Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2013_09_19-seq411> ?p ?o. }

• 2013_09_19-seq411 type Speech.
• 2013_09_19-seq411 number "411".
• 2013_09_19-seq411 date "2013-09-19".
• 2013_09_19-seq411 isPartOf 2013_09_19.
• 2013_09_19-seq411 spokenAs 101.
• 2013_09_19-seq411 spokenText "Jā, paldies, cienījamie kolēģi! Es vēlreiz pateicos par šodienas debatēm, jo mēs šodien Saeimas sēdē aizskārām patiesībā divus ļoti fundamentālus jautājumus. Viens no tiem bija budžeta strukturālā problēma un veselības finansējums, bet otrs ir izglītības sistēmas, teiksim, trūkumi, jauniešiem pārejot uz darba tirgu. Bet, ja mēs runājam par šodienas priekšlikumu, tad es viennozīmīgi gribu teikt, ka mēs nekādā veidā neguvām atziņu... atzinumu par to, ka būtu nepieciešams veikt šādu masīvu valsts finanšu intervenci, lai atvieglotu jauniešiem darba gaitu uzsākšanu. Es vēlreiz atgādināšu statistiku: pagājušajā gadā 18 tūkstoši darba meklētāju, jaunieši šajā vecumā, mierīgi atrada darbu, un tikai 7,5 tūkstošiem bija problēmas. Tātad 30 procentu dēļ mums nav jāveic simtprocentīga intervence. Bet es nekādā gadījumā negribu teikt, ka šeit nav problēmu. Problēmas pilnīgi noteikti ir, un es to noteikti atzītu, taču tās viennozīmīgi ir jārisina. Un es dažām no tām pieskaršos. Tā pirmā, kas tika minēta, ir saistīta ar 17 tūkstošiem, kas mācās pamatizglītības sistēmā, tiem, kas apmeklē pamatizglītības sistēmu. Apmēram 5,5 procenti no viņiem pārtrauc šīs mācības. Tie ir tie, par kuriem tika runāts, un arī... Ziniet, ja mēs runājam par vidējo izglītību, tad vecuma grupā līdz 17 gadiem ir tā, ka apmēram 7 procenti jauniešu neturpina savas mācības... neturpina mācības. Tie ir tā sauktie niidi, kas nemācās, nestrādā - nedara neko. Un tā ir viena no pašām smagākajām grupām, ko kolēģi patiesībā uzrunāja arī šeit. Un šī ir arī viena no tām grupām, kas ir uzrunāta Eiropas Savienības jaunajā iniciatīvā. Tātad kādā veidā šos niidus atrast - tas ir viens, otrs - kā viņus integrēt darba tirgū. Šobrīd Labklājības ministrija kopā ar Nodarbinātības valsts aģentūru ir uzsākusi pilotprojektu, kā viņus atrast. Un tiešām ir bijis diezgan liels skaits kontaktu, bet jāsaka, ka šī aina ir diezgan nepievilcīga. Jā, tie ir tie cilvēki, kuri ir maz motivēti, maz ieinteresēti un tā tālāk. Taču mēs katrā ziņā sadarbībā ar sociālajiem dienestiem šo darbu esam sākuši. Mēs šos cilvēkus meklējam rokā, un tas pirmais un galvenais mūsu uzdevums, protams, ir viņus iedabūt mācību solā, jo darba tirgū viņi ir pilnīgi bezcerīgi ar šādu, teiksim, apmācību ierakstu savā CV. Tātad šis darbs ir uzsākts un es ceru, ka tas vainagosies ar panākumiem. Otra milzīga problēma, kas te ir uzrunāta... kas te tika uzrunāta, ir vispārējās izglītības problēma. Tātad šobrīd gandrīz 40 procenti... precīzāk 36 procenti vidusskolēnu, kuri ieguvuši vidējo izglītību, nespēj, nevar vai negrib mācības turpināt... Viņi neturpina mācības akadēmiskajā sistēmā. Tā ir milzīga problēma - šiem cilvēkiem sākt darbu, jo viņiem nav darba zināšanu... Viņiem nav nekādu priekšzināšanu darba dzīvē. Trešā problēma, kas arī šeit tika uzrunāta, pamatā ir saistīta ar to grupu, kas veido emigrāciju. Pamatā tā ir tā jauniešu