Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }

• 2014_01_30(23)-seq35 spokenText "Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Preču un pakalpojumu drošuma likumā”, pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.".
• 2014_01_30(23)-seq32 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 6.februāris.".
• 2014_01_30(23)-seq31 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Jūras kodeksā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
• 2014_01_30(23)-seq30 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Jūras kodeksā” pirmajā lasījumā. Likumprojekta mērķis ir nodrošināt Konvencijas par darbu jūrniecībā tiesību normu iestrādi Jūras kodeksā, kur atrunāti jūrnieka darba un labklājības jautājumi, tādējādi nodrošinot konvencijas prasību ievērošanu. Ar projektu Jūras kodeksa G sadaļā tiek izveidots divējādi attiecināmu tiesību normu dalījums: daļa tiesību normu attieksies uz katru Latvijas karoga kuģi, daļa attieksies tikai uz konvencijā regulētajiem kuģiem. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
• 2014_01_30(23)-seq29 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Jūras kodeksā”, pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas vārdā - deputāts Klāvs Olšteins.".
• 2014_01_30(23)-seq26 spokenText "8. - komisijas priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.".
• 2014_01_30(23)-seq12 spokenText "Labrīt, cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.904/Lp11 - „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””. Uz trešo lasījumu ir saņemti astoņi priekšlikumi, kurus komisija ir izskatījusi un sniegusi jums izskatīšanai. 1. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2014_01_30(23)-seq11 spokenText "Paldies. Šis ziņojums jāpieņem zināšanai. Paldies. Tātad Daina Kazāka ir ieguvusi pastāvīgo mandātu. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, trešais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Sergejs Dolgopolovs.".
• 2014_01_30(23)-seq10 spokenText "Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 5.pantā noteikto kārtību paziņo, ka Edmunds Sprūdžs 11.Saeimā tika ievēlēts no Zatlera Reformu partijas saraksta Rīgas vēlēšanu apgabala un atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 5.panta pirmajai daļai 2011.gada 3.novembrī nolika deputāta mandātu uz vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amata pildīšanas laiku, bet ar 2013.gada 1.decembri beidza pildīt ministra amata pienākumus. Edmunds Sprūdžs Saeimas kārtības ruļļa 5.panta otrās daļas noteiktajā kārtībā nav iesniedzis Saeimas Prezidijam iesniegumu par deputāta pilnvaru atjaunošanu. Izvērtējusi visus nepieciešamos dokumentus, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija savā sēdē vienbalsīgi atbalstīja nākamo deputāta amata kandidātu no Zatlera Reformu partijas Rīgas vēlēšanu apgabala saraksta - Dainu Kazāku, kura 2011.gada 27.oktobrī piekrita iestāties 11.Saeimas sastāvā uz laiku, kamēr no Zatlera Reformu partijas Rīgas vēlēšanu apgabala saraksta ievēlētais deputāts Edmunds Sprūdžs bija nolicis mandātu uz ministra amata pienākumu pildīšanas laiku. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, balstoties uz Centrālās vēlēšanu komisijas atzinumu, piešķīra 11.Saeimas deputātei no Reformu partijas Dainai Kazākai pastāvīgo mandātu.".
• 2014_01_30(23)-seq9 spokenText "Paldies. Lūdzu, parakstiet svinīgo solījumu! Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Leldes Stumbres 11.Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Lūdzu, ieņemiet vietu Saeimas Sēžu zālē! Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - „Par pastāvīgā mandāta piešķiršanu 11.Saeimas deputātei Dainai Kazākai”. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - vārds deputātam Vitālijam Orlovam.".
• 2014_01_30(23)-seq8 spokenText "Es atvainojos! Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru būt uzticīga Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.".
• 2014_01_30(23)-seq7 spokenText "Stumbres kundze, jums ir jādod vēlreiz svinīgais solījums. Jūs vārda „apziņas” vietā lietojāt „sirdsapziņas”. Solījumā ir vārds „apziņa”.".
• 2014_01_30(23)-seq6 spokenText "Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.".
• 2014_01_30(23)-seq5 spokenText "Apziņas...".
• 2014_01_30(23)-seq4 spokenText "Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru būt uzticīga Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās sirdsapziņas.".
• 2014_01_30(23)-seq3 spokenText "Aicinu Leldi Stumbri dot svinīgo solījumu.".
• 2014_01_30(23)-seq2 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir saņēmusi 11.Saeimas deputāta Eināra Cilinska iesniegumu par viņa 11.Saeimas deputāta mandāta nolikšanu uz vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amata pienākumu pildīšanas laiku. Nākamā deputāta amata kandidāte no Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ir Lelde Stumbre. Komisija lūdz atbalstīt Saeimas lēmuma projektu par Leldes Stumbres 11.Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētais deputāts Einārs Cilinskis ir nolicis deputāta mandātu uz vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amata pienākumu pildīšanas laiku.".
• 2014_01_30(23)-seq1 spokenText "Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām Saeimas 23.janvāra sēdi. Pirms mēs skatām tālāk 23.janvāra sēdes darba kārtību, informēju jūs, ka ir saņemti arī divi priekšlikumi par iespējamām izmaiņām Saeimas 23.janvāra sēdes darba kārtībā. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 23.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā kā pirmo jautājumu lēmuma projektu „Par Leldes Stumbres 11.Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz iekļaut arī ziņojumu „Par pastāvīgā mandāta piešķiršanu 11.Saeimas deputātei Dainai Kazākai”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad turpinām sēdi. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Leldes Stumbres 11.Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā vārds deputātam Vitālijam Orlovam.".
• 2014_01_23-seq164 spokenText " Paldies. Tātad sēdē tiek izsludināts pārtraukums līdz 30.janvārim pulksten 9.00. (Pārtraukums.) ".
• 2014_01_23-seq163 spokenText "Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons... nav, Raivis Dzintars... nav, Jānis Urbanovičs... nav, Inga Vanaga... arī nav. Paldies.".
• 2014_01_23-seq161 spokenText "Labvakar, cienījamie kolēģi! Es gribu jūs visus uzaicināt uz hokeja spēli, kas notiks sestdien pulksten 16.00 Piņķos Inbox ledushallē, kur mūsu Saeimas hokeja komanda spēlēs pret Baltkrievijas prezidenta hokeja komandu. Šī spēle tika organizēta sadarbībā ar mūsu vēstniecību Baltkrievijā un Baltkrievijas vēstniecību Rīgā. Lūdzu atrast laiciņu, lai atbalstītu mūsu komandu, atbrauktu un noskatītos spēli! Paldies. (No zāles: „Lai jums veicas!”)".
• 2014_01_23-seq160 spokenText "Esmu vēlreiz saņēmusi iesniegumu no pieciem deputātiem - Zaķa, Čigānes, Kalniņa, Ašeradena un Reira - ar lūgumu izsludināt 23.janvāra sēdē pārtraukumu līdz 30.janvārim pulksten 9.00. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad šobrīd sēdē tiek izsludināts pārtraukums līdz 30.janvārim pulksten 9.00. Jā, protams, mums pulksten 17.00 vēl bija paredzēta jautājumu un atbilžu sēde, kurā bija jāskata pieci jautājumi, kas bija adresēti gan Valdim Dombrovskim, gan Danielam Pavļutam, gan Dacei Melbārdei, taču čaklie iesniedzēji ir apmierināti ar visām piecām saņemtajām rakstiskajām atbildēm, un līdz ar to šie jautājumi tiek uzskatīti par atbildētiem. Bet ir saņemti arī vēl jauni deputātu jautājumi. Tātad mums ir deputātu Zariņa, Sakovska, Cvetkovas, Agešina un Tutina jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai „Par maksātnespējīgās akciju sabiedrības „Liepājas metalurgs” mantas pārdošanu, pārdošanas plānu un tā nepilnībām”. Jautājums tiks nodots Ministru prezidentei. Un mums ir arī deputātu Zariņa, Sakovska, Cvetkovas, Agešina un Tutina jautājums izglītības un zinātnes ministrei Inai Druvietei „Par Eiropas Savienības struktūrfondu ieguldījumu mūsu valsts attīstībā”. Jautājums tiks nodots ministrei. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Raimondam Rubikam.".
• 2014_01_23-seq158 spokenText "Paldies. Tā kā uz otro lasījumu priekšlikumi nav saņemti, mēs balsosim par otro, galīgo, lasījumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Būvniecības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.".
• 2014_01_23-seq157 spokenText "Paldies, kolēģi! Tātad Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē, kas notika burtiski pirms pāris minūtēm, priekšlikumus par grozījumiem Būvniecības likumā mēs neesam saņēmuši. Pēc procedūras mums būtu jāizskata šis likumprojekts otrajā, galīgajā, lasījumā. Līdz ar to Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā lūgums likumprojektu atbalstīt. Priekšlikumi nav saņemti.".
• 2014_01_23-seq156 spokenText "Cienījamie kolēģi! Ir jau pulksten 17.21. Tātad mēs varam turpināt sēdi, un mums ir jāturpina izskatīt likumprojektu „Grozījums Būvniecības likumā”, kurš ir atzīts par steidzamu, otrajā lasījumā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā vārds deputātam Jānim Ozoliņam.".
• 2014_01_23-seq155 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Politisko partiju likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Tā kā ir pulksten 17.10, kad jābūt iesniegtiem priekšlikumiem Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, mums ir jāizsludina tehnisks pārtraukums uz 10 minūtēm, lai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija varētu sanākt tepat blakus Dzeltenajā zālē uz savu sēdi un lemt par likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā. Tātad pārtraukums līdz pulksten 17.20. (Pārtraukums.)".
• 2014_01_23-seq154 spokenText "Līdz ar to es aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.".
• 2014_01_23-seq152 spokenText "Cienījamie kolēģi! Uz trešo lasījumu ir izstrādāts viens priekšlikums - komisijas priekšlikums -, kurš ir atbalstīts.".
• 2014_01_23-seq151 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Biedrību un nodibinājumu likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Politisko partiju likumā”, trešais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Sergejs Dolgopolovs.".
• 2014_01_23-seq150 spokenText "Lūdzu atbalstīt likumprojektu „Grozījums Biedrību un nodibinājumu likumā” trešajā lasījumā.".
• 2014_01_23-seq148 spokenText "Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija saņēmusi trešajam lasījumam vienu priekšlikumu. Lūdzu atbalstīt.".
• 2014_01_23-seq147 spokenText "Paldies. Tā kā vēl nav... jā, nav vēl pulksten 17.10, mēs varētu turpināt skatīt darba kārtību līdz brīdim, kad mums būs skaidrība ar Būvniecības likumu. Bet mums ir saņemts arī piecu deputātu iesniegums ar lūgumu izslēgt no 23.janvāra sēdes darba kārtības lēmuma projektu „Par Ķemeru sanatorijā nekavējoši veicamajiem darbiem un sanatorijas kultūrvēsturiskā kompleksa darbības ilgtspēju”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad šis jautājums... (No zāles: „Ir! Ir iebildumi!”) Ir iebildumi? Labi. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izslēgtu no 23.janvāra sēdes darba kārtības Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sagatavoto lēmuma projektu „Par Ķemeru sanatorijā nekavējoši veicamajiem darbiem un sanatorijas kultūrvēsturiskā kompleksa darbības ilgtspēju”! Lūdzu balsošanas režīmu!... Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 28, atturas - 3. Tātad jautājums no darba kārtības izslēgts. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Biedrību un nodibinājumu likumā”, trešais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Dāvis Stalts.".
• 2014_01_23-seq145 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par situāciju Ukrainā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.".
• 2014_01_23-seq144 spokenText "Paldies. Cienījamais Prezidij, godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu Nr.3426. Mēs šodien esam daudz runājuši par traģisko situāciju Ukrainā. Es neatkārtošu detaļas, jo domāju, ka visi zina, kas tur notiek. Visa pasaule seko līdzi šiem notikumiem, un arī pasaules valstu diplomāti un visi citi cenšas atrast pareizo risinājumu, kā veicināt kaut kādu atrisinājumu, novēršot traģēdiju. Šodien Ārlietu komisija vienbalsīgi vienojās par ziņojumu, kurā Saeima izsaka savu viedokli, atbalstot ukraiņu tautu un nosodot vardarbību Kijevas ielās. Es vēlos pateikties visiem frakciju pārstāvjiem Ārlietu komisijā par viņu ieguldījumu šā teksta sagatavošanā, it īpaši frakcijas „Saskaņas Centrs” deputātiem par viņu konstruktīvo lomu. Šodien mēs esam dzirdējuši ļoti daudz atzinīgu vārdu ārlietu ministram un Ārlietu ministrijai par veiksmīgo ārpolitiku. Un es tam piekrītu. Pieņemot šodien šo ziņojumu, arī Saeima būs pelnījusi atzinību par savu svarīgo ieguldījumu Latvijas ārpolitikā. Un es domāju, ka šis ir ļoti nozīmīgs veids, kā noslēgt šīsdienas ārpolitiskās debates, tāpēc es nolasīšu ziņojumu. „Latvijas Republikas Saeimas lēmums „Par situāciju Ukrainā”. Latvijas Republikas Saeima: uzmanīgi seko līdzi notikumu attīstībai Ukrainā; stingri nosoda konfliktā iesaistīto pušu vardarbīgo rīcību, kas noved pie situāciju saasināšanās un asinsizliešanas; uzsver, ka pārmērīga fiziska spēka lietošana ir novedusi pie vardarbības eskalācijas Kijevā, kuras rezultāts ir ne tikai lielais ievainoto cilvēku skaits, bet arī bojāgājušie; pauž nožēlu par konfliktā iesaistīto pušu nespēju risināt konfliktu sarunu ceļā; aicina: 1) konfliktā iesaistītās puses izbeigt vardarbību, izvairīties no provocējošas rīcības un miermīlīgā ceļā risināt politisko krīzi, panākot visām pusēm pieņemamu situācijas atrisinājumu; 2) Ukrainas politisko varu rīkoties atbildīgi, izvairīties no konfliktu padziļinošu pasākumu veikšanas un pārskatīt pieņemtos pulcēšanās tiesības un vārda brīvību ierobežojošos likumus; 3) Ukrainas tiesībaizsardzības institūcijas veikt rūpīgu izmeklēšanu un saukt pie atbildības cilvēkus, kuri ir atbildīgi par vairāku protesta akcijas dalībnieku nogalināšanu un uzbrukumiem žurnālistiem.” Aicinu Saeimu atbalstīt šo ziņojumu!".
• 2014_01_23-seq143 spokenText "Ā... Izskatīšana šodien, labi... Citi priekšlikumi? Nav. Tātad pulksten 17.10. Un izskatīšana - šodienas sēdē. Paldies. Bet pareizi Ozoliņa kungs norādīja - pēc būtības mums ir pienācis laiks pārtraukumam. Taču pirms tam tika saņemts iesniegums ar lūgumu izskatīt vēl lēmuma projektu par situāciju Ukrainā un tad sēdi pārtraukt līdz 30.janvārim pulksten 9.00. Tagad ir nobalsots Saeimas lēmums par to, ka mums šodien ir jāskata vēl arī Būvniecības likums. Tas nozīmē, ka mēs... Ir divi priekšlikumi: šodien izsludināt pārtraukumu pulksten 17.30 vai... (Ievelk elpu.) Bet šodienas sēdē!... Jā, pēc procedūras līdz pulksten 17.10 var iesniegt priekšlikumus. Komisijai ir jāsanāk uz sēdi, jāsagatavo lēmuma projekts... Tātad tas nebūs ne pulksten 17.30, pat ne pulksten 17.45. Es tiešām lūdzu jūs izlemt! Bet šobrīd mēs turpinām sēdi. Nevienam nebija iebildumu, ka mēs turpinām bez pārtraukuma skatīt jautājumu par lēmuma projektu „Par situāciju Ukrainā”. Un, lūdzu, konsultējieties frakciju starpā par juridiski korektu risinājumu jautājumā par Būvniecības likumu. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par situāciju Ukrainā”. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš. Šis jautājums ir iesniegts kā patstāvīgais priekšlikums, un, kā es saprotu, nevienam deputātam iebildumu nav, ka mēs to skatām. Ir lūgts to skatīt tūlīt. Tātad mēs to skatām pēc būtības jau tūlīt. Lūdzu, vārds deputātam Ojāram Ērikam Kalniņam!".
• 2014_01_23-seq142 spokenText "Dārgie...".
• 2014_01_23-seq141 spokenText "(Smejas.) (Zālē kņada.)".
• 2014_01_23-seq140 spokenText "Ārkārtas sēdē, šodien... (Zālē sarunas, kņada.) Mums ir pienācis laiks pārtraukumam, tā ka komisijas sēdē...".
• 2014_01_23-seq139 spokenText "Kad?".
• 1994_11_10-seq138 spokenText "Kad?".
• 2014_01_23-seq138 spokenText "Pēc pārtraukuma.".
• 1995_08_10-seq95 spokenText "Pēc pārtraukuma.".
• 2014_01_23-seq136 spokenText "Labi, kolēģi. Tad pulksten 17.10 šodien ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš.".
• 2014_01_23-seq135 spokenText "Saskaņā ar Kārtības rulli, ja kaut viens deputāts iebilst, tad nav iespējams likumu pieņemt vienā dienā... Tātad...".
• 2014_01_23-seq134 spokenText "Tā, nu... Tātad, kolēģi, vai tiešām ir iebildumi? Otrs likumprojekts ir atvērts, mēs varam visus iebildumus, visus jautājumus iesniegt tanī likumprojektā. Šis likumprojekts... šis likums stāsies spēkā...".
• 2014_01_23-seq133 spokenText "Nē. Deputāti iebilst. Tad lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu...".
• 2014_01_23-seq132 spokenText "Kolēģi, ja nebūtu iebildumu, tad lūgums apstiprināt tūlīt arī otrajā, galīgajā, lasījumā. (No zāles dep. I.Grigule: „O, nē! Nē!” Starpsaucieni.)".
• 2014_01_23-seq131 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Būvniecības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.".
• 2014_01_23-seq130 spokenText "Kolēģiem informācijai: mums ir arī otri grozījumi Būvniecības likumā, kas ir atvērti. Tātad notiek darbs attiecībā uz likuma uzlabošanu, būs iespēja iesniegt priekšlikumus. Plāns ir šo likumprojektu skatīt tā, lai uz maija sākumu mēs arī ar tiem grozījumiem būtu tikuši galā. Tā ka visi nepieciešamie uzlabojumi... Mums tam laiks arī būs - tos sniegt, lai tās mācības, kuras... lai tie pārvērtējumi, kuri Zolitūdes traģēdijas kontekstā šobrīd tiek veikti, arī varētu tikt tur iestrādāti. Mans lūgums ir atbalstīt gan steidzamību, gan pirmo lasījumu. Un, godīgi sakot, šodien arī otrajā lasījumā es gribētu atbalstīt, lai mēs atceltu likuma spēkā stāšanās brīdi.".
