Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2013_09_19-seq400> ?p ?o. }

• 2013_09_19-seq400 type Speech.
• 2013_09_19-seq400 number "400".
• 2013_09_19-seq400 date "2013-09-19".
• 2013_09_19-seq400 isPartOf 2013_09_19.
• 2013_09_19-seq400 spokenAs 101.
• 2013_09_19-seq400 spokenText "Paldies Ivanovas-Jevsejevas kundzei! Ja viņa būtu rakstījusi likumprojektu, tas noteikti būtu iesniegts daudz precīzāks un daudz kvalitatīvāks nekā pašreiz iesniegtais. Katrā ziņā paldies par rūpīgo analīzi, un mēs ņemsim to vērā. Attiecībā uz Labklājības ministrijas pozīciju jāteic, ka „Saskaņas Centra” kolēģu iesniegtais likumprojekts paredz, ka no 2014.gada 1.janvāra jauniešiem, uzsākot darba attiecības pirmo reizi... viņi paši un viņu darba devēji tiktu uz nenoteiktu laiku atbrīvoti no pienākuma veikt sociālās iemaksas, un viņu vietā iemaksas sociālajā budžetā tiktu veiktas no valsts pamatbudžeta. Respektīvi, runājot ekonomiskajās kategorijās, jāteic, ka nodarbināt darba gaitas uzsākošu jaunieti darba devējam kļūtu par 35,09 procentiem lētāk salīdzinājumā ar citām nodarbināto grupām. Savukārt šāda intervence valsts budžetā... Lai gan diezgan grūti pēc likumprojekta iesniedzēju nodomiem saprast, cik liela šī nodokļu atlaide būtu, saprātīgas kalkulācijas saka, ka tas izmaksātu vismaz 17 miljonus latu jau nākamajā gadā. Šis ir ļoti nopietns solis! Un būtu tikpat nopietni izvērtējams, vai vispār nepieciešams veikt šādu masīvu finanšu intervenci darba tirgū un vai mērķa grupas atbalstam esošās un plānotās aktivitātes nesasniedz iedomāto mērķi daudz, daudz efektīvāk. Vispirms par jauniešu bezdarbu. Jauniešu bezdarba līmenis saskaņā ar Eurostat datiem pēdējos gados strauji samazinās: no 35 procentiem 2010.gadā tas samazinājies uz 19,8 procentiem šā gada jūnijā, un plānojamais bezdarba līmenis jauniešu vidū ir 18 procenti šā gada beigās. Šobrīd jauniešu bezdarba līmenis Latvijā ir ievērojami (ievērojami - es uzsveru!) zemāks nekā Eiropas Savienībā. Eiropas Savienībā tas ir 23,5 procenti. Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrēto jauniešu bezdarbnieku skaits arī ir ievērojami samazinājies. Salīdzinot 2010.gada un 2013.gada augusta datus, redzam, ka reģistrēto jauniešu bezdarbnieku skaits ir samazinājies gandrīz trīs reizes - no 24 000 uz 8000 šogad. Ilgstoša bezdarba riski šajā vecuma grupā salīdzinājumā ar citām vecuma grupām ir ievērojami mazāki - daudz, daudz, daudz mazāki. Par jauniešu konkurētspēju darba tirgū. Pēdējo darba tirgus pētījumu sniegtā informācija liecina, ka darba devēji labprātāk izvēlas gados jaunus darbiniekus. 2012.gadā no reģistrētajiem bezdarbniekiem aptuveni 17 000 jauniešu sekmīgi iekārtojās darba tirgū. Šā gada astoņos mēnešos tādu jau ir 12 000. No reģistrēto dažāda vecuma grupu bezdarbnieku darbā iekārtošanas dinamikas datiem redzams, ka dinamika, ar kādu darbā iekārtojas darba meklētāji vecumā līdz 25 gadiem un darba meklētāji, kuri ir vecāki par 50 gadiem, ir 1 pret 3. Šādi rādītāji runā paši par sevi. Par esošajām atbalsta programmām. Šī nepārprotami ir atbildīgo dienestu prioritārā atbalsta grupa. Kopš Valdības deklarācijas parakstīšanas ir ieviesti, turpināti un paplašināti trīs atbalsta pasākumi, kas paredzēti tieši jauniešu nodarbinātības veicināšanai: darba vieta jaunietim (pirmā darbavieta, kur par jaunieti bezdarbnieku, kas pieņemts darbā, darba devējam tiek maksāta algas subsīdija), atbalsts jauniešu brīvprātīgajam darbam, jauniešu iepazīstināšana ar profesiju teorētiskajām... es atvainojos!... jauniešu bezdarbnieku aktivitātes veicināšana nevalstiskajās organizācijās sabiedrības labā un darbnīcas jauniešiem - jauniešu iepazīstināšana ar profesiju teorētiskajām un praktiskajām pamatzināšanām, lai jaunietis