Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2013_09_19-seq390> ?p ?o. }

• 2013_09_19-seq390 type Speech.
• 2013_09_19-seq390 number "390".
• 2013_09_19-seq390 date "2013-09-19".
• 2013_09_19-seq390 isPartOf 2013_09_19.
• 2013_09_19-seq390 spokenAs 10.
• 2013_09_19-seq390 spokenText "Cienījamie kolēģi! Kādu laiku iepriekš mēs iesniedzām grozījumus likumā par Valsts kontroli, piedāvājot atrisināt virkni problēmu, kuras, mūsu skatījumā, acīmredzot ir radušās un saistībā ar kurām likumdevējs nav pienācīgi ieviesis noteiktu regulējumu. Runājot par tiem apsvērumiem, ko tikko ir izteikusi Čepānes kundze Juridiskās komisijas vārdā, ir jāatgādina, ka Juridiskajā komisijā balsis par minēto likumprojektu sadalījās līdzīgās daļās un komisijas sēdē nepiedalījās Reformu partijas pārstāvji. Tāpēc es varbūt analizēšu vairāk tos jautājumus un šo konkrēto priekšlikumu būtību, ko mēs piedāvājam. Uz šo brīdi Valsts kontroles likumā ir noteiktas tiesības Valsts kontrolei sniegt Saeimai un Ministru kabinetam atzinumus par normatīvo aktu projektiem. Tas nozīmē, ka, izstrādājot anotāciju, likumprojekta iesniedzējam - vai nu Saeimai, vai Ministru kabinetam - ir pietiekami rūpīgi jāaprēķina gan, piemēram, ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem, gan arī, piemēram, ietekme uz Eiropas Savienības piešķirtajiem finanšu līdzekļiem. Tās ir tiesības, ko Valsts kontrole var izmantot. Mēs ierosinām to noteikt kā pienākumu, jo mēs bieži vien redzam, ka tā anotācija, ko mēs saņemam parlamentā, attiecībā uz ietvertajiem izdevumiem lielā mērā nav atbilstoša tam rezultātam, ko mēs sasniedzam. Tas ir pirmkārt. Otrkārt, mēs vēlamies, lai likumprojektos tiktu reāli izvērtēts gan finansiālais ieguvums, gan arī ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem. Piekoptā prakse ir pierādījusi, ka šajā situācijā un ar šo piemēru valsts prakse ir bijusi neveiksmīga. Nākamā lieta, ko mēs piedāvājam, ir veikt tā sauktās operatīvās revīzijas. Čepānes kundze mūs maldināja, jo Valsts kontroles likumā nekur nav paredzēts, kas tās tādas ir - tās operatīvās revīzijas - un kādā kārtībā tās būtu veicamas. Taču gan mēs, Saeimas deputāti, gan arī sabiedrības vairākums nepārprotami ir apzinājies, ka operatīvās revīzijas virknē gadījumu ir nepieciešamas. Un kāpēc nepieciešamas? Pirmām kārtām jāpiemin „Liepājas metalurga” lieta. Ir acīm redzams tas, ka Valsts kontrole savas revīzijas, apstiprinot šogad... un saistībā ar Saeimā piešķirtajiem līdzekļiem var veikt tikai nākamā gada ietvaros. Līdz ar to... Tiešām rodas gadījumi un situācijas, kad revīzijas ir nepieciešams veikt nekavējoties. Un šajā situācijā nav labāka līdzekļa kā Valsts kontrole, kura tiešām ir autonoma iestāde, kura varētu šo vērtējumu sniegt. Pašreizējā prakse šajā jautājumā ir pierādījusi, ka valsts tērē simtiem tūkstošu latu, lai šīs revīzijas un kontroles veiktu pieaicināti revidenti, kurus valdība bez jebkāda veida konkursa procedūras, bez jebkāda veida atklātām Ministru kabineta sēdēm vienkārši pieaicina un šādus lēmumus arī pieņem. Mēs piedāvājam, lai gan Saeimas deputāti... 