• 2014_01_23-seq128 spokenText "Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Jāatzīst, laikam Aizstrautas kundze vēl jūtas kā opozicionāru partijas pārstāve, jo acīmredzot jūs tomēr neesat līdz galam izpratusi Būvniecības likuma būtību, formu. Proti, tas vairāk ir kā rāmis, un vislielāko regulējuma slodzi nes tieši Ministru kabineta noteikumi, kurus neizlasot un ar kuriem neiepazīstoties jūs nevarat spriest par to, kāds ir bijis plānots šis regulējums, jo Būvniecības likumā jau ir tikai vairāk vai mazāk vispārīgi principi ielikti. Un, protams, likuma spēkā stāšanās būtu jāatliek, ņemot vērā, ka ir notikusi šī traģēdija un ka zināma daļa laika ir patērēta, lai izdarītu secinājumus; tas ir prasījis laiku tīri objektīvi. Ministrijas kapacitāte tomēr ir tāda, kāda tā ir. Un tomēr es negribētu... es aicinu „nenorakt” šo likumu, jo Latvijas labākie būvniecības jomas speciālisti tomēr trīsarpus gadus ir nākuši uz komisijas sēdēm, sprieduši, runājuši, izdarījuši secinājumus un atzīmes. Jūs gribat teikt, ka būvniecības jomas speciālisti, to skaitā Latvijas Pašvaldību savienības speciālisti, nav neko vērti, viņi neko nesaprot no būvniecības? Es īsti nesapratu to jūsu... to jūsu domu un to jūsu tēzi. Tā ka es noteikti aicinu atlikt... veikt pagarināšanu... Es tiešām nesaprotu, ko jūs gribējāt teikt ar to, ka šis likums ir izmetams miskastē.".
• 2014_01_23-seq127 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Vilnim Ķirsim. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Vilni, nevajag! Nevajag!”)".
• 2014_01_23-seq126 spokenText "Cienījamie kolēģi! Skatoties šodien Būvniecības likumu, es gribētu jūs aicināt tiešām balsot „par” tā spēkā nestāšanās brīdi. Un kāpēc? Vakar kolēģi no būvvaldes, mani pavadot uz Saeimas māju, deva ceļamaizi. Ceļamaizei viņi deva sekojošus vārdus: „Inese, pēc zvēresta nolasīšanas pasaki šos sakrālos vārdus: „Būvniecības likums ir jāpārstrādā!” Diemžēl es šajā gadījumā, protams, nevarēju atļauties šādu patvaļu - dot zvērestu un runāt par Būvniecības likumu. Tie būtu pārāk nesamērojami mērogi. Būvniecības likums ir izstrādāts. Mani pārņēma šausmas, domājot par to, kas notiks, ja tas stāsies spēkā tāds, kāds tas ir tagad. Ja kāds atļaujas medijos vai sabiedrībā teikt, ka tas ir labi izstrādāts, tad es gribētu redzēt šo cilvēku, kurš tiešām zem tā var parakstīties. Speciālisti, arhitekti un būvnieki saka pretējo, arī pašvaldību darbinieki saka pretējo. Šis likumprojekts, pirms tas bija iesniegts Saeimā, netika iedots pašvaldību darbiniekiem, kuri ikdienā strādā pēc šiem noteikumiem. Neviens no pašvaldību būvvalžu speciālistiem šo likumprojektu nevarēja koriģēt un izteikt savus priekšlikumus. Ekonomikas ministrija pagājušajā piektdienā sasauca semināru, kurā uzaicināja Pierīgas būvvalžu speciālistus un paskaidroja, kā turpmāk mums rīkoties ikdienā. Uz jautājumiem, kurus uzdeva speciālisti, departamentu direktori pat nespēja atbildēt. Šie speciālisti no būvvaldēm tiešām ir pārsteigti par to, kā viņiem vajadzēs strādāt. Nav sagatavoti apmēram 100 dokumenti, pēc kuriem mums ikdienā būtu jāstrādā. Tas ir nonsenss, ja šādu likumu pieņem! Pēc mums visiem zināmās lielās traģēdijas sabiedrība gaida, ka šis likums atrisinās problēmas, pateiks to, kā nebija iepriekšējā likumā. Taču šis vēl dziļāku rok šo bedri. Sabiedrība gaida, ka varēs dzīvot mājās, kuras nesagāzīsies, ka varēs doties uz darbavietām, uz veikaliem, kuri nesagāzīsies. Nē, jaunais likums to neapskata! Jaunajā likumā nav ne vārda par projektiem, par arhitektūru. Aizmirstiet, tādas nav! Publisko iepirkumu likuma pamatā būs iepirkums - lētākais projekts ātrākajā tempā, bet par kvalitāti un arhitektūru neviens vairs nerūpēsies. Ja Nacionālā bibliotēka tiks nodota ekspluatācijā, tad tas ir pēdējais objekts, par kuru vispār var runāt, ka tur ir kāda arhitektūra. Turpmāk būs tikai „maksimas” veida lielveikali un dzīvojamās mājas, ja būs šāds Būvniecības likums, kāds ir šobrīd nodots Saeimas deputātiem. Taču es ļoti ceru, ka līdz 1.maijam mēs ne tikai izskatīsim, bet arī pārstrādāsim šo likumu. Paldies par uzmanību. (ZZS frakcijas aplausi.)".
• 2014_01_23-seq124 spokenText "Godātie kolēģi! Visi jūs, tie, kuri vēlējāties, krustu šķērsu izrunājāties par ārpolitikas jautājumiem. Atļaujiet man nedaudz parunāt par iekšpolitikas jautājumiem, jo es uzskatu, ka būvniecība ir viena no sabiedriski ārkārtīgi nozīmīgām lietām, kas dažos gadījumos, kā mēs zinām, var apdraudēt arī sabiedrības locekļu dzīvību, veselību un īpašumu. Likumprojekta anotācijā, par kuru runāja komisijas priekšsēdētāja kungs, ir norādīts, ka izstrādāti ir visi būtiskie normatīvie akti, kas nodrošinātu Būvniecības likuma izpildi. No vairāk nekā 20 Ministru kabineta noteikumiem gatavi (es uzsveru - projektu veidā!) neesot tikai daži - mazāk svarīgie. Nu labi, lai tā būtu! Es varu piekrist arī otram iemeslam, kura dēļ likuma spēkā stāšanās termiņš būtu jāpagarina. Proti, sabiedrībai būtu jādod iespēja saprātīgā laikā iepazīties ar jauno būvniecības tiesisko regulējumu. Es tam piekrītu, jo pretējā gadījumā - nepagarinot likuma spēkā stāšanās termiņu -, tiktu pārkāpts Satversmes 90.pants, kas noteic, ka ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības. Taču, kolēģi, es vienlaikus gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka jaunais Būvniecības likums, kā jūs atceraties, tika izstrādāts pirms Zolitūdes avārijas un ka tas salīdzinājumā ar pašreiz spēkā esošo likumu ir daudzkārt liberālāks, jo šis likums nebalstās uz tiesiskā regulējuma izvērtējumu, kas jāveic, lai turpmāk nepieļautu tik paviršu attieksmi pret būvniecības procesu. Tikai daži piemēri. Es esmu diezgan pamatīgi izpētījusi svarīgāko noteikumu projektus šajā jomā, piemēram, vispārīgo būvnoteikumu projektu, ēku būvnoteikumu projektu, citu atsevišķu nekvalificētu inženierbūvju noteikumu projektu, un nevaru teikt, ka tie, tāpat kā jaunais Būvniecības likums, būtu izstrādāti kvalitatīvi. Nu, vēl joprojām daži piemēri. Būvniecības likumā ir sniegts 13 likumā lietoto terminu skaidrojums, vispārīgo būvnoteikumu projektā - 7 terminu, ēku būvnoteikumu projektā - 11 terminu, inženierbūvju noteikumu projektā - 9 terminu skaidrojums. (Atsevišķi no šiem skaidrojumiem ir pretrunīgi savā starpā.) Taču ne Būvniecības likumā, ne šajos projektos man neizdevās atrast, piemēram, tāda jēdziena kā „atzīme” skaidrojumu; tas ir iemudžināts likuma 17.panta pirmajā daļā, bet būtībā ir runa par vienu no svarīgākajiem lēmumiem, kurš apliecina, ka būvdarbu uzsākšanas nosacījumi ir izpildīti un ka tātad drīkst uzsākt būvdarbus. Iespējams, es neesmu pārāk centīgi meklējusi, taču minētajos projektos man neizdevās atrast tādu svarīgu jēdzienu kā „projektēšanas uzdevums”, „paskaidrojuma raksts”, „būvprojekts minimālā sastāvā”, „apliecinājuma karte”, „būvniecība vienkāršotā kārtībā” un citu jēdzienu legāldefinīcijas, kas ir nepieciešamas šajā procesā. Var būt, ka to skaidrojums atrodams kādos citos Ministru kabineta noteikumu projektos, taču, no juridiskās tehnikas viedokļa, - Ķirša kungs, īpaši vēršos pie jums, jo jūs mēdzat runāt par juridisko tehniku! - tas šajā gadījumā nav pieņemami. Tālāk nedaudz par juridiskām problēmām. Kolēģi! Būvniecības likuma apspriešanas gaitā es vairākkārt esmu analizējusi šajā likumā noteiktās tiesiskās sekas attiecībā uz patvaļīgu būvniecību. Un man šķiet pilnīgi nepieņemami, ka likuma 18.pants pieļauj patvaļīgas būvniecības legalizāciju. Proti, ja ir uzsākta patvaļīga būvniecība, iepriekšējais stāvoklis tiek atjaunots (bedres aizbēršana vai ēkas nojaukšana) tikai tad, ja konkrētā objekta būvniecību attiecīgajā teritorijā nepieļauj normatīvie akti. Tie varētu būt, piemēram, Aizsargjoslu likums vai pašvaldību saistošie noteikumi, ar kuriem ir apstiprināti pašvaldību teritorijas plānojumi. Taču, kolēģi, pievērsiet uzmanību tam - īpaši vēršos pie Ekonomikas ministrijas ierēdņiem! -, ka vispārīgo būvnoteikumu projektā ir iets vēl tālāk: to 13.pants dod „rekomendācijas” (pēdiņās) pašvaldību būvvaldēm, kā rīkoties gadījumā, kad nelikumīgā būvniecība vēl nav pabeigta un kad būvdarbi jau ir pabeigti... dod rekomendācijas, kā rīkoties. Proti, ja nelikumīgie būvdarbi ir pabeigti... ja nelikumīgi uzsāktie būvdarbi bez jebkādas dokumentācijas, bez jebkā cita ir pabeigti, tad būvvaldei ir jānorāda iesniedzamā projekta apjoms, kā arī jānosaka, kādu būvspeciālistu atzinumi būtu saņemami, lai būvi varētu pieņemt ekspluatācijā. Šādas normas... aicinājums uz prasību neievērošanu man nav pieņemams. Turklāt šajā gadījumā legalizācija ir plānota, tikai pārbaudot dokumentāciju. To paredz vispārīgo būvnoteikumu projekts. Kur mēs, kolēģi, ejam? Varbūt pierakstīsim tādā gadījumā likuma 18.panta piektās daļas 2.punktam klāt vēl četrus vārdus „atkarībā no kukuļa lieluma”? Es aicinu atbalstīt šā likumprojekta spēkā stāšanās pagarinājumu un sākt strādāt visupirms pie likumprojekta, bet neaizvērt acis un neteikt, ka Būvniecības likums ir kvalitatīvi izstrādāts. Es šodien pievērsos tikai dažām problēmām, bet likumprojekts ir ļoti pretrunīgs, manuprāt, un es domāju, ka līdz 1.maijam tas noteikti būtu uzlabojams. Paldies. (Dep. J.Klaužs aplaudē.)".
• 2014_01_23-seq123 spokenText "Tātad saskaņā ar Kārtības rulli mums vispirms ir jābalso par steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Būvniecības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Un tagad mums par pirmo lasījumu jāuzsāk debates. Vārds deputātei Ilmai Čepānei.".
• 2014_01_23-seq122 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja jautājumu saistībā ar Būvniecības likumam pakārtoto normatīvo aktu izstrādi. Un kā mums veicās? Izskatījām gan jautājumus, kas skar Ministru kabineta noteikumus attiecībā uz vispārīgajiem būvnormatīviem, gan uz ēku būvnoteikumiem, gan uz būvnoteikumiem... darbiem autoceļu tīklā un vēl virkni citu, kā arī pieskārāmies jautājumiem, kas attiecas uz visu būvspeciālistu klasifikācijas jautājumiem. Un šajā sakarā sagatavojām likumprojektu par grozījumiem attiecībā uz likuma stāšanos spēkā. Mēs nolēmām, ka ir jānosaka pietiekošs termiņš, lai šos pakārtotos dokumentus izstrādātu, un tas ir 1.maijs. Tāda ir šo grozījumu būtība. Komisijas vārdā lūgums piešķirt šim likumprojektam steidzamību un apstiprināt to pirmajā lasījumā.".
• 2014_01_23-seq121 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Daces Grabovskas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputāta Kārļa Seržanta atsaukšanu no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputāta Kārļa Seržanta atsaukšanu no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputāta Jāņa Klauža atsaukšanu no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputāta Jāņa Klauža atsaukšanu no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputātes Danas Reiznieces-Ozolas atsaukšanu no Juridiskās komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputātes Danas Reiznieces-Ozolas atsaukšanu no Juridiskās komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - 2, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputāta Jāņa Vucāna atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputāta Jāņa Vucāna atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 2, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputāta Kārļa Seržanta ievēlēšanu Juridiskajā komisijā”. (Starpsauciens no zāles: „Varbūt nevajag?”) Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputāta Kārļa Seržanta ievēlēšanu Juridiskajā komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Deputāts ar savu parakstu ir apliecinājis, ka vēlas šajā komisijā darboties. Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 3. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputāta Jāņa Klauža ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputāta Jāņa Klauža ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputātes Danas Reiznieces-Ozolas ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputātes Danas Reiznieces-Ozolas ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 2, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputāta Jāņa Vucāna ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputāta Jāņa Vucāna ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas- nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Saeimas deputāta Jura Viļuma atsaukšanu no Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas deputāta Jura Viļuma atsaukšanu no Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 1, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Saeimas deputāta Kārļa Eņģeļa atsaukšanu no Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas deputāta Kārļa Eņģeļa atsaukšanu no Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - 2. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Saeimas deputāta Jura Viļuma ievēlēšanu Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas deputāta Jura Viļuma ievēlēšanu Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Saeimas deputāta Kārļa Eņģeļa ievēlēšanu Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas deputāta Kārļa Eņģeļa ievēlēšanu Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”! Lūdzu balsošanas rež��mu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par deputāta Romāna Naudiņa atsaukšanu no Publisko izdevumu un revīzijas komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Romāna Naudiņa atsaukšanu no Publisko izdevumu un revīzijas komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputāta Jura Vectirāna ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputāta Jura Vectirāna ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputāta Jura Vectirāna ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputāta Jura Vectirāna ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputātes Ineses Aizstrautas ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputātes Ineses Aizstrautas ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputātes Ineses Aizstrautas ievēlēšanu Sabiedrības saliedētības komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputātes Ineses Aizstrautas ievēlēšanu Sabiedrības saliedētības komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas- nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par deputātes Lolitas Čigānes atsaukšanu no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputātes Lolitas Čigānes atsaukšanu no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par deputāta Andra Buiķa atsaukšanu no Sociālo un darba lietu komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Andra Buiķa atsaukšanu no Sociālo un darba lietu komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par deputātes Lolitas Čigānes ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputātes Lolitas Čigānes ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par deputāta Andra Buiķa ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Andra Buiķa ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par deputātes Ilzes Viņķeles ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputātes Ilzes Viņķeles ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par deputāta Arta Pabrika ievēlēšanu Ārlietu komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Arta Pabrika ievēlēšanu Ārlietu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par deputāta Valda Dombrovska ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Valda Dombrovska ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Būvniecības likumā”, pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.".
• 2014_01_23-seq120 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Mārītes Veseles atbrīvošanu no Ogres rajona tiesas tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Daces Grabovskas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.".
• 2014_01_23-seq119 spokenText "Paldies. „Par” neviens nav pieteicies runāt. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” nodotu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 15, atturas - 10. Likumprojekts komisijai nodots. Paldies. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījums Būvniecības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Bija „par” vai „pret”? Jūs gribējāt runāt „par” vai „pret” nodošanu komisijai? Var runāt šajā gadījumā tikai par nodošanu vai pret nodošanu. Debates būs pie pirmā lasījuma, ja mēs iegrozīsim šo... Tā. Ir saņemts iesniegums no pieciem deputātiem - Zaķa, Čigānes, Kalniņa, Ašeradena un Reira - ar lūgumu izdarīt izmaiņas 23.janvāra sēdes darba kārtībā un kā nākamo skatīt sadaļu „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Neredzu to iesniegumu! Vēl ir arī iesniegums no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas, kura lūdz izdarīt izmaiņas 23.janvāra sēdes darba kārtībā un bez atkārtotas izskatīšanas komisijā skatīt pirmajā lasījumā komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums Būvniecības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad darba kārtība ir grozīta. Un ir vēl viens iesniegums, kurā ir lūgts skatīt... pēc sadaļas „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana...” skatīt jautājumu - grozījums Būvniecības likumā un pēc tam kā nākamo skatīt lēmuma projektu „Par situāciju Ukrainā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādām darba kārtības izmaiņām? (Starpsauciens: „Nav!”) Paldies. Tātad skatām jau mainīto sēdes darba kārtību. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Mārītes Veseles atbrīvošanu no Ogres rajona tiesas tiesneša amata”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.".
• 2014_01_23-seq118 spokenText "Paldies ārlietu ministram. Paldies deputātiem par aktīvajām debatēm. Tā kā par šo jautājumu balsojums nav paredzēts, jautājums uzskatāms par izskatītu. Un mums vēl ir 13 priekšlikumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Naudiņa, Laizānes, Dombravas un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 23.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputāta Romāna Naudiņa atsaukšanu no Publisko izdevumu un revīzijas komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Vectirāna, Līdakas, Brigmaņa, Vucāna un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 23.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputāta Jura Vectirāna ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Vectirāna, Līdakas, Brigmaņa, Vucāna un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 23.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputāta Jura Vectirāna ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Aizstrautas, Līdakas, Vucāna, Klauža un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 23.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputātes Ineses Aizstrautas ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Aizstrautas, Klauža, Brigmaņa, Reiznieces-Ozolas un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 23.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputātes Ineses Aizstrautas ievēlēšanu Sabiedrības saliedētības komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Čigānes, Ašeradena, Zaķa, Latkovska, Rībenas un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 23.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputātes Lolitas Čigānes atsaukšanu no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Čigānes, Zaķa, Buiķa, Latkovska, Rībenas un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 23.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputāta Andra Buiķa atsaukšanu no Sociālo un darba lietu komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Čigānes, Ašeradena, Zaķa, Latkovska, Rībenas un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 23.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputātes Lolitas Čigānes ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Čigānes, Zaķa, Buiķa, Latkovska un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 23.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputāta Andra Buiķa ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Ašeradena, Viņķeles, Zaķa, Latkovska, Rībenas un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 23.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputātes Ilzes Viņķeles ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Ašeradena, Pabrika, Zaķa, Latkovska, Rībenas un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 23.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputāta Arta Pabrika ievēlēšanu Ārlietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Ašeradena, Dombrovska, Zaķa, Latkovska, Rībenas un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 23.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputāta Valda Dombrovska ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Ārlietu komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 23.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par situāciju Ukrainā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad darba kārtība ir grozīta. Pirmā darba kārtības sadaļa - Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. „Pret” pieteicies runāt deputāts Valērijs Agešins.".
