesis - tas ir 19.oktobris.".
• 2013_09_19-seq457 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
• 2013_09_19-seq456 spokenText "Kolēģi! Skatām likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””. Tas ir jāskata vienotā paketē ar grozījumiem likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”, kā arī ar grozījumiem Valsts pārvaldes iekārtas likumā. Uzņēmumu reģistrs ir paredzējis izveidot vienotu tādu publisko personu un iestāžu sarakstu, kuru kods sakritīs ar nodokļa maksātāja numuru. Šie ir tehniski grozījumi. Tā kā likumā „Par nodokļiem un nodevām” arī ir minēta atsauce uz šiem kodiem un reģistru, tad arī šajā likumprojektā ir jāgroza. Komisijā likumprojekts tika izskatīts un atbalstīts. Lūdzu kolēģus atbalstīt to pirmajā lasījumā.".
• 2013_09_19-seq455 spokenText "Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””, pirmais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vilnis Ķirsis.".
• 2013_09_19-seq453 spokenText "Jā. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 4.oktobris. Paldies.".
• 2013_09_19-seq452 spokenText "4.oktobris. Piedodiet, lūdzu!".
• 2013_09_19-seq451 spokenText "4.septembris? 4.oktobris.".
• 2013_09_19-seq450 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 4.septembris.".
• 2013_09_19-seq449 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par prātīgā un tiesiskā likumprojekta „Grozījums likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
• 2013_09_19-seq448 spokenText "Cienījamās dāmas un godātie kungi! Skatām likumprojektu, kuru iesniedzis Ministru kabinets. Likumprojekta būtība. Saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu par sabiedrības vajadzībām atsavināto nekustamo īpašumu bijušajam nekustamā īpašuma īpašniekam valsts nosaka atlīdzību. Ienākums no sabiedrības vajadzībām nepieciešamā atsavinātā nekustamā īpašuma netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, ja šis ienākums no jauna tiek ieguldīts funkcionāli līdzīgā nekustamajā īpašumā 12 mēnešu laikā pēc atsavināšanas. Mēdz būt arī situācijas, kad personām tiek atsavinātas nelielas nekustamā īpašuma daļas, - pārsvarā tas notiek autoceļu vai dzelzceļu būvniecības procesā. Un tad nav samērīgi prasīt personai iegādāties līdzvērtīgu īpašumu, lai kompensācija netiktu aplikta ar nodokli. Personas reti izvēlas iegūt papildu zemes platību atsavinātā nekustamā īpašuma vietā, jo zemes gabals ir neliels un tā aizvietošana un apsaimniekošana nav lietderīga. Tātad priekšnoteikums - iegādāties līdzvērtīgu nekustamo īpašumu - ir pretrunā ar personas rīcības un gribas brīvību. Esošā situācija nemotivē atsavināšanas procesā iesaistītās personas labprātīgi atsavināt nekustamo īpašumu autoceļa vai dzelzceļa būvniecības vajadzībām. Tāpēc bieži vien ir nepieciešams veikt atsavināšanu piespiedu kārtā; tas kavē valstiski svarīgu projektu realizāciju, kā arī netiek apgūti Eiropas Savienības fondu piešķirtie līdzekļi. Satiksmes ministrijas izstrādātais likumprojekts paredz, ka atlīdzība, kas saņemta par autoceļa vai dzelzceļa būvniecības vajadzībām nepieciešama nekustamā īpašuma atsavināšanu, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekama nebūs. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja likumprojektu pirmajā lasījumā, uzskata to par prātīgu, tiesisku un taisnīgu un aicina Saeimu to atbalstīt.".
• 2013_09_19-seq447 spokenText "Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, pirmais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Igors Pimenovs.".
• 2013_09_19-seq445 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 24.septembris. Paldies.".
• 2013_09_19-seq443 spokenText "Tātad 24.septembris.".
• 2013_09_19-seq441 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 1, atturas - 34. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
• 2013_09_19-seq440 spokenText "Labdien, kolēģi! Skatām likumprojektu „Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību”. Šis ir viens no jau iepriekš minētās likumprojektu paketes likumprojektiem, kas iedzīvina šo kapitāla daļu pārvaldības koncepciju. Šobrīd šajā likumā ir paredzēta kārtība, kādā valsts kapitālsabiedrības iesniedz atskaites un atskaitās valstij, proti, Valsts kasei, un tā tālāk. Tā ka šajā, galvenajā, paketes likumprojektā, kas ir Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likums, būs paredzēta jau speciāla, citādāka, detalizētāka kārtība, kādā turpmāk atskaitīsies valsts kapitālsabiedrības. Tad detalizētāka kārtība, kādā turpmāk atskaitīsies valsts kapitālsabiedrības. Tad šī esošā kārtība ar to zaudēs aktualitāti. Tāpēc ar šo likumprojektu tā tiek, tā teikt, izņemta ārā. Komisijā likumprojekts tika izskatīts un guva atbalstu, tāpēc komisijas vārdā aicinu atbalstīt to pirmajā lasījumā.".
• 2013_09_19-seq439 spokenText "Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Likumā par budžeta un finanšu vadību”, pirmais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vilnis Ķirsis.".
• 2013_09_19-seq437 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 16.oktobris. Paldies.".
• 2013_09_19-seq436 spokenText "16. ... Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.oktobris.".
• 2013_09_19-seq435 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Publisko personu kapitālsabiedrība un kapitāla daļu pārvaldības likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 9, atturas - 31. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
• 2013_09_19-seq434 spokenText "Godātie kolēģi! Ļaujat varbūt atgādināt, ka minētais jautājums ir bijis darba kārtībā jau no 2010.gada, kad 2010.gada decembrī tika uzsākts saskaņošanas process publisko personu komercdarbības koncepcijai un valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepcijai. Jautājums ir ļoti daudz diskutēts gan Ministru kabineta līmenī, gan kopumā tas ir skaņots ar 21 valsts pārvaldes iestāžu un nevalstiskā sektora institūciju, tajā skaitā gan ar darba devēju un uzņēmēju pārstāvjiem, gan arī ar, teiksim, sabiedrības pārstāvjiem. Tāpat tas jau daudzkārt ir diskutēts un prezentēts Saeimas komisijās. Tāpēc, es domāju, jau ir īstais laiks virzīties konkrēti uz priekšu ar konkrētām pantu redakcijām. Varbūt pavisam īsi par to, kas izskanēja debatēs. Nedaudz precizējot, teikšu, ka nevienu brīdi nebija domāts, ka visiem uzņēmumiem ir vienota stratēģija. Tieši tas tiek uzsvērts, ka katram uzņēmumam tiks izstrādāta individuāla tā attīstības stratēģija, kā arī individuāla, tajā skaitā dividenžu, politika. Tāpat arī, vienkārši precizējot, tātad nozaru jomas un nozaru vadība... Piemēram, meži! Apsaimniekošanu mežsaimniecības jomā vadīs attiecīgā ministrija, konkrētajā gadījumā - Zemkopības ministrija, bet, teiksim, pārvaldot tādas kapitālsabiedrības, kas ir slimnīcas... tātad par medicīnas daļu atbildēs, turklāt ļoti profesionāli, Veselības ministrija. Savukārt šis kopējais birojs koncentrēs sevī kompetenci tieši finanšu un pārvaldības jautājumos, kuru, gluži dabiski, varbūt nemaz nav tik daudz mediķiem, kas zina labi medicīnu, vai mežsaimniekiem, kas labi pārzina mežsaimniecību. Un, kā jau es uzsvēru, tātad būs šī sadarbība starp nozares ministriju nozares jomā un biroju finanšu un pārvaldības jautājumos. Anotācijā jau ir detalizētāk skaidrots, kā Valsts kanceleja un Pārresoru koordinācijas centrs ir veicis tā dēvēto inventarizāciju, vērtējot, kādas ir esošās kapitālsabiedrības, kuras no tām būtu saglabājamas valsts īpašumā un kurām būtu nepieciešamas kādas pārmaiņas. Un arī visi šie resursi ir pieejami publiski Ministru kabineta mājaslapā, kur konkrētā informācija ir norādīta anotācijā. Tie varbūt ir galvenie jautājumi, kas tika pieminēti šodienas debatēs, bet, kā jau es minēju, arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā jautājums ir ne vairāk kā vienu reizi... ir vairāk kā vienu reizi diskutēts un ir guvis atbalstu. Tāpēc aicinu šodien jūs, kolēģi, atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā, lai mēs varam to kopā tālāk pilnveidot un pieņemt vēl šīs Saeimas sasaukumā arī otrajā un trešajā lasījumā. Tātad aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā. (No zāles dep. I.Zariņa starpsaucieni.)".
• 2013_09_19-seq433 spokenText "Kolēģi! Šīs reformas būtību uzskatāmi varētu atainot ar skatu no multiplikācijas filmas par krokodilu Genu un Pekausi. To situāciju, kad viņi bēdīgi iet pa sliedēm, izlikti ārā no vilciena: Gena (šajā gadījumā - ministrijas) ar mokām nes čemodānu, viņam ir ļoti smagi, un Pekausis jautā: „Tev ir smagi?” Gena saka: „Jā!” Un tad Pekausis saka: „Nu, Gena, tad es tev palīdzēšu! Es paņemšu čemodānu. Es nesīšu čemodānu, bet tu nes mani!” Un tāda ir šīs reformas būtība! Nu mēs sarežģīsim, atradīsim to vareno Pekausi... Pieņemsim, mēs atradīsim to vareno Pekausi vai 12 varenus Pekaušus, kas tagad varēs izdarīt krokodila Genas darbu, bet, kolēģi, problemātika no tā nemainīsies! Kāpēc joprojām ir tik slikti pārvaldīts valsts kapitāls? Kāpēc notiek tas bardaks un tā jezga? Tāpēc, ka līdz šim nav izdarīts tas, ko sen vajadzēja izdarīt tiem, kas atrodas pie valsts varas. Tagad par to pašu „Latvenergo”. Kur ir „Latvenergo” stratēģija? Desmit gadus es strādāju regulatorā, un visus tos 10 gadus man ekonomikas ministrs nav spējis atbildēt, kas tad ir „Latvenergo” uzdevums. Tātad, lai tarifi būtu zemāki vai lielāka peļņa budžetā... Lūdzu, atbildiet! Ja nav stratēģijas, tad uz kurieni vedīs šis birojs? Tā ka šeit ir nevis biroja vaina... Nevis šīs reformas esamība vai neesamība noteiks to, cik valsts kapitāls efektīvi tiek pārvaldīts, bet sākumā vispār ir jābūt kaut kādai politiskai gribai un sapratnei, ko ar to darīt. Un priekš tā nav jātaisa reformas! Tā ka, lūdzu, kolēģi, sāciet darīt to, kas ir jādara! Un tad jau redzēsim, kādā ietvarā to likt iekšā. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Pret Genu! Vai arī krokodils bija labais?”) Sēde vadītāja. Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?".
• 2013_09_19-seq431 spokenText "Labdien, kolēģi, vēlreiz! Protams, šī ir viena no visilgāk, teiksim tā, izstrādātajām reformām, tā ir bijusi nepiedodami ilgi izstrādes procesā, taču vēl līdz šim Latvijā neesam šo pārvaldības modeli izveidojuši. Attiecībā uz to, ka likumprojektu pakete ir sadalīta pa komisijām, gribu teikt: jā, es personīgi piekristu tam, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija varētu izskatīt visu likumprojektu paketi kopā; ja tāda vēlēšanās citām komisijām ir, tad, ievērojot Kārtības rulli, es vismaz būtu gatavs skatīt to visu kompleksi, kopā, lai nevajadzētu būt pēc tam problēmām, ka vienā komisijā kaut ko saprot, bet citā nesaprot. Tāda lieta, manuprāt, ir normāla, mēs to varam skatīt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālas politikas komisijā. Paldies. Mēs... Es aicinu atbalstīt, iet uz priekšu ar šo. Noteikti!".
