Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2013_09_19-seq421> ?p ?o. }

• 2013_09_19-seq421 type Speech.
• 2013_09_19-seq421 number "421".
• 2013_09_19-seq421 date "2013-09-19".
• 2013_09_19-seq421 isPartOf 2013_09_19.
• 2013_09_19-seq421 spokenAs 69.
• 2013_09_19-seq421 spokenText "Godātie kolēģi! Šis likumprojekts ir pilnīgi jauns likumprojekts, un tas ir pats galvenais šajā kopējā publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu reformā. Šis likums noteiks kārtību, kādā, pirmkārt, publiskā persona iegūst, izbeidz vai maina līdzdalības apjomu kapitālsabiedrībās; otrkārt, kādā veidā tiek pildīti publiskās personas kā kapitālsabiedrības akcionāra pienākumi un īstenotas tiesības; treškārt, kā tiek pārvaldītas publiskās personas kapitālsabiedrības, publiski privātās kapitālsabiedrības, kā arī meitas sabiedrības; ceturtkārt, kā tiek dibinātas, kā darbojas un kā tiek likvidētas publiskās personas kapitālsabiedrības. Tāpat arī to, kā tiek reorganizētas publiskās personas kapitālsabiedrības, kā ir atsavināmas vai nododamas bez atlīdzības publiskās personas kapitāla daļas un kādā veidā publiskās personas kapitālsabiedrība tiek pārveidota par iestādi vai publisko aģentūru. Ņemot vērā, ka mēs šodien šo likumprojektu skatām pirmajā lasījumā, atļaujiet jums arī detalizētāk uzsvērt tos jautājumus un būtiskākās izmaiņas, kas būs spēkā pēc šī likuma pieņemšanas, salīdzinot ar šajā brīdī esošo kārtību un veidu, kā tiek pārvaldīti valsts un pašvaldību uzņēmumi un kapitālsabiedrības. Pirmkārt. Attiecībā uz publiskās personas komercdarbības nosacījumiem būtiskākās izmaiņas ir saistītas ar to, ka likums attiecas uz visām publiskajām personām un publiskās personas komercdarbības pamatprincipi būs attiecināmi arī uz meitas sabiedrībām. Otrkārt. Publiskā persona varēs iegūt līdzdalību kapitālsabiedrībā tikai tad, ja būs nepieciešams novērst tirgus nepilnību vai ja būs nepieciešams nodrošināt aktīvu apsaimniekošanu, kas ir stratēģiski svarīga priekš valsts vai noteiktas administratīvās teritorijas turpmākās attīstības vai valsts drošības, kā arī publiskajai personai būs jauns pienākums - ne retāk kā reizi piecos gados pārvērtēt līdzdalību kapitālsabiedrībā, un likumā noteikto pārvērtēšanas kārtību koordinēs Valsts kapitāla daļu pārvaldības birojs. Vēl viena būtiska atšķirība ir saistīta ar valsts kapitāla daļu pārvaldi un to, ka ir plānots izveidot Valsts kapitāla daļu pārvaldības biroju. Šāds birojs attiecīgi būs tiešā pārvaldes iestāde, kas atradīsies Ministru kabineta pārraudzībā, ar Ministru prezidenta starpniecību tiks īstenota šī pārraudzība, un tai būs ierobežotas tiesības. Ir paredzēts, ka biroja vadītāju amatā iecels Ministru kabinets uz sešiem gadiem un vadītāja amata kandidāts tiks izvēlēts atklātā konkursā, kur viņu vērtēs Ministru prezidenta izveidota komisija. Biroja vadītāju no amata varēs atbrīvot tikai noteiktos gadījumos. Ir paredzēts, ka birojā strādās 12 darbinieki, un Valsts kanceleja tiem sniegs atbalsta funkcijas. Attiecīgi šāda biroja pamatuzdevumi būs nodrošināt labas korporatīvās pārvaldības ieviešanu valsts kapitālsabiedrībās, valsts kapitālsabiedrību ilgtspējīgu finanšu mērķu noteikšanu un to samērojamību ar nefinanšu mērķiem. Tāpat būs uzdevums nodrošināt sabiedrībai informācijas pieejamību jautājumos par kapitālsabiedrību pārvaldi un to darbības rezultātiem, kā arī būs uzdevums konsultēt valsts pārvaldes un citu publisko personu, to skaitā pašvaldību, iestādes kapitālsabiedrību pārvaldes jautājumos. Arī atbildības sadalījums tiks noteikts ļoti skaidri, un būtiskākā izmaiņa būs tā, ka valsts kapitāla daļu pārvaldības nodrošināšanai tiks noteikts atbildības sadalījums starp nozaru ministrijām un Valsts kapitāla daļu pārvaldības biroju. Biroja atbildība būs pārraudzīt finanšu rezultātu jautājumus un korporatīvās pārvaldības principu ieviešanu un īstenošanu, savukārt nozaru ministriju atbildība būs pārraudzīt ar nozares attīstību un nozares specifiku saistītos jautājumus, to skaitā normatīvo aktu izstrādi, politikas plānošanas dokumentu izstrādi un līdzīgas darbības, kā arī noteikt kapitālsabiedrības specifiskos nefinanšu mērķus. Savukārt attiecībā uz darbības plānošanu un rezultātu vērtēšanu, un informācijas atklātību atšķirībā no šī brīža