Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2014_01_23-seq80> ?p ?o. }

• 2014_01_23-seq80 type Speech.
• 2014_01_23-seq80 number "80".
• 2014_01_23-seq80 date "2014-01-23".
• 2014_01_23-seq80 isPartOf 2014_01_23.
• 2014_01_23-seq80 spokenAs 101.
• 2014_01_23-seq80 spokenText "Priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi un cienītās kolēģes! Es pakavēšos pie dažām varbūt globālākām lietām un arī pie dažām nedaudz specifiskām. Ja mēs pirmām kārtām runājam par ārlietu ministra ziņojumu un to, ko vairākās citās uzstāšanās reizēs teica ārlietu ministrs, man jāteic, ka ar katru gadu tomēr profesionalitāte un arī pieredze pieaug šajās debatēs. Lēmums organizēt ārpolitiskās debates pats par sevi bija ļoti pareizs un savlaicīgs, un mēs redzam progresu. Es pašā sākumā gribu vēlreiz novēlēt visu to labāko savam kolēģim un pēctecim Vējoņa kungam. Lai viņam viss izdodas! Un es esmu pārliecināts, ka viņam viss arī izdosies. Attiecībā uz ārpolitikas izaicinājumiem mums ir jāsaprot, ka ārpolitika un drošība ir ļoti cieši saistītas lietas: mēs nevaram runāt par panākumiem ārlietās, ja nerunājam par panākumiem drošības laukā, aizsardzības laukā - un otrādi. Un šajā sakarā es gribu teikt, ka tas jautājums, kas pēdējos trīs gadus ir skandināts... Un, pateicoties Latvijas parlamentam, šeit, Latvijā, pieņemts, ka mēs izejam uz mērķi: 2 procenti - aizsardzības budžets... Tas ir ārpolitisks jautājums. Ja mums neizdosies budžetā panākt katru gadu aizsardzības budžetam pieaugumu ne tikai absolūtajos skaitļos, bet arī procentuāli, tad mēs nevarēsim runāt, ka mums ir veiksmīga ārpolitika... vismaz 50 procentos gadījumu, kas attiecas, teiksim, uz visiem jautājumiem, kas ir saistīti ar drošību. Mums ir jāsaprot, ka šie izaicinājumi, lai sasniegtu šo pieaugošo budžetu, ir saistīti gan ar izaugsmes iespējām valstī, gan arī ar mūsu iespējām ietekmēt ārpolitiku, ietekmēt mūsu draugus, mūsu kaimiņus un arī mūsu nedraugus globālajā pasaulē. 2014.gads ārpolitikā būs izaicinājumiem bagāts, jo mēs turpināsim izmaiņas, konceptuālas izmaiņas, lielajās starptautiskajās organizācijās, kurās mēs esam biedri - tā ir Eiropas Savienība, tā ir NATO -, jo šīs organizācijas joprojām transformējas. Mēs sagaidām 2014.gadā lielo NATO samitu, tāpat Eiropas Savienībā mēs 2013.gadā pirmo reizi Eiropas Savienības vēsturē aizsākām diskusiju samita līmenī par ārpolitiku un par drošības politiku. Tas turpināsies arī 2014. un 2015.gadā. Tāpat izmaiņas būs saistītas ar tīri strukturālām izmaiņām, un šeit tas jau tika minēts. Mums būs jauns Eiropas Parlaments, mums būs jauna vadība Komisijā, mums būs jauna vadība arī NATO struktūrās. Jautājums, vai tā sauktās jaunās valstis, to skaitā arī Baltijas valstis, šeit pieder, vai tās būs pārstāvētas šajās strukturālajās izmaiņās un ar ko tās būs pārstāvētas - ar saviem cilvēkiem vai ar savām idejām. Tie izaicinājumi, kurus mēs iezīmējām ārpolitikas iepriekšējās debatēs jau 2013.gadā, nekur tālu nav aizgājuši, jo process turpinās. Kas ir šie izaicinājumi? Joprojām mēs varam droši teikt, ka Amerikas Savienoto Valstu loma Eiropā lēnām un pakāpeniski samazinās. Tas nav ne Latvijai, ne Baltijai, ne arī visai Eiropai izdevīgi. Otrām kārtām - mums arvien rūpīgāk ir jāseko līdzi tam, kas notiek Tālajos Austrumos, Klusajā okeānā, jo tās izmaiņas, kas ir saistītas ar politiku starp