• 2013_09_19-seq429 spokenText "Cienījamie kolēģi! Šī diskusija ir likumsakarīga, jo vakar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija skatīja divus no šīs paketes likumprojektiem un tieši tur, kur runa bija par vienu no svarīgākajiem Valsts pārvaldes iekārtas likuma grozījumiem, mēs nepieņēmām lēmumu to uzreiz un pēkšņi virzīt pirmajam lasījumam izskatīšanai. Kāpēc? Jebkura reforma paredz, ka sākumā tiek izstrādāts modelis un tiek aprakstītas priekšrocības un trūkumi. Varbūt tas varētu būt nevis tikai viens piedāvājums, bet divi modeļi, trīs modeļi vai četri modeļi. Katrā ziņā ir jāvērtē salīdzinājumā, ko mēs iegūstam un ko mēs zaudējam. Šinī gadījumā, kaut vai pēc diskusijas spriežot, mums vēl nav atbildes par elementārām lietām. Nu, teiksim, Olšteina kungs šodien teica: „Nu kā tad viens birojs varēs pārzināt „Latvijas Dzelzceļu”, mežus un tā tālāk, un tā joprojām?” Bet šodien jau arī ministrija nevar atbildēt: „A kuri tad uzņēmumi, kuras kapitālsabiedrības paliks ministrijās, kā to paredz likums, un kuras tiks nodotas birojam?” Kas būs tas lēmējs, kas mainīs šo visu? Ministru kabinets! Vadīsies pēc kā, pēc kādiem kritērijiem? Tāpēc šeit to jautājumu klāsts ir daudz plašāks un lielāks nekā piedāvātās atbildes visos piecos likumprojektos. Tas ir punkts viens. Punkts divi. Ministru kabinets, sūtot uz Saeimu šos piecus likumprojektus, lūdza apvienot tos vienā paketē. Šodien sanāk tā, ka katra komisija skatās vienu no fragmentiem. Es negribu teikt, ka tā ir laba prakse. Man šķiet, ka tā ir nepareiza prakse pēc savas būtības, jo šeit, dalot šos likumprojektus, mēs vadāmies pēc komisiju nosaukuma, nevis pēc apspriežamā priekšmeta. Kāpēc mēs varam, teiksim, runājot par tā saukto eiro paketi, nodot visus likumprojektus - neatkarīgi no tā, kam tie piekritīgi, - vienai komisijai - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai? Tas ir loģiski, jo ir viens apspriežamais priekšmets. Savukārt šinī gadījumā mēs to „dalām uz galviņām” un pēc tam mēģinām savilkt atkal to kaleidoskopu vienā kopīgā bildē. Man šķiet, ka tā ir absolūti nepareiza prakse, kas mazina kopējo priekšstatu par to, ko mēs gribam panākt. Es nerunāju tagad par lietas būtību, bet, ņemot vērā, ka šeit nav atbildēti jautājumi, nav redzams viss piedāvātais modelis ar saviem plusiem un saviem mīnusiem, mēs nevaram ne atbalstīt, ne noraidīt šo lietu, un tāpēc „Saskaņas Centra” frakcija ir nolēmusi atturēties šodienas balsojumā par attiecīgo likumprojektu. Paldies.".
• 2013_09_19-seq427 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Savu runājamo es balstīšu uz to diskusiju, kas bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, jo, Tautsaimniecības komisijā apspriežot šo likumprojektu, es nesaņēmu atbildes uz ļoti daudziem jautājumiem. Un viens no šiem jautājumiem bija tāds: vai vārdam „reforma” sinonīms ir vārds „haoss”? Jo man šķiet, ka šeit valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā zināmā mērā tomēr tiek radīts zināms haoss. Raugiet! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā neviens nespēja pateikt, kuras valsts kapitālsabiedrības tad tiks nodotas pilnībā biroja pārraudzībā - tātad kuru valsts kapitālsabiedrību kapitāla daļu turētājs būs šis birojs un kuru kapitālsabiedrību kapitāla daļu turētāja paliks tomēr ministrija. Līdz ar to šis ir pirmais haoss. Par to lemšot Ministru kabinets. Pēc kādiem kritērijiem? Dievs vien to zina, pēc kādiem kritērijiem! Pēc šī konkrētā brīža vai pēc rīta izjūtas... Raugiet, daudzās ministrijās - vismaz man tā šķiet, un tā būtu arī jābūt! - valsts kapitālsabiedrība ir kā nozares politikas veidošanas instruments. Šinī gadījumā birojs - birojs! - noteiks vienotu stratēģiju! Vienotu stratēģiju „Latvijas valsts mežiem”, CSDD, „Latvenergo”... Kas tā būs par tādu vienotu stratēģiju un kas būs šie 12 cilvēki, kuri birojā to visu vadīs? Kad es jautāju, kāda būs alga biroja vadītājam, tad lepni teica, ka nu... valsts sekretāra līmeņa alga. Tad, raugiet, kas tas būs par konkursu, kurā tiks izvēlēti vislabākie no labākajiem, kuri par tūkstoš latiem pārvaldīs „Latvenergo”, „Latvijas Dzelzceļu” par algu, kas ir vismaz četras, piecas reizes mazāka nekā šo kapitālsabiedrību vadītājiem? Tātad pēc definīcijas šis konkurss dos rezultātu - šis cilvēks būs vismaz četras, piecas reizes mazāk kompetents nekā „Latvijas Dzelzceļa”, „Latvenergo” vai „Latvijas valsts mežu” vadītājs. Kas tas būs par vadītāju? (No zāles dep. A.Bērziņš: „Korumpēts!”) Tas atkal būs kārtējais politisko spēlīšu radīts ieliktenis. Un viss! Galu galā kalpot kapitālsabiedrībām... kalpot diviem kungiem būs ārkārtīgi grūti, jo, raugiet, birojs paģērēs peļņu, kapitāla atdevi, bet ministrija... tā būtībā paģērēs šo nefinanšu mērķu sasniegšanu. Un ļoti bieži šādu kompromisu atrast būs ārkārtīgi grūti. Pieņemsim, ka, nu, šis birojs zināmā mērā bāzīs degunu it visā - visā, kas notiek. Es varētu kaut vai kā piemēru minēt „Latvijas valsts mežus”. Dabiski, „Latvijas valsts meži” var dot ļoti lielu peļņu. Nežēlīgi apsaimniekojot, nežēlīgi strādājot, var iegūt milzīgu peļņu, turpretī Zemkopības ministrijas mērķis ir saglabāt mežu ilgtspēju ne tikai viena konkrēta finanšu mērķa sasniegšanai šodien, bet šī finanšu mērķa sasniegšanai arī pēc 20-30 gadiem. Birojs paģērēs kapitāla atdevi, bet ministrija varbūt paģērēs meža ceļu būvniecību, zaļo zonu atstāšanu un saudzīgu mežsaimniecību... Kurš viedoklis uzvarēs? Pēc šī likuma skatoties, pilnīgi noteikti uzvarēs biroja viedoklis. Un līdz ar to ministrija būs zaudējusi patiešām izcilu nozares politikas veidošanas instrumentu. Es nedomāju, ka vārdam „reforma” sinonīms ir vārds „haoss”. Neradiet, cienījamie kolēģi, haosu! (ZZS frakcijas aplausi.)".
• 2013_09_19-seq425 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Sākotnēji varētu šķist, ka šī likumprojekta nosaukums un mērķi, un arī idejas, kas stāv aiz tā... virs tā baltā plīvura, ir ļoti skaisti un ļoti gludi. Bet, ja mēs paskatāmies dziļāk, tad rodas daudz jautājumu par to, kādā veidā tad šis likumprojekts, ja tas tiks pieņemts un kļūs par likumu, reāli darbosies dzīvē. Vēl jo vairāk tāpēc, ka mūsu valstī ir viens likums, kas regulē uzņēmējdarbību (un šo likumu sauc par Komerclikumu) un kas diezgan veiksmīgi un diezgan skaidri noteicis privātā sektora darbības virzienus un to, kādā veidā privātais sektors var darboties, vadoties pēc mūsu valsts likumdošanas. Ja mēs paskatāmies, kas ir šī likuma pamatā, tad redzam to, ka varu principā tiek paredzēts nodot vienam birojam, 12 cilvēkiem, kuri tad nu būs visgudrākie un viszinošākie, lai lemtu par dažādu nozaru - dažādu nozaru! - uzņēmējdarbību. Mēs redzam, ka vēl aizvien mūsu valstī nav noslēdzies izvērtēšanas process, kas notiek paralēli šī likumprojekta virzīšanai. Proti, likumprojekts, kas šobrīd tiek skatīts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā un kam būtu jāiet pa priekšu un jāpasaka, kurā vietā un kādā veidā mēs vispār nodarbojamies ar uzņēmējdarbību, kuras kapitālsabiedrības tiek pārvērstas par aģentūrām un kuras kapitālsabiedrības mēs atsavinām, un tamlīdzīgi... Tas ir līdzīgi, kā pieņemot Būvniecības likumu: mums vispirms bija Teritorijas plānošanas likums. Tā, es uzskatu, šeit būtu jābūt papriekš šim likumam, kas izvērtētu šo mūsu valstij piederošo uzņēmējsabiedrību lietderību, vajadzību, un tikai tad mēs runātu par kāda pārvaldības procesa uzlabošanu. Vēl vairāk! Ja mēs skatāmies uz to, kuri būtu šie 12 cilvēki, tad redzam, ka puse no viņiem būtu ierēdņi, puse no viņiem būtu piesaistīti eksperti. Noteikti diezgan grūti būtu šiem cilvēkiem iedziļināties pēc būtības tādās nozarēs kā enerģētika (vadot „Latvenergo”), dzelzceļš (vadot dzelzceļa kustību); jāpiemin arī „Latvijas valsts meži” un citas kapitālsabiedrības. Loģiski, ka šie cilvēki nespētu padziļināti izvērtēt visus šos uzņēmumus, iedziļināties detaļās un pieņemt pamatotus lēmumus. Tāpēc šeit varētu veidoties diezgan liels haoss. Sanāk arī situācija, ka šīs uzņēmējsabiedrības... valstij piederošās, lielās... būtu tādi, kā saka, divu kungu kalpi. Kāpēc? Tāpēc, ka vienā momentā tām būtu jāatskaitās tai ministrijai, kurai tās ir pakļautas, bet tajā pašā momentā - arī šim pārvaldības birojam. Protams, veidojas visai interesanta situācija: pie kā tad iet un ar ko saskaņot? Un vēl. Mēs zinām, ka no šīs pašas tribīnes pirms nez cik daudziem gadiem tika diskutēts par tā sauktajām padomēm un padomju lietderību mūsu valsts pārvaldībā. Es domāju, ka arī šis ir būtisks jautājums, kas būtu jāizdiskutē, strādājot pie šī likumprojekta. Vai tiešām tas ir lietderīgi - atjaunot padomes mūsu valstī? Un kādas procedūras mēs izvēlētos, lai tiešām padomēs, ja tādas tiktu pieņemtas, varētu, kā saka, darboties vislielākie profesionāļi? Šobrīd man liekas, ka tas jautājums ir diezgan diskutabls. Manā ieskatā, stipri, stipri izvērtējams ir jautājums par to, vai mums būtu jāatgriežas pie šīs sistēmas. Tāpēc es aicinu, protams, šobrīd atbalstīt šo likumprojektu, bet skatīties uz to tiešām ar tādu padziļinātu skatu un vērtējumu, pietiekami garā priekšlikumu iesniegšanas termiņā sniegt priekšlikumus, lai tiešām šī sistēma neradītu kādu kroplu jaunu veidojumu, bet radītu to labāko, kas ir pieejams šobrīd mūsu valstī, pārņemot privāto tiesību jomu no Komerclikuma prakses... attiecinot uz publiskajām tiesībām, uz valsts kapitālsabiedrību pārvaldību. Šeit ir ļoti, ļoti daudz jāstrādā pie šī likumprojekta, jo tas vēl nebūt nav gatavs, tas ir ļoti, ļoti zaļš. Un tāpēc es domāju, ka mēs šeit vēl diskutēsim par to ne vienu vien stundu, kamēr nonāksim pie kāda rezultāta. (No zāles dep. D.Reizniece-Ozola: „Beigsim!”) Paldies jums.".
• 2013_09_19-seq423 spokenText "Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Latvijas valstij pieder uzņēmumi, kuru vērtība ir aptuveni vai pat vairāk nekā 5 miljardi latu. Šajos uzņēmumos tiek saražoti apmēram 20 procenti no mūsu valsts ekonomiskās vērtības jeb iekšzemes kopprodukta, un tāpēc no tā, kā mēs šos uzņēmumus apsaimniekojam, ļoti lielā mērā ir atkarīga mūsu valsts iedzīvotāju labklājība. Kā tad šobrīd tiek apsaimniekoti šie valsts uzņēmumi? Nu pirmām kārtām jau jāteic, ka tas notiek ļoti sadrumstaloti: uzņēmumi ir izmētāti pa ministrijām, un attiecīgi katra ministrija pēc saviem ieskatiem, kā nu tai tas šķiet par labu esam, to arī dara. To visbiežāk dara kapitāla daļu turētājs, kurš ministrijā parasti ir valsts sekretārs un kuram ir jāvada ministrija; cita starpā, jāraksta arī politikas dokumenti, plus vēl jābūt supercilvēkam un jāsaprot, kas notiek visos šajos uzņēmumos. Kas ir novērots? Tas, ka šiem uzņēmumiem tikpat kā nav darbības nekādas vidējās stratēģijas, tie darbojas tādā pašplūsmā, ka es nezinu, uz kurieni tie virzās. Un dividendes tie maksā vienoti - tātad 90 procentus no peļņas tie katru gadu iemaksā budžetā, neskatoties uz to, ka tiem varbūt būtu nepieciešams peļņu atstāt pašiem sev un veikt kaut kādas investīcijas vai - tieši otrādi! - varbūt tiem vispār šo peļņu nevajag. Pēc aptuvenām aplēsēm, uzlabojot šo pārvaldību, budžets varētu papildus ieņemt no 80 līdz 120 miljoniem latu. Ko tad paredz šī likumprojektu pakete, kas iedzīvina tātad valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepciju? Tā pirmām kārtām paredz vadīt šos valsts uzņēmumus atbilstoši vienotai stratēģijai, tātad te būtu vienoti principi. Uzņēmumiem būtu jābūt ilgtermiņa vai vidēja termiņa stratēģijai. Tiem uz šo laiku tiktu iecelti arī valdes locekļi, kuru darbs tiktu vērtēts, skatoties tieši pēc tā, kā tiek īstenota šī stratēģija. Protams, arī dividenžu politika būtu vienota. Un visbeidzot arī jautājums, kas ir aktualizējies varbūt tieši pēdējā laikā. Tātad arī kadru politikai šajās valsts kapitālsabiedrībās būtu jābūt vienotai. Pēdējā laikā no masu medijiem noteikti būsiet dzirdējuši, ka Jūrmalas pilsētā ir atgriezies, lai strādātu, Jūrmalgeitas galvenais varonis (No zāles dep. A.Bērziņš: „Ahā!”) - kukuļdošanā apsūdzētais un notiesātais Hlevicka kungs, kuru Jūrmalas mērs uzskata par neaizvietojamu kadru divās kapitālsabiedrībās - tātad Jūrmalas slimnīcā un Sociālās aprūpes centrā. Un, lūk, pēc šīs likumprojektu paketes pieņemšanas valsts kapitālsabiedrībās šādi cilvēki, kas ir notiesāti par smagiem noziegumiem, strādāt vairs nedrīkstēs. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies.".
