Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2013_09_19-seq388> ?p ?o. }
Showing items 1 to 10 of
10
with 100 items per page.
- 2013_09_19-seq388 type Speech.
- 2013_09_19-seq388 number "388".
- 2013_09_19-seq388 date "2013-09-19".
- 2013_09_19-seq388 isPartOf 2013_09_19.
- 2013_09_19-seq388 spokenAs 101.
- 2013_09_19-seq388 spokenText "Godātie kolēģi! Juridiskā komisija likumprojektu „Grozījumi Valsts kontroles likumā” izskatīja pirms pirmā lasījuma 3.septembra sēdē un noraidīja to šādu apsvērumu dēļ. Es minēšu galvenos kritērijus, kādu iemeslu dēļ. Taču iepriekš es gribētu pateikt, ka šo likumprojektu neatbalstīja arī Publisko izdevumu un revīzijas komisija. Komisijā iepriekš bija organizēta arī īpaša sēde, kas veltīta šiem grozījumiem. Neatbalstīja Juridiskais birojs, un neatbalstīja arī Valsts kontrole. Pirmais no būtiskākajiem iebildumiem bija tāds, ka Valsts kontrolei likumprojektā paredzēts pienākums sniegt atzinumus par normatīvo aktu projektiem, kuri var ietekmēt valsts un pašvaldību ieņēmumus un izdevumus vai paredz rīcību ar valsts un pašvaldību mantu. Komisijasprāt, kā arī uzaicināto personuprāt, tā ir nepareiza pieeja, kas nesamērīgi palielinātu Valsts kontroles darba apjomu. Pret šādu pienākumu iebilda arī Valsts kontrole, jo Valsts kontroles pārstāvji, kā arī kontrolieri uzskatīja, ka nav iespējams dot atzinumus par visiem likumprojektiem, balstoties tikai uz likumprojektu anotācijām. Un lielākoties arī eksperti no Juridiskā biroja norādīja, ka Valsts kontroles piesaistīšana būtu nevajadzīga valsts līdzekļu izmantošana, būtu nepieciešami papildu resursi, tas turklāt aizkavētu likumprojektu izstrādāšanu. Otrais. Likumprojekts paredz papildināt Valsts kontroles padomes funkcijas, uzliekot par pienākumu pēc ne mazāk kā 20 deputātu, Ministru kabineta vai Valsts kontroles padomes locekļu ierosinājuma lemt par revīziju veikšanu ārpus apstiprinātā gada plāna. Juridiskajā komisijā šis priekšlikums tika noraidīts, jo Valsts kontrole jau tagad veic operatīvās revīzijas, lai valdība un Saeima varētu pieņemt lēmumus, balstoties uz aktuālu informāciju. Tika norādīts, ka Ministru kabinetā nākamajam gadam ir apstiprināts papildu finansējums operatīvo revīziju veikšanai. Tā ka šie grozījumi likumā nav nepieciešami. Komisijā tika uzskatīts, ka šāda politiska Valsts kontroles dienas kārtības noteikšana varētu apdraudēt Valsts kontroles neatkarību. Trešais iebildums ir attiecībā uz to, ka Valsts kontrolei būtu jāveic revīzija Saeimā. Par to mums bija ārkārtīgi plaša diskusija, tomēr arī Juridiskā komisija pievienojās Publisko izdevumu un revīzijas komisijas viedoklim. Tāpat arī Valsts kontroles viedoklim, ka, piemēram, frakciju izdevumu lietderību nevar izvērtēt ar parastajiem Valsts kontroles kritērijiem. Valsts kontrole bez tam vēl norādīja, ka, pirms grozīt kādu likumu, ir jāapsver, vai pilnībā tiek izmantotas jau esošo normatīvo aktu regulējumu iespējas, proti, vai tiek izmantotas iespējas deleģēt zvērinātiem revidentiem izvērtēt finanšu līdzekļu izmantošanu Saeimā. Un tika uzsvērts, ka, pieņemot šo grozījumu, iespējams, varētu tikt apdraudēts arī neatkarības princips, jo, kā mēs zinām, Saeima apstiprina Valsts kontroles budžetu, kā arī Valsts kontroles pārskatus par veikto darbību izskata Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija. Un pēdējais... Nē, šis ir ceturtais, bet būs arī piektais! Attiecībā uz grozījumu, ka Valsts kontroles sniegtās rekomendācijas revidējamai vienībai ir obligāti izpildāmas. Tāds bija likumprojekta priekšlikums. Valsts kontroles pārstāvis paskaidroja, ka tagad jau 80 procentos gadījumu šie ieteikumi tiek ieviesti, tāpēc nebūtu jānosaka obligāta šo ieteikumu ieviešana. Taču attiecībā uz likumprojekta autoru ierosinājumu papildināt Valsts kontroles likuma 57.pantu Juridiskā komisija uzskatīja, ka grozījumi ir izdarāmi drīzāk Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā, nevis Valsts kontroles likumā. Viena lieta tomēr jāuzsver: Juridiskā komisija diskutējot tomēr uzskatīja, ka tā redakcija būtu pilnveidojama. Proti, Juridiskā komisija piekrita, ka likumā pietiekami skaidri būtu jānosaka valsts kontroliera un Valsts kontroles padomes locekļu amata ieņemšanas nosacījumi, lai turpmāk novērstu būtiskas domstarpības likuma interpretācijā. Taču komisija vienojās, ka iesniegtā grozījumu redakcija likuma 26.pantā ir pretrunā ar Juridiskā biroja atzinumu, ko Juridiskais birojs sniedza pēc pašreizējās valsts kontrolieres ievēlēšanas. Tātad, kolēģi, es Juridiskās komisijas vārdā aicinu šo likumprojektu neatbalstīt. Paldies.".
- 2013_09_19-seq388 language "lv".
- 2013_09_19-seq388 speaker Ilma_Cepane-1947.
- 2013_09_19-seq388 mentions Q822919.
- 2013_09_19-seq388 mentions Q4459436.