• 2014_01_23-seq117 spokenText "Godātie deputāti! Cienījamās deputātes! Es gribētu pateikties visiem tiem, kuri piedalījās šodien Saeimas ārpolitikas debatēs. Es domāju, ka šī bija atkal gara, bet, manuprāt, ļoti interesanta un produktīva diena. Es negribētu vēlreiz iet cauri vienam tādam kārtīgam debašu riņķim un atbildēt uz jautājumiem par vairākām lietām, kas šeit izskanēja, taču es gribētu apvienot šo noslēgumu, tomēr pasakot vairākas fundamentālas lietas, pat īpaši neatsaucoties uz deputātiem, bet tajā pašā laikā varbūt arī sniedzot dažas atbildes, jo, manuprāt, tika arī diezgan būtiskas lietas minētas. Pirmām kārtām es tomēr aicinātu kolēģus, kuri diskutē, debatēs nepiedēvēt debatētājiem, arī ārlietu ministram, to, ko viņš nav teicis. Un, teiksim, tajā brīdī, kad kādam rādās, ka Latvija jau ir nonākusi karastāvoklī ar Krieviju, es gribētu nomierināt pilnīgi visus, kas ir šajā zālē, ka starp Latviju un Krieviju karastāvokļa nav. (Dep. L.Čigāne un dep. O.Ē.Kalniņš aplaudē.) Nevajadzētu piedēvēt arī to, ko mēs šeit dzirdam ik pa brītiņam, ka kaut kur esot izskanējuši apvainojumi krievu tautai, Krievijas valstij vai kādam citam. Mēs uz attiecībām ar Krieviju skatāmies reālistiski. Tā ir mūsu kaimiņš. Mums ir daudz kopīgu interešu, kopīgi darāmu lietu, bet mums ir arī ļoti daudz domstarpību, kuras ir jārisina. Un tāpēc nevajadzētu pārāk saasināti pret šiem procesiem izturēties. Otra lieta, ko es gribētu tomēr minēt. Arī šeit tika runāts - un es par to runāju arī pirms divām dienām, atbildot attiecīgi uz Krievijas ārlietu ministra Lavrova paziņojumu, - ka Krievija atvērs Baltijas valstīs krievu skolas, finansēs tās un šīs skolas darbosies saskaņā ar Krievijas standartiem. Vēlreiz gribu uzsvērt un atzīmēt to, ko es teicu jau pirms divām dienām plašākā versijā, un es ceru, ka Pimenova kungs - plašāka versija arī būs pieejama - kaut kur to izlasīs. Es pats to atradu masu plašsaziņas līdzekļos. Tātad mums šādas skolas, kuras darbojas atbilstoši Krievijas izglītības standartam, nebūs pieņemamas. Mēs akceptējam tās skolas, kuras varētu darboties kā starptautiskas skolas uz īpaša līguma pamata, bet es neredzu, kādā veidā šādu skolu darbība veicinātu Latvijas sabiedrības saliedētību un vienotu kultūrtelpu. Tas ir pilnīgi skaidrs! To es pateicu līdzīgi kā Igaunijas kolēģi, līdzīgi kā Lietuvas kolēģi, un šeit es to atkārtoju. Tāda būs Latvijas valdības politika. Attiecībā uz dažām lietām, kas te izskanēja par vēstniecību pastiprināšanu. Paldies, Bērziņa kungs, par labiem vārdiem! Tiešām arī Čigānes kundze pareizi atzīmēja, ka prezidentūra lielā mērā ir tāds mini-Māršala plāns Latvijas diplomātiskā dienesta valsts pārvaldes kapacitātes stiprināšanai, un jau šobrīd ļoti daudz kas, teiksim, tiek darīts prezidentūras vārdā, lai faktiski stiprinātu Latvijas diplomātisko dienestu un atgrieztos pirmskrīzes līmenī... lai šis dienests būtu stiprāks. Vēl es gribētu, neapšaubāmi, pievērsties tam, ko minēja Parādnieka kungs par nāciju pašnoteikšanās principiem... Katalonijas jautājumu. Es gribētu šeit vēlreiz atkārtot Latvijas valdības oficiālo pozīciju. Šie jautājumi ir risināmi Spānijā iekšpolitiskā un konstitucionālā ceļā, un mēs nekādā veidā šeit padomus pusēm nedosim, jo mēs uzskatām, ka Spānija kā demokrātiska Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts ir spējīga savus iekšpolitiskos jautājumus risināt pati. Kas attiecas uz jautājumiem, kuri te tika minēti, par starpparlamentāro sadarbību. Gan Lībiņas-Egneres kundze, gan arī vairāki citi deputāti to minēja. Es gribētu vēlreiz, izmantojot šo iespēju, pateikties gan visiem deputātiem, gan delegācijām dažādās starptautiskajās parlamentārajās asamblejās, gan jums visiem, kas ļoti aktīvi strādājat dažādās starpvalstu parlamentārajās grupās, par jūsu ieguldījumu arī ārpolitikas veicināšanā. Es uzskatu, ka Latvijas Republikas Saeimas loma ārpolitikas veidošanā gan konceptuālā politiskā līmenī, gan ikdienas sakaros ir ļoti nozīmīga, tā pieaug, un par to man ir jāteic liels paldies gan Saeimas vadībai, gan visiem deputātiem, kas tiešām izprot arī Latvijas ārpolitikas veidošanas principus. Turklāt es gribu atzīmēt - un es par to runāju jau pašā sākumā -, ka arī Saeimai būs būtiska loma, šogad gatavojoties nākamgad paredzētajai Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē, kā arī būtiska loma pašā prezidentūras norisē, jo arī starpparlamentārie kontakti šajā ziņā ir ļoti, ļoti svarīgi. Un es zinu, ka arī Saeima tam ļoti nopietni gatavojas. Un nobeigumā. Mums laikam visiem ļoti patīk tēlaini salīdzināt. Es šeit dzirdēju, ka Latvija tagad nu esot vai nu Antiņš, vai Pelnrušķīte, vai vēl kaut kas... vai Lāčplēsis... Ceru, ka neesmu palaidis garām vēl kādus pāris... vēl kādus krāšņus epitetus. Es domāju, ka mums vajadzētu beidzot saprast, ka Latvija ir normāla Eiropas valsts, kura veido pati savu likteni, savu iekšējo un ārējo politiku, un ka tā nav ne Sprīdītis, ne Pelnrušķīte, ne Antiņš, ne Laimdota, ne Spīdola, ne kas cits. Mēs esam valsts, kurai uzticas gan Eiropā, gan ārpus Eiropas. Nu tad tā uz savu valsti skatīsimies! Paldies par šīm debatēm. Paldies par ļoti saturīgo domapmaiņu. Es domāju, ka, lai gan tika, kā vienmēr, gandrīz visa darbadiena tai veltīta, šīs debates bija ļoti vērtīgas gan mums - Ārlietu ministrijai, gan, es domāju, deputātiem, gan plašākai sabiedrībai, gan mūsu diplomātiskajam korpusam. Paldies. Un veiksmīgu 2014.gadu - ārpolitisko gadu! (Aplausi.)".
• 2014_01_23-seq116 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Dainai Kazākai. Tā kā Dainas Kazākas nav, debates slēdzu. (Aplausi.) Vārds Latvijas Republikas ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam.".
• 2014_01_23-seq115 spokenText "Labdien vēlreiz! Es neņemtos atbildēt uz dzēlīgajām Čigānes kundzes piezīmēm par maniem vērtējumiem sakarā ar Latviju Eiropas Savienībā, ja tas nebūtu... notiktu ārpus ārlietu debatēm. Tas, ka mēs esam iestājušies eirozonā, nenozīmē, ka mums sācies zelta laikmets. Būs tāds laikmets vai nebūs - cāļus skaita rudenī. Bet tas, kas ir patiešām skaidrs, - ka Latvija joprojām tomēr ir importējoša valsts, nevis eksportējoša Eiropas Savienības valsts. Un tas nemaz nenozīmē, ka... Konkurence ir lielāka nekā... salīdzinot ar to kodolu, kura ietvaros saskata Lolita mūsu cienījamo valsti. Politiski mēs tur esam, bet politiskais ietvars ir tikai ietvars ekonomiskajiem apstākļiem. Un apstākļi pagaidām ir visai drūmi: mūsu imports pārsniedz eksportu par 20 procentiem. Tas jau nav labi! Un teikšu vēl vairāk. Ja lielākoties mums tirdzniecība attīstās tomēr ar Eiropas Savienības dalībvalstīm, tas ir gan labi. Bet, šos apstākļus salīdzinot, mēs secinām, ka tomēr Latvijai šajā Eiropas valstu saimē nav tā labākā situācija ekonomiskajā ziņā. Un, lai uzlabotu šo situāciju, mums nevajadzētu būt tik optimistiski noskaņotiem, lai iniciatīvu nezaudētu, bet tomēr atrastu citus rīkus, ar ko varētu mūsu ekonomiku attīstīt. Es domāju, ka ārlietu nozare ir ļoti nopietna joma. Bet, lai to nodrošinātu, jāpastiprina dalībvalstu iespējas Eiropas Savienības ietvaros iegūt ekonomiski lielāku ietekmi. Lūk, par to es runāju un turpināšu runāt! Paldies.".
• 2014_01_23-seq113 spokenText "Cienījamie kolēģi, arī es vēlos apsveikt Ārlietu ministriju ar teicami sagatavoto ikgadējo ārpolitikas ziņojumu. Šis ziņojums ir labi strukturēts, un tajā minētās prioritātes atbilst mūsu valsts nacionālajām interesēm. Savā runā es vēlētos pieskarties trim, manuprāt, mazāk diskutētiem aspektiem, kas sevī slēpj lielas nākotnes iespējas, protams, arī riskus, kā jau minēja Kalniņa kungs. Pirmām kārtām par valsts ārējo ekonomisko interešu īstenošanu. Priecājos, ka šī prioritāte ir minēta kā pirmā, un esmu pārliecināts, ka, pieaugot valsts ekonomikas sofistikācijai, šīs prioritātes svars arvien pieaugs. Analizējot šo aspektu, ir jāatzīst, ka Ārlietu ministrijas dienesti ir snieguši teicamu atbalstu eksporta tirgus paplašināšanā ieinteresētajiem Latvijas uzņēmumiem, par ko varam pārliecināties, vērojot ekonomikas struktūras izmaiņas par labu eksportējošām nozarēm. Taču vēlos šeit minēt arī kādu publiskajā telpā mazāk pamanītu iekšpolitisku aspektu, kam ilgtermiņā būs būtiska nozīme prioritāšu maiņā valsts ekonomisko interešu pārstāvēšanā. Proti, kā svarīgu priekšnoteikumu līdzdalībai kohēzijas fondu atbalsta saņemšanai zinātnes un inovāciju jomā Eiropas Komisija ir izvirzījusi nepieciešamību definēt kvalitatīvu nacionālās viedās attīstības stratēģiju. Šādas stratēģijas definēšana diemžēl vai par laimi nav tikai formāls pasākums. Tās definēšana ierobežotu resursu pieejamības apstākļos noteiktu valsts izvēli augstas pievienotās vērtības ekonomikas nozaru atbalsta prioritāšu noteikšanā. Veiksmīga tās definēšana nozīmētu ne tikai iestrēgušā Latvijas zinātnes un inovāciju kuģa nostumšanu no sēkļa, ne tikai pieeju būtiskam Eiropas fondu atbalstam izvēlēto nozaru attīstībā, bet arī skaidri signalizētu mūsu starptautiskajiem partneriem par Latvijas stratēģiskajām izvēlēm zinātnes un inovāciju jomā un iezīmētu nākotnes sadarbības potenciālos sektorus. Jāatzīst, ka šis process ir tikai sākuma fāzē. Valdība ir akceptējusi IZM izstrādāto ietvara dokumentu, par kuru būtu nepieciešamas plašākas diskusijas sabiedrībā. Lieki piebilst, ka šādas stratēģijas iedzīvināšana arī ievērojami atvieglotu Ārlietu ministrijas dienesta darbu atbalsta prioritāšu noteikšanā. Otrs jautājums, par kuru es vēlētos runāt, ir valsts stratēģiskās partnerības izvēles. Nav šaubu, ka ar definētajām prioritātēm un sadarbības formātiem ar ziņojumā minētajām valstu grupām - Baltijas, Ziemeļvalstu un Višegradas valstīm - viss ir labākajā kārtībā. Sadarbība attīstās teicami. Taču, manuprāt, ir pienācis laiks spert nākamo soli un, izejot no Latvijas ekonomiskajām attīstības interesēm, noteikt valstis, ar kurām mums nākotnē varētu būt īpašas ekonomiskās sadarbības intereses, kā arī fokusēt savu darbību uz lielāku abpusējo labumu gūšanu no šādas paplašinātas sadarbības. Lai ilustrētu savu piemēru, savu domu, vēlos vien minēt Somijas un Igaunijas īpašo sadarbību, kas slēpj sevī lielu potenciālu Latvijas ekonomikai. Šobrīd Igaunijā darbojas vairāk nekā 4000 Somijas uzņēmumu. Lieki piebilst, ka Latvijā tādu ir tikai 300. Ja runājam tikai par 10 procentiem no šī apjoma, tad 400 jaunu uzņēmumu darbības uzsākšana Latvijā ievērojami uzlabotu kaut vai nodarbinātības situāciju. Pieminēšanas vērts ir arī sadarbības potenciāls, ko sevī slēpj paplašināta sadarbība ar Somijas universitātēm un tās inovāciju sektoru. Es redzu, ka šādu īpašo ekonomisko interešu ziņā kā sadarbības valstis būtu definējamas tās, kas ir starp Ziemeļvalstīm, Austrumu partnerības valstīm, kā arī - vēlākā fāzē - starp Āzijas bloka valstīm. Nobeigumā es vēlos bilst dažus vārdus par sadarbību ar diasporu. Arī šajā ziņā Ārlietu ministrijas izvēlētās četras sadarbības prioritātes vērtējamas kā adekvātas, un iesaistītie darbinieki ir darījuši vairāk, nekā varētu gaidīt. Taču nākotnē situācija saistībā ar diasporas pieauguma dinamiku prasa plašāku izvērtējumu. Visticamāk, nākamo piecu gadu laikā 370 tūkstošiem Latvijas valstspiederīgo, kuri dzīvo ārpus Latvijas, pievienosies vēl vismaz 70 tūkstoši Latvijā šobrīd dzīvojošo, kā arī ievērojams skaits dubultpilsonību ieguvušo valstspiederīgo. Pieņemu, ka, diasporas locekļu skaitam tuvojoties 500 tūkstošiem, nāksies revidēt labi uzsāktās sadarbības programmas un ar Ārlietu ministrijai piešķirtajiem resursiem vien, visticamāk, nepietiks, lai saglabātu un attīstītu to potenciālu, ko sevī glabā diaspora. Minēšu tikai dažus aspektus, par kuriem būtu vērts nākotnē nopietni diskutēt. Pirmkārt, rūpīgi pārdomāta diasporu sadarbības programmas zīmola veidošana. Katrā ziņā Lietuvas... globālais Lietuvas zīmols ievērojami veicina piederības vēlmi šai diasporas grupai. Latvijas izglītības sistēmas pieejamības paplašināšana. Izmantojot tehnoloģiju radītās iespējas tālmācībā, tās ļautu tiešsaistē apgūt Latvijā akreditētas izglītības programmas tiem jauniešiem, kas ne tikai ir ieinteresēti Latvijas kultūrtelpā, bet nākotnē vēlētos izmēģināt savus spēkus Latvijas darba tirgū. Dažādu kompleksu sadarbības platformu tālāka attīstīšana arī, manuprāt, ir ļoti svarīga. Iedibinātie ekonomikas forumi un vasaras nometnes ir vērtējamas kā labs sākums, bet, visticamāk, ņemot vērā šī procesa kompleksumu, ar to vien nepietiks. Kā piemēru minēšu Anglijā dzīvojošo jauniešu forumu, kurš Latvijā tiek plānots jau šā gada pavasarī Rīgā un kurā tiks diskutēts par nodarbinātības jautājumiem Latvijā. Un valsts atbalsta nozīmi šādam forumam būtu grūti pārvērtēt. Katrā ziņā nobeigumā vēlu ārlietu resoram veiksmi, realizējot tā iespēju potenciālu, kāds ir pieejams Latvijā.".