20... līdzīgs... Mēs pilnībā pārņemam to procesuālo regulējumu, kāds ir paredzēts Satversmes tiesas likumā attiecībā uz pieteikumu iesniegšanu Satversmes tiesā, ka 20 Saeimas deputāti, Ministru kabineta locekļi vai Valsts kontroles padomes locekļi var lemt. Tās ir tiesības, kuras ir atstātas Valsts kontroles ziņā. Pēc mūsu projekta, tā var izlemt, vai šajā situācijā lemt vai nelemt par operatīvās revīzijas veikšanu. Kas notiek pašreiz? Ministru kabinets šogad Valsts kontrolei ir papildus piešķīris 300 tūkstošus latu operatīvo revīziju veikšanai. Kādām revīzijām? Mēs, piemēram, lūdzām veikt revīziju saistībā ar „Liepājas metalurgu”. Valsts kontrole ir atbildējusi, ka tāda nav attiecīgi gada plānā iestrādāta un ka revīzija netiks veikta. „Saskaņas Centrs” ir lūdzis veikt revīziju AS „Reverta” attiecībā uz 2 miljoniem, kas tika samaksāti nezināmiem, tā teikt, advokātiem saistībā ar strīdiem. Arī nav nekādas rīcības! Pavisam nesen - pagājušajā nedēļā - ekonomikas ministrs Pavļuta kungs ir griezies Valsts kontrolē ar lūgumu veikt revīziju Aqua Riga. Arī šajā situācijā, vadoties pēc regulējuma neesamības, nav skaidri tie kritēriji, kā tad tās operatīvās revīzijas tiks regulētas. Un, mūsu skatījumā, tas tiešām ir priekšlikums, kurš nekādā veidā neapdraud iestādes neatkarību, jo iestāde pati, tas ir, rīcības brīvības ietvaros, varēs lemt - veikt revīziju par šiem jautājumiem vai neveikt. Un šādā situācijā, pēc mūsu skatījuma, likumā regulējumam ir jābūt. Attiecībā uz revīzijām Saeimā. Godājamie deputāti! Mēs šodien nobalsojām par Satversmes tiesas tiesnešu atklātu ievēlēšanu. Pirms tam mēs atteicāmies no aizklātiem balsojumiem attiecībā uz virkni citu amatpersonu iecelšanu. Diemžēl virknē politisko partiju valdes locekļu ievēlēšanā un citos balsojumos tiek piekopti aizklātie balsojumi. Kāpēc uz doto brīdi gadījumā, ja parlaments skaidri pasaka, ka mēs būsim atklāti pret sabiedrību, ka mēs atklāti parādīsim, kā un kādā situācijā mēs balsojumu norādām, kāds ir bijis mūsu atbalsts vienai vai otrai amatpersonai... kāpēc parlaments turpina slēpt no autonomas valsts iestādes, kuras pārstāvju pilnvarojumu tas ir pats apstiprinājis... no iespējas revidēt parlamentu. Es neredzu nekādu attaisnojumu šai rīcībai. Un acīm redzama bija tāda Juridiskās komisijas atsevišķu locekļu divkosība šajā jautājumā, ka patiesībā mēs mūsu likumprojektā ietverto anotāciju pat varētu apmainīt vietām ar to anotāciju, ko valdošā koalīcija ir pielikusi pie atklātiem balsojumiem, un nekas satura ziņā neizmainītos. Tās pašas nostādnes, tie paši mērķi un tās pašas iniciatīvas! Nākamais jautājums. Mēs piedāvājam papildināt Valsts kontroles likumu ar nosacījumu, ka rekomendācijas, ko sniedz Valsts kontrole savos atzinumos visām vienībām, ir obligāti izpildāmas. Kolēģi, iedomāsimies! Valsts kontrole veic revīzijas valsts un pašvaldību iestādēs, tajā skaitā tām piederošajās kapitālsabiedrībās. Un tagad vienā otrā situācijā šīs struktūrvienības, par kurām revīzijas atzinumā ir pateikts, ka valsts iestāde, autonoma iestāde... Valsts kontrole ir pateikusi, ka līdzekļi ir izlietoti nelietderīgi, bet šai iestādei, kuras faktiskais īpašnieks ir valsts, tie obligāti nav izpildāmi. (No zāles dep. J.Reirs: „Brīvosta nav valsts uzņēmums!”) Jums ir iespēja cīnīties, tajā skaitā par jūsu argumentu, un nobalsot „par”, ņemot vērā tikko dzirdēto no zāles. Bet