• 2013_09_19-seq421 spokenText "Godātie kolēģi! Šis likumprojekts ir pilnīgi jauns likumprojekts, un tas ir pats galvenais šajā kopējā publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu reformā. Šis likums noteiks kārtību, kādā, pirmkārt, publiskā persona iegūst, izbeidz vai maina līdzdalības apjomu kapitālsabiedrībās; otrkārt, kādā veidā tiek pildīti publiskās personas kā kapitālsabiedrības akcionāra pienākumi un īstenotas tiesības; treškārt, kā tiek pārvaldītas publiskās personas kapitālsabiedrības, publiski privātās kapitālsabiedrības, kā arī meitas sabiedrības; ceturtkārt, kā tiek dibinātas, kā darbojas un kā tiek likvidētas publiskās personas kapitālsabiedrības. Tāpat arī to, kā tiek reorganizētas publiskās personas kapitālsabiedrības, kā ir atsavināmas vai nododamas bez atlīdzības publiskās personas kapitāla daļas un kādā veidā publiskās personas kapitālsabiedrība tiek pārveidota par iestādi vai publisko aģentūru. Ņemot vērā, ka mēs šodien šo likumprojektu skatām pirmajā lasījumā, atļaujiet jums arī detalizētāk uzsvērt tos jautājumus un būtiskākās izmaiņas, kas būs spēkā pēc šī likuma pieņemšanas, salīdzinot ar šajā brīdī esošo kārtību un veidu, kā tiek pārvaldīti valsts un pašvaldību uzņēmumi un kapitālsabiedrības. Pirmkārt. Attiecībā uz publiskās personas komercdarbības nosacījumiem būtiskākās izmaiņas ir saistītas ar to, ka likums attiecas uz visām publiskajām personām un publiskās personas komercdarbības pamatprincipi būs attiecināmi arī uz meitas sabiedrībām. Otrkārt. Publiskā persona varēs iegūt līdzdalību kapitālsabiedrībā tikai tad, ja būs nepieciešams novērst tirgus nepilnību vai ja būs nepieciešams nodrošināt aktīvu apsaimniekošanu, kas ir stratēģiski svarīga priekš valsts vai noteiktas administratīvās teritorijas turpmākās attīstības vai valsts drošības, kā arī publiskajai personai būs jauns pienākums - ne retāk kā reizi piecos gados pārvērtēt līdzdalību kapitālsabiedrībā, un likumā noteikto pārvērtēšanas kārtību koordinēs Valsts kapitāla daļu pārvaldības birojs. Vēl viena būtiska atšķirība ir saistīta ar valsts kapitāla daļu pārvaldi un to, ka ir plānots izveidot Valsts kapitāla daļu pārvaldības biroju. Šāds birojs attiecīgi būs tiešā pārvaldes iestāde, kas atradīsies Ministru kabineta pārraudzībā, ar Ministru prezidenta starpniecību tiks īstenota šī pārraudzība, un tai būs ierobežotas tiesības. Ir paredzēts, ka biroja vadītāju amatā iecels Ministru kabinets uz sešiem gadiem un vadītāja amata kandidāts tiks izvēlēts atklātā konkursā, kur viņu vērtēs Ministru prezidenta izveidota komisija. Biroja vadītāju no amata varēs atbrīvot tikai noteiktos gadījumos. Ir paredzēts, ka birojā strādās 12 darbinieki, un Valsts kanceleja tiem sniegs atbalsta funkcijas. Attiecīgi šāda biroja pamatuzdevumi būs nodrošināt labas korporatīvās pārvaldības ieviešanu valsts kapitālsabiedrībās, valsts kapitālsabiedrību ilgtspējīgu finanšu mērķu noteikšanu un to samērojamību ar nefinanšu mērķiem. Tāpat būs uzdevums nodrošināt sabiedrībai informācijas pieejamību jautājumos par kapitālsabiedrību pārvaldi un to darbības rezultātiem, kā arī būs uzdevums konsultēt valsts pārvaldes un citu publisko personu, to skaitā pašvaldību, iestādes kapitālsabiedrību pārvaldes jautājumos. Arī atbildības sadalījums tiks noteikts ļoti skaidri, un būtiskākā izmaiņa būs tā, ka valsts kapitāla daļu pārvaldības nodrošināšanai tiks noteikts atbildības sadalījums starp nozaru ministrijām un Valsts kapitāla daļu pārvaldības biroju. Biroja atbildība būs pārraudzīt finanšu rezultātu jautājumus un korporatīvās pārvaldības principu ieviešanu un īstenošanu, savukārt nozaru ministriju atbildība būs pārraudzīt ar nozares attīstību un nozares specifiku saistītos jautājumus, to skaitā normatīvo aktu izstrādi, politikas plānošanas dokumentu izstrādi un līdzīgas darbības, kā arī noteikt kapitālsabiedrības specifiskos nefinanšu mērķus. Savukārt attiecībā uz darbības plānošanu un rezultātu vērtēšanu, un informācijas atklātību atšķirībā no šī brīža situācija būs tāda, ka būs pienākums kapitālsabiedrībām izstrādāt vidēja termiņa darbības stratēģijas (līdz šim šāda pienākuma un uzdevuma nebija) un noteikt valsts kapitālsabiedrības stratēģijas izstrādes, saskaņošanas un apstiprināšanas kārtību. Tāpat būs nosacījumi valsts kapitālsabiedrības darbības rezultātu izvērtēšanai, ko koordinēs birojs. Un tiks diferencēta dividenžu politika katrai kapitālsabiedrībai, kā arī - ļoti svarīgi! - būs jaunas prasības informācijas atklātības nodrošināšanai, iespējas brīvi iepazīties ar valsts kapitālsabiedrības mērķiem, rezultātiem, finanšu rādītājiem un pārvaldības struktūru, kā arī ar citu informāciju. Attiecībā uz kapitālsabiedrību valdēm un padomēm ir jāuzsver, ka padomes varēs tikt veidotas tikai lielajās un īpaši lielajās kapitālsabiedrībās. Valdes un padomes locekļi tiks virzīti, izmantojot datu bāzi, balstoties uz profesionalitātes un kompetences kritērijiem (to skaitā izglītība, pieredze, zināšanas par nozari, finansēm, vadīšanu - šādi kritēriji). Valdes un padomes locekļus virzīs Valsts kapitāla daļu pārvaldības biroja izveidota Nomināciju komiteja, tajā iekļaujot ekspertus. Tātad būs stingri noteikts veids, kādā varēs tikt izvirzīti un apstiprināti kapitālsabiedrības valdes un padomes locekļi. Un jauna kārtība būs arī valdes locekļu atlīdzībai: paredzēts to sasaistīt ar vidējo atalgojumu nozarē, līdzīga izmēra kapitālsabiedrības valdes locekļu vidējo atalgojumu, kā arī kapitālsabiedrības darbības rezultātiem. Un valdes un padomes locekļi amatā tiks ievēlēti uz 5 gadiem. Kapitālsabiedrības pārveide par valsts iestādi vai aģentūru ir viens no iespējamiem ceļiem, kas varētu tikt īstenots atsevišķos gadījumos. Gadījumos, kad šīs kapitālsabiedrības izdod administratīvos aktus, veic valsts nodevas administrēšanu vai saņem ienākumus no dotācijām, tās tiks pārveidotas par tiešās pārvaldes iestādēm. Savukārt gadījumos, kad tās sniedz publiskos pakalpojumus un publiskās personas vārdā realizē kādus projektus, tās būtu pārveidojamas par publiskām aģentūrām un tātad vairs nedarbosies kā uzņēmumi. Būtiska lieta ir tā, ka šis likums skars arī atvasināto publisko personu kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldību, bet tā būs atšķirīga no valsts kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības. Atvasinātās publiskās personas, piemēram, pašvaldības, piemēram, brīvostas, organizēs sev piederošo kapitāla daļu pārvaldi patstāvīgi un tātad varēs izmantot valsts resursus to pārvaldē, tas ir, konsultēties ar Valsts kapitāla daļu pārvaldības biroju un lūgt tā palīdzību. Atvasinātās publiskās personas varēs noteikt arī kārtību, kādā noteiktām pārvaldes iestādēm jātiek iesaistītām vidēja termiņa darbības stratēģijas saskaņošanā un darbības rezultātu izvērtēšanā. Un arī tiks uzdots atvasinātajām publiskajām personām noteikt kārtību kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļa amata kandidātu nominēšanai, ievērojot nosacījumus, ka valdes un padomes locekļa amata kandidātus izvēlas, balstoties uz profesionalitātes un kompetences kritērijiem, un tas ir caurskatāms un atklāts nominācijas process. Tas ir jautājums, kas līdz šim, kā mēs zinām, ir bijis ļoti problemātisks, un valdes un padomes locekļu nominēšanai varēs izmantot šī centralizētā biroja izveidoto datubāzi. Un noslēgumā par dažiem nozīmīgākajiem reformas ilgtermiņa ieguvumiem. Es vēlos uzsvērt, ka turpmāk publiskās personas iegulda sabiedrības līdzekļus tikai tajā komercdarbībā, kas ir nepieciešama sabiedrības interešu nodrošināšanai un nedeformē konkurenci. Tāpat tiks nodrošināts, ka kapitālsabiedrības tiek pārvaldītas atbilstoši labiem korporatīviem pārvaldes principiem, tajā skaitā amatpersonu nominēšanas procesā. Sabiedrībai būs pieejama plaša, salīdzināma un korekta informācija par publisko personu kapitālsabiedrībām un to pārvaldi. Kapitālsabiedrībai būs noteikti darbības mērķi, un tā tiks uzraudzīta kvalitatīvā veidā, un tas kopumā nodrošinās lielākus ienākumus valsts budžetā no dividendēm. Līdz ar to, kolēģi, šādi, pat ļoti konspektīvi, ieskicējot šo ļoti būtisko reformu, es aicinu jūs Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies.".
• 2013_09_19-seq420 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.oktobris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likums”, pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica.".
• 2013_09_19-seq418 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 1, atturas - 36. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
• 2013_09_19-seq417 spokenText "Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Mums izskatīšanai šodien ir trīs no pieciem likumprojektiem, kas ir vienotā paketē. Līdz ar to no sākuma pavisam īsi pastāstīšu, par ko mēs sākam debates. Publisko personu komercdarbības un kapitāla daļu pārvaldības reformas ietvaros Ministru kabinets 2012.gada 15.maija sēdē atbalstīja Ekonomikas ministrijas izstrādāto Publisko personu komercdarbības koncepciju un Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepciju. Lai ieviestu šajās Ministru kabinetā apstiprinātajās koncepcijās piedāvātos risinājumus, tika izstrādāti un Ministru kabinetā apstiprināti pieci likumprojekti: likumprojekts „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, likumprojekts „Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā”, likumprojekts „Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību”, likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””, kā arī likumprojekts „Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likums”. Šeit sākam skatīt pirmo no tiem. Tiesa gan, tas ir vairāk kā pavadošais likumprojekts jau nākamajam darba kārtības punktam, kas būs galvenais šajā likumprojektu paketē. Attiecīb�� uz likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” ir jāsaka, ka šie likuma grozījumi ir nepieciešami, jo saskaņā ar Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepcijā plānoto un Ministru kabineta atbalstīto risinājumu jaunveidojamā valsts pārvaldes iestāde - Valsts kapitāla daļu pārvaldības birojs - turpmāk nodarbosies ar valsts kapitāla daļu un kapitālsabiedrību privatizāciju. Taču šobrīd likumā „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” ir noteikts, ka tikai valsts akciju sabiedrība „Privatizācijas aģentūra” ir tā, kas nodarbojas ar valsts īpašuma objektu privatizāciju. Līdz ar to likumā „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” nepieciešams veikt attiecīgus grozījumus, nosakot arī pāreju no šībrīža tiesiskā regulējuma uz jauno; proti, valsts akciju sabiedrība „Privatizācijas aģentūra” līdz 2015.gada 1.janvārim nodod Valsts kapitāla daļu pārvaldības biroja turējumā valsts kapitāla daļas, kas nodotas privatizācijai, un valsts akciju sabiedrība „Privatizācijas aģentūra” pilda šajā likumā paredzētās valsts kapitāla daļu turētājas un privatizāciju veicošās institūcijas funkcijas līdz brīdim, kamēr valsts kapitāla daļas tiek nodotas Valsts kapitāla daļu pārvaldības birojam. Tādēļ vienu no jautājumiem, kas pārvaldības likuma reformās, risinās šis konkrētais likumprojekts. Līdz ar to Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.".