• 2014_01_23-seq111 spokenText "Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātais ministra kungs! Cienītie un godātie kolēģi! Es vienkārši gribu Sakovska kungam palūgt, lai viņš palasa vēstures grāmatu un paskatās, kas notika Latvijā padomju okupācijas gados, un tad viņam būs atbildes uz ļoti daudziem no tiem jautājumiem, kurus viņš uzstādīja. Es par to negribu vairāk runāt. Man ļoti patika deputāta Cileviča teiktais par Krievijas Federācijas „maigo varu” kā draudu Latvijai. Es uzskatu, ka tas ir drauds, bet, man liekas, ir vēl lielāks drauds - tas, kas notiek Krievijā iekšzemē. Tur faktiski pati valdība izsauc tādas reakcijas, kas varētu destabilizēt visu Krieviju, un, ja Krievija ir destabilizēta, tad mūsu robežas arī ir apdraudētas. Es uzskatu, ka tas ir varbūt tas galvenais drauds Latvijai tādā tālākā skatījumā, un viss, ko mēs varētu darīt, lai tur ieviestu Rietumu vērtības un demokrātiskās vērtības, nāktu Krievijai par labu. Es gribu minēt tādu izcilu piemēru no tā... par to, par ko es runāju. Un tas ir tā slavenā vai pazīstamā Sergeja Magņitska lieta. Tas ir piemērs, kā valsts... kā Krievija izrīkojas ar cilvēkiem. Tas norāda uz to, ka Krievijas valsts kase ir apzagta. Viņu, šo cilvēku, arestēja, ielika cietumā, kur viņš mira pēc apmēram gada vai pusotra. Tā ir tā valsts, kas mums kaimiņos austrumos, un, jo ātrāk mēs varam kaut kādā veidā šīs lietas risināt, jo labāk. Šo Magņitska lietu var uzskatīt par vienu no vissmagākajiem cilvēktiesību pārkāpumiem ne tikai Krievijā, bet, varētu teikt, pat pasaulē, vismaz pēdējos 10-20 gados. Un tā nelaime ir tā, ka nepastāv nopietnas iespējas, ka lietu godīgi izskatīs Krievijā. Bet jautājums nav Krievijas iekšējais jautājums, jo EDSO dalībvalstis - un Krievija ir viena no tām! - atzinušas starptautisko cilvēktiesību dokumentu par saistošu visām EDSO dalībvalstīm. Tas ļauj dalībvalstīm citai citu saukt pie atbildības par cilvēktiesību pārkāpumiem. EDSO dalībvalstis 1990.gadā arī parakstīja tā saukto Kopenhāgenas dokumentu, kurā atzīst, ka cilvēktiesību ievērošana ir pamats mieram, drošībai, taisnīgumam un sadarbībai Eiropā. Es domāju, ka Krievijai būtu jāizlasa arī šīs lietas un jāķeras pie to pašu jautājumu risināšanas, lai tiešām no ārvalstīm nebūtu tie jautājumi jārisina. Mums ir EDSO Parlamentu Asamblejas Latvijas delegācija. Mēs katrā sanāksmē, es varētu teikt, bez izņēmuma sastopamies ar pārmetumiem no Krievijas Federācijas; tas faktiski jau sāk izskanēt tā kā tāda veca plate, neko jaunu nevar izdomāt. Mums nākamā sanāksme būs Vīnē, un mēs jau gatavojamies tam, ka mums būs atkal jācīnās ar Krievijas Federācijas pārstāvi, ar kuru mēs ļoti sekmīgi cīnījāmies Stambulā. Stambulā bija Krievijas Federācijas iesniegta rezolūcija, kas netieši skāra... it kā uzrunāja tās problēmas, cilvēktiesību un pilsonības problēmas, kas neeksistē Latvijā, bet to varēja tā pārprast. Labā lieta ir, ka čehu pārstāvis šo lietu pacēla, Latvijas delegācija un Igaunijas delegācija vērsās pret rezolūciju; mēs bijām iesnieguši arī papildinājumus, kas rezolūciju neitralizētu. Paldies Dievam, pateicoties lielam atbalstam, to rezolūciju kā tādu vienkārši nepieņēma, to noraidīja. Tā ka es domāju, ka mums ir panākumi tādā ziņā šinīs EDSO Parlamentārās Asamblejas sanāksmēs. Es gribu arī pievērsties tam pārējam darbam, ko mēs no EDSO Parlamentu Asamblejas delegācijas puses darām. Mēs ļoti aktīvi piedalāmies vēlēšanu novērošanā, un man bija izrādīts liels gods - es biju viens no desmit novērotājiem, kurus aicināja uz Turkmenistānu novērot viņu parlamenta vēlēšanas pirms dažām nedēļām. Kā mēs zinām, Turkmenistāna ir tikai tagad uzsākusi ceļu uz demokrātiju, un es domāju, ka mums viņiem ir jādod atbalsts, cik vien mums iespējams to darīt, lai viņi šo ceļu turpina. Es nesākšu runāt detaļās, bet mums faktiski ar ārlietu ministru ir izveidojies labs kontakts, un es aicināju... jautāju, vai viņi būtu ieinteresēti atbraukt uz Latviju novērot 12.Saeimas vēlēšanas - „Ar lielāko prieku!” Viņi ar CVK jau agrāk ir runājuši par šādām lietām, un es ceru, ka Ārlietu ministrija varēs dot arī kaut kādu atbalstu - morālu vai kādu citu, lai mēs atbalstītu šo valsti, kuru daži citi jau ir norakstījuši zaudējumos. Un nu par sadarbību. Montekarlo... EDSO Parlamentu Asamblejas sanāksmē Monako pirms diviem gadiem pārstāvis no Somijas, Kenarva, darba pusdienās ierunājās par to, ka mums vajadzētu panākt labāku sadarbību. Man šis ierosinājums ļoti patika, es to atbalstīju. Un man ir liels prieks jums pastāstīt, ka pagājušajā gadā jau notika pirmā EDSO Parlamentu Asamblejas NB8 valstu sanāksme Stokholmā. Nākamā sanāksme tagad, jau pēc nedēļas, notiks Viļņā, un es ceru, ka pēc pāris mēnešiem arī Latvijā. Tā ka mēs arī no savas puses veicinām šo Baltijas valstu un NB8 valstu sadarbību. Un tādā veidā mēs sākām jau Stambulas sanāksmēs sadarboties, un tur mēs varam likt... Mēs visas esam mazas valstis, salīdzinot ar citām, bet mēs varam likt savus spēkus kopā un panākt daudz vairāk, nekā mēs panāktu, rīkojoties atsevišķi. Paldies par uzmanību. (RP frakcijas aplausi.)".
• 2014_01_23-seq109 spokenText "Kolēģi! Principā es netaisījos nākt uz tribīni runāt, jo Rinkēviča ziņojums tiešām bija vairāk vai mazāk labs, diplomātiski izsvērts. Protams, bija šis tas... viens otrs trūkums. Mūsu, „Saskaņas Centra”, pozīcija bija... jau izskanēja. Bet debatēs es saklausījos daudz ko tādu, kas mani tomēr mudina uzstāties. Žēl, ka nav Pabrika kunga, bet, nu, es ceru, ka viņš pienāks... Manā skatījumā, ārpolitikas mērķis ir nodrošināt valsts drošību un savas tautas labklājības augšupeju. Tie ir tie divi galvenie mērķi. Runājot par valsts drošību, vai jūs, Rinkēviča kungs, un šeit neesošais Pabrika kungs, saskatāt, ka Latvijai ir reāli draudi no tās pašas daudzkārt pieminētās Krievijas? Vot, man ir vienkāršs un atklāts jautājums: vai jūs uzskatāt, ka Latvija kā atsevišķa valsts ir karastāvoklī ar Krieviju, kas dod pamatu tā naidpilni runāt no tribīnes par Krieviju? (No zāles dep. L.Čigāne: „Kas to teica?”) Vienkāršs jautājums jums kā amatpersonām - gan Rinkēviča kungam, gan Pabrika kungam. Mani tas izbrīna. Katru reizi, runājot par ārpolitiku, izskan naidpilnas runas, ka Krievija - tas ir ļaunuma centrs pasaulē. Tātad superimpērija - ļaunuma impērija - turpinās no padomju laikiem! Okey, pieņemsim! Tad man ir cits jautājums: vai Krievija ir vienīgā impērija, jūsuprāt? Bet atkal, izejot no jūsu pašu loģikas, jebkura impērija ir ļaunums. Jebkura - pasvītrošu! Jūs paši sakāt, ka Krievija nav vienīgā impērija. Kur jūsu loģika? Tad jums jābūt arī pret visām pārējām impērijām. Runājot par retoriku - naidpilnu retoriku pret Austrumiem -, es gribu pasvītrot: nav runa tikai par Krieviju un Baltkrieviju, tas skar arī citas Austrumu valstis. Ņemsim kaut vai šo piemēru: mūsu prezidents apsveica Azerbaidžānas prezidentu dzimšanas dienā - pilni masu mediji! Kas notiek? Mūsu prezidents iedrošinājies apsveikt Azerbaidžānas prezidentu dzimšanas dienā! Nu kas tas ir? Tas ir kas? Tas ir tāds politiskais meinstrīms, ka jebkas, kas it kā nāktu par labu uz austrumu pusi, ir apriori slikts. Apriori! Es no tās puses vēl varu pateikt, ka arī es, tāpat kā arī citi mūsu kolēģi, esmu Latvijas delegācijas padomes... Eiropas Padomes loceklis. To pašu es novēroju arī Eiropā, Strasbūrā. Tur deputāti strikti dalās „pret-Austrumu”, kā saka, blokā un, teiksim, „par-Austrumu” blokā. Tur bloķējas. Deputāti bloķējas! Tika jau minēti arī piemēri par dažādām balsošanām. Bet šī situācija tiešām ir ļoti, ļoti nopietna. Arī Rinkēviča kungs, raksturojot Potapkina ziņojumu, minēja, ka mēs nevaram apvienot vērtību politiku ar ekonomiskajām interesēm, ka tās ir dažādas lietas un ka mēs nevaram tās dažkārt apvienot. Pareizi bija? Bija kaut kas uz to pusi... Man arī šajā ziņā ir jautājums. Tātad, ja mums kaut kas nepatīk, tad iznāk, ka mēs pretstatām. Mēs esam pretstatījuši Rietumu kultūru un Austrumu kultūru. Tā mēs pretstatām šīs vērtības! Sanāk tā, ka Austrumos ir stipri atšķirīgas cilvēciskās vērtības no Eiropas vērtībām, ka tikai Rietumu demokrātijas izpratne ir vienīgā un pareizā pasaulē. Ja tā, tad kas sanāca ar Lībiju... ar to pašu mūsu Rietumu kultūras izpratni, kad likvidēja Kadafi, un kas tur tagad ir? Kas tur tagad notiek? Vai tas ir Rietumu... Eiropas paraugs? Nerunājot nemaz par citām valstīm, par to, kas tagad Sīrijā notiek. Tas ir mēģinājums implantēt Rietumu demokrātijas principus tajās valstīs, kur to nevar darīt. Tur ir pavisam cita kultūra, bet vai tad tas nozīmē, ka ar šīm valstīm nevar normāli sadarboties un draudzēties? Kāpēc visu laiku ir jāpretstata viens otram? Par tām pašām vērtībām runājot, starp citu, mums vēl visiem priekšā stāv jautājumi, kas saistīti ar viendzimuma ģimenēm, ar bērnu adopciju. Runa ir par tā sauktajiem variantiem, kur mamma ir vecāks Nr.1, papa ir vecāks Nr.2. Tās ir Rietumu vērtības. Tās ir mūsu acu priekšā. Cits jautājums ir par migrācijas plūsmām, kas tagad notiek Eiropā. Un arī šī Eiropas problēma atnāks pie mums. Neviens par to nerunā, bet tā, starp citu, Rinkēviča kungs, arī ir izaicinājums! Šīs migrācijas plūsmas no tās pašas Āfrikas vai no Āzijas valstīm. Kur... Kāpēc neviens par to īsti nerunā? Mēs tikai vienu varam pateikt, ka mums ir tikai viens izaicinājums - Austrumu puse. Bet tad atkal ir vēl viens jautājums. Te Pabrika kungs atnāca... Pasakiet, lūdzu, vai NATO ir drošs aizsargs vai nav? (No zāles dep. A.Pabriks: „A kā jūs domājat?”) Kāpēc mums jābaidās... visu laiku jābaidās no Krievijas? Nu kāpēc? Vai jūs neticat, ka NATO spēj aizsargāt Latviju? Pasakiet - jā vai nē? Spēj vai nespēj? Kāpēc tad mums kā atsevišķai valstij visu laiku ir jāturpina, jāturpina, jāturpina visādos veidos - ar mājieniem vai pa tiešo - lamāt, teiksim tā, Krievijas politiku, katru reizi mēģinot atrast kaut kādu suni, un tā tālāk? Priekš kam? Kam tas ir vajadzīgs? Es to saprast nevaru! Galu galā impērijas un dažāda veida savienības gan rodas, gan zūd, bet kaimiņvalstis paliek uz mūžīgiem laikiem. Un tad man ir jautājums: kas, jūsuprāt, Rinkēviča kungs un Pabrika kungs, ir tālredzīga ārpolitika? Kādi ir tālredzīgas ārpolitikas kritēriji, jūsuprāt? Nekas pasaulē nav mūžīgs, bet kaimiņvalstis ir mūžīgas! (SC frakcijas aplausi.)".
• 2014_01_23-seq107 spokenText "Godātā Saeima! Cileviča kungs! Reizēm ir svarīgi pārbaudīt Saeimas stenogrammas, ja vēlaties atsaukties uz citu kolēģu teikto. Savā runā es neminēju nedz „Saskaņas Centru”, nedz to, ka kāda partija saņem finansējumu no citas valsts. Šoreiz laikam īlens būs izlīdis no maisa, un tāpēc precizitātes labad es citēšu rindkopu no runas, kuru šorīt teicu: „Krievijas imperiālo ārpolitiku tikai stiprina dažādas Krievijas finansētas satelītorganizācijas Latvijā un it īpaši (tātad šo Krievijas imperiālo ārpolitiku stiprina) Krievijas valdošās partijas oficiālais sadarbības partneris Latvijā. Diemžēl šai jautājumā Latvijas tiesībsargājošās un drošības iestādes ir bezzobainas, tās pieļauj, ka šīs partijas līderis partijas un pietuvināto mediju darbību, priekšvēlēšanu aktivitātes un finansējumu saskaņo ar Krievijas vēstniecību. Tās pieļauj, ka no Latvijas ievēlēts Eiropas Parlamenta deputāts, kas iepriekš ir vērsies pret Latvijas valsti, var turpināt tiražēt PSRS melus un publiski attaisnot Latvijā īstenotās deportācijas.” Tāpēc aicinu Cileviča kungu turpmāk būt precīzam savos izteikumos un saglabāt arī cieņpilnu attieksmi pret citiem Saeimas deputātiem. Savukārt uzrunas otrajā daļā es vēlos pateikt paldies Saeimas Ārlietu komisijai, ka mums ir izdevies patiešām dinamiski sagatavot Saeimas lēmuma projektu par situāciju Ukrainā, kuru, es ceru, vēl šīsdienas sēdes laikā mums arī izdosies pieņemt. Paldies par uzmanību.".
• 2014_01_23-seq105 spokenText "Augsti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātais ministra kungs! Un izturīgie deputāti! Ziņojums patiešām bija labs, bet ziņojumā es skaidri nedzirdēju, pirmkārt, cik lielā mērā tiek veidota kopējā Eiropas Savienības ārpolitika un cik lielas ir iespējas katrai valstij veidot savu individuālo ārpolitiku. Otrkārt, ziņojumā bija minēti daudzi draudi, riski, izaicinājumi, kas ir atzīmēti arī NATO stratēģiskajā konceptā, piemēram, kiberdrošība, energoresursu drošība un klimatiskās izmaiņas. Arī 2 procentu finansējuma piešķiršana aizsardzībai ir pilnībā atbalstāma, bet netika precīzi nodalītas Aizsardzības ministrijas un Ārlietu ministrijas kompetences militārās drošības... aizsardzības jomā un sadarbībā ar NATO. Es gribētu jums minēt trīs prioritātes, kuras savā ziņojumā NATO ģenerālsekretārs nosauca NATO Parlamentārajā Asamblejā Horvātijā. Pirmā - militārās vērtības. Bet tās nav tik viennozīmīgas, jo bijušie ienaidnieki ir kļuvuši par partneriem. Daudz kas ir mainījies un mainās. Viņš to neteica, bet es tā kā pielieku klāt - tā laikam ir tā reālpolitika. Otrā - mums ir jāmaina argumenti. Ir jārunā nevis par to, cik maksā aizsardzība, bet par to, ko varam zaudēt. Un šeit viņš minēja tādus piemērus, ka terora akts Ņujorkā 11.septembrī Amerikas Savienotajām Valstīm izmaksāja apmēram 1,3 triljonus dolāru, ka pirāti jūrās ir nesuši zaudējumus valstīm 18 miljardu dolāru apmērā, ka hakeru darbība beidzamajos gados ir nesusi zaudējumus apmēram 1 triljona dolāru apmērā. Un tad viņš paanalizēja arī sīkāk. Aizsardzības struktūrās reāli tika pilnveidotas infotehnoloģijas, tika sagatavoti speciālisti, un, ja samazina naudu aizsardzībai, tad arī šos cilvēkus... mēs varam zaudēt arī personālu, kas ar to nodarbojas. Un kā beidzamo prioritāti viņš nosauca investīcijas aizsardzībā un drošībā. „Defence and security,” viņš teica, „palīdz diplomātijai.” Un labs piemērs tam ir Sīrija, jo tikai ar spēku Sīrijas vadība... valsts vadība tika piespiesta piekrist ķīmisko ieroču iznīcināšanai. Runājot par Ukrainu. Situācija tur saasinās, un tas var novest pie pilsoņu kara. Cilvēku zaudējumi situāciju būtiski saasina. Atbalsts Ukrainas prezidentam pat austrumu reģionos ir samazinājies no vairāk nekā 80 procentiem prezidenta vēlēšanu laikā uz 30 procentiem šodien. Rietumos viņam nebija atbalsta arī agrāk. Sākās protesti pret Ukrainas stratēģisko virzību - vai nu uz Eiropas Savienības pusi, vai uz austrumiem. Tagad šie jautājumi koncentrējas uz iekšējām problēmām. Daudzi Ukrainā vēlas jaunas, ārkārtas, vēlēšanas. Ja runājam par Sīriju, jūs jau zināt, ka tagad notiek starptautiska konference, bet daudzu ekspertu prognozes ir tādas, ka gūt pozitīvu risinājumu šajā konferencē ir maz cerību. Afganistāna. No Afganistānas mēs izvedam savu karaspēku. Un ne tikai mēs, bet arī NATO valstis izved savus bruņotos spēkus, bet Afganistānas nākotne nav skaidra, un prognozes ir drūmas. Ja runājam kopumā par visām starptautiskajām operācijām, tad var teikt, diemžēl nav skaidra redzējuma un pamatotas ārpolitikas ne no Eiropas Savienības, ne no NATO puses par darbību gan Tuvajos Austrumos, gan Āfrikā. Paldies.".