situācija būs tāda, ka būs pienākums kapitālsabiedrībām izstrādāt vidēja termiņa darbības stratēģijas (līdz šim šāda pienākuma un uzdevuma nebija) un noteikt valsts kapitālsabiedrības stratēģijas izstrādes, saskaņošanas un apstiprināšanas kārtību. Tāpat būs nosacījumi valsts kapitālsabiedrības darbības rezultātu izvērtēšanai, ko koordinēs birojs. Un tiks diferencēta dividenžu politika katrai kapitālsabiedrībai, kā arī - ļoti svarīgi! - būs jaunas prasības informācijas atklātības nodrošināšanai, iespējas brīvi iepazīties ar valsts kapitālsabiedrības mērķiem, rezultātiem, finanšu rādītājiem un pārvaldības struktūru, kā arī ar citu informāciju. Attiecībā uz kapitālsabiedrību valdēm un padomēm ir jāuzsver, ka padomes varēs tikt veidotas tikai lielajās un īpaši lielajās kapitālsabiedrībās. Valdes un padomes locekļi tiks virzīti, izmantojot datu bāzi, balstoties uz profesionalitātes un kompetences kritērijiem (to skaitā izglītība, pieredze, zināšanas par nozari, finansēm, vadīšanu - šādi kritēriji). Valdes un padomes locekļus virzīs Valsts kapitāla daļu pārvaldības biroja izveidota Nomināciju komiteja, tajā iekļaujot ekspertus. Tātad būs stingri noteikts veids, kādā varēs tikt izvirzīti un apstiprināti kapitālsabiedrības valdes un padomes locekļi. Un jauna kārtība būs arī valdes locekļu atlīdzībai: paredzēts to sasaistīt ar vidējo atalgojumu nozarē, līdzīga izmēra kapitālsabiedrības valdes locekļu vidējo atalgojumu, kā arī kapitālsabiedrības darbības rezultātiem. Un valdes un padomes locekļi amatā tiks ievēlēti uz 5 gadiem. Kapitālsabiedrības pārveide par valsts iestādi vai aģentūru ir viens no iespējamiem ceļiem, kas varētu tikt īstenots atsevišķos gadījumos. Gadījumos, kad šīs kapitālsabiedrības izdod administratīvos aktus, veic valsts nodevas administrēšanu vai saņem ienākumus no dotācijām, tās tiks pārveidotas par tiešās pārvaldes iestādēm. Savukārt gadījumos, kad tās sniedz publiskos pakalpojumus un publiskās personas vārdā realizē kādus projektus, tās būtu pārveidojamas par publiskām aģentūrām un tātad vairs nedarbosies kā uzņēmumi. Būtiska lieta ir tā, ka šis likums skars arī atvasināto publisko personu kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldību, bet tā būs atšķirīga no valsts kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības. Atvasinātās publiskās personas, piemēram, pašvaldības, piemēram, brīvostas, organizēs sev piederošo kapitāla daļu pārvaldi patstāvīgi un tātad varēs izmantot valsts resursus to pārvaldē, tas ir, konsultēties ar Valsts kapitāla daļu pārvaldības biroju un lūgt tā palīdzību. Atvasinātās publiskās personas varēs noteikt arī kārtību, kādā noteiktām pārvaldes iestādēm jātiek iesaistītām vidēja termiņa darbības stratēģijas saskaņošanā un darbības rezultātu izvērtēšanā. Un arī tiks uzdots atvasinātajām publiskajām personām noteikt kārtību kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļa amata kandidātu nominēšanai, ievērojot nosacījumus, ka valdes un padomes locekļa amata kandidātus izvēlas, balstoties uz profesionalitātes un kompetences kritērijiem, un tas ir caurskatāms un atklāts nominācijas process. Tas ir jautājums, kas līdz šim, kā mēs zinām, ir bijis ļoti problemātisks, un valdes un padomes locekļu nominēšanai varēs izmantot šī centralizētā biroja izveidoto datubāzi. Un noslēgumā par dažiem nozīmīgākajiem reformas ilgtermiņa ieguvumiem. Es vēlos uzsvērt, ka turpmāk publiskās personas iegulda sabiedrības līdzekļus tikai tajā komercdarbībā, kas ir nepieciešama sabiedrības interešu nodrošināšanai un nedeformē konkurenci. Tāpat tiks nodrošināts, ka kapitālsabiedrības tiek pārvaldītas atbilstoši labiem korporatīviem pārvaldes principiem, tajā skaitā amatpersonu nominēšanas procesā. Sabiedrībai būs pieejama plaša, salīdzināma un korekta informācija par publisko personu kapitālsabiedrībām un to pārvaldi. Kapitālsabiedrībai būs noteikti darbības mērķi, un tā tiks uzraudzīta kvalitatīvā veidā, un tas kopumā nodrošinās lielākus ienākumus valsts budžetā no dividendēm. Līdz ar to, kolēģi, šādi, pat ļoti konspektīvi, ieskicējot šo ļoti būtisko reformu, es aicinu jūs Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies.".
• 2013_09_19-seq421 language "lv".
• 2013_09_19-seq421 speaker Zanda_Kalnina-Lukasevica-1978.