• 2013_09_19-seq416 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 37, atturas - 10. Likumprojekts pirmajā lasījumā nav atbalstīts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””, pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica.".
• 2013_09_19-seq415 spokenText "Jā, paldies. Komisijas vārdā es gribu pateikt, ka priekšlikums bija atbalstīts. Mēs paši redzējām komisijā to problēmu, par kuru mēs runājām šodien debatēs. Mēs saprotam, ka likums nevar stāties spēkā 1.janvārī. Mēs gatavosim arī citus priekšlikumus, ja likumprojekts tiks atbalstīts. Mēs saprotam, ka varbūt šodien tā nav aktuāla likme - 35,09 -, un mēs saprotam, ka to vecumu vajag mainīt. Ja deputāti atbalstīs šo likumprojektu pirmajā lasījumā, komisija piedāvās ļoti ilgu priekšlikumu iesniegšanas termiņu, un tad visi deputāti varēs pastrādāt reāli un iesniegt priekšlikumus. Bet pagaidām mēs, speciālisti savā nozarē - Sociālo un darba lietu komisija -, lūdzam atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.".
• 2013_09_19-seq414 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Klementjeva kungs vēlas ko piebilst?".
• 2013_09_19-seq413 spokenText "Labi! Katrā ziņā nobeigumā es gribu teikt tikai to, ka šinī brīdī šis nav nepieciešams solis, jo nepieciešamie priekšdarbi ir veikti. Un es joprojām aicinu Saeimu noraidīt šo priekšlikumu. Paldies.".
• 2013_09_19-seq412 spokenText "Ašeradena kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!".
• 2013_01_31-seq11 spokenText "Ašeradena kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!".
• 2012_03_29-seq4 spokenText "Ašeradena kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!".
• 2013_09_19-seq411 spokenText "Jā, paldies, cienījamie kolēģi! Es vēlreiz pateicos par šodienas debatēm, jo mēs šodien Saeimas sēdē aizskārām patiesībā divus ļoti fundamentālus jautājumus. Viens no tiem bija budžeta strukturālā problēma un veselības finansējums, bet otrs ir izglītības sistēmas, teiksim, trūkumi, jauniešiem pārejot uz darba tirgu. Bet, ja mēs runājam par šodienas priekšlikumu, tad es viennozīmīgi gribu teikt, ka mēs nekādā veidā neguvām atziņu... atzinumu par to, ka būtu nepieciešams veikt šādu masīvu valsts finanšu intervenci, lai atvieglotu jauniešiem darba gaitu uzsākšanu. Es vēlreiz atgādināšu statistiku: pagājušajā gadā 18 tūkstoši darba meklētāju, jaunieši šajā vecumā, mierīgi atrada darbu, un tikai 7,5 tūkstošiem bija problēmas. Tātad 30 procentu dēļ mums nav jāveic simtprocentīga intervence. Bet es nekādā gadījumā negribu teikt, ka šeit nav problēmu. Problēmas pilnīgi noteikti ir, un es to noteikti atzītu, taču tās viennozīmīgi ir jārisina. Un es dažām no tām pieskaršos. Tā pirmā, kas tika minēta, ir saistīta ar 17 tūkstošiem, kas mācās pamatizglītības sistēmā, tiem, kas apmeklē pamatizglītības sistēmu. Apmēram 5,5 procenti no viņiem pārtrauc šīs mācības. Tie ir tie, par kuriem tika runāts, un arī... Ziniet, ja mēs runājam par vidējo izglītību, tad vecuma grupā līdz 17 gadiem ir tā, ka apmēram 7 procenti jauniešu neturpina savas mācības... neturpina mācības. Tie ir tā sauktie niidi, kas nemācās, nestrādā - nedara neko. Un tā ir viena no pašām smagākajām grupām, ko kolēģi patiesībā uzrunāja arī šeit. Un šī ir arī viena no tām grupām, kas ir uzrunāta Eiropas Savienības jaunajā iniciatīvā. Tātad kādā veidā šos niidus atrast - tas ir viens, otrs - kā viņus integrēt darba tirgū. Šobrīd Labklājības ministrija kopā ar Nodarbinātības valsts aģentūru ir uzsākusi pilotprojektu, kā viņus atrast. Un tiešām ir bijis diezgan liels skaits kontaktu, bet jāsaka, ka šī aina ir diezgan nepievilcīga. Jā, tie ir tie cilvēki, kuri ir maz motivēti, maz ieinteresēti un tā tālāk. Taču mēs katrā ziņā sadarbībā ar sociālajiem dienestiem šo darbu esam sākuši. Mēs šos cilvēkus meklējam rokā, un tas pirmais un galvenais mūsu uzdevums, protams, ir viņus iedabūt mācību solā, jo darba tirgū viņi ir pilnīgi bezcerīgi ar šādu, teiksim, apmācību ierakstu savā CV. Tātad šis darbs ir uzsākts un es ceru, ka tas vainagosies ar panākumiem. Otra milzīga problēma, kas te ir uzrunāta... kas te tika uzrunāta, ir vispārējās izglītības problēma. Tātad šobrīd gandrīz 40 procenti... precīzāk 36 procenti vidusskolēnu, kuri ieguvuši vidējo izglītību, nespēj, nevar vai negrib mācības turpināt... Viņi neturpina mācības akadēmiskajā sistēmā. Tā ir milzīga problēma - šiem cilvēkiem sākt darbu, jo viņiem nav darba zināšanu... Viņiem nav nekādu priekšzināšanu darba dzīvē. Trešā problēma, kas arī šeit tika uzrunāta, pamatā ir saistīta ar to grupu, kas veido emigrāciju. Pamatā tā ir tā jauniešu grupa, kas veido emigrāciju. Un, ja mēs runājam par iniciatīvu „Jauniešu garantija”, tad šis arī ir viens no galvenajiem intervences punktiem, jo apmēram puse no līdzekļiem nākotnē ir paredzēta tieši tam, lai šos jauniešus atgrieztu atpakaļ mācību sistēmā. Mācību sistēmā! Un šeit ir ārkārtīgi svarīgs jautājums - parādās jauna vajadzība šiem cilvēkiem - tātad vajadzība pēc resursiem, pēc ienākumiem. Šeit ir paredzēta stipendija - segt ceļojuma izdevumus un atrast veidu, kā apmaksāt viņiem studijas gada vai pusotra gada garumā profesionālajās programmās, lai viņi varētu mācīties. Tā nākamā lieta, kas ir uzrunāta, tātad ir saistīta ar jauniešu prasmju iegūšanu, kas šajā programmā arī ir iekļauta. Šī diskusija vēl nav pabeigta, bet tā tuvojas nobeigumam. Runa ir par kompetenču, profesionālo kompetenču, apgūšanu. Tas vairāk attiecas uz tiem, kas apgūst profesionālās izglītības programmas, bet, visticamāk, tiks ekstrapolēts arī uz augstskolām. Respektīvi, runa ir par praksēm, un šis modelis ļoti saskan ar to, ko Reskāja kungs ir iesniedzis. Tātad, ja jaunietis uzsāk mācību laikā darba attiecības, kas ir kvalificējamas kā prakse, un mēs varam panākt trīspusēju līgumu - darba ņēmējs, mācību iestāde un prakses vieta, tad šinī gadījumā ir plāns šo darba devēju atbrīvot no sociālo iemaksu veikšanas, ja viņš veic civiltiesisko apdrošināšanu šādam jaunietim. Tas ir tas pats, par ko jau runāja Reskāja kungs, un ir ļoti mērķēts uz tiem cilvēkiem, kuri apgūst profesionālās kompetences, lai darba devējs būtu ieinteresēts ņemt darbā jaunieti, kurš tad varētu sākt strādāt. Kurš tad varētu sākt strādāt. Protams, ja mēs runājam par augstāko izglītību, tad tur nu problēmas ir vislielākās, un mēs redzam pilnīgi strukturālu problēmu. Man piektdien būs tikšanās ar vienu no lielākajiem IT uzņēmumiem Latvijā. Viņiem ir vismaz 100 cilvēku deficīts programmētājiem, kam mēnesī ir vairāk nekā 1000 latu alga. Iespējams, ka pat ir gatavi maksāt vairāk, ja viņi ir labi; viņi ir gatavi ņemt jebkuru, kam ir kaut kādas, pat pašas mazākās, prasmes. Tas ir IT uzņēmums, starptautisks uzņēmums. Viņi ir gatavi ieguldīt jebkādus līdzekļus Latvijā, lai tikai šādi te jaunieši ar šādām zināšanām būtu. Un ir ļoti... pietiekami daudz tādu profesiju, kurās trūkst cilvēku; uzņēmumi norāda, ka trūkst. Es nezinu, vai vairāk trūkst inženieru vai kādas citas profesijas, bet, teiksim, IT sektors ir tas, kurā visskaidrāk, visizteiktāk trūkst, katastrofāli trūkst darbaspēka. Tajā pašā laikā augstskolas turpina producēt nesamērīgā daudzumā visdažādāko citu profesiju pārstāvju, darbiniekus citās profesijās, kurās, kā mēs pilnīgi noteikti šodien varam pateikt, darbaroku pārpalikums ir iespaidīgs. Tā ka tā varbūt ir augstākās izglītības sistēmas problēma. Bet katrā ziņā mēs sadarbībā ar izglītības sistēmu strādāsim arī pie jaunas profesionālās orientācijas sistēmas, kas daudz precīzāk palīdzēs jauniešiem izšķirties par savu nākotnes soli. Un...".
• 2013_09_19-seq410 spokenText "Paldies. Turpinām debates. Vārds deputātam Arvilam Ašeradenam, otro reizi.".
• 2013_09_19-seq409 spokenText "Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Daži sanākušie deputāti! Arī es gribu būt jaunatnes draugs (Dep. M.Ivanova-Jevsejeva aplaudē.), bet izteikšos tomēr, kāpēc esmu pret šo likumprojektu. Es to runāju jau divreiz... (Dep. V.Reskāja un dep. M.Ivanovas-Jevsejevas starpsaucieni.) divreiz Sociālo un darba lietu komisijā, un tagad īsi atkārtošu. Šie jaunieši, kuriem, nu, tā vienkārši sakot, mēs gribam vienkārši „samest” līdzekļus un „uzsaukt” sociālo nodokli, būtībā ir pats pieprasītākais darbaspēks. To es saku no savas uzņēmējdarbības 18 gadu ilgās pieredzes! It īpaši cilvēki no... nevis no 13 gadu vecuma, kā ir rakstīts likumprojektā, bet vecumā no 20 līdz 25 gadiem; tādus darba devēji meklē kā ar uguni. Viņi ir apguvuši modernās tehnoloģijas, viņi zina angļu valodu, viņi ir ļoti motivēti veidot karjeru. Un, ja nu kāds no viņiem tomēr nevar atrast darbu, tad tā pirmām kārtām ir izglītības problēma, un tur tā vaina jāmeklē. Un otra lieta, kas, manā skatījumā, ir ļoti būtiska: ja mēs dodam tādas privilēģijas vienai grupai, tad tas ir stipri nevienlīdzīgi pret visām citām vecuma grupām. Mēs iepriekš uztraucāmies par to, kas notiek ar tiem cilvēkiem, kuri ir pirmspensijas vecumā, tāpēc ka viņus neviens negrib ņemt darbā, un, ja mēs atbalstītu šo priekšlikumu, tad otrajā lasījumā man noteikti būtu jāizvirza arī priekšlikums par tādu pašu izņēmumu cilvēkiem vecuma grupā no 45 gadiem līdz pensijas vecumam. (No zāles dep. V.Reskājs: „Visas iespējas!”) Tā ka es neatbalstu šo priekšlikumu. Piedod, draugs, patiesība par visu dārgāka man!".
• 2013_09_19-seq408 spokenText "Cienījamie kolēģi! Ir pulksten 13.30. Turpinām Saeimas 19.septembra sēdi. Pirms pārtraukuma mēs sākām skatīt likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”” pirmajā lasījumā. Un šobrīd mums ir jāturpina debates. Tātad turpinām debates. Vārds deputātam Ilmāram Latkovskim.".
• 2013_09_19-seq406 spokenText "Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Elektroniski nav reģistrējušies: Gaidis Bērziņš... neredzu, Boriss Cilevičs... nav, Iveta Grigule... nav, Gunārs Igaunis... nav, Ņikita Ņikiforovs... nav, Vitālijs Orlovs... nav, Jānis Reirs... nav, Elīna Siliņa... nav, Inga Vanaga... nav un Mihails Zemļinskis... nav.".
• 2013_09_19-seq405 spokenText "Paldies. Tā kā līdz pārtraukumam ir atlicis mazāk par piecām minūtēm, tad debates turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, es vēlos jūs informēt, ka pagājušajā nedēļā tika iesniegts deputātu Elksniņa, Cvetkovas, Urbanoviča, Agešina un Rubika jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par dokumentiem, kas saistīti ar telekomunikāciju uzņēmumu „Latvijas Mobilais telefons” un „Lattelecom” apvienošanu”, kas ir pāradresēts ekonomikas ministram Pavļutam. Ir saņemta ekonomikas ministra rakstiska atbilde, kas iesniedzējus neapmierina, bet ekonomikas ministrs ir informējis, ka viņš šodien nevar ierasties. Tātad jautājumu un atbilžu sēde šonedēļ nenotiks. Savukārt ir saņemts jauns deputātu Elksniņa, Urbanoviča, Cvetkovas, Klementjeva un Agešina jautājums veselības ministrei Ingrīdai Circenei „Par iedzīvotāju veselības aprūpi Latvijā”. Jautājums tiks nodots ministrei. Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.".