• 2014_01_23-seq103 spokenText "Ministra kungs! Kolēģi! Ir vēl kāds aspekts, par ko es gribu runāt šinīs ārpolitikas debatēs. Mūsu valsts ārpolitikai ir jāatspoguļo un jāciena pats svarīgākais demokrātijas princips jeb virsprincips - tas, uz kura balstoties mēs varējām nodibināt savu Latvijas valsti. Un tas ir nāciju pašnoteikšanās princips. Tas ir tiesiskais pamatu pamats. Taisnīgums, kas noteica neatkarību un brīvību latviešu tautas veidotajai valstij. Šodien 21.gadsimta Eiropā ir nācija, kas jau gadsimtiem ilgi ir sevi apliecinājusi ar dziļām vēstures un kultūras saknēm, savu valodu un unikālu identitāti. Līdzīgi kā Baltijas tautas 1989.gadā, arī viņi pagājušā gada septembrī sadevās rokās, vienojoties cēlā un skaistā sapnī par savu neatkarīgu valsti. 1 miljons 600 tūkstoši cilvēku veidoja gandrīz 500 kilometru garu dzīvo ķēdi, lai pasaulei pavēstītu: „Mēs vēlamies realizēt elementāras, fundamentālas demokrātiskās tiesības - savas nācijas pašnoteikšanās tiesības.” Ir tā, ka šīs tiesības mēģina apšaubīt arī šobrīd - 21.gadsimta Eiropā. Runa ir par Katalonijas tautu, kuras demokrātiski ievēlētais parlaments ir izsludinājis neatkarības referendumu šī gada 9.novembrī. Respektablā Džordžtaunas universitāte to ir atzinusi par vienu no svarīgākajiem 2014.gada ārpolitikas notikumiem. Es ceru, ka katrs kolēģis ir saņēmis šo katalogu, kas saucas „Katalonija zvana - ko pasaulei vajadzētu zināt”. Un mums ir svarīgi zināt, ka kataloņu valoda nav spāņu valodas dialekts, tā ir tikpat atšķirīga no spāņu valodas kā itāļu vai franču valoda. Tā ir devītā lielākā Eiropas valoda, kas ir dzimtā valoda vairāk nekā 7 miljoniem kataloņu. Tieši baltieši vislabāk un vissāpīgāk varētu saprast, ko viņi ir pārdzīvojuši. Līdzīgi kā mēs Staļina un citu komunistu vadoņu laikā, kataloņi spāņu diktatora Franko laikā tika mesti cietumos, nīcināti. Viņiem tika aizliegta dzimtā valoda, un nācijas gaišākie prāti tika aizdzīti trimdā. Tieši tāpēc Latvijai ir principiāli jāatbalsta Katalonijas tauta, kura sagaida, ka Eiropa sapratīs un cienīs viņu demokrātisko vēlmi noteikt pašiem savas tautas nākotni. Cik svarīgi bija toreiz mums, latviešiem, zināt, ka pasaulē ir mūsu draugi, kas atbalsta mūsu centienus, tikpat svarīgi ir šodien kataloņiem zināt, ka viņiem ir draugi un ka draugu skaitā ir arī Latvijas valsts. Mēs nenorādām, kā viņiem balsot, tā būs tikai un vienīgi viņu pašu izvēle, bet mums ir pārliecinoši jāaizstāv Katalonijas tautas tiesības izdarīt šādu izvēli. Ja viņi nobalso par savu neatkarīgu valsti, tad Latvijai uz karstām pēdām tā jāatzīst. Mēs nedrīkstam būt tik gļēvi kā daudzas lielvalstis, kuras nožēlojami vilcinājās ar Latvijas atzīšanu 1991.gadā. Latvijai ir jābūt tikpat drosmīgai kā Islandei, kura pirmā atzina atjaunoto Latvijas valsti. Tas ir mūsu morālais pienākums un atbildība. Nāciju pašnoteikšanās tiesības bija pamats, uz kura mēs izveidojām Latviju, un mums ir jābūt principiāli solidāriem ar Katalonijas tautu, tā apliecinot cieņu arī pret mūsu pašu vēsturi un mūsu valsts pamatlicējiem. Aicinu Latvijas ārlietu ministru stingri ieturēt šādu pozīciju, pārstāvot Latvijas valsti. Paldies.".
• 2014_01_23-seq101 spokenText "Tātad runa ir par ko? Pirmais, kas man liekas svarīgs kontekstā ar to, kas patlaban notiek Ukrainā... būtu ļoti svarīgi vienoties par preambulu, par ko mēs strīdamies, vajag to vai nevajag. Man liekas, tas ir ļoti būtiski. Nākamais moments. 90.gadu sākumā, kad man radās kontakti Rietumos, mēs šeit sarīkojām Baltijas valstu konferenci, un šī Baltijas valstu konference ļoti ātri pārvērtās būtībā par pasaules mēroga konferenci. Tā notiek katru gadu. Šobrīd ne tikai no visas Eiropas, bet arī no Kanādas un ASV brauc šurp cilvēki. Un kas ir interesanti? Ļoti interesanti ir tas, ka, it sevišķi tad, kad tā notiek Lietuvā, tur ir ļoti vienkārši - brauc baltkrievi, brauc ukraiņi, brauc krievi. Un arī Rīgā, kad konference bija pie mums, tā bija ļoti spēcīga. Tajā tika skarti arī naftas jautājumi, piedalījās metalurģijas pārstāvji, un viens no šiem tematiskajiem krājumiem iznāca Špringerā, un līdz pat šai dienai tas ir tāds ļoti slavens izdevums. Un te nu mēs nonākam pie šī 3.punkta. Mēs runājam par to, ka Latvijā mums ir nepieciešama zināšanu ekonomika. Mums ļoti trūkst naudas, lai šīs lietas varētu iesākt. Taču man šķiet, ka, lūk, šis būtu ļoti svarīgs priekšlikums, ko es jums, ministra kungs, gribu pateikt: nākošajā gadā, tad, kad mums būs šī prezidentūra, mums vajadzētu sarīkot kādu konferenci par Rietumu un Austrumu sadarbību zinātnes laukā. Man joprojām ir saglabājušies šie kontakti, kas ir no 70., 80. un 90.gadiem. Es varu pateikt, ka Krievija, Baltkrievija, arī Gruzija ļoti aicina, grib veidot kaut kādus sadarbības projektus. Mēs varētu būt tāds kā centrs, kur rīkot šādas starptautiskas konferences. Jo, piemēram, tā pati Baltkrievija, kuru es pieminēju un kura braukāja uz šīm mūsu reģionālajām konferencēm, tā momentā dabūja naftas kompānijas atbalstu, uztaisīja žurnālu. Es sākumā biju tā redkolēģijā. Tagad viņiem šis žurnāls ir ASV, Francijā, Vācijā, Itālijā, īsi sakot, tajā piedalās Rietumu zinātnieki. Un tad ir jāņem vērā arī tas, ko ministrs teica, ka mums ir grūti darboties ar diplomātiskām metodēm, bet zinātne ir tāda sfēra, kur ir šī brīvā sadarbība visas Eiropas mērogā. Mēs varētu piesaistīt šos zinātniekus, jo viņi ir multiplikatori. Viņi tās zināšanas, ko iegūtu šeit, varētu pārnest uz savu sabiedrību, un tas varētu būt viens no ceļiem, kā mēs varētu šo sadarbību stiprināt. Nu, tās ir tādas idejas, kuras man no paša personīgās pieredzes dzīves laikā radušās un ar kurām es gribēju padalīties. Paldies.".
• 2014_01_23-seq100 spokenText "Buiķa kungs, varbūt tomēr par ārpolitiku, nevis par saskandināšanu un „Gorilku”. Es tomēr aicinātu... (No zāles dep. I.Zariņš: „Atļaujiet viņam runāt, pabeigt domu!”)".
• 2014_01_23-seq99 spokenText "Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātais ministra kungs! Es gribu parunāt par Ukrainu, vadoties tīri no savas personīgās pieredzes. Tā iznāca, ka tad, kad es biju pajauns, 30 gadu vecumā, es aizstāvēju matemātikas zinātņu disertāciju par naftas ieguves palielināšanu ar jaunām metodēm. Un izdevās tur izdomāt kaut kādas jaunas metodes, un rezultātā šajās aprindās es kļuvu slavens un 1974.gadā Rīgā man nācās organizēt pirmo vissavienības konferenci. Ukraina bija pietiekami liela toreizējās Padomju Savienības republika, un, protams, bija arī Ukrainas pārstāvji, un mēs toreiz organizējām konferenci. Tas padomju laikā bija tā neparasti, bet man bija tāda maza vizītkartīte, kur es apsveicu sakarā ar piedalīšanos konferencē. Ukraiņiem tas ļoti patika, un 1978.gadā, kad Ukrainā notika kārtējais matemātiķu kongress, es tiku uzaicināts uz Ukrainu. Tas notika Ševčenko pilsētā, un patiesībā es tur biju vienīgais no Latvijas. Konferences pēdējā dienā bija atvadu bankets un man kā vienīgajam pārstāvim no Latvijas... Tur deva katrai republikai vārdu, un es tā ļoti sirsnīgi pateicu, ka viņi ir ļoti laipni, ļoti patīkami un ka es jūtos ļoti feini pie viņiem. Un tad man bija tāds ārkārtīgi liels pārsteigums. Pēc pāris minūtēm man pienāca klāt viens profesors un teica: „Buiķa kungs, jūs...” nu, ne kungs, bet „Biedri Buiķi, jūs aicina akadēmiķis Ivans Ļaško!” Tas bija visas lielās konferences vadītājs. Aicina pie sava galda. Es aizeju tur, un man ielej lielu glāzi ar stiprāku alkoholu. Toreiz es vispār alkoholu nelietoju. Es viņam klusiņām pačukstu, ka es tādu nelietoju. Viņš ātri man ielēja Borjomi... nāca cilvēki saskandināt. Un kas bija tas interesantais? Viņi to uztvēra kā Ukrainas neatkarības atzīšanu! 1978.gadā, Brežņeva laikā, ļoti daudzi nāca klāt un saskandināja, un šajā sakarā es iedomājos tieši šo aspektu, par ko mēs te...".
• 2014_01_23-seq98 spokenText "Tātad mēs varam turpināt sēdi, bet varam arī piereģistrēties un šo sēdi beigt, protams. (No zāles dep. I.Zariņš: „Jā! Jā! Tā arī darām!”) Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies. Ā, ir... 56... 57... Lūdzu vēlreiz zvanu! Kaut kā nepārliecina tas skaitlis. Lūdzu, reģistrējamies kvorumam! Un tikai par sevi! Paldies. Lūdzu rezultātu! 50. Nu, pēc būtības varam iet mājās... (No zāles: „Ejam mājās!”) Jā, Kusiņa kungs saka, ka 50 - tas esot kvorums. Tad turpinām... Jā, nu, paldies par jūsu laipnību un par to, ka jūs tomēr saprotat, ka pamatdarbs ir sēdēt šeit un klausīties kolēģu debates. Tātad turpinām debates. Nākamajam vārds deputātam Andrim Buiķim.".
• 2014_01_23-seq96 spokenText "Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons... nav, Raivis Dzintars... nav, Igors Pimenovs... ir, Jānis Urbanovičs... nav, Inga Vanaga... nav.".
• 2014_01_23-seq94 spokenText "Atgādinu Ārlietu komisijai, ka tūlīt būs tikšanās Ārlietu komisijas telpās. Paldies.".
• 2014_01_23-seq93 spokenText "Paldies. Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies. Vārds paziņojumam deputātam Ojāram Ērikam Kalniņam.".
• 2014_01_23-seq92 spokenText "Jā, kolēģi! Paldies valdībai, paldies ministra kungam! (Starpsaucieni no zāles: „Tu esi pozīcijā, atceries!”) Jā, jā... Esošajam un bijušajam. Es ļoti īsi mēģināšu ieskicēt dažas lietas. Man liekas, ka Eiropā ir tādas izmaiņas... Mēs ar Cileviča kungu, man liekas, visilgāk esam Eiropas Parlamentārajā Asamblejā... vairāk par desmit gadiem, un es esmu ievērojis vienu tādu tendenci, kas nav pozitīva: agrāk valstis vairāk runāja par lietas būtību, aizmirstot to, vai tā ir maza vai liela valsts, un mēģināja iedziļināties galvenokārt lietas būtībā un pieņemt ļoti konkrētu un pareizu lēmumu. Turpretī tagad laikam krīzes situācijā izpaužas zināms lobisms. Un lobisms ne jau labā nozīmē - kad bieži vien skatās, cik tas būs izdevīgi vienai vai otrai valstij. Un šīs sarunas notiek... es to esmu ievērojis un man ir ļoti žēl, ka tas parādās arī Eiropas Parlamentārajā Asamblejā. Otrs moments. Ļoti spilgti tomēr izpaužas dubultstandarti. Un dubultstandarti izpaužas tā, ka ir maza valsts un ka mazai valstij var izvirzīt daudz nopietnākas un smagākas prasības saistībā ar vienu vai otru jautājumu, un ir liela valsts, kura varbūt ir lielāks donors, lielāks devējs finanšu ziņā, un tad tai ir lielākas atlaides un mazāk prasību vienā vai otrā jautājumā. Trešais moments, ko man gribētos akcentēt. Es tiešām piekrītu tam, ko ministra kungs teica par vēstniekiem. Mūsu vēstnieki strādā ļoti labi. Protams, visās struktūrās vienmēr var būt labāk vai sliktāk, bet par to, ka mūsu vēstnieki strādā labi, es tiešām pats esmu pārliecinājies. Taču tas, ko ministra kungs teica, ka mums strādā viens cilvēks, bet citās valstīs, piemēram, to viena cilvēka darbu veic piecpadsmit, tas, lūk, nav labi. Tas tiešām nav labi! Un tas, ko arī mēs redzam, ir vajadzība pastiprināt vēstniecības ar cilvēkiem, jo šis viens cilvēks nedrīkst pārstrādāties, jo tad kvalitāte viņa darbam nebūs tāda, kāda ir vajadzīga. Ja mēs vienu pret piecpadsmit salīdzinām, tad viņa darbspējas... nu, šis cilvēks ātri vien izdeg. Viņš tiešām strādā labi, un mēs esam par to jau runājuši, mēs esam arī skatījušies... Šeit ir profesionāļi, vēl ir ministri, kuri ir strādājuši... Lēnām ir virzība uz priekšu, un mēs ar to saskaramies un redzam: brīnišķīgi vēstniece strādā Eiropas Parlamentārajā Asamblejā, mums palīdz arī vēstniece Strasbūrā, viņa deg par savu lietu, bet ir arī zināmi... Un jūs jau esat palīdzējuši, lai būtu... Bet man liekas, ka vēstnieku jautājumu vajadzētu vēl vairāk akcentēt un atrast finansējumu, lai vairāk cilvēku varētu veikt to vai citu darbu. Līdz ar to arī darba kvalitāte būtu daudz labāka. Vēl viens jautājums, kuru es gribētu ļoti ātri akcentēt un lūgt jūs varbūt tajā iedziļināties. Ārlietu ministrijā ir vajadzība kaut kā koncentrēties, lai visi pieņemtie dokumenti, līgumi un rezolūcijas... lai tas viss, kas ir saistīts ar šiem dokumentiem, nebūtu izmētāts pa ministrijām. Jo tad, kad pienāk laiks un jāizpilda pieņemtie realizācijas termiņi, viena ministrija mēģina kaut kā to realizēt, otra ministrija, arī trešā... šiem dokumentiem ir jābūt koordinējošiem, un galvenajai ir jābūt Ārlietu ministrijai. Un, ja runājam par to, ka ir pienācis termiņš, kad mums jāakceptē, jāpieņem kādi lēmumi attiecībā uz vienu vai otru rezolūciju, tad ir jāsaka liels paldies arī mūsu delegācijas vadītājai Lībiņai-Egneres kundzei, jo toreiz, kad bija runa par vardarbībā cietušiem bērniem, kad tika pieņemts šis dokuments... Tas ir tikai viens piemērs. Tāpēc man būtu lūgums Ārlietu ministrijai, lai tā mēģina visu to koordinēt, jo tanī beidzamajā stadijā... man gribētos, lai tas notiktu diezgan regulāri. Un ko es esmu ievērojis vēl? Pašlaik tāda nopietna diskusija - un es to jau pusgadu jūtu, notiek Eiropas Parlamentārās Asamblejas Politiskajā komitejā par to, kāpēc mēs Eiropā... to saka Eiropas deputāti... Viņi saka: „Kāpēc mēs šeit sēžam un nodarbojamies ar jautājumiem, kas nav saistīti ar Eiropu? Gan Ziemeļāfrikas, gan vēl citu valstu jautājumus izskatām, bet mazāk izskatām Eiropas problēmas, tieši to, kas notiek pašā Eiropā.” Nu, šis satraukums izskan ne no vienas vien valsts. Var piekrist un var arī nepiekrist. Es piekrītu tam, ko Pabrika kungs un arī ministra kungs teica, - ka mēs nevaram skatīties tikai šauri savā vienā sētā. Bet es domāju, ka pietiekami daudz lielu problēmu ir pašā Eiropā. Un, ja tās problēmas vairāk akcentētu un izskatītu Eiropā uz vietas, būtu arī mazāk problēmu kopumā mums visiem. Bet es tiešām bez ironijas gribu teikt lielu paldies ministra kungam, komandai, visai ministrijai, kas ir strādājusi, un vēstniekiem... Es saprotu, ka jums drīz būs liela sanāksme... Tā ka liels paldies. Bet padomājiet, kā vēl var stiprināt vēstnieku korpusu! (Daži ZZS frakcijas deputāti aplaudē.) Paldies.".
• 2014_01_23-seq91 spokenText "Paldies. Vai deputātam Bērziņam... Vai jums pietiks ar septiņām minūtēm? Turpinām debates. Vārds deputātam Andrim Bērziņam. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Pietiks! Pietiks!”)".
