Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2013_09_19-seq398> ?p ?o. }

• 2013_09_19-seq398 type Speech.
• 2013_09_19-seq398 number "398".
• 2013_09_19-seq398 date "2013-09-19".
• 2013_09_19-seq398 isPartOf 2013_09_19.
• 2013_09_19-seq398 spokenAs 10.
• 2013_09_19-seq398 spokenText "Cienījamie kolēģi! Priekšsēdētājas kundze! Arī pašlaik Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums izvirza jauniešus kā personu grupu, kurai paredzams īpašs atbalsts, kā arī līdzdalība noteiktajās nodarbinātības programmās. Līdz ar to nav šaubu par to, ka īpaši jāveicina jauniešu bezdarba mazināšana. Taču, atbilstoši Labklājības ministrijas sniegtajai informācijai, no 11 tūkstošiem jauniešu bezdarbnieku NVA pasākumos piedalījās tikai 5 tūkstoši. Tātad reālu darba vietu ieguva vai izredzes to dabūt pēc prakses izbeigšanās saņēma tikai 560 cilvēki pagājušajā gadā. Pārējie tika iesaistīti papildu preventīvajos pasākumos, piemēram, brīvprātīgajā darbā, kas, pat pēc NVA atzinumiem, dod ļoti nelielu efektu nodarbinātības ziņā. Turklāt attiecībā uz pirmo darba vietu programmas rezultāti ir gandrīz simtprocentīgi. Tas nozīmē, ka tie, kuri to izgājuši, paliek pie tā paša darba devēja vai ātri atrod citu darbu. Bet kas gan Latvijas mērogā ir 560 cilvēki, ņemot vērā, kā mans kolēģis jau teica, ka reģistrēto bezdarbnieku jauniešu vidū ir 11 tūkstoši, turklāt vēl 10 tūkstoši ir nereģistrēto darba meklētāju, vēl ap 500 ir NIID - Nacionālajā izglītības iespēju datubāzē. Tās ir personas, kas nav ne skolēni, ne studenti, ne arī piedalās kādos kursos, apmācībās vai semināros. Un vēl 9 tūkstoši ir personu, kas ir gatavas uzsākt darbu, bet to nemeklē. Pat ieviešot no nākamā gada Eiropas jaunatnes garantiju sistēmu, kas paredz arī pirmās darba vietas programmas paplašināšanu, mēs neapmierināsim visu jauniešu, bezdarbnieku un darba meklētāju, pieprasījumus. Turklāt es šaubos, ka jauniešu garantiju sistēmas ietvaros esošā proporcija, kā ir sadalīti resursi un prioritātes starp programmām, izmainīsies. Akcents būs likts uz papildu izglītību, nevis uz nodarbinātību, kas ir pareizi attiecībā uz šajā datubāzē ietvertajiem, bet negodīgi pret tiem, kuri pabeidz profesionālās izglītības skolas, koledžas un augstskolas. Jāpiebilst, ka, pēc Eurostat datiem, Latvijā vidējais vecums augstskolu absolventiem ir 25,2 gadi, un viņi pilnīgi būs izslēgti no jauniešu garantijām, jo neatbilst vairs vecuma kritērijiem. Vēl viena svarīga lieta. Likumprojekta iesniedzējiem pārmet, ka viņi nav aprēķinājuši, cik piedāvātie jauninājumi maksās valsts budžetam, kaut arī mēs Finanšu ministrijai lūdzām to izdarīt. Tāpēc man rodas atbildes jautājums: pēc kā Labklājības ministrija un Finanšu ministrija var secināt par šāda veida grozījumu dārgo cenu un neefektivitāti laikā, kad tās saplānoja iztērēt 59 miljonus eiro pasākumiem, kuru nepieciešamība un kopējais rezultāts nav aprēķināts? Un tiešām to nevar prognozēt, jo pašlaik ministrijas rīcībā nav objektīvu datu par darba tirgus prognozēm un izglītības atbilstību tirgus prasībām. Es minēšu tikai vienu piemēru. Latvijā analīze par augstskolu un profesionālo mācību iestāžu absolventu darbību pēc mācību beigšanas vai līdzīgi pētījumi pēdējo reizi tika veikti 2007.gadā. Tuvākos reprezentatīvos datus var gaidīt nākamgad, kad būs pabeigts pētījums par profesionālās izglītības atbilstību darba tirgus vajadzībām. Bet diemžēl tas tiek rīkots tikai vienā - Kurzemes - plānošanas reģionā. Līdz ar to rodas jautājums: kā ministrijas var spriest un plānot jauniešu garantiju vai citu pasākumu un arī mūsu priekšlikumu kapacitāti, ja tām nav izejas datu? Turklāt mūsu priekšlikumi dos iespēju ne tikai atbalstīt darba devējus, kas pieņem darbā jauniešus bez darba pieredzes, bet arī apjēgt, cik potenciāli ir šādu brīvu vietu jauniešiem un kurās jomās. Jāpasvītro, ka Lietuvā kopš 2010.gada tiek ieviesti tieši sociālās apdrošināšanas iemaksu atvieglojumi tiem darba devējiem, kuri piedāvā darbu jauniešiem bez darba pieredzes, paredzot šīs likmes samazināšanu no 31 uz 7,7 procentiem. Ir zināms, ka pēc diviem gadiem šis instruments pārstās eksistēt, jo tā vietā tiks ieviests cits - ļoti līdzīgs, turklāt izmantojot vienīgi Eiropas naudu. Starp citu, tā ir 5 miljoni eiro katru gadu. Būtība ir sekojoša. Lietuvā visiem uzņēmējiem, kuri pieņem darbā jaunieti ar darba pieredzi, kas mazāka par gadu, tiek kompensēta izmaksātā darba algas daļa, kas nepārsniedz 23 procentus. Turklāt šī administrēšana ir ļoti vienkārša: darba devējs var ik ceturksni iesniegt Lietuvas Investīciju un attīstības aģentūrai pieteikumu par izmaksātās summas segšanu. Diemžēl nekas līdzīgs jauniešu garantiju ietvaros Latvijā nav paredzēts. Tāpēc esošā situācija sociālās apdrošināšanas likmes samazināšanā būs vienīgais visaptverošais, objektīvais un darbīgais instruments, ar ko būtiski samazināt jauniešu bezdarbu un nelegālo nodarbinātību jauniešu vidū. Par to aspektu diemžēl Labklājības ministrija, izstrādājot jauniešu garantijas, pavisam aizmirsa. Tātad, kā pārliecina statistika un kā liecina NVA prakse, pirmās darba vietas izveidošana... izveidošanas atbalstīšana ir tieši tas, kas dod rezultātu. Tātad es lūdzu visus deputātus, visas frakcijas, it īpaši latgaliešus, jo tur tā jauniešu bezdarba problēma ir vissarežģītākā, atbalstīt mūsu likumprojektu. Paldies.".
• 2013_09_19-seq398 language "lv".
• 2013_09_19-seq398 speaker Marjana_Ivanova-Jevsejeva-1982.
• 2013_09_19-seq398 mentions Q211.
• 2013_09_19-seq398 mentions Q4294791.
• 2013_09_19-seq398 mentions Q37.
• 2013_09_19-seq398 mentions Q193089.
• 2013_09_19-seq398 mentions Q217659.