• 2013_09_19-seq404 spokenText "Jā, es piekrītu savam kolēģim. Un lūdzu Ašeradena kungu nejaukt datus, jo tiešām jauniešu paliek mazāk un, kā mēs zinām, jauniešu bezdarba līmenis tiek aprēķināts no kopējās populācijas, no viņu kopskaita. Tātad problēma tik un tā pastāv, vienkārši mērķauditorija samazinās objektīvu iemeslu dēļ. Tas ir pirmkārt. Tāpat jāsaprot, ka šodien aptuveni 39 tūkstoši jauniešu neapgūst nekādu izglītību un profesiju, kas palīdzētu viņiem brīvi iesaistīties darbā. Tātad vairāk par 30 procentiem no visiem vidusskolu absolventiem mācības neturpina. Tas ir ļoti slikts rādītājs. Un kas ir tie galvenie iemesli, kāpēc viņi tā dara? Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības veiktās aptaujas (veikta pagājušajā gadā) rezultāti liecina par to, ka 34 procenti jauniešu netic vai drīzāk netic tam, ka labāka izglītība var garantēt labāku atalgojumu. Viņi vienkārši netic, ka viņi varēs atrast darbu Latvijā atbilstoši savai izglītībai! Pagājušajā gadā IZM veiktais ikgadējais monitorings par jauniešu dzīves kvalitāti liecina par to, ka gandrīz puse no tiem, kas pārtrauca mācības vai studijas, par mācību vai studiju pārtraukšanas galveno iemeslu norāda to, kā viņiem pietrūkst, - finansējumu. Tātad tiešām jaunieši ir pēc iespējas ātrāk gatavi iesaistīties darba tirgū un savienot to ar mācībām. Pareizi pateica Ašeradena kungs, ka viena no problēmām jauniešiem ir atbilstošs kompetenču trūkums. Bet kā viņi var to saņemt, ja ne ar darbu? Tātad tās kompetences viņiem ir jāpiedāvā apgūt arī mācību laikā. Turklāt jaunieši attiecīgajā kategorijā labprāt piekrīt piestrādāt nepilnu darba laiku. Pēc CSP datiem mēs zinām, ka pagājušajā gadā vairāk par 10 tūkstošiem jauniešu bija nodarbināti nepilnu slodzi. Un šādu te kategoriju, šādu te grupu skaits varētu arī palielināties, jo jauniešiem ir skaidrs, ka studiju laikā ir nepieciešams pēc iespējas agrāk uzsākt darba gaitas gan pieredzes iegūšanai, gan profesionālo iemaņu attīstīšanai, gan arī naudas dēļ. Un arī LBAS dati liecina par to, ka vairākums... nevis vairākums, bet 28 procenti no respondentiem jauniešiem oficiālas darba tiesiskās attiecības jau uzsāka 18-20 gadu vecumā. Un pēdējais moments. Diemžēl no tā, ko mums pateica kolēģis Ašeradena kungs, es nesaprotu, kā jauniešu garantijas sistēmas ietvaros jūs plānojat... ministrija plāno apkarot nelegālo nodarbinātību. Nozaru eksperti apzina un uzsver, ka Latvijā joprojām atsevišķās iedzīvotāju grupās, it īpaši jauniešu vidū, ir liels nedeklarētā darba īpatsvars. Turklāt Latvijas Universitātes ekonometrijas profesors Mihails Hazans dod mums vēl šausmīgākus datus. Tātad Latvijā apmēram 50 tūkstoši cilvēku ir nodarbināti nelegāli, un viņi nemaksā nekādus nodokļus. Tam piekrīt arī Valsts darba inspekcijas direktors, kurš apliecināja, ka pērn apsekotajos uzņēmumos ir atklāti 34 procenti nelegāli nodarbinātu cilvēku. Cik viņu skaitā ir jauniešu? Šeit es atkal varu minēt LBAS rīkotās aptaujas datus, turklāt diezgan svaigus. Tātad gandrīz puse no visiem jauniešiem piekrīt saņemt darba algu aploksnē, un, ja viņiem nebūs citas iespējas, viņi piekritīs tādam variantam. Tad kāpēc gan mums šodien nepalīdzēt viņiem tiešām veidot oficiālas darba tiesiskās attiecības un attiecīgi arī motivēt darba devējus darīt to? Tātad es vēlreiz lūdzu visus klātesošos deputātus atbalstīt likumprojektu. Paldies. (SC frakcijas aplausi.)".
• 2013_09_19-seq402 spokenText "Kolēģi, kad mēs beidzot iemācīsimies runāt, vadoties pēc situācijas, reaģējot uz to, ko iepriekšējais runātājs teica?! Es taču esmu pateicis, ka šo priekšlikumu vajag pilnveidot, un tad, kad tas būs ticis pilnveidots, slogs uz budžetu vai nu būs minimāls, vai šī sloga nebūs vispār. Tāpēc es lūdzu iedot iespēju to pilnveidot uz otro lasījumu. Mēs vēl nebalsojam trešajā lasījumā. Nekas vēl nestāsies spēkā! Tas ir viens aspekts. Otrs. Labklājības ministrija plāno izveidot smagu birokrātisku procedūru, paļaujoties atkal uz Eiropas Savienības fondiem. Un tā mēs arī dzīvosim - paļaujoties uz Eiropas Savienības fondiem, zinot to, ka mums tos jebkurā gadījumā vajadzēs atdot un ka nesamērīga to izšķērdēšana tikai mazinās efektu no tā visa. Un tas, ko piedāvā Labklājības ministrija, tiek orientēts uz ļoti šauru grupu no tiem 20 procentiem jauniešu bezdarbnieku - es domāju, uz kādiem 5 procentiem -, un es šobrīd tā arī nesadzirdēju atbildi uz jautājumu: kas tad notiks ar tiem pārējiem 15 procentiem bezdarbnieku? Un jums ir taisnība: bezdarbs strauji samazinās. Bet ne jau tāpēc, ka tiek veidotas kaut kādas jaunas darba vietas, bet tāpēc, ka jaunieši brauc prom.".
• 2013_09_19-seq400 spokenText "Paldies Ivanovas-Jevsejevas kundzei! Ja viņa būtu rakstījusi likumprojektu, tas noteikti būtu iesniegts daudz precīzāks un daudz kvalitatīvāks nekā pašreiz iesniegtais. Katrā ziņā paldies par rūpīgo analīzi, un mēs ņemsim to vērā. Attiecībā uz Labklājības ministrijas pozīciju jāteic, ka „Saskaņas Centra” kolēģu iesniegtais likumprojekts paredz, ka no 2014.gada 1.janvāra jauniešiem, uzsākot darba attiecības pirmo reizi... viņi paši un viņu darba devēji tiktu uz nenoteiktu laiku atbrīvoti no pienākuma veikt sociālās iemaksas, un viņu vietā iemaksas sociālajā budžetā tiktu veiktas no valsts pamatbudžeta. Respektīvi, runājot ekonomiskajās kategorijās, jāteic, ka nodarbināt darba gaitas uzsākošu jaunieti darba devējam kļūtu par 35,09 procentiem lētāk salīdzinājumā ar citām nodarbināto grupām. Savukārt šāda intervence valsts budžetā... Lai gan diezgan grūti pēc likumprojekta iesniedzēju nodomiem saprast, cik liela šī nodokļu atlaide būtu, saprātīgas kalkulācijas saka, ka tas izmaksātu vismaz 17 miljonus latu jau nākamajā gadā. Šis ir ļoti nopietns solis! Un būtu tikpat nopietni izvērtējams, vai vispār nepieciešams veikt šādu masīvu finanšu intervenci darba tirgū un vai mērķa grupas atbalstam esošās un plānotās aktivitātes nesasniedz iedomāto mērķi daudz, daudz efektīvāk. Vispirms par jauniešu bezdarbu. Jauniešu bezdarba līmenis saskaņā ar Eurostat datiem pēdējos gados strauji samazinās: no 35 procentiem 2010.gadā tas samazinājies uz 19,8 procentiem šā gada jūnijā, un plānojamais bezdarba līmenis jauniešu vidū ir 18 procenti šā gada beigās. Šobrīd jauniešu bezdarba līmenis Latvijā ir ievērojami (ievērojami - es uzsveru!) zemāks nekā Eiropas Savienībā. Eiropas Savienībā tas ir 23,5 procenti. Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrēto jauniešu bezdarbnieku skaits arī ir ievērojami samazinājies. Salīdzinot 2010.gada un 2013.gada augusta datus, redzam, ka reģistrēto jauniešu bezdarbnieku skaits ir samazinājies gandrīz trīs reizes - no 24 000 uz 8000 šogad. Ilgstoša bezdarba riski šajā vecuma grupā salīdzinājumā ar citām vecuma grupām ir ievērojami mazāki - daudz, daudz, daudz mazāki. Par jauniešu konkurētspēju darba tirgū. Pēdējo darba tirgus pētījumu sniegtā informācija liecina, ka darba devēji labprātāk izvēlas gados jaunus darbiniekus. 2012.gadā no reģistrētajiem bezdarbniekiem aptuveni 17 000 jauniešu sekmīgi iekārtojās darba tirgū. Šā gada astoņos mēnešos tādu jau ir 12 000. No reģistrēto dažāda vecuma grupu bezdarbnieku darbā iekārtošanas dinamikas datiem redzams, ka dinamika, ar kādu darbā iekārtojas darba meklētāji vecumā līdz 25 gadiem un darba meklētāji, kuri ir vecāki par 50 gadiem, ir 1 pret 3. Šādi rādītāji runā paši par sevi. Par esošajām atbalsta programmām. Šī nepārprotami ir atbildīgo dienestu prioritārā atbalsta grupa. Kopš Valdības deklarācijas parakstīšanas ir ieviesti, turpināti un paplašināti trīs atbalsta pasākumi, kas paredzēti tieši jauniešu nodarbinātības veicināšanai: darba vieta jaunietim (pirmā darbavieta, kur par jaunieti bezdarbnieku, kas pieņemts darbā, darba devējam tiek maksāta algas subsīdija), atbalsts jauniešu brīvprātīgajam darbam, jauniešu iepazīstināšana ar profesiju teorētiskajām... es atvainojos!... jauniešu bezdarbnieku aktivitātes veicināšana nevalstiskajās organizācijās sabiedrības labā un darbnīcas jauniešiem - jauniešu iepazīstināšana ar profesiju teorētiskajām un praktiskajām pamatzināšanām, lai jaunietis varētu pieņemt apzinātāku lēmumu par savas nākotnes profesijas izvēli. Vienlaicīgi tiek turpināta subsidēto darba vietu izveide nelabvēlīgā situācijā esošiem jauniešiem - jauniešiem ar invaliditāti, ilgstošajiem bezdarbniekiem. Šie pasākumi ir veidoti tā, lai atstātu pēc iespējas mazāk negatīvu efektu uz darba tirgus funkcionēšanu. Tajos var piedalīties tikai tie jaunieši, kam atbalsts ir nepieciešams un kas patstāvīgi nespēj iekārtoties darba tirgū. Diemžēl šiem pasākumiem ir arī savas ēnas puses. Ir novēroti būtiski aizvietošanas efekti, kad darba devējs, cenšoties samazināt saimnieciskās darbības izdevumus, atlaiž darbinieku un viņa vietā pieņem tādu darbinieku - un bieži pat rotācija notiek rotāciju aizsargājamās grupas ietvaros -, par kuru tiek maksātas valsts subsīdijas. Šo pasākumu efektivitāte un apjoms tiek nepārtraukti monitorēti, lai varētu novērst šādus darba tirgus kropļojumus. Kāda tad ir būtiskākā problēma, jaunietim iekārtojoties darbā? Tas ir atbilstošu kompetenču trūkums. 