• 2014_01_23-seq90 spokenText "Saeimas priekšsēdētāja! Ārlietu ministra kungs! Dāmas un kungi! No teorijas pie prakses! Baltijas ceļam šogad apritēs 25 gadi, un Baltijas Asamblejas ietvaros tika piedāvātas vairākas idejas, kā šo gadadienu atzīmēt. Bija doma veidot ugunskuru jostu no Tallinas līdz Viļņai, taču tā netika atbalstīta. Beigās tika izlemts izsludināt eseju konkursu bērniem un jauniešiem. Tas ir jauki un pareizi, ka vēlamies tālaika sasniegumus un vērtības izstāstīt jaunākajai paaudzei. Bet gribētos, lai mēs nepaliekam tikai seno sasniegumu eiforijā, bet ejam uz priekšu un Baltijas ceļa idejai sekojam arī paši mūsdienās, kā arī šo nevardarbīgo cīņu par savām tiesībām uz neatkarību vairojam arī tālāk uz austrumiem - bijušās Padomju Savienības teritorijā. Kad es vēlējos iegādāties Ukrainas karodziņu Latvijā un tādējādi paust atbalstu protestētājiem Kijevā, izrādījās, ka faktiski Rīgā tas nav iespējams. Es ceru, ka maniem draugiem izdosies to atsūtīt pa pastu uz Rīgu, lai gan viņi jau stāstīja šos piedzīvojumus, un, goda vārds, tie ir gan jautri, gan arī diezgan traģiski. Tāpat Latvijā mēs varētu varbūt rīkot vairāk mūzikas koncertu, vairāk aicināt māksliniekus, kuri ir gatavi runāt par to, kas notiek uz austrumiem no mūsu robežas, un varbūt atbalstīt tos procesus, demokrātiskos procesus, kas ir tajā pusē robežai. Jau vairākus gadus mēs lietojam terminu „maigā vara”, kas nākot no austrumiem - no Kremļa. Bet kur ir mūsu nevardarbīgā un pozitīvā atbilde? Aicinu ieviest jēdzienam „Baltijas ceļš” jaunu skanējumu un turpinājumu, jo faktiski šīs domas apkārt ceļo, bet mēs vienmēr... nevaram vienmēr tās salikt kopīgi vienā idejā. Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags 2013.gada 18.novembrī savā runā stāstīja, ka viņa paaudze „nāk no cita - no okupācijas laika, kad pārsvarā visiem bija darbs un bezmaksas skola un medicīna. Pārsvarā visi varēja samaksāt par ēdienu un mājokli. Tad kādēļ tos laikus pieminam kā posta laikus? Vai ne tādēļ, ka tas bija laiks bez citas cerības kā vien komunisma rēgs (..)? Vai ne tādēļ, ka mēs apzinājāmies, ka Latvija ir iznīcināta fiziski un tiek darīts viss, lai to apmelotu un izdzēstu arī atmiņā? (..) Un vai tas viss neliecina, ka gars ir tas, kas piešķir vērtību maizei, un brīvība piešķir vērtību darbam un pajumtei?” Arhibīskaps atgādina, ka nedrīkstam aizmirst, ka „mēs, latvieši, neesam Latvijā vieni. (..) Latvijā ir daudz gudru, strādīgu, inteliģentu krievu, baltkrievu, ukraiņu, armēņu, baškīru un citu tautu piederīgo, ar kuriem kopā var un arī vajadzēs raudzīties, kāda balta virsotne mēs varam būt. Ja arī pēc 20 neatkarības gadiem ir jūtams kāds saspīlējums, tad saprātīgiem cilvēkiem konflikts ir iespēja attīstīties (..), nevis tajā kavēties. Nākotnes pamatos jāmeklē vērtības, ap kurām mēs varētu pulcēties kopā. Tas (..) var šķist utopiski, taču mēs esam valsts, kas, ja reiz mērķi ir saukusi vārdā, to spēj arī piepildīt.” Mēs Latvijā taču neesam pret krieviem vai pret krievu tautu. Teikšu vēl vairāk: mēs mīlam bagāto krievu valodu, tajā sarakstīti izcili pasaules literatūras šedevri. Es neesmu pret Krieviju, bet vienmēr būšu pret padomju domāšanu, vienmēr būšu pret mēģinājumiem idealizēt padomju varas sistēmu. Ne Soču olimpiādi, ne hokeja čempionātu Baltkrievijā nevajag boikotēt, bet - tieši otrādi! - tur ir jābūt klāt un visas pasaules medijiem un vietējai sabiedrībai ir jāstāsta Baltijas valstu pieredze un jāatgādina vērtības, kurām var joprojām pievienoties tā dēvētās postpadomju zemes. Ir jārunā par visām aktuālajām norisēm kaimiņzemēs, par kurām neko nesakām, klusējam kā partizāni. Mūs tas neskar. Lai viņi paši tiek galā ar savām problēmām, bet mēs baudīsim brīvo Eiropu! Ceru, ka mēs tomēr neesam jau zudusī paaudze. Interesanta ir Dzintara zemes koncepcija, kas tiks izmantota Latvijas sportistu tērpos olimpiskajās spēlēs. Bet varbūt uz tiem varēja būt Baltijas ceļa simbolika - un ne tikai uz Latvijas, bet arī uz pārējo Baltijas valstu sportistu tērpiem? Nobeigumā vēlreiz aicinu mūs būt ne tikai teorētiķiem, bet arī praktiķiem ārpolitikas jautājumos, lai Baltijas ceļš turpinās arī 21.gadsimtā. Paldies. (RP frakcijas aplausi.)".
• 2014_01_23-seq88 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamais ārlietu ministra kungs! Cienījamie kolēģi! Šīs ārlietu debates ir bijušas detalizētas, skārušas ļoti daudzas tēmas. Bet, manuprāt, mēs varam teikt, ka būtībā šīs debates ir bijušas par ambīcijām, par spēju izvirzīt mērķus un par spēju izvirzītos mērķus gudri sasniegt. Un, šodien klausoties ārlietu debatēs un kolēģu teiktajā, es personīgi esmu ļoti priecīga, ka tā sakāvnieciskā un mazvērtības kompleksa māktā retorika, kas te izskanēja no dažiem kolēģiem, nekad nav guvusi virsroku mūsu ārlietu politikas realizācijā, mūsu mērķu uzstādīšanā un spējā gudri mūsu mērķus sasniegt. Šeit no šīs tribīnes šodien izskanēja salīdzinājumi ar Antiņu - ka tādā lomā ir Latvija iepretī citām Eiropas Savienības valstīm attiecībās ar Krieviju. Latvijas ārpolitika tika salīdzināta arī ar mazu zvēriņu. Kāds sauca, ka mums esot sulaiņu domāšana. Potapkina kungs minēja, ka diez vai OECD vajag tādu valsti kā Latvija, kas ir nabadzīgākā... esot nabadzīgākā valsts Eiropas Savienībā un būšot šai organizācijai vienkārši pazemojums. Cienījamie kolēģi! Es tiešām priecājos, ka mūsu ārpolitikā šī sakāvnieciskā retorika un šī sakāvnieciskā taktika nekad nav guvusi virsroku. Kā jau minēja ārlietu ministrs, 2014.gadā mēs atzīmēsim 10 gadus kopš Latvijas dalības Eiropas Savienībā un NATO. Tas ir milzīgs panākums! Un tajā ziņā es piekrītu tiem kolēģiem, kuri no šīs tribīnes teica, ka lielā mērā Latvija savas ārpolitikas definēšanā ir bijusi daudz vairāk vienota, daudz spējīgāka uz vienotu, saskaņotu rīcību nekā iekšpolitikā. Es personīgi tiešām esmu ļoti priecīga, ka mēs bieži vien šīs mazās, individuālās ambīcijas esam spējuši nolikt malā, lai sasniegtu savus lielos ārpolitiskos mērķus. Īpaši skaudri mēs to patlaban izjūtam tieši Ukrainas kontekstā, kur šobrīd ļoti liela daļa Ukrainas pilsoniskās sabiedrības ar asinīm Kijevas ielās izcīna savas tiesības piederēt Eiropas vērtībām... Eiropas Savienības ekonomiskajai un vērtību telpai. Mūsu kolēģis Jānis Reirs ļoti spilgti aprakstīja kopējo noskaņojumu Viļņas samitā. Un es domāju... Es pilnībā pievienojos, ka to nekādā ziņā nevar nosaukt par neveiksmi. Bet viena lieta, ko es šeit varētu piebilst, ir tāda, ka Ukrainas pēkšņais lēmums pagriezt muguru ciešākai sadarbībai ar Eiropas Savienību bija arī milzīgs satricinājums valdošajai partijai - Reģionu partijai -, kuras deputāti arī bija strādājuši pie šī partnerattiecību līguma parakstīšanas un paši pēdējā brīdī bija šokā par to, ka prezidents nolēma pagriezt muguru ciešākai sadarbībai ar Eiropas Savienību. Cienījamie kolēģi! Spēju izvirzīt mērķus un strādāt pie tā, lai tos gudri sasniegtu, Latvija ir pierādījusi vairākos gadījumos. 2009.gadā, kad Saeimas logos lidoja akmeņi un Latvija bija ļoti dziļā ekonomiskā krīzē, mēs nevarējām pat sapņot par to, ka jau 2014.gadā Latvija piederēs Eiropas kodolam. Un šajā gadījumā es nekādā ziņā negribētu pievienoties Pimenova kunga domai par to, ka mēs atrodamies kaut kādā perifērijā un kaut kādā ziņā esam tikai lētu preču noieta tirgus Eiropas Savienības valstīm. Kādas muļķības! Latvija šobrīd ir kļuvusi par Eiropas kodola grupas dalībvalsti. Un mūsu finanšu ministrs būs kopā ar citiem eirogrupas finanšu ministriem, kas pieņems lēmumus attiecībā uz Eiropas vienoto valūtu - eiro. Cienījamie kolēģi! Visbeidzot es piekrītu tiem, kuri saka, ka prezidentūra Eiropas Savienības Padomē 2015.gadā ir vēl viena milzīga Latvijas iespēja. Elīnas Siliņas vadītajā komisijā - Publisko izdevumu un revīzijas komisijā - mēs pirms divām dienām skatījāmies prezidentūras Sekretariāta budžetu un runājām par to, kādā veidā šis budžets tiks tērēts, kādā veidā šie līdzekļi tiks ieguldīti. Un apmēram puse no visiem līdzekļiem tiks ieguldīta Latvijas cilvēkresursos. Krīzes gados noplicinātā valsts pārvalde iegūs sev mini-Māršala plānu; pateicoties prezidentūrai, būs iespēja cilvēkiem uzlabot savas prasmes, savas iemaņas un papildināt savas valodu zināšanas, lai spilgti sevi apliecinātu prezidentūras laikā. Tas ir ļoti atbalstāms mērķis! Protams, mūsu nākošais uzdevums būs domāt par to, kā noturēt šos labi apmācītos, labi izglītotos un profesionāli sagatavotos cilvēkus valsts pārvaldē. Tā ka, cienījamie kolēģi, visbeidzot es gribu pateikt paldies mūsu ārlietu ministram, kas patiešām gudri strādā un spēj definēt mērķus un stratēģijas, kādā veidā šos mērķus gudri sasniegt. Paldies. (Frakcijas VIENOTĪBA un dep. I.Lībiņas-Egneres aplausi.)".
• 2014_01_23-seq86 spokenText "Godātais ārlietu ministra kungs, augsti cienītā priekšsēdētāja! Cienījamās dāmas, godātie kungi! Te visi cildina ārlietu ministru par viņa ziņojumu, un arī es tam pievienojos. Ziņojums ir gana labi uzrakstīts, iekšēji sistēmiski saistīts, un tas nozīmē, ka mums tur ir kaut kas pētāms un ka tas izmantojams ne tikai Ārlietu ministrijas darbā, bet arī Saeimas komisiju darbībā, sekojot notikumiem. Es vispār gribēju runāt par Latvijas lomu Eiropas Savienības turpmākajā attīstībā un par to, kas mums būtu jādara, vienkārši lai uzlabotu mūsu lomu Eiropas Savienībā, kā arī Eiropas Savienības turpmāko pozīciju pasaulē, tās iekšējo stabilitāti. Bet pirms tam es gribētu pievērst uzmanību plaši komentētajam nodomam, kuru izteica Rinkēviča kunga kolēģis Krievijā - Sergejs Lavrovs. Tas ir nodoms atvērt Baltijā krievu skolas ar Krievijas mācību programmām. Rinkēviča kungs atbildēja ar atteikumu (citēju): „Es neredzu nepieciešamību un esmu pret to, lai tiktu atvērtas skolas, kas darbotos saskaņā ar Krievijas izglītības programmām.” Manuprāt, divi likumsakarīgi viedokļi. No vienas puses, Krievijas Ārlietu ministrijas vadītāja vēlme veicināt Krievijas tautiešu apmācību ārpus Krievijas. No otras puses - arī skaidrs. Ja esi Romā, dari tā, kā dara romieši! Tomēr pievēršu jūsu uzmanību, Rinkēviča kungs, tam, ka Lavrovs patiesībā piedāvā finansējumu sava nodoma... tā uzdevuma īstenošanai, kuru apzinās arī Latvija un risina savos likumos. Līdz ar to es nedomāju, ka būtu lietderīgi vienkārši atstumt pastieptu roku tikai ar vārdu: „Nē!” Manuprāt, būtu lietderīgi sarīkot pārrunas par to, uz kādiem noteikumiem Krievija būtu gatava veicināt krieviski runājošo Latvijas iedzīvotāju bērnu apmācību uz sava rēķina. Es gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka arī mūsu kaimiņi Igaunijā atbildēja to pašu, ko jūs, bet pavisam citā tonī. Es te tikai par toni runāju, jo jūs kā profesionālis labi zināt, ka daudzas lietas var pateikt dažādos toņos. Un līdz ar to arī uztverts tiks pavisam citādāk. Proti, es citēšu to pašu aģentūras LETA ziņojumu, no kura es uzzināju šo stāstu, par ko mēs tagad runājam, - proti, par Lavrova nodomu un par jūsu atbildi. Igaunijas Ārlietu ministrija atbildēja: „Citu valstu skolu dibināšana Igaunijā iespējama tikai Igaunijas likumdošanas un starptautisko līgumu gaitā.” Es gribētu dzirdēt kaut ko līdzīgu arī no Latvijas Ārlietu ministrijas. Kas būs pēc tam, kādi būs nākamie soļi no abām pusēm, manuprāt, atkarīgs no tiem, kas piedalīsies tajās norunās... pārrunās, bet vienkārši tas nebūs strupceļš no paša sākuma. Tālāk par Eiropas Savienību. Mēs lielā mērā deleģējam Latvijas monetārās un fiskālās politikas veikšanas līdzekļus Eiropas Savienības institūcijām, un pēdējais solis bija enerģisks - tā bija mūsu nacionālās valūtas nomaiņa pret eiro. Līdz ar to mēs deleģējām Eiropas Savienībai daļu no savas suverenitātes. Ko tas mums nozīmē? Tas nozīmē, ka esam deleģējuši daļu no savas atbildības par savu attīstību un esam samazinājuši savu kompetenci patstāvīgu lēmumu pieņemšanā. Bieži vien mēs paši sev atgādinām, ka, ieguldot vienu eiro Eiropas Savienībā, mēs iegūstam trīs eiro. Vienlaikus aizmirstam, ka Latvijas patiesais ieguldījums Eiropas Savienībā ir lielāks: mēs ieguldām arī to, ka nodrošinām Eiropas Savienības eksportējošām valstīm bezrisku noieta tirgu. Tas ir neapstrīdams ieguvums Eiropas Savienības kodola valstīm. Bet atcerēsimies, ka kapitālistiskajā tirgus ekonomikā galvenais nav nopirkt, galvenais ir pārdot! Un cīņa par noieta tirgiem nerimst, tā notiek nemitīgi, katru dienu visās pasaules daļās un arī Eiropas Savienības iekšienē. Bet šī iespēja un šis ieguvums, kas ir kodola valstīm, no otras puses, reizē ir izaicinājums importējošām valstīm, starp kurām ir arī Latvija. Par šā izaicinājuma taisnīgu atrisinājumu ir jākļūst Eiropas Savienības lielākai atbildībai par dalībvalstu attīstību. Manuprāt, tas prasa Eiropas Savienības budžeta lomas palielinājumu, kas noteikti nozīmētu lielāku federalizācijas pakāpi Eiropas Savienības attīstībā. Dalībvalstu lielāku dalības pakāpi nodrošinātu arī Eiropas Parlamenta otras palātas izveidošana, kurā dalībvalstis būtu pārstāvētas ar vienādu deputātu skaitu. Šo ideju par Eiropas Parlamenta otras palātas izveidošanu izteikuši dažādu valstu deputāti pavisam nesen pasākumā, kas noritēja Briselē - tajā sanāksmē, kura sākās pirmdien un beidzās vakar un kurā bija sapulcējušies nacionālo parlamentu deputāti ar nolūku saprast, kas traucē un kas var veicināt dalībvalstu turpmāko dalību Eiropas Savienības ekonomikas nostiprināšanā. Un viens no risinājumiem būtu otras palātas izveidošana. Es nesaku, ka tas ir ideāls risinājums, bet tā ir vismaz laba viela pārdomām. Bet es gribētu zināt arī, ko par to domā godātais ministrs. Paldies.".