Japānu, Dienvidkoreju, Ziemeļkoreju, Ķīnu, Taivānu un tā tālāk, un tā joprojām, arvien vairāk ietekmēs arī Eiropas pozīcijas, Eiropas politiku un līdz ar to arī mūsu drošību. Mēs pagājušajā reizē runājām... diezgan daudz laika pavadījām sarunās par tā sauktajiem arābu pavasariem, taču tagad mēs redzam, ka mums šis arābu pavasaris ir pārvērties Ukrainas ziemā un ka tas lēnām ir pietuvojies arī mūsu robežām. Ukraina ir valsts, par kuru mums ir dabiska interese, jo ar to mūs saista gan vēsturiskas, gan kultūras, gan arī ekonomiskas saites. Mūsu uzdevums ir izdarīt visu, lai Ukraina neizvēlētos Austrumu integrācijas ceļu, lai Ukrainas pārmaiņu rezultātā, kas pašreiz tur notiek... lai šīs pārmaiņas notiktu mierīgā ceļā - bez asinsizliešanas - un mēs šeit neredzētu ne Lībiju, ne Tunisiju, ne Ēģipti un, nedod Dievs, Sīriju. Tātad mūsu uzdevums ir panākt, lai Ukraina tomēr spētu tuvināties tām valstīm, tam blokam, kurā esam mēs, proti, Eiropas Savienībai un arī NATO, jo Ukraina, līdzīgi kā Turcija, ir valsts, kas Eiropai, tāpat kā Krievijai varētu nozīmēt daudz ko. Diemžēl Eiropas politika daudzos šajos reģionos - gan Ukrainā, gan Moldovā, gan Kaukāzā, gan Centrālāzijā - bieži ir bijusi novēlota un neadekvāta. Tā bieži ir bijusi novēlota un neadekvāta! Un tieši mūsu uzdevums ir skandināt šo zvaniņu, nest šo informāciju un pie šīs lietas strādāt. Par to, kas attiecas uz mums pašiem. Mēs varam daudz runāt, teiksim, par nepieciešamību, lai ārpolitika atbalstītu Latvijas ekonomisko izaugsmi, un to mēs arī redzam, ja runājam par Austrumu partnerību un to, kas ir mūsu prioritātes Eiropas prezidentūrā, jo Eiropas prezidentūra 2015.gadā, nenoliedzami, būs mūsu brieduma pierādījums Eiropas Savienības iekšienē. Kā mēs šo prezidentūru novadīsim - no tā būs atkarīgs ne tikai saturiskais, bet arī simboliskais mērķis. Un šeit es gribu pieminēt trīs tādas lietas, kas ir minētas arī pie šīs prezidentūras prioritātēm un kas mums būs jādara ļoti ciešā sadarbībā ar partneriem Luksemburgā un Itālijā. Un tā, protams, ir informācijas sabiedrības stiprināšana, tā ir Eiropas Savienības lomas veicināšana globālā mērogā; šajā skaitā ir arī labklājība un drošība. Un, protams, arī kopumā kvalitatīvs lēciens Eiropas Savienībā kā tādā. Šeit ir ļoti daudz izaicinājumu Eiropas Savienībai, jo, kā mēs redzam, Eiropas Parlamentā, iespējams, pirmo reizi 2014.gadā būs pārstāvēti tādi spēki, kas īstenībā ir „pret” Eiropas Savienību. Ja šiem spēkiem izdosies izveidot frakciju vai kādu aliansi, kas pēc būtības ir pret Eiropas Savienības tālāku integrāciju, tas ilgtermiņā atstās ļoti sliktu iespaidu arī uz Latvijas pozīcijām. Runājot vēl par drošību, kas ilgu laiku ir bijusi tieši mana specifiskā nozare, es gribu teikt sekojošo. Mēs varam, protams, priecāties par to, ka tuvojas laiks karaspēka izvešanai no Afganistānas. Un principā tas ir fakts, ka 2015.gadā mēs Afganistānā būsim pārstāvēti ar daudz, daudz, daudz mazāku karavīru kontingentu nekā līdz šim un viņi būs iesaistīti arvien drošākās un drošākās operācijās. Bet neaizmirsīsim, ka mūsu iesaiste šajā Afganistānas operācijā ir devusi mums ļoti daudz ko! Tā ir devusi mums izcilu sadarbību ar Ziemeļvalstīm - Zviedriju, Norvēģiju, Somiju -, ar kurām mēs tur esam kopā, ar pārējām Baltijas valstīm, kā arī ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Un būtu ļoti naivi cerēt, ka