76 procenti darba meklētāju, jauniešu, atzīst, ka viņu izglītības un prasmju līmenis neatbilst tam, kas tiek pieprasīts darba tirgū. No tā izriet viens un tikai vienīgs secinājums - jauniešiem šajā vecuma grupā drīzāk būtu jāatrodas izglītības sistēmas iestādēs un jāiegūst darba dzīvei nepieciešamās zināšanas un prasmes, nevis jāmēģina nesamērīgi agri uzsākt darba gaitas, pakļaujot sevi zemu ienākumu riskam nākotnē. Un šāda pieredze mums jau ir. Pirmskrīzes laikā, celtniecības buma laikā, tika izjaukta... milzīga jauniešu grupa tika izrauta no darba tirgus, kuri pameta.... atvainojos, tika izrauti no mācību sistēmas, kuri devās darba tirgū pāragrā peļņā. Šobrīd tā ir viena no smagākajām grupām, tie ir jaunieši 24-26 gadu vecumā, kuri bija nodarbināti būvniecībā palīgdarbos, bet kuriem nav izglītības. Tā ir visgrūtāk reintegrējamā... viena no visgrūtāk reintegrējamām darba grupām. Ja mēs runājam par piedāvāto likumprojektu, tad šī paaugstinātā motivācija iesaistei darba tirgū ievērojamai daļai jauniešu var likt atteikties no izglītības iegūšanas vai tās turpināšanas, kā rezultātā jaunietim būs zems un kvalificētam darbam neatbilstošs izglītības līmenis, kā arī netiks apgūta profesija. Šāda izvēle radīs nelabvēlīgu ietekmi gan uz iesaisti darba tirgū, gan arī uz darba ņēmēja ienākumiem vidējā termiņā un ilgtermiņā, jo, sasniedzot 25 gadu vecumu, kad nodokļu iemaksas... nodokļu izmaksas atvieglojumi vairs netiks piemēroti, šīm personām, visticamāk, pastāvēs augsts atlaišanas un tam sekojošs bezdarba risks. Tāda situācija nozīmē, ka šādi veidota atbalsta pasākuma rezultātā valstī būs jāiegulda budžeta papildu līdzekļi, gan līdzfinansējot obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas, gan finansējot bezdarbnieku pabalstus un pārkvalifikācijas un izglītības iegūšanas pasākumus. Jāuzsver, ka darba devēja nodokļu izmaksu samazinājums, pieņemot darbā jauniešus, var negatīvi ietekmēt nodarbinātības situāciju arī citās vecuma grupās. Darba devēji ne vien būs motivēti pieņemt darbā jauniešus bez izglītības un iegūtas profesijas, bet var arī izjust stimulu atbrīvot no darba pašreizējos darbiniekus, kuru obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas - darba devēja likme - netiks segta no valsts budžeta līdzekļiem, un aizstāt viņus ar jauniešu grupu. Pieņemot šādus likuma grozījumus, īpaši augsts bezdarba risks būs gados vecāku un mazkvalificētu personu vidū, kuras jau tagad ir daudz lielākā mērā pakļautas bezdarba riskam. Kādi ir iespējamie risinājumi, lai situāciju ar jauniešu nodarbinātību padarītu optimālāku? Nodokļu iemaksu atlaides ir iespējams aizstāt ar mērķētām algu subsīdijām. Kā jau minēju, Nodarbinātības valsts aģentūra jau pašreiz īsteno pasākumu „Darba vieta jaunietim”, kura ietvaros darba devēji tiek motivēti nodarbināt jauniešus, saņemot dotāciju jaunieša, bezdarbnieka, algai 100 latus mēnesī. Par jaunieti ar invaliditāti šī subsīdija ir 150 latu mēnesī pirmo sešu mēnešu laikā un 50 latu mēnesī pēdējo trīs mēnešu laikā proporcionāli nostrādātajam laikam. Turklāt darba devējs saņem dotāciju 50 procentu apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas darba vadītāja atalgojumam, ja pie darba devēja tiek nodarbināti vairāk nekā pieci jaunieši. Turpmākajos gados minētos pasākumus plānots pilnveidot, pagarinot atbalstu līdz 12 mēnešiem un papildinot to ar mobilitātes elementu, tādējādi kompensējot ceļa izdevumus jaunietim un padarot pieejamus arī tikai atsevišķus atbalsta elementus, piemēram, tikai darba gaitu uzsākšanu atbilstoši darba devēja vajadzībām. Sākot ar 2014.gada 1.janvāri, Labklājības ministrija kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju sāks īstenot plašu Eiropas Savienības līmeņa iniciatīvu - „Jauniešu garantija”. Jaunieši, kas nemācās vai nestrādā, varēs pieteikties jauniešu garantijas pasākumiem, reģistrējoties Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieki. Plānots, ka garantija paredzēs iespēju ne vēlāk kā pēc četriem mēnešiem kopš mācību pārtraukšanas vai bezdarbnieka statusa iegūšanas saņemt triju veidu atbalstu savu pozīciju nostiprināšanai darba tirgū: proti, darba piedāvājumu, apmācību piedāvājumu vai praktisku apmācību darba vietā. Visiem jauniešiem Nodarbinātības valsts aģentūra piedāvās atbalstu darba meklēšanā un pamatkompetenču apgūšanā, karjeras konsultācijas, kā arī atbilstoši profilēšanas rezultātiem ļaus iesaistīties pašā atbilstošākajā pasākumā. Jaunieši varēs piedalīties gan īstermiņa apmācību programmās, kuras administrē Nodarbinātības valsts aģentūra, gan uz gadu vai pusotru gadu ilgās profesionālās izglītības programmās jaunas profesijas apguvei, kuru administrēšanu nodrošina Valsts izglītības attīstības aģentūra valsts profesionālās izglītības iestādēs. Tāpat būs iespējams gūt praktiskas iemaņas pasākumā „Pirmā darba pieredze jaunietim” vai „Darba vieta jaunietim - brīvprātīgais darbs”, kā arī izmantot citus Nodarbinātības valsts aģentūras pakalpojumus. Uzņēmīgākiem jauniešiem tiks piedāvāts atbalsts pašnodarbinātības vai komercdarbības uzsākšanai. Nodarbinātības valsts aģentūra jau šobrīd piedāvā informatīvo atbalstu īsās motivācijas un apmācības programmās, kā arī plānots no 2014.gada papildus piesaistīt mentorus, psihologus, sociālos darbiniekus, vienaudžus izglītotājus. Šīs aktivitātes, lai iesaistītu neaktīvos jauniešus, plānots realizēt reģionos sadarbībā ar pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām, kas darbojas jaunatnes izglītības, nodarbinātības un sociālajās jomās. Jauniešu garantija darbosies laika posmā no 2014. līdz 2020.gadam, un tās mērķis ir sniegt atbalstu jauniešiem vecumā no 15 līdz 24 gadiem, kā jau tika minēts. Latvijai pieejamais finansējums vēl nav precīzi zināms, jo ir atkarīgs no galanolēmumiem Eiropas Savienības līmenī, tomēr indikatīvi aprēķini liecina, ka tie varētu būt apmēram 59 miljoni eiro šim laika periodam. Cienījamie kolēģi! Ņemot vērā šī piedāvātā projekta nesamērīgumu, šī nesamērīgās intervences mēroga dēļ aicinu to šoreiz nevirzīt tālāk skatīšanai otrajā lasījumā. Paldies.".
• 2013_09_19-seq398 spokenText "Cienījamie kolēģi! Priekšsēdētājas kundze! Arī pašlaik Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums izvirza jauniešus kā personu grupu, kurai paredzams īpašs atbalsts, kā arī līdzdalība noteiktajās nodarbinātības programmās. Līdz ar to nav šaubu par to, ka īpaši jāveicina jauniešu bezdarba mazināšana. Taču, atbilstoši Labklājības ministrijas sniegtajai informācijai, no 11 tūkstošiem jauniešu bezdarbnieku NVA pasākumos piedalījās tikai 5 tūkstoši. Tātad reālu darba vietu ieguva vai izredzes to dabūt pēc prakses izbeigšanās saņēma tikai 560 cilvēki pagājušajā gadā. Pārējie tika iesaistīti papildu preventīvajos pasākumos, piemēram, brīvprātīgajā darbā, kas, pat pēc NVA atzinumiem, dod ļoti nelielu efektu nodarbinātības ziņā. Turklāt attiecībā uz pirmo darba vietu programmas rezultāti ir gandrīz simtprocentīgi. Tas nozīmē, ka tie, kuri to izgājuši, paliek pie tā paša darba devēja vai ātri atrod citu darbu. Bet kas gan Latvijas mērogā ir 560 cilvēki, ņemot vērā, kā mans kolēģis jau teica, ka reģistrēto bezdarbnieku jauniešu vidū ir 11 tūkstoši, turklāt vēl 10 tūkstoši ir nereģistrēto darba meklētāju, vēl ap 500 ir NIID - Nacionālajā izglītības iespēju datubāzē. Tās ir personas, kas nav ne skolēni, ne studenti, ne arī piedalās kādos kursos, apmācībās vai semināros. Un vēl 9 tūkstoši ir personu, kas ir gatavas uzsākt darbu, bet to nemeklē. Pat ieviešot no nākamā gada Eiropas jaunatnes garantiju sistēmu, kas paredz arī pirmās darba vietas programmas paplašināšanu, mēs neapmierināsim visu jauniešu, bezdarbnieku un darba meklētāju, pieprasījumus. Turklāt es šaubos, ka jauniešu garantiju sistēmas ietvaros esošā proporcija, kā ir sadalīti resursi un prioritātes starp programmām, izmainīsies. Akcents būs likts uz papildu izglītību, nevis uz nodarbinātību, kas ir pareizi attiecībā uz šajā datubāzē ietvertajiem, bet negodīgi pret tiem, kuri pabeidz profesionālās izglītības skolas, koledžas un augstskolas. Jāpiebilst, ka, pēc Eurostat datiem, Latvijā vidējais vecums augstskolu absolventiem ir 25,2 gadi, un viņi pilnīgi būs izslēgti no jauniešu garantijām, jo neatbilst vairs vecuma kritērijiem. Vēl viena svarīga lieta. Likumprojekta iesniedzējiem pārmet, ka viņi nav aprēķinājuši, cik piedāvātie jauninājumi maksās valsts budžetam, kaut arī mēs Finanšu ministrijai lūdzām to izdarīt. Tāpēc man rodas atbildes jautājums: pēc kā Labklājības ministrija un Finanšu ministrija var secināt par šāda veida grozījumu dārgo cenu un neefektivitāti laikā, kad tās saplānoja iztērēt 59 miljonus eiro pasākumiem, kuru nepieciešamība un kopējais rezultāts nav aprēķināts? Un tiešām to nevar prognozēt, jo pašlaik ministrijas rīcībā nav objektīvu datu par darba tirgus prognozēm un izglītības atbilstību tirgus prasībām. Es minēšu tikai vienu piemēru. Latvijā analīze par augstskolu un profesionālo mācību iestāžu absolventu darbību pēc mācību beigšanas vai līdzīgi pētījumi pēdējo reizi tika veikti 2007.gadā. Tuvākos reprezentatīvos datus var gaidīt nākamgad, kad būs pabeigts pētījums par profesionālās izglītības atbilstību darba tirgus vajadzībām. Bet diemžēl tas tiek rīkots tikai vienā - Kurzemes - plānošanas reģionā. Līdz ar to rodas jautājums: kā ministrijas var spriest un plānot jauniešu garantiju vai citu pasākumu un arī mūsu priekšlikumu kapacitāti, ja tām nav izejas datu? Turklāt mūsu priekšlikumi dos iespēju ne tikai atbalstīt darba devējus, kas pieņem darbā jauniešus bez darba pieredzes, bet arī apjēgt, cik potenciāli ir šādu brīvu vietu jauniešiem un kurās jomās. Jāpasvītro, ka Lietuvā kopš 2010.gada tiek ieviesti tieši sociālās apdrošināšanas iemaksu atvieglojumi tiem darba devējiem, kuri piedāvā darbu jauniešiem bez darba pieredzes, paredzot šīs likmes samazināšanu no 31 uz 7,7 procentiem. Ir zināms, ka pēc diviem gadiem šis instruments pārstās eksistēt, jo tā vietā tiks ieviests cits - ļoti līdzīgs, turklāt izmantojot vienīgi Eiropas naudu. Starp citu, tā ir 5 miljoni eiro katru gadu. Būtība ir sekojoša. Lietuvā visiem uzņēmējiem, kuri pieņem darbā jaunieti ar darba pieredzi, kas mazāka par gadu, tiek kompensēta izmaksātā darba algas daļa, kas nepārsniedz 23 procentus. Turklāt šī administrēšana ir ļoti vienkārša: darba devējs var ik ceturksni iesniegt Lietuvas Investīciju un attīstības aģentūrai pieteikumu par izmaksātās summas segšanu. Diemžēl nekas līdzīgs jauniešu garantiju ietvaros Latvijā nav paredzēts. Tāpēc esošā situācija sociālās apdrošināšanas likmes samazināšanā būs vienīgais visaptverošais, objektīvais un darbīgais instruments, ar ko būtiski samazināt jauniešu bezdarbu un nelegālo nodarbinātību jauniešu vidū. Par to aspektu diemžēl Labklājības ministrija, izstrādājot jauniešu garantijas, pavisam aizmirsa. Tātad, kā pārliecina statistika un kā liecina NVA prakse, pirmās darba vietas izveidošana... izveidošanas atbalstīšana ir tieši tas, kas dod rezultātu. Tātad es lūdzu visus deputātus, visas frakcijas, it īpaši latgaliešus, jo tur tā jauniešu bezdarba problēma ir vissarežģītākā, atbalstīt mūsu likumprojektu. Paldies.".
• 2013_09_19-seq397 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Marjanai Ivanovai-Jevsejevai.".
• 2012_10_22_a-seq28 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Marjanai Ivanovai-Jevsejevai.".
• 2012_09_06-seq212 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Marjanai Ivanovai-Jevsejevai.".
• 2012_04_26-seq75 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Marjanai Ivanovai-Jevsejevai.".
• 2012_04_19-seq205 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Marjanai Ivanovai-Jevsejevai.".