grupa, kas veido emigrāciju. Un, ja mēs runājam par iniciatīvu „Jauniešu garantija”, tad šis arī ir viens no galvenajiem intervences punktiem, jo apmēram puse no līdzekļiem nākotnē ir paredzēta tieši tam, lai šos jauniešus atgrieztu atpakaļ mācību sistēmā. Mācību sistēmā! Un šeit ir ārkārtīgi svarīgs jautājums - parādās jauna vajadzība šiem cilvēkiem - tātad vajadzība pēc resursiem, pēc ienākumiem. Šeit ir paredzēta stipendija - segt ceļojuma izdevumus un atrast veidu, kā apmaksāt viņiem studijas gada vai pusotra gada garumā profesionālajās programmās, lai viņi varētu mācīties. Tā nākamā lieta, kas ir uzrunāta, tātad ir saistīta ar jauniešu prasmju iegūšanu, kas šajā programmā arī ir iekļauta. Šī diskusija vēl nav pabeigta, bet tā tuvojas nobeigumam. Runa ir par kompetenču, profesionālo kompetenču, apgūšanu. Tas vairāk attiecas uz tiem, kas apgūst profesionālās izglītības programmas, bet, visticamāk, tiks ekstrapolēts arī uz augstskolām. Respektīvi, runa ir par praksēm, un šis modelis ļoti saskan ar to, ko Reskāja kungs ir iesniedzis. Tātad, ja jaunietis uzsāk mācību laikā darba attiecības, kas ir kvalificējamas kā prakse, un mēs varam panākt trīspusēju līgumu - darba ņēmējs, mācību iestāde un prakses vieta, tad šinī gadījumā ir plāns šo darba devēju atbrīvot no sociālo iemaksu veikšanas, ja viņš veic civiltiesisko apdrošināšanu šādam jaunietim. Tas ir tas pats, par ko jau runāja Reskāja kungs, un ir ļoti mērķēts uz tiem cilvēkiem, kuri apgūst profesionālās kompetences, lai darba devējs būtu ieinteresēts ņemt darbā jaunieti, kurš tad varētu sākt strādāt. Kurš tad varētu sākt strādāt. Protams, ja mēs runājam par augstāko izglītību, tad tur nu problēmas ir vislielākās, un mēs redzam pilnīgi strukturālu problēmu. Man piektdien būs tikšanās ar vienu no lielākajiem IT uzņēmumiem Latvijā. Viņiem ir vismaz 100 cilvēku deficīts programmētājiem, kam mēnesī ir vairāk nekā 1000 latu alga. Iespējams, ka pat ir gatavi maksāt vairāk, ja viņi ir labi; viņi ir gatavi ņemt jebkuru, kam ir kaut kādas, pat pašas mazākās, prasmes. Tas ir IT uzņēmums, starptautisks uzņēmums. Viņi ir gatavi ieguldīt jebkādus līdzekļus Latvijā, lai tikai šādi te jaunieši ar šādām zināšanām būtu. Un ir ļoti... pietiekami daudz tādu profesiju, kurās trūkst cilvēku; uzņēmumi norāda, ka trūkst. Es nezinu, vai vairāk trūkst inženieru vai kādas citas profesijas, bet, teiksim, IT sektors ir tas, kurā visskaidrāk, visizteiktāk trūkst, katastrofāli trūkst darbaspēka. Tajā pašā laikā augstskolas turpina producēt nesamērīgā daudzumā visdažādāko citu profesiju pārstāvju, darbiniekus citās profesijās, kurās, kā mēs pilnīgi noteikti šodien varam pateikt, darbaroku pārpalikums ir iespaidīgs. Tā ka tā varbūt ir augstākās izglītības sistēmas problēma. Bet katrā ziņā mēs sadarbībā ar izglītības sistēmu strādāsim arī pie jaunas profesionālās orientācijas sistēmas, kas daudz precīzāk palīdzēs jauniešiem izšķirties par savu nākotnes soli. Un...".
• 2013_09_19-seq411 language "lv".
• 2013_09_19-seq411 speaker Arvils_Aseradens-1962.
• 2013_09_19-seq411 mentions Q822919.
• 2013_09_19-seq411 mentions Q211.
• 2013_09_19-seq411 mentions Q193089.
• 2013_09_19-seq411 mentions Q458.