tad, ja nepiedalāmies šādās starptautiskajās operācijās, kāds mums piedāvās lielākas iespējas tirgot olas, gaļu vai kaut ko tamlīdzīgu tur, kur kaut kas ir vajadzīgs. Bez mūsu iesaistes starptautiskajās operācijās mūsu ekonomikai arī nebūs izaugsmes - jo kāpēc gan mūsu sabiedrotajiem vajadzētu no mums kaut ko pirkt, ja mūsu tur nav un mēs šīs operācijas neatbalstām? Es gribu nedaudz arī iezīmēt, ieskicēt tās nākotnes operācijas. Mēs pašreiz, šodien, nevēlamies varbūt par to runāt, bet es domāju, ka īstenībā būtu laiks par to runāt. Es domāju - un to es teicu jau iepriekšējās ārpolitikas debatēs pagājušajā gadā -, ka, aizejot no Afganistānas, spriedze arvien vairāk pietuvojas Ziemeļāfrikai. Un mēs redzam, ka Latvija jau pašreiz ir pārstāvēta Mali, Latvija ir pārstāvēta arī Libērijā. Es esmu pārliecināts, ka mums ļoti drīz nāksies lemt par to, ka mums būs jāsūta savi pārstāvji arī uz Centrālāfrikas Republiku un nākotnē varbūt arī kaut kur citur. Mums nevajadzētu par to baidīties, jo šīs nav paredzētas kā NATO operācijas, bet mums, esot aktīvai Eiropas Savienības dalībvalstij, ir svarīgi domāt par to, ka mēs ieguldām starptautiskajās operācijās ne tikai NATO, bet arī Eiropas Savienībā un eventuāli - Apvienoto Nāciju Organizācijā, kur mēs vēl esam, teiksim tā, bērna autiņos. Tie ir tie virzieni, kuros mums nāksies attīstīties, un es ļoti ceru, ka mēs būsim pietiekami prātīgi, lai mēs, par spīti tam, ka jaunās valdības budžetā... ka jaunajā Valdības deklarācijā nav pieminēti šie 2 procenti un tiekšanās uz tiem... Es domāju, ka mēs būsim pietiekami prātīgi un tomēr spēsim saplānot jauno budžetu līdz jūlijam un ka tur būs izaugsme aizsardzībai, un tas dos mums lielākas garantijas sadarbībā ar mūsu starptautiskajiem partneriem gan Eiropā, gan arī pāri okeānam. Un tad mums būs ne tikai vairāk drošības, bet arī iespējas ekonomiskajai izaugsmei. Vēlreiz paldies ārlietu ministram, Ārlietu ministrijai, visiem mūsu diplomātiem! Un lai viņiem veicas savā ne vieglajā darbā! (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)".
• 2014_01_23-seq80 language "lv".
• 2014_01_23-seq80 speaker Artis_Pabriks-1966.
• 2014_01_23-seq80 mentions Q211.
• 2014_01_23-seq80 mentions Q193089.
• 2014_01_23-seq80 mentions Q458.
• 2014_01_23-seq80 mentions Q33.
• 2014_01_23-seq80 mentions Q148.
• 2014_01_23-seq80 mentions Q8889.
• 2014_01_23-seq80 mentions Q39731.
• 2014_01_23-seq80 mentions Q159.
• 2014_01_23-seq80 mentions Q15628977.
• 2014_01_23-seq80 mentions Q32.
• 2014_01_23-seq80 mentions Q7184.
• 2014_01_23-seq80 mentions Q889.
• 2014_01_23-seq80 mentions Q212.
• 2014_01_23-seq80 mentions Q38.
• 2014_01_23-seq80 mentions Q858.
• 2014_01_23-seq80 mentions Q34.
• 2014_01_23-seq80 mentions Q1065.
• 2014_01_23-seq80 mentions Q20.
• 2014_01_23-seq80 mentions Q9347.
• 2014_01_23-seq80 mentions Q423.
• 2014_01_23-seq80 mentions Q30.
• 2014_01_23-seq80 mentions Q12360039.
• 2014_01_23-seq80 mentions Q17.
• 2014_01_23-seq80 mentions Q43.
• 2014_01_23-seq80 mentions Q217.
• 2014_01_23-seq80 mentions Q208019.
• 2014_01_23-seq80 mentions Q79.
• 2014_01_23-seq80 mentions Q884.
• 2014_01_23-seq80 mentions Q1016.
• 2014_01_23-seq80 mentions Q948.
• 2014_01_23-seq80 mentions Q98.
• 2014_01_23-seq80 mentions Q22502.
• 2014_01_23-seq80 mentions Q929.
• 2014_01_23-seq80 mentions Q1014.
• 2014_01_23-seq80 mentions Q5477.