• 2014_01_23-seq85 spokenText "Cileviča kungs, es tomēr lūgtu jūs ievērot pieklājību un Saeimas ētikas kodeksa normas. (SC deputātu starpsaucieni. Dep. I.Zariņš: „Bet melot var?”) Turpinām debates. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
• 2014_01_23-seq84 spokenText "Cienījamie kolēģi! Pirmām kārtām es gribu pateikties Ārlietu ministrijai par ļoti pārdomāto un sabalansēto dokumentu, kura lielāko daļu arī opozīcija ar vieglu sirdi var atbalstīt. Tas ir labs pamats visu mūsu parlamentāriešu sadarbībai. „Saskaņas Centra” nostāju jau izteica mūsu kolēģis Potapkina kungs. Es gribu izdarīt tikai dažas piezīmes attiecībā uz Latvijas iespējamo lomu Eiropas Savienības kopējās politikas veidošanā, kas būtībā ir viens no svarīgākajiem jautājumiem. Pirmais. Mēs domājam un uzskatām, ka mums ir ļoti būtiski izvērtēt, vai Eiropas Savienības sociālās dimensijas stiprināšana un tālāka sociālo standartu harmonizēšana atbilst Latvijas nacionālajām interesēm. Mēs uzskatām, ka jā, jo Latvija ir viena no nabadzīgākajām valstīm un līdz ar to sociālo standartu izlīdzināšana ir mūsu interesēs. Vismaz tas varētu palīdzēt apturēt emigrāciju. Diemžēl šobrīd pat pirmie komisijas mēģinājumi iestrādāt sociālos kritērijus... stabilitātes mehānisma izpildes izvērtēšana sastopas ar ļoti negatīvu Latvijas valdības nostāju. Līdz ar to mēs iesakām valdībai... arī Ārlietu ministrijai, kaut gan, protams, šis jautājums nav tikai Ārlietu ministrijas kompetencē, bet arī Ārlietu ministrijas, tomēr ļoti nopietni izvērtēt šo jautājumu - ko mēs gribam panākt šajā jomā, un vai patiešām mēs gribam šo harmonizāciju... sociālo standartu harmonizāciju. Otrais. Diemžēl nevaru nepiekrist ārlietu ministram, ka zināmā mērā atgriežas aukstā kara laiki. Mēs to redzam Krievijas politiķu un mediju retorikā, un diemžēl mēs to diezgan simetriski redzam arī Eiropas Savienības pusē. Notiek tas pats! Ko var darīt šajā situācijā? Vai patiešām ir nepieciešams visupirms vienoties par vēsturi, par jautājumiem, kas mūs šķir, lai kaut kā sadarbotos? Domāju, ka tas ir vienkārši bezcerīgi. Es neredzu iespēju, ka kaut kad pārskatāmā nākotnē mēs varētu vienoties ar Krieviju par vēstures jautājumiem. Vai tas nozīmē, ka mums jāstāv uz vietas un nevajag sadarboties citās jomās? Domāju, ka šeit jābūt pietiekoši gudriem un jānodala tie jautājumi, kuros sadarbība ir iespējama, neskatoties uz principiālām domstarpībām par politiskiem, vēsturiskiem un citiem fundamentāliem jautājumiem, un vienlaikus jāturpina dialogs (kaut gan es esmu ļoti skeptisks attiecībā uz iespējamiem šī dialoga panākumiem). Ko tā vietā mēs darām? Godīgi sakot, man jau drusciņ apnicis dzirdēt tās žēlabas par Krievijas „maigo varu”. Kolēģi, jūs atkārtojat tos pašus vārdus! Nu ziniet, tas... Ko jūs piedāvājat? Atjaunot „dzelzs priekškaru”? Aizliegt Krievijas televīzijas? Izmantot Turkmenbaši pieredzi - nogriezt internetu? Kolēģi, mēs dzīvojam atklātā pasaulē: tas nav iespējams! Ja patiešām katra valsts cenšas izplatīt, atbalstīt, aizstāvēt savas vērtības, uzspiest šīs vērtības citiem un mēs tam nevaram traucēt, vienīgā iespēja ir izstrādāt savu stratēģiju, piedāvāt savus argumentus, savas vērtības. Un faktiski, lamājot Krievijas „maigo varu”, zināmā mērā mēs demonstrējam mūsu pašu vājumu un nespēju piedāvāt mūsu pašu cilvēkiem to, ko mēs saucam par mūsu vērtībām. Tāpēc nedomāju, ka ir jēga atcerēties, kurš un kādas NVO pārstāvis kaut ko nepatīkamu Latvijai teica pirms pusgada un kā daži mūsu deputāti varonīgi aizstāvēja mūs... Nu, tas vienkārši nav nopietni! Bet tā ir tiešām nopietna problēma. Jo, ja vienkārši atkārtojam visu laiku tos vārdus „maigā vara”, „maigā vara”... ziniet, tās mantras... nu, tās neko nedod faktiski! Mēs tikai biedējam cilvēkus un paši sevi. Trešais. Austrumu partnerība. Nu, šajā ziņā es pilnībā piekrītu vairākiem deputātiem, kas par to runāja, to skaitā Kalniņas-Lukaševicas kundzei: nedomāju, ka tā ir galīga izgāšanās; attiecībā uz dažām valstīm Austrumu partnerības mehānismi darbojas itin labi. Tā kā es esmu Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā un esmu ziņotājs jautājumos par Gruziju, es sekoju situācijai šajā valstī un ļoti bieži kontaktējos gan ar valsts līderiem, gan ar Eiropas Savienības pārstāvjiem šajā jomā, un tur patiešām šie mehānismi nostrādāja diezgan labi. Bet patiešām mums jāmobilizē visi intelektuālie resursi, lai nopietni izvērtētu gan esošās Austrumu partnerības panākumus un izgāšanās, gan... Un tas ir galvenais, protams, - izstrādāt nākotnei mehānismus, kas būtu efektīvāki, jo, protams, mēs nevaram būt vienaldzīgi pret to, kas notiek pie mūsu kaimiņiem. Ceturtais. Eiropas Savienības loma konfliktu atrisināšanā, vardarbīgu konfliktu atrisināšanā. Šī loma pakāpeniski pieaug. Man izraisa bažas tas, ka diezgan bieži, kā man šķiet, Eiropas Savienības pozīciju nosaka tādi diezgan pavirši konjunktūras faktori. Kā vienu piemēru es varu minēt Tuvo Austrumu konfliktu, jo te, man šķiet, tiek ļoti būtiski... pārāk liela loma tiek piedēvēta... un tiek pārspīlēta Izraēlas un palestīniešu konflikta loma, kaut gan tā ir tikai viena no nelielām dimensijām un konflikta cēloņi ir daudz nopietnāki. Un šeit mani arī uztrauc tas, ka nu it kā pārāk ātri tomēr mēs sākām atzīt pārmaiņas Irānā un mainīt principiālo attieksmi pret Irānu. Domāju, ka mums jābūt daudz piesardzīgākiem, jo tomēr tā problēma, kas ir saistīta ar Irānu, un tās briesmas, kas ir saistītas ar šo problēmu, var būt ļoti nopietnas. Tāpēc, protams, jebkura uzlabošanās jāvērtē ļoti nopietni, jādod pretī savi signāli, bet nekādā gadījumā nevajadzētu steigties ar savas pozīcijas radikālām izmaiņām. Un vēl pēdējais. Diemžēl esmu spiests par to runāt, kaut gan ļoti negribētu. Taču viens no kolēģiem, kas runāja pirms tam, faktiski apvainoja manu partiju kriminālnoziegumā. Un tas nebija tāds kā... kaut kāda dīvainīša prātošana, tā bija oficiāla koalīcijas partijas pārstāvja uzruna šeit. Protams, it kā par daudz goda būtu pievērst tai uzmanību, bet es tomēr uzskatu, ka ārlietu debates ir pietiekoši nopietna lieta, tāpēc gribu piedāvāt kolēģim Dombravam paskaidrot savu pozīciju. Vai tiešām, Dombravas kungs, jūs uzskatāt, kā jūs apgalvojāt, ka „Saskaņas Centrs” saņem no Krievijas finansējumu? Ja jūs to apgalvojat, tad es piedāvāju jums vērsties ar pierādījumiem vai nu KNAB, vai prokuratūrā, kā jūs uzskatāt par pareizu. Ja jums šādu pierādījumu nav, tad es jums piedāvāju atvainoties tikpat publiski, kā jūs apvainojāt mūs kriminālnoziegumā. Ja jūs to nedarīsiet, tad tas būs vēl viens lieks pierādījums tam, ka jūs esat vienkārši melis, gļēvulis un pienapuika, kas neatbild par saviem vārdiem. Paldies. (SC frakcijas aplausi un starpsaucieni.)".
• 2014_01_23-seq82 spokenText "Labdien, kolēģi deputāti! Labdien, ministra kungs! Man ir prieks, ka Latvijas diplomāti... viņi ārzemēs nešķiro Latvijas cilvēkus pēc tautības... Un starp Latvijas vēstniekiem taču ir gan krievu izcelsmes cilvēki, gan arī cilvēks, kam dzimtā valoda ir tadžiku. Bet šodien diemžēl mūsu ārpolitikas debates vajag pārdēvēt par „pretkrievu naida dienu”, jo tik dziļu... Teikšu tā: tik dziļu nepatiku pret kaimiņvalsti un pret krievu tautu kā tādu es ilgi... sen neesmu dzirdējis. Pieminēja tādus vārdus kā „ļaundabīgs augonis”. Ziniet, ir tāds termins - hate speech jeb „naida valoda”, kuru izmanto, kad savus, teiksim tā, pretiniekus vai veselas tautas grib nosaukt par dzīvniekiem vai kukaiņiem un tā tālāk. No šitās pozīcijas ir tikai viens solis līdz iznīcināšanai. Un mums ir vēstures piemēri, ka vieni vai otri diktatori apsaukāja cilvēku grupas ar tādiem nelabvēlīgiem vārdiem. Man gribas parunāt drusciņ arī par investīciju drošību, kas šeit tika pieminēta. Mums šodien darba kārtībā ir arī jautājums par sanatorijas „Ķemeri” likteni. Es gribu atgādināt, ka šo sanatoriju pirms 15 gadiem privatizēja ar itāļu kapitālu saistīta firma. Tas nozīmē, ka arī Eiropas Savienības firmas var būt nedrošas. Tālāk. Šodien daudz tika runāts par Ukrainu, un pēc neilga laika kolēģiem deputātiem būs jāpieņem kopējs paziņojums... Saeimas paziņojums par notikumiem Ukrainā. Man liekas, ka šā paziņojuma tonis būs vienpusējs, jo tajā taisnība ir vienai pusei, proti, opozīcijai. Es gribu jums jautāt: kāpēc Saeima nepieņēma līdzīgu paziņojumu 2010.gada 5.maijā? Jūs jautāsiet man: kas notika šajā dienā? Šajā dienā Atēnās demonstrācijas laikā tika nogalināti trīs cilvēki. Tolaik grieķu tauta bija neapmierināta ar to, ka Eiropas Savienība pievīla viņu un piespieda... teiksim tā, „apgriezt” algas, pensijas un tā tālāk. Arī Grieķijā bija 48 stundu ilgs vispārējais streiks, bet Latvija par to neuztraucās. Iepriekšējais runātājs vairāk pievērsās globālām lietām. Es gribu pievērsties lokālam tematam. Diemžēl ikgadējā atskaitē es neatradu tādu būtisku jautājumu kā robežlīgums starp Latviju un Lietuvu. Tas nemaz nav pieminēts, taču jūras robeža nav sakārtota. Baltijas šelfā atrodas lieli slānekļa gāzes krājumi, kurus nav iespējams izmantot, jo nav ar likumu pateikts, kura ir Lietuvas puse un kura ir Latvijas puse. Šis līgums stāv uz vietas vismaz 10 gadus, kopš es esmu Saeimā, un ar to nenotiek nekāda kustība. Nav arī nekādas kustības saistībā ar to, ka starp Latviju un Lietuvu joprojām ir demontēti divi dzelzceļi - pie Mažeiķiem un pie Liepājas -, un arī ar to mūsu diplomāti nenodarbojas. Mans novēlējums būtu vairāk pieskarties tiem jautājumiem, kuri ir aktuāli Latvijas ekonomikai un cilvēkiem. Paldies.".
• 2014_01_23-seq81 spokenText "Paldies. Turpinām debates. Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.".
• 2014_01_23-seq80 spokenText "Priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi un cienītās kolēģes! Es pakavēšos pie dažām varbūt globālākām lietām un arī pie dažām nedaudz specifiskām. Ja mēs pirmām kārtām runājam par ārlietu ministra ziņojumu un to, ko vairākās citās uzstāšanās reizēs teica ārlietu ministrs, man jāteic, ka ar katru gadu tomēr profesionalitāte un arī pieredze pieaug šajās debatēs. Lēmums organizēt ārpolitiskās debates pats par sevi bija ļoti pareizs un savlaicīgs, un mēs redzam progresu. Es pašā sākumā gribu vēlreiz novēlēt visu to labāko savam kolēģim un pēctecim Vējoņa kungam. Lai viņam viss izdodas! Un es esmu pārliecināts, ka viņam viss arī izdosies. Attiecībā uz ārpolitikas izaicinājumiem mums ir jāsaprot, ka ārpolitika un drošība ir ļoti cieši saistītas lietas: mēs nevaram runāt par panākumiem ārlietās, ja nerunājam par panākumiem drošības laukā, aizsardzības laukā - un otrādi. Un šajā sakarā es gribu teikt, ka tas jautājums, kas pēdējos trīs gadus ir skandināts... Un, pateicoties Latvijas parlamentam, šeit, Latvijā, pieņemts, ka mēs izejam uz mērķi: 2 procenti - aizsardzības budžets... Tas ir ārpolitisks jautājums. Ja mums neizdosies budžetā panākt katru gadu aizsardzības budžetam pieaugumu ne tikai absolūtajos skaitļos, bet arī procentuāli, tad mēs nevarēsim runāt, ka mums ir veiksmīga ārpolitika... vismaz 50 procentos gadījumu, kas attiecas, teiksim, uz visiem jautājumiem, kas ir saistīti ar drošību. Mums ir jāsaprot, ka šie izaicinājumi, lai sasniegtu šo pieaugošo budžetu, ir saistīti gan ar izaugsmes iespējām valstī, gan arī ar mūsu iespējām ietekmēt ārpolitiku, ietekmēt mūsu draugus, mūsu kaimiņus un arī mūsu nedraugus globālajā pasaulē. 2014.gads ārpolitikā būs izaicinājumiem bagāts, jo mēs turpināsim izmaiņas, konceptuālas izmaiņas, lielajās starptautiskajās organizācijās, kurās mēs esam biedri - tā ir Eiropas Savienība, tā ir NATO -, jo šīs organizācijas joprojām transformējas. Mēs sagaidām 2014.gadā lielo NATO samitu, tāpat Eiropas Savienībā mēs 2013.gadā pirmo reizi Eiropas Savienības vēsturē aizsākām diskusiju samita līmenī par ārpolitiku un par drošības politiku. Tas turpināsies arī 2014. un 2015.gadā. Tāpat izmaiņas būs saistītas ar tīri strukturālām izmaiņām, un šeit tas jau tika minēts. Mums būs jauns Eiropas Parlaments, mums būs jauna vadība Komisijā, mums būs jauna vadība arī NATO struktūrās. Jautājums, vai tā sauktās jaunās valstis, to skaitā arī Baltijas valstis, šeit pieder, vai tās būs pārstāvētas šajās strukturālajās izmaiņās un ar ko tās būs pārstāvētas - ar saviem cilvēkiem vai ar savām idejām. Tie izaicinājumi, kurus mēs iezīmējām ārpolitikas iepriekšējās debatēs jau 2013.gadā, nekur tālu nav aizgājuši, jo process turpinās. Kas ir šie izaicinājumi? Joprojām mēs varam droši teikt, ka Amerikas Savienoto Valstu loma Eiropā lēnām un pakāpeniski samazinās. Tas nav ne Latvijai, ne Baltijai, ne arī visai Eiropai izdevīgi. Otrām kārtām - mums arvien rūpīgāk ir jāseko līdzi tam, kas notiek Tālajos Austrumos, Klusajā okeānā, jo tās izmaiņas, kas ir saistītas ar politiku starp Japānu, Dienvidkoreju, Ziemeļkoreju, Ķīnu, Taivānu un tā tālāk, un tā joprojām, arvien vairāk ietekmēs arī Eiropas pozīcijas, Eiropas politiku un līdz ar to arī mūsu drošību. Mēs pagājušajā reizē runājām... diezgan daudz laika pavadījām sarunās par tā sauktajiem arābu pavasariem, taču tagad mēs redzam, ka mums šis arābu pavasaris ir pārvērties Ukrainas ziemā un ka tas lēnām ir pietuvojies arī mūsu robežām. Ukraina ir valsts, par kuru mums ir dabiska interese, jo ar to mūs saista gan vēsturiskas, gan kultūras, gan arī ekonomiskas saites. Mūsu uzdevums ir izdarīt visu, lai Ukraina neizvēlētos Austrumu integrācijas ceļu, lai Ukrainas pārmaiņu rezultātā, kas pašreiz tur notiek... lai šīs pārmaiņas notiktu mierīgā ceļā - bez asinsizliešanas - un mēs šeit neredzētu ne Lībiju, ne Tunisiju, ne Ēģipti un, nedod Dievs, Sīriju. Tātad mūsu uzdevums ir panākt, lai Ukraina tomēr spētu tuvināties tām valstīm, tam blokam, kurā esam mēs, proti, Eiropas Savienībai un arī NATO, jo Ukraina, līdzīgi kā Turcija, ir valsts, kas Eiropai, tāpat kā Krievijai varētu nozīmēt daudz ko. Diemžēl Eiropas politika daudzos šajos reģionos - gan Ukrainā, gan Moldovā, gan Kaukāzā, gan Centrālāzijā - bieži ir bijusi novēlota un neadekvāta. Tā bieži ir bijusi novēlota un neadekvāta! Un tieši mūsu uzdevums ir skandināt šo zvaniņu, nest šo informāciju un pie šīs lietas strādāt. Par to, kas attiecas uz mums pašiem. Mēs varam daudz runāt, teiksim, par nepieciešamību, lai ārpolitika atbalstītu Latvijas ekonomisko izaugsmi, un to mēs arī redzam, ja runājam par Austrumu partnerību un to, kas ir mūsu prioritātes Eiropas prezidentūrā, jo Eiropas prezidentūra 2015.gadā, nenoliedzami, būs mūsu brieduma pierādījums Eiropas Savienības iekšienē. Kā mēs šo prezidentūru novadīsim - no tā būs atkarīgs ne tikai saturiskais, bet arī simboliskais mērķis. Un šeit es gribu pieminēt trīs tādas lietas, kas ir minētas arī pie šīs prezidentūras prioritātēm un kas mums būs jādara ļoti ciešā sadarbībā ar partneriem Luksemburgā un Itālijā. Un tā, protams, ir informācijas sabiedrības stiprināšana, tā ir Eiropas Savienības lomas veicināšana globālā mērogā; šajā skaitā ir arī labklājība un drošība. Un, protams, arī kopumā kvalitatīvs lēciens Eiropas Savienībā kā tādā. Šeit ir ļoti daudz izaicinājumu Eiropas Savienībai, jo, kā mēs redzam, Eiropas Parlamentā, iespējams, pirmo reizi 2014.gadā būs pārstāvēti tādi spēki, kas īstenībā ir „pret” Eiropas Savienību. Ja šiem spēkiem izdosies izveidot frakciju vai kādu aliansi, kas pēc būtības ir pret Eiropas Savienības tālāku integrāciju, tas ilgtermiņā atstās ļoti sliktu iespaidu arī uz Latvijas pozīcijām. Runājot vēl par drošību, kas ilgu laiku ir bijusi tieši mana specifiskā nozare, es gribu teikt sekojošo. Mēs varam, protams, priecāties par to, ka tuvojas laiks karaspēka izvešanai no Afganistānas. Un principā tas ir fakts, ka 2015.gadā mēs Afganistānā būsim pārstāvēti ar daudz, daudz, daudz mazāku karavīru kontingentu nekā līdz šim un viņi būs iesaistīti arvien drošākās un drošākās operācijās. Bet neaizmirsīsim, ka mūsu iesaiste šajā Afganistānas operācijā ir devusi mums ļoti daudz ko! Tā ir devusi mums izcilu sadarbību ar Ziemeļvalstīm - Zviedriju, Norvēģiju, Somiju -, ar kurām mēs tur esam kopā, ar pārējām Baltijas valstīm, kā arī ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Un būtu ļoti naivi cerēt, ka tad, ja nepiedalāmies šādās starptautiskajās operācijās, kāds mums piedāvās lielākas iespējas tirgot olas, gaļu vai kaut ko tamlīdzīgu tur, kur kaut kas ir vajadzīgs. Bez mūsu iesaistes starptautiskajās operācijās mūsu ekonomikai arī nebūs izaugsmes - jo kāpēc gan mūsu sabiedrotajiem vajadzētu no mums kaut ko pirkt, ja mūsu tur nav un mēs šīs operācijas neatbalstām? Es gribu nedaudz arī iezīmēt, ieskicēt tās nākotnes operācijas. Mēs pašreiz, šodien, nevēlamies varbūt par to runāt, bet es domāju, ka īstenībā būtu laiks par to runāt. Es domāju - un to es teicu jau iepriekšējās ārpolitikas debatēs pagājušajā gadā -, ka, aizejot no Afganistānas, spriedze arvien vairāk pietuvojas Ziemeļāfrikai. Un mēs redzam, ka Latvija jau pašreiz ir pārstāvēta Mali, Latvija ir pārstāvēta arī Libērijā. Es esmu pārliecināts, ka mums ļoti drīz nāksies lemt par to, ka mums būs jāsūta savi pārstāvji arī uz Centrālāfrikas Republiku un nākotnē varbūt arī kaut kur citur. Mums nevajadzētu par to baidīties, jo šīs nav paredzētas kā NATO operācijas, bet mums, esot aktīvai Eiropas Savienības dalībvalstij, ir svarīgi domāt par to, ka mēs ieguldām starptautiskajās operācijās ne tikai NATO, bet arī Eiropas Savienībā un eventuāli - Apvienoto Nāciju Organizācijā, kur mēs vēl esam, teiksim tā, bērna autiņos. Tie ir tie virzieni, kuros mums nāksies attīstīties, un es ļoti ceru, ka mēs būsim pietiekami prātīgi, lai mēs, par spīti tam, ka jaunās valdības budžetā... ka jaunajā Valdības deklarācijā nav pieminēti šie 2 procenti un tiekšanās uz tiem... Es domāju, ka mēs būsim pietiekami prātīgi un tomēr spēsim saplānot jauno budžetu līdz jūlijam un ka tur būs izaugsme aizsardzībai, un tas dos mums lielākas garantijas sadarbībā ar mūsu starptautiskajiem partneriem gan Eiropā, gan arī pāri okeānam. Un tad mums būs ne tikai vairāk drošības, bet arī iespējas ekonomiskajai izaugsmei. Vēlreiz paldies ārlietu ministram, Ārlietu ministrijai, visiem mūsu diplomātiem! Un lai viņiem veicas savā ne vieglajā darbā! (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)".