• 2013_09_19-seq396 spokenText "Labdien, augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja, labdien kolēģi! Es gribu, lai jūs tiešām manī šobrīd paklausītos un atvēlētu tam kādas piecas minūtes no savām svarīgajām sarunām, no telefonsarunām, no visa pārējā, jo es gribu šoreiz apelēt pie tādas lietas kā sirdsapziņa un jēga, kāpēc mēs vispār šeit esam ievēlēti. Es ļoti labi saprotu, ka ir panākta koalīcijas vienošanās par šo jautājumu. Ir mūsu valstī tāds vārds kā koalīcija, bet es gribu atgādināt, ka ne jau tad, kad cilvēki balsoja, viņi balsoja par kaut kādu koalīcijas balsojumu. Viņi balsoja par katru no jums atsevišķi, - par to, lai jūs paustu savu personīgo viedokli par kādiem jautājumiem. Un tāpēc es lūdzu paklausīties un izdarīt izvēli pēc savas sirdsapziņas - tā, kā jūs uzskatāt par pareizu. Tātad atgādināšu, ka šī likumprojekta mērķis ir mazināt bezdarbu jauniešu vidū un viņiem atrast savu pirmo darba vietu. Likumprojekta ietvaros tiek paredzēts izveidot mehānismu, kurš motivētu darba devējus pieņemt darbā jauniešus bez darba pieredzes un tādā veidā dot viņiem iespēju iegūt savu pirmo darbu un savu pirmo pieredzi. Kāpēc tas ir svarīgi? Es domāju, ka neatklāšu nevienam lielu noslēpumu, ja pateikšu, ka jaunieši ir vismobilākā grupa un, ja viņi nespēj atrast darbu Latvijā, tad bieži viņi brauc prom. Un tādā veidā mēs zaudējam tūkstoš cilvēku katru gadu. Līdz ar to tā vietā, lai strādātu Latvijas labā, viņi ceļ citu valstu ekonomiku, un tajā pašā laikā, kad mēs atrodamies demogrāfiskas krīzes priekšā, viņi tur veido ģimenes. Noteikti pēc manis nāks tribīnē Ašeradena kungs, kurš jau ir pieteicies, un pateiks, kāpēc šo priekšlikumu nevajag atbalstīt. Toties es gribu pateikt, ka starp to, ko teiks Ašeradena kungs, un... Starp Labklājības ministrijas priekšlikumiem un šo priekšlikumu pēc būtības nav nekādu domstarpību. Šie priekšlikumi ir viens otru papildinoši un tādā veidā stiprinoši. Un, lūk, galvenās tēzes, kāpēc šis priekšlikums ir atbalstāms un ar ko tas atšķiras no Labklājības ministrijas idejas. Pirmkārt, Labklājības ministrijas priekšlikumi ir orientēti galvenokārt uz jauniešiem bezdarbniekiem, kuri ir reģistrēti Nodarbinātības valsts aģentūrā. Bet dažu iemeslu dēļ jaunieši brīžiem neizvēlas reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā un vienkārši uzreiz brauc prom no valsts. Tātad Latvijā jauniešu bezdarbnieku skaits varētu būt pat divas reizes lielāks, nekā tas ir oficiāli... nekā rāda oficiālā statistika. Savukārt šis priekšlikums aptver visus jauniešus bezdarbniekus. Tāpēc pirmais jautājums. Es gribu pajautāt: kā plānots strādāt ar jauniešiem bezdarbniekiem, kuri brauc prom un kuri nereģistrējas Nodarbinātības valsts aģentūrā? Otra tēze. Strādājot ar Nodarbinātības valsts aģentūras programmām, uzņēmēji bieži sūdzas par lielu birokrātisko slogu. Savukārt, izveidojot šādu mehānismu, mēs piedāvājam uzņēmējiem vienkāršu un saprotamu rīku, lai strādātu ar jauniešiem, un tādā veidā mēs mazinām kopējo birokrātisko slogu valstī un ceļam uzņēmēju konkurētspēju. Un trešais. Kā galvenais pretarguments tiek minēts šī priekšlikuma lielais slogs uz budžetu. Savukārt es jums apsolu - bez jebkādiem čurikiem, kā pieņemts mūsu politikā, es jums apsolu! -, ka, ja mēs šobrīd atbalstīsim šo priekšlikumu, tad uz otro lasījumu es to pilnveidošu un slogs uz budžetu būs minimāls. Un vēl es gribu apelēt konkrēti pie Reformu partijas sirdsapziņas, jo jūs atbalstījāt konceptuālajā lasījumā šo priekšlikumu, bet man nezināma iemesla dēļ noraidījāt to komisijā. Tāpēc lūdzu: ja jūs balsosiet „pret”, es gribu dzirdēt pamatojumu. Savukārt es aicinu to atbalstīt un dot iespēju uz otro lasījumu to pilnveidot. Paldies.".
• 2013_09_19-seq394 spokenText "Labrīt, augsti godātie deputāti! Sociālo un darba lietu komisija izskatīja un konceptuāli atbalstīja likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu””, un lūdz arī deputātus atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.".
• 2013_09_19-seq393 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Čepānes kundze vēlas ko piebilst? Nē. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts kontroles likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 43, atturas - 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā nav atbalstīts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu””, pirmais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Andrejs Klementjevs.".
• 2013_09_19-seq392 spokenText "Kolēģi! Es gribu teikt, ka konceptuāli - konceptuāli! - šīs idejas ir labas un būtu atbalstāmas, bet man gribētos drusku no vēsturiskā aspekta uz tām paskatīties. Mums bija komisijas sēde, un mēs skatījām kopā ar Valsts kontroli visus šos jautājumus, un - man liekas, tas bija arī ļoti būtiski! - mēs tā labestīgi analizējām katru no šiem punktiem, un daudzās vietās arī Valsts kontrole pati vēl riktīgi nebija, teiksim, gatava šiem priekšlikumiem. Kaut gan, es uzreiz saku, es konceptuāli šos priekšlikumus atbalstu, tie ir labi. Iziesim cauri dažiem no tiem! Revīzijas... nu, operatīvās revīzijas. Operatīvās revīzijas tad būtu tādā veidā, ka mums tiešām būtu... Nu, ir jau drusku ieplānoti līdzekļi budžetā, bet principā Valsts kontroles budžetam ir jābūt milzīgi palielinātam, lai mēs varētu, tā teikt, manevrēt uz operatīvajām darbībām, vispār izdarīt vienu vai otru, vai trešo, teiksim, revīziju. Tad tam ir jābūt paredzētam! Es uzskatu, ka tas būtu arī labi, jo principā Valsts kontrole atgriež atpakaļ Valsts kasē vai vismaz mēģina atgriezt atpakaļ Valsts kasē pietiekami lielas naudas summas. Taču tad no pozīcijas puses - un, es domāju, te nav runa tikai par pozīciju vai opozīciju! - ir jādod Valsts kontrolei lielākas, teiksim, finanses. Otras ir obligātās revīzijas. Nu, tas pats, kas operatīvās. Ir arī obligātās revīzijas! Jā, nu praktiski tad mums ir jāpasaka, ka visas... obligātās būtu visās vietās, visās ministrijās. Principā visās ministrijās arī notiek Valsts kontroles revīzija. Nu, tad mums ir kaut kā... Nu, detalizētāk šis jautājums ir jāpēta un jāskatās. Arī attiecībā uz Saeimu te mēs diskutējām. Nekādu problēmu, lai Valsts kontrole revidētu... veiktu revīzijas Saeimā! Bet tad iznāk tāda ļoti interesanta situācija, ka ir... būs mūsu valstī viena institūcija, kura nepakļausies un... Būs tikai pati Valsts kontrole, tā būs vienīgā tā valsts institūcija, kura veiks... zvērinātie revidenti veiks revīziju. Es domāju... šeit es drusku kolēģiem, kas uzstājās, nepiekristu. Mēs skatāmies ļoti bieži uz Valsts kontroli un jebkuru institūciju no personāliju viedokļa. Mēs nedrīkstam skatīties uz šo institūciju tikai kā uz personālijām, jo tas ir diezgan bīstami: Jānis, brīnišķīgs cilvēks... atbildīgs cilvēks, vēl kaut kas ir... Pēteris varētu būt drusku, teiksim, mazāk... Ja mēs tā pieiesim un tādu uzticības koeficientu liksim... liksim vienai vai otrai institūcijai, tad diez vai tā varēs funkcionēt diezgan normāli un ar atdevi. Tālāk. Jā, es domāju, ka tā ir mūsu kopīga lieta. Es nezinu, kā pastiprināt to, kas šeit ir ierakstīts, - ka tas, kas ir pieņemts Valsts kontrolē... ka Valsts kontroles pamata uzdevums ir kontrolēt valsts līdzekļus. Un šeit mēs runājam par ostām arī: ja tur ieiet iekšā valsts līdzekļi, tad Valsts kontrole tās kontrolē. Un ir vēl otrs moments, kas ir ļoti būtisks, - tas, ko kolēģis teica: kā tomēr piespiest institūcijas, lai tās pildītu? Tad acīmredzot tas ir nevis šinī likumā jāliek iekšā, bet ir jāieliek kādā citā likumā, kas ir daudz nopietnāks. Tāpēc mans viedoklis ir puse uz pusi... Es neesmu gatavs ne atbalstīt, ne neatbalstīt šajā gadījumā, bet es gribētu, teiksim, šajā gadījumā, lai būtu... nu, lai turpinātos diskusijas par visiem šiem jautājumiem. Es vēlreiz saku: Elksniņa kungs, konceptuāli, kā jūs atceraties, š�� saruna bija pozitīva! Bija klāt arī Valsts kontrole, un man ļoti gribētos, lai šie jautājumi tiktu skatīti kompleksi. Es nezinu, vai arī Juridiskajā komisijā Valsts kontrole bija klāt, teiksim... Ja bija klāt, teiksim, tad tas ir ļoti būtiski arī tai institūcijai, kurai mēs uzdodam un liekam. Mēs Valsts kontrolei, es uzskatu, šodien uzticamies, un šis uzticības koeficients ir pietiekami liels. Un tas ir ļoti būtiski, lai... lai pati tā institūcija, pie kuras mēs griežamies... lai tā spētu to visu arī akumulēt. Bet ir jābūt arī lielākai naudas summai. Paldies par uzmanību.".