varētu pieņemt apzinātāku lēmumu par savas nākotnes profesijas izvēli. Vienlaicīgi tiek turpināta subsidēto darba vietu izveide nelabvēlīgā situācijā esošiem jauniešiem - jauniešiem ar invaliditāti, ilgstošajiem bezdarbniekiem. Šie pasākumi ir veidoti tā, lai atstātu pēc iespējas mazāk negatīvu efektu uz darba tirgus funkcionēšanu. Tajos var piedalīties tikai tie jaunieši, kam atbalsts ir nepieciešams un kas patstāvīgi nespēj iekārtoties darba tirgū. Diemžēl šiem pasākumiem ir arī savas ēnas puses. Ir novēroti būtiski aizvietošanas efekti, kad darba devējs, cenšoties samazināt saimnieciskās darbības izdevumus, atlaiž darbinieku un viņa vietā pieņem tādu darbinieku - un bieži pat rotācija notiek rotāciju aizsargājamās grupas ietvaros -, par kuru tiek maksātas valsts subsīdijas. Šo pasākumu efektivitāte un apjoms tiek nepārtraukti monitorēti, lai varētu novērst šādus darba tirgus kropļojumus. Kāda tad ir būtiskākā problēma, jaunietim iekārtojoties darbā? Tas ir atbilstošu kompetenču trūkums. 76 procenti darba meklētāju, jauniešu, atzīst, ka viņu izglītības un prasmju līmenis neatbilst tam, kas tiek pieprasīts darba tirgū. No tā izriet viens un tikai vienīgs secinājums - jauniešiem šajā vecuma grupā drīzāk būtu jāatrodas izglītības sistēmas iestādēs un jāiegūst darba dzīvei nepieciešamās zināšanas un prasmes, nevis jāmēģina nesamērīgi agri uzsākt darba gaitas, pakļaujot sevi zemu ienākumu riskam nākotnē. Un šāda pieredze mums jau ir. Pirmskrīzes laikā, celtniecības buma laikā, tika izjaukta... milzīga jauniešu grupa tika izrauta no darba tirgus, kuri pameta.... atvainojos, tika izrauti no mācību sistēmas, kuri devās darba tirgū pāragrā peļņā. Šobrīd tā ir viena no smagākajām grupām, tie ir jaunieši 24-26 gadu vecumā, kuri bija nodarbināti būvniecībā palīgdarbos, bet kuriem nav izglītības. Tā ir visgrūtāk reintegrējamā... viena no visgrūtāk reintegrējamām darba grupām. Ja mēs runājam par piedāvāto likumprojektu, tad šī paaugstinātā motivācija iesaistei darba tirgū ievērojamai daļai jauniešu var likt atteikties no izglītības iegūšanas vai tās turpināšanas, kā rezultātā jaunietim būs zems un kvalificētam darbam neatbilstošs izglītības līmenis, kā arī netiks apgūta profesija. Šāda izvēle radīs nelabvēlīgu ietekmi gan uz iesaisti darba tirgū, gan arī uz darba ņēmēja ienākumiem vidējā termiņā un ilgtermiņā, jo, sasniedzot 25 gadu vecumu, kad nodokļu iemaksas... nodokļu izmaksas atvieglojumi vairs netiks piemēroti, šīm personām, visticamāk, pastāvēs augsts atlaišanas un tam sekojošs bezdarba risks. Tāda situācija nozīmē, ka šādi veidota atbalsta pasākuma rezultātā valstī būs jāiegulda budžeta papildu līdzekļi, gan līdzfinansējot obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas, gan finansējot bezdarbnieku pabalstus un pārkvalifikācijas un izglītības iegūšanas pasākumus. Jāuzsver, ka darba devēja nodokļu izmaksu samazinājums, pieņemot darbā jauniešus, var negatīvi ietekmēt nodarbinātības situāciju arī citās vecuma grupās. Darba devēji ne vien būs motivēti pieņemt darbā jauniešus bez izglītības un iegūtas profesijas, bet var arī izjust stimulu atbrīvot no darba pašreizējos darbiniekus, kuru obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas - darba devēja likme - netiks segta no valsts budžeta līdzekļiem, un aizstāt viņus ar jauniešu grupu. Pieņemot šādus likuma grozījumus, īpaši augsts bezdarba risks būs gados vecāku un mazkvalificētu personu vidū, kuras jau tagad ir daudz lielākā mērā pakļautas bezdarba riskam. Kādi ir iespējamie risinājumi, lai situāciju ar jauniešu nodarbinātību padarītu optimālāku? Nodokļu iemaksu atlaides ir iespējams aizstāt ar mērķētām algu subsīdijām. Kā jau minēju, Nodarbinātības valsts aģentūra jau pašreiz