• 2014_01_23-seq79 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Artim Pabrikam.".
• 2010_10_14-seq1061 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Artim Pabrikam.".
• 2010_06_17-seq1275 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Artim Pabrikam.".
• 2010_06_16_a-seq432 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Artim Pabrikam.".
• 2009_12_17-seq525 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Artim Pabrikam.".
• 2009_11_05_a-seq210 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Artim Pabrikam.".
• 2014_01_23-seq78 spokenText "Labdien, kolēģi! Es gribu vērst jūsu uzmanību uz starpparlamentāro sadarbību ar Baltkrievijas parlamentu. Starp Latvijas Republiku un Baltkrieviju kā kaimiņvalstīm ir izveidojusies cieša sadarbība dažādās nozarēs. Baltkrievija ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas ekonomiskās sadarbības partneriem, un mums ir iespēja veidot šo sadarbību vēl plašāku visos virzienos. Regulāri tiek uzturēti kontakti starp Latvijas Republikas un Baltkrievijas parlamentāriešiem, un visbiežāk pārrunātie aktuālie jautājumi ir šādi: abu valstu parlamentārā sadarbība; abu valstu sadarbība līgumtiesiskās bāzes paplašināšanā; sadarbība vides aizsardzības jautājumos; Latvijas un Baltkrievijas sadarbība ekonomiskajos jautājumos; Latvijas un Baltkrievijas tirdzniecības attīstības iespējas; vīzu jautājumi; baltkrievu kopienas jautājumi. Esam gandarīti, ka pēdējā gada laikā ir aktivizējies politiskais dialogs, kura ietvaros notikušas trīs ārlietu ministra tikšanās. Viena no tām notika 2013.gada 10.aprīlī, kad ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs darba vizītē apmeklēja Vitebsku. Vizītes ietvaros notika Rinkēviča kunga tikšanās ar Baltkrievijas ārlietu ministru Vladimiru Makeju un Vitebskas apgabala gubernatoru Aleksandru Kosiņecu. Saeimas Ārlietu komisija ir tikusies ar Baltkrievijas parlamenta Ārlietu komisijas delegāciju gan Latvijā, gan Baltkrievijā. 2013.gada septembrī notika Latvijas Republikas Saeimas Deputātu grupas sadarbībai ar Baltkrievijas parlamentu delegācijas vizīte Minskā. Vizītes laikā delegācija tikās ar Baltkrievijas-Latvijas sadarbības grupas pārstāvjiem, parlamentāro komisiju deputātiem, Baltkrievijas ekonomikas ministra vietnieku Antonu Kudasova kungu, kā arī ar Latvijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Baltkrievijas Republikā Mihailu Popkovu. Vizītes laikā deputāti apmeklēja arī vairākus Baltkrievijas uzņēmumus. 2014.gadā ir plānota Baltkrievijas parlamenta grupas sadarbībai ar Latvijas parlamentu vizīte Latvijā. Pēdējo gadu laikā būtiski pieaug Baltkrievijas pilsoņiem izsniegto vīzu skaits. Latvijas Republikas vēstniecības Baltkrievijā Konsulārajai nodaļai ir piešķirti papildu līdzekļi, lai varētu uzlabot un paātrināt vīzu izsniegšanu. Pierobežas iedzīvotāju ceļošanas iespējas ievērojami atvieglo vienošanās par Latvijas un Baltkrievijas pierobežas teritoriju iedzīvotāju savstarpējo braucienu vienkāršošanu. Ir patiess gandarījums par aktīvajiem sakariem kultūras jomā. Notiek intensīva sadarbība starp Latvijas un Baltkrievijas muzejiem un bibliotēkām, teātriem, notiek izstāžu apmaiņa. Notiek sadarbība zinātnes un tehnikas ietvaros. Ir īstenoti kopīgi zinātniski pētnieciskie projekti, zinātnieku un speciālistu apmaiņa, kopīgi semināri, konferences un izstādes. Ir jāturpina arī sadarbība izglītības jomā. Ir jāatzīmē, ka veiksmīgi uzsākta sadarbība starp Latvijas un Baltkrievijas pašvaldībām. Tā kā Latvija un Baltkrievija ir kaimiņvalstis, mēs esam ieinteresēti turpināt sadarbību un ceram, ka arī turpmāk tā attīstīsies veiksmīgi. Paldies.".
• 2014_01_23-seq77 spokenText "Paldies. Es ceru, ka ārlietu ministrs mums vēl kādreiz atbildēs uz uzdotajiem jautājumiem. Bet nu turpinām debates. Vārds deputātam Arturam Rubikam.".
• 2014_01_23-seq76 spokenText "Jā, paldies, kolēģi! Nu jau laikam ir pietiekami daudz sakrājies, lai īsumā atbildētu uz dažām idejām un priekšlikumiem. Pirmais. Es gribu pateikties tiem deputātiem, kas ir izteikuši atzinību gan ziņojumam, gan arī Ārlietu ministrijas darbam. Daži komentāri attiecībā uz Reskāja kunga teikto, ka Eiropas Savienībā šis process ir samērā birokrātisks. Tāds tas ir! Divdesmit astoņas dalībvalstis, Parlaments un Komisija bieži vien ļoti ilgi saskaņo viedokļus, bet tam ir arī objektīvs pamats, jo bieži vien dalībvalstu viedokļi ir ļoti atšķirīgi. Un arī es gribētu redzēt varbūt efektīvāku lēmumu pieņemšanu, bet mēs arī gribam, lai mūsu intereses šajā procesā tiktu ievērotas. Poriņas kundze minēja par koncepciju līdz 2020.gadam. Viņa gribētu, lai šī valdība, kuras pilnvaru termiņš faktiski ir deviņi mēneši, līdz Saeimas vēlēšanām un jaunās Saeimas sanākšanai sagatavotu koncepciju līdz 2020.gadam... tās pamatnostādnes. Es gribu atgādināt, ka jau 2012.gadā šajā ziņojumā bija iekļauta īpaša nodaļa, kurā tika runāts par Latvijas ārpolitikas pamatprioritātēm šīs Saeimas darbības laikā. Mans uzskats ir tāds, ka forma nav svarīga - mēs varam pēc vēlēšanām runāt par koncepciju, varam runāt par īpašu sadaļu ziņojumā, varam runāt par ārpolitikas prioritātēm vienas Saeimas darbības laikā. Bet man īsti nav skaidrs, kāpēc tas būtu darāms piecu vai sešu gadu ilgā termiņā. Nevaru piekrist apgalvojumam, ko teica Poriņas kundze, - ka nepietiekami tiek darīts, lai uzsvērtu valsts tiesisko pēctecību. Tas tiek darīts! Turklāt ļoti daudz un dažādos formātos - gan divpusējās sarunās ar tiem, kuri par to vēl šaubās, gan arī starptautiski. Man laikam būs jāiepazīstas ar to vēstuli. Tomēr es gribu uzsvērt vienu lietu saistībā ar termiņuzturēšanās atļaujām: Latvijas Republikas vēstniecības nereklamē un netirgo atļaujas. Latvijas Republikas vēstniecību galvenais uzdevums saskaņā ar pašreiz spēkā esošo likumdošanu ir, ja tas nepieciešams, pieņemt dokumentus, noformēt tos, un attiecīgi tālāk par to lemj citas kompetentas iestādes. Tajā pašā laikā es gribu pateikties par labo sadarbību ar jūsu vadīto delegāciju, un, es domāju, šī Varšavas konference, ODIHR... un arī viss pārējais tiešām ir bijis panākums. Vienīgi jāpiebilst, ka, protams, mēs gan cenšamies strādāt ar mūsu partneriem, bet ne jau mēs uzaicinām tā sauktās valsts sponsorētās nevalstiskās organizācijas. Mēs esam arī vērsuši kolēģu uzmanību uz to, ka ir nevalstiskās organizācijas un ir valsts sponsorētas nevalstiskās organizācijas, kuras mūs neapmierina. Par Parādnieka kunga teikto gribētu teikt, ka Ārlietu ministrija pilnīgi noteikti neatbild un nevar būt atbildīga par Latvijas Krājbankas krahu. Tas tomēr laikam ir citu kompetento valsts institūciju pienākums un atbildība. Bet tas, ko mēs darām (ārlietu ministrs ir arī loceklis Ministru prezidenta vadītajā Investīciju padomē), ir tas, ka mēs tiešām cenšamies tomēr mainīt šo politiku investīciju jomā un cenšamies rūpīgāk skatīties, lai tā nebūtu gana apšaubāma. Taču te vēl daudz kas ir darāms. Visupēdējais, ko es gribētu pateikt par Mirska kunga teikto. Pirmām kārtām paldies par augsto novērtējumu saistībā ar pašu ārpolitikas ziņojumu, bet, ziniet, Eiropas Savienības un Ukrainas līgumu gatavoja tomēr divas puses - Eiropas Savienība un Ukraina, un es neredzu nekādu veidu, kā mēs tajā varētu likt iekšā kaut kādas tādas lietas, kuras pati Ukrainas puse nebija gatava tur likt iekšā. Tāpēc viss, kas ir saistīts ar slāvu kultūru, ar slāvu vēsturisko apziņu, - tas tomēr laikam nebūtu Ukrainas un Eiropas Savienības asociācijas līgumā ietverams. Tajā pašā laikā, es domāju, Eiropas Savienība un Ukraina var risināt problēmas divpusējā līmenī, un es neredzu nekādu nepieciešamību šajā dialogā iesaistīt vēl trešo pusi. Mēs varam runāt ar Eiropas Savienības un ar Krievijas dialoga starpniecību par Ukrainu, par Austrumu partneriem, bet es nedomāju, ka trešajām valstīm būtu kāda teikšana Eiropas Savienības vai jebkuras citas valsts divpusējo ekonomisko vai politisko attiecību veidošanā. Es šoreiz esmu iekļāvies piecās minūtēs. Paldies.".
• 2014_01_23-seq74 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Attiecībā uz ārpolitikas aktualitātēm, prioritātēm un tendencēm es uzskatu, ka, ņemot vērā mūsu saistības ar Eiropas Savienību, mums ir arī tiesības ietekmēt kopīgo Eiropas ārpolitiku un mums jāreaģē sarežģītajās situācijās, kad Eiropa sastopas ar problēmām. Šajā sakarā vajadzētu nopietni izanalizēt situāciju Ukrainā arī tāpēc, ka tas skar Eiropas Savienības un Krievijas intereses, kas var ietekmēt arī Latvijas stratēģiskās intereses. Daļa Ukrainas iedzīvotāju, it īpaši no rietumu reģioniem, tiešām izjūt savu piederību Eiropai, ņemot vērā, ka Ukrainas rietumdaļa nesenā pagātnē piederēja Austroungārijai un Polijai. Bet citi reģioni vienmēr bija tuvāki Krievijai kopš kņaza Vladimira un kopš Kijevas Krievijas laikiem, kas vēsturiski aptver vairāk nekā gadu tūkstoti. Tādā ilgā periodā starp Krieviju un Ukrainu ir izveidojušies cieši sakari reliģiskajā, kultūras un ekonomiskajā sfērā, kurus nevar ne atcelt, ne izjaukt. Diemžēl Ukrainas un Eiropas Savienības līgums par asociāciju neskāra jautājumus par Ukrainas kultūrvēsturisko savdabību, kā arī neatspoguļoja Ukrainas un Krievijas ciešās saites vēsturiskajā, kultūras un ekonomiskajā jomā. Šajā līgumā nekas nav teikts par slāvu un pareizticības mantojumu, kas varētu spēlēt kaut kādu lomu kopīgā Eiropas vērtību sistēmas veidošanā. Līgumā galvenokārt ir noteikumi, kurus Eiropa izvirza Ukrainai. Tas nebūt negarantē Centrālukrainas un Austrumukrainas iedzīvotājiem, ka viņu gadu tūkstoti senās vērtības saglabāsies nākotnē, ja viņu valsts būs Eiropas sastāvā. Ukrainas un Eiropas attiecību problēmu varētu risināt kopā ar Krieviju (tas jau ir izskanējis attiecībā uz iespējamām trīs pušu sarunām), bet ievērojama daļa Eiropas Savienības politiķu tā vietā, lai iesaistītu Krieviju kopīgā Eiropas problēmu risināšanā, mēģina vēl tālāk atgrūst Krieviju un izolēties. Pēc maniem uzskatiem, tas nav sevišķi prātīgi. Ciešāk sadarbojoties ar Krieviju, Eiropas Savienībai būtu daudz vairāk iespēju risināt humanitārās, sociālās, ekonomiskās un ekoloģiskās problēmas, kas ir tik svarīgas Eiropai kopumā. No paša sākuma, kad tika izveidota Austrumu partnerības programma, Krievija tika izolēta no ciešas sadarbības programmas ietvaros. Es saprotu, ka Krievijas politiķiem ir aizdomas par kaut ko nelabvēlīgu, redzot, ka Austrumu partnerības programma ir piedāvāta tikai bijušajām PSRS republikām, ignorējot pašu Krieviju. Un nav nekāds brīnums, ka Krievija uzsāk strauji virzīt Muitas savienības un Eirāzijas savienības projektu. Tas, kas tagad notiek Ukrainā, droši vien neapmierina nevienu - ne Eiropas Savienību, ne Ukrainu, ne arī Krieviju. Bet mums taču ir skaidrs, ka problēmas, kuras netika atrisinātas līdz galam Viļņas samitā, nonāks 2015.gadā līdz Latvijai un mums - gribam mēs to vai negribam - būs jāsper soļi, lai šo situāciju labotu. Es uzskatu, ka jau tagad Eiropas Savienībai kopā ar Krieviju jāvienojas par sarunām ar Ukrainu; tur pie apaļā galda varētu vismaz apspriest šo sarežģīto situāciju. Miermīlīgo protestu laiks jau sen ir beidzies! Maidana laukumā viss attīstās ļoti slikti: no vienas puses, protestētāju huligānisms ar „Molotova kokteiļiem”, no otras - neadekvāta specdienestu reakcija, kas tiešām var izvērsties par lielu traģēdiju. Risinot globālas problēmas, sadarbība vienmēr ir labāka nekā mēģinājums izolēties un nogaidīt līdz brīdim, kad jau būs grūti kaut ko labot. Un, runājot par ārlietu ministra ikgadējo ziņojumu, var secināt, ka dokuments ir objektīvs un līdzsvarots. (Daži SC frakcijas deputāti aplaudē.) Paldies.".
• 2014_01_23-seq72 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Šodien es gribu paskatīties uz Ārlietu ministrijas ikgadējo ziņojumu citā griezumā, proti, kā un cik lielā mērā Ārlietu ministrija var veicināt izglītības eksportu. Izglītības tēma ziņojumā nav galīgi aizmirsta. Ir pieminēta sadarbība ar Vāciju duālās profesionālās izglītības jomā, ir teikts, ka Latvijā organizēs Eiropas Savienības un Āzijas valstu izglītības ministru konferenci. Pat ir uzstādīts mērķis - stiprināt Latvijas augstskolu iespēju piedāvāt izglītību kā eksporta preci. Tomēr es domāju, ka šim jautājumam būtu jāpievērš daudz vairāk uzmanības. Kāpēc? Tāpēc, ka, pēc Pasaules Bankas aprēķiniem, līdz 2025.gadam skolēnu skaits pamatskolās samazināsies par aptuveni 95 procentiem, vidusskolās - par 20 procentiem, bet vislielākais kritums sagaidāms augstākajā izglītībā, kur tiek prognozēta studentu skaita samazināšanās 40 procentu apmērā. Līdz ar to, lai efektīvi izmantotu Latvijā pieejamo resursu infrastruktūru, cilvēkresursus, kompetenci, daudz straujāk būtu jāpievēršas izglītības eksportspējas veicināšanai. Patlaban ārzemju studentu devums Latvijas iekšzemes kopproduktam ir aptuveni 15 miljoni eiro gadā, taču, veidojot labvēlīgus apstākļus studējošo piesaistei no ārvalstīm, valstij ir visi priekšnoteikumi šo ienākumu apjoma palielināšanai, it īpaši ņemot vērā to, ka ārzemju studentu skaits ir tikai 4 procenti, turpretī Eiropā šis rādītājs ir vidēji 10 procenti. Trešais. Es domāju, ir ļoti būtiski saprast, ka mēs piedāvājam ne tikai mācību programmu, bet ar�� valsti kā vidi, uz kuru potenciālais students dodas studēt un dzīvot. Augstskolas... universitātes var ietekmēt programmu saturu, bet nevar ietekmēt to, kas skar valsti, - sociālo vidi, klimatu, mobilitātes iespējas, attieksmi un cenas. Domāt, ka Latvijā augstākā izglītība varētu būt eksporta prece, vairs nav oriģināli. Tam, šķiet, piekrīt visi. Jautājums ir tikai par to, kas būtu jādara, lai šo rezultātu panāktu. Manuprāt, lai veicinātu izglītības eksportu, mums ir nepieciešams (līdzīgi kā Lielbritānijā) izstrādāt starptautisku izglītības stratēģiju, rīcības plānu augstākās izglītības eksportam, paredzot likumos izmaiņas konsulārajos un imigrācijas jautājumos, kā arī veicināt reklāmu par studiju iespējām Latvijā. Turklāt ir svarīgi noteikt diezgan ambiciozus mērķus, jo esmu pārliecināts, ka izglītības eksports, prece ar lielu pievienoto vērtību, var kļūt par svarīgu faktoru Latvijas ekonomikas attīstībā. Paldies. (Dep. V.Reskājs aplaudē.)".
• 2014_01_23-seq71 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Ņikitam Ņikiforovam.".
• 2013_12_05-seq80 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Ņikitam Ņikiforovam.".
• 2012_12_20-seq38 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Ņikitam Ņikiforovam.".
• 2012_12_13-seq617 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Ņikitam Ņikiforovam.".

• first
• previous
• next