• 2013_09_19-seq390 spokenText "Cienījamie kolēģi! Kādu laiku iepriekš mēs iesniedzām grozījumus likumā par Valsts kontroli, piedāvājot atrisināt virkni problēmu, kuras, mūsu skatījumā, acīmredzot ir radušās un saistībā ar kurām likumdevējs nav pienācīgi ieviesis noteiktu regulējumu. Runājot par tiem apsvērumiem, ko tikko ir izteikusi Čepānes kundze Juridiskās komisijas vārdā, ir jāatgādina, ka Juridiskajā komisijā balsis par minēto likumprojektu sadalījās līdzīgās daļās un komisijas sēdē nepiedalījās Reformu partijas pārstāvji. Tāpēc es varbūt analizēšu vairāk tos jautājumus un šo konkrēto priekšlikumu būtību, ko mēs piedāvājam. Uz šo brīdi Valsts kontroles likumā ir noteiktas tiesības Valsts kontrolei sniegt Saeimai un Ministru kabinetam atzinumus par normatīvo aktu projektiem. Tas nozīmē, ka, izstrādājot anotāciju, likumprojekta iesniedzējam - vai nu Saeimai, vai Ministru kabinetam - ir pietiekami rūpīgi jāaprēķina gan, piemēram, ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem, gan arī, piemēram, ietekme uz Eiropas Savienības piešķirtajiem finanšu līdzekļiem. Tās ir tiesības, ko Valsts kontrole var izmantot. Mēs ierosinām to noteikt kā pienākumu, jo mēs bieži vien redzam, ka tā anotācija, ko mēs saņemam parlamentā, attiecībā uz ietvertajiem izdevumiem lielā mērā nav atbilstoša tam rezultātam, ko mēs sasniedzam. Tas ir pirmkārt. Otrkārt, mēs vēlamies, lai likumprojektos tiktu reāli izvērtēts gan finansiālais ieguvums, gan arī ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem. Piekoptā prakse ir pierādījusi, ka šajā situācijā un ar šo piemēru valsts prakse ir bijusi neveiksmīga. Nākamā lieta, ko mēs piedāvājam, ir veikt tā sauktās operatīvās revīzijas. Čepānes kundze mūs maldināja, jo Valsts kontroles likumā nekur nav paredzēts, kas tās tādas ir - tās operatīvās revīzijas - un kādā kārtībā tās būtu veicamas. Taču gan mēs, Saeimas deputāti, gan arī sabiedrības vairākums nepārprotami ir apzinājies, ka operatīvās revīzijas virknē gadījumu ir nepieciešamas. Un kāpēc nepieciešamas? Pirmām kārtām jāpiemin „Liepājas metalurga” lieta. Ir acīm redzams tas, ka Valsts kontrole savas revīzijas, apstiprinot šogad... un saistībā ar Saeimā piešķirtajiem līdzekļiem var veikt tikai nākamā gada ietvaros. Līdz ar to... Tiešām rodas gadījumi un situācijas, kad revīzijas ir nepieciešams veikt nekavējoties. Un šajā situācijā nav labāka līdzekļa kā Valsts kontrole, kura tiešām ir autonoma iestāde, kura varētu šo vērtējumu sniegt. Pašreizējā prakse šajā jautājumā ir pierādījusi, ka valsts tērē simtiem tūkstošu latu, lai šīs revīzijas un kontroles veiktu pieaicināti revidenti, kurus valdība bez jebkāda veida konkursa procedūras, bez jebkāda veida atklātām Ministru kabineta sēdēm vienkārši pieaicina un šādus lēmumus arī pieņem. Mēs piedāvājam, lai gan Saeimas deputāti... 20... līdzīgs... Mēs pilnībā pārņemam to procesuālo regulējumu, kāds ir paredzēts Satversmes tiesas likumā attiecībā uz pieteikumu iesniegšanu Satversmes tiesā, ka 20 Saeimas deputāti, Ministru kabineta locekļi vai Valsts kontroles padomes locekļi var lemt. Tās ir tiesības, kuras ir atstātas Valsts kontroles ziņā. Pēc mūsu projekta, tā var izlemt, vai šajā situācijā lemt vai nelemt par operatīvās revīzijas veikšanu. Kas notiek pašreiz? Ministru kabinets šogad Valsts kontrolei ir papildus piešķīris 300 tūkstošus latu operatīvo revīziju veikšanai. Kādām revīzijām? Mēs, piemēram, lūdzām veikt revīziju saistībā ar „Liepājas metalurgu”. Valsts kontrole ir atbildējusi, ka tāda nav attiecīgi gada plānā iestrādāta un ka revīzija netiks veikta. „Saskaņas Centrs” ir lūdzis veikt revīziju AS „Reverta” attiecībā uz 2 miljoniem, kas tika samaksāti nezināmiem, tā teikt, advokātiem saistībā ar strīdiem. Arī nav nekādas rīcības! Pavisam nesen - pagājušajā nedēļā - ekonomikas ministrs Pavļuta kungs ir griezies Valsts kontrolē ar lūgumu veikt revīziju Aqua Riga. Arī šajā situācijā, vadoties pēc regulējuma neesamības, nav skaidri tie kritēriji, kā tad tās operatīvās revīzijas tiks regulētas. Un, mūsu skatījumā, tas tiešām ir priekšlikums, kurš nekādā veidā neapdraud iestādes neatkarību, jo iestāde pati, tas ir, rīcības brīvības ietvaros, varēs lemt - veikt revīziju par šiem jautājumiem vai neveikt. Un šādā situācijā, pēc mūsu skatījuma, likumā regulējumam ir jābūt. Attiecībā uz revīzijām Saeimā. Godājamie deputāti! Mēs šodien nobalsojām par Satversmes tiesas tiesnešu atklātu ievēlēšanu. Pirms tam mēs atteicāmies no aizklātiem balsojumiem attiecībā uz virkni citu amatpersonu iecelšanu. Diemžēl virknē politisko partiju valdes locekļu ievēlēšanā un citos balsojumos tiek piekopti aizklātie balsojumi. Kāpēc uz doto brīdi gadījumā, ja parlaments skaidri pasaka, ka mēs būsim atklāti pret sabiedrību, ka mēs atklāti parādīsim, kā un kādā situācijā mēs balsojumu norādām, kāds ir bijis mūsu atbalsts vienai vai otrai amatpersonai... kāpēc parlaments turpina slēpt no autonomas valsts iestādes, kuras pārstāvju pilnvarojumu tas ir pats apstiprinājis... no iespējas revidēt parlamentu. Es neredzu nekādu attaisnojumu šai rīcībai. Un acīm redzama bija tāda Juridiskās komisijas atsevišķu locekļu divkosība šajā jautājumā, ka patiesībā mēs mūsu likumprojektā ietverto anotāciju pat varētu apmainīt vietām ar to anotāciju, ko valdošā koalīcija ir pielikusi pie atklātiem balsojumiem, un nekas satura ziņā neizmainītos. Tās pašas nostādnes, tie paši mērķi un tās pašas iniciatīvas! Nākamais jautājums. Mēs piedāvājam papildināt Valsts kontroles likumu ar nosacījumu, ka rekomendācijas, ko sniedz Valsts kontrole savos atzinumos visām vienībām, ir obligāti izpildāmas. Kolēģi, iedomāsimies! Valsts kontrole veic revīzijas valsts un pašvaldību iestādēs, tajā skaitā tām piederošajās kapitālsabiedrībās. Un tagad vienā otrā situācijā šīs struktūrvienības, par kurām revīzijas atzinumā ir pateikts, ka valsts iestāde, autonoma iestāde... Valsts kontrole ir pateikusi, ka līdzekļi ir izlietoti nelietderīgi, bet šai iestādei, kuras faktiskais īpašnieks ir valsts, tie obligāti nav izpildāmi. (No zāles dep. J.Reirs: „Brīvosta nav valsts uzņēmums!”) Jums ir iespēja cīnīties, tajā skaitā par jūsu argumentu, un nobalsot „par”, ņemot vērā tikko dzirdēto no zāles. Bet šajā situācijā, godājamie kolēģi, tas tiešām... šis piemērs ir klasisks, kā uzlikt par pienākumu valsts un pašvaldību dibinātām kapitālsabiedrībām un visām citām vienībām, ko revidē Valsts kontrole, pienākumu izpildīt šo nosacījumu, nevis pieaicināt padsmit revidentus, lai cīnītos pret Valsts kontroli. Godājamie kolēģi! Mēs nonākam pie situācijas, ka mums ir Valsts kontroles ziņojums un vēl padsmit citu neatkarīgu iestāžu revidentu ziņojumu, kuri savā starpā konkurē. Un tāpēc mums, godājamie kolēģi, tie 80 procenti, kuru ieviešana faktiski attiecībā uz rekomendāciju, mūsu skatījumā, nav pilnīgs rādītājs... situācija tiešām ir jāvērtē kompleksi un likumdevējam ir jāsāk pašam ar sevi. Te izskanēja, ka tas nav izdevīgi atsevišķām kapitālsabiedrībām... valsts kapitālsabiedrībām, ministrijām piederošajām kapitālsabiedrībām, kurās ministrijas ir valsts kapitāla daļu turētājas. Faktiski tas ir tiešām ļoti izdevīgi! Un tiešām jūs šajā situācijā apzināties to nopietnību... Situācija ir pārāk nopietna, lai šo jautājumu vienkārši ignorētu. (No zāles dep. J.Reira starpsauciens: „Sāciet ar sevi!”) Attiecībā uz nākamo priekšlikumu, ko mēs piedāvājam, jāteic, ka faktiski mēs piedāvājam... faktiski mēs rosinām, ka gadījumā, kad revīzijas atzinumā tiktu konstatēta kādas amatpersonas nelietderīga rīcība, kādas amatpersonas rīcība ārpus Civillikumā ietvertajiem kritērijiem, ir jārīkojas kā rūpīgam saimniekam... Mēs ierosinām rīkoties nevis kā tagad, kad Publisko izdevumu un revīzijas komisijā diskutē par disciplināratbildību, kas patiesībā ir vispār tāds hipotētisks jēdziens situācijā, kad... Nu kāda var būt disciplināratbildība, piemēram, kādam valdes loceklim, ja viņš nav vairs valdes loceklis? Mēs ierosinām ieviest reālu atbildību attiecībā uz regresa prasībām pret tiem darbiniekiem, kuri ir pieņēmuši nelietderīgus lēmumus. Godājamie kolēģi, šis tiešām ir tāds likumprojekts, kur mums nav jādalās pozīcijā un opozīcijā! Šis likumprojekts vienlaicīgi skar autonomo iestādi un gan valsts, gan pašvaldību iestādes. Mums tiešām būtu prieks, ja valsts parlaments jeb likumdevējs šādu regulējumu pieņemtu un šajā situācijā nostādītu visu savās vietās, un tad nebūtu strīdu nevienā... vienā vai otrā situācijā nedz par revīziju nepieciešamību, nedz arī par to, kam kurā revīzijā ir taisnība - Valsts kontrolei vai kādam privātam revidentam. Un es tiešām aicinu jūs atcerēties visus tos saukļus, ko jūs izteicāt gan priekšvēlēšanu kampaņā, gan arī parlamenta sēdes laikā attiecībā uz uzticības līmeņa paaugstināšanu parlamentam, to skaitā saukļus jautājumā par atklātiem balsojumiem. Es uzskatu, ka gadījumā, ja viss ir kārtībā, tad tiešām nav no kā baidīties. Un jūs ne vienu vien reizi atkārtojāt šo tēzi citos jautājumos. Paldies.".
• 2013_09_19-seq388 spokenText "Godātie kolēģi! Juridiskā komisija likumprojektu „Grozījumi Valsts kontroles likumā” izskatīja pirms pirmā lasījuma 3.septembra sēdē un noraidīja to šādu apsvērumu dēļ. Es minēšu galvenos kritērijus, kādu iemeslu dēļ. Taču iepriekš es gribētu pateikt, ka šo likumprojektu neatbalstīja arī Publisko izdevumu un revīzijas komisija. Komisijā iepriekš bija organizēta arī īpaša sēde, kas veltīta šiem grozījumiem. Neatbalstīja Juridiskais birojs, un neatbalstīja arī Valsts kontrole. Pirmais no būtiskākajiem iebildumiem bija tāds, ka Valsts kontrolei likumprojektā paredzēts pienākums sniegt atzinumus par normatīvo aktu projektiem, kuri var ietekmēt valsts un pašvaldību ieņēmumus un izdevumus vai paredz rīcību ar valsts un pašvaldību mantu. Komisijasprāt, kā arī uzaicināto personuprāt, tā ir nepareiza pieeja, kas nesamērīgi palielinātu Valsts kontroles darba apjomu. Pret šādu pienākumu iebilda arī Valsts kontrole, jo Valsts kontroles pārstāvji, kā arī kontrolieri uzskatīja, ka nav iespējams dot atzinumus par visiem likumprojektiem, balstoties tikai uz likumprojektu anotācijām. Un lielākoties arī eksperti no Juridiskā biroja norādīja, ka Valsts kontroles piesaistīšana būtu nevajadzīga valsts līdzekļu izmantošana, būtu nepieciešami papildu resursi, tas turklāt aizkavētu likumprojektu izstrādāšanu. Otrais. Likumprojekts paredz papildināt Valsts kontroles padomes funkcijas, uzliekot par pienākumu pēc ne mazāk kā 20 deputātu, Ministru kabineta vai Valsts kontroles padomes locekļu ierosinājuma lemt par revīziju veikšanu ārpus apstiprinātā gada plāna. Juridiskajā komisijā šis priekšlikums tika noraidīts, jo Valsts kontrole jau tagad veic operatīvās revīzijas, lai valdība un Saeima varētu pieņemt lēmumus, balstoties uz aktuālu informāciju. Tika norādīts, ka Ministru kabinetā nākamajam gadam ir apstiprināts papildu finansējums operatīvo revīziju veikšanai. Tā ka šie grozījumi likumā nav nepieciešami. Komisijā tika uzskatīts, ka šāda politiska Valsts kontroles dienas kārtības noteikšana varētu apdraudēt Valsts kontroles neatkarību. Trešais iebildums ir attiecībā uz to, ka Valsts kontrolei būtu jāveic revīzija Saeimā. Par to mums bija ārkārtīgi plaša diskusija, tomēr arī Juridiskā komisija pievienojās Publisko izdevumu un revīzijas komisijas viedoklim. Tāpat arī Valsts kontroles viedoklim, ka, piemēram, frakciju izdevumu lietderību nevar izvērtēt ar parastajiem Valsts kontroles kritērijiem. Valsts kontrole bez tam vēl norādīja, ka, pirms grozīt kādu likumu, ir jāapsver, vai pilnībā tiek izmantotas jau esošo normatīvo aktu regulējumu iespējas, proti, vai tiek izmantotas iespējas deleģēt zvērinātiem revidentiem izvērtēt finanšu līdzekļu izmantošanu Saeimā. Un tika uzsvērts, ka, pieņemot šo grozījumu, iespējams, varētu tikt apdraudēts arī neatkarības princips, jo, kā mēs zinām, Saeima apstiprina Valsts kontroles budžetu, kā arī Valsts kontroles pārskatus par veikto darbību izskata Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija. Un pēdējais... Nē, šis ir ceturtais, bet būs arī piektais! Attiecībā uz grozījumu, ka Valsts kontroles sniegtās rekomendācijas revidējamai vienībai ir obligāti izpildāmas. Tāds bija likumprojekta priekšlikums. Valsts kontroles pārstāvis paskaidroja, ka tagad jau 80 procentos gadījumu šie ieteikumi tiek ieviesti, tāpēc nebūtu jānosaka obligāta šo ieteikumu ieviešana. Taču attiecībā uz likumprojekta autoru ierosinājumu papildināt Valsts kontroles likuma 57.pantu Juridiskā komisija uzskatīja, ka grozījumi ir izdarāmi drīzāk Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā, nevis Valsts kontroles likumā. Viena lieta tomēr jāuzsver: Juridiskā komisija diskutējot tomēr uzskatīja, ka tā redakcija būtu pilnveidojama. Proti, Juridiskā komisija piekrita, ka likumā pietiekami skaidri būtu jānosaka valsts kontroliera un Valsts kontroles padomes locekļu amata ieņemšanas nosacījumi, lai turpmāk novērstu būtiskas domstarpības likuma interpretācijā. Taču komisija vienojās, ka iesniegtā grozījumu redakcija likuma 26.pantā ir pretrunā ar Juridiskā biroja atzinumu, ko Juridiskais birojs sniedza pēc pašreizējās valsts kontrolieres ievēlēšanas. Tātad, kolēģi, es Juridiskās komisijas vārdā aicinu šo likumprojektu neatbalstīt. Paldies.".

• first
• previous
• next