šajā situācijā, godājamie kolēģi, tas tiešām... šis piemērs ir klasisks, kā uzlikt par pienākumu valsts un pašvaldību dibinātām kapitālsabiedrībām un visām citām vienībām, ko revidē Valsts kontrole, pienākumu izpildīt šo nosacījumu, nevis pieaicināt padsmit revidentus, lai cīnītos pret Valsts kontroli. Godājamie kolēģi! Mēs nonākam pie situācijas, ka mums ir Valsts kontroles ziņojums un vēl padsmit citu neatkarīgu iestāžu revidentu ziņojumu, kuri savā starpā konkurē. Un tāpēc mums, godājamie kolēģi, tie 80 procenti, kuru ieviešana faktiski attiecībā uz rekomendāciju, mūsu skatījumā, nav pilnīgs rādītājs... situācija tiešām ir jāvērtē kompleksi un likumdevējam ir jāsāk pašam ar sevi. Te izskanēja, ka tas nav izdevīgi atsevišķām kapitālsabiedrībām... valsts kapitālsabiedrībām, ministrijām piederošajām kapitālsabiedrībām, kurās ministrijas ir valsts kapitāla daļu turētājas. Faktiski tas ir tiešām ļoti izdevīgi! Un tiešām jūs šajā situācijā apzināties to nopietnību... Situācija ir pārāk nopietna, lai šo jautājumu vienkārši ignorētu. (No zāles dep. J.Reira starpsauciens: „Sāciet ar sevi!”) Attiecībā uz nākamo priekšlikumu, ko mēs piedāvājam, jāteic, ka faktiski mēs piedāvājam... faktiski mēs rosinām, ka gadījumā, kad revīzijas atzinumā tiktu konstatēta kādas amatpersonas nelietderīga rīcība, kādas amatpersonas rīcība ārpus Civillikumā ietvertajiem kritērijiem, ir jārīkojas kā rūpīgam saimniekam... Mēs ierosinām rīkoties nevis kā tagad, kad Publisko izdevumu un revīzijas komisijā diskutē par disciplināratbildību, kas patiesībā ir vispār tāds hipotētisks jēdziens situācijā, kad... Nu kāda var būt disciplināratbildība, piemēram, kādam valdes loceklim, ja viņš nav vairs valdes loceklis? Mēs ierosinām ieviest reālu atbildību attiecībā uz regresa prasībām pret tiem darbiniekiem, kuri ir pieņēmuši nelietderīgus lēmumus. Godājamie kolēģi, šis tiešām ir tāds likumprojekts, kur mums nav jādalās pozīcijā un opozīcijā! Šis likumprojekts vienlaicīgi skar autonomo iestādi un gan valsts, gan pašvaldību iestādes. Mums tiešām būtu prieks, ja valsts parlaments jeb likumdevējs šādu regulējumu pieņemtu un šajā situācijā nostādītu visu savās vietās, un tad nebūtu strīdu nevienā... vienā vai otrā situācijā nedz par revīziju nepieciešamību, nedz arī par to, kam kurā revīzijā ir taisnība - Valsts kontrolei vai kādam privātam revidentam. Un es tiešām aicinu jūs atcerēties visus tos saukļus, ko jūs izteicāt gan priekšvēlēšanu kampaņā, gan arī parlamenta sēdes laikā attiecībā uz uzticības līmeņa paaugstināšanu parlamentam, to skaitā saukļus jautājumā par atklātiem balsojumiem. Es uzskatu, ka gadījumā, ja viss ir kārtībā, tad tiešām nav no kā baidīties. Un jūs ne vienu vien reizi atkārtojāt šo tēzi citos jautājumos. Paldies.".
• 2013_09_19-seq390 language "lv".
• 2013_09_19-seq390 speaker Andrejs_Elksnins-1982.
• 2013_09_19-seq390 mentions Q822919.
• 2013_09_19-seq390 mentions Q79820.
• 2013_09_19-seq390 mentions Q193089.
• 2013_09_19-seq390 mentions Q458.
• 2013_09_19-seq390 mentions Q11731915.
• 2013_09_19-seq390 mentions Q2167704.
• 2013_09_19-seq390 mentions Q17308599.
• 2013_09_19-seq390 mentions Q2498135.
• 2013_09_19-seq390 mentions Q903671.
• 2013_09_19-seq390 mentions Q384826.