īsteno pasākumu „Darba vieta jaunietim”, kura ietvaros darba devēji tiek motivēti nodarbināt jauniešus, saņemot dotāciju jaunieša, bezdarbnieka, algai 100 latus mēnesī. Par jaunieti ar invaliditāti šī subsīdija ir 150 latu mēnesī pirmo sešu mēnešu laikā un 50 latu mēnesī pēdējo trīs mēnešu laikā proporcionāli nostrādātajam laikam. Turklāt darba devējs saņem dotāciju 50 procentu apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas darba vadītāja atalgojumam, ja pie darba devēja tiek nodarbināti vairāk nekā pieci jaunieši. Turpmākajos gados minētos pasākumus plānots pilnveidot, pagarinot atbalstu līdz 12 mēnešiem un papildinot to ar mobilitātes elementu, tādējādi kompensējot ceļa izdevumus jaunietim un padarot pieejamus arī tikai atsevišķus atbalsta elementus, piemēram, tikai darba gaitu uzsākšanu atbilstoši darba devēja vajadzībām. Sākot ar 2014.gada 1.janvāri, Labklājības ministrija kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju sāks īstenot plašu Eiropas Savienības līmeņa iniciatīvu - „Jauniešu garantija”. Jaunieši, kas nemācās vai nestrādā, varēs pieteikties jauniešu garantijas pasākumiem, reģistrējoties Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieki. Plānots, ka garantija paredzēs iespēju ne vēlāk kā pēc četriem mēnešiem kopš mācību pārtraukšanas vai bezdarbnieka statusa iegūšanas saņemt triju veidu atbalstu savu pozīciju nostiprināšanai darba tirgū: proti, darba piedāvājumu, apmācību piedāvājumu vai praktisku apmācību darba vietā. Visiem jauniešiem Nodarbinātības valsts aģentūra piedāvās atbalstu darba meklēšanā un pamatkompetenču apgūšanā, karjeras konsultācijas, kā arī atbilstoši profilēšanas rezultātiem ļaus iesaistīties pašā atbilstošākajā pasākumā. Jaunieši varēs piedalīties gan īstermiņa apmācību programmās, kuras administrē Nodarbinātības valsts aģentūra, gan uz gadu vai pusotru gadu ilgās profesionālās izglītības programmās jaunas profesijas apguvei, kuru administrēšanu nodrošina Valsts izglītības attīstības aģentūra valsts profesionālās izglītības iestādēs. Tāpat būs iespējams gūt praktiskas iemaņas pasākumā „Pirmā darba pieredze jaunietim” vai „Darba vieta jaunietim - brīvprātīgais darbs”, kā arī izmantot citus Nodarbinātības valsts aģentūras pakalpojumus. Uzņēmīgākiem jauniešiem tiks piedāvāts atbalsts pašnodarbinātības vai komercdarbības uzsākšanai. Nodarbinātības valsts aģentūra jau šobrīd piedāvā informatīvo atbalstu īsās motivācijas un apmācības programmās, kā arī plānots no 2014.gada papildus piesaistīt mentorus, psihologus, sociālos darbiniekus, vienaudžus izglītotājus. Šīs aktivitātes, lai iesaistītu neaktīvos jauniešus, plānots realizēt reģionos sadarbībā ar pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām, kas darbojas jaunatnes izglītības, nodarbinātības un sociālajās jomās. Jauniešu garantija darbosies laika posmā no 2014. līdz 2020.gadam, un tās mērķis ir sniegt atbalstu jauniešiem vecumā no 15 līdz 24 gadiem, kā jau tika minēts. Latvijai pieejamais finansējums vēl nav precīzi zināms, jo ir atkarīgs no galanolēmumiem Eiropas Savienības līmenī, tomēr indikatīvi aprēķini liecina, ka tie varētu būt apmēram 59 miljoni eiro šim laika periodam. Cienījamie kolēģi! Ņemot vērā šī piedāvātā projekta nesamērīgumu, šī nesamērīgās intervences mēroga dēļ aicinu to šoreiz nevirzīt tālāk skatīšanai otrajā lasījumā. Paldies.".
• 2013_09_19-seq400 language "lv".
• 2013_09_19-seq400 speaker Arvils_Aseradens-1962.
• 2013_09_19-seq400 mentions Q211.
• 2013_09_19-seq400 mentions Q957126.
• 2013_09_19-seq400 mentions Q193089.
• 2013_09_19-seq400 mentions Q458.
• 2013_09_19-seq400 mentions Q2167704.
• 2013_09_19-seq400 mentions Q217659.
• 2013_09_19-seq400 mentions Q2630.
• 2013_09_19-seq400 mentions Q903671.